Parasts cilvēks, parasti ieraksti [entries|archive|friends|userinfo]
Antuanete

[ website | Čivinātava ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Oct. 21st, 2014|09:31 pm]
[Tags|]

   Šodien nācās uzstādīt diezgan nejēdzīgu rekordu, proti, apsekot zālājus 21. oktobrī. Būtu jau labi (neizskatījās daudz bēdīgāk kā septembrī, tikai dažas sugas bija galīgi nomelnējušas), ja ne tas aukstums un smidzeklis. Kaut kā no rīta uzvilku tikai vienas bikses; pēc laika ziņu noklausīšanās un vērojot, kā mašīnas termometrs nokrīt par vairākiem grādiem, iebraucu Ludzā un siltās apakšveļas funkcijai nopirku melnus legingus ar samta rakstiņu "pod tjigra"; ļoti labs pirkums, bez tiem vispār būtu nosalusi bezjēgā.
   Vēl pie izbrauciena ieguvumiem ir:
1) burciņa zemeņu ievārījuma no viena objekta saimnieces (papildus tam, ka mani ieaicināja apsildīties un pacienāja ar tēju un pankūkām; nemaz nerunājot par runām burvīgā latgaliešu valodā);
2) tikai brīdinājums par braukšanu bez tehniskās pases, ko izrakstīja apvienotā robežsargu un Valsts policijas brigāde (laimīgā kārtā viņi nepiestāja tad, kad ganījos pa biotopu daždesmit metrus aiz zīmes "pierobežas josla", man, izrādās, caurlaides termiņš beidzās 30. septembrī);
3) atziņa ka krievu fūres signāls "var apdzīt" jāizvērtē divreiz (divreiz!), jo tādos līkumos un distancēs kaut ko apdzīt varētu vienīgi ar sporta mašīnu;
4) un, protams, neiztrūkstošie "Liepkalni" atpakaļceļā; nesaprotu, ko mēs iesāksim ar tādu kvantumu maizes.
link6 comments|post comment

[Oct. 19th, 2014|06:37 pm]
[Tags|, ]

   Piektdien bija ļoti patīkama sabiedriskās apspriešanas sanāksme - ar cilvēkiem, kuri, uzdodot jautājumus, tiešām ir gatavi uzklausīt atbildes. Jācer, ka tie, kuri klusēja, atlikušajā laikā nerakstīs bargus iesniegumus, pagaidām tāds ir tikai viens, un nekas nepārvarams.
   Divas dienas esmu noslinkojusi pa mājām ar "Vieda vīra bailēm", galvenais varonis joprojām kaitina, bet grāmata kopumā patīkami izklaidēja. Šai sakarā nav paveikts nekas produktīvs, izņemot tīrās veļas sakārtošanu un skābu kāpostu zupas katlu (pirmo reizi mūžā vārīju, sanāca lieliska, bet tur nopelns labajiem kāpostiem). Tā kā joprojām klepoju, atteicos gan no iespējamās airēšanas sestdien, gan lietus dēļ neaizbraucām uz Ozolniekiem, kur dārgais gribēja skriet. Un neko, ar kaķiem gulšņājam pa dīvānu un jūtamies visnotaļ apmierināti ar dzīvi. Esmu pat pārvarējusi vēlmi atvērt darba e-pastu, lai arī ne es viena sūtu vēstules vienpadsmitos vakarā un brīvdienās; rīt būs pietiekami laba diena, lai ar visu tiktu galā.
linkpost comment

[Oct. 13th, 2014|06:09 pm]
[Tags|, ]

