Parasts cilvēks, parasti ieraksti [entries|archive|friends|userinfo]
Antuanete

[ website | Čivinātava ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jan. 25th, 2015|12:25 pm]
[Tags|]

   Muris sagādāja rūpes, pēdējās trīs dienas atsakoties no barības. Sākumā domājām, ka problēma ir tajā, ka es nopirku nepareizo barību, dārgais sagādāja pareizo. Nepagāja ne pāris dienas, kad kundziņš atteicās arī no visādi citādi iecienītās barības, un bija pierunājams tikai drusku nolaizīt no pirksta olas dzeltenumu. Vakar neēda arī piedāvāto gaļas gabaliņu. Sarunājām šodien vizīti klīnikā, bet no rīta atradās viena konservu bundžiņa. Ko domājies, Muris uzklupa konserviem un apēda, ka nebija ko redzēt. Uz klīniku tomēr aizvedām, jo cietās barības neēšana varētu nozīmēt problēmas ar zobiem. Klīnikā izpētīja zobus, atzīmēja, ka trīsgadīgam kaķim zobi varēja būt labāki un ir izveidojies zobakmens, taču nekā tāda, lai atteiktos no ēdiena. Tātad, Murītis vienkārši gribēja konservus un tam par godu trīs dienas piketēja un badojās. Sapirkām pastu spalvu izvadīšanai, prettārpu zāles, ļoti dārgu pulverīti zobakmens novēršanai, un transportējām nelaimīgo zvēruli atpakaļ. Jācer, ka izdosies pierunāt ēst sauso barību, jo zobu dēļ uz konserviem pāriet nevar, lai kā kundziņam tie garšotu.
link5 comments|post comment

[Jan. 19th, 2015|09:39 am]
[Tags|]

   Nedēļas nogali pavadījām Otepē, klātienē skatoties Pasaules kausa posmu slēpošanā. Super, dodiet vēl! Tā kā pretim tribīnēm ir lielais ekrāns, kur rāda notiekošo visā trasē, tad nezūd nekas no televizora priekšrocībām, toties dzīvajā redzēt finišu - tas ir kaut kas! Lēcām kājās un kliedzām līdz ar visiem, kad soms cīnījās par trijnieku (igauņiem labi - ja finālā nav savējo, tad var tikpat sirsnīgi atbalstīt brāļu tautu), elpa aizrāvās, kad vīriešu pusfinālā trīs dalībnieki nobraucienā pamatīgi novilka uz acīm, līdz pēdējam turējām īkšķus par polietēm komandu sprintā... Vārdu sakot, bija labi.
   Nakšņojām Sangastē (jo visas Otepē viesnīcas bija aizņemtas jau pāris mēnešus pirms pasākuma); jāatzīmē Igaunijas apstākļiem neatbilstošā WiFi kvalitāte numuriņā (kaut kāds vārgs signāls tikai pie loga), toties tur ir lielisks restorāns - ja brauciet garām, noteikti piestājiet un nogaršojiet desertā krēmu ar kama miltiem.
link5 comments|post comment

[Jan. 12th, 2015|09:51 am]
[Tags|]

   Vakardiena bija totāli neproduktīva mājas kārtošanas ziņā (lai arī biju saposusies vismaz ieviest kādu sistēmu dokumentu atvilktnē), toties produktīva virtuvē. Beidzot saņēmos uz veselas karpas cepšanu - nav jau sarežģīti, bet viemēr atturēja noņemšanās ar zivs sagatavošanu. Un ne velti! Lai arī es vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka cilvēkam, kurš ēd gaļu vai zivis, būtu jāspēj noslaktēt un sagatavot savu ēdienu, karpa ir nevājš pārbaudījums. It kā pārdevēja viņu nodūra, bet, protams, mājās izlietnē zivs izrādīja dzīvības pazīmes. Zinātāji, kāda tad ir pareizākā metode, lai izbeigtu karpas ciešanas? Pārdevēja bija dūrusi kaut kur sānos zem žaunām, bet man likās, ka tomēr bija jādur mugurā tūlīt aiz galvas.
   Lai nu kā, izliku kaķus uz lodžijas un tiku galā ar procesu no A līdz Z. Nākamreiz tomēr jāņem lielāks kukainis, jo tā visa jezga atkal uz pusotru ēdienreizi.
link8 comments|post comment

[Jan. 9th, 2015|10:26 am]
[Tags|]

