Kurvjzieža kontemplācijas

zībenšlēfera nomods

Krāšņais Kurvjziedis

View

Navigation

19. Oktobris 2017

No smieklīgo atmiņu vācelītes

Add to Memories Tell A Friend
Reiz, kādā no manām iepriekšējām darbavietām (visai solīda, es pat teiktu - nūģiska iestāde) sanāca līdz vēlam vakaram aizsēdēties divatā ar vīrieškārtas kolēģi, lai pabeigtu iekavētu un steidzamu darbu. Beigu cēlienā, gaidot, kamēr izdrukāsies visi vajadzīgie dokumenti, dzērām tēju ar balzamu no nodaļas krājumiem un pļāpājām - gan par darbu, gan visādus sadzīviskus niekus. Sēdējām cieši blakus, lai varētu skatīties vienā monitorā, viņš bija nedaudz pārliecies man pāri.
Brīdī, kad klusuma pauuze šķita nedaudz ievilkusies, pēkšņi pamanīju, ka viņš neuzkrītoši pogā vaļā manu blūzīti. Vairākas sekundes šo nodarbi vēroju absolūti depersonalizēti.
Kad ar spiedzienu pielēcu kājās un sadevu viņam pa nagiem, viņš, atšķirībā no manis, nebūt neizskatījās pārsteigts.

- Es Tikai Negribēju. - Viņš uzsvērti nopietni paskaidroja. - Lai Tu Nodomā. Ka es tevi Neuzskatu. Par Pievilcīgu Sievieti. Un Apvainojies.

- Paldies, tagad es zinu, ka uzskati, - atbildēju, sakārtodama apģērbu un apsēzdamās nedaudz tālāk. - Nevajag turpināt, pabeigsim darbu.

Darbu mēs tovakar pabeidzām bez īpašas neveiklības, attiecības saglabājās visnotaļ draudzīgas, kamēr vien tur strādāju.

Un, jā, man nudien nebija pamata uz viņu apvainoties. Nav joprojām.

Add to Memories Tell A Friend
Tiešām joki par tēmu "kad grābstās, tad šīs sūdzas par harasmentu, kad negrābstās - apvainojas un sauc par einuhu, ak, mēs nabaga, nabaga vīrieši!" kādam vēl pēdējo 100 gadu laikā liekas smieklīgi, un ir ilūzija, ka kaut ko šīs sērijas vēl var pateikt kaut cik svaigi, nevis bezcerīgi nožļembāti?

18. Oktobris 2017

Add to Memories Tell A Friend
Domājams, nākamā MeToo akcija būs meninistu gaudas par to, kā viņus traumējušas sievietes, nesmiedamās par seksistiskiem jokiem.

Add to Memories Tell A Friend
Tviteris man uzskatāmi nodemonstrēja, ka rape culture mūsu mazajā, jaukajā sabiedrībā ir laidusi daudz dziļākas, plašākas, resnākas un garākas saknes nekā jelkad būtu varējusi iedomāties. Pat daži intelektuāļi nepatīkami izbrīnīja.

16. Oktobris 2017

Add to Memories Tell A Friend
Vispār jau es ļoti ceru, ka pienāks brīdis, kad vīrieši no apsūdzības seksuālā vardarbībā baidīsies vismaz tikpat ļoti kā sievietes - no seksuālas vardarbības. Taču līdz tam mums jādzīvo tādā pasaulē, kāda nu ir. Un vieglāk tajā izdzīvot ir, ja neizskaties bezpalīdzīga, ja neizskaties naiva, ja nepārvērtē apkārtējo simpātijas pret tevi.

Savukārt tam, cik seksuāli provocējoša esi, gan ir visai maza nozīme. Lai atceramies pēdējo gadu baisāko slepkavību lietu, kad par pieskaitāmu atzīts jauneklis Ķīpsalā izvaroja un nogalināja divas sievietes. Viena no tām bija pirmspensijas vecuma ierēdne, kas pusdienlaikā bija izlēmusi savas sviestmaizes apēst svaigā gaisā, otra - katoļu mūķene seniores gados. Nekādu īsu svārku, kosmētikas, dekoltē vai augstu papēžu. Tikai piederība sieviešu dzimumam kā vienīgais provocējošais faktors.