   Piektdien sāka sāpēt kakls un vilkt uz saaukstēšanos, bet vajadzēja vēl divus salidojumus pēc kārtas un sestdien Siguldā pasniegt dzīvesbriedim dzērienu pusmaratonā. Rezultātā guļu mājās, ļoti klepoju un ceru, ka parīt varēšu parunāt, jo plānota sanāksme.
   Klases salidojums bija jauks, savācāmies trešā daļa no klases , uz lielā ekrāna noskatījāmies savu žetonvakara filmu (OMG, es tur dziedu), papļāpājām par visu ko un ap trijiem izklīdām. Dažiem biedriem dzīves ceļš ievirzījies visai paredzami un likumsakarīgi, bet citi visai pārsteidza.
   Sestdien fakultātes salidojumā paspēju pārrunāt dažas darbam vajadzīgas lietas, atsvaidzināt zināšanas par to, kādos noderīgos amatos ir bijušie studiju biedri, un tad jau vienkārši atlaidām ar dejām, runām par sadzīvi un dzīvi, un sākotnēji solīdā sēdēšana pie galdiem aizvien vairāk sāka līdzināties ģeorallijam. Muļķīgākais, ka 3 no rīta, kad mani beidzot bija uzlūdzis bijušais kolēģis, muzikanti beidza spēlēt, pilnīgi nepiedodama nolaidība.
   Svētdienu likumsakarīgi pavadīju guļot, šodienu arī, kaut ko minimāli pastrādājot un izraisot nepārtrauktu vilšanos kaķos, kuri grib, lai viņus bužina un ņem klēpī, nevis iebarikādējas guļamistabā.
linkpost comment

[Oct. 3rd, 2014|09:20 am]
[Tags|]

   Nu labi, izskatās, ka iespējas nobalsot Rīgā man var arī nebūt, tāpēc man un citiem Vidzemes balsotājiem par prieku, varat izteikt viedokļus, kas jāstrīpo un kas jāpluso "Vienotības" Vidzemes kandidātu listē.
   Es tikmēr izdomāšu, vai labāk balsot Salacgrīvā vai Ainažos (tiem, kas sestdien kaut kur pārvietosies un grib atrast labāko vēlēšanu iecirkni - šeit ir karte https://mapsengine.google.com/map/viewer?mid=zw7j580PBYeM.koHjCfXt7JVk)
link6 comments|post comment

[Sep. 30th, 2014|02:45 pm]
[Tags|]

   Dārgie lasītāji, jums ir kārtējā iespēja ietekmēt vēlēšanu rezultātus, izsakot viedokli par to, kurus kandidātus svītrot un kurus plusot. Plānoju balsot Rīgā par "Vienotību", pašlaik zinu, ka pievilkšu plusiņu Viņķelei un Rinkēvičam, bet par pārējiem kandidātiem nav noteikta viedokļa.
   Komentāros vieta jūsu argumentiem un faktiem :)
link22 comments|post comment

[Sep. 25th, 2014|09:43 am]
[Tags|, ]

   Es visu laiku esmu bijusi ļoti mīkstsirdīga attiecībā uz Ruduļa barošanu, bet nupat viņa treknais vēders lika pieņemt lēmumu, ka pārejam atpakaļ uz iepriekšējo barību, jo Muris tāpat ēd savu speciālās barības porciju uz balkona. Rižais nebija īpaši apmierināts, žēlojās, ka šitie graudi neesot ēdami, bet nāksies vien pierast. Nez, ko viņi tai urīnceļu profilakses barībai tādu liek klāt, ka kaķi kā aptrakuši (nu labi, Muris ēd tikai sajauktu ar mīksto barību). Pagaidām nav plāna, ko darīsim ziemā, kad uz balkona būs auksts - varētu laist Muri ēst noliktavas telpā, bet viņam tur ir tik interesanti, ka viņš pazūd aiz plauktiem un bļodiņu atstāj neskartu, pie tam uz saucieniem nereaģē.
link4 comments|post comment

[Sep. 21st, 2014|11:01 am]
[Tags|, ]

