rūsganais sprakšķis

Recent Entries

rūsganais sprakšķis

View

Navigation

October 29th, 2014

teenage drama- continued

Add to Memories Tell A Friend
šorīt mani vacapā sagaidīja 2 naktī sūtīts balss ieraksts ar 3 minūšu monologu par to,ka es nesaprotu,ka viņa IR īpaša, jo, lūk, puisis savu iepriekšējo draudzeni tviterī neesot pieminējis un bildes nesot licis, utt, un"Tu teici,ka meitenēm liekas,ka viņas ir īpašas, kaut patiesībā nav, bet ES ESMU!!!!" un tādā garā.

tā,kā es vakar atkal pusnakti gaudoju izmisumā, šorīt nolēmu,ka ir pienācis brīdis mazai, rozā ksanakstabletītei. nu, hoķ vismaz atlaida, jo šitai vājprātīgajā skrējienā,kas man te ir iestājies, ņuņņāšana par to,ka parāda pirkstu īsti neiederās.

uztaisījām šodien man pilnvaru, otrdien ejam pie ginekologa. better safe than sorry.

šodien (ja vien es pareizi saprotu, bet domāju,ka pareizi saprotu, ņemot vērā,ka tieku bombardēta telefonā) tad viņi netiekas, bet rīt viņš, iespējams (ja mamma ieskaitīšot viņam naudu) brauks uz viņas pierīgu. tā kā braucu pie mātes uz 4 dienām, pateicu,ka rīt pa ceļam iebraukšu parunāties,kas izsauca paniku, jo ja nu es izjaucu randiņu....

lai nu kā, es visu dienu klausos par to,ka viņa nevar ēst, un kas ar viņu notiek, un cik ilgi tā būs, utt utjp.

nezinu īsti,ko rīt teikt.zinu,ka aizvedīšu prezervatīvus, hoķ iedodot redzēšu reakciju. visumā es esmu mazliet nomierinājusies dēļ tam,ka es tāpat nevaru visu izkontrolēt un no visa paglābt, vismaz smsos vienojāmies,ka ja mani noteikumi par to,kad,kur un līdz cikiem, ir jāievēro.

ņemot vērā remonta fāzi, visu ar bērnu saistīto, to,ka man jādzied mātes kora jubilejas koncertā (un man ir paniskas bailes no skatuves pat tad,kad dziedāju vienā no rīgas labākajiem koriem, nerunājot par sūdīgu lauku kori, kur visi uz mani skatās kā uz laimes lāci), fakts,ka pirmdien atsāku darba gaitas.... nu šis fakts ir galīgi nevietā.
enivej, mani jaunie darba devēji to sapratīs ātri, jo otrajā darba dienā man ir jāatprasās 1,5h agrāk, jo jāved bērns pie ārsta :D

October 28th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
un vēl par vakardienas komentāriem, savelkot apmēram kopā visu

jā, ir tajā visā mana vaina - tā mana vaina ir tāda,ka es nezkāpēc mēdzu izraisīt cilvēkos vēlmi ar mani runāt, man gadās būt ļoti labam klausītājam un reizumis padodas nomierināt satrauktus prātus un man ir kaitinošos apmēros iedalīta empātija.

tēvs/vīrs ir tomēr vīrietis,kas pirmkārt, nespēj tik mierīgi uzklausīt, otrkārt, tik emocionāli uztvert, treškārt, tik sakarīgi izrunāties. plus vēl tad,kad māte bērnu ir sarīdījusi pret tēvu, skaidrska viņa negrib ar tēvu runāt. un par visādām citādām lietām, meitenes gandrīz jau nekad nemēdz ar tēviem runāt.

māte? māte ir tikai tik daudz,lai visiem piedrāztu dzīvi, no viņas nav jēgas gaidīt sakarīgu komunikāciju, kurvēl padomus un audzināšanu, viņa ir pārāk aizņemta ar sevi un aizvainojumā dīgušu naidu,ka gan bērna tēvs,gan bērns ir izvēlējies mani.

un,kā jau agrāk esmu teikusi - es nevaru paiet garām bērnam,kam vajag.

bet tā arī ir visa problēma,ka no vienas puses es nevaru nepalīdzēt, no otras - es esmu šausmīgi dusmīga,ka man tas ir jādara, jo es negribu ne atbildību, ne šito - kad man nav miera ne brīdi, jo vislaik jāglābj, jāmāca, jāžēlo, es gribu pati savu dzīvi, nevis cīnīties ar neaudzinātu, izlaistu, bezkaunīgu - nobijušos, vientuļu, ar pāŗāk daudz pieaugušā atbildības apkrautu - pusaudzi.

