Parasts cilvēks, parasti ieraksti [entries|archive|friends|userinfo]
Antuanete

[ website | Čivinātava ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Feb. 28th, 2015|06:30 pm]
[Tags|, , ]

   Vairāk kā puse darba nedēļas tika pavadīta sanāksmēs un semināros, kā teica viena kolēģe - "sēdošs un ēdošs darbs" (divas sanāksmes, katrā bagātīgs kafijas galds, un nav laika iet ēst normālas pusdienas). Piektdien jutos ļoti efektīva, jo semināra starplaikā izrunāju vairākas svarīgas lietas ar citiem dalībniekiem (tāda jau ir galvenā šo pasākumu jēga - kafijas pauzes, kurās papļāpāt ar citādi reti satiekamiem biedriem), pēc tam uztaisīju ornitologiem kartes iešanai dabā, un vēl paspēju uz baletu ("Romeo un Džuljeta"- man ļoti, ļoti patika horeogrāfija un arī izpildījums!).
   Lai kompensētu visus tos groziņus un cepumiņus, šodien no tirgus sastiepu zaļumus un dārzeņus, kā arī kļavu sulas. Un pat izvilkos pastaigāties, kamēr dzīvesbiedrs riņķoja pa stadionu. Tas gan beidzās ar jauna Latvijas produktu veikaliņa atklāšanu un Rāmkalnu saldējumu ledusskapī...
linkpost comment

[Feb. 23rd, 2015|09:54 am]
[Tags|, , ]

   Lai kā te izskatītos pēc pavasara, Otepē bija tīri laba ziema - slēpes nebijām par velti veduši līdzi. Tartu maratona trase gan šausmīgi apledojusi, vismaz sākuma posmā, šogad būtu bijis prātīgāk braukt uz Kēriku, bet kas tad to varēja paredzēt. Kamēr dzīvesbriedis skrēja pa šoseju, es nepilnu stundu paslēpoju, tad braucām uz Sangasti ēst pusdienas (bija labi, bet būtu jāslēpo stundas trīs, lai kompensētu viņu milzīgās porcijas). Uzkāpām skatu tornī pie maratona trases, un, tā kā prasījās vēl drusku pastaigāties, Otepē aizgājām līdz tramplīnam. Es biju mēma - skatoties tramplīnlēkšanas sacensības pa TV, viss izskatās pavisam citādi, bet dzīvē tā konstrukcija ir tiešām grandioza, un piezemēšanās sektors ir neiedomājami stāvs (kas gan ir loģiski, ja tā padomā, bet ekrānā nepavisam neizskatās).
   Gulēt abas naktis sanāca pamaz, jo krietni aizsēdējāmies, bet tam jau ir domāti darba tusiņi.
link3 comments|post comment

[Feb. 20th, 2015|10:45 am]
[Tags|]

   Vakar dabūju darba mašīnu no divnedēļu remonta (un rēķinu par četrciparu skaitli piedevām). Beidzot visas nebūšanas ir novērstas, mašīna vairs neizklausās pēc traktora (es domāju, ka tas ir normāli, izrādījās tehniskas problēmas ar mežonīgi dārgām detaļām) un es vienkārši kūstu no jaunā servisa attieksmes. Kopš mašīna nonāca manā pārziņā, nepameta sajūta, ka man ir karmiska nesaderība ar dīlera servisu (NEKAD viņi ar pirmo reizi nepasūtīja visas detaļas pareizi), beidzot neizturēju un atradu citu. Tagad katru reizi, kad auto tur pavada ilgāku laiku, viņu nomazgā, novasko un iztīra salonu, un vakar servisa vadītājs atzīmēja, ka mašīna ir stāvējusi iekšā "lai jums nebūtu jābrauc ar aukstu". Aww! Tie, protams, ir virspusēji sīkumi, bet arī attieksme pret remonta procesu priecē, un atliek cerēt, ka tagad kādu laiku varēšu braukt bez remontiem - galu galā, tūlīt jau kusīs sniegs un sāksies īstā darba sezona gan man, gan auto.
link6 comments|post comment

[Feb. 16th, 2015|01:14 pm]
[Tags|, ]

