Parasts cilvēks, parasti ieraksti [entries|archive|friends|userinfo]
Antuanete

[ website | Čivinātava ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[May. 24th, 2015|06:20 pm]
[Tags|, , ]

   Šodien saņēmos un paveicu divus pamatīgus darbus - aizvedu kaķus sapotēties, kā arī sastādīju garšaugus un dažas atraitnītes kastēs uz lodžijas. Sākumā bija doma, ka varētu abus kaķus iebāzt būrītī vienlaikus, bet, neskatoties uz piesardzības pasākumiem, Muris aizmuka, kad juta kaut ko nelabu, tā ka vispirms tika izvizināts Rudulis un tad Muris. Jāsaka, Muris ir bijis uz klīniku biežāk, tāpēc pa ceļam uzvedas daudz labāk - pat skatās pa logu ar zināmu interesi un uzvedas mierīgi. Savukārt, Rižais vispirms izmisīgi riņķoja pa būri, un pēc tam nebalsī ņaudēja - klīnikā gan nomierinājās, un poti saņēma tik žigli, ka pat nepamanīja. Kompensācijai par neērtībām abi dabūja konservus, un diezgan ātri nomierinājās un vairs nemēģināja mukt no manis.
   Vakar biju ekskursijā pa Botānisko dārzu ar Latvijas botāniķu biedrību - pierakstīju visādus dekoratīvos krūmus, ko varētu ieskapēt vecākiem (diemžēl dārzā nav nevienas saulainas, bezvējainas vietas, kas derētu magnolijai), un būtu jāaizbrauc ekskursijā nākamajā vai aiznākamajā nedēļā apskatīties, kā zied dzegužkurpīte - jūtos apdalīta, jo nekad nav sanācis ne apmeklēt kādu zināmo atradni, ne atrast "savējo". Jaunā oranžērija varen skaista, it sevišķi var apbrīnot lielos kaktusus, kurus izdevies pārvietot ar minimāliem zaudējumiem (kā komentēja direktors, vairāk cieta dārza darbinieki...).
linkpost comment

[May. 19th, 2015|10:00 pm]
[Tags|]

   Šodien atklāju zālāju kartēšanas sezonu - protams, drusku par ātru, jo pamatīgi jārakņājas un jālauza galva, kas tad mums te tāds izdīdzis, bet darbi negaida. Biju gan domājusi no konferences Igaunijā pa taisno braukt uz naktsmītni, bet saule vēl bija augstu un laiks labs, tāpēc ceļmalā pārģērbos, uzvilku gumijas zābakus, un devos izpētē. Interesanta ir latviešu mentalitāte - iebraucu pie mājas, kurai apkārt žogs un vārtiņiem priekšā ārdās suns; tā kā neviens ārā nenāk, tad turpat nolieku mašīnu un sāku apstaigāt zālāju. Necik ilgi, dzirdu, ka dārzā tomēr kāds ir - saimniece pļauj zāli. Ja es nebūtu uzrunājusi, tā vien šķiet, ka viņa pat nepainteresētos, ko daru viņas pļavā. Beigās sanāca jauka saruna, izstāstīja man par apsaimniekošanu un ieskapēja kastīti ar mājas vistu olām (kā lai tās tagad saglabāju? numuriņā nav ledusskapja, nāksies izlikt uz terases un cerēt, ka nekļūs pārāk karsts), par to es izstāstīju, kas labs pļavās aug un kā tikt pie atbalsta maksājumiem.
   Pusastoņos ierados "Kapteiņu Ostā", nomainīju gumijas zābakus pret piedienīgākiem apaviem, un devos uz restorānu. Cēzara salāti viņiem ir brīnumlabi (mērcē skaidri var just anšovu klātbūtni, un vistas un bekona tikpat daudz cik salātlapu), numuriņš glauns bezgala - ar terasi un skatu uz jūru (žēl tikai, ka drusku līņā). Rīt jārauj, kamēr var, jo parīt no rīta, kad varētu vēl pastrādāt, sola lietu - it kā jau nav nāvējoši, bet tomēr nepatīkami. Un odi un knišļi! Tikko šķīlušies un izsalkuši pēc velna, bet es kaut kā nepaņēmu atbaidītāju, jācer, ka nenoēdīs pavisam.
link2 comments|post comment

[May. 17th, 2015|02:36 pm]
[Tags|, ]

