Kurvjzieža kontemplācijas

zībenšlēfera nomods

Krāšņais Kurvjziedis

View

Navigation

18. Maijs 2019

Add to Memories Tell A Friend
Gaisma aust, un putni sāk dziedāt.
Kā es mīlu šo laiku!

Add to Memories Tell A Friend
Zied ceriņi.
Man ir ļoti daudz gadu un es joprojām esmu cerību spārnota, tikai spārni ir īsāki. Bet muskuļotāki. Varbūt.

14. Maijs 2019

Add to Memories Tell A Friend
Ričmonds ir ~ 20 kilogrami mīlestības un prieka. Ļoti aszobainas, cietķepainas un trauksmainas mīlestības, ļoti vētraina, lēkājoša un dricelējoša prieka.

Add to Memories Tell A Friend
Atkal būšu seksiste, bet nu - vīrietis Drama Queen ampluā izskatās vēl nepievilcīgāk nekā sieviete. Līdzīgi kā agresīva sieviete izskatās vēl nepievilcīgāk nekā agresīvs vīrietis.

11. Maijs 2019

Add to Memories Tell A Friend
Vakar biju hiphhopa koncertā, un visticamāk biju vecākais cilvēks visā ēkā.

Šodien, lai dzīve neliktos pārāk rožaina, esmu palikusi bez elektrības virtuves rozetēs. Sadales skapītī attiecīgais drošinātājs, kad viņu pabaksta, pačerkst, padzirksteļo un norimst.
Tātad būs jāmeklē elektriķis.
Negribu.

Man ārkārtīgi nepatīk mājsaimniecība, bet nekādi nav izdevies sapelnīt pietiekami daudz naudas, lai to deleģētu kādam citam.

7. Maijs 2019

Add to Memories Tell A Friend
Tad, kad FB notic, ka esmu vīrietis, man piedāvā iegādāties ērtu vasaras kaftānu (sk. pirmās divas rindas): https://www.dokomen.com/collections/top-bottom-suit?fbclid=IwAR3J0cqU4cwoBH7eQYjUalGVXV2pVs3jXDon0Q5qrN07qwmUi6o9IYZR1BU#utm_source=vhb&utm_medium=fb&utm_campaign=kaftan

Tas laikam tāpēc, ka diezgan bieži skatos oversized kleitu reklāmas...

Bet, ja es patiešām būtu vīrietis, jāatzīst, ka man kaftāns šķistu ērts un pievilcīgs apģērba gabals.
Vai vīrieškārtas cibiņiem arī tā šķiet?

6. Maijs 2019

Add to Memories Tell A Friend
Ir pietuvojušies tie vakari, kad saule riet aiz Vecās Ģertrūdes, un neogotika izgaismojas zili sarkanos padebešos krāšņa un varena.

Jūs jau zinājāt, vai ne, ka Ģertrūdes un Avotu stūris ir vienīgais Rīgā ārpus Vecrīgas, no kura var vienlaikus redzēt divas baznīcas, perpendikulāri novietotas. Divas neogotikas - Ģertrūde un Pāvils. Droši vien, ja tur pietiekami ilgi pastāv, tajās baznīcu krustcelēs, tad garīguma stari, kuri pār tevi un caur tevi krustojas, padara tevi par krietnāku kristieti. Vai arī par šaubīgu luterāni, ej nu sazini.

