Parasts cilvēks, parasti ieraksti [entries|archive|friends|userinfo]
Antuanete

[ website | Čivinātava ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Dec. 20th, 2014|09:16 pm]
[Tags|]

   Darba Ziemassvētku pasākumi ar katru gadu kļūst labāki. Šoreiz okupējām visu restorānu un ēšanu organizējām furšeta formātā, līdz ar to nesanāca pārēsties un varēja figurēt no viena galdiņa pie otra, papļāpājot ar visiem kolēģiem. Rezultātā tālāk devāmies tikai pēc pusnakts, un bijām neierasti kuplā sastāvā. Kolēģis, kuram uzticējām atrast nākamo pieturvietu, saķēra galvu, ka piektdienas vakarā Vecrīgā nebūs iestādes, kur brīvi ievietoties 16 cilvēkiem, taču tāda atradās. Mūzika bija laba, kokteiļi arī, un pēc brīža sākās mežonīgas dejas, kas turpinājās gandrīz līdz puščetriem, kad vairums devās mājās. Pieļauju, ka tradicionāli pēdējie noslēdza vakaru sešos no rīta, tā notiek vienmēr, neskatoties uz sākuma daļas scenāriju.
link2 comments|post comment

[Dec. 19th, 2014|01:49 pm]
[Tags|]

   Mēneša pirmo ierakstu MASiņš sanāk tīri jauks!

Jaunajam gadam pie TV nebija ne vainas - pēdējā brīdī tomēr iztrausos no gultas, sakārtoju virtuvi, uztaisījām nelielas uzkodas un atkorķējām prosecco. Joprojām neesmu īsti vesela, piektdien sākās pamatīgas iesnas, tagad ir drusku labāk, bet neatiet galvassāpes. Šodien apciemojām dārgā radiniekus Alūksnē, lai izdalītu ielūgumus. Šorīt sanāca jauka saruna ar Rimi kasieri, jaunu puisi. Lietuvā bija labi, esmu norāpojusies pa nogāžu mežiem un zālājiem tā, ka kājas knapi klāt turas. Šodiena sākās labi (veiksmīgi izdevās sarunāt ar leišu viensētas saimnieku apskatīt mežiņu pie viņa mājas), taču turpinājās ar visādiem šķēršļiem. Beidzot ir pienācis tāds īsti silts vasaras vakars, uz lodžijas stāv krēsls un plauktā visādi balti, rozā un dzirkstoši vīni... un man ir tādas iesnas un klepus, ka drīzāk būtu jādzer groks. Piektdien svinējām krustmāmiņas jubileju; akmandieniņ, tā dziedājusi es sen nebiju! No biotopu mācību semināriem, tā vien šķiet, apjomā palielinās gan smadzenes, gan viduklis. Ja nu es vēl šaubījos, vai doties nedēļas nogalē atkal kartēt mežus, fakts, ka iepriekšējā reizē esmu atradusi platlapu cinnu (Biotopu Direktīvas II pielikuma, Latvijas īpaši aizsargājamā un mikroliegumu suga!), liek nepacietībā trīties un gaidīt, kad atkal tikšu dabā. Ir tomēr mazliet dīvaini Google Maps augstā detalizācijā izpētīt kempingu okeāna krastā, kurā pēc divām nedēļām nakšņosim. Jaunākajās ziņās - mūsu mājās ir kramplauzis.
linkpost comment

[Dec. 19th, 2014|10:50 am]
[Tags|, ]

   Pirmais Ziemassvētku pasākums - dzīvesbiedra darba balle - pieveikts godam, šogad bija daudz patīkamāki priekšnesumi un izklaides kā citas reizes, drusku padejojām un pilnīgā bērnu laikā devāmies mājās. Šorīt 9 vajadzēja būt Rīgā, bet ņēmu un iepēros mega sastrēgumā, kas radās nokrituša luksofora dēļ, no pirmā luksofora līdz Krustpils ielai braucu 50 minūtes. Tā iet, ka neklausās radio, kur kaut ko runā, būtu zinājusi, ka jāmet riņķī un jābrauc caur Sauriešiem. Toties noskaidrojās, ka Rīgā lielākos sastrēgumus taisa iebraucēji no Maskavas ielas puses, jo, kad tiku garām nelaimīgajam luksoforam, tālāk braukšana bija teju kā brīvdienās.
   Šodien darba pasākums un tad rīt beidzot jāķeras pie dāvanu saiņošanas un virtuves darbiem.
link3 comments|post comment

