Kurvjzieža kontemplācijas

zībenšlēfera nomods

Krāšņais Kurvjziedis

View

Navigation

1. Septembris 2014

Add to Memories Tell A Friend
Šodien esmu skrējusi, strādājusi, dejojusi un pa kluso lūrrējusi internetā. Drīz jau būs pieklājīgi uzvārīt nomierinošo zālīšu tēju un likties gultā, lai mazliet paadītu un palasītu. Skaista diena, tieši tādam arī septembrim jābūt.
Saguglēju dažādas Čandra-Namaskār videopamācības, bet apjuku no to daudzveidības. Žēl. Varētu ieviest kā vakara rituālu. Pilnīgi noteikti esmu sasniegusi vecumu, kad lokanības saglabāšanai kaut kas apzinātti jādara vairākas reizes dienā.

Un visbeidzot - iekļaujoties meinstrīmā par emigrācijas plāniem: domāju, ka izvēlēšos kādu no turīgākajām islāma zemēm. Protams, sapņus par vispasaules feminisma revolūciju nāksies uz laiku iesaldēt, taču valkāt hidžabu un vārīt plovu ar jērgaļu man tīri labi sanāk. Tikai, sasodīts, viņi tur parasti nesaprot, ko nozīmē "neprecēta sieviete", vienmēr jāuzdodas par šķirteni vai atraitni, jo teikt "jaunava" mēle neceļas...

31. Augusts 2014

Add to Memories Tell A Friend
Nevajag virtuvē ieskrūvēt izdegušo spuldzīti - šajā gadalaikā tas pasargā no vēlīnas rīšanas. Diemžēl arī netīrie trauki gaidīs rītu, neko darīt.

29. Augusts 2014

Add to Memories Tell A Friend
Cik tad īsti ir to Ludzas kaujinieku Donbasā? Tikai šie divi: http://apollo.tvnet.lv/zinas/interneta-publisko-satraucosu-video-terorists-no-ludzas-stasta-kapec-ieradas-ukraina/664003 ; http://www.delfi.lv/news/world/other/video-separatists-no-ludzas-aicina-doties-karot-donbasa.d?id=44908800
vai vēl kādi pāris bataljoni?

Atkal par dženderiem. Un barību.

Add to Memories Tell A Friend
Dārgo cibiņ, vai tev labāk garšo saldumi vai "asumi"? Resp., vai tad, ja kāds pikaperu treneris gribētu samācīt pretējā dzimuma (vai atbilstošās orientācijas) būtnes, kā tevi iebarot, sniegt neaprakstāmu baudu un likt lūgt vēl, - viņam būtu jāiesaka lietot kūciņas, konfektes, kliņģeri un parastās zaptes, vai arī negantie mikšļi, kuri ietver dažādu šķirņu piparus, ķiplokus, sīpolus, vasabi, utt.?

28. Augusts 2014

Add to Memories Tell A Friend
Bet ar āboliem, mīlīši, visvienkāršāk izdarīties ir tā, ka izgriež serdītes un saliek krāsnī uz restītēm cepties. Ja ir skābi, var uzkaisīt mazliet cukura, lai tas karamelizējas. Ja grib lielāku vēderu un kuplākus gurnus, tad āboliem vidiņos (izgrieztās serdes vietā) var iestūķēt pa tējkarotei maskarpones. Ja pēc tam šos uztupina uz Selgas cepumiem, tad vispār sanāk mazas kūciņas. Īpaši negausīgie var pat uzpognāt virsū pa kādai dekoratīvai jāņogai/brūklenei, vai nobārstīt šokolādes skaidiņām...

Add to Memories Tell A Friend
Šodien kursēju pa pilsētu kā īsts ajūrvēdiskās sievišķības iemiesojums - gari brunči, ausīs auskari un vēl steigšus mutē iemests zefīrs. Domājams, manā brunčapakšā un visās čakrās sparīgi akumulējās maiguma un mīlestības enerģija. Vismaz līdz tam mirklim, kad kāpu ārā no tramvaja un aiz manis kāpjošais jauneklis uzmina uz brunču malas. Ja es nebūtu nesievišķīgi strauji reaģējusi ar veiklu atpakaļlēcienu, tā arī paliktu ar atkailinātu pēcpusi, oummmm....

