Kurvjzieža kontemplācijas

zībenšlēfera nomods

Krāšņais Kurvjziedis

View

Navigation

Skipped Back 20

12. Novembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Nu re, arī otrs šodienas eksāmens ček.

Pati gan jūtos kā Bābeles torņa drupas.

Add to Memories Tell A Friend
Visi promocijas eksāmeni nolikti. Atlicis vien nieks - uzrakstīt un aizstāvēt disertāciju.

8. Novembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Ļoti gribētos steigšus piedzerties, bet attur doma par pohām. Laikam kļūstu veca, ja jau tik prātīga.

3. Novembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Ik pa laikam balsis manā galvā nodzied:

"Tu jāj uz augstu kalnu,

Kur divas kuplas liepas.

Pie vienas piesien zirgu,

Bet otrā karies pats."


Pantiņš gan nāk no garamantās noglabātā rituāla, kā mūsu sencenes atšuvušas brāķētus tēvadēlus. Bet man to vienādiņ gribas izmantot kā rīcības programmu. Labi, ka man nav zirga.

1. Novembris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Vai atceraties "Ļeņingrad" klipu dziesmai "В Питере - пить!" ? Lūk, šodien es esmu visi šī klipa varoņi vienlaicīgi.

Да пошли вы все на хуй, на хуй, на хуй!!!

Vienīgais, no kā es šausmīgi baidos - ja es pēkšņi kaut kur uz ielas pakritīšu, vai paskriešu zem mašīnas un nonākšu reanimācijā, manā dzīvoklī ielauzīsies sveši cilvēki un ieraudzīs, kā tur šobrīd izskatās.

29. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Oktobrī vēl ir divas dienas, kurās jāizdara tas viss, ko neesmu izdarījusi aizgājušajās divdesmit deviņās.
Nemelošu sev, ka šovakar/šonakt kaut ko uzrakstīšu. Es zinu, ka izvedīšu pačurināt suni, pēc tam pati ielīdīšu dušā, iedzeršu kaut ko nomierinošu un saļimšu zem segas. Un, nē, rīt es nepamodīšos ļoti laicīgi, nemetīšos pie datora un nesarakstīšu septiņus e-pastus vēl pirms darba.
Labākajā gadījumā es vismaz pagūšu nomazgāt traukus, atcerēšos apliet puķes un laikus izkasīšos no mājas, lai kavētu plānošanas sapulci mazāk kā pusstundu - tas nudien būs sasniegums.

28. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Vajadzētu mazāk koncentrēties uz to, kas man nepatīk, citādi nudien saiešu kašķīgā vecenē, no kuras pat kovārņi baidās.

27. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Galvenais tagad līdz rītam nepazaudēt sajūtu, ka tas principā ir izdarāms.

26. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Katrs e-pasts, telefona zvans vai īsziņa ir pātagas plīkšķis, bet nodzītais kleperis tik vien kā paslien gaisā vidējo pakavu.

24. Oktobris 2018

Žīdi, velni un Miķeļi

Add to Memories Tell A Friend
Un tomēr es gribētu zināt, kāpēc tieši pa Miķeļiem pazūd žīds?

Vēsturnieki ir stāstījuši visu ko.
Vispirms es noticēju versijai, ka līdz pat 19.gs. Miķeļu tirgus bija pēdējā diena gadā, kad ebreji drīkstēja tirgoties Vidzemē un Rīgā, tāpēc Miķeļtirgus pēcpusdienā, saulrietam nākot, viņi steigšus plēsa nost savas nojumes, svieda vezumos neiztirgotos lakatines un biszāles, un, pirms kāds paspēja attapties, prom bija.
Tad es uzzināju par sukota svētkiem, kuri šeitan mēdzot iekrist ap Miķeļu laiku, un tad īstenticīgie tup savās zaru būdiņās, un ir pazuduši visiem, kas pēc viņiem raugās.
Visbeidzot nāca skaistā teika par velnu, kurš ik gadu Jon Kipura svētkos jeb Žīdu Miķeļos akurāt pa vienam žīdam nozogot, tāpēc pārējie žīdi tajā dienā raud.

Bet aizvakar es sastapu Iļju Ļenski, kurš jo bargi man teica: "Neviens no šiem avotiem nav uzticams, nedz arī kāds no šiem stāstiem godīgam vēsturniekam izmantojams un tālāk vēstāms!"

23. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
... un atkal gribas dzīvot.

Add to Memories Tell A Friend
Tā drosmīgā, stiprā sieviete, kura pagūst gan izgulēties, gan pasportot, gan uzkrāsoties, gan veselīgi paēst (varbūt pat pagatavot ēdienu), gan padarīt visus darbus, profesionālos, akadēmiskos un radošos (bļaģ, pasaulē ir cilvēki, kuri šīs trīs par resursiem naidīgi konkurējošās jomas ir sakausējuši vienā, kā es viņus, bļaģ, apskaužu!) un nenokavēt vismaz pusi tikšanos un dedlainu, jā tā sieviete ir tepat, izstieptas roks attālumā, es viņu kaut kad noteikti, noteikti panākšu, varbūt pat tūlīt pat, es tikai pavisam mazu mirklīti vēl truli patupēšu, blenzdama sienā un strēbdama ceturto lielo kafiju.

21. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Bļāviens, kā es esmu nodzīvojusies līdz tam, ka gavilēju, ja man nedēļā brīnumaini parādās divas nosacītas brīvdienas, kurās turklāt jāpagūst miljoniem citu darbu?

17. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Kaut ko padarīju. Iekļāvos. Hmmm, pašai brīnums.
Arlabunakti, mīļā ciba, mans patvērums un stiprā pils.

14. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Šīs divas dienas nav būtiski samazinājušas nepadarīto darbu sarakstu.
Toties pagājušajā naktī pirmo reizi pēc vēlēšanām nogulēju vairāk nekā sešas stundas no vietas. Atguvu labo sajūtu, kāda ir, izkāpjot no gultas bez tahikardijas.
Man ļoti negribas aizlaist dirsā neko no iesāktajiem darbiem, bet nespēju izkalkulēt iespēju padarīt visu, un, kad es par to domāju, man sākas panikas lēkme, un tad es nevaru padarīt vispār neko.

12. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Vispār es jūtos ļoti slikti, bet esmu gatava pasūtīt un uzmest visus, kuri no manis vēl gaida kādus e-pastus vai ko citu, kas prasa kaut nelielu intelekta piepūli.
Gribu gulēt/raudāt/piedzerties/nomirt/lai visi atpišas.

11. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Šajā dzīvesposmā (kuru es īstenībā ļoti mīlu) nemitīgi nākas savu ķermeni ar pātagas plīkšķiem piespiest būt aktīvam, pēc tam ar vāles belzieniem izslēgt, lai pagulētu, un tā nemitīgā pārmaiņu ritmā, un kaut gan tiklab pātagas, kā vāles ir ķīmiskas vielas, tomēr bažīgi domāju par, iespējams, visai tuvo mirkli, kad kaut kad skrējienā saļimšu nevis pārnestā, bet ļoti, ļoti burtiskā nozīmē.

7. Oktobris 2018

Add to Memories Tell A Friend
Visā nopienībā varu teikt, ka šīs bija ļoti labas vēlēšanas. Nācija pauda savu gribu civilizēti un vienmērīgi čakli, bez kautiņiem un tikpat kā bez skandāliem. Salīdzinot ar visām citām vēlēšanām pēdējo 12 gadu laikā, šajās bija vismazāk trako un dzērāju plosīšanās. Nemanīju arī neadekvātas sūdzības (varbūt vēl būs) un sazvērestības teoriju uzliesmojumus. Iecirkņos bija mazāk tehnisku problēmu, taču ļoti daudz darba.

Kā mēs ar kādu viedu cibiņu uz rīta pusi vienojāmies - pienācis laiks Satversmē ierakstīt, ka latviskā dzīvesziņa paredz Saeimas vēlēšanas rīkot oktobra pirmajā sestdienā, kas iekrīt tukša mēness fāzē. Tas dotu daudz lielāku labumu nekā aprakstošas laulību kvazidefinīcijas.

Ja par rezultātiem - kā jau parasti, būs ievēlēti ļoti nedaudzi cilvēki, kuri man patīk, daudzi, kuri nepatīk un vesels bars man pilnīgi vienaldzīgo. Tāda ir tautas griba, un āmen.

Mož, tomēr iet atkal gulēt?

5. Oktobris 2018

Vēl par vēlēšanām

Add to Memories Tell A Friend
Atcerieties, mīlīši, ka, lietot formulējumu "iepriekšējā balsošana" Saeimas vēlēšanu gadījumā ir antikonstitucionāli. Satversmes 11. pants skan: " Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā." Un viss. Nekādas iespējas par kārtējo Saeimu (ārkārtas Saeimas vēlēšanas reglamentē citi panti) balsot oktobra trešdienās, ceturtdienās un piektdienās Satversmes tēvi mums nav paredzējuši.

Pašreizējā iespēja mūsu valsts pamatlikumu apiet, "nododot balsi glabāšanā" (un tikai tā to drīkst dēvēt, tā ir tikpat viltīga formula kā "aizņemties šņabja pudeli pret ķīlas naudu" nakts veikalā-bārā) tika izdomāta lielā mērā pateicoties ortodoksālo ebreju un septītās dienas adventistu spiedienam, kuriem reliģiskā pārliecība liedz sestdienās balsot.

Labs jurists gan varētu pierādīt, ka šī iespēja ietver riskus - piem., ja trešdien balsi glabāšanā nodod cilvēks, kurš līdz sestdienai nenodzīvo, viņa balsojums netiek atsaukts, un vienīgajā faktiski īstajā balsošanas dienā tiek pieskaitīta miruša cilvēka balss. Maz ticams, ka tādu varētu būt daudz, tomēr princips šajā gadījumā ievērots netiek.

Add to Memories Tell A Friend
Es, goda vārds, negribu, lai tas izklausās augstprātīgi (kaut gan tā noteikti izklausīsies), bet es no visas sirds uzskatu, ka t.s. "protesta balsojumi" ar mērķi "pakaitināt tos, kuri iedomājušies no sevis nez ko" ir ļoti infantili, un ka cilvēkiem, kuri sasnieguši balstiesīgo vecumu, vajadzētu būt pietiekamai atbildības sajūtai, lai neveiktu eksperimentus ar valsts nākotni - vismaz uz četriem gadiem - "ierēkšanas" un "pakaitināšanas" vārdā. Apmēram tāpat kā nevajadzētu mētāt granātas, lai pakaitinātu vai pabiedētu maitīgo kaimiņieni.
Powered by Sviesta Ciba