   Nedēļas nogale bija visai produktīva, lai arī daļu sestdienas nācās veltīt darbam. Toties sestdienas vakarā bijām uz "Mihails un Mihails spēlē šahu". Man ļoti patika - gan koncepcija, gan izpildījums, gan mūzika (bet man jau vispār ir vājība pret šī autora skaņdarbiem). Tā nu baismā diena ar spīdīgiem baloniem un cilvēkiem, kas nēsājas pa pilsētu ar rožu pušķiem, tika pārlaista veiksmīgi (romantika? mums brokastīs bija banānu pankūkas, dārgais uzcepa, kamēr es no rīta gulēju).
   Vakar divas ciemošanās, kam par godu gribēju izcept kēksu. Viss bija labi līdz brīdim, kad izcēlu trauku no cepeškrāsns un uzliku uz plīts. Kur KĀDS nebija izslēdzis plīts riņķi, rezultātā uz kēksa apakšas parādījās pārogļojies plankums. Neko, nogriezām un apēdām, un turpmāk es uzmanīgāk paskatīšos uz plīti, pirms tur kaut ko novietot.
link6 comments|post comment

[Feb. 11th, 2015|05:02 pm]
[Tags|, ]

   Mums darbā ir kaimiņš. Zināmā mērā, jo apdzīvo viņš pagrabu, kas daļēji atrodas zem mūsu telpām. Dažādu trubu izvietojuma un ventilācijas īpatnību dēļ mēs esam lietas kursā par KATRU ēdienreizi, kad šis subjekts kaut ko gatavo uz plīts. No rīta, piemēram, tās ir ceptas olas, šodien - cepti kartupeļi ar desu. Un tā katru dienu. Tā kā esam novērojuši, ka subjektam ir arī sirdsdāma, kas reizēm ierodas ciemos (vai varbūt dzīvo pastāvīgi? ne katru vakaru gadās satikties), tad ir vāja cerība uz to, ka racionā parādīsies, teiksim, salāti vai tvaicēti dārzeņi, kas neizplata aromātu tādā intensitātē kā cepti kartupeļi.
link1 comment|post comment

[Feb. 5th, 2015|10:49 am]
[Tags|]

   Sen nekas nav rakstīts par virtuvi, jo vispār jau nav laika un iedvesmas ar kaut ko interesantu noņemties nedēļas nogalēs. Toties biežāk gribas kaut ko garšīgu darbdienu vakariņām, tāpēc beidzot pievērsos jautājumam, kā pagatavot īsti garšīgu mērci makaroniem. Par iedvesmu kalpoja Kristas padomi, taču uzreiz jāsaka, ka vienkāršākais variants tikai ar dārzeņiem un konservētiem tomātiem īsti nesniedza cerēto baudījumu (es gan nezinu, vai dārgais pietiekami ilgi to mērci sutināja). Toties vakar! Man reti gadās pagatavot pamatēdienu tā, lai gribētos likt papildporcijas, bet šis nu bija tas gadījums. Tātad, uz pannas apcep sagrieztu sīpolu un ķiploku, drusku sasmalcināta kumina, un pievieno blenderī sasmalcinātu burkānu un pāris kātus selerijas (šis ir labs šortkats, ja negribas lieki griezt un rīvēt). Pieber čili pārslas, drusku saldās paprikas un pavisam drusku kūpinātās paprikas pulvera. Pievieno pāris karotes pamatīgi bieza vistas buljona, kas palicis pāri no vistas sautējuma, bundžu tomātu savā sulā, karoti tomātu pastas un karoti Provansas garšaugu maisījuma. Pievieno dažus sagrieztus saulē kaltētus tomātus un tad visu sutina bez vāka kādas 20 minūtes, kamēr mērce sabiezē.
   Domāju, ka izšķirošais faktors mērces panākumos bija tomātu pasta, kā arī buljons, un tas radīja atšķirību starp mērci "meh!" un mērci "dodiet vēl!". Un, tā kā parastie makaroni bija beigušies, varēja izlietot skapītī aizķērušās olu nūdeles un ēšanai izmantot smalko Rimi pastas piederumu komplektu, kas citādi draud noputēt plauktā.
link3 comments|post comment

[Feb. 2nd, 2015|10:51 am]
[Tags|]