   Nu lūk, ļoti prātīgi drusku apslimu nedēļas nogalē. Vispār pazīmes bija jau piektdien, bet purvu semināru izturēju godam, vakar visu dienu slaistījos pa gultu ar grāmatu un sāpošu kaklu, šodien ir iesnas un kaulu laušanas sajūta. Ar datoru gultā mēģinu vadīt zālāju anketas, labi, ka ir kas pienes brokastis.
   Jāizbauda mājas, kamēr var, jo, tā kā man parādījās brīva nedēļas nogale, tad principā piekritu iespējai pakartēt meža biotopus pie Ainažiem. Nekādu brīvdienu, kamēr turpinās veģetācijas sezona, vai ne.
linkpost comment

[Sep. 18th, 2014|09:46 pm]
[Tags|]

   Esmu izdzīvojusi divas dienas mežu semināra, četras dienas zālāju kartēšanas Zilupes un Ludzas novados, divas trīsstundīgas sanāksmes Ventspilī un vēl atlicis purvu seminārs un viena diena zālāju anketu savadīšanai, tad svētdien varēšu visu dienu gulēt. Pirms atkal jūgties darbā, bet nu jau parādās gaisma tuneļa galā, kas nav vilciens.
   Zilupē izbaudīju Latvijas austrumu gala ļaužu viesmīlību un laipnību; latviski gan neviens tur nerunā (labākajā gadījumā saprot, bet es necentos pārbaudīt), toties cienā ar pusdienām un brauc rādīt, kur var tikt pāri upītei pa bebru dambi. Dzīvojām Zilupes arodvidusskolas kojās, tādas riktīgas kojas, kur no uzcelšanas brīža ir uzlaboti tikai logi un duša (labi, ka vismaz tā!) Pa nakti salām ar visām biksēm, džemperiem un divām segām, no rīta tāda migla, ka vispār neko redzēt cauri. Smuku pļavu maz, vairums dīvāna zemnieku appļautas un siens atstāts, nožēlojams skats. Bet kopumā produktīvs izbrauciens.
link5 comments|post comment

[Sep. 8th, 2014|10:40 am]
[Tags|, , ]

   Sestdien pabeidzu apsekot zālājus vienā novadā; dabūju gan dzirdēt visu, kas kaimiņienei bilstams par pieteikto zālāju saimnieku (un tas nebija nekas labs!), gan iet aplokā pie tramīgas ķēves, kurai kompānijā ielaista govs, citādi ķēve visu laiku zviedzot; laimīgā kārtā saimnieks pavadīja arī uz otru aploku, kur bija pusauga bullēni, kas vispirms nesās man virsū, bet tad pārdomāja un aizrikšoja uz krūmiem. Tikmēr dzīvesbiedrs, ar riteni atminies no mājām, mašīnā svētlaimīgi gulšņāja un lasīja avīzi.
   Priekuļos saēdāmies beku mērci un visādus dārza labumus, kaut cik izgulējāmies un pat drusku pastrādāju, vairāk gan visu dienu īdēju, ka jāstrādā un nevaru saņemties. Lai pavisam dzīve par aveni neliktos, vakarā Rižais grozījās man pa klēpi un vienā brīdī aiz sava lempīguma izkrita ārā, mēģinādams noturēties ar nagiem manās plikajās kājās. Toties dzīvesbiedrs uzcepa ābolkūku, tā ka kopumā sūdzēties nevaru, lai arī jau kuro nedēļu pēc kārtas brīdis, kad var iet gulēt, ir vislabākais visas dienas garumā.
link2 comments|post comment

[Sep. 1st, 2014|09:58 am]
[Tags|]