Add to Memories Tell A Friend
paldies visiem par vakardienas komentāriem un ieteikumiem.

viss ir ok, bērns dzīvs,vesels un nevainīgs, un pārlaimīgs kā varavīksnes saēdušos,taurenīšus ka**jošu vienradzi ieraudzījis. tad jau redzēs,kas būs turpmāk. UPD - turpmāks ir tāds,ka viņa rīt grib braukt atkal. jo viņiem bijis tik forši! mani nervi šito neizturē......


es diezgan beigta, pirmkārt es dienām jau ņemos pa māju/šķūni/dārzu kā baldrijāņus sarijusies žogvāvere, ar remontu viss iet šķērsām, nekas neiet uz priekšu, pat atrestaurēti logi tek!!!!

punktu uz i uzlika viens šausmīgs urla,kas uz mani sāka kliegt,jo gāju uz dzīvokli caur draugu mājas pagalmu (tur slēgtie vārtiņi) par to,ka tas ir privātīpašums (mhm vairāksekciju daudzstāvu māja) un ka man ir suns bez pavadas, vispār neklausījās,ka man ir sarunāts ar sētnieci, ka nevienam nav pretenzijas, ka pa to pagalmu skraida vairāki suņi bez pavadām, aiztājās priekšā vārtiņiem, pagrūda mani,kad mēģināju pieiet un zvanīja pašvaldībniekiem,gāju atpakaļ uz māju un raudāju,kamēr nosalu.

laikam jau kārtējo reizi pierādās,ka kad ir huiņas tad ir.

October 27th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
ai, es beigu galā izdarīju to,ko māku vislabāk - apbimbājos, lai jau man rīt ir aizpampušas acis un sajūta,kā pāri pārbraucis tanks.

nu, nebiju es gribējusi to - pirms divie gadiem,kad pirmo reizi satikāmies - nu, nedomāju,ka man būs jāaudzina pusaugu meita. es neesmu tam gatava, es negribu, es nezinu - kā.

Add to Memories Tell A Friend
vakar atkal pēc tikšanās ar māti,bērns raudāja klausulē un teica,ka negrib šito turpināt, protams, lecu mašīnā un skrēju mierināt.

šodien man liekas,ka es šito negribu turpināt, ja bērns ar "šito"domāja dzīvi, tad es ar to domāju bērnu audzināšanu.

es tiešām esmu iedzīta stūrī un atzīstu,ka neko nesaprotu no mūsdienu jaunatnes, neatceros kā ir būt tīnim un nezinu, kā būt mātei.

viņa man zvana un saka,ka brauks rīt satikties ar džeku, kuram sekojusi internetos, uzrakstījusi, un tagad viņi būs friends
no vienas puses, man ir dziļa pāriecība,ka ar aizliegšanu neko nevar panākt, vēl jo vairāk,ja bērns vēlarvien ir pie omītes un man jādarbojas ar tālvadības pulti.
man liekas,ka ja es sākšu aizliegt visu,kas man liekas nepareizs, viņa pārstās man ko stāstīt un tikuntā darīs,kā pati grib.

no otras, kamōn, tas džeks ir pilnīgs frīks (ok,man visi mūsdieņu tīņi internetos liekas frīki), viņš raksta par dzeršanu, pīpēšanu un viņam ir 17!!!!! un es nesaprotu, ko viņš var gribēt satikties ar 13gadīgu skuķi. jā,viņa ir nobriedušāka gan fiziski,gan emocionāli nekā viņas vienaudzes. un,jā, es kindof ticu draudzībai starp puikām un meitenēm - bet es nezinu,vai 17 gados puikas tam tic.

