rūsganais sprakšķis

Recent Entries

rūsganais sprakšķis

View

Navigation

September 16th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
tas ir tīīīīķ grūuuuuti.
izlemt.
kādas sienas. kādu grīdu. paldies budam, flīzēs es iemīlējos uz sitiena un tur vispār nebij jautājums, ko par to domā citi, man būs manas lauvu pakaļiņas.

bet vot grīdu. tik daudz skaidrs,ka eļļot. bet toni kādu izvēlēties? ar to tak būs jādzīvo gadiem!

un sienas. Tārkais grib graudainu apmetumu. bet kā tas izskatīsies? nost jau pēc tam nerubinās.
un kāpnes. kādas margas? cik bieži likt reliņus?

problēma ir tajā, ka ir tik bezgalīgas izvēles iespējas apdares materiāliem un krāsām, ka tu cilvēks iznāc no veikala sareibušu galvu un ne kapeikas gudrāks.

September 15th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
nolasīju antonovkas. sajutos kā balerīna, uz trepju augšējā pakāpiena ar vienu pirkstgalu turēdamās un sniegdamās ellē ratā pēc āboļa.

vispār, ar mani kas nav riktīgi - šogad galīgi neēdās āboļi, kaut vienmēr esmu tos patērējusi citiem nesaprotamos apjomos. laikam visu nepieciešamo skābumu uzņemu caur vīnu.

nogriezu piparmētru ceru, bet laikam jau šitai drēgnumā nekas līdz tējai neizžūs.

gāju uz dzīvokli, satiku draudzeni, viņa,manu dārzā saplūkto pušķi ieraudzījusi, paziņoja,ka man jāiet strādāt par floristu.
šitā man cilvēki viskur mēģina aizsūtīt. uz dizaineriem, stila konsultantiem, suņu treneriem, kas tur vēl bij? bet tak viss tass ir tik virspusēji .
kā mēs ar Tārko nosmējāmies,kad par to floristu būšanu izstāstīju - makten dārgi man tie pušķi sanāktu, ņemot vērā,ka (subjektīvi vērtējot) vissmukākie man sanāk, lasot pļavā vai dārzā uz rinķi staigājot.

September 14th, 2014

**jeju. vakara prieks.

Add to Memories Tell A Friend
Izlasīju pie [info]mis_sarajevopar treileri, noskatījos, sapratu,ka atkal esmu visu palaidusi garām, un iemtu gūglē "mēdeja",lai saprastu,tieši ko palaidusi

šis bija otrais rezultāts. vietnē gudrinieks. nezinu,kas mani dīdija atvērt.


<< Apraksts:ļoti elementāri aprakstita luga 'mēdeja' 19 klases līmeņa Darbs: Eseja par Eiripiida lugu ‘’Mēdeja’’. )

ja reiz sāku īdēt...

Add to Memories Tell A Friend
tad vēl, neskaitot jēdzīgas gultas, nevar dabūt arī:
1) glītas āra sensonrlampas
2) normāla, nepompoza dizaina ādas dīvānus. nu,es vismaz esmu iedomājusies,ka tos būtu vieglāk atspalvot. jo- ja ar suni vēl var sarunāt, tad kaķis guļ,kur viņam ienāk prātā. un tā dīvānu putekļusūceklēšana ir viens elles darbs.
3) šobrīd neatceros, bet pavisam noteikti, bija vēl.

Add to Memories Tell A Friend
nēbet, tiešām - būtu interesanti uzzināt statistiku,cik LV ir vīrieši pāri metrs deviņdesmit un cik viņi ir apmierināti ar 2m garām gultām!

ok, es saprotu, viņi jau no agras jaunības ir pieraduši pie skarbiem gulēšanas apstākļiem un pat nemēģina gulēt kā es - spilvens un tikai tad mana galva, kur nu vēl virs galvas izstieptas rokas.

protams, tā ir plika izlaidība,čīkstēt,ka diviem slaidiem cilvēkiem nepietiek vietas 160cm gultā, bet man ir attaisnojums - lopi. par to,kāda izlaidība ir gulēt vienā gultā ar lopiem, mēs šoreiz nediskutēsim :)
ja godīgi,tad es ļoti labi jūtos viena pati tais 160 cm,jo izgulēties var tikai zvaigznītē, taču nezinkāpēc cienītais noraidīja manu variantu,ka mēs guļamistabā noliekam divas simsēšntnieces.

September 8th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
uzeksperimentēju nupat uz parauga grīdas dēlīša lineļļas beici. rakstīts,ka grafīts, meistari paskatījās, nospļāvās un teica - zils,kas zils...

