Kurvjzieža kontemplācijas

zībenšlēfera nomods

Krāšņais Kurvjziedis

View

Navigation

19. Marts 2019

Add to Memories Tell A Friend
Ir vēlāks nekā tu domā, - noteica mans dators un sāka rādīt citu laika joslu.
Šobrīd esot 23:47, viņš apgalvo. Jāiet gulēt, steigšus nudien.

Add to Memories Tell A Friend
Būt kādā pasākumā gan dalībniecei, gan organizatorei - tā nekad nav laba doma, es zinu. Bet turpinu tā rīkoties.

Add to Memories Tell A Friend
Manas dzīves veiksmju un neveiksmju formula ir apbrīnojami līdzīga - skaisti noblefot un tad ar šausmām domāt, kā izkārpīties. Ja izdodas - eņģeļu kori, palmu zari un lauru vainagi; ja neizdodas - dziļa atejas bedre un smilkstēšana, rāpjoties ārā.

Citādi - viss pa vecam: darbi, darbi, darbi un samērā draņķīga fiziskā pašajūta. Ziema ir mani izsūkusi kā zirmeklis mušu. Ļoti gribu atvaļinājumu, bet līdz tam vēl gandrīz trīs mēneši.

17. Marts 2019

Ģertrūdes diena

Add to Memories Tell A Friend
Kaut gan īstā ekvinokcija vēl jāgaida trīs dienas un trīs naktis, tomēr jau šodien diena ir mazlietiņ garāka par nakti.
Esam jau pirkstu galiem aizķēruši tumsas bedres malu, rāpjamies jau laukā.
Esi slavēts, Ģērdaci, pavasara nesēj!

Un esiet gatavi šodien, ja satiksiet lāci, atbildēt uz viņa bargo jautājumu - "Ģērd, kur mani pērnie kāposti?!"

16. Marts 2019

Ģēdi vojevaļi und das ist mein Kampf?

Add to Memories Tell A Friend
Nesen mazliet citā kontekstā nācās atcerēties, ka, lūk, vēl astoņdesmitajos gados gandrīz katram manam vienaudzim bija vismaz viens vectētiņš sarkanarmietis. Kaut kad ārkārtīgi disidentiskajās virtuves sarunās, kad alkohols bija palietots jau krietni daudz un visi svešie aizgājuši varbūt tika pieminēts arī kāds vecmāmiņas brālēns leģionārs, bet tā, starp citu.
Situācija strauji mainījās deviņdesmitajos, kad vectētiņi sarkanarmieši pēkšņi nozuda (ragaviņas? mežs?), bet vectētiņi leģionāri, kaulus grabinādami, sāka birt no skapjiem kā rudens lapas.
Es saprotu deviņdesmitos, es saprotu šo krāšņo mežonīgo laiku, ar visiem tā pēkšņajiem pavērsieniem un absolūto racionalitātes trūkumu. Visi, kuri nekruķīja nelegālu biznesu, nešāva un nespridzināja, vai nu bija žūpīgi izbadējušies studenti (kā es), vai runāja lozungos - brīžiem pat bez saikļiem.

Taču tagad ir cits gadsimts, un bijusi jau iespēja ieelpot, izelpot. Un es nekādi nespēju saprast lepošanos ar faktu, ka kādam no senčiem nācies pret savu gribu sadarboties ar noziedzīgu totalitāru okupācijas režīmu. Vienu vai otru.
Varu saprast nožēlu. Varu saprast piemiņas godināšanu un sēras. Lepošanos un svinēšanu - nevaru.

Lai vai kā, apsveicu visus, kuru vectētiņi - atšķirībā no manējiem - pārdzīvoja karu un varēja audzināt savus bērnus un pieredzēt mazbērnus.

15. Marts 2019

Somu darbnīcā

Add to Memories Tell A Friend
- Tomēr vairs neko tik smagu somiņā nekraujiet, nākamreiz var vajadzēt pat ielāpu.
- Ak, tad maišeli kartupeļu un trīs pudeles šampanieša vakariņām gluži nevajadzētu tur likt?
- Nē. Iztieciet ar šampanieti vien. Kam jums tie kartupeļi!