   Es parasti nebubinu par laika apstākļiem, jo nekas nav vienkāršāk kā uzvilkt piemērotus apavus un apģērbu, pirms iziet no mājas. Taču šodien ceļš uz darbu bija tik izaicinājumiem bagāts, kā vēl nekad - pie stacijas pilnīgi pliks, ar ūdeni pārklāts ledus visa laukuma platībā, uz visām gājēju pārejām sniega un ūdens šļura pāri potītēm, Vērmanes dārzā, kur celiņi cītīgi nobirstēti, melnais ledus... brīnums, ka tiku līdz darbam vienā gabalā. Un, protams, kurš tad ziemā ņem lietussargu, vai ne?
link3 comments|post comment

[Jan. 3rd, 2015|04:39 pm]
[Tags|]

   Ļoti labi nosvinējām zīmīgo datumu - atbrauca vecāki, un aizgājām tepat Ogrē vispirms uz restorānu pusdienās, pēc tam turpat netālu uz kafiju un kūciņām. Kaķi šķita jau aizmirsuši savu audžumāti, taču beigās Muris atcerējās un aizvedināja uz vannasistabu ķemmēties. Tagad mēģinu morāli nobriest iet uz veikalu pēc izejvielām kūkai (uz darbu kaut kas būs jāaiznes).
link16 comments|post comment

[Jan. 2nd, 2015|03:21 pm]
[Tags|, ]

   Jauno gadu sagaidīju visai mierīgi, toties zināmā mērā eksotiskā vietā - Ilgu pilī pie Baltkrievijas robežas, kompānijā ar Daugavpils biologiem. Turpceļā no šosejas līdz Ilgām aizstaigājām kājām (dāmu kompānijā, kamēr kungi aizveda mantas), pa ceļam sastapām medniekus, sagādājām eglīti, kā arī mums garām pabrauca robežsargi, bet neapturēja, kā viņi to parasti dara - laikam jutās vainīgi, ka pirms vairākām dienām saņemtais iesniegums par atļaujām tā arī nav parakstīts un atļaujas nav izgatavotas. Vakara gaitā drusku pārēdāmies garšīgo rosolu, paspēlējām faktu spēli "Latvija", paklausījāmies, kā četrgadīga jaunkundze dzied pašizdomātas ārkārtīgi pozitīvas dziesmiņas, pakulstījām mēli un ap pustrijiem devāmies gulēt (tur ir tāāds klusums!) Otrā dienā pa slapjo sniegu aizstaigājām līdz Riču ezera kraujai (labi, ka robežsargi bija iebraukājuši ceļu), izgājām cauri meža susuru valstībai ar daudziem būrīšiem, vēl drusku pasēdējām pie galda un devāmies garajā ceļā mājup.
   Vakar ļoti gribējās lapu salātus, šodien toties ķēros pie kāpostu šķovēšanas, jo pa visiem svētkiem kāposti bija tikai vienā reizē, un likās tā kā par maz.
dažas telefonbildes )
link3 comments|post comment

[Dec. 27th, 2014|01:39 pm]
[Tags|, ]

   Svētku pirmais cēliens veiksmīgi pārdzīvots; protams, pārēdāmies visas trīs dienas pēc kārtas, bet tā mēreni (jo pārēšanās ir garantēta arī tikai pagaršojot visu, kas tradicionālajā radinieku saiešanā ir uz galda). Lepojos ar to, ka pirmais mēģinājums cept veselu vistu izdevās godam - sakombinēju gudrības no šejienes, marinādes recepti no šejienes un pildījuma recepti no šejienes, rezultātā cepetis bija sulīgs un garšīgs. Tā nu ar dārgā radiniekiem aizvadījām 24. decembra pusdienas, pie dāvanu izdalīšanas kaut kā tika noorganizēts, ka otrs jaunākais dalībnieks pienesa ciemiņiem dāvanas un viņu vietā arī noskaitīja dzejolīšus, tā ka nevienam nenācās meklēt telefonā pēc pantiņiem. Vakarā devāmies uz Priekuļiem, tur uzlikta glīta eglīte, kas nepatīk vienīgi Pūkai, jo eglīte ir priekšā viņas ierastajam maršrutam pa viesistabas logu. Apdāvinājāmies ar koncertu un operu biļetēm, savukārt, tēvs bija nevilšus uzminējis, ka es Doma laukuma tirdziņā jau otro gadu skatos uz cimdiem, ko ada viena pazīstama ūdeņniece, tā nu man tika biezi dūraiņi.
   25.12. eglīte, kā ierasts, ar radiniekiem un pie pamatīga galda, kā arī ir jāskaita pantiņi. Tā kā pieaugušajiem ir atļauts lasīt no špikera, tad mūs glāba telefons un internets; tiesa gan, nav nemaz tik viegli atrast ko jēdzīgu, bet man izdevās izrakt pilnu tekstu dzejolim par pieciem kaķiem, kas sadomāja vārīt putru. Vakar vēl iebraucām pie māmiņas māsas, kura mūs izklaidēja ar dzirkstošiem stāstiem par vizīti Austrālijā, tā ka radu apciemošanas programma izpildīta godam, un tagad jāsāk pārtikt no salātiem un dārzeņiem (nupat sagriezām pilnu katlu sautējumam).
linkpost comment