   No biotopu mācību semināriem, tā vien šķiet, apjomā palielinās gan smadzenes, gan viduklis. Smadzenes tāpēc, ka tik daudz jaunas informācijas kā mežu seminārā sen nebija nācies apstrādāt un uzglabāt (ķērpji! sūnas! kukaiņu izskrejas! atcerieties, kā izskatās bioloģiski veca egle!...), savukārt, viduklim par labu nenāk barošana Valdemārpils viesu namā. Ja uz pirmajiem semināriem līdzi ņēmu cepumus, jo barošana dažā labā vietā bija tāda, ka no pusdienām līdz vakariņām neizvilkt, tad Valdemārpilī starp pusdienām un vakariņām vēl nesagribas ēst, bet tik un tā gribas dubultu porciju, jo viss tik garšīgs.
   Šo svētdienu pavadīju gultā ar grāmatu, izlasīju visu "Vēja vārdu" (ap 700 lappuses), jo skaidrs, ka tuvākajā laikā vēlreiz pieķerties grāmatām nesanāks. Mājā krājas entropija, jo piespiesties kaut ko piekārtot un padarīt vienkārši ir neiespējami, ņemot vērā, kādā stāvoklī caurmērā atgriežos no darba un semināriem. Kaut kā jāizdzīvo līdz novembrim.
link10 comments|post comment

[Aug. 4th, 2014|04:12 pm]
[Tags|, , ]

   Piektdien svinējām krustmāmiņas jubileju; akmandieniņ, tā dziedājusi es sen nebiju! Mēs esam tādi vidēji lieli dziedātāji, ciemos bija ģimenes draugi, kas ir pavisam lieli dziedātāji, palīdzēja daža dziesmu grāmatiņa un izmisuma brīdī arī glaudāmais telefons. Bet divi vakara hīti nenoliedzami bija mūsu ģimenē iecienītie "Dziesma par netīrām zeķēm jeb Balāde par Old Vāverliju" un "Rozālija un Eduards". Otro zināja vismaz tēva māsas, bet pirmā ir ekskluzīvs mantojums no vecmāmiņas. Taujāta par dziesmas izcelsmi, māmiņa zināja teikt, ka to uz Cēsīm atvedis konkrēts cilvēks no Liepājas, un liepājniekiem šis gabals būtu jāzina. Antropoloģiskas intereses vārdā, polliņš.
UPD: Tiem, kas saka, ka ir dzirdējuši, bet nevar dziedāt līdzi - muļķības, šīs dziesmas var dziedāt arī pilnīgi iesācēji, tikai jāatkārto pantiņa otrā daļa :P
UPD2: Old Vāverlijs kā tēls tiešām nāk no teātra izrādes, bet dziesmas teksts ir tik šīzīgs, ka drīzāk ir kāds tautas radošā lidojuma rezultāts.

Poll #20131 Vecas dziesmas
Open to: All, results viewable to: All

Vai tu zini dziesmu par Old Vāverliju, kas sākas ar vārdiem "Uz ezeru reiz peldēt gāj' Old Vāverlijs/ Viņš sievu bija mājas atstājis..."?

View Answers

jā, zinu vārdus un varu nodziedāt
2 (6.7%)

esmu dzirdējis, varu dziedāt līdzi
5 (16.7%)

nekad neesmu dzirdējis
22 (73.3%)

kapāju Vanagu, dziesmas nedziedu
1 (3.3%)

Vai tu zini dziesmu par Rozāliju un Eduardu, kas sākas ar vārdiem "Rozālija bij' mācīta/ Ar zirgu jāt un lāčus šaut..."?

View Answers

jā, zinu vārdus un varu nodziedāt
7 (24.1%)

esmu dzirdējis, varu dziedāt līdzi
5 (17.2%)

nekad neesmu dzirdējis
17 (58.6%)

kapāju Vanagu, padodiet dziesmas par alutiņu!
0 (0.0%)

Tiem, kas atbildēja apstiprinoši kādā no iepriekšējiem jautājumiem - kur un kādos apstākļos šīs dziesmas esat iepazinuši?

link7 comments|post comment

[Jul. 26th, 2014|09:45 pm]
[Tags|, ]

