| |
[May. 22nd, 2012|01:20 pm] |
Prāta darbība met dīvainus līkločus. Jau labu laiku intriģēja, kas ir tie čarkstinošie putni ūdenstilpju tuvumā, it sevišķi Ogres vecupēs. Čarkstina katru vasaru, it sevišķi pievakarēs. Pirms pāris dienām, vizinoties ar velo, pēkšņi uzplaiksnīja atskārta, ka dziesma izklausās drusku līdzīga lakstīgalai, un vai tikai tā nebūs purva lakstīgala, kas pieminēta Brigaderes triloģijā (šeit var atrast). Uz karstām pēdām vēru vaļā internetus, pēc purva lakstīgalas neko prātīgu neatrada, tāpēc meklēju, kas par lakstīgalu sakāms Latvijas putnu nosaukumu sarakstā. Pāris klikšķi un rokā ir - niedru lakstīgala, īstā vārdā niedru strazds (linkā ir arī balss ieraksts)!
Vakaros savu medicīniski indicēto pusstundas velobraucienu veicu līdz Kartonfabrikas dambim un tad caur Lašupēm atpakaļ (paldies ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kaukau par maršruta ierādīšanu). Lai neapkaunotu Trek krekliņu, trepītes uz dambja tiek pievarētas, nekāpjot nost no velo (fullītis FTW!). Pārējā laikā ripinos mierīgi un pilnu krūti elpoju ceriņu un pavasara smaržu.
Darba pāri galvai, tāpēc šorīt nopirku lielo latti ar mandeļu sīrupu un ilgi un laimīgi dzēru. Ņemot vērā tos salātu, pieneņu, redīsu un citu zaļumu apjomus, ko patērēju pārējā laikā, sirdsapziņas pārmetumus nejūtu.
Svētdien, pārbraucot mājās, bija kārtējais CSI Ogre, šoreiz pavisam vienkāršs uzdevums. Priekšnamā uz grīdas mētājas šalle, kurai būtu jāatrodas cepuru plauktā. Sagaidīt mani atnācis tikai Rudulis. Pasaucot Muri, no istabas atskan satraukts ņaudiens, un zvērulis pazūd aiz dīvāna. Cik vienkārši!
Vēl man vakar sanāca diezgan jēdzīgi kompromisa cepumi, iedvesmojoties no šiem. Sablenderēju diedzētus miežu graudus ar olu, pievienoju kausētu sviestu, un maisīju kopā ar griķu miltiem, sojas miltiem, sojas piena pulveri un visādām garšvielām, kā arī magoņu sēkliņām. Pēc konsistences sanāca tādi ar kraukšķīgu garoziņu un mīkstu iekšpusi, garšo arī labi. Galvenais, neiekrist uz pH diētas fanu apgalvojumiem, ka šokolādes un kakao vietā jebkam var pievienot keroba pulveri, tas garšo un ož tik īpatnēji, ka nopietni izbojāja citādi tīri labus kēksiņus. |
|
|
| |
[May. 20th, 2012|07:57 pm] |
Vakardienu veltīju mājas pošanai, kādu laiku vajadzētu turēties tīrai (ja neskaita zvēru spalvas, kas jau diennakts laikā atkal put pa grīdu; abi manā prombūtnē, acīmredzot, izklaidējušies ar viegliem kautiņiem. Šodien Priekuļos visu ko sastādījām un pamanījos noķert kārtīgu tehnisko iedegumu. Vēl izstaigāju pa mežu ar biotopu noteicēju pie rokas, nožēloju, ka aizmirsu paņemt DMB rokasgrāmatu, bet atpazinu visai daudz raksturīgo sugu. Tagad vajadzētu ķerties pie tā, kas vispār bija jādara vakar, proti mācībām, bet grūti, gribētos drīzāk izbraukt ar riteni un paklausīties lakstīgalas. Uz dambja gan vairs nav ko darīt bez brillēm, pilns ar mazajām mušiņām. |
|
|
| |
[May. 18th, 2012|04:08 pm] |