Add to Memories Tell A Friend
ja jūs zinātu, kā man tas remonts ir apriebies!!!!111

visu laiku atrodas kādas jaunas ņemtnes,kas pabīda termiņu vēl tālāk nākotnē. pagalms ir viens milzu haoss, un viss ir slikti.
un ar Tārko vislaik strīdamies par iecerēm,kā kam jāizskatās. es jau esmu šausmīgi vecmodīga, jāatzīst, grūti viņam ar mani.

Add to Memories Tell A Friend
dusmojos pati uz sevi, bet neko nevaru padarīt - esmu iekritusi grāmatā un ārā nav laika izkāpt, jo jālasa.a grāmatas ta 8, katra pa 800-900 lapām.
tā vismaz saka amazons, es kā neapzinīgs pilsonis, protams, lejuplādēju torentu kindlē.

kauns vēl man ir par savu izvēli, jo nu tas ir dikti dāmu romāns, bet kopumā tas ietekmē mani tik ļoti,ka nupat jau esmu nopirkusi žaketi skotu svārku rakstā, krāsā un materiālā un sapņos redzu daudz svārkainus 18.gs skotus. un ne tikai.....

September 4th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
šorīt dušā, cīnoties ar īsu matu mazgāšanu ar gariem pierasto šampūna daudzumu, sapratu,kur ir mana problēma ar tiem kaimiņu bērniem.

atcerējos jau pavisam aizmirsto labdarības projektu pirms 2 gadiem - kā man likās,ka iedodot mājas un parādot labāku dzīvi, puiku par cilvēku uztaisīšu
un kā viņš iznesa visu,kas kaut cik vērtīgs bija no otrā stāvā. es jau te vairāk neko nerakstīju, bet šoka momenti vēl vairākkārt bija - atrodot sapakotas karotes, veco bībeli un citus štruntus, ietīstītus lakatā dīvāna kastē, kastīti ar vecām kapeikām utt uz krāsnsaugšas, un visvairāk jau redzot rūpīgi izrevidētos tantes plauktus

ok,es jau pat nezinu, kas tur daudz viņam atradās ņemams, gan jau kādi Latvijas laika sudraba lati un kādas rotas lietas. vienīgais,ko es tiešām zinu, bija kaste ar antikvārām grāmatām, tai skaitā jau minētais kareņinas izdevums a4 formātā ar lielām krāsainām ilustrācijām - tā kaste visa bija rūpīgi nafigizēta.

lūk,tas viss diezgan iedragāja manu pārliecību par to,ka bērni no nelabvēlīgām ģimenēm novērtē to,ka dari viņiem labu.
protams, sevi mierinot, es pieņemu,ka viņš izņēma savu mantojuma daļu, galu galā, tās bija viņa vecvecmammas māsas mantas.

stulbi ir tas,ka viņš pat nav mēģinājis atvainoties. jo acīmredzot tas jau tikai man likās,ka mūsu ģimene ir tik maziņa un radiem jāturas kopā.
esmu kategoriski pateikusi,ka nebraukšu pie viņa tēva ciemos,ja viņš tur būs, jo nu skaidrs,ka vēl kādu laiku negribu viņu redzēt ne acu galā.

September 3rd, 2014

runājot par bērniem

Add to Memories Tell A Friend
gribēju jau aizvakar ierakstīt, bet grūti noformulēties un atrast vārdus pareizos.

vārdsakot, aizvakar ņemos ar savu žogu.
nāk garām divi bērneļi, kuri jau n reizes pēdējās dienās garām nostaigājuši ( visu dienu žogu slīpējot, gruntējo un krāsojot,var lieliski novērot vietējo kontingentu, saklausīties dažādas pamācības no iereibušiem vīreļiem, vai jautājumus no kundzītēm ar mopšiem no sērijas "vai tad visi vīrieši izmiruši,ka sievietei žogs jākrāso")
tātad, nāk bērneļi, apstājas, un sāk runāties. es tā skeptiski lakoniski atbildu. bet mans Tārkais, cūka,pagalma dziļumā šķūni stutēdams, sāk ielaisties sarunās, kā rezultātā, soli pa solim, sīkie jau ir iekšā, čamda suni, izprašņā, grib palīdzēt, utt.
betnu, paliek tumšs, es šos sūtu mājās.