[Dec. 10th, 2014|07:58 pm]
[Tags|, ]

   Nu lūk, pienācis arī manā dzīvē brīdis, kad atstāju karti bankomātā. Pateicoties laipnajai atradējai, jau pēc 10 minūtēm mani sazvanīja dzimtā banka, ieteica karti nomainīt, un solīja piektdien gatavu. Diemžēl piektdien nebūšu Rīgā, tāpēc nāksies dzīvot bez kartes līdz pirmdienai - labi, ka ir rezerve citā bankā. Cirslītis, nu.
   Toties veiksmīgi dabūju parakstu no viena zemes īpašnieka par perspektīvo infrastruktūras objektu, šai sakarā gan nācās pusstundu pastāvēt piejūras vējā un uzklausīt stāstu par to, kā upe agrāk izskatījās un kā tagad par daudz niedru, bet tas nekas - no savas puses paspēju izglābt sausieņu pļavu, iesakot tomēr nevis šķūrēt ciet vecās tranšejas, bet gan aizbērt, lai pļava saglabātos. Tādas arī mēdz būt darbdienas.
linkpost comment

[Dec. 1st, 2014|03:04 pm]
[Tags|]

   Jaunākajās ziņās - mūsu mājās ir kramplauzis. Saucas Muris, un ir iemācījies attaisīt vannasistabas skapīša apakšējo atvilktni. Piezīmēšu, ka atvilktne ir visai smaga, ar bremzes mehānismu (interesanti būtu paņemt ņūtonmetru un noskaidrot, kāds spēks tad jāpieliek atvēršanai), bet no rītiem un vakaros stāv līdz kājai vaļā. Un reizēm Muris viņu atvelt arī tad, kad esam mājās!
   Cēlonis visai loģisks - kamēr bijām prom, māmiņa Muri tā pabiežāk ķemmēja, un tagad viņš uzstājīgi taisa vaļā atvilktni, kurā ir ķemmējamais cimdiņš.
link3 comments|post comment

[Nov. 23rd, 2014|08:27 pm]
[Tags|]

   Urā, veiksmīgi atlidojām - kopā ceļā pavadītas ap 28 stundas (jo bija garš gaidīšanas laiks Maiami un Detroitā), neskatoties uz miglu, kuras dēļ pa dienu pāris lidmašīnas RIX aizsūtīja uz Tallinu, piezemējāmies Rīgā plānotajā laikā. Māmiņa savārījusi frikadeļu zupu un sacepusi kotletes, beidzot ēdam "normālu" ēdienu. Kaķi priecīgi, Muris ar lielām acīm un drusku nervozs, bet beidzot ielīda klēpī. Tagad jāizguļas, rīt jāizmazgā neiedomājama kaudze ar drēbēm un jāsaliek pa plauktiem pirkumi, un tad varēs pieķerties bilžu salikšanai internetā.
link5 comments|post comment

[Nov. 16th, 2014|03:59 am]
[Tags|]

