Kurvjzieža kontemplācijas

zībenšlēfera nomods

Krāšņais Kurvjziedis

View

Navigation

20. Augusts 2014

Add to Memories Tell A Friend
Vakars nāk kā mierinošs patvērums un glābiņš. Drīkst neatbildēt uz e-pastiem, drīkst nolikt malā iesākto darbu, drīkst neieslēgt gaismu, drīkst nelaist kaķus ārā (viņi jau pieraduši un samierinās, tomēr drošības pēc mēdz uzprasīties - ja nu tieši šovakar es pārdomāšu?). Drīkst uzliet zāļu tēju un bez sirdsapziņas pārmetumiem skatīt tās interneta vietnes, kurās pa dienu ielūrēju zaglīgi, vainīgi un kaunīgi.
Vakari ir labās vecmāmiņas, kuras visu atļauj.

18. Augusts 2014

Joprojām kulinārais blogs

Add to Memories Tell A Friend
Pirmdienas varētu būt tās dienas, kad es aprakstu savus piedzīvojumus uz džankfuda ieguves ērkšķainās takas. Šorīt, visai agri modusies un noskrējusi 4km savā šovasar labākajā laikā, nolēmu, ka esmu pelnījusi vakarā ko neveselīgu. Tāpēc laikposmā starp septiņiem un astoņiem saripināju halapenjo -siera bumbiņas, centīgi tās mērkdama olā starp abām rīvmaizē-viļāšanas kārtām. Brīdī, kad bija jāiet ārā no mājas, varēju saldētavā iestumt bļodiņu ar 12 pingponga bumbiņas lieluma pusfabrikātiem.
Diena pagāja neprātīgos pārskrējienos,stresā, kavēšanā, noslēdzās ar deju nodarbību, un, lūk - pusastoņos es jau stāvēj pie plīts, gatava pirmoreiz savā garajā mūžā fritēt.
Fritēšana izrādījās vienkāršāka un mazāk baisa nodarbe nekā es biju iztēlojusies. Neguvu nevienu apdegumu ar karstu eļļu, neko nepiededzināju un pat nenolēju plīti. Tomēr viena no sešām bumbiņām (atrunāju sevi no mēģinājuma sagatavot un apēst visas 12)pamanījās uzsprāgt. Respektīvi, tā izlobījās no čaulas un es ieguvu atsevišķi eļļaina siera piku ar piparu vidū un atsevišķi - ieplaisājušu kraukšķīgas rīvmaizes sfēru. Cienījamie pieredzējušie fritētāji, vai kāds no jums būtu gatavs man izskaidrot šo fenomenu? Ar manām fizikas un kulinārijas zināšanām ir par īsu.
Secinājumi, apēdot rezultātu: a)bumbiņas jāgatavo mazākas;
b)pipari jāsadala lielākos gabalos.
Vispār ideālam esmu pietuvojusies ievērojami tuvāk nekā pagājušonedēļ. Protams, mājup nākot, tālredzīgi biju nopirkusi pudeli Užavas alus.

