Kurvjzieža kontemplācijas

Salons

Krāšņais Kurvjziedis

Navigation

Skipped Back 20

16. Jūlijs 2018

You're nothing, but a pack of cards!

Add to Memories Tell A Friend
Nu, jūs jau zināt to sajūtu, kā ir, kad īsti baidies taisīt plānus, jo ir sajūta, ka, ja ko saplānosi, kāds pēdējā brīdī pateiks:



Manuprāt, tā droši vien ir parasta lieta pēc salīdznoši lielākām dzīves peripētijām. Visu laiku kkur iekšā gaidi no kuras puses atkal kaut kas zvels.
Bet varu saderēt, no tā arī attopas.

Add to Memories Tell A Friend
Icarus - must see.

Add to Memories Tell A Friend
pirms kāda laika igors, kas dzīvo stāvu augstāk, vaicāja, vai viņš drīkst nozāģēt mazo kļavu, jo nu tā vairs nav tik maza un aizsedz viņa logus (mūsu logi ir praktiski pilnībā aizsegti ar visu, kas vasarā aug). igors ir viens no retajiem cilvēkiem, kas man šajā mājā patīk, jo viņš 2x ir gājis ar mums tīrīt mežu, viņam ir forša sieva un divi mazi dvīņi, viņš skrien pa vakariem un bargā salā ir piepīpējis neldiju, tāpēc, protams, es pateicu, ka man nav ne mazāko iebildumu (bet ārprāc, cik daudz gaismas šobrīd pēkšņi ienāk logā).

bet jautājums ir tāds - gribu iestādīt kļavas vietā kādu upeņu vai jāņogu krūmu. tas aizsegs manus logus, bet netraucēs otro stāvu. es sēdēšu pie datora, pastiepšu roku un badaini rīšu ogas. jāņogas nav īpaši prasīgas, esmu redzējusi vairākus savvaļas krūmus posmā no mangaļsalas līdz vecāķiem, neviens neizskatījās izmisis. lauku avīze saka, ka ogu krūmi ir jāstāda rudenī. vai ir vēl kas, kas man būtu jāzina par to stādīšanu?

Add to Memories Tell A Friend
Modern criticism, I think it will be conceded, begins with Eliot, whose paradigms were such writers as Donne and Crashaw, for whom interpretation was required even in their own day as a condition for determining what was being said by means of what in fact was said, and hence deep interpretation was the standard way of reading. But criticism, then, began to assume the form of other systems of deep interpretation - psychoanalysis and marxism - and under this pressure, all texts became concealments, and deconstruction an inevitability. This gives the critic a great power, virtually the power of the priest, since only he or she knows what truly is being transmitted, and so constitutes the true reader. The rest of us either have to be taught to read, or take the critic as the authority. This has had two immediate corollaries. In the first instance, it developed in response a style of writing made to order for the critic, who came to serve the role of the censor in political systems which drive the writer to acts of increasingly complex concealment, where every letter is in effect the purloined letter. And of course the other corollary was the inevitable impact on critical writing itself, which becomes increasingly obscure, to the point that only other critics can read it and their interpretations are uncertain and obscure, and set forth in any case in texts that in turn require criticism - to the point where criticism exemplifies the literary ideal and a critic like Geoffrey Hartman can claim that the critic is the true artist of our time - or that literature itself is justified to the degree that it makes literary criticism possible. 

''The Politics of Imagination'', Arthur C. Danto

Add to Memories Tell A Friend
pat ne tas, ka ciba ir kļuvusi ahūna ļaunāka, glupāka or smth, bet gan tas, ka tā visaktīvāk stimulē tieši visādus sračus, barojot tos un stiprinot. nu, tas ir tas, kas cilvēkus interesē visvairāk. par kurmjiem dārzā, velotripu vai jaunākajām filmām runāt lol, nav vērc (par filmām vēl var, ja analizē tās no visādu ismu perspektīvas), savukārt virtuāli izkauties - samoje to. citreiz ir sajūta, ka cilvēki visu dienu grauž semuškas un refrešo internetus, lai tik beidzot mestos cīņā.

es nespēju īsti piemeklēt vārdus, kas raksturotu atbilstošu iekšējo sajūtu. ne īsti nelaimīgums, ne garlaikotība. kkādu lielo pozitīvo stimulu iztrūkums? atceros, kā gandrīz sāku drukāt tekstu, ko noteikti kāda labilāka persona uzskatītu par aizvainojošu un veltītu pārdesmit komentārus, lai pārliecinātu mani, ka man nav taisnība internetā, bet tai pat brīdī man ieripoja darba e-pasts, kas darīja mani absolūti ekstātisku, un motivācija cibot bija zudusi.

15. Jūlijs 2018

Add to Memories Tell A Friend
nelasiet tomēr to jauno dreiži (ja vien jums nepatīk šitentie, izaicinājumi). esmu 558. lappusē no ~580 un iet grūūūti, lai gan tas nav nekāds hēgelis bļā, bet gan "viss, kas jauniešos rosina interesi uz lasīšanu: mistika, spriedze, noslēpumainais detektīvstāsts, mīlestība", citējot alojas bibliotēkas vadītāju sarmīti f. baidos, ka jauniešu interese par lasīšanu paliks turpat, kur bijusi. paralēli toties esmu izlasījusi veselu čupu. šorīt, atbraucot no berģiem, iesāku sinisalo the blood of angels, un tas ir kā uzbraukt uz šosejas pēc ilgstošas kratīšanās pa negreiderētu grantinieku.