Add to Memories Tell A Friend
Zīmīgi, ka tie cilvēki, kuri brēc, ka pagājušā gada vasara bija ekstrēmi karsta, gandrīz visi ir aizmirsuši, ka pagājušovasar bija jūlija aukstuma rekordi - atcerieties, lūdzu, Dziesmusvētku gājienu, kura dalībniekiem spelgojošs ziemelis rāva nost ne tikai vainagus un hūtes, bet arī vimpeļus un pūtēju taures no rokām. Un, kas attiecas uz rekordu pārsišanu - dzīvoju šajā teritorijā jau vairāk nekā 40 gadus, un, ticiet, vai nē, kopš manas agrās bērnības, ir bijis ļoti maz tādu mēnešu, kuros kādā datumā nebūtu labots siltuma vai aukstuma rekords. To sauc par maritīmo jeb piejūras klimatu. Tas ir mūsu un mūsu senču lāsts un svētība, kā nu uz to paskatās. Palasot senu periodiku un latviešu literatūras klasiķus, kļūst skaidrs, ka arī pirms simts un divsimt gadiem še ik gadu, ik vasaru, ik pavasari, ik ziemu, ik rudeni skanējušas vaimanas, ka "šitādu laiku nav piedzīvojuši pat sirmākie no sirmgalvjiem". Un mēs esam mantojuši gan selektīvo atmiņu (tā gan kopīga iezīme visai cilvēcei, ne tikai nabaga baltiešiem), gan strauji mainīgus laikapstākļus.
Un es priecājos un mazliet brīnos par tiem daudzajiem cilvēkiem, kuriem katrs mēnesis nāk kā pārteigums. Jo pašai man klimats ir pārāk nozīmīgs, lai es aizmirstu savas izjūtas tā sakarā, es tās fiksēju. Un nē, kopš 1970. gadu beigām mums nav bijis nevienā gadā un nevienā gadalaikā konsekventu laikapstākļu, kuri neizsauktu brīnīšanos, šausmināšanos un tenkas par tuvo pasaules galu. Atbildu par saviem vārdiem.



(Novērojumi rādot, ka pēdējo gadu laikā notiek, iespējams, ļoti lēnīga sasilšana šajā teritorijā. Bet mēs indiviuāli to nevaram izjust.)

Add to Memories Tell A Friend
Nolēmu atputekļot dažus kvadrātmetrus, izvilku no aizskapijas ļoti noutējušu putekļusūcēju, saliku to kopā, ņemdama vērā visus lego klucīšu principus, ieštepselēju, ieslēdzu,... nekas nenotika. Pagriezos, lai aizietu līdz kontaktligzdai un pārbaudītu, vai neesmu pārāk sekli iespraudusi vadu rozetē, un sūcējs pēkšņos dzīvīguma uzplūdos ierēcās un gandrīz norāva man brunčus. Sāku apsūkt tuvāko apkārtni, sūcējs pēc divām minūtēm apvainojās un apklusa.
Droši vien neesmu kaut ko pareizi saskrūvējusi kopā, nodomāju. Kaut kas nehermetizējas. Spiedieni, vakuumi, un tā. Jāaiziet jāpaskatās youtubē salikšanas paraugdemonstrējums. Nocēlu aparātam virsējo daļu, to ar slēdzi, atstutēju uz ūdens spannīša un gāju pie datora.

Seksīgais jaunietis youtubē vēl nebija ticis galā ar visu putekļusūcēja labo īpašību uzskaitījumu un ķēries pie demonstrējumiem, kad gaitenī atskanēja rēciens un sprauslājiens. Putekļusūcēja virsdaļa bija sākusi darboties un līksmi pūta gaisā fontānus no ūdensspannīša.

Tātad hermētisms nebūs pie vainas, es secināju. Un pārspraudu vadu citā rozetē.
Tagad esmu 10 minūtes darbojusies bez ekscesiem, un nudien nezinu, vai man jāaicina uz mājām:
a) eksorcists;
b) elektriķis;
c) jāstiepj sūcējs uz servisu?

Add to Memories Tell A Friend
Nu, re! Puķes pārstādītas, dzīvnieki izķemmēti. Varu sajusties gandrīz kā "Straumēnu" saimniece.

Jautri pavērot katra lopiņa reakciju uz ķemmēšanu. Ričmonds tās laikā veras manī ar pielūgsmes pilnām acīm. "Jā! Jā! Dari man vēl tā! Tas ir tik īpašs tuvības brīdis..." Emīlijai arī process sākotnēji tīri labi patīk, viņa murrā un ritinās, bet tad viņai apnīk un viņa sāk kost ķemmē. Šarlote savukārt ķemmēšanos necieš, un viņa brēc tā, it kā viņai dīrātu nost ādu.

Ā, un vēl gribēju pajautāt visiem botāniķiem un agronomiem - ja citus nosacītos subtropu augus, piem., mirtes un hibiskus aplej ar citrusiem domātu mēslojumu, tas viņiem nevar nākt par sliktu? Savvaļā taču viņi it kā aug tuvu blakus, vismaz tā esmu vērojusi...