   Interesanti, kā kaķi uztver skaņas. Manējie praktiski nekad neceļ ne ausi, kad kaut kas notiek televizorā, retumis viņiem kaut kas nepatīk no mūzikas atskaņotāja. Toties pietiek dzīvesbriedim vai man sākt dziedāt vai svilpot, kad abi pieglauž ausis, pieplok pie zemes un mūk aiz dīvāna. Pašlaik vienā istabā ar figūrzāģi tiek apstrādāti lamināta dēļi - Muris skatās diezgan lielām acīm un šķiet, ka nevar īsti uztvert, no kura virziena skaņas nāk, bet neko bailīgs neizskatās (toties, ja tas būtu putekļusūcējs!). Tāpat Muris mēdz salēkties no maisiņa čaukstēšanas vai pēkšņiem trokšņiem. Nez, kā viņi iemācās atšķirt "mākslīgas" skaņas no īstām un izdomāt, kura sadzīves tehnika būs ienaidnieks un kura nē.
link3 comments|post comment

[May. 14th, 2015|10:26 am]
[Tags|]

   Dienas prieks - esmu dabūjusi eksperta sertifikātu arī par piekrastes biotopiem! Vakar gan iedomājos, ka būs grūti pēc trim gadiem pagarināt, jo kādu laiku netaisāmies neko piekrastē darīt (pietika ar pēdējiem projektiem), bet gan jau trīs gadu laikā kaut kas ienāksies.
linkpost comment

[May. 12th, 2015|10:29 am]
[Tags|]

   Kamēr vairumā dārzu vēl ķirši nav noziedējuši, vakar uz Brīvības ielas konstatēju ne tikai ziedošas ābeles, bet arī ceriņus(!). Tas ir kā - ceriņi taču zied, kad sākas vasara, vai ne?
   Vēl man no vakardienas pusdienlaika telefons ir remontā, līdz ar to izveidojās piedzīvojums "pazaudējam un atrodam viens otru Alfā" divos cēlienos - sākās viss ar to, ka sadalījāmies, ejot uz WC, un iznākot nepamanīju dzīvesbriedi, kurš bija iegājis pulksteņu veikalā (kā es varēju iedomāties, ka cilvēks, kurš nēsā tikai pulsometra pulksteņus, varētu iet šādā veikalā?) Pēc tam es vienā apģērbu veikalā pazudu uzlaikošanas kabīnē, tikmēr dārgais gāja uz otru norunāto veikalu un, protams, tur mani neatrada, tad satikāmies pie ieejas, bet viņš atkal kaut kur pazuda, es aiz izmisuma paspēju nopirkt un līdz pusei izdzert saldējuma kokteili... Vārdu sakot, nepazaudējieties lielveikalā bez telefona, tas var prasīt diezgan ilgu laiku.
link9 comments|post comment

[May. 8th, 2015|09:46 am]
[Tags|]

   Vakar lasīju, kā visi žēlojas par neizdevušos dienu, un ļoti apmierināti gāju gulēt, jo man personīgi viss bija kārtībā. Piecas minūtes pirms pusnakts, mēģinot iespraust lādētāju (tumsā tas ir pagrūti), telefons izslēdzās un vairs nebija ieslēdzams. Konstatējām, ka lādētāju īsti arī nevar iespraust, šorīt pie dienas gaismas atklājās, ka ar nerimtīgo bakstīšanu nepareizā virzienā ir salocījusies ķepiņa lādētāja ligzdā. Rezultātā man ir telefons ar 20% baterijas, nekas nav bekapots (nu bet proootams...), šobrīd to īsti nevar izdarīt, jo tai pašā lādētāja caurumā ir jāsprauž datu kabelis, jāmēģina kaut ko sinhronizēt caur wifi (kā man riebjas apgūt jaunas telefona vai datora funkcijas...) un jānes labot - cerams, uz ilgu laiku no telefona nenāksies šķirties.
linkpost comment

[May. 7th, 2015|10:03 pm]
[Tags|]