   Ja pagājušonedēļ slimiķis bija Muris, tad šonedēļas nogalē nolikos es - pareizāk sakot, ceturtdien atbraucu no Vecpiebalgas apmeklējuma un knapi aizrāpoju līdz dīvānam, tik slikti jutos. Pēc straujā sākuma un izteiktā drudža jau sabijos, ka gripa, bet būs vien vīruss vulgaris; trīs dienas gultas režīma, un šodien esmu puslīdz darbspējīga (labprāt gan būtu pagulējusi vēl, bet darbi negaida). Līdz ar to kaķi izspruka no brauciena uz klīniku potēties, toties dabūja savu iecienītāko ciemiņu, dzīvesbrieža kolēģi, kurš abus gan sabužināja, gan pat izķemmēja.
linkpost comment

[Jan. 25th, 2015|12:25 pm]
[Tags|]

   Muris sagādāja rūpes, pēdējās trīs dienas atsakoties no barības. Sākumā domājām, ka problēma ir tajā, ka es nopirku nepareizo barību, dārgais sagādāja pareizo. Nepagāja ne pāris dienas, kad kundziņš atteicās arī no visādi citādi iecienītās barības, un bija pierunājams tikai drusku nolaizīt no pirksta olas dzeltenumu. Vakar neēda arī piedāvāto gaļas gabaliņu. Sarunājām šodien vizīti klīnikā, bet no rīta atradās viena konservu bundžiņa. Ko domājies, Muris uzklupa konserviem un apēda, ka nebija ko redzēt. Uz klīniku tomēr aizvedām, jo cietās barības neēšana varētu nozīmēt problēmas ar zobiem. Klīnikā izpētīja zobus, atzīmēja, ka trīsgadīgam kaķim zobi varēja būt labāki un ir izveidojies zobakmens, taču nekā tāda, lai atteiktos no ēdiena. Tātad, Murītis vienkārši gribēja konservus un tam par godu trīs dienas piketēja un badojās. Sapirkām pastu spalvu izvadīšanai, prettārpu zāles, ļoti dārgu pulverīti zobakmens novēršanai, un transportējām nelaimīgo zvēruli atpakaļ. Jācer, ka izdosies pierunāt ēst sauso barību, jo zobu dēļ uz konserviem pāriet nevar, lai kā kundziņam tie garšotu.
link5 comments|post comment

[Jan. 19th, 2015|09:39 am]
[Tags|]

   Nedēļas nogali pavadījām Otepē, klātienē skatoties Pasaules kausa posmu slēpošanā. Super, dodiet vēl! Tā kā pretim tribīnēm ir lielais ekrāns, kur rāda notiekošo visā trasē, tad nezūd nekas no televizora priekšrocībām, toties dzīvajā redzēt finišu - tas ir kaut kas! Lēcām kājās un kliedzām līdz ar visiem, kad soms cīnījās par trijnieku (igauņiem labi - ja finālā nav savējo, tad var tikpat sirsnīgi atbalstīt brāļu tautu), elpa aizrāvās, kad vīriešu pusfinālā trīs dalībnieki nobraucienā pamatīgi novilka uz acīm, līdz pēdējam turējām īkšķus par polietēm komandu sprintā... Vārdu sakot, bija labi.
   Nakšņojām Sangastē (jo visas Otepē viesnīcas bija aizņemtas jau pāris mēnešus pirms pasākuma); jāatzīmē Igaunijas apstākļiem neatbilstošā WiFi kvalitāte numuriņā (kaut kāds vārgs signāls tikai pie loga), toties tur ir lielisks restorāns - ja brauciet garām, noteikti piestājiet un nogaršojiet desertā krēmu ar kama miltiem.
link5 comments|post comment

[Jan. 12th, 2015|09:51 am]
[Tags|]

   Vakardiena bija totāli neproduktīva mājas kārtošanas ziņā (lai arī biju saposusies vismaz ieviest kādu sistēmu dokumentu atvilktnē), toties produktīva virtuvē. Beidzot saņēmos uz veselas karpas cepšanu - nav jau sarežģīti, bet viemēr atturēja noņemšanās ar zivs sagatavošanu. Un ne velti! Lai arī es vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka cilvēkam, kurš ēd gaļu vai zivis, būtu jāspēj noslaktēt un sagatavot savu ēdienu, karpa ir nevājš pārbaudījums. It kā pārdevēja viņu nodūra, bet, protams, mājās izlietnē zivs izrādīja dzīvības pazīmes. Zinātāji, kāda tad ir pareizākā metode, lai izbeigtu karpas ciešanas? Pārdevēja bija dūrusi kaut kur sānos zem žaunām, bet man likās, ka tomēr bija jādur mugurā tūlīt aiz galvas.
   Lai nu kā, izliku kaķus uz lodžijas un tiku galā ar procesu no A līdz Z. Nākamreiz tomēr jāņem lielāks kukainis, jo tā visa jezga atkal uz pusotru ēdienreizi.
link8 comments|post comment

