rūsganais sprakšķis

vīrs bij izbraucis ar saviem vecākiem un atceļā māte gribējusi stādaudzētavā, viņš kāreiz man tad zvanīja un es PAJOKOJU, lai atved man kaut ko

tagad man ir trīslapiņu gilēnija - ok, to vēl kaut kur varētu iestumt - UN KALNU PRIEDE. karl. viņa aug platumā 2 metri. ko man tagad iesākt?!

es laikam uz vecumu saraujos, jo man šogad viss dārzā šķiet pārmērīgi milzīgs

labi, atsevišķi stādi, ko tikai pirms gada iestādīju - pagājušo vasar neparādīja potenciālu, bet, piemēram, papardes toč nekad nav bijušas tik milzīgas!

viss paliek tikai sliktāk


ceriņi ir ārā, aina pavisam čābīga.



1) uz kopējā fona izskatās kā izdauzīts zobs, nav skaidrs, kā vispār tur plūstoši kaut ko ielikt, ja abās malās ir 5-6m augsti koki
2) tur viss ir vienos apiņos un mežvīnos, kas nozīmē, ka nemitīgi būs jālien iekšā un jārauj nost, jo kaimiņu pusē nevienu tas neuztrauc

pat, ja es atstāju pusmetra eju starp žogu un stādāmo, man tāpat nav ideju, ko stādīt, jo lieliem stādiem nav baigās izvēles opcijas un es nezinu, ko un kā, lai tas neizskatītos pēc zelta zoba mutē

beidzot saņēmos (nu,kā - saņēmos - nolēmu, zāģis vēl gaida) likvidēt ceriņu posmu. viņiem tur 3 metri kāti un augšā kaut kas zied, auguši gadus 50 vismaz līdz ar to stumbeņi un saknes gan jau būs vājprātā, bet tā, kā ir, arī nav smuki.

domāju, ko darīt tālāk.

kaimiņu pusē drāšu žogam ir uz galdiem divi kubīgie plastmasas ūdens bunduļi un kanalizācijas truba, kas nāk no viņu notekcaurules, līdz ar to sliecos tomēr uz tūjām. Man tajā malā vēl daudzi milzu 100gadīgie dzīvības koki, īve, nevaru saprast. Jeb tomēr kādu fizokarpu pa vidu iemest, jeb sastādīt dažādu skujeņus. Tūju sienu noteikti negribu, tas manā savvaļā izskatīsies jocīgi.

vakar sporta zālē sirsnīgi pacilāju, šodien izsijāju padsmit ķerras melnzemes un tagad, lūdzu, iesveriet man arī brīvdienas!

es galīgi neesmu sajūsmā par šiem laikapstākļiem, jo nu, visu laiku netīri suņi, netīra māja

bet, ieraugot nākamās nedēļas mīnusu solījumus, arī neesmu sajūsmā, dārzā jau tādi pumpuri, antuanetei solītā un nepaņemtā(!!!) kokveida peonija tūliņ uzsprāgs

bet visvairāk mani satrauc abas platlapu hortenzijas, kurām šogad pat bez segšanas nav nosaluši pumpuri, kas nozīmētu, ka arī nelielus mīnusus izturētu- BET viņi jau ir tik lieli un zaļi, ka es tgad nesaprotu, ko darīt. segt, nesegt, spēlē te krievu ruleti :(

būtu jau forši, ja vienu gadu izblieztu ziedus vairāk kā pa apakšām.

šodien uzliku laistītāju pa dienu, jo platlapu hortenzija sāka vīst nost.

nu, atbraucu 22 no treniņa (tā, ka logu tīrītāji nespēja tikt galā un knapi redzēju, kur stūrēt) un izslēdzu

dubults neplīst

sakarā ar klimata pārmaiņām pēdējos gados reorganizēju puķu dobes

piem, vēso toņu rozēm, kas ir tieši saulē, vnk ir par karstu un viņas izskatās nekādas jau vairākus gadus

biju sadomājusies, ka visas pasaules glābiņš man būs hortenzijas - ir dažādu izmēru, ilgi dekoratīvas

un tad šīs vasaras sākuma vētra nolauza 80% ziedu un pagājušās nedēļas vēl nedaudz un man ir kautkādi nekādi tie krūmi

dakter, ko man stādīt, priedes?

vienīgais, par ko nevaru sūdzēties ir nezāļu veida astilbe, iet uz priekšu kā traka

un japānas anemone, arī lapas ir dekoratīvas, ja vien krusa nesakapā

nemāku pielikt bildes

kā es esmu piekususi no cīņas.
cīņas pat zālāju.
man aug viss - zeltstarītes, zilie pulksteņi, cīrulīši, mārpuķes, pļavas zeltene, efeju sētložņa, pienenes, māllēpes, gārsa, maijpuķes, kaut kādas gundegas, drausmīgi vairelīgs lēpju dzelteniem ziediem un visu nomācošs kaut kas, kam man vienreiz kihelkonna pateica vārdu, bet es aizmirsu, vārdu sakot viss aug, zālājs neaug.

