rūsganais sprakšķis

Recent Entries

rūsganais sprakšķis

View

Navigation

May 28th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
tāpat kā es nevaru atmest smēķēšanu, es nevaru pagaidām atmest cibu.
itkā.
pēc trešās dienas lomkas reāli pārgāja, bet man ir bijusi tik fantastiska nedēļa,ka gribas padalīties,a bez mātes man īsti nav,kam stāstīt, jo ar savu ieilgušo depresņaku praktiski esmu pazaudējusi kontaktu ar visiem "dzīvajiem"draugiem.

pirmkārt, es jau nedēļu atkal varu elpot. es neticēju,ka tam būs tāds efekts, bet kad A. ar mantām izgāja un mašīna aizbrauca, bija reāla sajūta,ka atvērušās plaušas.

otrkārt, arī vīrs vairākas dienas (gan ne visu solīto nedēļu) nodzīvoja pie saviem vecākiem. noskatījos iekavētus seriālus, pārstrādājos līdz nemaņai dārzā un biju simplī hepī,ka mana māja ir atkal mana un es varu darīt,ko gribu. nu,ne līdz galam, jo no rīta plikai nākot lejā samīļot lopus, jāveic pārskrējieni starp logiem,lai fasādes meistars,kas ierodas ap 7, hmm... varbūt tāpēc viņš ierodas ap septiņiem?

treškārt, pateicoties au biju uz Antigoni, afigeķ, man trīcēja rokas, iznākot no trātra, tāsen nav bijis. Bet nu, es esmu tieši tik psiha, lai ļoti identificētos ar viņu

ceturtkārt, šovakar biju uz Latvian Voices ģenerālmēģinājumu, ja neskaita dažas dziesmas un ..hmm...ee.. tērpus, bija tiešām skaisti. un prasiet bis, viņas dzied Koena Hallelujah, kas ir manā bestofzebest topā

ienesu istabā klēpi ar ceriņiem un maijpuķīšu pušķi, reibstu.

nav jau tā,ka viss ir rožaini, īpašie pateciības vārdi manai mātei ar pēdējo izgājienu bet vainas apziņa manī sit augstu vilni. nenormāli apraudājos,kad ieraudzīju,ka kapavietai,kur apglabāta manas šībrīža mājas saimniece(kas māju novēlēja mūsu ģimenei) un kuru es tā arī neesmu līdz galam sakopusi, tikai izrāvusi mūžvecos dzīvības kokus, viņas mazdēls,kas iegriezies Latvijā reizi desmit gados un kuru nesastapu pie savas mājas (bet vīrs) un ar kuru tā arī nenorunāju tikšanos, lai atdotu viņa ģimenes bildes un papīrus, ir uzlicis rāmi un sastādījis ledenes. zec trikī, jo es nemaz nezināju,ka saimniecei ir kāds dzīvs radinieks, kas varētu pie kapa atnākt, then again, tā kapavieta ir uz mana vārda un man bija jāsakopj, ai,nu vienvārdsakot, es tāpat varu appinkšķēties no nekā.

bet vispār es gribēju teikt,ka - es izdzēsos,jo tai vakarā man bija visakā par daudz, īpaši jau šīs vainas apziņas, ka es neesmu gana laba, un tas tik drīz nepāries. bet neviens nav pie tā vainīgs, jo viss jau ir tikai manā sapistajā galvā.

vīra dzīvē nekāda saule nespīd. tai vakarā A sagraizīja atkal rokas - ko viņš uzzināja nākamajā dienā,kad viņa pieprasīja,lai aizved no skolas mājās, jo esot slikti. es nosēdēju stundu uz telefona ar krīzes tālruni,kas orientējās uz manis sūtīšanu pēc palīdzības un teica,ka mēs tiekam terorizēti. šo nedēļu A. ar tēvu nerunā, tikai tik,cik paprasīt naudu mostly (un samelot par to,cik naudas vajag ekskursijai, karoče, turpina viņu močīt, es turpinu mēģināt neiesaistīties un iekšēji neuzvilkties)Bet viņš ir diezgan priecīgs redzēt,ka es esmu diezgan priecīgāka. es ceru,ka mums sanāks puslīdz bezrūpīga vasara.

un vēl es atvainojos Tev,ar kuru man bija sarunāts otrdien tikties, bet es ATKAL biju aizņemta ar sevi un faking darba tīmbilding pasākumu un tagad ir jau par vēlu mīlēts. es tā negribēju.

May 20th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
nopļāvu zāli. vispār vairs nav spēka, mugura slapja no iekšiņas un āriņas, jo labam laikam jau jābūt tikai,kamēr papmsti ofisā.

labāk nepalika.