es piekodināju,ka nedrīkst ar viņu iet nekādā mājā, nekādos nomaļos stūros, utt utjp,ka jāatskaitās man ik pa stundai un ka es zinu viņa vārdu un uzvārdu.(viņa man sūtīja sarakstes un iedeva linku uz tviteri)

bet, protams, man ir bail,ka viņš viņai var nodarīt pāri. un man nav ne jausmas,cik tālu viņa ir gatava iet - jā,viņa nav vēlne ar vienu bučojusies, bet - mēs nedzīvojam kopā jau cik mēnešus un ir nianses,ko nolasa ikdienā, pilnīgi skaidrs,ka viņa nav ņedatroška kā es biju līdz, emmm, ļoti daudz gadiem.

es tiešām nesaprotu, ko man darīt :(


welcome,tas saucās - mīļi sveicieni divu gadu jubilejā, vīrs, ka tev 14 gadus atpakaļ kāds būtu sāpīgi pa pautiem iespēris!

October 25th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
mums šodien skolā bija individuālās sarunas ar klases audzinātāju un priekšmetu pasniedzējiem.
tagad man ir daudz,ko pārdomāt, pirms es Jums NOTEIKTI kauko pajautāšu.

October 24th, 2014

cita starpā

Add to Memories Tell A Friend
man noderētu [info]rasbainieks un citu jomā viedu cilvēku padoms.

TAD,kad beidzot man BŪS atpakaļ sava māja, man tomēr gribās arī kādu drendrāriju, bet

1) vispār jau es atceros pabarot tikai tos,kas skaļi ņaud bļauj,vismaz, kamēr ieiet kādā ritmā
2) man ir šaurumšauras palodzes,uz kurām neko nevarēs uzlikt
3) tātad puķēm paliek vien plauktu augšas un tādas vietas - patālu no gaismas
4) mājā būs radiatorapkure (ja tas ko maina, es gan nezinu,kā mums tur ar viņu sākotnēji ies)

bet man ļoti patīk zaļumi mājās - respektīvi,man patīk kāpelējoši lapaini augi, papardes, palmveidīgie, nepatīk orhidejas

kaķis,jādomā,ka nekam klāt netiks,tātad indīguma aspekts nav baigi svarīgs, bet- ja lapa nokritīs zemē,kaķis var iegrauzties.

tātad,mīļie draugi - ko jūs man ieteiktu?

p.s.
nupat sapratu,ka ir piektdienas vakars un laikam šitas būs saucēja balss tuksnesī, bet ja nu tomēr... ja netomēr, pārpostēšu nākamnedēļ :D

Add to Memories Tell A Friend
jā, un izrādās, viss mans smukums ir bijuši mati.
tā,ka - ofišelī - es esmu nesmuka.

MAN IR AUKSTI!!!!

Add to Memories Tell A Friend
un nevajag man te nekādus komentārus, ja, par nepareiziem apģērbiem, man ir vilnas zeķes, termoveļa ar merino vilnu, biezās pļūtenes, mohēras bītlene , biezā baika un pleds, un SARKANS DEGUNS, jo šitai ********* pagaidu dzīvoklī NAV iespējams dabūt pāri 18 grādiem, vakar vakarā sakurināju krāsni verdošu, šorīt - 15 grādi istabā.

beidzot saprotu, ko nozīmē siltināta māja - jo pie sevis varēju pie šādiem grādiem kurināt vienu krāsni reizi divās dienās uz vairāk kv/m un dzīvot zaļi (tobiš ap 20, jo man nevajag karsti)
bet te ir vienkārši ******

nevaru saprast, mazgāt veļu, un tad staigāt apkārt,smirdot pēc vecas grīdaslupatas, jeb vienkārši smirdēt pēc netīrām drēbēm, ko teiksi, dakter?

October 22nd, 2014

Add to Memories Tell A Friend
publika prasa par tiem matiem. kā jau maņakāls socjopāts, bildi savu nelikšu, a interneti neko gluži tādu nepiedāvā.
teorētiski tas varētu būt bijis domāts kas šitāds, bet man pašai vairāk škietās,ka es izskatos pēc edvarda šķērroča, jo - būsim reāli, tā kā tai bildē, neviens apkārt nestaigā, toties staigā vēji,kas visu sapūš hvzkur. pagaidām neesmu sapratusi,ko ar to visu iesākt, tobiš,vienīgā ideja ir apgriezt vēl.

vīrs taktiski teica,ka vismaz pakausis izskatoties seksīgs.
bērns līksmi paziņoja,ka es tagad varēšu nopirkt parūku.
pagaidām vairāk neviens nav redzējis.