Ak, un vēl par zvēruļiem. Lai arī cilvēka prombūtnē neuzvedīgi un viltīgi (šorīt istabas vidū atradās lejkanna, virtuvē uz grīdas - avokado), mājās pārnākot, abi divi nevis vedina uz virtuvi, bet gan uzstājīgi pieprasa, lai tiktu glaudīti un bužināti; Muris nokrīt zemē un rāda vēderu, kamēr Rudulis staigā riņķī un slienas uz divkājām, lai purniņu pieglauztu man pie sejas. Nu pilnīgi lapočkas, par to arī viņiem tiek piedotas visas nerātnības. |
|
|
| |
[May. 18th, 2012|12:18 pm] |
Vakar uztaisīju paniku pilnīgi par velti, un tikai tāpēc, ka nepārzinu kaķu anatomijas īpatnības. Aizvakar vakarā pēkšņi pamanīju, ka Rudulim uz vēdera āda aizdomīgi nokārusies. Pačamdu - jēziņ, karājas kā maiss! Tūlīt prātā nāk, ka kaķītis dabūjis bruku, ko gan citu. No rīta zvanu uz vetklīniku, tur mani mierina, ka tikpat labi varot būt arī tauki (bet no kurienes gan manam mazajam, mūždien skrienošajam kaķītim?). Atkārtota čamdīšana vakarā tiešām lika domāt, ka bruka nebūs vis, bet drošības labad aizvedu pie ārsta (tāpat jāved vakcinēt). Tik tiešām, kaķiem, iekams viņi izplūst resnumā, tauki vispirms krājas tādā kā maišelī uz vēdera, kas impozanti nokarājas. Slaikajam un muskuļotajam Murim arī, izrādās, drusku jau parādās! Tad nu zvēri dabūs normētu barības devu un man kā akmens no sirds novēlies.
Par pavisam citu tēmu - beidzot Campo noorganizējuši glābšanas darbu kursus, par kādu nepieciešamību sen jau runā. Dažiem freidlistes aktīvistiem varētu interesēt. |
|
|
| |
[May. 7th, 2012|02:47 pm] |
Būtu ieskatījusies laicīgāk dažos dedlainos, varbūt būtu kādā brīvdienā atnākusi uz darbu pastrādāt. Bet varbūt tomēr nē, tā vien bija visu padarīt - gan kultūras programmu, gan mājsaimniecības darbus.
Kultūras programmā bija "Mona", Latvijas filmu maratons un JRT "Oņegins. Komentāri". Par "Monu" varu teikt, ka filma kopumā laba, man visumā patika, it sevišķi vizuālais un mūzika. BET! Te nu ir viena latviešu filmu nelaime; skatoties gribi negribi sāc spēlēt "Uzmini nu, kur šis ir filmēts!", un vēl sliktāk, ja tiešām uzmini. Šai gadījumā filmēts pamatā ir Cēsīs, izņemot kautuvi Valmierā un māju Stāmerienas pilī, tad nu filmas autoru piedāvātais uzstādījums par mazo, depresīvo pilsētiņu pilnībā pašķīst, jo es labi zinu, ka turpat aiz stūra ir Rīgas iela un vispār dzīve kopumā šai vietā nav tik slikta, kā man cenšas iestāstīt. Jā, un kājāmejamā attālumā salikts ezers ar katoļu baznīcu un Ērgļu klintis - nu, atvainojiet, tur pat mazāk ģeogrāfiju zinošam cilvēkam varētu rasties aizdomas, ka kaut kas nav lāgā. Otra lieta, kas nepatika - samākslotās balsis un dialogi, it sevišķi Tomasa un Monas starpā, kas pilnīgi nelīmējās kopā ar dzīvīgo mīmiku (vismaz attiecībā uz Monu, Tomass likās tāds nedaspēlēts). Lasot titrus, sapratu savas nepatikas cēloni - ierunājis Ivars Puga, kas man nekad nav paticis kā aktieris, un neizbēgami arī kino runā kā teātrī. Sliktāka bija tikai Slucka sekretāres lomā, kas vēl vairāk ilustrēja mūžseno problēmu "latviešu teātra aktieris iekš kino". Neskatoties uz augšminēto, noskatīties tiešām ir vērts, smuki!