[Jan. 9th, 2015|10:26 am]
[Tags|]

   Es parasti nebubinu par laika apstākļiem, jo nekas nav vienkāršāk kā uzvilkt piemērotus apavus un apģērbu, pirms iziet no mājas. Taču šodien ceļš uz darbu bija tik izaicinājumiem bagāts, kā vēl nekad - pie stacijas pilnīgi pliks, ar ūdeni pārklāts ledus visa laukuma platībā, uz visām gājēju pārejām sniega un ūdens šļura pāri potītēm, Vērmanes dārzā, kur celiņi cītīgi nobirstēti, melnais ledus... brīnums, ka tiku līdz darbam vienā gabalā. Un, protams, kurš tad ziemā ņem lietussargu, vai ne?
link3 comments|post comment

[Jan. 3rd, 2015|04:39 pm]
[Tags|]

   Ļoti labi nosvinējām zīmīgo datumu - atbrauca vecāki, un aizgājām tepat Ogrē vispirms uz restorānu pusdienās, pēc tam turpat netālu uz kafiju un kūciņām. Kaķi šķita jau aizmirsuši savu audžumāti, taču beigās Muris atcerējās un aizvedināja uz vannasistabu ķemmēties. Tagad mēģinu morāli nobriest iet uz veikalu pēc izejvielām kūkai (uz darbu kaut kas būs jāaiznes).
link16 comments|post comment

[Jan. 2nd, 2015|03:21 pm]
[Tags|, ]

   Jauno gadu sagaidīju visai mierīgi, toties zināmā mērā eksotiskā vietā - Ilgu pilī pie Baltkrievijas robežas, kompānijā ar Daugavpils biologiem. Turpceļā no šosejas līdz Ilgām aizstaigājām kājām (dāmu kompānijā, kamēr kungi aizveda mantas), pa ceļam sastapām medniekus, sagādājām eglīti, kā arī mums garām pabrauca robežsargi, bet neapturēja, kā viņi to parasti dara - laikam jutās vainīgi, ka pirms vairākām dienām saņemtais iesniegums par atļaujām tā arī nav parakstīts un atļaujas nav izgatavotas. Vakara gaitā drusku pārēdāmies garšīgo rosolu, paspēlējām faktu spēli "Latvija", paklausījāmies, kā četrgadīga jaunkundze dzied pašizdomātas ārkārtīgi pozitīvas dziesmiņas, pakulstījām mēli un ap pustrijiem devāmies gulēt (tur ir tāāds klusums!) Otrā dienā pa slapjo sniegu aizstaigājām līdz Riču ezera kraujai (labi, ka robežsargi bija iebraukājuši ceļu), izgājām cauri meža susuru valstībai ar daudziem būrīšiem, vēl drusku pasēdējām pie galda un devāmies garajā ceļā mājup.
   Vakar ļoti gribējās lapu salātus, šodien toties ķēros pie kāpostu šķovēšanas, jo pa visiem svētkiem kāposti bija tikai vienā reizē, un likās tā kā par maz.
dažas telefonbildes )
link3 comments|post comment

[Dec. 27th, 2014|01:39 pm]
[Tags|, ]