[Dec. 23rd, 2014|10:31 pm]
[Tags|, , ]

   Nupat arī man ir iestājusies tā pirmssvētku sajūta, ka gribas raudāt, jo tik daudz jau padarīts, bet vēl darbu saraksts netaisās beigties. Tikko izslēdzu plīti (labi, ka pietika saprāta cepumiem mīklu sataisīt jau svētdien), pirmoreiz mūžā iemarinēju veselu vistu, vēl jāsasaiņo pāris dāvanas, jāsaliek drēbes braukšanai pie vecākiem, jānovaksē kājas... Drīkst trīsreiz minēt, ko pa šo laiku dara dzīvesbriedis (nu labi, jāatzīst, ka viņš paveica misiju "Iepirkšanās 23. decembrī", kā arī šobrīd izkar veļu) un kaķi.
   Nekas, rītvakar es arī sākšu atpūsties.
link3 comments|post comment

[Dec. 20th, 2014|09:16 pm]
[Tags|]

   Darba Ziemassvētku pasākumi ar katru gadu kļūst labāki. Šoreiz okupējām visu restorānu un ēšanu organizējām furšeta formātā, līdz ar to nesanāca pārēsties un varēja figurēt no viena galdiņa pie otra, papļāpājot ar visiem kolēģiem. Rezultātā tālāk devāmies tikai pēc pusnakts, un bijām neierasti kuplā sastāvā. Kolēģis, kuram uzticējām atrast nākamo pieturvietu, saķēra galvu, ka piektdienas vakarā Vecrīgā nebūs iestādes, kur brīvi ievietoties 16 cilvēkiem, taču tāda atradās. Mūzika bija laba, kokteiļi arī, un pēc brīža sākās mežonīgas dejas, kas turpinājās gandrīz līdz puščetriem, kad vairums devās mājās. Pieļauju, ka tradicionāli pēdējie noslēdza vakaru sešos no rīta, tā notiek vienmēr, neskatoties uz sākuma daļas scenāriju.
link2 comments|post comment

[Dec. 19th, 2014|01:49 pm]
[Tags|]

   Mēneša pirmo ierakstu MASiņš sanāk tīri jauks!

Jaunajam gadam pie TV nebija ne vainas - pēdējā brīdī tomēr iztrausos no gultas, sakārtoju virtuvi, uztaisījām nelielas uzkodas un atkorķējām prosecco. Joprojām neesmu īsti vesela, piektdien sākās pamatīgas iesnas, tagad ir drusku labāk, bet neatiet galvassāpes. Šodien apciemojām dārgā radiniekus Alūksnē, lai izdalītu ielūgumus. Šorīt sanāca jauka saruna ar Rimi kasieri, jaunu puisi. Lietuvā bija labi, esmu norāpojusies pa nogāžu mežiem un zālājiem tā, ka kājas knapi klāt turas. Šodiena sākās labi (veiksmīgi izdevās sarunāt ar leišu viensētas saimnieku apskatīt mežiņu pie viņa mājas), taču turpinājās ar visādiem šķēršļiem. Beidzot ir pienācis tāds īsti silts vasaras vakars, uz lodžijas stāv krēsls un plauktā visādi balti, rozā un dzirkstoši vīni... un man ir tādas iesnas un klepus, ka drīzāk būtu jādzer groks. Piektdien svinējām krustmāmiņas jubileju; akmandieniņ, tā dziedājusi es sen nebiju! No biotopu mācību semināriem, tā vien šķiet, apjomā palielinās gan smadzenes, gan viduklis. Ja nu es vēl šaubījos, vai doties nedēļas nogalē atkal kartēt mežus, fakts, ka iepriekšējā reizē esmu atradusi platlapu cinnu (Biotopu Direktīvas II pielikuma, Latvijas īpaši aizsargājamā un mikroliegumu suga!), liek nepacietībā trīties un gaidīt, kad atkal tikšu dabā. Ir tomēr mazliet dīvaini Google Maps augstā detalizācijā izpētīt kempingu okeāna krastā, kurā pēc divām nedēļām nakšņosim. Jaunākajās ziņās - mūsu mājās ir kramplauzis.
linkpost comment