   Interesanti, kā atšķiras prāta konstrukcijas, kuras cilvēki izvēlas, lai sadzīvotu ar faktu, ka pasaule nav taisnīga, un notiek visādas nejaukas lietas. Liela daļa iekrīt taisnīgās pasaules idejas skavās, un cenšas atrast pamatojumu un iemeslu gan tam, kas notiek ar pašiem, gan (un te sākas nepatikšanas) cenšas to pašu ideju piemērot līdzcilvēku ciešanām. Nu, jūs jau zināt, "vēzis ir tiem, kas patur sevī dusmas", "salauzi kāju - tātad vajadzēja palikt uz gultas un pārdomāt dzīvi" u.t.t.
   Dīvaini, bet mani mierina tieši fakts (un tas IR fakts), ka gan priecīgi, gan bēdīgi notikumi (neskaitot, protams, tos, kam skaidri definējama cēloņu un seku sakarība) gadās vienkārši tāpat, jo pasaule ir visai haotiska vieta, un nelaimes un traģiski notikumi ir tās neatņemama sastāvdaļa. Tas nenozīmē, ka man nav bail - reizēm pilnīgi nelabi paliek no domas, ka tīrās sagadīšanās pēc ar mani vai tuviniekiem var notikt kas slikts un neatgriezenisks. Bet tai pašā laikā es nepavisam nedomāju, ka dzīvojot kaut kādu šķīstu un apgarotu dzīvesveidu, pārtiekot no lapu kāpostiem un prānas, to varētu novērst. Un, vēl jo vairāk, ļoti ravēju no sava domāšanas veida pat ēnu no tiesājošajiem spriedumiem, ko reizēm gluži vai automātiski gribas izdarīt, kad uzzini par to, ka citiem noticis kaut kas slikts.
link7 comments|post comment

[May. 4th, 2015|09:26 pm]
[Tags|, ]

   Kamēr citi airē milzīgu skaitu kilometru (un mans tēvs pavada diennakti upes krastā, gaidot ar karstu zupu), es beidzot pieķēros savas istabas tīrīšanai vecāku mājās (2 maisi ar makulatūru, 1 maiss ar miskasti, un maisiņš ar iežiem, kas deponējami akmensdārzā). Saglabāju tikai pāris sentimentālas mapītes un pamatskolas atmiņu kladi. Vēl būs jāveic grāmatu pāršķirošana - to mums pa visiem ir savācies tik daudz, ka grāmatas okupējušas teju visas brīvās virsmas vairākās istabās, jāierīko kāda sistēma un viss jāatputekļo. Tikmēr spēcīgākos vīriešus māmiņa iedzina dārzā savilkt vagas un kopā ar brāļameitu sastādīja kartupeļus. Noslēgumā beidzot pirmais šīgada pikniks ar šašliku; man jau vairākas nedēļas no šašlika smaržas, kas pilsētā šur tur uzvēdī, sāka tecēt siekalas, tāpēc bija pēdējais laiks pašai ķerties pie marinēšanas.
   Šodien atkal meža biotopi, hektārus vēl neesmu skaitījusi, bet jābūt vairāk par 50 - attiecīgi, kājas klāt vairs neturas. Bija zvēru diena, redzēju 2 aļņus, kamēr gāju pa mežu, un vienu iztraucējām ar mašīnu, bija iznācis padzerties no grāvja. Un stirniņa nolēca no ceļa priežu jaunaudzē un nebēga prom - laikam iztraucējām barošanos ceļmalā. Dabūju arī pirmo dzeguzi; naudas kabatā nebija, toties biju paēdusi, un rokas pilnas darba materiāliem - ar šādu prognozi gadam esmu visai apmierināta.
link3 comments|post comment

[May. 1st, 2015|09:18 pm]
[Tags|, ]

   Klāt mans mīļākais gadalaiks, kad zaļā krāsa ir tik daudzos toņos, un visa vasara vēl priekšā. Pie tam šobrīd ir ideāls laiks mežu apsekošanai - pali jau noskrējuši, vēl var redzēt cauri krūmiem, nekož odi un nav par karstu. Nu, grīšļi varēja būt labāk atšķirami un koki tāpat, toties zied vizbuļi un viss pārējais pavasara aspekts (tā botāniķi sauc to, ka smukas puķītes sazied pavasarī pirms lapu plaukšanas, kamēr vēl līdz zemei nonāk gana gaismas). Laimīgā kārtā cūkas arī nesatiku, šais mežos vairāk ir aļņu, un viens aizlīgoja no mana maršruta, bet pārsvarā redzēju tikai pēdas, apkostus grīšļu ciņus un mēslu čupiņas. Dažas bildītes (ne ar aļņiem): ... tālāk ... )
linkpost comment

[Apr. 25th, 2015|07:14 pm]
[Tags|]