   Vakar pārcietu 12 stundu darbdienu komplektā ar karstumu, dunduriem (nenormāli... nenormāli sāpīgi un tracinoši viņi kož, kad rokas ir aizņemtas, lai aizpildītu biotopu anketas!), nātrēm pāri galvai un visādiem citādiem slarbenājiem. Ja vēlaties zināt, kur ir elles priekškambaris (vieta, kur nātres, bebru alas, ciņi un dunduri ir vienkopus), es varu kartē parādīt. Vakarā līdz vienpadsmitiem stellēja mums piedāvāto treileri, tāpēc vakariņas ar kolēģi ēdām, sēžot pļavā starp siena vāliem un klausoties pāri upei Līvānos notiekošās ballītes skaņās.
   Šorīt visu priekšpusdienu malāmies pa vienas saimniecības zālājiem; uz pusdienlaiku dabūjām kafiju, saimnieka ceptās baltmaizes šķēles ar desu, un jaukas sarunas. Darbdienu pabeidzām piedienīgi, ap pieciem, izpeldējāmies Radžu ūdenskrātuvē un ap astoņiem jau biju mājās. Zvēri paguruši no karstuma; es arī, pie tam atvērtie logi neko nepalīdz. Glābjos ar greipfrūtu margaritu (beidzot nopirku Cointreau un tagad eksperimentēju ar visādiem kokteiļiem). Rīt no rīta GULĒŠU, ilgi un pamatīgi (ja karstums nepamodinās).
link4 comments|post comment

[Jul. 22nd, 2014|09:55 am]
[Tags|]

   Vakar bija konkrēta pirmās pasaules problēma - šķīvis ar uzkodām, atdzesēta sārtvīna pudele, un nekādi nevar izvilkt korķi. Es pat sāku mēģināt attaisīt ar nazi pēc youtube pamācībām, bet tas tikai sabojāja nazi. Kādā trešajā piegājienā korķis PĒKŠŅI padevās, un es nolaistījos ar vīnu, bet tas vairs nebija svarīgi. Laikam beidzot jānopērk normāls korķuviļķis tādiem gadījumiem, kad mājās nav vīrieša.
   Esmu beidzot iegādājusies arī lampu virtuvei (visā dzīvoklī jau gadus 5 ir plikas spuldzītes), bet tur nu atzīstu savu nepietiekamo emancipāciju - pielikt lampu, kas prasa urbšanu un skrūvēšanu griestos, es neesmu gatava, pagaidīšu, kad dzīvesbiedrs atgriezīsies.
link4 comments|post comment

[Jul. 8th, 2014|09:35 am]
[Tags|]

   Vēršos pie Cibas kolektīvā spēka attiecībā uz Latgales novadiem (pamatā Rēzeknes novada daļa uz D no Rēzeknes, un Ludzas novads). Vai jums ir zināma kāda vieta, kur atrast lētu naktsmītni (piemēram, skolas internāts, tante, kas bez kvītīm izīrē gultasvietas tūristiem u.tml.)? Varbūt varat piespēlēt kādus radiniekus, kas izīrētu tukšo istabiņu un nopelnītu pāris eiro? Vajag ekspertiem, kas brauks apsekot zālājus (man pašai arī); cilvēki godīgi un kārtīgi, agri no rīta notīsies, atpakaļ būs vēlu vakarā, gribēs tikai nomazgāties un kaut ko uztaisīt ēst. Anyone? Var arī privāti uz antuanete pie gmail.com.
link2 comments|post comment

[Jul. 6th, 2014|08:40 pm]
[Tags|, ]

