Kurvjzieža kontemplācijas

zībenšlēfera nomods

Krāšņais Kurvjziedis

View

Navigation

7. Decembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Mans dzīvesstāsts īsumā: sviedriem vaigā lipinu golemu, pēc tam šausmās mēģinu no tā aizbēgt vai to iznīcināt; līdzko sajūtos puslīdz droša, sāku lipināt nākamo, un tā arvien.

Add to Memories Tell A Friend
Droši vien pēc dažiem gadiem es atskatīšos uz šo laiku kā mīļu un bezrūpīgu. Līdzīgi kā šobrīd caur pūkaini matētu retrospekcijas lodziņu raugos uz citiem pagātnes periodiem, izņemot varbūt vissāpīgākos.

6. Decembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Katrs rīts sākas ar kuslu mierinājumu sev pašai, ka drīz taču atkal drīkstēs iet gulēt.
Cik gulēja mūsu senči šajā joslā, šajā gadalaikā, pirms elektriskās spuldzes izgudrošanas? 12 stundas diennaktī? 16? 18?

5. Decembris 2016

Dzijas un kamolīši

Add to Memories Tell A Friend
Jāpiezīmē, ka Ariadnes situācija ir diezgan līdzīga tai, kurā bija nokļuvusi Mēdeja: upurēdama visu savu līdzšinējo dzīvi (dzimteni, ģimeni, sociālo statusu), viņa palīdz ārēji simpātiskam varonim atrisināt viņa maskulīnās problēmas; sākumā viņš nopriecājas un saka paldies, pēc tam ne visai korekti pamet savu glābēju. Kā atceramies, Mēdeja, būdama visai pamatoti aizvainota, atstāja milzīgu kalnu līķu un aiztraucās debesīs ugunīgos ratos, lai ko arī tas nozīmētu. Naksas salā pamestā Ariadne nododas kalpībā Dionīsam. Lājošs Mešterrhāzi savulaik "Prometeja mīklā" apgalvoja, ka tas esot politkorekts veids, kā senie grieķi mēģinājuši nākamajām paaudzēm vēstīt: "meitene bēdās ņēma un nodzērās". Savukārt, cik nu es noprotu no Irigarajas, to var uzlūkot par dionīsiskā principa, t.i., jutekliskā, iracionālā, neapzinātā - izmantošanu kā glābiņu, kad apoloniskā kultūra tevi izstumj.
Un tomēr cūkas tie sengrieķu vīrišķi, vai ne?

4. Decembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
No Cibas rubrikām man laikam vismīļākā ir [info]ezss "biostāsti".

1. Decembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Viss ir tieši tik žēlīgi kā bērniņu koris aukstā un nemājīgā skolas aktu zālē:
https://www.youtube.com/watch?v=NRX7792Ydoc

30. Novembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Kāpēc pasaule ir tik auksta?

28. Novembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Ideoloģiska angažētība ir briesmīga kaite, kas reizumis liek gudriem cilvēkiem gvelzt blēņas un apkārtējiem justies neveikli, to vērojot.

27. Novembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Ļoti gribas tievēt, smēķēt, nopirkt melnu bītleni, dārgus, ideāli piegulošus džinsus un dizainera rotas lietas - jā,jā, sudrabu ar tirkīzzaļu emalju.
Bet tas pāries, es zinu. Izsvīdīšu, izčurāšu, izelpošu pēdējo Vīnes molekulu, un visa elegantā klasika, visas mājas goglmogļa un pistāciju saldējuma toņos, visas pretenzijas uz stilu un intelektu pametīs gan manu ķermeni, gan prātu.

26. Novembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Tagad es zinu, kā garšo īsta štrūdele un milzu nogurums.
Bija labi.
Paldies.

19. Novembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Šarlote un Ričmonds ir rožpurnieši un džindžerbati.

18. Novembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Katrā ziņā - man ir patiess prieks, ka pirms 98 gadiem šajā teritorijā tikusi nodibināta maza un visnotaļ glīta valsts. Esmu nedaudz pabraukājusi pa pasauli un redzējusi patīkamai dzīvošanai daudz mazāk piemērotas valstis nekā mūsējā. Tāpēc - priekā! Lai sanāk sagaidīt simtgadi, un nākamo arīdzan!

17. Novembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Un rīt, jā, rīt - Latvijas Republikas dibināšanas 98.gadadienā - mans modinātājs zvanīs tāpat 5:30, kā parasti, bet es viņu satveršu, ilgi un ciniski rādīšu vidējo pirkstu, tad saļimšu atpakaļ spilvenos un gulēšu, cik vien kārosies. Lietum aiz loga žūžojot. Lūk.