Man ir dārzs, dārzā ir kompota kaudze (sic!), kas ir divu nodalījumu koka karkasā blakus dārza mazmājiņai.

loģiski, ka tai kaudzē patīk dzīvot žurkām, jo tur dēļ kompota trūdēšanas ir silti. Es nezinu, vai viņas ēd gurķu un kartupeļu mizas, kafijas biezumus jau toč nē. Domāju, ka aiz sētas esošie atkritumu konteineri sagādā daudzpusīgāku uzturu.

lai vai kā, man viņas nedaudz traucē, jo milzu alas ir ne tikai pa kaudzi, bet arī zem mazmājiņas un dārza nojumes terases. tādas bedres, ka dekoratīvie akmeņi ripo iekšā un zeme šūpojas.

viengad man ļoti labi ķērās; es nopirku tādus slazdus, kuros nevar ielīst kaķis vai suņi; diemžēl vienreiz bija ielīdusi zīlīte, lai miers viņas dvēselei.

bet šoziem neesmu noķērusi neko, liec kādus gardumus gribi.

atbilde uz jautājumu "kāpēc" izrādījās trekni pārliecinoša - tās žurkas tur ir puskaķa izmērā un elementāri nevar ielīst tais manos fancy slazdos.

Izraku kannas. Nosalušas nav, bet izskatās sapļekušas, izgāzušās un nesmukas.

Atkal saplēsu māla podu, vienu. Bet liekas, ka mālā auga labāk kā plastmasas podā, viena pat saspiedās uzziedēt; bet visi podi pieauguši pilni līdz malām, varēšu nākamgad plantāciju.

Pagājušo vasar vīramāte iedeva vienu jau apčubinātu un siltumnīcā līdz maija vidum noturētu, rudenī noņēmu ar domu bušštobuš, neko necacinājos, kā raksta dārznieki, pus ziemu kalta katla telpā, tad nonesu pagrabā, 1.maijā iebāzu zemē un neko, saauga smuki.

Patīk kā izskatas podos gar mājas sienu, tikai nevajag ziedēt tos riebīgi oranźos ziedus; lapas sarkanbrūnas kā izokarpiem.

atklāju puķveidīgās ļoti sen - nopirku Matīsa tirgū trīs stādus un biju dikti pārsteigta, kad nākamajā gadā šīs auga par jaunu. Tā ar aug, dārzā ieviesušās vēl vairākas;. Pagājušogad nezkapēc nopirku nevis puķu, bet garšvielu - izauguši tādi milzlapu monstri!

bet, kas mani patīkami pārsteidza - tiešām garšīgs garšaugs.

pagaidām esmu izmēģinājusi tikai pie gaļas ēdieniem, līdz ar to reti, varbūt kādam ir labi ieteikumi, kur vēl? jo tur ēst un ēst no tiem krūmiem.

vīrs saka, ka kompostkaudzē kāds dzīvojot, esot milzu alas.
lasu internetos, ka eži arī var ziemot kompostā un ežu man te ir daudz

bet kā mēs lai īsti zinam, kas tur dzīvo?!

nu viss, vasara cauri

nav vēl desmit, bet iemuku iekšā pārsalusi un man jau tā bija garās pļūtenes un vilnas zeķes :(

jāatzīst, ka nevienu gadu neesmu tik daudz sēdējusi ārā. šovakar gan mani diezgan sakoda, bet visumā šogad maz odu, nu, un silts. Bija.

Nepagāja ne pieci gadi, kopš vīrs man to šūpuļkrēslu uzdāvināja, kā es beidzot novērtēju. Besī jau biš katru reizi vākt nost, šodien ielika tik pēkšņi, ka viens spilvens biš slapš.