13. Oktobris 2017

Add to Memories Tell A Friend
Dārgie masoni un dārgie filologi - kā latīniski skan brīvmūrnieku devīze, kuras aptuvenais latviskojums ir "Tas, ko tu radi ("radāmais"), rada tevi" ?

11. Oktobris 2017

Add to Memories Tell A Friend
Par laimi no skvēra pie Pāvila baznīcas ir nozudušas muļķīgās melnbaltās figūras ar melnbalti didaktiskajiem moralizējošajiem vēstījumiem. Tās iemiesoja gandrīz visu, kas man šķitis atstumjošs un nepieņemams kristiešu kopienās.

10. Oktobris 2017

Botāniķes rudens

Add to Memories Tell A Friend
Kreisā mirte turpina ziedēt (jau trešo mēnesi no vietas), ir pat vēl daži pumpuri, kuri izskatas ceroši izplaukt divās turpmākajās nedēļās.
Olīvkoks izrāda neizprotamu nīgrumu un ikreiz, kad ieeju istabā, demonstratīvi nosviež lapu. Vai divas. Sāku domāt, vai viņš negrib lielāku podu?
Vecajai dracēnai, kurai nogriezu pušķi (vienu no trim), uz nogrieztā stumbeņa nekas pušķīgs nav izdzinies. Apsmidzināju ar pretpelējuma zālēm, jo izskatījās aizdomīgi. Nogrieztais pušķis ieaudzies labi, izskatās, ka pārziemos un sazels trekns un laimīgs. Nogriezto stibu (to gabalu, kas bija palicis starp apsakņojamo pušķi un podā atstāto) biju atdevusi Ričmondam spēlēties, pēc tam iespraudu Stefanotes podā kā balstu, pie kura atsiet stīgas. Pagājušonedēļ pamanīju, ka šis sāk augšgalā dzīt zaļus pumpurus. Izrāvu no Stefanotes poda un iespraudu dzimtajā dracēnas podā - blakus mātei. Redzēs, vai ieaugsies. Ja tiešām zaļos pēc visām šīm piesmiešanām, būs pelnījis manu visdziļāko cieņu.
Jauunā dracēna atkal saķērusi kaut kādus kaitēkļus. Viņai pašai tie neko nekaitē, bet diemžēl viņa ar tiem inficē blakus stāvošo lauru. Nāksies atkal izolēt dzīvniekus un ķerties pie ķīmiskajiem ieročiem.
Sukulenti aplaudē apkures sezonas sākumam, bet es ar šausmām domāju par subtropiešiem. Droši vien pēc nedēļas vai divām būs jāatsāk aukstuma kūres un intensīvi jārasina - vispirms divreiz nedēļā, tad ik pārdienu, un visbeidzot - katru dienu. Bet tā jau būs botāniķes ziema.

Add to Memories Tell A Friend
Kauns pār manu sirmo galvu, bet tikai tagad atklāju Vojceha Hasa filmas.
(Atceros, ka manā bērnībā avīzē "Rīgas kinoekrāni" diezgan bieži vīdēja "Saragosā atrastais rokraksts", bet man nez kādēļ tas nešķita nekas iekārojams. Varbūt labi, ka tā.)

9. Oktobris 2017

Add to Memories Tell A Friend
Izdarīju (gandrīz) visu, kas dieviešu portālos rakstīts par šādiem rudens vakariem:
pēc pastaigas, nedaudz nosalusi, ielīdu karstā dušā (labi, vajadzēja īstenībā vannā ar aromatizēto sāli, eļļām, garšaugiem un puķu ziedlapām. un sveces uz vannas malām. bet dušā ir ātrāk);
uzvilku frotē peldmēeli (nedaudz noplukušu, bet kāds nu ir, tāds ir);
ielīdu gultā, atlaidos spilvenos;
tagad lēnītēm dzeru milzīgu krūzi karsta kakao;

Ir labi.

Vispār man ārkārtīgi patīk aukstās, lipīgās rudens miglas. Īpaši tādas kā šovakar, ar treknu, sadzeltējušu mēnesi. Un ja paveiksies neizklepot visus augšējos elpceļus, kas ir diezgan reāla šīs dailes blakne, būs pavisam labi.