   Svētku pirmais cēliens veiksmīgi pārdzīvots; protams, pārēdāmies visas trīs dienas pēc kārtas, bet tā mēreni (jo pārēšanās ir garantēta arī tikai pagaršojot visu, kas tradicionālajā radinieku saiešanā ir uz galda). Lepojos ar to, ka pirmais mēģinājums cept veselu vistu izdevās godam - sakombinēju gudrības no šejienes, marinādes recepti no šejienes un pildījuma recepti no šejienes, rezultātā cepetis bija sulīgs un garšīgs. Tā nu ar dārgā radiniekiem aizvadījām 24. decembra pusdienas, pie dāvanu izdalīšanas kaut kā tika noorganizēts, ka otrs jaunākais dalībnieks pienesa ciemiņiem dāvanas un viņu vietā arī noskaitīja dzejolīšus, tā ka nevienam nenācās meklēt telefonā pēc pantiņiem. Vakarā devāmies uz Priekuļiem, tur uzlikta glīta eglīte, kas nepatīk vienīgi Pūkai, jo eglīte ir priekšā viņas ierastajam maršrutam pa viesistabas logu. Apdāvinājāmies ar koncertu un operu biļetēm, savukārt, tēvs bija nevilšus uzminējis, ka es Doma laukuma tirdziņā jau otro gadu skatos uz cimdiem, ko ada viena pazīstama ūdeņniece, tā nu man tika biezi dūraiņi.
   25.12. eglīte, kā ierasts, ar radiniekiem un pie pamatīga galda, kā arī ir jāskaita pantiņi. Tā kā pieaugušajiem ir atļauts lasīt no špikera, tad mūs glāba telefons un internets; tiesa gan, nav nemaz tik viegli atrast ko jēdzīgu, bet man izdevās izrakt pilnu tekstu dzejolim par pieciem kaķiem, kas sadomāja vārīt putru. Vakar vēl iebraucām pie māmiņas māsas, kura mūs izklaidēja ar dzirkstošiem stāstiem par vizīti Austrālijā, tā ka radu apciemošanas programma izpildīta godam, un tagad jāsāk pārtikt no salātiem un dārzeņiem (nupat sagriezām pilnu katlu sautējumam).
linkpost comment

[Dec. 23rd, 2014|10:31 pm]
[Tags|, , ]

   Nupat arī man ir iestājusies tā pirmssvētku sajūta, ka gribas raudāt, jo tik daudz jau padarīts, bet vēl darbu saraksts netaisās beigties. Tikko izslēdzu plīti (labi, ka pietika saprāta cepumiem mīklu sataisīt jau svētdien), pirmoreiz mūžā iemarinēju veselu vistu, vēl jāsasaiņo pāris dāvanas, jāsaliek drēbes braukšanai pie vecākiem, jānovaksē kājas... Drīkst trīsreiz minēt, ko pa šo laiku dara dzīvesbriedis (nu labi, jāatzīst, ka viņš paveica misiju "Iepirkšanās 23. decembrī", kā arī šobrīd izkar veļu) un kaķi.
   Nekas, rītvakar es arī sākšu atpūsties.
link3 comments|post comment

[Dec. 20th, 2014|09:16 pm]
[Tags|]

   Darba Ziemassvētku pasākumi ar katru gadu kļūst labāki. Šoreiz okupējām visu restorānu un ēšanu organizējām furšeta formātā, līdz ar to nesanāca pārēsties un varēja figurēt no viena galdiņa pie otra, papļāpājot ar visiem kolēģiem. Rezultātā tālāk devāmies tikai pēc pusnakts, un bijām neierasti kuplā sastāvā. Kolēģis, kuram uzticējām atrast nākamo pieturvietu, saķēra galvu, ka piektdienas vakarā Vecrīgā nebūs iestādes, kur brīvi ievietoties 16 cilvēkiem, taču tāda atradās. Mūzika bija laba, kokteiļi arī, un pēc brīža sākās mežonīgas dejas, kas turpinājās gandrīz līdz puščetriem, kad vairums devās mājās. Pieļauju, ka tradicionāli pēdējie noslēdza vakaru sešos no rīta, tā notiek vienmēr, neskatoties uz sākuma daļas scenāriju.
link2 comments|post comment

[Dec. 19th, 2014|01:49 pm]
[Tags|]

   Mēneša pirmo ierakstu MASiņš sanāk tīri jauks!

