Parasts cilvēks, parasti ieraksti [entries|archive|friends|userinfo]
Antuanete

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Apr. 24th, 2016|10:40 pm]
[Tags|, ]

   Arī pēc izlaista gada ar Võhandu viss ir kārtībā - visa veida vizbulītes zied, čuņčiņi dzied, laiks sākumā ir briesmīgs, bet beigās labs (un šogad pat finišā nebija pretvējš!), starp Reo tiltu un Leevaku apnesienu ir grūti, un beidzot taču vajadzētu ieplānot atbraukt vasarā, lai var izbraukt lēni un izpriecāties par dabasskatiem.
   Ilgstošo nekā nedarīšanu varēja just, jo pat ar labāku laivu braucu lēni un pēdējā posmā pavisam lēni (video var redzēt, cik tizli airēju; kamēr nopietni nepievērsīšos fizuhai un tehnikai, nekas labāks arī nebūs, jo jaunāka un spraunāka jau nepalieku). Toties beidzot izdarīju vairākas lietas komforta uzlabošanai, ko sen jau vajadzēja - uzliku dzeršanas sistēmu uz muguras (derētu gan beidzot vesti ar iebūvētu sistēmu, nevis atsevišķu mugursomu), galvā papildus siltajai cepurei - nadziņu (super, ne lietus sejā lija, ne saule acīs spīdēja), uz laivas - Latvijas karodziņu (līdz ar to visi, kas gribēja runāties, uzreiz darīja to angliski, savukārt, krastā stāvošie demonstrēja latviešu valodas zināšanas, piemēram "Priekā!" un "Ātrāk, ātrāk!"). Apnesienos pietrūka tikai, ka mani pašu aiznestu, jo visu pārējo atbalsta grupa (kopā ar citiem tautiešiem) izdarīja. Vienā brīdī sapīku, jo no pieejamās informācijas nopratu, ka varu pretendēt tikai uz koka medaļu savā grupā - piebrauca igauniete, kura kopumā bija ātrāka par mani, lai arī straujajā posmā viņa brauca aiz manis un skatījās, kā pareizi jāņem dambji un sarežģītie līkumi (un bija ļoti priecīga un pateicīga). Beigās izrādījās tomēr, ka abas esam trijniekā un nākamā braucēja ir tālu aizmugurē, tad nu nācās noskatīties, kā igauniete palēnām attālinās, bet vismaz nebija stresa, ka varētu piedzīvot pirmo izkrišanu no sieviešu trijnieka (pietiek jau ar to, ka vairs neierakstos simtniekā, lai gan citus gadus arī nav bijis tik daudz dalībnieku). Tā nu kopējā bilance pozitīva, tikai mēs tā arī neatšifrējām, kas ir tas priekšmets, kas man tika balvā - it kā laivu turētājs, it kā pakaramais; kastē nebija instrukcijas un internetā arī neko nevar atrast, jo izskatās, ka ražotājs tagad pārgājis tikai uz jumta bagāžniekiem.
link8 comments|post comment

[Apr. 11th, 2016|10:14 am]
[Tags|, ]

   Bolupes ģeorallijs bija episks, taču galvenās atrakcijas notika nevis uz upes, bet dubļainajos Latgales lauku un mežu ceļos. ... tālāk ... )
linkpost comment

Pirms 10 gadiem [Mar. 30th, 2016|10:27 pm]
[Tags|, ]

Nu kad jau visi, tad es arī...
   Pirms 10 gadiem mana dzīve bija apmēram piecas reizes intensīvāka kā pašlaik - biju pirmo reizi mūžā pa īstam iemīlējusies, studēju maģistratūrā RTU, strādāju sirreālajā ģeogrāfu kantorī un regulāri naktis pavadīju birojā (jo pa dienu citas lietas darāmas), braucu ar kajaku pa krāčainām mazupītēm, rakstīju pa vairākiem (rekords - 9) Cibas ierakstiem dienā un ik pa laikam piedalījos cibiņu socializēšanās pasākumos Rīgas centra krogos. Eh, bija dzīve - tādu var izturēt tikai agrīnajos 20.
link3 comments|post comment

[Mar. 14th, 2016|09:52 am]
[Tags|, ]