Teātris bija pavisam labs, ar nosacījumu, ka neesi kvēls Puškina pielūdzējs (tādi zālē bija divi, demonstratīvi izgāja pēc 15 minūtēm). Skatījos ar dzīvu interesi un līdzpārdzīvojumu; Daudziņa un Znotiņa darbs vispār - cepuri nost un kāju virsū! |
|
|
| |
[Apr. 27th, 2012|10:00 pm] |
Kamēr žurnāli un portāli sagatavo publicēšanai rakstiņus par to, ka wīī, tagad visiem jāēd nātrītes un gārsiņas, un virziņas (interesanti, kur pilsētniekam, kam nav sava mazdārziņa, tādas ņemt), tikmēr pienenes un gārsas jau ir pāraugušas īsti labo stadiju, arī nātres jau dzeļ un ir izmantojamas tikai zupā vai blenderētā formā. Izbraucām uz Ikšķiles pusi zaļumu medībās, tiku pie dārzeņu sulas ar nātrēm, bet skābenītes iejaucu biezpienā. Vispār botāniķis no manis nekāds, tupi skatījos uz dīgstošajim lakstaugiem un atpazinu tikai tās pašas skābenes un pelašķi, par pārējiem kāda nojausma varētu rasties tikai ziedēšanas periodā.
Toties ziņoju visiem romantiķiem - Zilajos kalnos zied silpurenes, pie tam bagātīgi un skaisti zied. Brauciet skatīties; ar velo vai kājām pa Ogres-Ikšķiles ceļu, un nepamanīt nevarēsiet. Ceru, ka nav jāatgādina - silpurenes ir aizsargājamas, plūkt, rakt un citādi postīt nedrīkst. |
|
|
| |
[Apr. 26th, 2012|01:28 pm] |
Līdz šim nav izdevies noķert kadrā aktivitātes, ko zvēruļi piekopj visbiežāk, proti, savstarpēju pakaļdzīšanos un kaušanos - viss notiek pārāk ātri. Toties abi ļoti smuki prot gulēt gan savā pilī, gan uz dīvāna un, protams, man klēpī (to atkal neviens nebildē, jo kaķīša likumīgās tiesības uz atpūtu nedrīkst iztraucēt; es pat esmu iemācījusies darboties ap plīti un cepeškrāsni, turpinot sēdēt ar Muri klēpī).
( Uzmanību, bildēs redzami visādos veidos guļoši kaķi! ) |
|
|
| |
[Apr. 23rd, 2012|12:47 pm] |
Sestdien bija gadskārtējais Võhandu maratons; šoreiz drusku saīsinātā distancē (ezers bija aizsalis un startu pārcēla 5 km lejāk, izlaižot arī 5 km apli pa ezeru), kas visumā nāca par labu - atšķirībā no citiem gadiem, ļoti maz bija tādu brīžu, kad nepārvarami gribas atrast iemeslu kādu brītiņu neairēt. Vizbulītes ziedēja vēl košāk, nekā citreiz, dambjos nepazaudēju nevienu batoniņu, bija fantastiska atbalsta grupa 3 cilvēku sastāvā, kas apnesienos stiepa gan laivu, gan airi, un visādi citādi lielisks brauciens. Nekad nebūtu domājusi, ka dzirdēt uz upes dzimto valodu var būt nepatīkami, bet pēdējos kilometros sajutu aizmugurē latviešu kanoe divnieku, no kā izdevās aizbēgt līkumotajā posmā; rezultātā no sevis izspiedu maksimāli intensīvu airēšanu visos 9 kilometros līdz finišam. Bija to vērts, izdevās saglabāt atrāvienu un gandarījums ne pa jokam. Rezultātā 90 km 9:47, 72. vieta, 1. vieta savā klasē. Pirmie bija leiši ar afigennajām sporta smailēm (nesaprotu, kā viņi izgrozījās līkumos, mūsējais divnieks mainīja laivas pirms taisnajiem posmiem, bet diemžēl savā klasē dabūja tikai koka medaļu), pa augšgalu grozās arī poļi, čehi un somi. Drīz būs kā Tartu maratonā, kur sportisti cīnās par balvām, bet amatieri sacenšas ar draugiem un kaimiņiem.
