nezinu kad es savu mašīnu ieraudzīšu, bet tēvam esmu sagādājusi normālu hobiju. manu sotaku jau esot iztērējis, bet ar kādiem 150 vēl vajadzētu pietikt, bet nu redzēs. priecīgs no benzīntanka esot atnesis kaut kādu labo dārgo eļļu, kaut kur dziļumā aiz lukturiem (kad izskrūvējis), jau gandrīz izkasījis rūsu un tur kaut ko vēl sapūtis, sveces esot labas, kaut kāda cita baisi svarīga detaļa neesot tik sūdīga kā likās, karoče 'daru visu lai tev nav baigi daudz jāmaksā'. pirmdien laikam mašīnai pieraksts pie meistara (kas ir loģiski, bet man likās smieklīgi, ka arī tur vajag pierakstu), slīpē nost vēl rūsas pleķīšus, esot noskrūvējis kaut kādu detaļu un tagad uz paneļa vairs nerāda to kļūdu, mašīnai neesot dačika par temperatūru, bet tas visiem mazajiem (sū) tā esot, kaut kāda viena svarīga skrūve ir norūsējusi nafig un otra turas uz diedziņa un tad kad sataisīs moš arī to izpūtēju un moš viss būs ok arī ar to detaļu, kuru vīrs pasūtīja vācu e-bay un nebūs jāmaina motors vai kas nu ir tas baisākais scenārijs

bet es? mani šitas viss vispār neinteresē un neaizrauj, es tikai gribu braukt.

šodien kad bija sirēnas gaidīju rindā pie luksofora izbraukšanu no mazās ieliņas pie Dailes teātra. bija, protams, kļūdas, bet bija arī daudz labo lietu. ik pa laikam izsamistu no domas, ka eksāmens jāliek stundu pa Rīgu ar visu centrs-30 zonu, garo pāreju pie Mildas, baisajām Dienvidu tilta estakādēm, Krasta ielu, ātrgaitas ceļu un dīvainajiem apļiem pie Krustkalniem un Valdlaučiem, bet no otras puses - trešo reizi braucot jau Barona ielas velo-nevelo joslas neraisa pat ne šausmas, vienkārši nekādas emocijas, tramvaja sliedes arī o.k., šodien atpakaļgaitā pēc nodarbības ieparkojos kā profs (protams drusku par daudz kustību stūrei, bet to pieredze piekoriģēs), uz Stabu ielas divas reizes i ieparkojos slīpi, i izparkojos, nu jau gandrīz vairs netupīju kad vajag saslēgt ātrumkārbu un roķeni. sarunājām, ka pabrauksim vēl parkoties arī uz visādām pretīgām vietām - pazemes autostāvvietām un daudzstāvu un tām, kur daļēji uz ietves un kādas divas reizītes pa nopietno pa estakādēm (kā es viņas nīstu, pie stūres pati sēžot vēl kaut kā, autobusā uz Dienvidu tilta centra virzienā vienkārši žmiedzu ciet acis, man tam sūdam nav nervu)
un tāpat kā iepriekšējā reizē man iedeva tikai a4 lapu ar kļūdām un ieteikumiem, tātad pagājušā reizē, kad nokavēju un bija tikai lapa, tas nebija tāpēc ka braucu īsāku laiku

braucu šodien ar vienu pedāļu komplektu pa Ogri kā lielā un parkojos i uz priekšu i atpakaļ un braucu pēc zīmēm un uz 70!! tehniskā pase un atslēgas somiņā silda sirsniņu, bet nervi drusku tresī. gribas uzpīpēt un ēst un ir ļoti priecīgi un jūra līdz ceļiem!
tad redzēs ko tēvs teiks kad rīt to mašīnu ieraudzīs un apčamdīs, bet viiiiiiii!!!11

šodien man ar huligānu braukt nepatika. tēma gan arī tāda - tramvaja sliedes, sliežu plātņu novietojums attiecībā pret brauktuvi, griešanās pa kreisi un apgriešanās no tām, Āgenskalna tirgus, Stradiņi. visu dienu velk uz piņņu lai gan it kā nav iemesla. ar mācītāju tikšu braukt vienu reizi nākamajā nedēļā un tad vismaz nedēļu nekā.
bet tad viņš man paprasīja 'kāpēc gan nepiepildīt sapni?!' un es tagad domāju - tiešām, kāpēc gan ne?! saņemšos piezvanīt servisam un tad vismaz vienam sapņu auto. šobrīd ss.lv tādas mašīnas, ko es tiešām gribētu ir tieši divas, bet abām BET. gan jau lai vienkārši nopirktu kaut ko vairāk variantu