   Mums ir iepaticies nedēļas nogalēs doties kaut kur uz branču; līdzšinējās reizes bija Rīgā un vēl vienas ģimenes (un zīdaiņa) kompānijā, bet šosvētdien iemēģinājām piedāvājumu Ogrē. Pārsteidzoši labi - par nepilniem 9 eiro (neiekļaujot dzērienus) galds bija ne sliktāks kā Rīgas restorānos, visu pat nepaspēju nogaršot. Socializēšanās pie galda (bijām ar maniem vecākiem un brāļa ģimeni, kurā tagad ir arī čivava!) beidzās ar to, ka bērniņš tika pie patstāvīgas ēšanas, jo ļoti uzstājīgi darīja zināmu, ka viņam ar mantiņu rokā vairs nepietiek un gribas ēst tāpat kā lielajiem cilvēkiem. Iedevām Ķelmēnu maizes gabaliņu un pēc tam pusīti ābola, un viņš cītīgi grauza gan vienu, gan otru (un drusku aizrijās tikai ar ābolu). Pēc tam izdzīvojās pa rokām vectēvam un vecmāmiņai, aktīvi komunicēja ar māsīcu un visādi citādi baudīja sabiedrību. Pēc šādiem intensīviem pasākumiem miegs gan ir drusku sliktāks (vakarā it kā aizmiga, bet rāvās augšā sēdus un činkstēja), taču pamazām jāpierod iziet sabiedrībā gan viņam, gan mums. Šodien uz Yamaha mūzikas skoliņu - pamēģināsim, kā patīk un vai varam saorganizēties pieejamajā laikā.
link2 comments|post comment

[Mar. 8th, 2016|07:57 pm]
[Tags|, ]

   Par godu 8. martam padalīšos ar samērā nesenu atklāsmi par iemeslu, kāpēc tik daudzas sievietes (un es tai skaitā) jūtas tā, it kā nestu nebeidzamu un nenovēršamu darbu slogu ārpus algotā darba, pat ja it kā dzīvesbiedrs mazgā traukus un taisa ēst. Emocionālais darbs. Satori rakstā ir galvenā būtība, bet šeit var aplūkot milzumu piemēru un arī atbildes uz jau iepriekš paredzamiem jautājumiem (piemēram, "Kāpēc tu nevari par to nelikties ne zinis?") Varētu padomāt, ka tie taču tādi sīkumi, nevis īsts darbs, bet tad tikpat labi var atlaist vadītājus visās rūpnīcās, jo viņi taču arī neko savām rokām neražo.
   Lielākoties esmu samierinājusies ar šo emocionālā darba veicēja pienākumu, daļēji tas man pat sagādā prieku (piemēram, gādāt Ziemassvētku dāvanas vai plānot ēdienkarti), taču agri vai vēlu nogurstu no tā, ka nekur nav atelpas un, protams, ka visi šie pienākumi tiek uztverti kā pašsaprotama mana funkcija mājsaimniecībā un kopdzīvē.
   Sekojot biedra Unpija jautājumu formai - ko vīrieši varētu darīt, lai situāciju uzlabotu? 1)Uzklausīt un saprast, kur ir problēma; 2)Aktīvi piedomāt un pārņemt vismaz daļu no šī darba; 3)Audzināt dēlus tā, lai viņiem emocionālais darbs būtu dabiska ikdienas sastāvdaļa, nevis sāpīga atklāsme brīdī, kad draudzene sapako mantas un aizcērt durvis.
link32 comments|post comment

[Mar. 5th, 2016|03:46 pm]
[Tags|, , ]

   Paldies par ieteikumiem branča vietām, šodien novērtējām Ecocatering - ļoti labi un garšīgi; patīkami pārsteidza cenā iekļautie dzērieni (t.sk. kafija) un draudzīgums bērniem (visādi bērnu krēsliņi, stūrītis ar paklājiem un pārtinamā virsma tualetē). Bērniņš atkal uzvedās priekšzīmīgi, vismaz līdz brīdim, kad bija jākāpj mašīnā un bija paredzēts, ka viņš gulēs - ņēmās pa krēsliņu, spirinājās un nekādi nemiga; tagad iebāzu ratos un izliku uz lodžijas, pēc krietnas paspārdīšanās tomēr aizmiga. Kā nu ne, ja pieradis pie aktīvāka dienas vidus, kad tiek arī parāpot un kārtīgi izkustēties, nevis tikai sēdēt krēsliņā.
   Vakar aizgāju vingrot un sapratu, cik tieši slikti man ir ar muguru - nodarbība īsti tizlām kundzītēm, nebija pilnīgi nekā grūta un pat ne tuvu iesvīšanai, bet man nācās krietni nocīnīties, lai izpildītu vingrojumus pareizi, jo visu laiku savilktie muguras muskuļi lika par sevi manīt. Kazi, beidzot būs progresējusi spondiloze, kas jau sen ierakstīta slimības vēsturē; katrā ziņā jāiet un kaut kas jādara, jo mājās es sevi nespēju motivēt.
linkpost comment