( Bildītes ) |
|
|
| |
[Apr. 18th, 2012|09:20 am] |
Dārgās lasītājas, kāda taisās šodien šturmēt Stockmann? Īpašajos piedāvājumos ir Madara dušas želeja pa 4,50, labprāt tiktu pie 2 iepakojumiem, bet tāda nieka dēļ negribas darīt TO. Ja nu kāda tik un tā plāno apmeklēt, varbūt nebūtu grūti paķert arī dušas želeju, par pūlēm kaut kas garšīgs, protams :) |
|
|
| |
[Apr. 16th, 2012|11:48 am] |
Pēc ģeorallija manā kontā ir nosauļots deguns, balva par pirmo vietu ātrumposmā Open klasē, balva par otro vietu zarainā aira mešanā, divas labi pavadītas dienas un naktis, kā arī drusku iesnas. Visumā pozitīvi. Laikapstākļi tiešām lutināja; pat piektdienas vakara lietutiņš netraucēja, jo bija neticami silts. Sestdien gan bija pretvējš garajos, taisnajos upes posmos, pūšļi cīnījās izmisīgi, mēs ne tik ļoti, un rezultātā pakāsām 8 minūtes lielo airu klases uzvarētājam (bijušajam jauniešu izlases dalībniekam akadēmiskajā airēšanā). Attaisnojamies ar to, ka ļoti ilgi centāmies, jau upē esot, pielāgot priekšējos pedāļus stūrēšanai, vēlāk atklājās, ka vispār stūres pedāļi bija pie manis aizmugurē, bet man neienāca prātā paskatīties. Kopumā kārtīgi izkašķējāmies, kā jau pienākas divvietīgajā smailē, un neko daudz nesteidzāmies. Vēl patērējām lielu daudzumu sēmušku un piedalījāmies visādās kulinārās izvirtībās, kā jau pieklājas pie veco ugunskura. Vadāmo un nevadāmo dzīvnieku izdarības vērojām diezgan distancēti, toties iepazīstinājām ģeorallija eksotiskāko dalībnieku - amerikāni - ar to, kā dzert šņabi no sudraba biķerīšiem; pie pirmajiem viņš teica "Paldies!", kaut kad drīz - "Again vodka?", bet vēlāk tikai "Shit!" Otrā rītā gan jutās diezgan ņiprs, galu galā, tas bija šņabis, nevis kandža no piena pudeles un ar benzīna piegaršu. |
|
|
| |
[Apr. 12th, 2012|12:47 pm] |
Cerams, ka visi pusdienas ir paēduši, un es varu ielikt dažas fūdporna bildes. Receptes un komentāri included.
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[Apr. 12th, 2012|09:28 am] |
Šorīt pipši mīļie kaķīši demonstrēja kārtējās nelietību virsotnes. Pa nakti biju atstājusi cepeškrāsnī gaļas gabalu, jo bija vēl pārāk silts ledusskapim. Un, ko domājies, zvēruļi attaisījuši cepeškrāsni, apgrauzuši cepeti (labi, ka no viena gala) un, vissliktākais, sabojājuši durtiņas, tās vairs netaisās ciet. Grrr! Dārgais domā, ka vainīgs ir Muris, jo viņš pēdējais redzēts pie cepeškrāsns, es gan domāju, ka viņu uzkūdīja Rudulis, jo uz tādiem nedarbiem Muris viens pats nekad nesaņemtos. Katrā ziņā abi saprata, ka nogrēkojušies, un uz pirmo manu uzšņācienu bija laukā no virtuves.