Mēs ar apriņķa priekšnieku atkal parunājāmies

Add to Memories Tell A Friend
(jeb Kāpēc es nesatraucos par iespējamo kara sākumu Latvijā (Baltijā)).

Tā jau nav, ka es gluži nesatraucos - vismaz bezapziņa man ir sākusi sūtīt sapņus par mirdzošiem desantniekiem, kuri birst no satumsušām negaisa debesīm (baisi poētiski, vai ne?), toties veselais saprāts, saka, ka nav nekādas jēgas apsvērt emigrācijas plānus gadījumiem, ja Krievija iebrūk Latvijā vai citā (pieņemsim, tikpat mazā mizerablā NATO dalībvalstī).
Raugi, šādā situācijā ir tikai divi scenāriji:
a) stājas spēkā NATO līguma 5.pants, resp., sākas Krievijas un NATO karš Eiropas centrā, kam sekas ir visai neprognozējamas jukas un panika gandrīz visas Eirāzijas teritorijā. Šobrīd noteikt drošas bēgšanas virzienu šādos apstākļos nav iespējams.
b) NATO līguma 5.pants netiek pildīts. Faktiski tas nozīmē alianses izjukšanu, jo kurai gan iesaistītajai valstij varētu būtu interesanti pildīt savas saistības, saņemot skaidru signālu, ka tas negarantē atgriezenisku labumu nepieciešamības situācijā. To, kādi konflikti uzliesmo visā pasaulē, ja beidz pastāvēt NATO, es neņemos prognozēt, taču intuīcija saka priekšā, ka tās ir jukas, iespējams, pat ne tikai Eirāzijas mērogā un uz to fona pat mums pašiem Krievijas iebrukums varētu likties tāds nieks vien.

Vārdu sakot, mēs esam situācijā, kurā jebkāda stratēģija ir lieka greznība, atliek paļauties uz savām taktisko manevru spējām. Un pie viena atgādināt sev, ka cilvēki (arī valstu vadītāji) nav pārāk racionālas - un attiecīgi prognozējamas - būtnes.

27. Augusts 2014

Add to Memories Tell A Friend
Sasodīts, mēs taču visu oktobri jau izņēmām avansā jūnijā. No kurienes tas pašreizējais rudens?

Add to Memories Tell A Friend
Dzirdot, lasot par latviešiem kā zemnieku tautu, vienmēr izjūtu sīku aizvainojumu visu citu gadsimtiem ilgo latvisko profesiju vārdā. Kā tad paliek ar zvejniekiem, amatniekiem, muižas ļaudīm, pilsētu strādniekiem: ligeriem, nesējiem utt.?

24. Augusts 2014

Add to Memories Tell A Friend
Viens no šīsvasaras jaukajiem mirkļiem - uzziedēja Stefanote . Pa šo gadu ir krietni saaugusi, tā vien spēju vīt stīgas rituļos. Diemžēl uz ziedēšanu nav tik čakla kā gribētos, izskatās, ka šis piecu ziediņu ķekars tā arī paliks šogad vienīgais.

22. Augusts 2014

Add to Memories Tell A Friend
Jāzuvelk kāds džemperītis un jāiet gulēt.

Add to Memories Tell A Friend
Ir tikai augusts, bet ir tik ļoti, ļoti auksti. Varētu nomirt vienkārši tāpat, no tā, ka ir bēdīgi un auksti.

Add to Memories Tell A Friend
Mazliet palasīju visādās vikipēdijās utml. resursos par murgiem. Man ļoti patika krievu wiki uzskaitītie 
diagnostikas pamati )</p> Uzreiz vizualizēju visādus savus idejiskos pretmetus (nu tur dimiterus, tālbergus, rudzīšus) sanitāru stiprajās rokās, mēģinot izvairīties no ledainas, pieredzējušas medmāsas veiklā šprices dūriena. Nez, vai viņi to pašu domā par liberastiem?

