Kurvjzieža kontemplācijas

zībenšlēfera nomods

Krāšņais Kurvjziedis

View

Navigation

24. Septembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Ja es būtu kristiete, ticamāk, ka es būtu katoliete, nevis protestante.

22. Septembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Regulāri pamanu cibā ierakstus par visvisādu dārgu kopjošo kosmētiku un ļoti samulstu.
Jo es, ziniet, nelietoju neko.
Vakarā ar ūdeni nomazgāju dekoratīvo kosmētiku (ja no rīta biju atcerējusies ko uzmālēt), noslauku seju dvielī un eju gulēt.
(Uz dvieļiem reizēm paliek skropstu tušas pēdas, tas slikti.)
Saprotu, ka nepiedienas, ka vismaz kādu mīkstinoši-mitrinoši-pretgrumbojošo utt. kādreiz vajadzētu uzziest.
Bet slinkums.
Piedodiet.

Add to Memories Tell A Friend
Novadīju ekskursiju, atslābu un sapratu, cik ļoti esmu izslāpusi pēc auditorijas.

Elle

Add to Memories Tell A Friend
https://snob.ru/profile/30538/blog/142716?utm_source=tw&utm_medium=social&utm_campaign=snob&utm_content=blog

21. Septembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Vasara ir nākusi par labu Maskavas forštates kaķiem - viņi ir pieņēmušies ne vien miesās, bet arī garaspēkā, drosmē un ambīcijās. Gan organizētās bandās, gan vientulīgi viņi klīst pa šaurajām ieliņām un putekļainajiem zālājiem, mazgājas zem kokiem, snauž uz veikalu palodzēm. Satiekot mūs ar Ričmondu, viņi uzmet kūkumus, pieglauž ausis un norēc kaut ko, kas varētu būt: "Bļa, vecīt, tev problēmas? Mož, acī gribi, a?"
Uz to Ričmonds vieglā neizpratnē uzbožas, tomēr savaldīgi paluncina asti, a'la: "Eu, veči, kamõn, par ko stresiņš?"
Taču man ir aizdomas, ka, ja es viņu tūdaļ pat nestīvētu prom, lītu asinis. Kaķu, suņu un cilvēku.

Add to Memories Tell A Friend
Brīnumgarās vasaras pēdējās stundas.

Ir lieliski, vien ausis vējā plīvo kā mazi rozā vimpelīši.

Ielāgojiet jele labi, ak ļaudis, šo dienu, 21. septembri ar gandrīz 30 grādu siltumu, jo visticamāk otrreiz viena cilvēka mūžā Latvijas teritorijā tāda nepienāks.
Mēs esam izredzēti šo piedzīvot, un labi tas ir.

20. Septembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Kāds IT cilvēks ar vēlmi nedaudz pastrādāt vēlēšanu iecirknī?

17. Septembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Esmu milimetru no tā, lai dauzītu galvu pret rakstāmgaldu un kliegtu: "Atp*sieties visi, lieciet mani mierrrrā!!!!"
Ar to visu, ka pamatdarbā man šodien ir oficiāla brīvdiena.

15. Septembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Kāpēc sikspārņus pēta un gredzeno ornitologi? Viņi, t.i., sikspārņi taču ir tādi paši (nu, labi - mazliet citādi) zīdītāji kā mēs!

14. Septembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Dārgie draugi, kur jūs iegādājaties savas elegantās melnās bītlenes?

13. Septembris 2018

Par labo pasaulē

Add to Memories Tell A Friend
Jau divas reizes nedēļas laikā man uz ielas ir pabraucis garām motocikls (nepaguvu piefiksēt, vai viens un tas pats, tātad teorētiski iespējami divi) ar normālu izpūtēju, kurš nerada atbaidošu un pretīgu troksni.
Sāku atgūt nedaudz cieņas pret cilvēku sugu.

Add to Memories Tell A Friend
Vakar bija brīnišķīgs mirklis, kad ap septiņiem vakarā, grozīdama prātā visādas viltīgas franču teikumu konstrukcijas, gāju cauri Esplanādei māju virzienā un spontāni nolēmu izdzert kafijas tasi "Salā" - tajā, kas pie Katedrāles.
Apsēdos āra terasē. Pūta stiprs, silts vējš. Smaržoja vīstošas lapas un kafija. Uz galdiņiem dzidrajā, slīpajā rudens vakara pirmssaulrieta gaismā asinssarkani lāsmoja begonijas podiņos. Pasaule bija tik intensīvi jutekliski skaista kā ļoti reti kad. Un es pati - tik intensīvi jutekliski laimīga kā reti kad.

11. Septembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Īgnums kultūrā, droši vien zāļu sekas.

Add to Memories Tell A Friend
Kas mani visvairāk mulsina tā latgaļu priestera krimināllietā - vieglums, ar kādu tiek visos plašsaziņas līdzekļos izbazūnēts aizdomās turamo vārdi. Nav jābūt juristam, lai iedomātos - eu, bet tas tiešām nemaz, nemaz nekaitēs lietas izmeklēšanai?

10. Septembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Nesaprotu (un droši vien jāatzīst - šīs nesapratnes dēļ klusībā nosodu) cilvēkus, kuri pie katras ziņas par garo distanču skriešanu - piem., Igaunijas prezidentes veiksmīgā pusmaratona - steidz žultaini ievemt iekomentēt kaut ko par skriešanas kaitīgumu.
Tās ir bailes tikt nosodītam par savu tizlumu nesportiskumu? Neviena nelūgta taisnošanās, ka "es negribu zināt par tiem, kuri skrien, jo es neskrienu, un es neskrienu nevis tāpēc, ka slinkums, bet tāpēc, ka kaitīgi, un katra ziņa par tiem, kuri skrien, man šķiet uzbrukums un centiens mani vardarbīgi izgrūst uz pusmaratona, nē, maratona trases, kur es noteikti, asinis vemdams, nosprāgšu, jā, to jūs, maitas, visi gribat, jau sākot no bērnības, no brutālā fizenes učuka, kurš ieņirdza par visiem, kuri krosā vilkās pēdējie..."?

Kaut kas tāds, jā?

9. Septembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Visiem, kuri svin Roš - Hašanu. Nu, un visiem citiem arīdzan.

8. Septembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Šodien piebeidzu Ulbergas "Tur", un tagad esmu izlasījusi visu XX gadsimta romānu sēriju.
Oj, vej! Drusku atelsīšos un apkopošu pārdomas.

Add to Memories Tell A Friend
Varen jauka kirilicas ābece

Add to Memories Tell A Friend
Nedēļa bija trauksmaina, īpaši piektdiena, kad paralēli klabināju kādus četrus darbus, cenzdamās nesajaukt, kas kurā atvērtajā dokumentā rakstāms, pēc tam histēriski nēsājos apkārt pa pilsētu, medīdama un viltodama parakstus uz dažādām veidlapām,lai bez desmit četros pēcpusdienā mērktu pirkstus strūklakā pie Kongresu nama, līmēdama ciet aploksnes, un zinātu, ka pagūšu - nu gan varu ticēt, ka pagūšu līdz četriem aiziet un iesniegt, un nupat man ir vienalga, vai neesmu sajaukusi katrā aploksnē liekamo dokumentu čupu.
Gribēju sevi paslavēt, ka esmu nenormāli kruta beibe, šitā paguvusi iekļauties, bet iekšējā balstiņa atgādināja, ka nenormāli krutām beibēm ir jēdzīgāks laika menedžments, un es apsolījos nākamnedēļ visu darīt sakarīgāk, savlaicīgāk, rūpīgāk.

Ļoti gribētos katru rītu piecelties piecos, možai un apņēmīgai. Iedzert vitamīnus, pavingrot, sveicināt sauli, doties skrējienā. Pēc dušas pagatavot brokastis, garšīgas un radošas, ar pietiekamu daudzumu šķiedrvielu un olbaltumvielu un visādām interesantām garšvielām. Un arī līdzņemamās pusdienas, lai nav jāskrien uz Rimi pēc kaut kādiem lētā majonēzē iejauktiem salātiem. Vismaz pusstundu staigāt ar suni, saģērbties pārdomāti un skaisti, uzlikt gaumīgas dizainera darinātas rotaslietas, uzkrāsoties un ieveidot matus. Vēl pirms darba izpildīt franču valodas mājasdarbu, un arī persiešu valodas, kad tā atsāksies. Varbūt pat pusstundu veltīt disertācijai vai radošam darbam. Aiziet uz darbu bez steigas un apjukuma, sakārtot beidzot tās nolādētās dokumentu mapes un tikai tad ķerties pie interesantākām lietām...

7. Septembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Dažas lietas pasaulē nāk mēreni tupas un prastas, tās var pamanīt un viegli iesmīkņāt. Un iesmīkņāšana paglābj no nestilīgās tupuma un prastuma auras faktu, ka esi šo lietu pamanījis.
Bet tupums un prastums progresē ātrāk par īpaši agresīvu vēzi, un, paskat, klāt jau mirklis, kad arī tava iesmīkņāšana par tupajām un prastajām lietām ir kļuvusi tupa un prasta. Un nu jau tik grūti atrast atpakaļceļu, lai arī tava klusēšana un ignorēšana nesāktu auklēt sevī tupuma un prastuma metastāzes.

Nedomā par politiku, sirsniņ, domā par vēlēšanām kā par darbu, par smagu administratīvu darbu, un tikai.
Powered by Sviesta Ciba