Add to Memories Tell A Friend
Novembra maģiskie mūžīgie mijkrēšļi, kā man jūsu pietrūka!
Protams, atvainojos visiem cibiņiem, kuri jūt iekāri pret sniegu (man arī, goda vārds, nav nekas pret sniegu - īpaši laikaposmā no decembra vidus līdz februāra vidum: pilnīgi pietiekams diennakšu skaits, lai sapriecātos, izbaudītu, pagurtu, pārsātinātos un sāktu izjust nāvīgu riebumu), tomēr novembrim jābūt tieši tādam kā pašlaik. No gaisa nekas nešļācas, zem kājām neslīd, zeķes nav izmirkušas, pasaule ir difūza, un apziņa arīdzan.
Jebšu ir tādi reti, laimīgi mirkļi manā dzīvē, kad CNS samiernieciski adaptējas ieilguša ciklona apstākļiem, spiediena sajūta galvā un apgrūtināta elpošana pazūd, paliek vien viegls, eiforisks apdolbījiens, maigāks un patīkamāks nekā no alkohola vai skābekļa bada kalnos, līganāks nekā no marihuānas (godīgi sakot, kanabis man galvenokārt uzdzen miegu, bet tas nu tā), un es vairs nejūtos kā no bēniņiem noāķēts sikspārnis prožektora gaismā.
Dari man, novembri, tā, kā šodien, dari tā vēl...

16. Novembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Dārgie cibiņi, kuri lieto personalizēto e-talonu ar atlaidi - pastāstiet, lūdzu, man, muļķei, kā tieši iespējams aktualizēt atlaidi RS biļešu automātā? Esmu vairākas reizes to nesekmīgi mēģinājusi, ar kaunu padevusies un cilpojusi uz klientu apkalpošanas centru.
°Kur tas e-talons ir jābāž????

13. Novembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Gribēju nomainīt izdegušu spuldzi, sasodītais cokols kārtējo reizi palicis patronā. Man tā gadās bieži, jo spuldzes manā dzīvoklī izdegot mēdz nevis gaudeni apdzist, bet ar priecīgu paukšķi eksplodēt. Rupji lamādamās, ņēmu plaķenes un nazi, rāpos uz trepēm, mēģināju skrūvēt laukā, taču izskatās, ka tas draņķis ir iekusis (?), ja kaut kas tāds vispār iespējams. Katrā ziņā - tagad esmu šo kārtīgi saplacinājusi un ļoti samazinājusi iespējas ieskrūvēt jaunu spuldzi.
Vai tiešām būs jāpērk jauna lampa?

Add to Memories Tell A Friend
Mani vienīgie divi iespējamie eksistences režīmi:
a) pilnīgs Oblomovs, ja pat ne dārzenis - uzņemu skābekli, izdalu CO2, jūtu mirkļus kā mūžībā krītam un nekustinu nevienu ekstremitāti;
b) histēriska kāmīša ritenis, aizelsusies brāžos no viena pasākuma uz otru, visur ietraucos pēdējā mirklī, vai desmit minūtes pēc sākuma, naktīs klabinu tekstus, dedlainam svilinot pakausi, uz dažām stundām saļimstu gultā (vai uz citas horizontālas virsmas), tad lecu augšā, atgriežos pie neizslēgta datora un turpinu, līdz vienā mirklī sastingstu prokrastinācijā, žēli murminādama: tonevarpaspēttonekādinevarpaspēt...

12. Novembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Es neteiktu, ka "Agora" ir dikti dižena filma - gan kā mākslasdarbs, gan kā vēsturisku notikumu atainotāja. Normāls, profesionāls, korekts darbs, tas gan. Un tomēr man šķistu ļoti pareizi to iekļaut gan vispārizglītojošo, gan - jo īpaši - dažādu svētdienas skolu obligātajā programmā četrpadsmitgadniekiem-piecpadsmitgadniekiem.

Add to Memories Tell A Friend
Šodien, staigājot pa āru, pieķēru sevi vēlamies, kaut būtu jau februāra beigas, vai marta sākums. Man patika šīs divas nedēļas visai kvalitatīvās ziemas, un nupat ir īstais mirklis, kad iestājusies sāta, nevis pārsātinājuma sajūta. Ir gari, melni vakari, ir slīpa, izkliedēta gaisma īsajās dienās, ir sniegs, ir mērens sals, un ir ļoti labi.
Taču no domas, ka tas viss (turklāt kombinējoties ar daudz neciešamākam parādībām) turpināsies vēl četrus, ja ne piecus mēnešus, kļūst fiziski ļoti slikti.

9. Novembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Kamēr amerikāņi trumpējas, mana vonnabī-akadēmiskā dzīve priecīgi un izklaidējoši burbuļo. Tikko iedomājos, ka varbūt esmu laimīga, bet tūdaļ atcerējos, ka pēdējo reizi šādai iedomai sekoja maksimālais kolapss gandrīz visās dzīves jomās. Būdama maģiskās domāšanas adepte (ko citu no glupa sievišķa var gaidīt), nobijos un nolēmu, ka būšu tomēr profilaktiski mazliet nelaimīga. Vai vismaz ļoti norūpējusies.
Powered by Sviesta Ciba