   Tā kā vakari pludmalē ir vēsi un vēl kāda stunda līdz gulētiešanai (lai celtos septiņos un dotos baskājainā skrējienā gar pludmali), jāatzīmējas, ka atvaļinājums ir lielisks, un izbaudām no visas sirds, kā arī neesam vēl sakašķējušies, ja neskaita pāris epizodes navigācijā (kartes telefonā ir lieliski, izvēlējos Maps With Me, kam ir savi trūkumi, bet toties varēja importēt punktus un maršrutus no Google Maps).
   Laika apstākļi sākumā nepatīkami pārsteidza, jo vienu dienu lija kā pa Jāņiem (knapi varējām uzcelt telti), nākamajā dienā bija saulains un beidzot izpeldējāmies Atlantijas okeānā, bet vakarā, kad bija plānots kajaku brauciens, atkal pamatīgs negaiss. Laivošana pārcēlās uz nākamo vakaru, un bija lieliskākais izbrauciens ar kajakiem, ko esmu piedzīvojusi - vispirms sala ar rozā putniem, pēc tam nakts ar bioluminiscējošiem dzīvnieciņiem ūdenī; gan tādiem, kas parāda katru ūdens šļakstu par dzirksteļu spietu, gan spīdošām medūzām, ko var noķert ar tīkliņu.
   Daba šeit ir fantastiska, brīžiem pilnīgi sirreāli - it kā biotops tāds pats kā pie mums, tikai augi pavisam citi (izņemot dižo aslapi purvā, man jau likās pazīstama, un izrādās, ka te aug tas pats Cladium mariscus, tikai cita pasuga). Un gan purvos, gan priežu audzēs uz urrā notiek kontrolētā dedzināšana. Daba gan ir mazākumā, ja salīdzina ar apbūvi, viss pilns ar privātmāju kompleksiem, pludmalēs - viesnīcas.
   Vēl dažas dienas sola siltu un saulainu, tad arī pie mums atnāks aukstā fronte, kas pārņēmusi teju visu Ziemeļameriku, bet tai dienā plānots būt Evergleidsā un mēģināt ieraudzīt kādu aligatoru tuvāk kā pa autobusa logu vai zoodārzā; nakti teltī gan jau pārdzīvosim arī ar lietu un aukstumu. Turu īkšķus, lai saulīte atgrieztos, kad sasniegsim tālāko dienvidu punktu - Florida Keys, citādi snorkelēšanas piederumi būs velti vadāti līdzi.
   Tikmēr mājās, spriežot pēc reportāžām, māmiņa totāli izlaiž kaķus, jo Rudulim tiek doti konservi, kamēr Muris ēd savu porciju. Toties abi nāk mīļoties, kas arī galvenais, jo ēst jau varētu iedot jebkurš, bet mūsu mīļkaķus nevar atstāt bez cilvēka, kam ielīst klēpī.
link7 comments|post comment

[Oct. 29th, 2014|10:14 am]
[Tags|]

   Kaut kad sen jau interesējos, bet painteresēšos vēlreiz - kuras būtu labākās aplikācijas navigācijai ar Android telefonu, kas ļauj ielādēt kartes un lietot tās offline, tikai ar GPS? Un lai neprasītu pieeju teju visam telefonam, kā to daudzas dara. Es pat būtu ar mieru samaksāt dažus dolārus. Vajadzēs navigēt ASV teritorijā, līdz ar to Latvijai specifiskas aplikācijas neder.
   Man pašlaik ir Open Street Maps aplikācija, bet tās galvenais trūkums ir tas, ka nevar ievadīt adreses un navigēt pēc tām, kā arī es joprojām neesmu sapratusi, kā var ielikt kaut kādus punktus un favorītvietas. Viedokļi, ieteikumi?
link15 comments|post comment

[Oct. 27th, 2014|01:29 pm]
[Tags|]

   Es arī gribēju samērīties ar anxiety leveļiem! Sanāca 47:
You probably manage stress well, think positive most of the time, and don't use alcohol or medication to excess. You probably manage conflict fairly well, are a decent communicator, and have no problem being assertive when necessary. However, you clearly have things to work on, and could benefit from learning some life management skills that you've probably never had the opportunity to learn.
Dziļi un patiesi.
link7 comments|post comment

[Oct. 27th, 2014|09:51 am]
[Tags|, ]

   Sestdien braucām uz Siguldas kalnu maratonu; dārgais piedalījās īsajā distancē, es pie starta paņēmu viņa siltās drēbes un, apdzenot dažus lēnākos dalībniekus, uztusnīju augšā. Pēc tam pievērsos jaunatklātajai izklaidei, ne sliktākai par geokešingu - ņemt lupu un iet mežā pētīt ķērpjus un sūnas; tā kā uz nogāzēm Siguldā ir fantastiski mežu biotopi, tad bija interesanti.
   Svētdien ar tēvu atkārtojām ko līdzīgu, aizstaigājot līdz Vaives dzirnavām un palūkojot Raunā, vai nenāk laši (nevienu neredzējām, gan jau laši to dara naktī, lai izvairītos no brakoņjēriem, kuru joprojām netrūkst). Tikmēr Pūka demonstratīvi gulēja augšstāva gultā un nenāca lejā, jo jau nedēļu māmiņa ir ceļojumā, un Pūkai nav neviena, kam traucēt gulēt un ko terorizēt ar nakts staigāšanu iekšā-ārā. Opelim tika nomainītas riepas, tagad esam gatavi ziemai.
   Vakar atkal vārīju garo kāpostu zupu, bet nesanāca tik garšīga kā iepriekšējā - skaidrs, turpmāk tomēr jāpērk gaļa un kāposti tirgū, nevis veikalā. Toties izcepu mega lielu un garšīgu ābolkūku, dārgais paredzēja, ka es skaļi vaimanāšu, mēģinot izrullēt un ieklāt mīklu, bet šoreiz tas pat izdevās bez īpašiem ekscesiem, lai arī mīklai piešāvu drusku par daudz ūdens.
link13 comments|post comment

