Kurvjzieža kontemplācijas

zībenšlēfera nomods

Krāšņais Kurvjziedis

View

Navigation

16. Aprīlis 2015

Mulsinoši jautājumi zobārsta krēslā

Add to Memories Tell A Friend
- Sakiet, jums ir ļoti stresaina dzīve, vai arī jūs katru dienu graužat riekstus?

15. Aprīlis 2015

Add to Memories Tell A Friend
Skumjas acis, pietūkusi seja un pilna mute silta šņabja - laikam pietiekami nožēlojama kombinācija, lai saņemtos rīt iet pie ārsta.

13. Aprīlis 2015

Add to Memories Tell A Friend
Pateicoties seriāliem, esmu iemantojusi vērtīgas zināšanas, kuras noteikti likšu lietā, ja sāksies karš. Ar dažām esmu gatava dalīties.
1) Ja esat ierakumos un kopā ar ieroču biedriem sinhroni metat granātas, ņemiet vērā, ka sinhronitātei jābūt precīzai. Gadījumā, ja kāds izmet savu granātu pussekundi vēlāk, pastāv risks, ka iepriekšējās pagūs eksplodēt (kaujas granātas eksplodē ļoti ātri, atšķirībā no mācību) un triecienvilnis to atsviedīs atpakaļ. Attiecīgi tā eksplodēs jūsu tuvumā. Tas būtu ļoti bēdīgi.
2) Ja darbojaties kā izlūks tēvzemes (vai kādas citas valsts) labā un pastāv risks, ka jūsu prombūtnē konspiratīvo dzīvokli var apmeklēt nevēlamas personas, vienmēr izejot no mājām palieciet zem kājslauķa cepumiņu - vislabāk krēkerīti. Atgriežoties mājās, paskatieties, vai krēkerītis vesels. Ja nav - tātad kāds uz tā ir uzkāpis un, iespējams, gaida jūs dzīvoklī.
3) Gadījumā, ja jūsu dzīvoklī atrodas nevēlamā persona, vai arī ja jums jātiek iekšā kādā svešā konspiratīvā dzīvoklī, aiz kura durvīm atrodas cita nevēlama persona, un jūs izlemjat ar dienesta revolveri šaut cauri durvīm, tad pareizā shēma ir raidīt šāvienus secībā, kas veido, trīsstūri ar smaili uz augšu. Tāpēc, ka ļoti iespējams - jūsu ienaidnieks kā vairums cilvēku pēc pirmā šāviena instinktīvi sakņupis uz grīdas.
4) Krievu bruņutransportierī sinhronizators atrodas līdzās pārnesumu kārbai.

12. Aprīlis 2015

Add to Memories Tell A Friend
Aizvakar liktenis mani ieveda absolūti baisā vietā - Purvciema un Pļavnieku krustpunktā, kaut kur tur, starp Ilūkstes, Deglava, Ulbrokas un Dzelzavas ielām. Visādi industriālie centri, alumīnijs ar stiklu, jaunas divpadsmitstāvu mājas, mazliet tālāk - kaut kādas viegli noplukušas padomjlaika deviņstāvenes. Obligātais dzīvojamo zonu zaļums un ielas, kas līdzinās autobāņiem.
Šādi atbaidoši rajoni ir, iespējams, ikvienā mūsdienu pilsētā - esmu ko līdzīgu redzējusi gan Stambulas, gan Maskavas, gan Parīzes nomalēs. Tajos nonākot, mani pārņem spējas eksistenciālas skumjas, skaudra apziņa par cilvēka dzīves nožēlojamo dabu, atklāsme par pasaules neglītumu un nostiprinās pārliecība, ka Dieva nav, ja reiz šādu vietu esamība tiek pieļauta.
Atgriezos savā mīlīgajā, dzīvības, žūpības un mazliet šmucīgas pavasara rosmes pārņemtajā Avotu apkaimē un atviegloti uzelpoju.

31. Marts 2015

Ceturkšņa liecība

Add to Memories Tell A Friend
Ir pagājuši 25% no 2015.gada. Vai esat realizējuši 25% savu Jaungada apņemšanos, mīļie?

Es nē, saku godīgi. Esmu audzinājusi suni un mierinājusi kaķus, tikusi pie jauna pusdarbiņa (skaista vide, maz darāmā, sīka, bet tīkami regulāra naudiņa caurajā kontā) un progresējusi vecajā, nosacīti pamatdarbā. Tagad esmu spiesta divas- trīs reizes nedēļā doties laukā no mājām ne tikai tāpēc, lai izvestu suni, iznestu miskasti vai aizietu uz veikalu, tāpēc sāku atsvaidzināt visādas civilizētas sievietes iemaņas - regulāri valkāt apakšveļu un krāsot acis, piemēram. Esmu pārāk maz skrējusi, pārāk maz vingrojusi un pārāk maz dejojusi, tāpēc manas locītavas neglīti krakšķ.
Un vēl ir kāda būtiska nedarīta lieta, kas nepatīkami tikšķ kā nesprāgusi mīna. Vēl ir laiks to neitralizēt, detonēt, glīti izjaukt, sakārtot vadiņus kaudzītēs pēc krāsām, salikt skrūvītes kārbiņās, visu nglabāt, kur pienākas. Vēl ir laiks un mazliet bezmiega naktīs.

