Kurvjzieža kontemplācijas

zībenšlēfera nomods

Krāšņais Kurvjziedis

View

Navigation

25. Septembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Jaunnedēļ būs Miķeļi - pazudīs žīdi un atnāks veļi.

24. Septembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Ja atslēdz acis, ausis un termoreceptorus, tad gadalaikus var nekļūdīgi atpazīt pēc dūmu smaržas.
Rudens dūmi ir mitri, smagnēji, tiem ir žāvējuma piegarša, izteikts sīvums. Spēcīgi tanīni, es teiktu.
Ziemas dūmi ir sausi sprakšķoši un mierinoši, tie ož pēc miegainām cerībām.
Pavasara dūmi ir gaisīgi un asi, tajos ir nedaudz intrigas un daudz sangvīniska temperamenta.
Vasaras dūmi - zemi, silti un slapji kā sekss tūdaļ pēc pamošanās.

Add to Memories Tell A Friend
Masu slepkavas sestdienas rīta prieciņš.

23. Septembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Irānā šodien sākas solārā kalendāra mēnesis ar nosaukumu "Mehr" - tulkojumā: mīlestība, sirsnība, viesmīlība, piemīlība.
Lai nu tas viss šomēnes nāk arī pār mums!

22. Septembris 2016

Kaut kā tā, jā...

Add to Memories Tell A Friend
Жена пишет СМС мужу: - Не успеваю с работы, купи курицу. Через время СМС от мужа: - Целую. Она в шоке, 8 лет в браке же, а тут такие слова. Пишет ему ответ: - Милый очень люблю, нежно целую. Он: Дура курицу спрашиваю целую брать?

19. Septembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Šarlote apgāza terpentīna pudeli. Paguvu saķert gan pudeli, gan kaķi, tomēr mazliet izlija - dažas piles trāpīja uz grīdas, man uz rokām un Šarlotei kažokā. Nu pa māju skraida atspirdzinoši smaržojošs dzīvnieciņš ar identitātes krīzi.

16. Septembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Neatceros, kur tieši pirms dažām dienām izlasīju kāda literatūrzinātnieka teikto, ka atšķirības starp "Zaļo zemi" un "Straumēniem" pamatā sakņojas apstāklī, ka Upītim viņa mūžā vairākkārt nācies turēt rokās mēslu dakšas, bet Virzam gan - ne reizi.

13. Septembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Karte, kas mani nedaudz pārsteidza.

Add to Memories Tell A Friend
Par Veco Eiropu, par īsteno nostalģiju - ko tādu esmu sajutusi tikai vienreiz mūžā. Bija noslēdzies viens no maniem skaistākajiem un neprātīgākajiem ceļojumiem - krustu šķērsu izbraukāta Kolumbija. Abas ar S bijām atgriezušās Frankfurtē un, gaidot reisu uz Rīgu, vadījām zeltainu oktobra pēcpusdienu, klīzdamas pa pilsētas centru. Gaiss bija sauss, cilvēku ādas un matu krāsas bija dažādas, taču dominēja eiropeiskie vaibsti, krita dzeltenas lapas, saulrieta debesīs iezīmējās gotisku baznīcu torņi. Tajā brīdī es sajutos ļoti, ļoti atgriezusies un ļoti, ļoti piederīga šeit, Eiropā, Vecajā Eiropā, Vecajā Pasaulē, te, kur monoteiskās reliģijas ienākušas pirms Kolumba, te, kur uz katra soļa sajūtams man kaut attāli pazīstamais grieķu, romiešu, persiešu, arābu, jūdu un ģermāņu mantojums.
Un pat kokiem rudenī pareizi ir dzeltēt, nevis sarkt, es domāju. Un mēs devāmies sameklēt vietu, kur apēst bratvursthenu ar zauerkrauthenu un piedzert kādu bīrhenu.

Add to Memories Tell A Friend
Visnotaļ labs kopsavilkums par islāmu no kristietības katoļu priestera skatapunkta.

Add to Memories Tell A Friend
Reliģiju socioloģija ir fantastiski interesanta - jo īpaši etnisko & tradīciju un t.s. "mentalitātes" attiecības ar reliģiju, konfesionālā un starpreliģiju sinkrētisma veidošanās, kā arī konkrētās reliģijas un citu ideoloģisko strāvojumu konfliktu pārvarēšanas taktikas.
Man ir neskaidra nojauta, ka, saprotot, kāpēc Ziemeļeiropa un daļa Centrāleiropas Jaunajos laikos pievērsās protestantismam, bet otra Centrāleiropas puse, kā arī lielākā daļa Dienvideiropas pēc vairāk vai mazāk jūtamas kontrreformācijas viļņošanās palika katoliska, mēs nonāksim tuvāk arī mīklas atminējumam, kāpēc mūsdienās radikalizējas tieši islāma kopienas.

12. Septembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Tuvējais puķu veikals piedāvā nopirkt olīvkociņu. Ar visu podu.
Varbūt nopirkt? Lai visiem baložiem tiek pa zariņam knābītī.
Lai izaug pašai savas palodžolīvītes, ko trūhipsteru salātos iejaukt.
Un lai testamentā var ierakstīt, ka dzīvokļa mantiniekiem ir pienākums aprūpēt olīvkoku. No paaudzes paaudzē, visus divtūkstoš gadus, jo, labi kopts, tas agrāk nenokaltīs, es zinu.

7. Septembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Bet visrudenīgākais krāsu salikums, manuprāt, ir viegli apsarmojis tumšzili-lillā-brūns. Tā kā mellenes, zilās plūmes un tumšās vīnogas. Tā kā netīri (negribu teikt - appelējuši) baklažāni.

Add to Memories Tell A Friend
Droši ir vien kāda korelācija starp to, cik negausīgi riju viegli apcukurotus pīlādžus un cik kvēli esmu sākusi ilgoties pēc koši oranžas krāsas virtuvē. Es gribu oranžus aizkarus, oranžu paklājiņu, oranžas bļodiņas dzīvnieku barībai, oranžus galdautus, oranžu cukurtrauku, oranžu ziepjutrauku, un vēl, un vēl, gribu kliņģerītes, ķirbjus, pīlādžus, smiltsērkšķus, burkānus, samtenes, papriku, aprikozes, saullēktus, saulrietus, lauku olu dzeltenumus.
Varbūt trūkst kāda no B vitamīniem?

4. Septembris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Man vajadzētu vairāk erosa attiecībās ar pasauli un vairāk agapes attiecībās ar citiem cilvēkiem.

2. Septembris 2016

Sonāte, sonatīne...

Add to Memories Tell A Friend
Gada pirmā trešdaļa man bija varen dramatisks alegro, otrā - lēnīgi laisks andante (varbūt pat lento). Šodien ir pēdējās trešdaļas otrā diena, un nojaust, kas gaidāms, vēl nekādi nevar.

31. Augusts 2016

Add to Memories Tell A Friend
Stāvēdama rindā pie kases, izlasīju nedaudz dīvainu uzrakstu "Baidies, ka, izvēloties mūsu lielveikalu, gaidīsim tevi atkal?" un nodomāju "Hmmmm....".
Kad biju jau samaksājusi un gāju laukā, paskatījos vēlreiz. Tagad tur bija rakstīts: "Paldies, ka izvēlējies mūsu lielveikalu. Gaidīsim tevi atkal!"

28. Augusts 2016

Add to Memories Tell A Friend
kviiiīii, lietutiņš, cik jauki! Bija jau ar' pēdējais laiks, citādi peļķes pagalmā gandrīz taisījās uz žūšanu.
Šogad mums būs laba pelējuma raža, vai ne?

Add to Memories Tell A Friend
Ābolu laiks, mīlīši, klāt.

27. Augusts 2016

Add to Memories Tell A Friend
Sen neesmu rakstījusi neko īsteni saldsērīgu, neko par summertime sadness, piemēram, pašā vasaras galā. Par to nedaudz izsmējīgo trakumu, kad dažas vasaras dienas piepeši uzrodas pavisam jau rudens pakājē, un pēkšņi ir lielā iespēja piedzīvot to, kam viss slapjais jūlijs-augusts bija izrādījies nederīgs. Var aizbraukt, piemēram, pie kādas savas sirmās krustmāmiņas, pie tās, kas manā iepriekšējā attēlā, vai pie de Rozmonda kundzes, vai Mirttantes, kas nu katram gadījusies. Un tur būs vēl kādi radi, draugi, kaimiņi, un jūs lasīsiet aličas, tīrīsiet cidonijas, vāļāsities šūpuļtīklā, grilēsit gaļu un iesiet peldēties. Dunduri jums kodīs, un apreibušas lapsenes zvalstīsies mauriņā, gaiss smaržos pēc pļautas zāles, āboliem un dūmiem, viss kā visīstākajā vasarā, tikai vakari satumsīs agri kā dienvidos, un pārsteigs jūs negaidot. Un tie, kuri nāks pa ceļu no ciemata, jautīs, ka viņai ir plāna kleitiņa un pleci zosādas klāti, bet viņam - žakete, ko uzsegt. Tas, kurš ies ārā, grābekļus šķūnītī nolikt un tā, kura nāks iekšā, no striķa noņemtos dvieļus nesdama, priekšnama tumsā saskriesies un neveikli iesmiesies. Un tikai īsu mirkli būs jūtams parfīms kakla bedrītē, silta āda zem tēkrekla, garāmslīdoši mati un elpa. Tas, kurš pie sliekšņa stāvēdams, meklēs šķiltavas, un tā, kura sēdēs ar vīna glāzi verandā, viņi abi dzirdēs cikādes un sienāžus, jutīs matiolas, flokšus un puķtabakas, un abi reizē nodomās, ka no vasaras palicis tikai mirklis.
Un es ļoti ceru, ka vismaz daži no jums šo mirkli noķers, un nākamajā rītā modīsies ar dažiem jauniem zilumiem, sūrstošām lūpām un nedaudz vainīgu, bet ļoti apmierinātu smaidu. Tūlīt būs septembris, jums būs jauns akadēmiskais gads, jauna sezona, jauna fitnesa programma, daži jauni kolēģi un bērnam cita klases audzinātāja. Rudens jūs sagrābs un iejūgs un aizskalos visas augusta nakts atmiņas, jūsu ģimenes būs drošībā, jūsu darbi un sirdsmiers arīdzan. Varbūt kaut kad decembrī, lejot cidoniju sīrupu pie tējas, uzzibsnīs viegla vasaras izskaņas atmiņa, bet tā pametīs jūsu ķermeni vēl pirms pēdējās izčurātās cidonijcukura molekulas. Tāpēc nebaidieties ne mirkli, skatieties uz pīlādžiem un aronijām, klausieties cikādēs, kodiet ābolos, ejiet tumšās verandās un nenožēlojiet neko.
Powered by Sviesta Ciba