Turpinājumā drusku novēlota atskaite par Lieldienu olām.
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[Apr. 11th, 2012|10:36 am] |
Man šausmīgi nepatīk "Zvaigznes" vadītājas publiskā izrunāšanās par "pirātisma" tēmām (un, cik saprotu, e-lasītāju lietotāji ir zināmā neizpratnē par viņu grāmatu formātu), taču jāatzīst, ka neviena cita izdevniecība nav tik ražīga mani interesējošu grāmatu izdošanā. Neesmu vēl izlasījusi visu, kas pagājušomēnes bija must have sarakstā, kad gaidāmo grāmatu listē jau ir parādījies Geimens un, pilnīgi neticami, le Gvina! Visi angliski lasošie un kindlētie draudziņi, protams, sarauc degunu, bet diemžēl angliski es tiešām nelasu tik labi, lai varētu izbaudīt daiļliteratūru; pamēģināju drusku palasīt Kreicbergu un sapratu, ka sižetu uztveru, bet par valodas un izjūtu smalkumiem priecāties tiešām nevaru, jo kaut kā neaiziet.
Vēl mājās vienā vakarā izrāvu Želves "Meitene, kas nogrieza man matus". Apburošs krājumiņš; lasot stāstu par Trako cilvēku, pie pēdējām rindkopām smējos tā, ka bija jābaidās par mājinieku uzmodināšanu. |
|
|
| |
[Apr. 10th, 2012|09:23 am] |
Garā nedēļas nogale bija laba, bet uz tik ilgu laiku zvēruļus tomēr nevar atstāt vienus, vismaz ne ar vienu kastīti uz abiem (vakar ilgi bija jāvēdina dzīvoklis). Bet vispār bija labi - paspēju gan apjomīgu kulināro projektu (ir, protams, jāmāk sataisīt izstrādājumu ar divām paciņām sviesta un gandrīz kilogramu šokolādes, un tad to visu ielikt pārāk karstā krāsnī un apdedzināt virsu...), gan pa mežu pastaigāties, gan pat izbraukt ar riteni mazo kalnaino aplīti (uz to brīdi slapjdraņķis atkal pieņēmās spēkā), nerunājot nemaz par 30 olu nokrāsošanu. Bildes kaut kad vēlāk, bet ticiet uz vārda - olas bija ļoti skaistas! Vakar, savukārt, man laipni izrādīja Ogri, jo līdz šim biju dzīvojusi neziņā par tādu objektu kā Špakovsku parks (ļoti jauks, būs jābrauc maijā, kad lapas sāk plaukt). Pēc atgriešanās no izbrauciena Muris jau bija samierinājies ar to, ka mājās ciemiņš, un laipni ļāva sevi paglaudīt; Rudulis vispār groziņā bija izlaidies kā kundziņš un ļāvās izklaidēties ar spēļmantām. |
|
|
| |
[Apr. 5th, 2012|10:57 pm] |
Šodien par varītēm gribēju izbraukt ar riteni - kamēr jauks laiks, jo rīt paredzēta laivošana, bet parīt nelāga laika prognoze. Ieskrēju mājās, priecīgi lēkāju un teicu, ka gribu vizbulītēs, jo Zilo kalnu dienvidu pusē tām noteikti jau jāzied. Izsniedza man ielas riteni (jo sacensību bērīti kāds ir pajaucis, bet nav salicis kopā) ar slikiem - bet tas jau nieks, sniega taču nebūs. Kā tad! Vizbulīšu vietā dabūju kārtīgu ziemas ceļu vairākos posmos, pat ne ar to neseno snieģeli, bet kārtīgi piebrauktu ziemas sniegu. Komplektā ar bedrēm un risēm bija visai izaicinoši, bet braucu prātīgi un neizslīdēju. Vizbulīšu, protams, nebija, pat vietās, kur droši zinu, ka jābūt - izskatās, ka tur vērts skatīties pēc divām nedēļām. Toties vienā nobraucienā ievilkām pirmās velo sliedes, paralēli zirga pakaviem un dažādu zvēru pēdiņām. |