[Dec. 19th, 2014|10:50 am]
[Tags|, ]

   Pirmais Ziemassvētku pasākums - dzīvesbiedra darba balle - pieveikts godam, šogad bija daudz patīkamāki priekšnesumi un izklaides kā citas reizes, drusku padejojām un pilnīgā bērnu laikā devāmies mājās. Šorīt 9 vajadzēja būt Rīgā, bet ņēmu un iepēros mega sastrēgumā, kas radās nokrituša luksofora dēļ, no pirmā luksofora līdz Krustpils ielai braucu 50 minūtes. Tā iet, ka neklausās radio, kur kaut ko runā, būtu zinājusi, ka jāmet riņķī un jābrauc caur Sauriešiem. Toties noskaidrojās, ka Rīgā lielākos sastrēgumus taisa iebraucēji no Maskavas ielas puses, jo, kad tiku garām nelaimīgajam luksoforam, tālāk braukšana bija teju kā brīvdienās.
   Šodien darba pasākums un tad rīt beidzot jāķeras pie dāvanu saiņošanas un virtuves darbiem.
link3 comments|post comment

[Dec. 10th, 2014|07:58 pm]
[Tags|, ]

   Nu lūk, pienācis arī manā dzīvē brīdis, kad atstāju karti bankomātā. Pateicoties laipnajai atradējai, jau pēc 10 minūtēm mani sazvanīja dzimtā banka, ieteica karti nomainīt, un solīja piektdien gatavu. Diemžēl piektdien nebūšu Rīgā, tāpēc nāksies dzīvot bez kartes līdz pirmdienai - labi, ka ir rezerve citā bankā. Cirslītis, nu.
   Toties veiksmīgi dabūju parakstu no viena zemes īpašnieka par perspektīvo infrastruktūras objektu, šai sakarā gan nācās pusstundu pastāvēt piejūras vējā un uzklausīt stāstu par to, kā upe agrāk izskatījās un kā tagad par daudz niedru, bet tas nekas - no savas puses paspēju izglābt sausieņu pļavu, iesakot tomēr nevis šķūrēt ciet vecās tranšejas, bet gan aizbērt, lai pļava saglabātos. Tādas arī mēdz būt darbdienas.
linkpost comment

[Dec. 1st, 2014|03:04 pm]
[Tags|]

   Jaunākajās ziņās - mūsu mājās ir kramplauzis. Saucas Muris, un ir iemācījies attaisīt vannasistabas skapīša apakšējo atvilktni. Piezīmēšu, ka atvilktne ir visai smaga, ar bremzes mehānismu (interesanti būtu paņemt ņūtonmetru un noskaidrot, kāds spēks tad jāpieliek atvēršanai), bet no rītiem un vakaros stāv līdz kājai vaļā. Un reizēm Muris viņu atvelt arī tad, kad esam mājās!
   Cēlonis visai loģisks - kamēr bijām prom, māmiņa Muri tā pabiežāk ķemmēja, un tagad viņš uzstājīgi taisa vaļā atvilktni, kurā ir ķemmējamais cimdiņš.
link3 comments|post comment

[Nov. 23rd, 2014|08:27 pm]
[Tags|]

   Urā, veiksmīgi atlidojām - kopā ceļā pavadītas ap 28 stundas (jo bija garš gaidīšanas laiks Maiami un Detroitā), neskatoties uz miglu, kuras dēļ pa dienu pāris lidmašīnas RIX aizsūtīja uz Tallinu, piezemējāmies Rīgā plānotajā laikā. Māmiņa savārījusi frikadeļu zupu un sacepusi kotletes, beidzot ēdam "normālu" ēdienu. Kaķi priecīgi, Muris ar lielām acīm un drusku nervozs, bet beidzot ielīda klēpī. Tagad jāizguļas, rīt jāizmazgā neiedomājama kaudze ar drēbēm un jāsaliek pa plauktiem pirkumi, un tad varēs pieķerties bilžu salikšanai internetā.
link5 comments|post comment

[Nov. 16th, 2014|03:59 am]
[Tags|]