[Oct. 24th, 2014|03:25 pm]
[Tags|]

   Prijehaļi. Ir pietiekami slikti dzīvot ar 42. izmēra kāju, bet šodien, mērot zābakus, atklājās, ka vismaz ziemas zābaki ar silto iekšiņu man der vien 43. izmēra. Tātad, parastos veikalus aizmirstam vispār (42. izmēru vēl dažreiz var atrast, 43. ir zinātniskā fantastika), un vienīgais resurss ir lielo apavu veikals, kurā cenas nekad nav tik zemas kā citos apavu veikalos.
   Lai nepaliktu jau trešo sezonu ar vieniem siltajiem zābākiem, nopirku šos - nav īsti tas, ko gribējās, bet tādi zābaki kā man patīk un ir ērti, laikam vairs neeksistē (ar ciešu stulmu un kvadrātisku vai vismaz apaļu purnu). Manis pēc aukstums var nākt, atliek tikai pāraut mašīnu uz ziemas riepām.
link15 comments|post comment

[Oct. 21st, 2014|09:31 pm]
[Tags|]

   Šodien nācās uzstādīt diezgan nejēdzīgu rekordu, proti, apsekot zālājus 21. oktobrī. Būtu jau labi (neizskatījās daudz bēdīgāk kā septembrī, tikai dažas sugas bija galīgi nomelnējušas), ja ne tas aukstums un smidzeklis. Kaut kā no rīta uzvilku tikai vienas bikses; pēc laika ziņu noklausīšanās un vērojot, kā mašīnas termometrs nokrīt par vairākiem grādiem, iebraucu Ludzā un siltās apakšveļas funkcijai nopirku melnus legingus ar samta rakstiņu "pod tjigra"; ļoti labs pirkums, bez tiem vispār būtu nosalusi bezjēgā.
   Vēl pie izbrauciena ieguvumiem ir:
1) burciņa zemeņu ievārījuma no viena objekta saimnieces (papildus tam, ka mani ieaicināja apsildīties un pacienāja ar tēju un pankūkām; nemaz nerunājot par runām burvīgā latgaliešu valodā);
2) tikai brīdinājums par braukšanu bez tehniskās pases, ko izrakstīja apvienotā robežsargu un Valsts policijas brigāde (laimīgā kārtā viņi nepiestāja tad, kad ganījos pa biotopu daždesmit metrus aiz zīmes "pierobežas josla", man, izrādās, caurlaides termiņš beidzās 30. septembrī);
3) atziņa ka krievu fūres signāls "var apdzīt" jāizvērtē divreiz (divreiz!), jo tādos līkumos un distancēs kaut ko apdzīt varētu vienīgi ar sporta mašīnu;
4) un, protams, neiztrūkstošie "Liepkalni" atpakaļceļā; nesaprotu, ko mēs iesāksim ar tādu kvantumu maizes.
link6 comments|post comment

[Oct. 19th, 2014|06:37 pm]
[Tags|, ]

