*

PAVASARA NAKTS

Pie debess zvaigznes klusi trīc un mirdz,
Un viegli staigā miglas tēli...
Bet klau! Kāds savāds kliedziens žēli
Caur tālēm iet, - un krūtīs nodreb sirds...
Ak rimsti, sirds! Nāk atkal pavasars,
Tā nekliedz cilvēks savās mokās...
Gar zvaigznēm tumšas ēnas lokās:
Uz ziemeļiem trauc gāju putnu bars,
Un viņu klaigas pusnakts stundā skan;
Tās pilnas cerību un gaidu,
Bet es? Es sadzirdēju vaidu -
Ne man nāk pavasars, ne man, ne man!
/Andrejs Kurcijs "Dzeja", Rīga, 1958/

Lappusē pie šī dzejoļa ielikta Ziemassvētku/Jaungada kartīte, kurai otrā pusē Otto rokrakstā rakstīts:

1978. gada 27. decembrī
Es pie sava galda
lasu
recenzēju
kontroldarbus studentiem

Romulite pavisam klusa, klusa tā kā pelīte savā tahtiņā pret lielo logu dus un dus; izteidzas ari virtuvē un cigaretes smēķē, traukus mazgā. Virtuves nokopšanu katru vakaru viņa uzlūko par savu pienākumu un apzinīgi, atbildīgi pilda, pilda...
Antilite - lielā tahtā pussēdus vienmēr lasa un lasa ar nopietnu seju, bāla, lakatiņš ap galvu, mati nav sirmi, vitāli aprauga sevi - un cer un cer uz dzīvi, kaut jau otro ziemu smagi slimo un temperaturu mēra un atkal mēra
Kas būs? //////////////// - ? Kas to zin.
pl 1/2 22

(Romēna tajā laikā jau labu laiku slimoja ar šizofrēniju. Antilite - tā Otto sauca Alīnu - slimoja ar vēzi (ja nemaldos leikēmiju) un nākamajā gadā nomira)

"Ļoti emocionālas diskusijas izraisījās, lemjot par Puškina ielas pārdēvēšanu. Piemēram, Vladimirs Buzajevs (LKS) centās noskaitīt Puškina dzejoli par pieminekli krievu valodā. Viņa mikrofons tika izslēgts. Brīdī, kad viņš skaitīja dzejoli latviski, viņa mikrofons atkal tika ieslēgts, un tā tik ilgi, kamēr beidzās Buzajeva uzstāšanās."

diez NA deputāti prot skaitīt Raini vairākās valodās?

Pirmais, ko es šorīt izlasīju - par Novakahovkas dambi
Otrais - šis dzejolis https://imgur.com/a/7ZaoHrR

dzejolītis novembra nogales tumsai

izvilku no plaukta Ādamsona un Antona Bārdas dzeju. sāku lasīt un šausmīgi sagribējās, lai man pie logiem ir aizkari.
bet ir tikai žalūzijas.

apollo.lv: Nedrīkst pagriezt lācim muguru, jāsāk ritmiski iet, lasot dzeju, pamazām virzoties tālāk no dzīvnieka.

"Es šodien sazināties ar tevi, jo ļoti taisnība, ka mēs nezinām, tas neaizkavē šo žestu no manis.
Iemesls, kas ved uz mani, ir šāds: es gribētu iet caur jūsu kanālu, lai veiktu labdarības darbu jūsu nodaļā."

OTRĀ DIENĀ

Un tā nu kopā esam mēs
Šais ļoti jaukās atsvētēs.
No skaistām glāzēm dzeram šņabi,
Un mums ir labi.
Guļ ielās vakar snidzis sniegs,
Bet bēg no mūsu acīm miegs.
Mums visiem traki patīkami,
Lai sabrūk apkārt visi nami, —
Tie visi atkal kopā liksies,
Kad mīļi draugi visi tiksies.

/A. Čaks/

novembris

jau kādu laiku visur, kur sabiedriskās vietās pamanu uzrakstu "izeja", gribas nomainīt burtu "i" pret burtu "d". kāds negrib to izdarīt?

kolrabu salatūs patisoni, tvaicāti kabači
topinamburi ar kvinoju, kale kuopustu smuteji
veseleigi itai dzeivuot
itai nikod nav bejs
kod nūmieršu, īsiejit munu siekleņu zemē
iz muna groba lyni zīdēs kai bierneibā – zylim zīdenim
leiguosīs viejā kai jiura, kai bezgaleiba
boltā kraklā ar prīveiti pīstruoduošu
meilajai Muorai par paleigu
izlūceišu, saskaiteišu, padūšu rūceņā
vysu, vysu
vysu tū lobuokū
biologiski audzātū, biologiski pļautū

/Marija Dzeisla/

kopš tā burvīgā Sansusī vakara Zunda dārzā, galvā visu laiku skan šitais un gandrīz uz visu gribas atbildēt ar - "bet tu faustu patulko".

The light has changed;
middle C is tuned darker now.
And the songs of morning sound over-rehearsed. —

This is the light of autumn, not the light of spring.
The light of autumn: you will not be spared.

The songs have changed; the unspeakable
has entered them.

This is the light of autumn, not the light that says
I am reborn.

Not the spring dawn: I strained, I suffered, I was delivered.
This is the present, an allegory of waste.


oktobris

Es sēžu un sapņoju sapni,
Sapni visjaukāko,
Un kaijas spīdošiem spārniem
Mani lēni aplido
/Aspazija/

( kaijas un citi putni )

p.s. "Lai, piemēram, izvilinātu sliekas no zemes, sudrabkaija mēdz ritmiski pret zemi sist kājas, atgādinot īru stepa dejotāju" /vikija/

Šīs ir tās naktis,
kad grūti ir gulēt kapā:
Ik pumpuriņš tumsā
kā bērniņš raud balsītē slapā...

/f. bārda/

( When the Forest Dies )

mani pēdējā laika literārie atklājumi:

e) to, ka ellē ir auksts, nevis karsts, pirms manis izdomāja jau kaut kāda itāliete Brodska Ūdenzīmēs;
p) Rūtai Mežavilkai ir dzejolis par perseīdu vērošanu uz saulē sasiluša dambja betona, Salaspilī.

*) "Nu mēs redzam, cik daudz dzejas mīļotāju ir Latvijā," pasmaida Alvis Hermanis. "Ir tāda sajūta, ka latvietis vakarā mājās to vien tikai dara kā lasa dzeju..." (2015)

*) "Liekas, ka nav neviena tauta Eiropā, kas tā būtu pelnījusi dzejnieku tautas nosaukumu kā latvieši, un neviens novads Eiropā, kas tā būtu pelnījis dzejas zemes nosaukumu, kā latviešu apdzīvotā." (Johans Georgs Kols, 1841)

( dzejolis par melno zirgu )