   Tā kā vakari pludmalē ir vēsi un vēl kāda stunda līdz gulētiešanai (lai celtos septiņos un dotos baskājainā skrējienā gar pludmali), jāatzīmējas, ka atvaļinājums ir lielisks, un izbaudām no visas sirds, kā arī neesam vēl sakašķējušies, ja neskaita pāris epizodes navigācijā (kartes telefonā ir lieliski, izvēlējos Maps With Me, kam ir savi trūkumi, bet toties varēja importēt punktus un maršrutus no Google Maps).
   Laika apstākļi sākumā nepatīkami pārsteidza, jo vienu dienu lija kā pa Jāņiem (knapi varējām uzcelt telti), nākamajā dienā bija saulains un beidzot izpeldējāmies Atlantijas okeānā, bet vakarā, kad bija plānots kajaku brauciens, atkal pamatīgs negaiss. Laivošana pārcēlās uz nākamo vakaru, un bija lieliskākais izbrauciens ar kajakiem, ko esmu piedzīvojusi - vispirms sala ar rozā putniem, pēc tam nakts ar bioluminiscējošiem dzīvnieciņiem ūdenī; gan tādiem, kas parāda katru ūdens šļakstu par dzirksteļu spietu, gan spīdošām medūzām, ko var noķert ar tīkliņu.
   Daba šeit ir fantastiska, brīžiem pilnīgi sirreāli - it kā biotops tāds pats kā pie mums, tikai augi pavisam citi (izņemot dižo aslapi purvā, man jau likās pazīstama, un izrādās, ka te aug tas pats Cladium mariscus, tikai cita pasuga). Un gan purvos, gan priežu audzēs uz urrā notiek kontrolētā dedzināšana. Daba gan ir mazākumā, ja salīdzina ar apbūvi, viss pilns ar privātmāju kompleksiem, pludmalēs - viesnīcas.
   Vēl dažas dienas sola siltu un saulainu, tad arī pie mums atnāks aukstā fronte, kas pārņēmusi teju visu Ziemeļameriku, bet tai dienā plānots būt Evergleidsā un mēģināt ieraudzīt kādu aligatoru tuvāk kā pa autobusa logu vai zoodārzā; nakti teltī gan jau pārdzīvosim arī ar lietu un aukstumu. Turu īkšķus, lai saulīte atgrieztos, kad sasniegsim tālāko dienvidu punktu - Florida Keys, citādi snorkelēšanas piederumi būs velti vadāti līdzi.
   Tikmēr mājās, spriežot pēc reportāžām, māmiņa totāli izlaiž kaķus, jo Rudulim tiek doti konservi, kamēr Muris ēd savu porciju. Toties abi nāk mīļoties, kas arī galvenais, jo ēst jau varētu iedot jebkurš, bet mūsu mīļkaķus nevar atstāt bez cilvēka, kam ielīst klēpī.
link7 comments|post comment

[Oct. 29th, 2014|10:14 am]
[Tags|]

   Kaut kad sen jau interesējos, bet painteresēšos vēlreiz - kuras būtu labākās aplikācijas navigācijai ar Android telefonu, kas ļauj ielādēt kartes un lietot tās offline, tikai ar GPS? Un lai neprasītu pieeju teju visam telefonam, kā to daudzas dara. Es pat būtu ar mieru samaksāt dažus dolārus. Vajadzēs navigēt ASV teritorijā, līdz ar to Latvijai specifiskas aplikācijas neder.
   Man pašlaik ir Open Street Maps aplikācija, bet tās galvenais trūkums ir tas, ka nevar ievadīt adreses un navigēt pēc tām, kā arī es joprojām neesmu sapratusi, kā var ielikt kaut kādus punktus un favorītvietas. Viedokļi, ieteikumi?
link15 comments|post comment

[Oct. 27th, 2014|01:29 pm]
[Tags|]

   Es arī gribēju samērīties ar anxiety leveļiem! Sanāca 47:
You probably manage stress well, think positive most of the time, and don't use alcohol or medication to excess. You probably manage conflict fairly well, are a decent communicator, and have no problem being assertive when necessary. However, you clearly have things to work on, and could benefit from learning some life management skills that you've probably never had the opportunity to learn.
Dziļi un patiesi.
link7 comments|post comment

[Oct. 27th, 2014|09:51 am]
[Tags|, ]

