Kurvjzieža kontemplācijas

zībenšlēfera nomods

Krāšņais Kurvjziedis

View

Navigation

13. Februāris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Nošausminājusies par specializēto dzīvniekiem domāto šampūnu cenām, nopirku Ričmonda mazgāšanai "Drogās" pieejamo vīriešu šampūnu - vienu no diviem brendiem. Nav viņš galu galā nekāds spaniels vai pūdelis, iztiks.
https://www.facebook.com/anyway.kg1/videos/1044725778899728/

Add to Memories Tell A Friend
Ceru, ka jūs jau esat parakstījušies. Pret absurda un stulbuma uzvaras gājienu. https://manabalss.lv/par-sievietes-tiesibam-pasai-lemt-par-savu-reproduktivo-veselibu/show

10. Februāris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Man ļoti nepatīk, ja gadalaiki ķēmojas un iztaisās par to, kas viņi nav. Piemēram, ziema tēlo it kā vēlu rudeni, it kā agru pavasari. Izskatās pēc vecas palaistuves, kura mēģina uzdoties par nimfeti. Vai pēc maza puisīša, kurš neveiksmīgi parodē vectētiņu. Vai arī pēc nelaimīgas amerikāņu meitenītes, kuru psiha māte saģērbusi un sakrāsojusi skaistumkonkursam.
Lūk, tāpēc man nepatīk šis februāris, kurš mēģina sevi pārdot par martu. Vai novembri, ej nu šo saproti.

Add to Memories Tell A Friend
Kādu vakaru, staidzinot Ričmondu, ielas pretējā pusē pamanīju divus neliela auguma cilvēkus. Viens no tiem bija stabils un balstīja otru, kurš gāzelējās, krita un nespēja saglabāt līdzsvaru. Ieskatījusies ciešāk, sapratu, ka pirmā - stabilākā - figūriņa ir apmēram desmit gadus vecs puika. Otrā - grīļīgā - bija apmēram mana vecuma sieviete (kaut gan sievietēm manā rajonā noteikt vecumu mēdz būt sarežģīti. Vīriešiem arī.)
Puika, turēdams sievieti zem elkoņa, visbeidzot atslēja viņu pret mājas sienu. Viņa mēģināja nostāties taisni, taču ceļu locītavas bija pārāk ļenganas, un viņa nošļuka sēdus uz ietves, murminādama kaut ko, kas izklausījās pēc lūguma visai pasaulei likt viņu mierā, atpisties un iet dirst. Tikmēr puika bija atvēris ārdurvis, nostiprinājis tās pavērtas, un, lietišķi nolamājies, atkal satvēra sievišķi un iestiepa kāpņutelpā.
Durvis aizcirtās, un tālākās abu vakara gaitas man palika nezināmas.
Visticamāk - šī sieviete (kuru es nekādi negribu nosodīt) ir mazā puikas māte. Tādā gadījumā viņai - saskaņā ar mūsu Saeimas un valdības viedokli - piemīt īpašā maternitātes apjēga un empātijas spējas, kuras atšķir dzemdējušu sievieti no nedzemdējušas, un pēc kurām neviena klostermāsa, māti Terēzi ieskaitot, nekad nevarētu pat tiekties...

8. Februāris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Izskatās, ka jaunā mirte arīdzan tūdaļ būs pagalam.
Apraudājos pie palodzes.
Es nesaprotu šos augus.

5. Februāris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Jāsaņemas un jāiet gulēt. (Ļoti negribas, jo, kad atmodīšos, būs jāpošas uz darbu).

4. Februāris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Nesaprotu, kāpēc šis gadījums tiek uzskatīts par traģisku. Labi, viņi varēja būt gadus desmit vai divdesmit vecāki, bet pati šī lieliskā iespēja - nomira vienlaikus, bez ilgstošām slimībām, ciešanām, tuvinieku apgrūtināšanas, nomira, mīlot viens otru (citādi jau neglābtu, vai ne?) - kaut nu mums visiem tā gadītos!

3. Februāris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Vispār man vajadzētu šobrīd nevis stulbi blisināties, bet sākt darīt kaut ko, kas ļautu bez pārmērīga riebuma un stresa nopelnīt kaut kādu naudu.
Pārtulkot kaut ko, ko pēcāk varētu(vai nevarētu) pārdot, piemēram.

1. Februāris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Ričmondam piemīt ne tikai vājība pret dzērušiem cilvēkiem (ik reizes, kad vakara pastaigā satiekam kādu žūpu, kurš līgodamies noguldzina kaut ko par jauku suncīti, raibais draņķis kūst un ir gatavs mani pamest uz skaitli trīs), bet arī vēlme sakožļāt visus balzama un vīna korķīšus un izlaizīt visas glāzes, kurās bijis alkohols.
Man nav ilūziju par viņa iepriekšējo saimnieku dzīvesveidu.