ā, un es gribēju būt baigi smart un sapirkos stādus, kas vēl nebija diezko pavērušies, un tagad man ir riebīgas krāsas vasaras dālijas, rozā (nevis sarkana) mandevilla un neļķes, ar kurām tikai princi iepļaukāt, jo līdz 8.martam/9.maijam jau neizturēs

jau divas nedēļas lopi pārtika no svaiga gaisa, mīlestības un saldētavas atraugām, šodien biju nolikusi, ka nu toč, uz tirgu IR jābrauc.

bet iepriekšējo dienu velotaukdzīšana bija mani atkal izsmēlusi un nevarēju piecelties, kad tas beidzot izdevās, metu un braucu. Bez kafijas.

delfu uztura speciālisti saka, ka neesot labi dzert kafiju tukšā dūšā, bet tā nu es sāku savas dienas; jau biju aizmirsusi, ko mans knapi pulsējošais spiediens saka, ja to neizdara.

pēc gaļas paviljona iegriezos stādu placī, bet aši aizmuku, jo nu esnevaru to tirgu, lieciet man mieru! aizbraucu uz Depo, lēni staigājot izdomāju, ko man vajag, atcerējos, ka pagājšgad aizmisu scēvolas, izlasīju podiņus visam ar max neizplaukušiem pumpuriem, samaksāju pāri pussimtam un laimīga devos prom.

un tad man sāka sāpēt galva. ļoti.
atbraucu mājās, izdzēru daudz ūdeni. ūdeni ar solpadeīnu. vīnu. nepārgāja.

diezgan stulbi, ja ir ap 40 kg gaļas, kas jāsagriež un jāsaporcionē,ja nāk vēmiens no galvas sāpēm - man jau tāpat vienmēr nāk vēmiens no tās gaļas.

vīrs atveda ibumetīnu, tas ar vēl vairākām vīna glāzēm nostrādāja, gaļu piebeidzu, puķes stādīšu rīt.

darba, nenoliedzami, ir mazāk
jo mazāk darba, jo slinkāk strādāju. man vajag kaudzi darba un deadline pressure, lai būtu patiesi produktīvi.
nu, besī arī, ka ir stundas kindof jānobumbulē.

vai es bumbulēdama esmu, piem, ko vērtīgu izlasījusi, nē, protams.

gribētos iet dārzā raustīt nezāles vai apcerīgi blenzt, bet blakus mājā dzīvo veselas divas kolēģes, abas šobrīd dekrētā, a ja nu nostučī?

esmu pieļāvusi konceptuālu kļūdu, nepadomājot, ka cidonijas zied, zied riebīgā krāsā un zied ilgi; visa kompozīcija sadirsta ar Babītes lavandu, Feju un visiem citiem, jo man tikai rozīgi lillīgo toņu, bet gribu cidonijas.

man šodien drūms noskaņojums (paskatījos spogulī - resna)
tad nu domāju drūmas domas.

kā piemēram - vai man vajag ežus dārzā vai nevajag? es nezinu, vai viņi tiešām ēd gliemežus un kaitīgos kukaiņus, bet ērces viņi toč izmētā.

ciktāl esmu atklājusi, ir 4 tranšejas, drasē viņi te štāpeļiem, viennakt bij až pieci gab, bet vai viņi te arī ēd? manuprāt, sliekas izrij strazdi, cauru dienu vazājās pa dārzu un velk no zemes laukā, zālājs no vienas vietas caurumos.

un putni arī pārnēsā ērču nimfas!

kā man būt?!

piecēlos 7:20, man tas ir tas pats, kas normāliem cilvēkiem 4os
3 stundas kapos fotografēju putnus, tad ar suņiem, kurus obvs nevar ņemt līdzi uz putnošanu, apgājām apkārt Čiekurkalnam
uztaisīju pusdienas, parušinājos pa dārzu, aizbraucu ar sīko krupi uz skrienamtreniņu, noskrējos

tagad iedzēru viskiju un esmu galīgā autā
brīvdienas, my ass

Tagad laikam halucinācijas ir arī man.
Skrūvēju vaļā lecekti, te pēķšņi virs galvas no pakša izlaižas četras svīres man gar pašu pakausi, nobīstos, atgūstos, kloķim uzgaļa nav. Nav un viss, un es par nedzirdēju, ka nokristu uz bruģa, zālē nav, lopi neatzīstas, ka ņēmuši ne sitami.
Padsmit minūtes meklēju, tagad izsamistu. Otra tāda izmēra šķūnī, protams, nav