tūlīt būs piektā braukšanas nodarbība nedēļas laikā, braucu ar vēl vienu instruktoru. patīk abi, piegājieni un personības diametrāli pretējas, bet forši, jo nu kūņojos, protams, bet uz priekšu! un nav grūti arī svētdien celties pēc sešiem lai pusastoņos jau sēstos pie stūres

par spīti tam, ka nogurums un nav enerģijas, esmu svētdien bijusi i operā, i rokkoncertā, pirmdien izbraukusi ar citu instruktoru, otrdien pēc darba pie ezera satikos ar draudzeni un bebi un pēcāk apskatīju vienu mašīnu (nebūs, intuīcija saka, ka šeidī), trešdien biju pie acu ārsta un visu iespējamo dienas daļu nogulēju (labi, ka zilā acs ir zila tikai uz deniņa un pati acs o.k., redzei viss kā iepriekš, tiekamies atkal pēc gada), šodien ar citu instruktoru braucu atkal, rīt uz darbu, svētdien no rīta braukšana ar manu instruktoru, bet es knapi elšu jo vīrusiņš vēl nav pārgājis un šis viss kopā ar vešanu uz baseinu un pulciņiem un tiem mūžīgajiem un nelaimīgajiem matemātikas mājas darbiem, pucējamo drēbju meklēšanu (skuķiem 2dien bija Valmieras Sprīdītis Dailē, puikam rīt instrumenta tehniskā ieskaite) un draudzene sestdien savai dz.d. par godu rīko koncertu ne-Rīgā
Aaaa

šodien braucu pa krastmalu, gan Uzvaras parku un Stokmanu un trenējos apgriezties. nu jau čuriņa neraustās ja jāuzbrauc (vai jābrauc pa!) tramvaja sliedēm!!

šodien es:
- aizvedu skuķus uz skolu;
- atūsojos un izmasēju seju (tik laba ideja saspringtiem periodiem, ka tik atcerētos arī citreiz! nu tā masāža nevis atūsošanās)
- paēdu Hesītī lai galva labāk strādā (daudz OH);
- noliku CSDD teorijas eksāmenu!! (diez kā iet tiem pārējiem 7, kas pirms manis vakar nokārtoja)
- tagad drusku gribu pagulēt pirms atsāku strādāt par mammu

mazs solis cilvēcei, liels - cilvēkam. noliku autoskolas teoriju. šodien jau astotā pēc kārtas :D

nu jau pa Satekles ielu un Maskačku braucu bez baigajām emocijām. pa ceļam uz Ogri gan brīžiem bija aaaaa iekšēji, kad bija jābrauc ar lielo ātrumu. patrāpījās man arī Nameja kolonna pa ceļam!
sanāca pailga pauze, bet nebija tik traki, tiešām izskatās cerīgi!

šodien visu laiku braucu pa Maskačku un tai tuvāko centra daļu un tur bija velojoslas un vienvirziena ielas un sabiedriskā joslas un tramvaju sliedes un bruģis un nogriešanās i no sliedēm i pa labi no tām un visādi vadstatņi un kurmja rakumi un ceļu remonts un zilas velojoslas krustojumos un autobusi un trolejbusi un gājēji un dzērāji un stabiņi un luksofori un saparkotas mašīnas un ļoti šauras ielas un viens dzeltens (kāpurķēžu?) traktors un viena saspringta situācija, kad kritu panikā un bremzes vietā nospiedu gāzi un divas vietas ar pārāk strauju bremzēšanu, bet ir arī labās un ļoti labās lietas - nev vairs mikrokustību, es māku iebraukt joslās arī kad nesaka priekšā kur paliek šaurāks vai ķipa taisni ir ar krietnu līkumiņu un lai arī vietām bija pārāk asas kustības, līganums sanāk arvien biežāk. karoče tur ir jābrauc ik pa laikam pabraukāties (reizi mēnesī) arī kad būšu diplomēts šoferis, jo ļoti labi iemaņām
un tagad visi kopā turēsim īkšķus lai kādi (vismaz) divi no viņa kursantiem labi drīz aiziet uz eksāmenu un dabū tiesības, jo es gribu vēl braukt un daudz un man patīk

atkal bez kļūdām pabeidzu testu, tātad šonedēļ (rīt. t.i. pēc pusstundas) varēšu vēl vienu teorētisko nodarbību izdarīt, esmu pabeigusi 4. no 8., tātad tieši pusē (vī!) un sajutu pēkšņu nogurumiņu. bet to mēs nevaram, ir jāturpina močīt pirms iestājas septembris un skola, pulciņi, mūzikas skolas, uz rītdienu pēkšņi vajadzīgās vienradžu asaras, nebeidzamā laika grāmatvedība un mūžīgais menedžments, tāpēc domāsim par to, cik man viss labi sanāk un kā viss izdosies