11. Augusts 2014

Kulinārais blogs

Add to Memories Tell A Friend
Tā kā esmu atklājusi savu liktenīgo džankfudu (es pieņemu, ka katram no mums ir kāds jau šūpulī Dēklas nolemtais džankfuds, tikai ne ikviens savā mūžā to sastop), proti, Hesburgera panētās halapenjo- siera bumbiņas, bet iet katru nedēļu ieturēties Hesburgerā negrasos, nolēmu šovakar eksperimentēt un izgatavot pakaļdarinājumus.
Šim nolūkam iepirku: 1) "Rasas" klasisko krēmsieru;
2) "Spilvas" marinētos peperoni (iespējams, smalki ļaudis atšķir sierā ieceptus marinētus peperoni no sierā ieceptiem marinētiem halapeņjo, bet es neesmu smalka un neatšķiru - abi garšo pēc etiķainiem pipariem);
3) rīvmaizi.
Process bija patīkami ķēpīgs un atsauca atmiņā bērnību un rotaļas dubļos. Tikai, atšķirībā no dubļiem, krēmsieru un rīvmaizi no pirkstiem ik pa brīdim varēja (un vajadzēja) nolaizīt. Rezultātā es bumbiņu velšanas fāzē jau biju apēdusi ap 20% sastāvdaļu bez kādas cepšanas.
Lūk, un cepšanas fāze (kā vienmēr!) bija tā, kas man sagādāja raizes. Ir dažas lietas, ko es nekad mūžā nespēšu. Viena no tām, kā jau rakstīju, ir nošūt taisnu vīli, otra - uzcept kaut ko, kas nav gaļa, zivs vai dārzeņi.
Pirmajā cepienā bumbiņas gandrīz saglabāja formu, taču mazliet piedega. Samazināju temperatūru un pielēju vairāk eļļas. Rezultātā ieguvu nevis bumbiņas, bet pļeckiņas, kas atgādināja pusjēlus biezpiena plācenīšus ar marinētiem pipariem. Mazliet paaugstināju temperatūru. Tagad puse cepiena bija viegli apdegusi, otra puse - nedaudz izjukusi.
Pateicoties tam, ka ledusskapī mētājās pudele Užavas alus, apēdu visus variantus. Tomēr sirdi kremt nemiers. Kaut ko es daru nepareizi.
Turklāt Hesburgera bumbiņām garoziņa sanāk biezāka un stingrāka - iespējams, viņiem ir rupjāka rīvmaize.
Eksperimentus turpināšu. Ceru, ka jau šoruden varēšu jums ziņot par lieliskākajām piparu- siera bumbiņām, ko būšu pagatavojusi pati. Un badīgi norijusi dažās minūtēs.

6. Augusts 2014

Add to Memories Tell A Friend
Ir augusta sākums un ārā ir uzziedējusi puņķuzāle. Man nav ne jausmas, kā šis augs izskatās, nedz arī kāds varētu būt tā nosaukums - pat ne latviskais, nemaz nerunājot par latīnisko. Taču jau padsmit gadus augusta pirmajā vai otrajā nedēļā visi zālāji, apstādījumi un jo īpaši pļavas liek man šķaudīt un slaucīt asaras.
Ziedi ātri, augļojies, vairojies un kalsti nost, puņķuzāle, man tevis nemaz nepietrūks.

5. Augusts 2014

Add to Memories Tell A Friend
Īsti nezinu, kāda ir pareizā uzvedības stratēģija pret avotiem, kas piesārņo publisko telpu ar ļaunīgiem un tumsonīgiem murgiem - tādiem kā Dimiters, Tālbergs, Šmits, Rudzītis. Tīšuprāt virināt viņus kā kanalizācijas lūkas vasaras pēcpusdienā, protams, būtu neprāts: ierēkt vai pašausmināties var vienreiz, bet pēc tam pārņem sāja sajūta kā skatoties draņķīgas šausmenes septīto sīkvelu. Tomēr principā ignorēt un nevērt vaļā nevienu interviju un nevienu rakstu, zinot, ka tas būs pilns ar sūdiem, arī nešķiet prātīgi, jebšu nav labi noslēgties nosacīti intelektuālās-liberālās Cibas hipsterīgajā dārziņā un aizmirst, ka aiz žoga pār cilvēku prātiem valda pavisam citi dēmoni.

1. Augusts 2014

Add to Memories Tell A Friend
Godīgiem cilvēkiem arī erotiskie sapņi ir monogāmi.

31. Jūlijs 2014

Par neapsēstību

Add to Memories Tell A Friend
Ā, un ja kas, man riebjas labi domātie komplimenti par "vīrišķīgi loģisku domāšanu" utml., ko reizēm abu dzimumu personas izsaka sievietēm. Es esmu piedzimusi ar sievietes ķermeni, un visu, ko es daru, (arī saku vai domāju), es daru, saku un domāju, būdama sieviete. Brīdī, kad es rēķinu matemātikas uzdevumus, analizēju zinātniskus tekstus vai plānoju stratēģiju, tā joprojām esmu es, sieviete, nevis kaut kāda mītiskā "personības vīrišķā daļa", tas mīklainais, inkubam līdzīgais dēmons, kuru Freids ar Jungu savulaik palaida psihologu diskursā.

mizogīniskās māsas

Add to Memories Tell A Friend
Nez kādēļ, kad sievišķis sev piedēvē "veča domāšanu", tajā vienmēr izskan atklātāks vai slēptāks lepnums, kuru nekādi nevaru iedomāties vīrišķa balsī, kurš atzīstas, ka viņam piemīt "bābas domāšana".