   Piektdien bija ļoti patīkama sabiedriskās apspriešanas sanāksme - ar cilvēkiem, kuri, uzdodot jautājumus, tiešām ir gatavi uzklausīt atbildes. Jācer, ka tie, kuri klusēja, atlikušajā laikā nerakstīs bargus iesniegumus, pagaidām tāds ir tikai viens, un nekas nepārvarams.
   Divas dienas esmu noslinkojusi pa mājām ar "Vieda vīra bailēm", galvenais varonis joprojām kaitina, bet grāmata kopumā patīkami izklaidēja. Šai sakarā nav paveikts nekas produktīvs, izņemot tīrās veļas sakārtošanu un skābu kāpostu zupas katlu (pirmo reizi mūžā vārīju, sanāca lieliska, bet tur nopelns labajiem kāpostiem). Tā kā joprojām klepoju, atteicos gan no iespējamās airēšanas sestdien, gan lietus dēļ neaizbraucām uz Ozolniekiem, kur dārgais gribēja skriet. Un neko, ar kaķiem gulšņājam pa dīvānu un jūtamies visnotaļ apmierināti ar dzīvi. Esmu pat pārvarējusi vēlmi atvērt darba e-pastu, lai arī ne es viena sūtu vēstules vienpadsmitos vakarā un brīvdienās; rīt būs pietiekami laba diena, lai ar visu tiktu galā.
linkpost comment

[Oct. 13th, 2014|06:09 pm]
[Tags|, ]

   Piektdien sāka sāpēt kakls un vilkt uz saaukstēšanos, bet vajadzēja vēl divus salidojumus pēc kārtas un sestdien Siguldā pasniegt dzīvesbriedim dzērienu pusmaratonā. Rezultātā guļu mājās, ļoti klepoju un ceru, ka parīt varēšu parunāt, jo plānota sanāksme.
   Klases salidojums bija jauks, savācāmies trešā daļa no klases , uz lielā ekrāna noskatījāmies savu žetonvakara filmu (OMG, es tur dziedu), papļāpājām par visu ko un ap trijiem izklīdām. Dažiem biedriem dzīves ceļš ievirzījies visai paredzami un likumsakarīgi, bet citi visai pārsteidza.
   Sestdien fakultātes salidojumā paspēju pārrunāt dažas darbam vajadzīgas lietas, atsvaidzināt zināšanas par to, kādos noderīgos amatos ir bijušie studiju biedri, un tad jau vienkārši atlaidām ar dejām, runām par sadzīvi un dzīvi, un sākotnēji solīdā sēdēšana pie galdiem aizvien vairāk sāka līdzināties ģeorallijam. Muļķīgākais, ka 3 no rīta, kad mani beidzot bija uzlūdzis bijušais kolēģis, muzikanti beidza spēlēt, pilnīgi nepiedodama nolaidība.
   Svētdienu likumsakarīgi pavadīju guļot, šodienu arī, kaut ko minimāli pastrādājot un izraisot nepārtrauktu vilšanos kaķos, kuri grib, lai viņus bužina un ņem klēpī, nevis iebarikādējas guļamistabā.
linkpost comment

[Oct. 3rd, 2014|09:20 am]
[Tags|]

   Nu labi, izskatās, ka iespējas nobalsot Rīgā man var arī nebūt, tāpēc man un citiem Vidzemes balsotājiem par prieku, varat izteikt viedokļus, kas jāstrīpo un kas jāpluso "Vienotības" Vidzemes kandidātu listē.
   Es tikmēr izdomāšu, vai labāk balsot Salacgrīvā vai Ainažos (tiem, kas sestdien kaut kur pārvietosies un grib atrast labāko vēlēšanu iecirkni - šeit ir karte https://mapsengine.google.com/map/viewer?mid=zw7j580PBYeM.koHjCfXt7JVk)
link6 comments|post comment

[Sep. 30th, 2014|02:45 pm]
[Tags|]

   Dārgie lasītāji, jums ir kārtējā iespēja ietekmēt vēlēšanu rezultātus, izsakot viedokli par to, kurus kandidātus svītrot un kurus plusot. Plānoju balsot Rīgā par "Vienotību", pašlaik zinu, ka pievilkšu plusiņu Viņķelei un Rinkēvičam, bet par pārējiem kandidātiem nav noteikta viedokļa.
   Komentāros vieta jūsu argumentiem un faktiem :)
link22 comments|post comment

[Sep. 25th, 2014|09:43 am]
[Tags|, ]

