Kurvjzieža kontemplācijas

zībenšlēfera nomods

Krāšņais Kurvjziedis

View

Navigation

5. Marts 2015

Add to Memories Tell A Friend
Nebiju skrējusi, kopš pie manis dzīvo Ričmonds, tātad gandrīz 3 mēnešus. Šodien beidzot saņēmos 3,3 kilometriem. Ilgās pauzes sekas ir jūtamas - ja, regulāri skrienot, distances zem 5 km vispār īsti neskaitījās, tad tagad augšstilbos jūtu viegli vibrējam to, kas reiz bija muskuļi.
Nekas, es atgūšos.

Add to Memories Tell A Friend
Ričmonds TO pamanīja pirmais. Es pamanīju Ričmonda skatienu, kurš nozīmēja "tu jau atkal ķērksi, ja es šito pagrābšu zobos, vai ne?". Savilku pavadu ciešāk un arī paskatījos, kas gan mētājas uz netīrajām pussagruvušās mājas kāpnītēm.
Tā bija sprīdi gara lupatu lellīte bez iezīmētas sejas - ļoti līdzīga vudu lellītēm, ko rāda Holivudas filmās. Un - ta-dāā! - tā bija nošķiesta asinīm. Vai vismaz ar pussarecējušām asinīm ļoti līdzīgu nevienmērīgi tumšsarkanu krāsu.
Mēs ar Ričmondu dažas sekundes sinhroni pagrozījām galvas uz vienu un otru pusi, tad pagriezāmies un devāmies mājās.
Bija bez dažām minūtēm pusnakts. Debesīs spīdēja gandrīz pilns mēness. Man mazliet nāca smiekli un pavisam mazliet bija bailīgi.

1. Marts 2015

Add to Memories Tell A Friend
Ziemas vairs nav, pavasara vēl nav. Nekad neesmu sapratusi šo gadalaiku. Neesamības fragments. Tukšā telpa starp atomiem.

28. Februāris 2015

Add to Memories Tell A Friend
Nevarētu teikt, ka es ļoti aktīvi interesējos par Krievijas politiku, jo īpaši iekšpolitiku, taču ziņa par Ņemcova nāvi mani satrieca. Uzvēdīja drusku preapokaliptisku noskaņu.

27. Februāris 2015

Plānojam pavasari

Add to Memories Tell A Friend
Starta numurs - 10 362. Ar ko arī sevi apsveicu, glīts skaitlis.

Add to Memories Tell A Friend
Neliels manas privātās attieksmes paskaidrojums iepriekšējā ieraksta sakarā - lai izvairītos no pārpratumiem un sev adresētām apsūdzībām.
Tātad - pret parādnieka-rudzīša tipa večiem, t.i, nedaperētiem vanckarmačo un vonnabī alfa-meiļiem, kuri nav spējīgi apliecināties, kādā jomā godīgi konkurējot ar citiem tēviņiem - kaut vai kaujoties krogā - un tā vietā izvēlas glumas manipulācijas ar sievietēm un savu patriarhālo statusu, es izjūtu tikai bezgalīgu riebumu un naidu.
Savukārt, pret sievietēm, kurām nelaimīgi ir gadījies ar viņiem saistīties, es izjūtu nožēlu. Bez mazākās augstprātības.
Tam visam nav sakara ar monogāmiju-poligāmiju, vai ticību laulības institūcijas neesošajam svētumam.

26. Februāris 2015

Add to Memories Tell A Friend
Diemžēl šorīt izlasīju interviju ar Parādnieku un viņa iebaidīto mazohistisko kundzīti. Visu dienu sajūta, it kā būtu apēdusi kādu iepuvušu pārtikas produktu. Viņi abi nepārprotami ir ideālie Rudzīša pacienti.

22. Februāris 2015

Add to Memories Tell A Friend
Pedagoģijas spožums un posts pirms nepilniem 100 gadiem. Cik labi, ka esmu piedzimusi dažas desmitgades vēlāk!