October 21st, 2014

Add to Memories Tell A Friend
šodien bija bail nākt mājās.
jo es pavisam nogriezu matus.
taču vīrs mani ne nosita, ne izmeta no mājas. tomēr es īsti nezinu, kur ar tiem, pareizāk - bez tiem - matiem likties.

taču vismaz uz brīdi, friziera krēslā, man bija sajūta,ka es kontrolēju situāciju. varbūt labi,ka es nekontrolēju vairāk situācijas.

un.man telefonā gļuko gps. endomondo man stāsta,ka šodien stundas ar kapeikām laikā nogāju 4 km, hellou, ja es eju apmēram 8 km/h? nomērīju zl kartē, pa kapiem vien 4km sanāca, kur vēl ap vidu.
man vajag jaunu, normālu telefonu, kas cita starpā nenomirst pastaigas beigās.
es ļoti mēģinu ar sevi sarunāt,ka sākot strādāt, man ir jāiet staigāt ar suni no rītiem. es nezinu,kas man no tā sanāks, jo doma vien,ka jāceļās no rīta ar modinātāju, iedveš šausmas. bet es ļoti mīlu savu suni un viņa veselības stāvoklī būtu ļoti svarīgi tās pastaigas no rītiem.

vispār man viss turpina riebties, tāpēc es arī nogriezu tos matus, jo man viss riebjas, remonts, dzīve, remonts, vīrs, remonts, pagaidu dzīvoklis, remonts, celtnieki, remonts, mitrums abās mājās, remonts,smirdīgās,neizžuvušās drēbes, remonts, dzīve, remonts....

October 15th, 2014

šīšnedēļas h**ņas

Add to Memories Tell A Friend
1) bija vanna un nav vannas. tas izkristalizējās,kad uz mani ilgi kliedza meistars, kurš nepārtaisīšot kanalizācijas trubas,kas jau ir aizšūtas.

2) bija kindle un nav kindles. ekrāns iekšējais safrakčerizējies. interneti saka,kavar labot,pasūtot repeleismentu, bet man pagaidām nav laika pētīt.

3) bija amoralles pelēkie legingi un izbija, traušoties pa redeļu kāpnēm uz otro stāvu

4) bija vīzija par flīzēm un izbija. jo tas paraugs,kas stāv reatonā, pēc 1.5 mēnešiem piegādātajās kastēs ir ~12%no 10 dažādiem motīviem. jāflīzē piektdien, neko jau vairs neizmainīs, bet rūgtums ta paliek
ja vēl neskaita to,ka Mr.Pirmā ģimnāzija un Ms.Lieliski-rēķinu-galvā nolohojušies apmēros. bet nu, piepirku 5x lētāk Depo kvadrātiņu un,kā smejies, nav dižas starpības ar manām smukajām flīzēm... jo smukās neviens nepiegādāja.

5) bija salds miegs un izbija. nez, vai no tā,ka jāiet darbā,vai no ģeometriskā progresijā augošā remonta stresa - bet naktīs atkal sākas bezmiegi.

6) bija nauda un izbija. šodien nejauši iepirkos. bikses,svārki,veļa vēl neko,bet kāpēc es pakļāvos kapeikpi**ja gēnam un,Drogās pēc cigaretēm iegājusi, uz akciju nopirku 2 buržuā ēnu komplektus un lūpu krāsu - to es nesaprotu, jo tās ēnas ir galīgs sūds, ko es nespēju uzmālēt , un lūpukrāsa ir pavisam citā tonī,kā man likās, tobiš, man likās,ka tas ir spīdums ( jo kurš gan lasa etiķetes)

October 14th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Čiekurkalna flešmobs - pakakini savu suni pie VID.

October 13th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
vīrs ar suni gultā skatās kaukādu futbōlu vai citu bōlu un kauko čubinās un bubinās vislaik.

aizgāju, bargā balsī paprasīju sunim "KURŠ tev ir saimnieks???"
suns sakautrējās, sajutās vainīgs un tagad nes man bunbiņu, sak, pildi savu saimnieka pienākumu...

October 11th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
vakar redzēju unpija bikšturus. uz ielas.
nezinu,vai tas bija modes blogera lepnums vai mans šarms, bet viš izģērbās līdz bikšturiem pie pirmā pieprasījuma.

vispār šausmīgi dīvaini, es esmu pieradusi staigāt pa ielām nekad nevienu paziņu nesastopot, vēl arvien nevaru atgūtiesno šoka.