Juuru 2

Add to Memories Tell A Friend
Un reiz pirms n n gadiem es viena biju daudzdienniekaa juuras tuvumaa, un man liidzi bija Haijaama dzejas graamata. Varbuut tur taa vaina, man vajag Haijaama dzeju. Liidzi pie juuras. Bet kur sho nemsu, taa taalaa plauktaa.

Ar visaam smilgaam graamatziimju vietaa.

Add to Memories Tell A Friend

14. Jūlijs 2018

Add to Memories Tell A Friend
no mūsmājām līdz mangaļsalas molam un atpakaļ ir 26 483 soļi, 18.18 km, 1 beigts ronis, 1 beigta žurka, 1 beigts taurenis (jo bija milzu slinkums braukt uz treniņu). kopumā vāji, jūt kājas, kas ir slikti, ņemot vērā, ka vismaz teorētiski ir plāns šturmēt karaļa taku (kāds ir gājis?). esmu zaudējusi staigājamo formu, un nekādi trx un jogas to neatsver. prātīgāk būtu vnk iekārtoties pie m. par pavārēnu un uzkačāt pro formu pāris nedēļās, turklāt saņemot par to naudu.

Add to Memories Tell A Friend
es jau biju aizmirsusi, ka bibliotēkā, pievienojoties viņu tīklam, protams, tu nevari tikt pie rakstiem caur savu datoru, tev vajag izmantot viņu datorus, lai kaut ko varētu atrast.

Add to Memories Tell A Friend
tracinošā vārdnīca, vol. 1 )

Willie Nelson & Norah Jones

Add to Memories Tell A Friend
- divi foršie -
ja ilgi skatīsies, varbūt arī bilde uzradīsies
/Crying Time - Willie Nelson & Norah Jones/

13. Jūlijs 2018

Add to Memories Tell A Friend
iekodu mēlē. baigi sāp. man liekas, nekad nebiju tik stipri iekodusi mēlē.

Add to Memories Tell A Friend
Kāpēc tu pēdējā laikā esi tik nerunīgs, kolēģe apjautājās. Otra uzmeta skatu un saausījās. Pa šiem gadiem visu jau esmu pateicis, atbildēju. Visi iesmējāmies, un sasprindzinājums atslāba.

Add to Memories Tell A Friend
nu vai zināt, ja es stabili nesēdētu ērtā auto beņķī, stabili būtu nokritusi no krēsla
jūs varbūt atceraties pirms gadiem cik? četriem, pieciem? bija viena no korsieša dziesmu klades jeb korsieša jaunās grupas inkarnācijām ar tās neizbēgamajām atbalsīm cibā, mums bija dažas dziesmuklades dziesmas, kuru mēģieraksts bija tik ļoti neiemīlams ar pirmo klausīšanās reizi (lai gan ļoti iemīlams no kādas piektās, bet līdz viņai jātiek), ka mēs viņas noslēpām tālu un dziļi, lai neviens nekad viņas nedzirdētu, un korsietis, kā vienmēr, pazuda no grupas
tā'n'tā, es savu mīļāko no šīm dziesmām tikko dzirdēju kā "jaunumu" radionabas topā

Add to Memories Tell A Friend
es domāju, ka novembrī uzrakstīšu pašpalīdzības padomu grāmatu ar nosaukumu ''Kā (iz)dzīvot, ja tev totāli nav reality check''.

JP

Add to Memories Tell A Friend
Labs par JP
https://longreads.com/2018/07/12/petersons-complaint/

Add to Memories Tell A Friend
Ar acu kaktiņu pamanīju, ka satori nopublicējis rakstu par šausmu lietām, kas darās futbola čempionāta laikā - TV režisori spēļu translāciju laikā 30 reizes esot koncentrējušies uz jaunām pievilcīgām sievietēm. Autora vārdu un viedokli gan izlasīt nepaguvu, jo, kā parādījies, tā teksts arī pačibēja gan no pašas lapas, gan no viņu feisbuka.
Nespekulēšu par to, kas tur varēja būt rakstīts. Pieminēšu vien, ka figurēja vārds seksisms. Toties, ja pievēršamis skaitļiem, tad 64 spēles pa 90 minūtēm, plus vēl pa kādām piecām pirms, kad visi dzied himnas, un pēc, kad vieni līksmo, bet citi raud, pagarinājumus, kompensācijas minūtes un pēcspēles pendeles neskaitīsim, sanāk 6400 minūtes TV translācijas laika. Un tikai 30 reizes ekrānā parādītas jaunas pievilcīgas sievietes. Nemaz nerunājot parvto, ka kāds sēdējis un vaktējis meitiešus, nevis uzmanīgi sekojis bumbas kustībai un šķendējies par katru reizi, kad rādīts Ronaldu kaut kur prom no notikumu epicentra urbinām degunu.

Add to Memories Tell A Friend
spamere-grafomāne būs atrāvusi vaļā kādu tapu, jo viņai sāk pievienoties biedrenes. rajonā netrūkst radošu cilvēku! ivonna sāk rītu ar šādu novēlējumu grāvja biedriem:

Пятница с числом «тринадцать»
К нам пожаловала вдруг!
Все ее чуть-чуть боятся,
Суетятся все вокруг!

Я скажу вам так: не бойтесь,
Позитив лишь излучайте,
Ни о чем не беспокойтесь,
Кайф от жизни получайте!

Мы для счастья рождены,
Будьте радостью согреты!
И тогда вам не страшны
Неудачи все и беды!

/bet oriģinālā spamere man patīk labāk, tāda patiesāka šķiet, šī ir tāda lokāla kornēlija a.

12. Jūlijs 2018

Add to Memories Tell A Friend
Whoa, kāds te ir nominēts Baltvilka balvai! http://m.delfi.lv/kultura/article.php?id=50206327
Powered by Sviesta Ciba