20. Februāris 2015

Meteņi

Add to Memories Tell A Friend
Lūk, arī viena laba ziņa. Patiesi, patiesi, vēl pagājušonedēļ apcerēju, ka es varētu ņemt un Saeimas vēlēšanāš nobalsot par partiju, kura apsolītu atdzīvināt Meteņa (Vastlāvja) svinēšanas tradīciju Latvijā - vēlams, iešķiebjot vienu oficiālo brīvdienu, tā lai sanāk pagarinātā nedēļas nogale. Jebšu citādi pārciest februuārus ir gandrīz neiespējami. Gadumija jau aizmirsusies, Lieldienas aiz trejdeviņiem kalniem... Ir nepieciešami vieni nāciju vienojoši svētki šajā gada briesmīgākajā laikā, kad mūžīgi ilgstošā ziema draud izspiest no radībām pēdējās dzīvības paliekas. Ir vajadzīgas tematiskās gaismu instalācijas, ugunskuri, korporatīvie pasākumi darbavietās, specifiski svētku ēdieni, ko kolēģi atnes citu nogaršošanai un mainās receptēm, ciemošanās pie vecākiem un iziešana ielās ar draugiem.
Mēs daudzas desmitgades esam mēģinājuši iztikt bez Meteņa, mūsu veselībai un dzīvildzei tas nekādi nevar būt nācis par labu.

Melnā stadija

Add to Memories Tell A Friend
Œuvre au noir (mélanosis en grec, nigredo en latin), sous le signe de Saturne: il y a mort, dissolution du mercure et coagulation du soufre.

Preventīvās atvainošanās trieciendeva

Add to Memories Tell A Friend
Tuvākos trīsarpus mēnešus es būšu ārkārtīgi nervoza un pastiprināti neiecietīga pret visu, kas man šķitīs muļķīgs - un, piedodiet, man tāds šķitīs ļoti daudz kas. Neņemiet, lūdzu, galvā, neapvainojieties, neuztveriet personiski.
Ceru, ka man pietiks saprāta neiesaistīties diskusijās, bet galvot nevaru.

19. Februāris 2015

Add to Memories Tell A Friend
Spēlēt šahu ar baložiem ir daudz sakarīgāka nodarbe nekā mēģināt diskutēt ar dažu labu cibiņu.
Ar labu nakti, dārgie.

15. Februāris 2015

Add to Memories Tell A Friend
Nez kādēļ šķiet, ka gan laimīgai, gan nelaimīgai būt manā gadījumā būtu ļoti nepieklājīgi.

14. Februāris 2015

Add to Memories Tell A Friend
Gaismas režīms aptuveni tāds kā okotbra beigās, īsi pirms Helovīna. Nezinu, varbūt pārcietīsim.

13. Februāris 2015

V ē-dienai tuvojoties

Add to Memories Tell A Friend
Viena no spraigākajām mīlas drāmu intrigām, kas nebeidz nodarbināt manu prātu kopš bērnības - ko nez, dziesmiņā par Alisi, kuras dēļ viņš 24 gadus elsojis kā lohs, Krisa Normena liriskais varonis atbild Sallijai?