8. Oktobris 2017

Pestis

Add to Memories Tell A Friend
Ziņas par Madagaskaras mēri, par karantīnu, par atceltajiem avioreisiem, par antibiotiku trūkumu atsauc atmiņā Kamī.
Prokrastinēju Florences tēzes, laiski šķirstu visādus Marsīlio Fičīno, Piko della Mirandola, Lorenco Vallu, un domāju par Bokačo "Dekameronu". Un mēri, protams.

6. Oktobris 2017

Add to Memories Tell A Friend
Nevarēju sasaukt Emīliju. Visbeidzot pamanīju melnas austiņas, izspraukušās no virtuves radiatora. Tā es ik rudeni uzzinu par apkures sezonas sākumu.

5. Oktobris 2017

Add to Memories Tell A Friend
Uz manas galvas sirmo pat šinjoni!

4. Oktobris 2017

Reliģiskais poliamorisms

Add to Memories Tell A Friend
Reizēm, veroties pasaulē, man šķiet, ka tajā nav nekā valdzinošāka kā reliģijas. Doktrīnas, tradīcijas un prakses. Es mīlu reliģiozus cilvēkus - ar noteikumu, ka viņi nesludina, jo sludinot lielākā daļa diemžēl kļūst pretīgi didaktiski un patētiski vai salkani. Tos, kuros ir jaušama pārliecība un cīņa ar šaubām ikdienas dzīvē, tos, kuru spēja uz sakrālo pārdzīvojumu ir tikpat labi nojaušama kā mūziķa vai dejotāja talants.
Es negribētu dzīvot ateistiskā sabiedrībā. Un vēl vairāk negribētu dzīvot sabiedrībā, kura akceptē tikai vienu reliģiju.

Add to Memories Tell A Friend
Man ļoti patī rudeņi brīžos, kad nelīst un nav pārāk auksti. Man patīk slīpās gaismas, biezās miglas, arvien agrākā tumsa un noslēpumainas čabēšanas pilnie vakari. Rudeņi ir maģiski un izbaudāmi.
Protams, ja nelīst un nav pārāk auksti.

2. Oktobris 2017

Add to Memories Tell A Friend
Pienācis gadalaiks, Kad Nekas Nežūst.

1. Oktobris 2017

Add to Memories Tell A Friend
Starp citu, ja politiski aktīvi latgaliešu pārstāvji paziņotu, ka viņi nav nekādi latvieši un viņiem vajadzīgs referendums par neatkarību, es neredzētu iemeslus likt tam šķēršļus. (Jā, pat par spīti tam, ka es personiski uzskatu, ka latgalieši ir latvieši, un viņu dialekts, kuru es, ar šo novadu nekādi nebūdama saistīta, visai labi saprotu, nav nekāda nelatviešu valoda; jo, raugi, nav svarīgi, kam es ticu, bet kam viņi paši tic.)

Tas tā, tie bija tikai daži vārdi Katalūnjas sakarā.

25. Septembris 2017

Add to Memories Tell A Friend
Iespējams, esmu nomērdējusi badā visus savus penātus un larus, vai vismaz likusi viņiem iegrimt dziļā grūtsirdībā. Tā nu tagad dzīvoju bez svētības, bez cepeškrāsns, bez kārtības. Mani augi vīst, mani dzīvnieki skumst, es pati šņaucu degunu un nevaru saņemties nekam.

Add to Memories Tell A Friend
Lasu Ikstenas "Mātes pienu" un izkunkstu lamuvārdu ikreiz, kad viņa olšūnu sauc par olnīcu. To viņa dara bieži un neglābjami konsekventi. Tātad stulbums, nevis nejauša pārrakstīšanās.
Jau pēc pirmās reizes apskatījos, kas ir redaktors. Sajutos nepatīkami pārsteigta. Nu, labi, rakstniecei te mākslinieciskā iz(k)laidība, bet viņš, kur viņš ir skatījies?
Iespējams, tā ir kāda mana īpašā obsesija, taču šādas nesekmīga pamatskolnieka muļķības man ļoti traucē uztvert tekstu. Jo, nu, kamon, liecieties mierā, kā lai es noticu, ka galvenā varone ir ginekoloģe, ja man no lappuses lec virsū olnīca olšūnas vietā?!
Powered by Sviesta Ciba