Add to Memories Tell A Friend
Jau trešo dienu mēģinu saņemties: a) izmēzt virtuvi; b) pārstādīt puķes; c) uzinstalēt jauno rūteri.
Bet vieglāk arvien izrādās noburkšķēt, ka man sāp kakls, un palīst zem segas ar grāmatu, karstu tēju un lielu glāzi melnā balzama.

5. Maijs 2019

Oksitocīna uzlāde

Add to Memories Tell A Friend
Jūs zināt to sajūtu, kad sanāk iet garām laimīgā miegā sarullējušamies mājdzīvniekam, apstāties, vieglītiņām viņu noglaudīt, izdzirdēt omulības pilnu ne līdz galam pamodušos ņurkstienu, redzēt priekšķepu drusku pastaipāmies un sajust siltu, miegainu degunu uz pussekundi pieduramies jūsu plaukstai.
Nu jā, viss pasaules miers, drošība un apmierinātība koncentrējas šajos ritentiņos kā spalvains laimes burbulis.

2. Maijs 2019

Add to Memories Tell A Friend
Vispār jau neprasme veidot un uzturēt attiecības - vai nu draudzīgas, vai romantiskas, vai seksuālas, vai radnieciskas, vai koleģiālas - ir tikai neprasme un tizlība. Iespējams, tā saistīta ar kādām organiskām īpatnībām, līdzīgi kā disleksija, diskalkulija vai muzikālās dzirdes trūkums, un tādēļ attiecīgās neprasmes pārvarēšanai vajadzīgs vairāk laika un enerģijas ieguldījumu. Iespējams, traucē kādas neatrisinātas psiholoģiskas problēmas no iepriekšējiem mūža posmiem. Varbūt ir kādi autiskā spektra traucējumi vai kā nu visas tās diagnozes sauc.

Bet nu stulbākais šādā situācijā ir sākt sev glaimot, ka esi pārāk vieds un pārāk skaidri saskati apkārtējo trūkumus - piemēram to, ka visi veči ir memļaki un zābaki, bet bābas - merkantilas un psihas. Jo tas nav viedums, kas liek tā domāt, bet impotence, kura, šādi nomierināta, kļūs hroniska.

Un ja reiz tavā apkārtnē ir maz vai nemaz foršu cilvēku, un ja apkārtējie pret tevi izturas sūdīgāk nekā jūties pelnījis (-usi), tad, visticamāk, tu esi :a) pārāk tizls(-a) foršākai videi; b)apveltīts(-a) ar uzvedības paterniem, kas vairumā cilvēku izraisa šādas aizsargreakcijas.

Jo īstenībā dzīvē vienmēr pietiek foršu cilvēku. Visiem, kuri tos pelnījuši, un arī dažiem, kuri nav (piemēram, man).

1. Maijs 2019

Add to Memories Tell A Friend
Brīvdienu būšu izmantojusi, lai izlasītu Žoludes "Silto zemi" un "Materia Botanica".

Ko lai saka - ja pirmā ir mākslinieciski spēcīga šiza, kurā gribot negribot pavelcies uz to, cik krāsaini un dramatiski visiem neirotiskajiem varoņiem brauc jumts, tad otrajā autore nez kādēļ mēģina to šizu racionalizēt un varoņus normalizēt. Rezultātā krāšņums zūd, un sanāk diezgan gaudens pastāsts par lūzerīgiem dīvaiņiem.

Vārdu sakot, otrā diloģijas daļa ir mākslinieciski vājāka. Kaut arī es galīgi neesmu šizu fane.

Add to Memories Tell A Friend
Es esmu jums teikusi, ka Ģertrūdes ielas Maxi Sushi cep superīgas picas? Pat, ja esmu - to vērts atgādināt ik pa laikam, jo citādi man jājūtas vainīgai visu to cilvēku priekšā, kuri ēd kaut kādas pārcepinātas draņķības no citām vietām un pat nenojauš, ka, maskējoties zem necila sušubāra izkārtnes, Ģertrūdes ielā 60 mitinās Rīgas, iespējams, labākie picu cepēji.