Add to Memories Tell A Friend
Jādara vezums darbu, ko ļoti gribas darīt un vēl trīs ragutiņas tādu, ko galīgi nemaz negribas. Spēka nepietiek ne vieniem, ne otriem.

Add to Memories Tell A Friend
Labrīt īdās!

Tev arī brutu?

12. Marts 2019

Add to Memories Tell A Friend
man ļoti nepatīk būt damzelei distresā, bet pēdējās dažas nedēļas es to vien daru kā, rokas lauzīdama un acis pret debesīm valbīdama, skraidu apkārt, skaļi vaimanāju un ļaujos tikt Cēlā Bruņinieka izglābta.
Un tomēr - cik gan sasodīti labi, ka pasaulē ir Cēlie Bruņinieki.

Add to Memories Tell A Friend
Jo aktīvāk un emocionālāk cilvēki sludina kādus uzskatus, jo nepievilcīgāki tie kļūst - proti, šie uzskati. Un viņu sludinātāji īstenībā arīdzan.

11. Marts 2019

Add to Memories Tell A Friend
Jāatzīst, ka mana vēlme ar savu balsojumu vai kā citādi atbalstīt "Attīstībai/Par" stipri noslīd lejup ik reizi, kad viņu cilvēki sāk runāt par vēlēšanu procesu. Diletanti, kurus pārņēmusi neofītu ideoloģiskā dedzība ("mēs jaunu pasauli sev celsim,//kur valdīs taisnība un darbs!") iemieso vispostošākās stihijas. Es vieglāk pieņemtu iespēju, ka viņiem ciniski gribas iedabūt savus cilvēkus pie "treknās" (LOL) vēlēšanu siles, kā tenko konkurenti, bet pārāk jau nu izskatās pēc prastas karojošās nekompetences.

Add to Memories Tell A Friend
Lai kā man riebtos pavasara sniegs, jāatzīst, ka šodienai tas piešķīra smalku, graciozu vieglumu. Un gaismas bija vairāk kā citkārt. Paldies.
Nekad vēl nebija gadījies pavadīt pusdienas pārtraukumu baznīcā, tik ļoti pārpildītā baznīcā.
Un arī Cālīša svētruna bija viegla. Paldies.

10. Marts 2019

Elle

Add to Memories Tell A Friend
Tad, kad es reiz nokļūšu ellē (un kur gan citur lai es neizbēgami nonāktu laiku beigās?), tur noteikti būs jāsēž aplītī, un parādi komandēs kāda hiperaktīva ļoti pozitīva skautu vadone (vai komjauniešu, vai pionieru... vai kādas NVO līdere, tur nav nekādas starpības) ar baltiem zobiem un modīgu akcentiņu kā pēc erasmā pavadīta gada. Vai tāds pats puiškāns - šādu vīriešdzimuma sātanu ir mazāk, bet viņi pastāv. Un viņa vai viņš plati atšiepsies smaidā un citu pēc cita spļaus ārā visādus aisbreikerīšus, kur katram vajadzēs iepazīstināt ar sevi un uzdot jautājumus citiem, un to visu pavadīs entuziastiski smiekli un enerģiska galvas māšana, varbūt pat aplausi, o, jā!
Un es sēdēšu aizvērtām acīm un šausmās sapratīšu, ka pat nevaru še nevienu pasūtīt uz elli, jo akurāt ellē mēs jau te visi esam, un ka šis mirklis iestiepsies mūžībā - vēl mūžīgākā mūžībā nekā citi šādi mirkļi.

Add to Memories Tell A Friend
Padomā tik, šogad mums sakrīt Purims ar Novrūzu. Līksmos visi persieši, un jūdi dzers, līdz nolādētais Amans nebūs atšķirams no svētīgā Mordehaja. Grieķiem būs sācies pavasaris, argonauti atvedīs zelta aunādu un Mēdeju ar vīnogulāju mugursomā.
Vienīgi kristieši bēdīgi sēdēs un gavēs vēl veselu mēnesi.