vakar, neesmu vēl ar savu krāsas spenīti iznesusies uz ielas, kā Rebeka ir klāt. un prom neiet. tagad zinu,kurā skolā, kurā klasē viņa mācās, kāda ir skolotāja, kas Rebekai patīk,kas nepatīk, kā sauc un cik vecsir viņas suns, ka mamma atlaista no darba Maksimā un tagad itkā meklē darbu, bet pārsvara guļ (ok,es to māti arī esmu piefiksējusi,par cik viņa iereibusi, cigareti zobos un īsos svārcinos pa visu ielu bauro REEBEEEKAAAA vai LOOOORD, atkarībā,ko sauc - bērnu vai suni)(es brīnos,ka tas suns nav nobraukts,ņemot vērā,kā viņš klimst pa ielām)

lūk, un man tagad ir iekšējais konflikts. no vienas puses, man šausmīgi žēl tā bērna,kas aug tādā ģimenē -tai mājai garām grūti paiet,kā reizēm no sausajām točām voncī.
no otras - es pilnīgi jūtu,kā viš alkst uzmanības un tiko iedosi mazo pirkstiņu, tā sēdēs manā virtuvē, ēdīs vakariņas un es viņam pirkšu jaunas kedas paņems visu roku.
šodien biju pie savas galvas dakteres (jā, es vēlarvien eju, jo man vajag tomēr oficiālu apstiprinājumu,ka tas,ko es daru ar savu ne savu bērnu, ir pareizi) un pastāstu šito - un viņa man saka, uzmanies, iekulsies problēmās. un mans loģiskais saprāts kā reiz to pašu saka, sākot ar to,ka tas bērns būs klāt, tiko es sētā, beidzot ar to,ka ( un šeit man ir vislielākais kauns) bet man bail,ka man sāks zust mantas no pagalma.
un tā es jūtos slikts cilvēks un lamāju savu karmu,kas visu manu dzīvi likusi sīkajiem lipt ap mani kā medus podu. man,kas bērnus necieš un negrib.

Add to Memories Tell A Friend
nolāpīc

jau atkal es nezinu,ko darīt
tas puika,kas bērnam sestdien rakstīja,ka grib kārties, nav bijis 3 dienas skolā, telefons izslēgts, bērns atkal noraudājies un pārliecināts,ka viņš to ir izdarījis.
teicu,lai aiziet pie skolas lietvedes/mācībupārzines/sekretāres, vai kas jau tur viņiem ir un prasa,vai ko zin.
viņai liekas,ka skolā neviens tāpat neko neteiks, bet es neko citu nevaru izdomāt,ko vēl mēs varam darīt.
un,ja tā būs taisnība, ko man teikt bērnam,kā mierināt.

UPD

skolā pateikuši,ka viņš esot iekļuvis autoavārijā.
bērns tagad brauc uz bērnu slimnīcu ar domu,ka varbūt puika ir tur.

man gan liekas,ka tikpat labi viņš var būt mēģinājis, nesanācis un tā ir vecāku pasniegtā versija....

UPD 2
puika ir reanimācijā, un pie viņa laiž tikai vecākus.

lai nu kā, bērns skolā ir izstāstījis to,kas noticis sestdien un dir.vietniece teikusi,ka tad,kad viņš atgriezīsies skolā, ar viņu parunās, lai saprastu,kas īsti mājās notiek.

September 2nd, 2014

Add to Memories Tell A Friend
ā
es šodien nogriezu matus.
subjektīvi nozīmīgi tas ir tamdēļ,ka tik īsi mati man ir bijuši vien 33 gadus atpakaļ, apzinīgo mūžu esmu pavadījusi ar matiem pāri pakaļai un pēdējā laikā pāri lāpstiņām

taču man sagribējās izdarīt KauKo un tagad īsti nevar pat saņemt ļipā.
tad jau redzēs, ko espar to domāšu rīt no rīta.un parīt. un pēc mēneša un gada.

Add to Memories Tell A Friend
dikti dīvaina sajūta e-klasē redzot - Bērna Vārds Uzvārds (māte) un mans telefona nr.

itkā jau mēs anketā norādījām,ka esmu Cita Atbildīgā Persona, bet gan jau skolā neviens tādos sīkumos neiedziļinās.

vnk ņemot kopā ar vairākkārt bērna ieminēšanos,ka es taču var būt viņai mamma... es jau mēģinu skaidrot,ka mamma vienmēr būs mamma un,ka es esmu vienkārši es, un gan jau kaut kad viņa to sapratīs.