šorīt atkal cēlos 6:20, septiņos jau biju pie kaimiņiem bērnus vest uz bd. pa ceļam pie viņiem, uz vienu bd, ielikt paciņu pakomātā (gāza tā, ka dpd skaneris neko neredzēja), aizvest otru bērnu un tad bija jānāk mājās, jo lai arī attālumi tiešām nelieli, sausas man bija tikai apenes, viss pārējais viscaur izmircis. nu nekas, toties paspēju mājās vēl vienu kafiju un pa dārgo pačurāt stacijā un deviņos uz braukšanu


šodien braucu gandrīz visu pusotru stundu (vakar bija jābeidz ātrāk lai es paspētu paņemt bērnu aizvest uz pie zobu higiēnista). noparkojos i paralēli i pašās beigās atmuguriski un abas reizes izkāpu apskatīties un papriecāties - bija ļoti ļoti smuki!! BET - no rīta gāza, visur bija peļķes un es ar visu to braucu uz 70 pa Ulmaņa gatvi un Salu tiltu un pārkārtojos i pa labi, i pa kreisi, pirms, aiz un starp trolejbusiem un autobusiem un smagajām mašīnām un fūrēm un neapšļakstīju nevienu gājēju un un un visi tie labie pagriezieni un daži kreisie un šaurā Graudu iela

ir jau arī kļūdas - vietām pārāk strauji raustīju stūri, šur tur ātrums bija neatbilstošs (jo zīmes, gājējus, spoguļus, peļķes, luksoforus un ko es varēju, bet iečekot spidometru saspringtākās situācijās - ne), abās vietās, kur bija jāskatās pār plecu - prikiņ, viena uz dzelzceļa pārbrauktuves! - instruktors pieturēja stūri, jo tad man grozās riteņi :D un bieži ir mikrokustības, kritu panikā tikai vienā vietā, acis neaizžmiedzu, stūri neatlaidu, tik ieķēros, bet paspēju gan pareizo pedāli, gan noturējos joslā, gan vēl kkādu sīku svarīgu sīkumu, tik nejauši izslēdzu logu slotiņas un pagriezienu :D un grūti vēl to skatu labajā spogulī, kad viss notiek reizē, bet man reāli patīk braukt un tad ir tāda meditācija apzinātībā un visu laiku jādomā un galva atpūšas no citiem sūdiem. un šodien bija arī klusu ieslēgts radio un vietām papļāpājām un tas sāk izskatīties pēc realitātes nevis pēc rozā sapņa! es braukšu ar mašīnu pa Rīgu!!! un ne tikai un iespējams pat pavisam kā lielā arī ciemos pie draugiem uz ārzemijām!

nedaudz atkal pabrīnījos par cilvēkiem, kas neievēro distanci aiz mācībnieka. ok, viņi nezin, ka es tikai otro reizi pie stūres, bet nu kamon! pirms manis viens mācībnieks brauca riktīgi satraucies un tad gan es uztaisīju distanci. un vēl es redzēju divus tramvajus un nenomiru aiz bailēm!

šodien pēc nereāli ilgiem gadiem vispār neko nedarot, pusstundu pēc parunāšanās jau braucu pa Rīgu kā lielā!! ar automātu, protams, bet no rīta ap astoņiem pa Satekles un Lāčplēša ielu un Salu tiltu un Ulmaņa un Vienības gatvi un tur bija arī bruģis un velojoslas un tramvaja sliedes (paldies Dievam nevienu tramvaju neredzēju) un vienā vietā Pārdaugavā no kaut kurienes parādījās un blakus teritorijā iebrauca kaut kāds nereāli jocīgs zaļš traktorveidīgs agregāts. par luksoforiem un gājēju pārejām nemaz nerunājot. un man laikam pat iemācīja paralēli ieparkoties starp automašīnām!!
rīt no rīta atkal, tikai drusku cilvēcīgākā laikā, bet nu es esmu priecīga, ka vispār tiku

un es pat i atcerējos (rumpja atmiņa ir kolosāla lieta) i kā pagriezienus ieslēgt, i čekot spoguļus, pār plecu gan varu skatīties tikai kamēr stāvu un man liekas, ka es beidzot labāk saprotu šo tēmu un ko man stāsta un gandrīz pat rubīju fišku par gabarītiem!

vī!!