Mirtes

Add to Memories Tell A Friend
Savu pirmo mirti es ieviesu pirms nepilniem divarpus gadiem (http://klab.lv/users/krii/2013/11/08/) .
Tā nodzīvoja pie manis gandrīz pusgadu un nonīka. Sāka nīkt rudenīhttp://klab.lv/users/krii/1468066.html , pavasarī šī nomira: http://klab.lv/users/krii/1502736.html un bija jau bija jāmet ārā.
2014.gada vasarā ieviesu divus mazmazītiņus mirtēnus, sargāju no kaķiem, rasināju, laistīju, mēsloju, bīdīju saulītē, dvašoju virsū, mantras skaitīju - visu tikai pareizajos ritmos. Mirtēni auga un pārtapa leknās mirtēs, ziemu pārlaida kā mīļie, pagājušvasar ziedēja atspērušies: http://klab.lv/users/krii/1639021.html , līdz rudens beigās sāka birdināt lapas. Un nobira līdz Ziemassvētkiem. Pavisam.
Tagad abas pusaugu mirtes stāv joprojām plikas uz palodzes - roka neceļas mest ārā, reiz divās nedēļās aplaistu augsni, reizi vai divas nedēļā aprasinu stumbeņus. Ļoti ceru, ka varbūt iznāks no komas.
28.janvārī nopirku vēl vienu mirti - rezervei. Tikko iestāsies jauns mēness, nocirpšu zariņus-rezervistus un iebakstīšu podiņos.
Man jābūt mājās mirtei, pavisam, pavisam nopietni!

Add to Memories Tell A Friend
Kāds ir iemesls tam, ka malks stiprā alkohola (Melnā balzama, brendija vai šņabja) aptur deguna tecēšanu? Resp., šobrīd tas r vienīgais, kas man palīdz, bet es negribu piežūpoties - rīt uz darbu.
Deguna pilieni un smēres nelīdz ne sūda.:(

Add to Memories Tell A Friend
Ārprāts, kā gribētos, lai ir jau marts! Aprīlis, protams, vēl labāk. Taču ir tā, kā ir; ko dod, tas jāēd.

31. Janvāris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Sagribējās pārlasīt "Gestu Berlingu".

Add to Memories Tell A Friend
Pēc divarpus stundām būs pagājusi 1/12 daļa no šī gada.
Ārkārtīgi dīvains, pretrunīgs un intensīvs mēnesis bija.
Sākās ar iespringtu darbu, turpinājās ar idillisku slaistīšanos, atslābt un baudīt neļāva nemitīgās nāves ziņas.
Pēdējās dienās sagriezās notikumu virpulis, no viena darba esmu atlaista (kopā ar visiem kolēģiem), otru pašai gribas pamest.
Kopš Jaungada, šķiet pagājusi vesela mūžība.
(Vispār - šis ir gada brīdis, kad pārņem sajūta: ziema ir bijusi vienmēr, ne tikai kopš tavas dzimšanas, bet arī kopš pasaules radīšanas, un tā būs vienmēr, vēsa, slapja un vienmuļa, īsām, tumšām, vienādām dienām, elektriskajā apgaismojumā un vieglā depresijā).
Paldies tiem mirkļiem, kas ļāva justies labi. Vai vismaz dzīvai.

29. Janvāris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Pizģec, pizģec, ja tā padomā.

Add to Memories Tell A Friend
Iespējams, es meklēju darbu. Iespējams, divus - nepilnas slodzes, ar brīvu režīmu obligāti.

Add to Memories Tell A Friend
Dienās, kad atkopjos no vētrām privātajā dzīvē, sākas vulkānu izvirdumi darbos. Darbā Nr.1 rīts ievirmoja, iesaistot nelielā diskusijā Lielās Mājas grāmatvedi, kā rezultātā viņa raudādama aizskrēja un pameta pie mums savu kalkulatoru (glīts, zils, ar ērtām podziņām), pēc tam no darba Nr.2 pienāca e-pasts par reorganizāciju un aicinājumu - visi dzeram un mēģinām pieteikties jaunajam saimniekam. Tagad esam ar adiministratori iztukšojušas manai aizgājušajai vārdadienai paredzētos alkohola krājumus, vēl nav pusdienlaiks, bet jūra līdz ceļiem.
Kaut kas no tā visa man pat patīk.
Nezinu, ja martā stāvēšu līdz ceļiem asinīs un nenomaksātiem rēķiniem aizkrautu galdu, varbūt raudāšu gaužas asariņas.
https://www.youtube.com/watch?v=n4RjJKxsamQ&list=RDn4RjJKxsamQ#t=0
https://www.youtube.com/watch?v=thc9ObDq_bw

27. Janvāris 2016

Atkal ebreju noskaņas

Add to Memories Tell A Friend
Pasaule kā bordelis un cīņas lauks.
Un mūžīgs sentiments pāri visam.

Shteyt a bokher, un er trakht
Trakht un trakht a gantse nakht
Vemen tzu nemen un nit farshemen
Vemen tzu nemen un nit farshemen

Add to Memories Tell A Friend
Būtu mazliet vairāk dzērusi, uzrakstītu par visiem septiņiem nāves grēkiem. Šovakar pietika lepnībai, miesaskārei, rijībai un slinkumam, bet ne uzrakstīšanai, ak vai, ak vai....

24. Janvāris 2016

Add to Memories Tell A Friend
Vēl nezinu, vai gribu redzēt di Kaprio cīnāmies ar mežonīgo dabu, taču nemitīgās runas par un ap šo filmu mani mudina vēlreiz noskatīties šo: http://www.imdb.com/title/tt0293018/?ref_=ttpl_pl_tt . Savulaik to redzēju kādā Arsenālā, un atmiņā tas palicis kā varen poētisks stāsts par mītisko vīrieša iniciāciju ar krāšņiem mežiem un nepastarpinātiem psihoanalīzes bliezieniem fonā.
Powered by Sviesta Ciba