   Sestdien braucām uz Siguldas kalnu maratonu; dārgais piedalījās īsajā distancē, es pie starta paņēmu viņa siltās drēbes un, apdzenot dažus lēnākos dalībniekus, uztusnīju augšā. Pēc tam pievērsos jaunatklātajai izklaidei, ne sliktākai par geokešingu - ņemt lupu un iet mežā pētīt ķērpjus un sūnas; tā kā uz nogāzēm Siguldā ir fantastiski mežu biotopi, tad bija interesanti.
   Svētdien ar tēvu atkārtojām ko līdzīgu, aizstaigājot līdz Vaives dzirnavām un palūkojot Raunā, vai nenāk laši (nevienu neredzējām, gan jau laši to dara naktī, lai izvairītos no brakoņjēriem, kuru joprojām netrūkst). Tikmēr Pūka demonstratīvi gulēja augšstāva gultā un nenāca lejā, jo jau nedēļu māmiņa ir ceļojumā, un Pūkai nav neviena, kam traucēt gulēt un ko terorizēt ar nakts staigāšanu iekšā-ārā. Opelim tika nomainītas riepas, tagad esam gatavi ziemai.
   Vakar atkal vārīju garo kāpostu zupu, bet nesanāca tik garšīga kā iepriekšējā - skaidrs, turpmāk tomēr jāpērk gaļa un kāposti tirgū, nevis veikalā. Toties izcepu mega lielu un garšīgu ābolkūku, dārgais paredzēja, ka es skaļi vaimanāšu, mēģinot izrullēt un ieklāt mīklu, bet šoreiz tas pat izdevās bez īpašiem ekscesiem, lai arī mīklai piešāvu drusku par daudz ūdens.
link13 comments|post comment

[Oct. 24th, 2014|03:25 pm]
[Tags|]

   Prijehaļi. Ir pietiekami slikti dzīvot ar 42. izmēra kāju, bet šodien, mērot zābakus, atklājās, ka vismaz ziemas zābaki ar silto iekšiņu man der vien 43. izmēra. Tātad, parastos veikalus aizmirstam vispār (42. izmēru vēl dažreiz var atrast, 43. ir zinātniskā fantastika), un vienīgais resurss ir lielo apavu veikals, kurā cenas nekad nav tik zemas kā citos apavu veikalos.
   Lai nepaliktu jau trešo sezonu ar vieniem siltajiem zābākiem, nopirku šos - nav īsti tas, ko gribējās, bet tādi zābaki kā man patīk un ir ērti, laikam vairs neeksistē (ar ciešu stulmu un kvadrātisku vai vismaz apaļu purnu). Manis pēc aukstums var nākt, atliek tikai pāraut mašīnu uz ziemas riepām.
link15 comments|post comment

[Oct. 21st, 2014|09:31 pm]
[Tags|]

   Šodien nācās uzstādīt diezgan nejēdzīgu rekordu, proti, apsekot zālājus 21. oktobrī. Būtu jau labi (neizskatījās daudz bēdīgāk kā septembrī, tikai dažas sugas bija galīgi nomelnējušas), ja ne tas aukstums un smidzeklis. Kaut kā no rīta uzvilku tikai vienas bikses; pēc laika ziņu noklausīšanās un vērojot, kā mašīnas termometrs nokrīt par vairākiem grādiem, iebraucu Ludzā un siltās apakšveļas funkcijai nopirku melnus legingus ar samta rakstiņu "pod tjigra"; ļoti labs pirkums, bez tiem vispār būtu nosalusi bezjēgā.
   Vēl pie izbrauciena ieguvumiem ir:
1) burciņa zemeņu ievārījuma no viena objekta saimnieces (papildus tam, ka mani ieaicināja apsildīties un pacienāja ar tēju un pankūkām; nemaz nerunājot par runām burvīgā latgaliešu valodā);
2) tikai brīdinājums par braukšanu bez tehniskās pases, ko izrakstīja apvienotā robežsargu un Valsts policijas brigāde (laimīgā kārtā viņi nepiestāja tad, kad ganījos pa biotopu daždesmit metrus aiz zīmes "pierobežas josla", man, izrādās, caurlaides termiņš beidzās 30. septembrī);
3) atziņa ka krievu fūres signāls "var apdzīt" jāizvērtē divreiz (divreiz!), jo tādos līkumos un distancēs kaut ko apdzīt varētu vienīgi ar sporta mašīnu;
4) un, protams, neiztrūkstošie "Liepkalni" atpakaļceļā; nesaprotu, ko mēs iesāksim ar tādu kvantumu maizes.
link6 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]