   Pavadītas vairākas visai darbīgas un veiksmīgas dienas, lai arī trešdiena nesolīja neko labu - trīsdienu komandējumu sāku ar mašīnas iesēdināšanu staignā pļavā (jo pirms sanāksmes gribējām drusku apskatīt Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidu). Beidzot īstenojās viedais teiciens par lielo džipu un traktoru, lai gan nemaz tik tālu jāiet nebija. Tā kā vispār bija jābrauc uz sanāksmi, tad atstājām ainavu ekspertu traktora meklējumos un līdz ar matu galiem paspējām uz sākumu, nepagāja ne stunda, kad mašīna bija klāt, un mācībstunda izmaksāja nieka 15 eiro.
   Tālāk viss gāja pēc plāna un grafika, drusku apskatījām arī dabas liegumu "Jaunanna" (šoreiz nekur neiestiegot) un pašā vakarā bijām Pilskalnē pie Ilūkstes (maršrutiņš tā uz 460 kilometriem). Ceturtdien riņķojām pa Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidu, vakar izstaigājām takas "Pilskalnes Siguldiņā" (tur ir skaisti, brauciet, kamēr lapas nav pilnībā saplaukušas!) un tīri pieklājīgā laikā bijām mājās.
linkpost comment

[Apr. 13th, 2015|10:10 am]
[Tags|]

   Laika apstākļu grafiku varētu saukt par veiksmīgu - vismaz pagājušās nedēļas mežu mācības pagāja lai gan aukstā vējā, vismaz bez slapjuma, un sestdiena vispār bija ideāla, nostaigājos pa smukiem priežu siliem un izgozējos saulītē. Vakar pēcpusdienā centos noķert pāris stundas darbam, un izgāju pirmo nogabalu zem pamatīga pūtiena un lietus - labi, ka lielais lietussargs izturēja. Esmu beidzot iemācījusies ieraudzīt priežu cietpiepes, un veselās divās vietās patstāvīgi atradu priežu sveķotājkoksngrauža apdzīvotus kokus.
   Nākamajā reizē būs jāsaņemas ķerties pie mežiem gar Krievupi - cerības, ka tā ūdenstece ir šķērsojama un varēs iziet visu vienā piegājienā, sabruka - nāksies iet daudzus kilometrus vispirms pa vienu krastu un pēc tam pa otru.
link3 comments|post comment

[Apr. 7th, 2015|10:12 am]
[Tags|, ]

   Lieldienas pavadījām pozitīvi, netrūka gan darba, gan atpūtas. Piektdien kā riktīgi nakriškāni ķērāmies pie bunkura kārtošanas - dzīvesbriedis izlauza grīdas dēļus un izmēza pāris kubikmetrus būvgružu, kas tur bija sabērti siltumizolācijas vietā, noklāja visu ar keramzītu un tagad jāgaida nākamā kārta - grīdas likšana. Tikmēr viss ir pieputējis nejēgā; būtu zinājusi, būtu visu vākusi ārā no plauktiem, bet ko nu vairs, būs lielāka motivācija izmest lieko. Istaba tagad piekrauta ar visādām mantām - tīrā kaķu paradīze, var līst kartona kastēs un gāzt zemē čemodānu.
   Sestdien krāsojām olas un drusku parosījāmies pa virtuvi; nekāda ārā iešana nesanāca, jo brīdī, kad tēvs aicināja palīgā pielikt putnu būrīti, iestājās slapjš sniegs. Vakarā Cēsu koncertzālē Pērta un Lāča skaņdarbi - tā, lai neaizmirstu par garīgumu. Svētdien pašūpojāmies, drusku uzkāvāmies ar olām un mielojāmies ar biezpiena torti un pashu.
   Vakar jautrā kompānijā devāmies uz Rēzeknes pusmaratonu, mani nolika par kolas un želeju padevēju, tā nu pavadīju laiku, stāvot dežūrā un pasniedzot sportistam nepieciešamo. Ar rezultātiem visi daudzmaz apmierināti, laiks pavadīts jauki un svaigā gaisā.
linkpost comment

[Mar. 29th, 2015|11:21 am]
[Tags|, ]