visādi citādi, bērns uz skolu aizgāja diktan līksms, un arī šodien viss esot kolosāli,kas ļoti priecē, kaut es neļaujos sasapņoties,ka tikpat drīz negadīsies kāda teenage drama. pietiek jau ar zvanu sestdien vēlu vakarā, - ka draugs viens esot sataisījies kārties, un ko tagad darīt.

kad tā uzraksta,laikam jau izklausās diezgan muļķīgi, bet ņemot vērā,ka bērns pats ir graizījis vēnas, nespējot izturēt mātes attieksmi (un pirms 2 nedēļām atkal kautko tur sabakstīja,ar māti komunicējot), viņai ir ļoti līdzjūtīga sirds un droši vien izpratne kā ir - justies tik izmisušam.
saprotu,ka jāķeras palasīt internetos,kas šādās situācijās jādara.
viss jau beidzās labi, puiks esot aizgājis ar savu virvi mājās, bet nu mūsu bērns bija sakrenķējies nepajokam....

August 30th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
paālujoties uz to,ka viņi sola,ka šitā divas dienas būs saule, iznomāju Bosch slīpmašīnu
iet, ķēms tāds,kā zvērs,baigi jāpiešaujas un smags pēc maitas, pāris dēļi, un jāpūtina roķeles

bet cīši ceru šodien visu noslīpēt un arī nogruntēt, lai rīt var nokrāsot...
sūdīgais aspekts tāds,ka dēļu starpas tāpat ar roķelēm jāšvīkā..

August 27th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
7 deadly sins - par daudziem aspektiem es pat nebūtu aizdomājusies.
nezinu,vai esmu laimīgāka zinot. vispār jau ērti savā strausa pozā.

p.s. vēl tikai 3 sērijas no 7 iznākušas.

Add to Memories Tell A Friend
bāc.
izrādās, šodien ir trešdiena, un man jāiet uz raudzībām.
es tagad eju staigāt ( un izvēdināt viskiju) ar suni pēc saviem biodermas krēmiem otrā čiekurkalna galā un viss, jā, es jums šodien lieku mieru

Add to Memories Tell A Friend
if universe is gonna punish you for sleeping with different men then universe is a sexist pig


(c) no mana dumb seriāla

turpinot vārīties

Add to Memories Tell A Friend
jautājums,kas pie mani dzīvo jau kādu laiku

KAS un Kamdēļ pēr Amoralle izstrādājumus?

ok, es saprotu - legingi ir tiešām baigi labie (ja man pat suns nav saplēsis) un zeķes+ zeķturi ir lieta

bet tas viss pārējais - tās visādās rītakleitas un bodiji - kas un KUR to visu velk?

es tiešām priecātos,ka man kāds atbildētu, jo nespēju atrast šādām lietām praktisko pielietojumu. viņas ir TIK smukas. bet es ar sevi pēdējos gados ko pērokt vienmēr aprunājos - KAM tev to vajag. un šeitan es nespēju atbildēt.

p.s. tās zeķes ir tik izturīgas, ka espat neesmu atplēsusi otro paciņu gada laikā (es vienmēr pērku zeķesx2,jo viņas tak plīst)

Add to Memories Tell A Friend
itkā jau es saprotu,ka ja tās ir mēnešreizes,tad viņām jābūt reizi mēnesī, tomēr,kad atkal tā reize mēnesī pienāk, es nesaprotu,kāpēc tas nevarētu būt retāk.

klusi sevī mirdama, aizvadāju meistaru pēc cementa un keramzīta, knapi atsteberēju mājās, pulkstens vēl nav 12, bet es dzeru viskiju, jo ieēst neko nevaru,jo ir slikti, vēders uzpūties kā grūtniecei un runā ar mani un stulbās olnīcas sāp un sāp.

bet pie otrās glāzes ņemšu un skatīšos Pride&Prejudice visas sērijas jauktā secībā

paldies,protams,tam rumpim,ka tas notiek šodien nevis vakar,kad bijām ar bērnu šopingā

August 26th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
ai-vai-die,kā es esmu piekususi

7 stundas ar visulaikurunājošubērnu + iepirkšanās

skolas somas mums vēl aizvien nav. jo nav skaidrs,kādu vajag, bet tās,ko es rādu - neder. nav arī vienkrāsaina penāļa. un laiviņas nav. un sporta apavi.

toties bija ļoti laimīgs bērns, pa viekalu sprinģojošs un gribošs,ka es palieku pie omītes uz tēju ar viņu vēl parunāties. bet man nudien griezās jau galva.

jā, un man ir apriebies remonts.
Powered by Sviesta Ciba