Kurvjzieža kontemplācijas

zībenšlēfera nomods

Krāšņais Kurvjziedis

View

Navigation

29. Jūlijs 2015

Add to Memories Tell A Friend
Kādu brīdi domāju, kāpēc es pēdējā laikā tik bieži iesaistos pilnīgi neinteresantos kašķos. Izanalizēju hormonālo ciklu (korelācijas nav) un ēdienkarti (korelācijas nav), sapratu, ka vaina būs fiziskās slodzes trūkumā. Sastieptā potīte vēl mazliet jutīga, jo īpaši naktīs un rītos, elastīgā saite beigusies, laiks draņķīgāks kā Sodomai un Gomorai Tiesas dienā, bet lai vai kā - rīt tomēr jāsaņemas un jāskrien. Kilometri trīs, pieci vai astoņi - cik nu ķermenis gribēs un vide atļaus. Citādi ziniet, nudien:
Собака несчастная очень опасна,
Ведь ей не везет в этой жизни ужасно,
Ужасно, как ей не везет.
Поэтому лает она, как собака,
Поэтому злая она, как собака,
И каждому ясно, что эта собака
Всех без разбору грызет.

24. Jūlijs 2015

Add to Memories Tell A Friend
Šarlote, Štricele un Štrūdele.
(par Šniceli gan nesaukšu nevienu)

23. Jūlijs 2015

Add to Memories Tell A Friend
Pretīgie vasaras cikloni, kas pārvērš smadzenes bizpienā un tad lēnām tās izspiež pa acīm.
Protams, pat visdraņķīgākā vasara ir labāka par ziemu, jo īpaši tās otro pusi, bet vai tiešām pat ļaunākie no mums bija pelnījuši ko šādu?

22. Jūlijs 2015

Add to Memories Tell A Friend
Jau pavisam drīz es varēšu lepoties, ka esmu pazinusi Avotu apkaimes burvību vēl pirms tās kļūšanas par hipsteru meinstrīma tusētavu.

21. Jūlijs 2015

Add to Memories Tell A Friend
Aizejiet nu uzēst visi speķmaizes.

18. Jūlijs 2015

Add to Memories Tell A Friend
Ja es būtu dabaszinību skolotāja vidusskolā, es vismaz reizi mēnesī vai divos uzdotu jauniešiem sameklēt internetā latviski rakstītu tekstu, kas attiecas uz uzturu, sportu, medicīnu, vidi utml., un analizēt tajā sastopamās aplamības.

Add to Memories Tell A Friend
Belēvičs spēj iedvesmot. "Ja kādam no lasītājiem jau ir gadījusies situācija, kad pēkšņi nevar atcerēties kādu vārdu vai skaitli, kaut gan skaidri zināms, ka prātā tas ir un pēc brīža atausīs, tad ziniet: tā ir vecuma demences pazīme, kura varētu parādīties tikai lielā vecumā, bet arī ne vienmēr." (Pilns teksts šeit.)
Dārgā frendliste, kuram no jums ne reizes mūžā nav izpaudusies šī "vecuma demences pazīme"?

Upd. Vēl no šī paša: "Ja kādam ir depresija, nevajag tūlīt sniegties pēc antidepresanta tabletes, bet gan apēst speķa maizi, un depresija visticamāk pāries."

Add to Memories Tell A Friend
Ak, jā - ļoti nepatīkamais cilvēks strādā šajā http://www.sosserviss.lv/ firmā. Pieminu tāpēc, lai jūs to nesajauktu ar citām līdzīgu nosaukumu firmām, kurās, ļoti iespējams, strādā laipni un godīgi cilvēki.