Add to Memories Tell A Friend
vispār jau es biju apņēmusies nerakstīt cibās slitkas lietas par vīru.
bet kautkā pamazām paliek vienalga.

varbūt vajadzētu vispār atmest cibu. jo pēdējā pusgada laikā tieši ciba ir nostiprinājusi manu pārliecību,ka es esmu slitks cilvēks un nekam nederu.

ok, savs mēriņš tajā tiek arī manai mātei, kura atklāti nostājas vīra pusē un ber man uz galvas pārmetumus par to,ka nevaru saņemties, jo man tač ir tik brīnišķīgs vīrs un man aiz muguras stāsta vīram huiņu par mani.

bet ja nebūs cibas, man vabše nebūs,ar ko runāt. ar dzīviem cilvēkiem (pieņemot,ka kautkur kādi draugu vēl palikuši) malt šito visu negribu. cibā vismaz var aizvērt datoru, ja nu kas.

lai gan atkal, runāšana ir overrated. beigu galā es jūtos vēl sliktāk.

May 19th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
kā tieši saņem drosmi šķirties? kad vīrs ir tavā mājā ieguldījis dafiga naudas un tev nav,ko atdot? kad vīram nav nokritušas rozā brilles un viņš nesaprot,ka jāšķiras, jo viņam liekas,ka viss būs labi?
variet man mest ar cik sapuvušām olām gribat, pirms gada,kad precējos, man bija mega rozā brilles attiecībā uz A., es tiešām ticēju,ka mums izdosies, jo redzēju viņā to,ko gribu redzēt.

vīra māte un A. psiht saka,ka mēs nedrīkstam šķirties, jo A.būs panākusi to,ko grib, bet kamōn, es nevaru izturēt to vēmiena sajūtu,kas mani pārņem, atnākot mājās.

Add to Memories Tell A Friend
kā jau žirafei, lēni,bet aizgāja, viens no iemesliem,kāpēc esmu tik nenormāli kašķīga.

es praktiski nemaz nevaru pabūt viena. aizbraukšana līdz darbam,vai pastaiga ar suni neskaitās.
viena savā mājā.

kad es atnāku no darba, A. gandrīz vienmēr te jau ir,vai arī es esmu nervoza,domājot,kad viņa atvilksies.
vīrs, aizbrauc vingrot, bet A. tepat ir. ja vīkendā viņa kautkur aizdodas,vīrs tāpat te ir.

man tā gribas veselu vīkendu vienai pašai.
bet nav,kur likt vīru, bez tam, tāpat man sestdien visu dienu kursi.

šovakar arī - itkā pāris stundas točna vienai, bet - tikko atnācu no pastaigas un jau tūliņ jātaisa vakariņas.
jo kā nu gan tas tā būs, ka vīrs atbrauks mājās,bet vakariņu ņera.

May 18th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Man tik ļoti riebjas tas, ka man tik ļoti riebjas mana dzīve

acu ārsts

Add to Memories Tell A Friend
iesakiet lūdzu .
ja viņš vispār tā saucas.

man vienmēr bijusi ļ.laba redze, bet pēdējā laikā jūtu,ka čota miglojas, tā kā sausas, gribētos pakonsultēties.

(negribu brilles, es ar brillēm izskatos briesmīgi PAREIZA)

May 14th, 2015

vecuma normas robežās parunāsim par medicīnu

Add to Memories Tell A Friend
man te pāris nedēļas viegli mēdza iesāpēties mazliet pa kreisi no saules pinuma. tā kā esmu paranoiskais hipohondriķis, jau apmēram domāju, kam novēlēt māju un kam - kaķi.

šorīt nodevu analīzes. vispār nekas nav ārpus normas, pat ne mani mūžīgi pazeminātie leikocīti, ne paaugstinātie limfocīti. vispārsteidzošākais, ka aknu rādītāji praktiski nav mainījušies kopš 2009.

a es ta jau biju sev uzstādījusi diagnozi - alkohola izraisīts pankreatīts. nu,vai ko tamlīdzīgu.

rezumē - aizies uz kādu vēdera sonogrāfiju mož,nu, tīri profilaksei, lai gan kārtējo reizi laikam pierādās tikai sausie fakti - jāārstē nervi.

Add to Memories Tell A Friend
tākā sāk gribēties ēst, bet,lai arī jau pagājušas stundas 3, narkoze ne nieka nenāk vaļā

itkā jau sutināts teļa vaigs skaitāds gards, bet baidos,ka jēls pašas vaigs varētu nebūt īsti tas,ko šodien prasās

May 11th, 2015

ar kreiso kāju sākas rīts, ar kreiso kāju paiet dzīve

Add to Memories Tell A Friend
vakar tas milzu lempis,kas 2x uzgrūda smagus iepirkumu ratus tā,ka noberza potītei ādu un,kad es palūdzu beigt mani bumsīt, nevis atvainojās bet mēģināja norādīt,ka man jānomierinās

šorīt,braucot ar velo uz darbu, čalis ar svinu somā mainīja strauji trajektoriju un notaranēja mani zālājā, un vēl uzbrēca.

es laikam izskatos pēc staigājoša izmisuma un uz pieres ir uzraksts lūdzu uzdirs man vēl

May 10th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
fak.
FAKFAKFAK!!!

pārstādījusi 7 leknas hostas, ieskrēju iekšā aprīt čabatu ar fueti. ejot ārā, izbakstīju zobos ieķērušos desu un man rokā palika zoba gabals.