   Izpildos kā kārtīgs cirslis virtuvē. Tā kā šodien jāuzņem ciemiņi, vakar braucām pa Gemosu un citiem veikaliem; iegādājos tādas ekstravagances kā kilogramu kakao un kilogramu cepamā pulvera (jo šādā iepakojumā pulveris ir 3x lētāks nekā kastītē), taču mājās, sākot cept kūciņas, atklāju, ka kviešu miltu nav VISPĀR. Tā kā bija ļoti slinkums iet uz veikalu, izlietoju no ASV vestos un īpašām vajadzībām taupītos kūku miltus, sakasīju atlikušos speltas kviešu miltus un trūkstošo papildināju ar pilngraudu miltiem, taču ņurkstēt par savu muļķību nepārtraucu. Kas noved pie šī rīta, kad gatavoju kafiju (ko parasti nedaru) un konstatēju, ka KĀDS nav pateicis - pupiņas praktiski beigušās; būtu gan jauki to uzzināt brīdī, kad ciemiņiem tiktu piedāvāta kafija. Un vakar Gemosā būtu varējuši nopirkt par piedienīgu cenu, tagad jāiet uz ekoveikalu, kur Andrito kafiju tirgo ar manāmu uzcenojumu.
   Tādas mums pirmās pasaules problēmas (ja neskaita nozagto stundu pulksteņa griešanas dēļ).
link2 comments|post comment

[Mar. 27th, 2015|09:14 am]
[Tags|]

   Pavadīju divas patīkamas dienas seminārā Ziemupē; labi, ka bija arī iešana objektos dabā, citādi būtu kārtējais "sēdošais un ēdošais" darbs, kur nevar vien attapties starp kafijas pauzēm un ēdienreizēm (karbonādes šķīvja lielumā vien bija ko vērtas). Visi jau trinas uz iešanu dabā, aiznākamajā nedēļā ir viens seminārs un tad jau pavisam droši varēs sākt strādāt mežos.
   Tikmēr darbā nākamnedēļ jānomaina paklājs mūsu telpā. Visi bailīgi skatās uz skapjiem un galdiem, kas būs jānovāc un jāiznes no telpas; paredzams, ka laba tiesa ilgi glabātu materiālu veiks ceļojumu uz makulatūras kastēm. Ļoti labi, būs vieta jaunam bardakam.
linkpost comment

[Mar. 16th, 2015|10:20 am]
[Tags|, ]

   Muris ir riktīgs kundziņš - sāk ēst tikai tad, kad es viņu pie bļodiņas esmu pienesusi (!). Citādi trinas apkārt un skatās žēlām acīm, it kā Rudulis būtu dabūjis ēst, bet viņš nē. Un tad, kad savas bļodiņas saturs pa pusei izēsts, tad Muris dara ko? Pareizi, iet pie Ruduļa bļodas un izlaiza visas konservu paliekas, pieķerot klāt arī graudus (no rītiem dodam konservus kopā ar graudiem, lai var iebarot pretzobakmens pulverīti). Šorīt Ruduļa bļoda tika patukšota tik pamatīgi, ka dabūju piebērt papildporciju. Protams, ja tie paši graudi tiek izsniegti savā bļodiņā, tad tas neskaitās.
linkpost comment

[Mar. 15th, 2015|04:26 pm]
[Tags|]

   Dzīvesbriedis devies komandējumā, un kaķi to nepārprotami ir sajutuši, pilnīgi bez kādas piesardzības dara blēņas - lec aizkaros, pluina čemodānu, met no dīvāna zemē spilvenus un tādā gadā. Varētu padomāt, ka dabūjuši saulesdūrienu no saules vannām.
   Es tikmēr izgāju garākā pastaigā uz Zilajiem kalniem, pa ceļam varēja novērot visādas jaukas ainiņas (piemēram, pastaigā izvesta suņu kompānija - divi haskiji un viens klēpja plušķītis, kuram nācās tipināt divreiz ātrāk, lai tiktu līdzi lielajiem suņiem). Takas malā centos ieraudzīt kādu silpurenes vai smiltāja neļķes ceru, lai zinātu, kur nākt skatīties ziedus, bet trāpījās tikai plakanstaipekņi. Līdz vizbulīšu vietām nemaz netiku - jau tā sanāca divu stundu gājiens, mērķtiecīgai dabas baudīšanai citreiz būs jārīkojas kā sisītim un jābrauc līdz mežam ar mašīnu.
link5 comments|post comment

[Feb. 28th, 2015|06:30 pm]
[Tags|, , ]