Add to Memories Tell A Friend
Vājprātīga diena noslēgusies ar dramatisku vakaru un ne visai patīkamu nakti.
Mazliet pēc desmitiem vakarā, ejot laukā no darba, atklāju, ka esmu pazaudējusi atslēgas (interesanti, ko providence man vēlas pateikt?). Panikā zvanīju atslēgu SOS servisam, ilgi un nervozi saklaigājos ar pasaulē nīgrāko kramplauzi, kurš runāja ar mani tā, it kā es būtu viņu pārtraukusi kaislīga seksa laikā, īsi pirms orgasma, vai vismaz atrāvusi no bagātīga vakariņu galda. Raudādama zvērēju, ka, pat ja nevarēšu uzrādīt savu Zemesgrāmatas ierakstu (nez, vai kāds mājasgars zina, kurā atvilktnē tas iegrūsts), tad noteikti varēšu kaut kā apliecināt īpašumtiesības uz dzīvokli, kaut gan pati ne īsti sapratu, kā.
Zvanīju mātei, pie kuras tobrīd atradās Ričmonds, lai teiktu, ka savākšu suni kaut kad vēlāk... varbūt no rīta, paskaidroju radušos situāciju, un viņa mani pārsteidz ar paziņojumu, ka pie viņas esot vēl viens manu atslēgu komplekts. Iespējams, ka manai mātei pagultē ir arī polārlāču lamatas gadījumam, ja es pēkšņi dotos uz Arktiku, nezinu, bet par atslēgam man bija nelielas šaubas, vai tās tiešām atbilst šobrīd aktuālajām slēdzenēm.
Skrienot pie mātes, pa ceļam mēģināju apturēt nīgro kramplauzi, taču viņš auroja, ka esot jau pagriezies manas adreses, nevis savu māju virzienā, un ko es vēl vispār gribot. Kopš mūsu iepriekšējās sarunas bija pagājušas apmēram desmit minūtes, un es skaidroju, ka, ļoti iespējams, man viņa pakalpojumi nebūs vajadzīgi, taču, ja būs, es zvanīšu vēlreiz.
Pēc tam sekoja skrējiens ar bezdievīgi raujošu Ričmondu - viņš bija sapratis, ka šis ir mūsu sporta vakars un grieza gaisā žilbinošas piruetes, cenzdamies mani un retos garāmgājējus iesaistīt draiskās rotaļās. Kad aizelsusies un trīcošām rokām biju pie mājas un bāzu slēdzenē atslēgu, no tumsas iznira absolūti nīgrais kramplauzis un paziņoja, ka viņš mani gaidot jau pusstundu un kur ir tās durvis kas jālauž vaļā. Ķērcu kaut ko par "es taču jums zvanīju otrreiz un atsaucu", tomēr viņš pieprasīja man 40 eiro par viltus izsaukumu, cīnīties vairs nebija spēka, atdevu viņam naudu, klusībā novēlēdama nepatīkamu nakti, un gāju iekšā.
Mājās kā par spīti nav ne pilītes alkohola, toties ir dators, kuru divas stundas reanimēju pēc kārtējās neveiksmīgās aizrīšanās ar apdeitiem.
Ļoti ceru, ka pēc saullēkta viss būs labāk.
Tagad ir skaidrs, ka atslēgu SOS servisam nezvanīšu pat tad, ja būs ziemā jānakšņo uz ielas.

15. Jūlijs 2015

Add to Memories Tell A Friend
Kas notiek ar Satori?

Add to Memories Tell A Friend
Kad cilvēkam uznāk bīdermeijers, viņš (vai, iespējams, pat biežāk - viņa) sāk tamborēt galdautus un aizkarus, izšūt sedziņas, pirkt krāsainas flīzes vannasistabai, sukāt kaķu kažokus, bonierēt grīdas un pārkrāsot plauktiņus, pieskaņojot tos servīzēm. Man tā gadās reti, un lēkmes pāriet ļoti ātri. Parasti pat nepagūstu nopirkt nevienu interjera žurnālu kur nu vēl parketu savaskot vai skapīšus dekupēt.
Biežāk es iegrimstu jūgendā, tad man ir la Belle Époque skumjas, aiz loga kāds cērt ķiršu dārzu, no palodzes krīt Lampedūzas izbāztais suns, korsete viegli žņaudz un diadēma spiež, viss plūst, viss mainās, ne jau uz labu, kur nu, bet dzīve sāp nolādēti interesanti un skaisti, var lasīt dzeju, var vīlēt nagus un visam ir kāda nihilistiska jēga.
Un tad ir dienas, kad es saeju pilnīgā barokā, bet kopš vairs netaisu ēst un neiemīlos ik pārnedēļas, tas notiek aizvien retāk un retāk.

13. Jūlijs 2015

Add to Memories Tell A Friend
Jāizdomā universāls maģiskais vārds vai frāze, ar kuru atšūt uzplijušos nepatīkamus un kaitinošus sarunbiedrus internetā un ārpus tā. Kaut kas, kas neietvertu rupjības, bet neveselīgo komunikāciju ātri un efektīvi nocirstu pie pašas saknes.
Domāju.