[Mar. 30th, 2014|07:26 pm]
[Tags|, , ]

   Labi pavadīta nedēļas nogale - sestdiena sākās ar branču "Trusī" (jā, mēs speciāli no Ogres braucām uz Rīgu, jo es dārgajam biju apsolījusi dzimšanas dienā viņu vest uz branču), tad šo to iepirkām un braucām mājās, kur es kāpu uz velo izmest aplīti pa Maskavas šoseju. Fūres ir, bet asfalta maliņa gana plata, lai mierīgi varētu braukt. Vidējais ātrums nožēlojami zems, pulss nožēlojami augsts, bet citādi viss labi.
   Šodien ar draugiem paairējām pa Ķīšezeru, sajutu, ka Vehandu nebūs īpaši viegli. Pēc tam Cabo Cafe sēdējām, gaidījām godam nopelnīto burgeri un frī kartupeļus, un nodevāmies antropoloģiskiem vērojumiem; publikas daudz un tipāži visai kolorīti. Ļoti pavasarīgs noskaņojums, būs jācenšas arī atlikušajās svētdienās tik paairēt.
link8 comments|post comment

[Mar. 28th, 2014|09:06 am]
[Tags|]

   Pat neatminos, kad pēdējo reizi biju uz operu - katrā ziņā sen, jo šis žanrs nav no maniem iecienītākajiem. Taču vakardienas "Mīla uz trim apelsīniem" bija vienkārši lieliska izvēle - izrādes koncepts, mizanscēnas, kostīmi, scenogrāfija, videoprojekcijas - viss, viss bija tik baudāms! Pirmo reizi operā dīdījos nepacietībā redzēt nākamo ainu. Iesaku visiem, kas mīl filmās ķert kultūratsauces, šai operā tās ir biezā slānī un tiešām gaumīgi izkaisītas kā rozīnes kliņģerī.
link1 comment|post comment

[Mar. 26th, 2014|09:55 am]
[Tags|]

   Vakar noskaidrojām, kā uz tās pārbrauktuves uz Ventspils ceļa varēja ar mašīnu paskriet zem vilciena. Kad tur iedegas sarkanais signāls, tad vilciens ir nevis kaut kur tālu prom, bet burtiski turpat aiz līkuma, metri divsimt labākajā gadījumā. Mēs braucām varbūt ne gluži uz 70, bet apmēram 80 km/h, un, iedegoties signālam, nebija iespējams nobremzēt - sanāktu apstāties uz sliedēm. Pārbraucām pāri un noskatījāmies uz vilcienu, kas iznira biedējoši tuvā attālumā.
   No citiem jaunumiem - mīļo Sīrupiņ, man ir 31 gads un pirmo reizi mūžā būs jārauj zobs, pie tam gudrības zobs (klusām ņēmis un sabojājies tā, ka nav remontējams, jo nevar aizsniegt un sākot kaut ko urbt visdrīzāk tāpat viss izjuktu). Man ir 2 nedēļas laika, lai morāli nobriestu pasākumam.
link19 comments|post comment

[Mar. 18th, 2014|08:58 am]
[Tags|, ]