|
|
| |
[Apr. 1st, 2012|07:12 pm] |
Šodien kopā ar tēvu (kura vaigu rotā vakar no Cimzas koku zariem iegūta švīka) mierīgā garā noļurinājām Amatu no Kārļu tilta. Ūdens ļoti mīlīgs, ne pārāk augsts, ne pārāk zems; lai izpeldētos, bija jābūt īpaši apdāvinātam vai izklaidīgam - bīstamākā vieta bija slavenais alksnis, kuru var mierīgi apbraukt, bet tikai tad, ja laicīgi un ņipri sāk airēt uz kreiso krastu. Vakar tur tomēr bijušas peldes, pie tam es pat zinu, kas peldēja ar oranždzeltenajām "Vistām" - ceturtdien trendīgajā Stock Pot Riga ēstuvē klausījos, kā viens Latvijā iedzīvojies ārzemju puisis klāstīja galdabiedram, ka braukšot Amatu ar vaļējām smailēm, kuras īrēšot no kaut kāda kantora, cik ļoti krutāk tas ir par pūšļiem un kajakiem, jo tu taču visu vari vadīt un divatā it sevišķi. Es noturējos un savu paredzējumu par to, ka viņi noteikti peldēs, pateicu vienīgi kolēģei. Nākamreiz varbūt brīdināt arī pašus entuziastus? Šodien, cik nu paspējām redzēt (lielākā braucēju masa sāka Melturos un bija aiz mums), laivotāji bija saprātīgi un mierīgi, daži lēja piesmeltās laivas, bet dramatiskas peldes nemanījām un metamais maisiņš palika laivā. |
|
|
| |
[Mar. 27th, 2012|09:50 am] |
Tautas ticējumi kaut ko būs noklusējuši par tiem rudajiem naudas kaķiem. Līdz šim Rudulis nevienu santīmu mājās nav atnesis, bet tēriņus gan ir sagādājis. Minkānam ir ādas kaite, kas labākajā gadījumā ir alerģija, ticamākajā gadījumā kaut kāda sēnīte, pavisam sliktākajā gadījumā - kailā ēde (analīzes būs pēc 2 nedēļām). Tikmēr mēģinām kaut kā tīrīt māju, kas ir visai problemātiski, ņemot vērā, ka spalvas ir visur (tai skaitā pūkainajās kaķu mājiņās), kaut cik apstrādājām ar mazgājošo putekļusūcēju un gludekļa tvaiku. Rudulis kaut kā pacieš slimo vietu apstrādi ar jodu un šovakar vajadzētu saņemties uz viņa izmazgāšanu. Par Muri es būtu droša, ka tas ir izdarāms, ūdens viņu interesē un nepatīkamas procedūras zvērulis pacieš. Ar Ruduli droši vien būs problemātiski; duškabīne gan ir maza, bet tas nozīmē, ka mēs kārtīgi atrausimies ar nagotām ķepiņām. |
|
|
| |
[Mar. 23rd, 2012|12:14 pm] |
Kad citi ļaudis viens caur otru stāstīja, kā nu gavēs un līdz Lieldienām neēdīs gaļu, es izdomāju, ka aktuālāk par ēšanas paradumu maiņu man būtu mainīt informācijas uzņemšanas paradumus. Respektīvi, nevērt vaļā forumu vai Cibas tēmas, par kurām jau iepriekš zināms, ka tur būs kaitinoši personāži un/vai saturs, kas dzen izmisumā ar klaju stulbumu. Neteiksim, ka cīņa ir uzvarēta, bet pamazām izdodas sevi ierobežot. Nelaime tā, ka man piemīt nelāgais niķis "Someone is WRONG in the Internet", kas ja ne izpaužas komentāros, tad liek pie sevis bubināt un argumentēt, kaut gan jēgas no tā nekādas.