29. Jūlijs 2014

Add to Memories Tell A Friend
Atceros, ka V.Zariņš (lai viņam vieglas smiltis) savulaik teica, ka ar reliģisko pārliecību esot tāpat kā ar valodu - vai nu tā ir tava dzimtā, vai arī visu mūžu būs jūtams akcents.

27. Jūlijs 2014

Add to Memories Tell A Friend
Vienu brīdi šķita, ka māsas Brontē gatavas paust viņām neraksturīgas atziņas:
1) pietiek rīt;
2) ārā ir karsti.
Tomēr tas ir bijis tikai mirkļa vājums. Pēc dzīvoklī pavadītas stundas man atkal tiek brēkts par to, ka vajag piepildīt bļodiņas un pēc tam izlaist kaķīšus pasildīties.

Add to Memories Tell A Friend
Vasaras krāšņums ir tik ļoti juteklisks, visa tā mutuļojošā fertilitāte ar kukaiņiem un kukainīšiem, putnu bērniem, vienlaicīgo ziedēšanu un augļu ienākšanos, sajūtu intensitāte, kad nevar saprast, kas īsti dominē - vizuālais, audiālais, taktilais? Vienvienīga libidāla ārdīšanās, gluži uz pornogrāfijas robežas, ij ne salīdzināt ar pavasara juvenīlo aseksualitāti.

Add to Memories Tell A Friend
Šarlote ielēca pa logu, nesdama zobos beigtu putnu (šķiet, čurksti), nosvieda to uz grīdas, blakus svariem un devās atkal ārā.

25. Jūlijs 2014

Add to Memories Tell A Friend
Nejauši uzskrēju interneta dzīlēs kādam kristīga puisēna veidotam evaņģelizācijas klipiņam un ārkārtīgi saskumu. Bērniem taču skolā nemāca tādas muļķības kā tās, ar kurām viņš neveiksmīgi mēģina manipulēt. Kā ir iespējams, ka 21.gadsimta jaunieša priekšstati par dabaszinātnēm ir tik nožēlojami? Kā iespējams tik īsā brīdī izvērst tik daudz aplami veidotu slēdzienu?
Šajā gadījumā nav nozīmīga viņa piederība kristietībai - es zinu, ka kritiski domājoši un intelektuāli kristieši ne tikai ir iespējami, bet arī pastāv.:)
Mani šausmina tas, ka šajā bezdomu galviņā kristietības vietā varētu būt iedēstīta arī jebkura cita ideoloģija, tai skaitā apkārtējiem daudz bīstamāka.

24. Jūlijs 2014

Add to Memories Tell A Friend
Ir labi un negribas iet gulēt. Bet, ja es neiešu gulēt, es rīt nevarēšu piecelties pietiekami agri, lai skrietu.

Add to Memories Tell A Friend
Ja čatnijam ir tiesības garšot kā piparainai zaptei ar visādām garšvielām, tad es to esmu pagatavojusi.

23. Jūlijs 2014

Add to Memories Tell A Friend
Lāga nesaprotu sievietes, kuras šajās tīkami siltajās dienās izvēlas valkāt garās bikses, ja reiz cilvēce ir izgudrojusi ap gurniem jauki plandošus svārciņus un kleitas. Es visnotaļ saprotu vīriešus, kuriem Rietumu sabiedrībā iesīkstējušie aizspriedumi liedz valkāt svārkus, kaut gan man šķiet, ja es būtu vīrietis...
Tas ir, es ļoti ceru, ka es pati (pats) spētu būt tik drosmīgs vīrietis, lai siltā jūlija dienā uz darbu vai atpūsties varētu doties brunčos.