   Vakar bija konkrēts pilnmēness, sen nebija gadījusies tāda diena. No rīta aizmirsu uzvilkt gredzenu un visu dienu jutu, ka kaut kā trūkst. Nevarēju atrast dezodorantu; pēdējā brīdī izdevās atrast citu, tikai vakarpusē sapratu, ka bija ielikts baseina piederumu maisā. Maciņš ar sīknaudu palika plānā mēteļa kabatā, labi, ka bija pāris naudaszīmes kopā ar bankas kartēm.
   Diena pagāja daudzmaz mierīgi, bet nu vakarā... Pusdeviņi, beidzot jātinas prom no darba, varētu paspēt uz Krustpils vilcienu. Printeris aizrijas ar maniem muitas dokumentiem (kurpes beidzot pienākušas, wīī!), palaižu uz otra, tikmēr pirmais tomēr izdomā drukāt, atcelt nevar. Esmu gatava doties pa durvīm, laika nav daudz... un atkal signalizācija izdomā niķoties, rāda, ka divās zonās ir vaļā durvis, kaut arī tā nav. Sazvanu kolēģi, noeju pagrabā aiztaisīt visas iespējamās durvis, nepalīdz. Sazvanu apsardzes firmu, pabrīdinu, ka atslēgšu tās kļūmīgās zonas, paroli nezinu, pieraksta manu vārdu un uzvārdu (autorizētie signalizācijas atslēdzēji ir vai nu atvaļinājumā vai čībās pie televizora, galu galā deviņi vakarā). Vilciens tikmēr nokavēts, eju uz darba mašīnu - kad jau, tad jau, no rīta varēšu aizbraukt līdz muitai. Ar grūtībām atveru piesalušās druvis, startēju... un Džimis pamirkšķina divas lampiņas, bet citādi klusē. Skaidrs, -20 grādus pārdzīvoja kā nieku, bet tagad izdomājis nosēdināt akumulatoru.
   Ar to arī visas neveiksmes beidzās, iegāju "Trusī" paēst vakariņas, palasīju žurnālu un gāju uz priekšpēdējo vilcienu. Cerams, tik drīz šāds dienas plānojums neatkārtosies.
link3 comments|post comment

[Mar. 12th, 2014|02:09 pm]
[Tags|]

   Vakar beidzot aizgāju pasūdzēties par savu šķībo muguru, mani uzslavēja, ka esot taisnāka nekā pagājušajā reizē (pie tam pagājušajā reizē, pirms gada, biju sašķiebusies uz otru pusi), un aizsūtīja pie podologa - lielā mērā šķībums un arī sāpes ceļgalā nāk no tā, ka viena kāja gluži pareizi nepieguļ zemei. Lai nebūtu par velti nākts, izmasēja muguru, pāris reizes izdarīja sāpīgi, izbrakšķinot locītavas, un palaida. Šorīt kreisā puse gandrīz nemaz nesāpēja, toties labā (aktuāli savilktā) sāpēja divtik.
   Muļķīgi, ka pie tā daļēji vainojama vēlme izskatīties pēc dāmas un staigāt ar plecu somu, nevis mugursomu. Diemžēl tik ļoti dāma neesmu, lai pietiktu ar aploksnes lieluma somiņu, tāpēc uz pleca tiek kārts pilnīgi viss - gan vingrošanas tērps, gan grāmatas, gan pārtikas iepirkumi. Te nu arī rezultāts.
link3 comments|post comment

[Mar. 5th, 2014|05:52 pm]
[Tags|, ]

   Šodien sanāca pabūt Aizkrauklē uz semināru, un pēc tā daži dalībnieki sāka kaut ko ļoti runāt par braukšanu pēc zefīriem. Izrādās, Aizkrauklē ražo tos zefīrus ar vārītā kondensētā piena pildījumu, ko ik pa laikam ar atlaidi tirgo Maximā. Pie ražotāja 2 kg kaste ar dažādu veidu zefīriem maksā... tadā! 4,30 EUR. Jā, 2 kg kaste ar zefīriem!
   Diemžēl jāsecina, ka šokolādes glazūra ir nepārprotami no lētā gala augu taukiem un diez ko labi negaršo, bet pats zefīrs ir pirmšķirīgs. Vispirms pārsteigšu dārgo ar savu pirkumu (viņš ik pa laikam ir jokojis, ka derētu nopirkt kasti zefīra!), pēc tam nesīšu izbarot kolēģiem, TIK daudz zefīru nevar apēst pat vīrietis pēc vieglatlētikas treniņiem.
   Vakar saņēmu no yoox.com sūtītās kleitas; diemžēl nav tik veiksmīgi, kā sanāca ar TO kleitu. Liu-Jo vilnas kleita drusku par daudz sēžas uz dibena (pati vainīga, ka neesmu laicīgi notievējusi), bet īsā zīda kleitiņa izskatās tā, it kā es censtos noslēpt, ka esmu stāvoklī. Dārgais mierināja: "Nu nekas, kad būsi stāvoklī, varēsi valkāt pa māju." Jā, grezni dzīvojam.
link28 comments|post comment