Jaunajam gadam pie TV nebija ne vainas - pēdējā brīdī tomēr iztrausos no gultas, sakārtoju virtuvi, uztaisījām nelielas uzkodas un atkorķējām prosecco. Joprojām neesmu īsti vesela, piektdien sākās pamatīgas iesnas, tagad ir drusku labāk, bet neatiet galvassāpes. Šodien apciemojām dārgā radiniekus Alūksnē, lai izdalītu ielūgumus. Šorīt sanāca jauka saruna ar Rimi kasieri, jaunu puisi. Lietuvā bija labi, esmu norāpojusies pa nogāžu mežiem un zālājiem tā, ka kājas knapi klāt turas. Šodiena sākās labi (veiksmīgi izdevās sarunāt ar leišu viensētas saimnieku apskatīt mežiņu pie viņa mājas), taču turpinājās ar visādiem šķēršļiem. Beidzot ir pienācis tāds īsti silts vasaras vakars, uz lodžijas stāv krēsls un plauktā visādi balti, rozā un dzirkstoši vīni... un man ir tādas iesnas un klepus, ka drīzāk būtu jādzer groks. Piektdien svinējām krustmāmiņas jubileju; akmandieniņ, tā dziedājusi es sen nebiju! No biotopu mācību semināriem, tā vien šķiet, apjomā palielinās gan smadzenes, gan viduklis. Ja nu es vēl šaubījos, vai doties nedēļas nogalē atkal kartēt mežus, fakts, ka iepriekšējā reizē esmu atradusi platlapu cinnu (Biotopu Direktīvas II pielikuma, Latvijas īpaši aizsargājamā un mikroliegumu suga!), liek nepacietībā trīties un gaidīt, kad atkal tikšu dabā. Ir tomēr mazliet dīvaini Google Maps augstā detalizācijā izpētīt kempingu okeāna krastā, kurā pēc divām nedēļām nakšņosim. Jaunākajās ziņās - mūsu mājās ir kramplauzis.
linkpost comment

[Dec. 19th, 2014|10:50 am]
[Tags|, ]

   Pirmais Ziemassvētku pasākums - dzīvesbiedra darba balle - pieveikts godam, šogad bija daudz patīkamāki priekšnesumi un izklaides kā citas reizes, drusku padejojām un pilnīgā bērnu laikā devāmies mājās. Šorīt 9 vajadzēja būt Rīgā, bet ņēmu un iepēros mega sastrēgumā, kas radās nokrituša luksofora dēļ, no pirmā luksofora līdz Krustpils ielai braucu 50 minūtes. Tā iet, ka neklausās radio, kur kaut ko runā, būtu zinājusi, ka jāmet riņķī un jābrauc caur Sauriešiem. Toties noskaidrojās, ka Rīgā lielākos sastrēgumus taisa iebraucēji no Maskavas ielas puses, jo, kad tiku garām nelaimīgajam luksoforam, tālāk braukšana bija teju kā brīvdienās.
   Šodien darba pasākums un tad rīt beidzot jāķeras pie dāvanu saiņošanas un virtuves darbiem.
link3 comments|post comment

[Dec. 10th, 2014|07:58 pm]
[Tags|, ]

   Nu lūk, pienācis arī manā dzīvē brīdis, kad atstāju karti bankomātā. Pateicoties laipnajai atradējai, jau pēc 10 minūtēm mani sazvanīja dzimtā banka, ieteica karti nomainīt, un solīja piektdien gatavu. Diemžēl piektdien nebūšu Rīgā, tāpēc nāksies dzīvot bez kartes līdz pirmdienai - labi, ka ir rezerve citā bankā. Cirslītis, nu.
   Toties veiksmīgi dabūju parakstu no viena zemes īpašnieka par perspektīvo infrastruktūras objektu, šai sakarā gan nācās pusstundu pastāvēt piejūras vējā un uzklausīt stāstu par to, kā upe agrāk izskatījās un kā tagad par daudz niedru, bet tas nekas - no savas puses paspēju izglābt sausieņu pļavu, iesakot tomēr nevis šķūrēt ciet vecās tranšejas, bet gan aizbērt, lai pļava saglabātos. Tādas arī mēdz būt darbdienas.
linkpost comment

[Dec. 1st, 2014|03:04 pm]
[Tags|]

   Jaunākajās ziņās - mūsu mājās ir kramplauzis. Saucas Muris, un ir iemācījies attaisīt vannasistabas skapīša apakšējo atvilktni. Piezīmēšu, ka atvilktne ir visai smaga, ar bremzes mehānismu (interesanti būtu paņemt ņūtonmetru un noskaidrot, kāds spēks tad jāpieliek atvēršanai), bet no rītiem un vakaros stāv līdz kājai vaļā. Un reizēm Muris viņu atvelt arī tad, kad esam mājās!
   Cēlonis visai loģisks - kamēr bijām prom, māmiņa Muri tā pabiežāk ķemmēja, un tagad viņš uzstājīgi taisa vaļā atvilktni, kurā ir ķemmējamais cimdiņš.
link3 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]