šorīt bija sajūta,ka kautkas nav labi ar to dzerokli, bet pārliecināju sevi,ka tās ir manas hipohondriķa fantāzijas.

un ja nu to zobu pavisam rauj ārā un jāstāda kautkas vietā? es nezinu,vai jūs spējat iedomāties, tieši cik ĻOTI mani ir paniskas bailes no zobārsta.

Add to Memories Tell A Friend
kamēr citi liek tīklos bildes pienenēs, manā brīvdienu bilancē ir atņēmusies roka no pieneņu duršanas

man vabše viss ir atņēmies, jo uzraku gārsauriņu (zālāju ar gāāāārsu) un uztgaisīju milzu dāliju dobi. vīramātes dālijas pietika pusei, jābrauc pie mātes pakaļ.

par laimi, solītā mega siltā un saulainā svētdiena sāka līt un es atkritu dīvānā. man liekas,ka tos melnos nagus es netīrīšu, neviens jau neredzēs, haha.

May 8th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
laikam jau nevar pārliecināt kādu,ka kautko gribi, ja pats neesi par to pārliecināts?

un,kamēr es neesmu līdz galam pārliecināta par to,ka jāšķiras, vīrs uzrotītām piedurknēm aiz ausīm atvilcis fasādes meistaru.

May 5th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
pirmo reiz kapos satiku pumpīšandreju, kuru ES nekā nevarēju piespiest iedot ūdeni. that was a first, man likās,ka es ar jebkuru tikšu galā

iešāvusi roku laistīšanā ar mēslojumu,izveicu to pašu dārzā un pēc tam nolaisīju puskīlō gliemežu (bet uzsvars ir nevis svarā,bet skaitā, tur čupa bija 1-2mm diametrā, kropļi sīkie)

jāsāk pļaut mauriņš, kautkāda dzeltenziedu figņa iemetusies un zem tās riebīgie ložņas tusē uz nebēdu

May 4th, 2015

aizmirsu pateikt

Add to Memories Tell A Friend
izrādās, viss tas briesīgais, ko vīrene bija pateikusi, bija - nosaukusi mani par suņu veceni.

old news.

May 3rd, 2015

Add to Memories Tell A Friend
ieelpa.
viensdivtrīsčetrpicesešseptiņastoņdeviņdesmit
izelpa
viensdivtrīsčetrpicesešseptiņastoņdeviņdesmit
ieelpa...

nediskutējot par ētisko pusi - man dzīvē reizumis uznāk sajūta,ka kautkur ir jāieskatās. iepriekšējās attiecībās tas bija otra epastā,kur atradu pikantus foto ar ķirsīti (sic!)

šovakar tas bija vīra telefonā,kur bija īsziņa no viņa mātes, aizvakar sūtīta.
man jau bija sajūta,ka viņš man kautko nestāsta.

neko jau daudz neizlasīju. vien to,ka viņš ir ļoti apvainojies,ka viņa ko tādu saka par cilvēku,kuru viņš mīl un mātes atbildi,ka viņai interesē tikai viņas bērni un mazbērni un par pārējo labsajūtu nospļauties.

nav jau tā,ka es būtu šokēta, jo skaidrs,ka tam bija jānāk, jo pirmkārt- viņa ir vecmāmiņa, otrkārt dzīvo ar pārliecību - kad ir bērni, sava dzīve beidzas. un ir caur puķēm mani salīdzinājusi ar Sudrabu,kura taču ir nenormāla, jo vecmeita un bez bērniem.

bet tikuntā abidna.
un žēl vīra,kas vēl jo vairāk ir starp dzirnakmeņiem, plus vēl mēģina manus nervus pasargāt.

uz zemes nav taisnības...

Add to Memories Tell A Friend
vīrs spēlējas šķūnīšos,kamēr man jāspēlējas pieaugušajos un vispretīgākajā uzdevumā pēc duškabīnes tīrīšanas - jāievasaro ziemas drēbes un jāatziemo vasaras.

kāda jēga no skapja istabas, ja tikuntā nekam nav vietas?

May 1st, 2015

Add to Memories Tell A Friend
kur ir poga izslēgt ?

April 28th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
es tiešām gribu ticēt, ka šī bija vispretīgākā dzimšanas diena manā mūžā.

Add to Memories Tell A Friend
ja es mācētu lasīt zīmes,tad man būtu kāds viedoklis par to,ka ieejot kapos kokā ķērc krauklis un divos blakus sēž asistenti, un ķērc un ķērc, un neapstājas, zemes virsū nav tai mājas

kad nācu ārā pēc pusotra stundas viņš vēlaizvien/jau atkal ķērca, bet nu,vismaz vēl nepaliku, nav kā manā mīļākajā anekdotē
Powered by Sviesta Ciba