Parasts cilvēks, parasti ieraksti [entries|archive|friends|userinfo]
Antuanete

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Mar. 12th, 2018|11:03 am]
[Tags|, ]

   Iespējams, būtu elegantāk atsākt rakstīt tieši pēc gada pārtraukuma, bet prasās tomēr ātrāk, kamēr prasme sakārtot domas un kaut ko uzrakstīt nav pavisam atrofējusies. Kaut kā bija sakritis tik daudz pienākumu #darbiņā, ka nepalika spēka un laika refleksijai, par ko tagad mazliet žēl, jo bija visai episka vasara un rudens. Nobraukāju ar mašīnu ap 12 000 km (tikai darba darīšanās), nostaigāju kājām dažus simtus, pazaudēju 8 kg svara (novembrī cilvēki sāka šo faktu atzīmēt ne vairs komplimentāri, bet ar līdzjūtību; pamata satraukumam nebija - gandrīz viss jau uzēsts atpakaļ), daudz jauna redzēju un iemācījos. Ziema bija par īsu, lai kārtīgi atpūstos un sagatavotos sezonai; nedaudz gan atpūtos piespiedu kārtā, jo daudz slimoju (bērniņš parūpējas par regulāru vīrusu piegādi un vēl pats ik pārnedēļas mēdz slimot). Apņemšanās vairāk apmeklēt pasākumus un socializēties ir grūti īstenojama augšminēto iemeslu dēļ (kā kaut kur sataisies, tā jaunais pilsonis appuņķojas; satikties ar draugiem, kam mazi bērni, vispār neiespējami). Cenšos ieviest dzīves telpā minimālismu, ik pa laikam rīkojot tīrīšanas, kārtošanas un ārāmešanas akcijas (bērniņš iemācījies komentēt: "Mamma visu kārto!"). Neiet viegli, jo minimālisms konfliktē ar zero waste, proti, roka neceļas tāpat vien sviest ārā labas lietas, bet aizgādāt tās līdz ziedojumu pieņemšanas vietām prasa plānošanu, tāpēc plauktos krājas atdodamo mantu maisi (pamazām gan kaut kas attīrās).
   Šodien redzēju un dzirdēju pirmos strazdus!
link20 comments|post comment

[Apr. 4th, 2017|10:36 am]
[Tags|, ]

   Ja jūs vēl neskatāties putnu ligzdu webkameras, tad sāciet to darīt! Iespēja uzlikt visas vienā logā vispār ir lieliska - var austiņās klausīties nomierinošas meža skaņas (stārķim ir vislabākais soundtrack) un nepalaist garām, kad sākas kaut kas interesants (piemēram, vakar viens zivjērglis ēda zivi un nedeva otram, kurš sašutis klaigāja; šodien zivjērglis rekonstruē ligzdu). Toties ūpis visu laiku guļ uz olām; paskatoties vien sāk gribēties arī saritināties un pasnaust.
link6 comments|post comment

[Jan. 31st, 2017|06:38 pm]
[Tags|]

   Kaut kā man neveicas ar pasākumu kalendāru. Joprojām mēģinu tikt vaļā nobiļetes uz rītdienas Glāsa klaviermūzikas koncertu (jo nopirku, pirms trešdienās sākās slēpošanas sacensības), savukārt, šodien pieteicos "Apkārt Alaukstam" (kam bija jānotiek svētdien), un vakarā to pārcēla uz 26. februāri. To pašu, kurā ir Tartu maratons (kura dēļ netiksim uz džeza koncertu, kuram arī nopirku biļetes). Tagad, lai brauktu Alaukstu, jārisina loģistika ar bērna atstāšanu (kas pasākuma izmaksas sadārdzinās uz pusi).
linkpost comment

[Jan. 19th, 2017|09:43 am]
[Tags|]

   Vai kāds vēlas 2 biļetes uz šo pasākumu? http://bilesuparadize.lv/lv/events/event/54779 15 EUR/gab, varu pārdot arī pa vienai. (Nopirku biļetes un tikai tad rūpīgāk ieskatījos kalendārā, kur rādās Tartu maratons).
Atstājiet ziņu komentāros vai uz antuanete pie gmail.com.
link1 comment|post comment

[Jan. 6th, 2017|08:44 am]
[Tags|, ]

   Jau otro dienu netieku slēpot, jo, nu, auksts! Šodien beidzot laboju kļūdu un uzģērbu dūnu mēteli, braucot uz darbu - lai nav tā, ka nosalstu pa ceļam uz mājām un vairs nekur negribas doties.
linkpost comment

[Dec. 31st, 2016|06:59 pm]
[Tags|, ]

   Divi lāgi ciemiņu divās dienās ir uzņemti un pavadīti, trauki nomazgāti, māja piekopta, kaķis izķemmēts, dzīvesbriedis beidzot nodzinis 2nedēļu bārdu - varēsim sākt svinēt (jau trešo gadu pēc kārtas - pie TV).
   Atšķirībā no daudzām slavenībām, man šis gads bija visnotaļ labs, es pat teiktu, ka viens no labākajiem pēdējā desmitgadē. Sākumu pavadīju bērna kopšanas atvaļinājumā, kas nozīmēja izbaudīt pavasari un vasaru, vāļājoties brīvā dabā, bildējot puķes un tauriņus, peldoties un pastaigājoties. Uz vasaras beigām sāka nākt visādi piedāvājumi pastrādāt par lektori, kurus arī priecīgi pieņēmu, jo augustā BKA beidzās. Tā nu plūstoši no mājas dzīves pārgāju uz darba dzīvi, savukārt bērniņš visai ātri pierada palikt ar auklīti. Jāsaka, darbs nāca īstajā brīdī, jo kļuvu visai garlaicīga sev un apkārtējai pasaulei, spējot runāt tikai par bērnkopību (tagad varu runāt par bērnkopību un darbu). Nekādi dižie kalni vēl nogāzti nav, bet morāli gatavojos profesionāli ļoti intensīviem nākamajiem gadiem, vienlaikus cenšoties pielāgoties augošajam bērnam un tam, cik stiprus nervus tas prasa no vecākiem.
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]