Sušķes piezīmes

Add to Memories Tell A Friend
Katra izmēztā dzīvokļa virsma rada nepatīkamu kontrastu ar neizmēztajām. Ja viss ir vienmērīgi savandīts un putekļains, neizskatās tik uzkrītoši. Turklāt, ja es nebūtu šodien rūpīgi nomazgājusi virtuves logu, no ārpuses nevarētu redzēt, cik netīrs ir dzīvojamās istabas logs. Bet dzīvojamās istabas loga mazgāšana saistās ar dzīvībai bīstamu balansēšanu uz zālājā iestutētām pieslienamajām kāpnēm, vienā rokā turot spaini vai stiklu tīrāmo losjonu, bet ar otru cenšoties trāpīt birstes kātu starp restēm, tāpēc nezinu, vai šodien tam saņemšos.

Nīgruma progress

Add to Memories Tell A Friend
Šodien, kad Ričmonds bija pacēlis kāju pie kāda kupla vlkābeles krūma, mums pienāca babulis rāšanās noskaņojumā un izvērsti man apgalvoja, ka koki un krūmi mirstot, ja tiek apčurāti. Baisās vielas, ko satur urīns, apdedzina to saknes. Es viņai ieteicu apdomāt, cik koku un krūmu viņa ir bezsirdīgi nogalinājusi savā mūžā - reizes 50 līdz 70 garākā nekā Ričmonda mūžs, starp citu, - kad gadījies ieskriet pačurāt mežā vai ceļmalas krūmos. Viņa izvalbīja acis un teica, ka nevarot salīdzināt krūmus mežā un krūmus pilsētā. Palūdzu, lai viņa nosauc vismaz divas būtiskākās atšķirības.
Viņa teica, lai es nerunājot blēņas un sāka sūdzēties par nelietīgajiem kaimiņiem, kuri atstāj mašīnas pie mājas - zem citu cilvēku logiem. Piekrītoši māju ar galvu un domāju: "nedoddies, nedoddies, nedoddies..."

10. Jūlijs 2015

Add to Memories Tell A Friend
Šodien tātad tā Septiņu brāļu diena, aha.

6. Jūlijs 2015

Add to Memories Tell A Friend
Esmu viegli aizkaitināma un tiesājoša. To taču visi tāpat zina. Labāk provocējiet mani atklāt savas pozitīvākās iezīmes.

5. Jūlijs 2015

Add to Memories Tell A Friend
Arī šovakar strādāju, uzslējusi traumēto kāju uz datorgalda. Izskatās diezgan smieklīgi.

Add to Memories Tell A Friend
Vēl, dārgie draugi, lūdzu, atcerieties, ka salikteņu daļas "vis-" un "pus-" vienmēr raksta kopā, pavisam cieši kopā ar vārdu, tā ka ūdens cauri netecēja. Turklāt raksta ar vienu "s", bet tas ir cits, tikpat dramatisks stāsts. Ticiet man, ka visi šie "pus gadu viņa jutās kā viss skaistākā" ir nenormāla, pretīga, acis plosoša kroplība. Nerakstiet tā nekad, pat mājās zem deķa nē! Lūdzu! Valkājiet zeķes zandalēs, leopardraksta legingus, bāziet džemperus biksēs, kaut vai apenēs, tie visi ir nieki, pārejošs mirkļa iespaids, ko garāmgājējs ierauga un aizmirst, taču nekad nekādos apstākļos neatdaliet vis- un pus-, kā arī nekabiniet tiem klāt lieko "s", kas tos pārvērstu patstāvīgā vārdā vai neidentificējamā mutantā. Citādi visi šie vārdiem norautie visi un pusi ellē knābās jūsu acis, plosīs jūsu aknas un lies kausētu svinu jums rīklēs. Esmu jūs brīdinājusi.

4. Jūlijs 2015

Add to Memories Tell A Friend
Lai laime nebūtu pilnīga un es nesajuktu prātā, gādīgie sargeņģeļi mani šodien ievirzīja bedrainajā A.Kalniņa ielā, kur es, saules apreibināta, piemiegtām acīm, slāju, līdz vienā no daudzajām bedrēm iekāpu, sazvārojos, nogrīļojos un sastiepu potīti. Tagad esmu kliba, skriet rīt nevarēšu, jāsteberē vien uz pagalmu saplūkt ceļmallapas un dadžu lapas. Fui, Rīgas Dome, liels, liels fui!

3. Jūlijs 2015

Add to Memories Tell A Friend
Šķiet, ka manai mīlai pret baroku ir kāds sakars ar manu meteojutīgumu.
Powered by Sviesta Ciba