21. Jūlijs 2014

Vasaras raibās krellītes

Add to Memories Tell A Friend
No koru olimpiādes noklausījos tikai vienu koncertu - vokālo ansambļu finālistus Mūzikas Akadēmijā. Kad krievu jaunieši (četras meitenes, četri puiši) dziedāja Bohēmiešu rapsodiju, man sāka birt asaras. Taču es pēdējā laikā vispār esmu dikti emocionāla.
Vienlaikus jāatzīst, ka man ļoti patika visi tie pa Rīgu klīstošie svešzemju ļautiņi ar koristu šiltītēm kaklos. Visādi dungojoši melnādaiņi (es teiktu "nēģeri", ja es būtu Pepija Garzeķe, bet es neesmu), kristīgi un nekristīgi aziāti, pēc kuru vaibstiem var mēģināt minēt - korejieši, ķīnieši, kazahi?, sārtsejainie lielžokļu rietumeiropieši gaišās biksēs un zeltītās brillītēs, tumsnēji indonēzieši/malaizieši/taizemieši?, un vēl, un vēl, un vēl...
Apskatīju Antonijas Paškevicas izstādi Porcelāna muzejā - jūgendstila reminescences, skaisti un brīžiem asprātīgi, jūsmoju par bestiārija mošķiem "Rīgas Zoo", par sievietēm, par puķēm, par zeltu un platīnu. Viens no iemesliem mīlēt jūgendstilu noteikti varētu būt tāds, ka tas ir ļoti latvisks, bet iziet ārpus raupjuma un zemnieciskuma.
Visbeidzot - manā ledusskapī ir ieviesušies divi litri ērkšķogu, un rīt ir, iespējams, pēdējais brīdis tās savārīt čatnijā (jā, es zinu, ka meinstrīms).
Citādi viss ir lieliski un viss ir baisi. Strādāju, mācos, sauļojos, skrienu, dejoju, draudzējos, kašķējos, mīlējos, dzeru vīnu un ik pa brīdim paraudu.
Ir jūlija vidus, varbūt jau nogale, naktis vēl gaišas un bez dzestruma, dienas ir siltas, pēdējie ziedi un pirmie augļi, vasara savā visintensīvākajā fāzē, Mefistofelis varētu dabūt manu dvēseli nez cik reižu dienā, jo es negribu, negribu, negribu, lai šis mirklis paiet.

Ā, un vēl es pirms dažām dienām runāju ar meiteni no Ukrainas, un man ir daudz politizētu pārdomu. Varbūt uzrakstīšu. Kaut kad.

20. Jūlijs 2014

Add to Memories Tell A Friend
Lai arī reizēm man protestantisma racionālistiskie centieni ir šķituši visai simpātiski, tomēr jāatzīst, ka "Sola scriptura, sola fide, sola gratia" man nekad nebūs līdz galam pieņemami principi. Es drīzāk saprotu (iespējams, drīzāk jūtu rezonējam, nevis saprotu, jo tas nav saprašanas pieredzes lauks) kartūziešus vai Austrumu baznīcas eremītus, resp., tradīciju, kas prasa pacelšanos pāri laicīgajam, tai skaitā Rakstiem, jo - grozies kā gribi - intelektuālais instrumentārijs, kurš ļauj Rakstus interpretēt, ļauj tos arī profanēt. Un, iespējams, tieši tas arī ar tiem jādara.

18. Jūlijs 2014

Add to Memories Tell A Friend
Izdevās tomēr iespraukties vienā no glītākajām vasaras kleitām. Tagad nokrāsošu acis un došos svinēt ekskolēģes dārza svētkus - intuīcija pauž, ka, ja pietiekami jauki piedzeršos, zudīs maldība kā tvaiki un nekādas lidmašīnas nekur vairs nekritīs.

Par jauko

Add to Memories Tell A Friend
Ir pats vasaras vidus, un ir Rožu diena:

Roze, Rozālija, Rozvita, Rozmarija, Rozīte, Rozita, Rozemarija, Rozalija, Roza, Rosvita, Rosita...
Powered by Sviesta Ciba