   Es visu laiku esmu bijusi ļoti mīkstsirdīga attiecībā uz Ruduļa barošanu, bet nupat viņa treknais vēders lika pieņemt lēmumu, ka pārejam atpakaļ uz iepriekšējo barību, jo Muris tāpat ēd savu speciālās barības porciju uz balkona. Rižais nebija īpaši apmierināts, žēlojās, ka šitie graudi neesot ēdami, bet nāksies vien pierast. Nez, ko viņi tai urīnceļu profilakses barībai tādu liek klāt, ka kaķi kā aptrakuši (nu labi, Muris ēd tikai sajauktu ar mīksto barību). Pagaidām nav plāna, ko darīsim ziemā, kad uz balkona būs auksts - varētu laist Muri ēst noliktavas telpā, bet viņam tur ir tik interesanti, ka viņš pazūd aiz plauktiem un bļodiņu atstāj neskartu, pie tam uz saucieniem nereaģē.
link4 comments|post comment

[Sep. 21st, 2014|11:01 am]
[Tags|, ]

   Nu lūk, ļoti prātīgi drusku apslimu nedēļas nogalē. Vispār pazīmes bija jau piektdien, bet purvu semināru izturēju godam, vakar visu dienu slaistījos pa gultu ar grāmatu un sāpošu kaklu, šodien ir iesnas un kaulu laušanas sajūta. Ar datoru gultā mēģinu vadīt zālāju anketas, labi, ka ir kas pienes brokastis.
   Jāizbauda mājas, kamēr var, jo, tā kā man parādījās brīva nedēļas nogale, tad principā piekritu iespējai pakartēt meža biotopus pie Ainažiem. Nekādu brīvdienu, kamēr turpinās veģetācijas sezona, vai ne.
linkpost comment

[Sep. 18th, 2014|09:46 pm]
[Tags|]

   Esmu izdzīvojusi divas dienas mežu semināra, četras dienas zālāju kartēšanas Zilupes un Ludzas novados, divas trīsstundīgas sanāksmes Ventspilī un vēl atlicis purvu seminārs un viena diena zālāju anketu savadīšanai, tad svētdien varēšu visu dienu gulēt. Pirms atkal jūgties darbā, bet nu jau parādās gaisma tuneļa galā, kas nav vilciens.
   Zilupē izbaudīju Latvijas austrumu gala ļaužu viesmīlību un laipnību; latviski gan neviens tur nerunā (labākajā gadījumā saprot, bet es necentos pārbaudīt), toties cienā ar pusdienām un brauc rādīt, kur var tikt pāri upītei pa bebru dambi. Dzīvojām Zilupes arodvidusskolas kojās, tādas riktīgas kojas, kur no uzcelšanas brīža ir uzlaboti tikai logi un duša (labi, ka vismaz tā!) Pa nakti salām ar visām biksēm, džemperiem un divām segām, no rīta tāda migla, ka vispār neko redzēt cauri. Smuku pļavu maz, vairums dīvāna zemnieku appļautas un siens atstāts, nožēlojams skats. Bet kopumā produktīvs izbrauciens.
link5 comments|post comment

[Sep. 8th, 2014|10:40 am]
[Tags|, , ]

   Sestdien pabeidzu apsekot zālājus vienā novadā; dabūju gan dzirdēt visu, kas kaimiņienei bilstams par pieteikto zālāju saimnieku (un tas nebija nekas labs!), gan iet aplokā pie tramīgas ķēves, kurai kompānijā ielaista govs, citādi ķēve visu laiku zviedzot; laimīgā kārtā saimnieks pavadīja arī uz otru aploku, kur bija pusauga bullēni, kas vispirms nesās man virsū, bet tad pārdomāja un aizrikšoja uz krūmiem. Tikmēr dzīvesbiedrs, ar riteni atminies no mājām, mašīnā svētlaimīgi gulšņāja un lasīja avīzi.
   Priekuļos saēdāmies beku mērci un visādus dārza labumus, kaut cik izgulējāmies un pat drusku pastrādāju, vairāk gan visu dienu īdēju, ka jāstrādā un nevaru saņemties. Lai pavisam dzīve par aveni neliktos, vakarā Rižais grozījās man pa klēpi un vienā brīdī aiz sava lempīguma izkrita ārā, mēģinādams noturēties ar nagiem manās plikajās kājās. Toties dzīvesbiedrs uzcepa ābolkūku, tā ka kopumā sūdzēties nevaru, lai arī jau kuro nedēļu pēc kārtas brīdis, kad var iet gulēt, ir vislabākais visas dienas garumā.
link2 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]