[Feb. 26th, 2014|01:24 pm]
[Tags|]

 &bnsp Es zinu, ka friendlistē ir lasītāji, kas var sniegt zinošus komentārus par ēšanas iespējām Pilsētā Ar Rītdienu, ar to jau iepriekšējā reizē tikām skaidrībā. Šoreiz dienas kārtībā nakšņošana diviem, vēlams, budžeta klasē. Ieteikumi? Pašlaik skatos uz "Ventspils Apartments", "Ostmala" vai "Kupfernams", tie ir puslīdz centrā un iekļaujas 40 EUR par nakti.
link6 comments|post comment

[Feb. 25th, 2014|11:34 am]
[Tags|]

   Varbūt kādu interesē biļete uz Sinfonietta Rīga koncertu "Parīzes Šarms" šopiektdien 19.00 Lielajā Ģildē? Balkonā, par 7 EUR. Man ir abonements, bet šis koncerts nav nevienā no maniem iecienītākajiem žanriem, tā ka labprāt iedotu kādam citam mūzikas mīlim. Zem lj cut apraksts ... tālāk ... )
link4 comments|post comment

[Feb. 23rd, 2014|10:22 pm]
[Tags|]

   Jauka nedēļas nogale padevās - vispirms piektdien ātri saorganizējāmies iziešanai Rīgas naktsdzīvē (un nodzīvojāmies līdz gandrīz četriem rītā), pēc tam sestdien apciemojām dažus radiniekus, šodien ar draugiem kājām aizgājām no Lilastes līdz Kalngalei. Lietiskie pierādījumi šeit. Bija jauki, gājiens tieši pareizā garumā, lai kreisā pēda sāktu sāpēt pie galapunkta, nevis ātrāk.
link3 comments|post comment

[Feb. 21st, 2014|09:24 am]
[Tags|, ]

   30 day planking challenge esmu tikusi līdz 90 sekundēm, šodien laikam ir tā diena, kad būs jāpagarina līdz neiespējamām 120 sekundēm. Procesā vienmēr gatavs piedalīties asistents Muris. ... tālāk ... )
link18 comments|post comment

[Feb. 9th, 2014|03:33 pm]
[Tags|, ]

   Šodien uzvaroši atgriezos virtuves frontē, pašlaik fināla stadijā ir plovs, savukārt, tūliņ kaut kur prom no acīm jāpavāc zirņu braunijs un, galvenais, cepumi. Sanāca vienkārši dievīgi, smaržo pēc lazdu riekstiem un kūst uz mēles. Nebija Nutellas, ko smērēt starp kārtām kā paredzēts receptē, tāpēc iesmērēju aveņu ievārījumu (kas vispār bija pirkts Lincas tortei, bet kaut kā nesanāca pagatavot). Cepumi prasa zināmu roku veiklību, jo uzsilstot tos grūti pārvietot uz pannu, bet rezultāts ir tā vērts.
linkpost comment

[Feb. 6th, 2014|10:39 am]
[Tags|]

   Vakar erudīcijas spēlē palikām 3./4. vietā, galvenokārt pateicoties tam, ka uzminējām tikai vienu Krievijas republiku pēc ģerboņa un karoga. Citām komandām negāja labāk, bet jums vajadzētu dzirdēt, kādas ovācijas zālē sākās, kad nosauca mūsu punktu skaitu pēc šīs kārtas! Vispār finālā zaudējām tikai 2 punktus uzvarētājiem, un mēs pat zinām, kurās vietās nolaidām lažu, bet ko nu vairs. Beidzot muzikālajā kārtā bija klasiskā mūzika (es jau sen sūdzējos par vienveidību, kas līdz šim ir nozīmējis, ka muzikālajā kārtā nezinu nevienu pareizo atbildi), manā kontā vismaz viens punkts - es pratu identificēt Vāgnera kāzu maršu no "Loengrīna", ko visi citi būtu pierakstījuši Mendelszonam. Toties nebūtu atpazinusi Mocarta "Mazo naktsmūziku", labi, ka komandas biedri bija muzikāli izglītotāki. Vakars noslēdzās kafejnīcā "Get Smart" (starp citu, brīnišķa vieta, apmēram kā "Trusis Kafē", tikai interjers tumšākos toņos un plašāka alus izvēle), visus interesantākos jautājumus uzdodot komandas biedrenei, kura nebija spēlē. Šorīt, protams, nāk miegs.
link5 comments|post comment