Un čumačečaja vesna jau tūlīt būs klāt.

29. Marts 2015

Tiklības kareivjiem patiks

Add to Memories Tell A Friend
Irānas TV sporta kanāls.

28. Marts 2015

Add to Memories Tell A Friend
Izskatās, ka esmu nomērdējusi savu efeju. Jūtos ļoti bēdīga un vainīga.

Add to Memories Tell A Friend
Kurš skrējiena posms sestdienas vakarā ir visgrūtākais? Pareizi - treniņtērpa uzvilkšana.

24. Marts 2015

Add to Memories Tell A Friend
Dzīvot bail, bet ļoti gribas.

23. Marts 2015

Add to Memories Tell A Friend
Māra Ārgaļa pēcnāves izstāde Rīgas Mākslas telpā ir vērienīga un iespaidīga, piedodiet šo banālo un neko neizsakošo raksturojumu. Es tik tiešām gribu ieteikt to apmeklēt, tas noteikti būs piecu eiro biļetes vērts (studentiem - 2,50, topošajiem un esošajiem māksliniekiem - bez maksas). Ir jārēķinās ar vairāk nekā stundu laika, un ja esat apzinīgā vecumā piedzīvojuši 70., 80. un 90. gadus, jūs tos piedzīvosit vēlreiz.

15. Marts 2015

Add to Memories Tell A Friend
Lāčplēša un Satekles ielas krustojumā avarējušais motocikls bija sašķīdis tik smalkās lauskās, ka baidos pat domāt, kas noticis ar braucēju.

14. Marts 2015

Add to Memories Tell A Friend
Starp citu, es joprojām neesmu redzējusi šī gada Pirmo Taureni. Toties pirmais motociklists bija jau pirms divām nedēļām. Melns ar sarkanu.

Add to Memories Tell A Friend
Un vēl, mani dārgie draugi, pavisam drīz, jau pēc četrām dienām, ir Čaharšanbe-Suri - saules gada pēdējā trešdiena. Irānā visi īsteni indoārieši šajā dienā pec saulrieta kur ugunskurus sētās un laukmalēs, pie kuriem ģimenei sanākt, ēdot, dzerot un kopābūšanu svinot . Tas jādara, lai aizejošā gada bēdas, neveiksmes un slimības ugunī sadeg un lai saules atnākšana tiek godam sagaidīta. Jaunākie un drošākie lec ugunskuriem pāri - jā, jā, lai veselība, lai laba raža un lai odi nekož. Visādi musulmaņu kārtības policisti gan patrulē un par šitādu pagānisku izdarīšanos raksta protokolus (ja vien policists nav kaimiņa brālēns, vai citādi labs cilvēks), tā ka var atrauties nonākšanu iecirknī, Tālbergu Tāļa manierē samargota sprediķa klausīšanos, vai pat administratīvo sodu.
Taču jau pusotru gadu tūkstoti nīdētā indoāriešu tradīcija zaļo kā kupla nezāle, ugunis deg laukos un pilsētu nomalēs, ļaudis dedzina kaites un ligas, mullas burkšķ, bet Allāhs vēlīgi smaida bārdā. Lī-īgo, lī-īgo!

Ciemošanās pie mātes

Add to Memories Tell A Friend
- Man šķiet, ka tu to sunīti kārtīgi nebaro. Paskat, cik viņš žēlīgi skatās.
- Viņš no rīta atstāja neizēstu sausās barības bļodu, - es aizrādīju. - Protams, aprija visu, kas kaķiem bija palicis pāri, un savējo tikai pašņakarēja, bet viņš noteikti nav badā.

Ričmonda skatiens kļuva aizvien lūdzošāks. Izstiepis kaklu, viņš bikli tuvināja purnu mātes rokām, kas lobīja ar mizu vārītos kartupeļus. Nenovērsdams gandrīz asarainās ubagotāja acis, viņš paņēma zobos kartupeļa mizu un, nedaudz vaikstīdamies, apēda.

- Nu, ko es teicu! Ēd kartupeļu miziņas kā kara laikos. Nāc, mīļumiņ, es tev iedošu pienā vārītus putraimiņus ar sviestiņu, speķa ādiņas un desiņu.