8. Marts 2019

Add to Memories Tell A Friend
Pēc darba mājupceļā ieskrēju kādā konditorejā paķert kruasānu vakariņām, mani tur pasveicināja kāda cibiņa, un tā mēs drusku pasolidarizējāmies "po zlačnim mestam nočnoj Rigi", bet visnotaļ tikli, kā uzskatāmi demonstrēts zīmējumā, esmu jau gandrīz mājās.

Add to Memories Tell A Friend
FB šodien (jā, tieši šodien!) man diezgan uzstājīgi reklamē šo: https://www.newchic.com/boxer-briefs-4979/p-1181920.html?currency=USD&createTmp=1&utm_source=facebook&utm_medium=cpc_fashion&utm_campaign=rm-dpa-mc1-con-exacc-auto2&utm_content=Ann&fbclid=IwAR05jF_cam-i-kXYnJOaiTnIPb8Jwxyckn_snNNSkaDr4bo5FpQuU2XCJGk

Add to Memories Tell A Friend
Laimesmāte dara visu iespējamo, lai mans pavasaris izskatītos vismaz tikpat intensīvs kā pagājušā gada novembris - decembris.
Atceroties tā laika reiboņus, ģīboņus, mūžīgo tahikardiju un roku trīcēšanu, nemaz par to nepriecājos.

7. Marts 2019

Add to Memories Tell A Friend
Vajadzētu atsākt skriet, lai mazinātu nogurumu un depresiju. Taču esmu pārāk nogurusi un depresīva, lai to darītu.

Add to Memories Tell A Friend
Ķīpsalā svētdien nopirku precīzi vienu grāmatu (pret kuru [info]lemurs man savulaik iedvesa kvēlošu iekāri) un auskarus pūcīšu formā.
Tā mēs, žagatas, darām.

Lūk, un nu jau divreiz esmu gandrīz pazaudējusi vienu no pūcītēm, pat nezinu, vai vienu un to pašu.

Šodien tas notika, kad, no pusdienām atgriežoties, piemiedzu ar ausi pretimnākošajam Šuvajevam. Labi, ka blakus man soļoja uzticamais draugs [info]shelly, kura ieraudzīja pūcīti asfalta džungļos, peļķes krastā.

Nospriedu, ka pūcītes uztver aptumsumus manā prātā, un, kā jau pienākas, mijkrēslim iestājoties, paceļas spārnos un aizlido.

Citās ziņās - kaut kur aiz lietus droši vien nāk pavasaris. Kad es to sapratīšu, gribēšu tulpes un mimozas, būšu iemīlējusies un poētiski skumja.

Diferences feminisms

Add to Memories Tell A Friend
Ja interpretējam mūsu eksistenci kā nemitīgu mijiedarbību ar Citu un ja pieņemam, ka pretējais dzimums katram no mums vistiešāk reprezentē fundamentālo Citu (vienkāršošanas labad šoreiz norobežojoties no psihoanalītiskajām spekulācijām par atšķirīgajiem subjektivitātes konstituēšanās modeļiem), top skaidrāks, cik milzīgs izaicinājums (un, protams, vienīgais glābiņš) ir kultivēt sevī cieņu pret otra dzimuma cilvēkiem, vienkāršu un patiesu cieņu - bez bailēm, augstprātības, nicinājuma, aizbildnieciskuma, noniecināšanas, pieglaimības, prasīguma, izdabāšanas, demonizēšanas. Godīgi sakot, pat nezinu, vai pazīstu kādu [sievieti vai vīrieti], kam tas allažiņ izdotos.

Uz savu dzimumu savukārt visvieglāk projicēt savus personiskos dēmonus, lai nikni karotu vai mīlīgi solidarizētos ar tiem. Bet tas jau ir cits stāsts.
Powered by Sviesta Ciba