[Jan. 30th, 2014|01:43 pm]
[Tags|]

   Savās nebeidzamajās gaitās, meklējot labu ārstniecisko vingrošanu, šodien biju Valsts sporta medicīnas centrā. Par šo iestādi kopumā liecina viens fakts - pie viņiem strādā bijusī LU ĢZZF garderobiste, kura visiem palikusi gaišā piemiņā ar paradumu mēteli nevis pasniegt, bet naidīgi iemest rokās tā īpašniekam, un par nepiešūtu pakaramā cilpiņu sataisīt skandālu, kuru dzird visā pirmajā stāvā. Viņa nav mainījusies ne par matu! Paspēja uzķērkt gan man par to, ka nezināju viņu advancēto sistēmu ar atšķirīgiem garderobes numuriem atkarībā no tā, uz kurieni cilvēks iet, gan arī nabaga puisītim, kurš uzdrošinājās pajautāt, kur ir tualete. Reģistratore vispirms bezgalīgi lēni pieņēma no manis samaksu, pēc tam paziņoja, ka viņa nekā nevar zināt, uz kurieni man tālāk jāiet (labi, ka fizioterapeite mani savāca gaitenī, tā viņiem tāda atstrādāta sistēma) un, kad atnācu atpakaļ no vizītes, kolēģe viņai mērīja asinsspiedienu. Darbs tāds stresains, jā.
   Redzēs, kā būs ar nodarbībām, pagaidām izskatās, ka vismaz speciālisti tur zina savu lietu. Parakstīja man vingrināt kāju, valkājot gumiju, kas piesieta pie gultas kājas. Diemžēl mums mājās tiešām nav nevienas gultas kājas, ne arī tik zemu radiatora trubu - laikam vienīgā iespēja kaut kur atsiet to gumiju ir kaķu mājiņa.
link8 comments|post comment

[Jan. 29th, 2014|10:18 pm]
[Tags|, ]

   Šodien beidzot tiku pie normālas vingrošanas - lai gan, tiklīdz būs pārgājis pirmējais tizlums, vajadzēs kaut ko smagāku, jo nodarbība, kurā vismaz vienu reizi negribas sabrukt, pirms izpildīts prasītais vingrinājumu skaits, neko daudz nedod formas uzlabošanai. Bet gan jau līdz tam nonāksim, redzēs, ko piedāvās Valsts Sporta medicīnas centrs rīt.
   Pagājušajā nedēļā bija intensīva kultūras programma, Valmieras teātrī "Zojkina kvartjira" un LNO "Bajadēra". Par pirmo varu tikai dvest sajūsmā, tiešām lieliska izrāde (nemaz neskrieniet pēc biļetēm, tā bija priekšpēdējā izrāde, pirms noņemt no repertuāra). Uz Valmieras teātri būs jābrauc vēl - ne tikai labo izrāžu, bet arī burvīgās kafejnīcas dēļ, tur ir tāādas kūkas!
   "Bajadēra" lieku reizi apliecināja, ka klasiskās mākslas formas mani var drusku izklaidēt, bet ne mazākajā mērā nevar aizkustināt. Vienīgais, kas tiešām šai izrādē patika, bija faķīri un viņu vadonis ar izteiksmīgajiem drediem. Un pirms trešā cēliena būtu varējuši iet prom - mana teorija, ka komponistam un horeogrāfam bija materiāls trim cēlieniem, bet scenāristam samaksāja tikai par diviem, tad nu tas pēdējais ir tāds pilnīgi ar baltiem diegiem šūts. Lai nu kā, kopumā bija jauks vakars, un kordebalets ir kļuvis labāks kopš iepriekšējās reizes, kad skatījos baletu.
link7 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]