- Mammm, nevajag! - es iebrēcos, bet bija jau par vēlu.

Kad pēc pusstundas gāju mājās ar savu beidzot normāli paēdināto trūkumcietēju, viņš, ticis līdz trešajam krūmam, viegli norīstījās un sāka vemt. Putras kaudzīte (pieniņā un sviestiņā vārītā), tai blakus žūksnis speķādiņu, desa, norīta gandrīz tāda pati kā sagriezta...
Ticis galā, Ričmonds man draiski pamāja ar asti un priecīgi lēkšoja mājup.
Mājās viņš garlaikoti paskrumšķināja no brokastīm atlikušo sauso barību un metās spēlēties ar bumbiņu.
Ir labi ļaut citiem justies dāsniem.

8. Marts 2015

Add to Memories Tell A Friend
Lai cik ļoti patētiski tas neizklausītos, es tiešām esmu no visas sirds pateicīga tām sievietēm,  - un arī vīriešiem, kuri viņas atbalstījuši, - kuras šo 100 gadu laikā par spīti izsmieklam, ieslodzījumiem un pat reāliem cilvēku upuriem ir izcīnījušas manas tiesības šodien būt tai, kas es esmu.
Paldies, ka esmu varējusi studēt to, kas mani interesē.
Paldies, ka esmu varējusi un varu sevi uzturēt, strādājot ko aizraujošāku un labāk apmaksātu par saimniecības vadītājas, guvernantes vai mašīnrakstītājas darbu.
Paldies, ka man ir tiesības pašai slēgt līgumus un rīkoties ar savu īpašumu.
Paldies, ka man ir tiesības balsot vēlēšanās.
Kā arī paldies par daudzām citām, varbūt pat īsti neapjaustām, izmantotām un neizmantotām iespējām, kuru svarīgums ikdienā piemirstas. Nekas no tā pirms dažām desmitgadēm nav šķitis pašsaprotams, un, iespējams, arī šodien ir vairāk apdraudēts, nekā mums šķiet.
Laiks ir brīnišķīgs, tūlīt došos skrējienā. Starp citu, ja kādreiz saņemšos trenēties maratonam, būtu labi atcerēties, ka pirms dažiem desmitiem gadu toreizējie rudzīši un parādnieki uzstāja, ka sieviešu ķermeņi ir jāsaudzē un jāsargā no sportiskuma, jo īpaši - no garajām distancēm. Paldies Ketrīnai Svitcerei par drosmi.

5. Marts 2015

Add to Memories Tell A Friend
Nebiju skrējusi, kopš pie manis dzīvo Ričmonds, tātad gandrīz 3 mēnešus. Šodien beidzot saņēmos 3,3 kilometriem. Ilgās pauzes sekas ir jūtamas - ja, regulāri skrienot, distances zem 5 km vispār īsti neskaitījās, tad tagad augšstilbos jūtu viegli vibrējam to, kas reiz bija muskuļi.
Nekas, es atgūšos.

Add to Memories Tell A Friend
Ričmonds TO pamanīja pirmais. Es pamanīju Ričmonda skatienu, kurš nozīmēja "tu jau atkal ķērksi, ja es šito pagrābšu zobos, vai ne?". Savilku pavadu ciešāk un arī paskatījos, kas gan mētājas uz netīrajām pussagruvušās mājas kāpnītēm.
Tā bija sprīdi gara lupatu lellīte bez iezīmētas sejas - ļoti līdzīga vudu lellītēm, ko rāda Holivudas filmās. Un - ta-dāā! - tā bija nošķiesta asinīm. Vai vismaz ar pussarecējušām asinīm ļoti līdzīgu nevienmērīgi tumšsarkanu krāsu.
Mēs ar Ričmondu dažas sekundes sinhroni pagrozījām galvas uz vienu un otru pusi, tad pagriezāmies un devāmies mājās.
Bija bez dažām minūtēm pusnakts. Debesīs spīdēja gandrīz pilns mēness. Man mazliet nāca smiekli un pavisam mazliet bija bailīgi.

1. Marts 2015

Add to Memories Tell A Friend
Ziemas vairs nav, pavasara vēl nav. Nekad neesmu sapratusi šo gadalaiku. Neesamības fragments. Tukšā telpa starp atomiem.

28. Februāris 2015

Add to Memories Tell A Friend
Nevarētu teikt, ka es ļoti aktīvi interesējos par Krievijas politiku, jo īpaši iekšpolitiku, taču ziņa par Ņemcova nāvi mani satrieca. Uzvēdīja drusku preapokaliptisku noskaņu.

27. Februāris 2015

Plānojam pavasari

Add to Memories Tell A Friend
Starta numurs - 10 362. Ar ko arī sevi apsveicu, glīts skaitlis.
Powered by Sviesta Ciba