Vilcieni vakaros

Add to Memories Tell A Friend
Vēlu vakaros, staigādama ar suni savā ierastajā maršrutā "Avotu apkaime - Maskačka - Avotu apkaime", es mēdzu vērot vilcienus, kas dūkdami aizslīd pa dzelzceļu un cilvēkus ar miegainām, sagurušām sejām, kuri sēž pie izgaismoto vagonu logiem. Un tad es domāju par to gurdenā atslābuma sajūtu, kas pēc garās dienas iesūkusies visos viņu muskuļos un kaulos, miegainumu, kuram vēl īsti nedrīkst ļauties, jo pēc brītiņa būs jākāpj ārā, jāieelpo pilnas plaušas tumša un drēgna ziemas vakara un jāiet vēl kādi kvartāli apledojušu ietvju, varbūt pat līkums cauri mežam, varbūt pat jāieskrien diennakts veikalā un tad cauri tumšām vārtrūmēm, garām miskastēm, pa apgaismotiem un neapgaismotiem celiņiem - starp citu, apgaismotie celiņi ir nepatīkamāki, jo uz tiem tu vari pēksņi salēkties, pamanot aiz kreisā pleca draudīgi melnu ēnu, un tikai tad, kad jau esi kā muļķis palēcis malā, saproti, ka tā ir tava personiskā, kopš dzimšanas līdzi staipītā un mākoņainajās dienās bezcerīgi nozaudētā. Jā, un tad tu nospļaujies un ej tālāk, un kājas mazliet slīd, un rokas salst, jo cimdi palikuši kaut kur somā, un slinkums meklēt, bet tūlīt jau būs klāt tavas mājas - pagalms, kāpņu telpa ar ierastajām smakām vai žogs un mājas priekša ar ziemīgi drebelīgiem, piedauzīgi plikiem krūmiem. Un tad pēkšņi tik ļoti sagribēsies ieraudzīt, ka kādā no taviem logiem ir gaisma un ienākušam pamanīt, ka uz virtuves galda gaida starp šķīvīšiem saliktas un ar dvieli pārsegtas, vēl mazliet siltas kotletes. Vai pankūkas. Vai vismaz siermaizītes. Un tad tu atspiedies pret stenderi un velc kājās čības, tikmēr mīlīgi iešņākuļojas tējkanna, un pasaule ir kļuvusi par mazu, siltu, droši aizpogātu un ļoti jauku vietu.

12. Februāris 2015

Add to Memories Tell A Friend
Apdomājot dažādas dabiskās nāves iespējas - jāatzīst, ka vēža gadījumā stipra sirds un asinsvadu sistēma ir liels apgrūtinājums.

Add to Memories Tell A Friend
Veeroties uz Ričmonda rožsārto degungalu, piepeši sapratu, ka viņa īstais uzvārds ir Rozenšnaucs. Ja ne uzvārds, tad atpazīšanās vārds Lõžā.

10. Februāris 2015

Add to Memories Tell A Friend
Es zinu, ka vēl nedrīkstu justies kā pavasarī, jo šis vēl nav nekāds pavasaris, bet pats ziemas vidus, un tomēr, un tomēr man šodien visu dienu, un pat vēl tagad, naktī, pār miesu un dvēseli saldeni drebuļi kā tādai jaunuvei no "Īsta mīlestība gaida", kura zem trepēm slepus bučojusies ar iecerēto, kaut kāzas gaidāmas tik citsvētdien. Un bailes, bailes, bailes - bailes sadomāties par daudz un attapties atkal ziemā, visu dievutēvubaznīcēnu bardzībā, vainīgai, maldīgai un dumjai.
Cita starpā, sakiet jel man, gudrie ļaudis - tās trīs zvaigznītes precīzā, kā ar lineālu vilktā strīpā - tur, dienvidos, mazliet uz dienvidrietumiem, martā parasti labāk redzamas - kas tās ir? Es kādreiz domāju, ka Oriona josta, tad sāku šaubīties.

9. Februāris 2015

Add to Memories Tell A Friend
Dārgie draugi! Viena no māņticībām, ko es regulāri cenšos ievērot savās ikdienās gaitās, ir rēķināšanās ar Mēness fāzēm. Tas ir - Nozīmīgos Projektus (piemēram, adīkļus) jāsāk augošā un jābeidz dilstošā mēnesī, skapji jātīra un lielgabarīta drēbes jāmazgā vecā mēnesī, mati jāgriež augošā, grīdas jāvasko dilstošā, utt., nu, jūs jau zināt.
Lūk, un tagad esmu nonākusi lielas dilemmas priekšā - kādā fāzē ir jāpārstāda istabas augi? Mirtes, banāni, alvejas, mājassvētības, stefanotes?
Powered by Sviesta Ciba