   Vairāk kā puse darba nedēļas tika pavadīta sanāksmēs un semināros, kā teica viena kolēģe - "sēdošs un ēdošs darbs" (divas sanāksmes, katrā bagātīgs kafijas galds, un nav laika iet ēst normālas pusdienas). Piektdien jutos ļoti efektīva, jo semināra starplaikā izrunāju vairākas svarīgas lietas ar citiem dalībniekiem (tāda jau ir galvenā šo pasākumu jēga - kafijas pauzes, kurās papļāpāt ar citādi reti satiekamiem biedriem), pēc tam uztaisīju ornitologiem kartes iešanai dabā, un vēl paspēju uz baletu ("Romeo un Džuljeta"- man ļoti, ļoti patika horeogrāfija un arī izpildījums!).
   Lai kompensētu visus tos groziņus un cepumiņus, šodien no tirgus sastiepu zaļumus un dārzeņus, kā arī kļavu sulas. Un pat izvilkos pastaigāties, kamēr dzīvesbiedrs riņķoja pa stadionu. Tas gan beidzās ar jauna Latvijas produktu veikaliņa atklāšanu un Rāmkalnu saldējumu ledusskapī...
linkpost comment

[Feb. 23rd, 2015|09:54 am]
[Tags|, , ]

   Lai kā te izskatītos pēc pavasara, Otepē bija tīri laba ziema - slēpes nebijām par velti veduši līdzi. Tartu maratona trase gan šausmīgi apledojusi, vismaz sākuma posmā, šogad būtu bijis prātīgāk braukt uz Kēriku, bet kas tad to varēja paredzēt. Kamēr dzīvesbriedis skrēja pa šoseju, es nepilnu stundu paslēpoju, tad braucām uz Sangasti ēst pusdienas (bija labi, bet būtu jāslēpo stundas trīs, lai kompensētu viņu milzīgās porcijas). Uzkāpām skatu tornī pie maratona trases, un, tā kā prasījās vēl drusku pastaigāties, Otepē aizgājām līdz tramplīnam. Es biju mēma - skatoties tramplīnlēkšanas sacensības pa TV, viss izskatās pavisam citādi, bet dzīvē tā konstrukcija ir tiešām grandioza, un piezemēšanās sektors ir neiedomājami stāvs (kas gan ir loģiski, ja tā padomā, bet ekrānā nepavisam neizskatās).
   Gulēt abas naktis sanāca pamaz, jo krietni aizsēdējāmies, bet tam jau ir domāti darba tusiņi.
link6 comments|post comment

[Feb. 20th, 2015|10:45 am]
[Tags|]

   Vakar dabūju darba mašīnu no divnedēļu remonta (un rēķinu par četrciparu skaitli piedevām). Beidzot visas nebūšanas ir novērstas, mašīna vairs neizklausās pēc traktora (es domāju, ka tas ir normāli, izrādījās tehniskas problēmas ar mežonīgi dārgām detaļām) un es vienkārši kūstu no jaunā servisa attieksmes. Kopš mašīna nonāca manā pārziņā, nepameta sajūta, ka man ir karmiska nesaderība ar dīlera servisu (NEKAD viņi ar pirmo reizi nepasūtīja visas detaļas pareizi), beidzot neizturēju un atradu citu. Tagad katru reizi, kad auto tur pavada ilgāku laiku, viņu nomazgā, novasko un iztīra salonu, un vakar servisa vadītājs atzīmēja, ka mašīna ir stāvējusi iekšā "lai jums nebūtu jābrauc ar aukstu". Aww! Tie, protams, ir virspusēji sīkumi, bet arī attieksme pret remonta procesu priecē, un atliek cerēt, ka tagad kādu laiku varēšu braukt bez remontiem - galu galā, tūlīt jau kusīs sniegs un sāksies īstā darba sezona gan man, gan auto.
link6 comments|post comment

[Feb. 16th, 2015|01:14 pm]
[Tags|, ]

   Nedēļas nogale bija visai produktīva, lai arī daļu sestdienas nācās veltīt darbam. Toties sestdienas vakarā bijām uz "Mihails un Mihails spēlē šahu". Man ļoti patika - gan koncepcija, gan izpildījums, gan mūzika (bet man jau vispār ir vājība pret šī autora skaņdarbiem). Tā nu baismā diena ar spīdīgiem baloniem un cilvēkiem, kas nēsājas pa pilsētu ar rožu pušķiem, tika pārlaista veiksmīgi (romantika? mums brokastīs bija banānu pankūkas, dārgais uzcepa, kamēr es no rīta gulēju).
   Vakar divas ciemošanās, kam par godu gribēju izcept kēksu. Viss bija labi līdz brīdim, kad izcēlu trauku no cepeškrāsns un uzliku uz plīts. Kur KĀDS nebija izslēdzis plīts riņķi, rezultātā uz kēksa apakšas parādījās pārogļojies plankums. Neko, nogriezām un apēdām, un turpmāk es uzmanīgāk paskatīšos uz plīti, pirms tur kaut ko novietot.
link6 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]