20. Augusts 2014

Add to Memories Tell A Friend
Vakars nāk kā mierinošs patvērums un glābiņš. Drīkst neatbildēt uz e-pastiem, drīkst nolikt malā iesākto darbu, drīkst neieslēgt gaismu, drīkst nelaist kaķus ārā (viņi jau pieraduši un samierinās, tomēr drošības pēc mēdz uzprasīties - ja nu tieši šovakar es pārdomāšu?). Drīkst uzliet zāļu tēju un bez sirdsapziņas pārmetumiem skatīt tās interneta vietnes, kurās pa dienu ielūrēju zaglīgi, vainīgi un kaunīgi.
Vakari ir labās vecmāmiņas, kuras visu atļauj.

18. Augusts 2014

Joprojām kulinārais blogs

Add to Memories Tell A Friend
Pirmdienas varētu būt tās dienas, kad es aprakstu savus piedzīvojumus uz džankfuda ieguves ērkšķainās takas. Šorīt, visai agri modusies un noskrējusi 4km savā šovasar labākajā laikā, nolēmu, ka esmu pelnījusi vakarā ko neveselīgu. Tāpēc laikposmā starp septiņiem un astoņiem saripināju halapenjo -siera bumbiņas, centīgi tās mērkdama olā starp abām rīvmaizē-viļāšanas kārtām. Brīdī, kad bija jāiet ārā no mājas, varēju saldētavā iestumt bļodiņu ar 12 pingponga bumbiņas lieluma pusfabrikātiem.
Diena pagāja neprātīgos pārskrējienos,stresā, kavēšanā, noslēdzās ar deju nodarbību, un, lūk - pusastoņos es jau stāvēj pie plīts, gatava pirmoreiz savā garajā mūžā fritēt.
Fritēšana izrādījās vienkāršāka un mazāk baisa nodarbe nekā es biju iztēlojusies. Neguvu nevienu apdegumu ar karstu eļļu, neko nepiededzināju un pat nenolēju plīti. Tomēr viena no sešām bumbiņām (atrunāju sevi no mēģinājuma sagatavot un apēst visas 12)pamanījās uzsprāgt. Respektīvi, tā izlobījās no čaulas un es ieguvu atsevišķi eļļaina siera piku ar piparu vidū un atsevišķi - ieplaisājušu kraukšķīgas rīvmaizes sfēru. Cienījamie pieredzējušie fritētāji, vai kāds no jums būtu gatavs man izskaidrot šo fenomenu? Ar manām fizikas un kulinārijas zināšanām ir par īsu.
Secinājumi, apēdot rezultātu: a)bumbiņas jāgatavo mazākas;
b)pipari jāsadala lielākos gabalos.
Vispār ideālam esmu pietuvojusies ievērojami tuvāk nekā pagājušonedēļ. Protams, mājup nākot, tālredzīgi biju nopirkusi pudeli Užavas alus.