28. Aprīlis 2019

nevaru noņemt acis, ir tik jauki, ka es redzu viņiem zvaigznes

Add to Memories Tell A Friend
Labdien, mans dārgais draugs, es esmu priecīgs ar jums iepazīties šeit, tu esi tik skaista un skaista sieviete, es vienkārši nevaru noņemt savas acis no jūsu skaistuma, es atvainojos to teikt, patiešām tu esi tik krāšņi un es nekad neesmu redzējis skaistu sievieti, kā jūs esat, jūsu acis ir tik jauki, ka es redzu viņiem zvaigznes, jums ir pārsteidzošs smaids, kas var padarīt sauli greizsirdīgu par to spilgtumu, es gribu būt īsts draugs.

Un kad tu pēdējo reizi gribēji būt kādam īsts draugs, ko?

Ā, un vēlviens:

"Labdien un kā jūs esat, jums ir jauks attēls jūsu profilā, un es mīlu tikties ar jums un iegūt draugus par draugiem. Es ceru, ka tas ir labi, lūdzu, atbildiet."

Vai iegūt draugus par draugiem ir labi, mmm?

27. Aprīlis 2019

Add to Memories Tell A Friend
Ir ļoti daudz gaismas, un ļoti daudz skaistuma.
Pavasara skaistumā ir kaut kas infernāls, tas bliež pa visiem jutekļiem, pārslogo tos un atslēdz racionalitāti.
Tie neskaitāmie pumpuri, lapas un ziedi savā nepārtrauktajā mainībā, ik stundu izskatīdamies citādi, ik pa dažiem noietiem metriem sagādādami pilnīgi citu pieredzi. Pavasara skaistums ir ar fraktāļa iedabu - elpu aizraujošā koku daile, kas tuvinājumā pārvēršas zara dailē, tad lapas, zieda, pumpura dailē.
Un trauksme, ko rada visa šī skaistuma pārejošums, tikai padziļina to, piešķir papildu dimensiju, liek uztvert vēl asāk un trāpīgāk.

Es esmu bezgalīgi laimīga šajās dienās, tā ir dīvaina eksaltācija, no kuras ir mazliet pat fiziski grūti.

Bet tā ar mani ir bijis vienmār, kopš bērnības. Uz sāpju robežas balansējošais, neprātīgais, grūtais un laimīgais pavasara skaistums.

26. Aprīlis 2019

Add to Memories Tell A Friend
Pirenejos snieg.

Pie mums gan ir ļoti patīkama diena, gandrīz normāla jūlija siltumā. Izskatīgs jaunietis mazgā darbiņa logus.
Es reizēm objektivizēju vīriešus. Nelepojos ar to.

24. Aprīlis 2019

Add to Memories Tell A Friend
Bļadj, kā mani zajebala tā dižgaru menedžēšanas mūžīgā shēma!

1. Apjautāties e-pastā vai FB mesendžerī par vēlmi piedalīties projektā, saņemt jūsmīgu piekrišanu.
2. Uzrakstīt projekta pieteikumu ar visām tāmēm, pamatojumiem, utt., bikli norādīt dižgariem, ka līdz nedēļas beigām man nepieciešams viņu CV.
3. Klusums.
4. Nākamās nedēļas sākumā vēlreiz uzrakstīt dižgariem: "Klau, vecīt, baigi vajag to Tavu CV, šodien pieteikums jādod saskaņošanai ar vadību."
5. Klusums.
6. Nākamajā dienā jau mazliet nervozāk uzrakstīt: "OK, pārējie papīri tiek skaņoti, lūdzu, lūdzu, tikko tiec pie e-pasta, atsūti savu CV, citādi direktore neparaksta pieteikumu."
7. Klusums, klusums, klusums, ceļa stabi, nakts un klusums brīnišķīgs, e-pastā joprojām ne CV, ne ziņas par dalības projektā atsaukumu.


Fantāzijas par ādas nomaukšanu vai izvārtīšanu piķī un spalvās mani visbiežāk piemeklē tieši šajos brīžos.

23. Aprīlis 2019

Add to Memories Tell A Friend
Telefonā jau kuro dienu tik uzmācīgi izlec santehnikas veikalu reklāma, ka man vairs nav šaubu - VIŅI mani īpaši centīgi novēro, kad mazgājos vai sēžu uz poda..
Powered by Sviesta Ciba