Kurvjzieža kontemplācijas

karoče turam īkšķus, šodien operēs

Jorks noveco sejā līdzīgi Baušķeniekam. Manuprāt, tas ir galvenais šajā stāstā.

all i need nenospēlēja, bet videotape gan. un beigu no surprises. bučas visiem

-Bērnudārzā mums šitāds bija negaršīgāks. Nr3 par šodien manis vārīto žāvēto augļu ķīseli (mamma pasūtīja, iestājoties slimnīcā aizvedu viņai divas mazas burciņas)

Vīrs saka varu vērt vaļā savu restorānu..

Fjoklai būt!
Ar šito bildi es te uzsāku, atsākšu, attiecīgi, tāpat.
Kamēr ielauzīšos atkal, paies laiks, piedošanu.

Betā, īsumā, esmu aizmukusi čībās no rīgas dziļi Latgalē kopš jūlija kaut kāda, faktiski, balsta vieta un štābs ir Ezerniekos, kur, ar mainīgām sekmēm, graizu stiklus un trenējos vitrāžās, jo biju Krāslavā uz neatvairāmu meistarklasi, kur saņēmu uzslavas par drosmi lauzīt un darboties ar šķembām bez cimdiem, ibo materiāls ir jājūt. Un tas man tiešām tīk.

Pagaidām graizu vecās logu rūtis, ar krāsaino stiklu vēl neriskēju, tas dārgs,maita.
tad vēl ko.
Paspēlējos ģimenēs/mājiņās vienubrīd ar iezemieti un vārdā Ļohu, beidzās viss ne gluži kā plānots, bet ar uguņošanu un šoreizīt ne no manas puses. Bet tur jau , īstenībā, no paša sākuma viss bij skaidrs, man vienkārši gribējās, smukai un sakrāsotai un kleitā, katru vakaru, sagaidīt kādu bārdainu,kazakveidīgu un sūru subjektu no darba ar siltām vakariņām. Kādu brīdi bija jauki, sajutos dzīva vismaz.

Iesākumam pietiks, nevienu joku nevaru izdomāt, bet gan jau būs.

p.s.Esmu kļuvusi, pareizāk dzīve beidzot iemācījusi, ievilkt ragus un nagus un kļūt tādai kā paļāvīgākai, glāsmainākai.
Lai gan Ļohu es tomēr ar mandarīniem apmētāju, uz atvadām, ar āmuru rokā, tīri tā, pārliecinošākam beigu štriham. "Melkimi šažočkami na vihod!", es visai pārliecinoši teicu, skaļiem sajūsmas smējieniem no blakusistabas skanot.

PiF PAF
Prieks jūs redzēt!

P.S.PS. subjekts 2x sēdējis, ar 2 liegumiem uz bērniem. tākā paspēlējos ar uguni, fahtiski.

Pa tam lāgam Mazpilsētā bebri, jopcik popcik, mazie kretīni, nohujārijuši 2/3 manu ceriņu. Nu, bļaģ, nu.

Šodien vakarā pēkšņi sagribējās vīnu. Tā kā manā bāriņā stāvēja četras pudeles (vienu šampanieti es nopirku, lai būtu vienmēr gatava atzīmēt Putina nosprāgšanu vai Ukrainas uzvaru, bet trīs pudeles ir man kolēģu dāvanas dzimšanas un vārda dienās, tad man pat nebija nekur jāiet.

Rezultatā es vienatnē esmu izlakusi puspudeli vīna un jūtos mierīga kā pitons. Un tādā nedaudz laipnā garastāvoklī - kā parasti, kad lietoju alkoholu. Un vēl drusku karuseļi galvā. :) Bet visā mūsu famīlija tā reibst. Sākumā kļūst ļoti priecīgi un laipni. Un tad es kam gulēt. :) Tā kā ar labu nakti, mīļie cibiņi. :)

"We all know perfectly well that the man who lives out his life as a consumer, a sexual partner, an “other-directed” executive; who avoids boredom and ­anxiety by consuming tons of newsprint, miles of movie film, years of TV time; that such a man has somehow betrayed his destiny as a human being."

"Katrā ziņā tādi cilvēki kā viņa, spalvas pavēlnieki, ir bīstami. Tie uzreiz liek sapīties aizdomās par neīstumu - ka tāds cilvēks nav vis pats, bet gan acs, kas bez apstājas skatās un redzēto pārvērš teikumos; tādējādi realitātei tiek nozagts pats svarīgākais, nozagta neizteiksmība."

Olga Tokarčuka, "Stum savu arklu pār mirušo kauliem"

nu nezinu, man tie Oga šotiņi garšo. šorīt nopirku to, kas ar upenēm <3 un izlasīju etiķeti. 7 g cukura vaimanuvai, lai pamēģina tie cukura nīdēji dabūt iekšā 10% ingveru bez cukuriņa lai kādu garšiņu liktu klāt nekas labs nesanāk. izrādās viņiem bija adventes kalendārs un izrādās, ka viņš jātaisa karstajā dzērienā 300 ml krūzītē!
no rīta divreiz arī izskaloju degunu ar Humer un sajutos pēc cilvēka. tagad gan laikam tūska atkal ir atpakaļ - drusku spiež pieri

ārsta kabinetā:
- kā man tagad gatavoties tai operācijai? es katru dienu ēdu ikrus un izdzeru vienu jēlu olu.
- .. 0_o .. nu, es domāju, ka nebūs jau tā, ka pēc operācijas nevarēsiet ikrus ēst :D

atkal jāieraksta The Dusma.
Vispirms atkāpe. Tikko uzzināju, ka vakar mirusi Rita Aksenoka...
Dīvainas sagadīšanās pēc šonedēļ bindžoju netīšām atrastu itāļu seriālu Imma Tataranni: Deputy Prosecutor, (latviski un par brīvu skatāms šeit: Imma Tataranni. Likums papēžos). Kvalitatīvs, Itālijā ļoti mīlēts seriāls, skatoties nodomāju, ka varētu taču Aksenoku kā prototipu paņemt un uztaisīt ko līdzīgu. Nacionālā teātra izrādi — veltījumu R. Aksenokai neesmu redzējusi (un arī visticamāk neskatīšos, nepatīk aktrise, kas tēlo galveno varoni).

Bet tās manas dusmas par ko citu. Un vispār vairāk jau skumjas (dusmas rakstot noplaka). Vai ir vieta cerībai, ka izaugs kāda jauna Rita Aksenoka? Ja, kā lasu te: Agnese Zeltiņa un Dita Grauda piepilda mazu meiteņu sapņus. Tik sievišķīgas dāvaniņas!, četrgadīgas meitenītes sapņo par kosmētikas komplektu. ČETRGADĪGAS!

es šodien pirmo reizi mūžā uzcepu kotletes.

Kaut kāda dīvaina un frīkaina nedēļa.

Tā, kolēģēm dāvaniņas Ziemassvētkiem nokomplektētas. Riekstu kaut kāds batoniņš paliels no Lidl, sejas maska un Ziemassvētku rotājums glītas mājiņas formā. Pagājušajā gadā man kaut kā galīgi nebija iedvesmas, tāpēc uzdāvināju katrai pistāciju paku, kuras biju uz atlaidēm sapirkusi. Ja es nevaru izdomāt, ko tādu foršu lai uzdāvina, tad es dāvinu kaut ko tādu, ko cilvēks ar lielu varbūtību izlietos.