Kurvjzieža kontemplācijas

zībenšlēfera nomods

Krāšņais Kurvjziedis

View

Navigation

20. Novembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Dzīve tik interesanta, ka bezecepšu zāles vairs nepalīdz.

18. Novembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Man ļoti patīk novembri, protams, ar daudziem nosacījumiem - pirmkārt, ja nelīst un nesnieg; otrkārt, ja ir brīvs mirklis, lai vienkārši sēdētu, visuresošās miglas apdolbīta un līdz kaulu smadzenēm sajustu visu drēgno, pelēko gruzonu, kuram cauri kā halucinācijas atspīd māju, mašīnu un luksoforu gaismiņas.
Šogad man pietrūkst laika - pasērot par aizgājējiem, iedzert melno balzamu un paklausīties kaut ko tik banālu kā Metallicas balādes.

Priecīgu valsts simtgadi, draugi. Tie, kuri piedzīvos arī simtpiecdesmitgadi, varēs nīgri purpināt, ka "vairs jau nu nemākam svinēt svētkus".

16. Novembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Dažu pēdējo mēnešu laikā sanācis atspirdzinoši izelpot ārpus sava burbuļa - vismaz četri cilvēki ar augstākajām humanitārajām izglītībām (!) ir neizpratnē pārjautājuši: "A kas tā tāda - Bovuāra?"
Nē, es jau neko nesaku. Varbūt viss tik tiešām ir kārtībā ar mūsu izglītības sistēmu, un nekādi nē - ar mani.

14. Novembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Par spīti tam, ka FB esmu 95 gadus vecs vīriņš, šodien saņēmu kārtējo draudzības uzaicinājumu no kāda kabalista profila. Mesindžerī šis jaukais cilvēks bija man atsūtījis ziņu:
"vai jus velaties palikt bagata es jums varu palidzet palikt bagatai ja jums nava puisis".

Stundu sēžu domādama...

12. Novembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Kā ir - vai miežagraudiem līdzīgus norobežotus iekaisumus plakstiņu gļotādā ārstē okulists, vai drošāk iet uzreiz pie ķirurga?

Add to Memories Tell A Friend
Nu re, arī otrs šodienas eksāmens ček.

Pati gan jūtos kā Bābeles torņa drupas.

Add to Memories Tell A Friend
Visi promocijas eksāmeni nolikti. Atlicis vien nieks - uzrakstīt un aizstāvēt disertāciju.

8. Novembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Ļoti gribētos steigšus piedzerties, bet attur doma par pohām. Laikam kļūstu veca, ja jau tik prātīga.

3. Novembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Ik pa laikam balsis manā galvā nodzied:

"Tu jāj uz augstu kalnu,

Kur divas kuplas liepas.

Pie vienas piesien zirgu,

Bet otrā karies pats."


Pantiņš gan nāk no garamantās noglabātā rituāla, kā mūsu sencenes atšuvušas brāķētus tēvadēlus. Bet man to vienādiņ gribas izmantot kā rīcības programmu. Labi, ka man nav zirga.

1. Novembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Vai atceraties "Ļeņingrad" klipu dziesmai "В Питере - пить!" ? Lūk, šodien es esmu visi šī klipa varoņi vienlaicīgi.

Да пошли вы все на хуй, на хуй, на хуй!!!

Vienīgais, no kā es šausmīgi baidos - ja es pēkšņi kaut kur uz ielas pakritīšu, vai paskriešu zem mašīnas un nonākšu reanimācijā, manā dzīvoklī ielauzīsies sveši cilvēki un ieraudzīs, kā tur šobrīd izskatās.

29. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Oktobrī vēl ir divas dienas, kurās jāizdara tas viss, ko neesmu izdarījusi aizgājušajās divdesmit deviņās.
Nemelošu sev, ka šovakar/šonakt kaut ko uzrakstīšu. Es zinu, ka izvedīšu pačurināt suni, pēc tam pati ielīdīšu dušā, iedzeršu kaut ko nomierinošu un saļimšu zem segas. Un, nē, rīt es nepamodīšos ļoti laicīgi, nemetīšos pie datora un nesarakstīšu septiņus e-pastus vēl pirms darba.
Labākajā gadījumā es vismaz pagūšu nomazgāt traukus, atcerēšos apliet puķes un laikus izkasīšos no mājas, lai kavētu plānošanas sapulci mazāk kā pusstundu - tas nudien būs sasniegums.

28. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Vajadzētu mazāk koncentrēties uz to, kas man nepatīk, citādi nudien saiešu kašķīgā vecenē, no kuras pat kovārņi baidās.

27. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Galvenais tagad līdz rītam nepazaudēt sajūtu, ka tas principā ir izdarāms.

26. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Katrs e-pasts, telefona zvans vai īsziņa ir pātagas plīkšķis, bet nodzītais kleperis tik vien kā paslien gaisā vidējo pakavu.

24. Oktobris 2018

Žīdi, velni un Miķeļi

Add to Memories Tell A Friend
Un tomēr es gribētu zināt, kāpēc tieši pa Miķeļiem pazūd žīds?

Vēsturnieki ir stāstījuši visu ko.
Vispirms es noticēju versijai, ka līdz pat 19.gs. Miķeļu tirgus bija pēdējā diena gadā, kad ebreji drīkstēja tirgoties Vidzemē un Rīgā, tāpēc Miķeļtirgus pēcpusdienā, saulrietam nākot, viņi steigšus plēsa nost savas nojumes, svieda vezumos neiztirgotos lakatines un biszāles, un, pirms kāds paspēja attapties, prom bija.
Tad es uzzināju par sukota svētkiem, kuri šeitan mēdzot iekrist ap Miķeļu laiku, un tad īstenticīgie tup savās zaru būdiņās, un ir pazuduši visiem, kas pēc viņiem raugās.
Visbeidzot nāca skaistā teika par velnu, kurš ik gadu Jon Kipura svētkos jeb Žīdu Miķeļos akurāt pa vienam žīdam nozogot, tāpēc pārējie žīdi tajā dienā raud.

Bet aizvakar es sastapu Iļju Ļenski, kurš jo bargi man teica: "Neviens no šiem avotiem nav uzticams, nedz arī kāds no šiem stāstiem godīgam vēsturniekam izmantojams un tālāk vēstāms!"

23. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
... un atkal gribas dzīvot.

Add to Memories Tell A Friend
Tā drosmīgā, stiprā sieviete, kura pagūst gan izgulēties, gan pasportot, gan uzkrāsoties, gan veselīgi paēst (varbūt pat pagatavot ēdienu), gan padarīt visus darbus, profesionālos, akadēmiskos un radošos (bļaģ, pasaulē ir cilvēki, kuri šīs trīs par resursiem naidīgi konkurējošās jomas ir sakausējuši vienā, kā es viņus, bļaģ, apskaužu!) un nenokavēt vismaz pusi tikšanos un dedlainu, jā tā sieviete ir tepat, izstieptas roks attālumā, es viņu kaut kad noteikti, noteikti panākšu, varbūt pat tūlīt pat, es tikai pavisam mazu mirklīti vēl truli patupēšu, blenzdama sienā un strēbdama ceturto lielo kafiju.

21. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Bļāviens, kā es esmu nodzīvojusies līdz tam, ka gavilēju, ja man nedēļā brīnumaini parādās divas nosacītas brīvdienas, kurās turklāt jāpagūst miljoniem citu darbu?

17. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Kaut ko padarīju. Iekļāvos. Hmmm, pašai brīnums.
Arlabunakti, mīļā ciba, mans patvērums un stiprā pils.

14. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Šīs divas dienas nav būtiski samazinājušas nepadarīto darbu sarakstu.
Toties pagājušajā naktī pirmo reizi pēc vēlēšanām nogulēju vairāk nekā sešas stundas no vietas. Atguvu labo sajūtu, kāda ir, izkāpjot no gultas bez tahikardijas.
Man ļoti negribas aizlaist dirsā neko no iesāktajiem darbiem, bet nespēju izkalkulēt iespēju padarīt visu, un, kad es par to domāju, man sākas panikas lēkme, un tad es nevaru padarīt vispār neko.
Powered by Sviesta Ciba