October 9th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
visu šo dienu mēs meklējām apmetumus, tapetes un krāsas.
ko domājies, mēs kauko atradām? ņe figu.

man ir iestājusies stadija,kad viss riebjas.

un fakts,ka es aizeju darbos,pirms remonts ir beidzies, optimismu nevairo.

Add to Memories Tell A Friend
ja es dzīvotu amerikās, tad šodien iesūdzētu tiesā hespurkerus, jo ienākot tur no slapjas ielas, paslīdēju uz flīzēm un līdaciņā nolikos uz acīm.
tagad man ir zilums uz ceļgala un delnas,tos vismaz es apzinos, nezinu par citiem, bet noteikti,ka saškiebu vēl šo to.

protams, labā ziņa ir tā,ka tas notika nākot iekšā, nevis ejot ārā ar divām kafijām.

p.s. es nezināju,ka hesītī ir tik čuraina kafija, nebūtu turp nemaz gājusi.

October 5th, 2014

aiaiai

Add to Memories Tell A Friend
es sāku nervozēt.
tomēr,tomēr,mana pieredze ar darba intervijām ir tik knapa.
bez tam,man nav skaidrs,ko vilkt mugurās, man jau tā nav nopietnu ofisa apģērbu, bet tagadiņ,kad mans skapis ir iemūrēts un ir tikai vasaras/darba pļandraki, ir pagalam čābīgi....

October 4th, 2014

traka nedēļa

Add to Memories Tell A Friend
1dien krāsoju šķūni
2dien pabeidzu krāsot šķūni par spīti sāpošiem dažādiem muskuļiem un mugurām, aizbraucu uz kora mēģi (150km), kurš beidzās, jo dirģ bērns bija jāved uz slimnīcu
3dien mums ar māti bija visādas darīšanas, kā rezultātā notestējām ceļu no Ļaudonas uz Mārcienu - ļ. rekomendēju- augšā-lejā-palabi-pakreisi ātri un ļoti šauri, māte benķī ķiķināja. bettad vēl izmēģinājām arī ceļu no Sauleskalna uz Jēkapili, tad es braucu uz Riiu, no kurienes vakarā startēju uz Poliju
4dienu pavadīju ikejās
5dien 6 norīta iegrimu savā gultā, no kuras,promska,izcēla cilvēki,kam nezkāpēc jāzvana, tad apflīzējumeistarus un devos atkal pēc suņa tos sasodītos 150km
6dien no rīta tesos uz rīgu uz kursiem, novēlēju un secināju,ka Baznīcas ielas fazendā pavārs ģirts ne sūda nemāk gatavot
rīt tikai tik,cik sunim treniņš un pēc tam kautvai ūdensplūdi

jo.

jo pirmdien man ir darba intervija. manā mūžā - sestā. jo man ir bijušas piecas darba vietas. pēdējā intervējos pirms 6.5 gadiem.
vīrs kauko šķobās un saka,ka man vēl darbu nevajag. es jau neko, bet šitas bajgi tuvu mājām. ar to pašu "neko" šākātā esmu viegli nervoza.

sludeklis, internettests un vēstule bija ingliš. a es ingliš ņe perle fūr jahren pas. vienā no tiem pie-uz-no-mātes pārbraucieniem mēģināju izvest tādu kā monologu, bet suns tā no bagāžņieka skatījās, ka sakautrējos.

October 3rd, 2014

Add to Memories Tell A Friend
pirmo reizi biju ikejā.
pēc pusotras stundas mani pārņēma šausmas par to,cik daudz Visa Kā Tur Ir.

ja es būtu viņiem ekspozīciju kārtošanas daļā, tad uztaisītu vienu Normālu Pārbāztu Skapi, lai tu cilvēks kauko saproti, jo tie skapji ar 3 džempīšiem un 5 krekliem nedod nekādu izpratni,kas notiks,kad sabāzīšu visas savas parpalas un kārtējo reizi sapratīšu,ka vīra drēbēm vietas nav.

toties izvēlējos dīvānus.

atpakaļceļā mums pārsprāga riepa, un man ļoti sāp viens dibens
Powered by Sviesta Ciba