11. Augusts 2014

Kulinārais blogs

Add to Memories Tell A Friend
Tā kā esmu atklājusi savu liktenīgo džankfudu (es pieņemu, ka katram no mums ir kāds jau šūpulī Dēklas nolemtais džankfuds, tikai ne ikviens savā mūžā to sastop), proti, Hesburgera panētās halapenjo- siera bumbiņas, bet iet katru nedēļu ieturēties Hesburgerā negrasos, nolēmu šovakar eksperimentēt un izgatavot pakaļdarinājumus.
Šim nolūkam iepirku: 1) "Rasas" klasisko krēmsieru;
2) "Spilvas" marinētos peperoni (iespējams, smalki ļaudis atšķir sierā ieceptus marinētus peperoni no sierā ieceptiem marinētiem halapeņjo, bet es neesmu smalka un neatšķiru - abi garšo pēc etiķainiem pipariem);
3) rīvmaizi.
Process bija patīkami ķēpīgs un atsauca atmiņā bērnību un rotaļas dubļos. Tikai, atšķirībā no dubļiem, krēmsieru un rīvmaizi no pirkstiem ik pa brīdim varēja (un vajadzēja) nolaizīt. Rezultātā es bumbiņu velšanas fāzē jau biju apēdusi ap 20% sastāvdaļu bez kādas cepšanas.
Lūk, un cepšanas fāze (kā vienmēr!) bija tā, kas man sagādāja raizes. Ir dažas lietas, ko es nekad mūžā nespēšu. Viena no tām, kā jau rakstīju, ir nošūt taisnu vīli, otra - uzcept kaut ko, kas nav gaļa, zivs vai dārzeņi.
Pirmajā cepienā bumbiņas gandrīz saglabāja formu, taču mazliet piedega. Samazināju temperatūru un pielēju vairāk eļļas. Rezultātā ieguvu nevis bumbiņas, bet pļeckiņas, kas atgādināja pusjēlus biezpiena plācenīšus ar marinētiem pipariem. Mazliet paaugstināju temperatūru. Tagad puse cepiena bija viegli apdegusi, otra puse - nedaudz izjukusi.
Pateicoties tam, ka ledusskapī mētājās pudele Užavas alus, apēdu visus variantus. Tomēr sirdi kremt nemiers. Kaut ko es daru nepareizi.
Turklāt Hesburgera bumbiņām garoziņa sanāk biezāka un stingrāka - iespējams, viņiem ir rupjāka rīvmaize.
Eksperimentus turpināšu. Ceru, ka jau šoruden varēšu jums ziņot par lieliskākajām piparu- siera bumbiņām, ko būšu pagatavojusi pati. Un badīgi norijusi dažās minūtēs.

6. Augusts 2014

Add to Memories Tell A Friend
Ir augusta sākums un ārā ir uzziedējusi puņķuzāle. Man nav ne jausmas, kā šis augs izskatās, nedz arī kāds varētu būt tā nosaukums - pat ne latviskais, nemaz nerunājot par latīnisko. Taču jau padsmit gadus augusta pirmajā vai otrajā nedēļā visi zālāji, apstādījumi un jo īpaši pļavas liek man šķaudīt un slaucīt asaras.
Ziedi ātri, augļojies, vairojies un kalsti nost, puņķuzāle, man tevis nemaz nepietrūks.

5. Augusts 2014

Add to Memories Tell A Friend
Īsti nezinu, kāda ir pareizā uzvedības stratēģija pret avotiem, kas piesārņo publisko telpu ar ļaunīgiem un tumsonīgiem murgiem - tādiem kā Dimiters, Tālbergs, Šmits, Rudzītis. Tīšuprāt virināt viņus kā kanalizācijas lūkas vasaras pēcpusdienā, protams, būtu neprāts: ierēkt vai pašausmināties var vienreiz, bet pēc tam pārņem sāja sajūta kā skatoties draņķīgas šausmenes septīto sīkvelu. Tomēr principā ignorēt un nevērt vaļā nevienu interviju un nevienu rakstu, zinot, ka tas būs pilns ar sūdiem, arī nešķiet prātīgi, jebšu nav labi noslēgties nosacīti intelektuālās-liberālās Cibas hipsterīgajā dārziņā un aizmirst, ka aiz žoga pār cilvēku prātiem valda pavisam citi dēmoni.

1. Augusts 2014

Add to Memories Tell A Friend
Godīgiem cilvēkiem arī erotiskie sapņi ir monogāmi.

31. Jūlijs 2014

Par neapsēstību

Add to Memories Tell A Friend
Ā, un ja kas, man riebjas labi domātie komplimenti par "vīrišķīgi loģisku domāšanu" utml., ko reizēm abu dzimumu personas izsaka sievietēm. Es esmu piedzimusi ar sievietes ķermeni, un visu, ko es daru, (arī saku vai domāju), es daru, saku un domāju, būdama sieviete. Brīdī, kad es rēķinu matemātikas uzdevumus, analizēju zinātniskus tekstus vai plānoju stratēģiju, tā joprojām esmu es, sieviete, nevis kaut kāda mītiskā "personības vīrišķā daļa", tas mīklainais, inkubam līdzīgais dēmons, kuru Freids ar Jungu savulaik palaida psihologu diskursā.
Powered by Sviesta Ciba