Toties pasaules lāpīšanas vietā joprojām lasu Joe Pastry mājaslapu, elšu sajūsmā par instrukcijām un komentāriem, un sāku lēnām uzskaitīt, kādus virtuves piederumus vēl man gribētos ieviest un kuras receptes izmēģināt (ja vien netraucētu tas, ka ASV pašsaprotamie produkti pie mums vispār neeksistē - piemēram, esat redzējuši kādreiz miltus, kuriem marķējumā būtu norādīts glutēna saturs vai arī no kādiem graudiem tie ir malti?). Garāmejot ieskatījos veikalā viesnīcas "Latvija" pasāžā, kur eksponējās KitchenAid par 420 Ls. Svaigs ziņojums no Ņūorleānas, tur veikalā stainless steel modelis 399 $. Nu ja, mums mājsaimnieces nav izlutinātas, ja vajadzēs, olas sakuls arī ar žagariņu (par olām konkrēti nezinu, bet saldo krējumu tiešām tā var tīri labi uzputot). |
|
|
| |
[Mar. 19th, 2012|02:03 pm] |
Nesen lasīju un likās iedvesmojoši. Tīri intereses pēc pamēģināju ēdienreizes sastādīt no griķiem, vakaros virtuvē negatavot neko no miltiem un cukura, un arī veikalā neko tādu nepirkt. Pārsteidzošā kārtā jāsaka - no griķiem un dārzeņu vai dārzeņu/gaļas sautējuma var paēst ļoti labi, nedēļas laikā neapnīk un vispār, ar šausmām atklāju ka mana atkarība no saldumiem ir tiešām tikai psiholoģiskas dabas. Pie tam no cukura pavisam neatteicos, darbā dzeru saldu kafiju ar pienu, apēdu pa banānam; brokastīs griķi vai biezpiens ar agaves sīrupu. Daļā ēdienreižu - kvinoja, jo griķi nedēļas laikā paspēja divreiz izbeigties. Galvenais iemesls, kāpēc gribas našķēties - darbs neiet no rokas un sāku trīties, ka kaut ko vajag apēst/izdzert. Toties sestdien rosījos pa māju un neko vairāk par griķiem un dārzeņiem neprasījās. Nezinu, kā būtu ar fizisko slodzi, jo pagājušonedēļ pusotru stundu raitā solī nostaigāju un pēc tam visu vakaru ēdu.
Viss jau būtu labi, varētu paturpināt ar tiem griķiem un atturību no virtuves, bet... bet man patīk gatavot cepumus, mufinus un desertus - tas ir daudz interesantāk, nekā sautēt dārzeņus un vārīt griķus! Un, tā kā šodien atradu šo resursu, tad vismaz vienreiz nedēļā veselīgā paika ies pie velna vecmāmiņas, jo te nu ir pilns ar receptēm un padomiem, kas prasīties prasās pēc izmēģināšanas (ko vērta vien ir sadaļa par cepumu pielāgošanu, ar ko esmu neveiksmīgi ņēmusies jau sen).
Vēl ko gribēju pieminēt par virtuves lietām - ar zināmu skepsi nopirku sierarazotne.lv pilngraudu makaronus, jo līdz šim mēģinātie pilngraudu spageti (kaut kāds itāļu ražojums) nebija diez ko garšīgi un pat ne sātīgi. Bet šie makaroni tiešām ir lieliski, izvārās labi un nelīp kopā, un no samērā neliela daudzuma var kārtīgi paēst. 400 g paka maksā 2 Ls, un no tās sanāk apmēram 6-8 porcijām. |
|
|