   Beidzot ir pienācis tāds īsti silts vasaras vakars, uz lodžijas stāv krēsls un plauktā visādi balti, rozā un dzirkstoši vīni... un man ir tādas iesnas un klepus, ka drīzāk būtu jādzer groks. Būsim godīgi, vispār nebūtu jādzer, katrā ziņā pēc vakara biotopu mācību laikā, kuru pavadījām pie viskija ar kolu, es otrā rītā biju sasodīti aizsmakusi. Šādi izskatās ekspertu ofensīva zālājā; pie šī bija vienas no karstākajām diskusijām par tēmu "būt vai nebūt".
   Mācības vispār bija hardcore - no rīta 7:15 brokastis, 8 izbraucam, objekti līdz 20 vakarā, tad vakariņas un pēc tam līdz vieniem labākajā gadījumā tusiņš ar kolēģiem, sliktākajā - darbs, dalot kartes un objektus zālāju inventarizācijai. Šodien atļāvos izgulēties (līdz pusdesmitiem), paēst lēnas brokastis un tad uz pirmo inventarizējamo BVZ ([info]toadbeauty īpašumā). Vairāk kā stundu ganījāmies pa to kabataslakatiņu, paspējām paņemt vēl 5 objektus, no kuriem divi palika pārdomām, viens tika izbrāķēts, viens bija apsēts ar vīķiem un viens izrādījās kartējams. Toties beidzot redzēju jumstiņu gladiolu, līdz šim kaut kā nebija sanācis http://twitpic.com/e7o6wo
   Truli skatos kalendārā, rēķinot, kā paspēt VISU, gan pabeigt Lietuvu, gan zālājus; šovakar vēl jāpastrādā ar excel tabulām un rīt atkal uz biroju. Mašīnai bagāžnieks nestāv vaļā, jo hidraulikā sūce; ja servisā atkal teiks, ka nevar uzreiz salabot, jo jāpasūta detaļas, es būšu pa īstam pikta.
linkpost comment

[Jun. 24th, 2014|09:22 pm]
[Tags|, ]

   Veiksmīgas Jāņu pavadīšanas pamatā bija pareiza apģērba un apavu izvēle - nepakautrējos zem tautastērpa blūzes atstāt divus kreklus un zem brunčiem - džinsas. Un, protams, gumijas zābaki - ja nu ko Lietuvas darbs man ir iemācījis, tad tā ir labu gumijas zābaku vērtība. Agrāk es noteikti būtu stilojusi ar armijas zābakiem (kuri gan arī mēdz būt silti un ūdensdroši), bet konkrētajā pasākumā mauriņš tik ātri pārvērtās dubļos, ka gumijas zābaki bija pašā laikā.
   Vainagus sapinām (pļavas pie draudzenes lauku mājām bija pavisam jaukas), dziesmas padziedājām, alu padzērām; gulēt gājām līdz ar putnu mošanos ap trijiem no rīta un tieši pirms sākās pamatīgāks lietus. Līdz tam nakts bija auksta, bet bez nokrišņiem, un ugunskurs bija gana liels, lai visiem pietiktu siltuma.
   Šodien vēl noslaistījāmies un ēdām atlikušo šašliku līdz vēlai pēcpusdienai, tad sākām domāt, kā izbraukt ārā, ņemot vērā, ka līdz civilizācijai un draugu busiņam ir izpļauts ceļš pa pļavu un uzarts tīrums (maita jaunais kaimiņš). Ar dažiem atkārtojumiem džipam un kārtīgu ieskrējienu vieglajai mašīnai viss izdevās.
linkpost comment

[Jun. 20th, 2014|09:39 pm]
[Tags|]

   Ja nebūtu to lietus gāzienu ik pa laikam, būtu ideāls laiks darbam Lietuvā; ne par karstu, ne par aukstu. Trīs dienas bez lieliem piedzīvojumiem, bet redzēju divas melnās dzilnas (labi, ka blakus bija ornitologs, citādi nezinātu, kas tas par putnu) un caunu ar diviem mazuļiem - sabijās no manis, līda augšā pa melnalkšņa stumbru un vedināja mazos līdzi. Būs beidzot jāievieš kaklā karams fotoaparāta maciņš, būtu izdevies nobildēt, bet, kamēr rakņājos somā, visi jau bija aizslēpušies aiz koka, dabūju kadrā tikai lielās caunas purniņu.
   Četras stundas pie stūres un esmu gandrīz beigta, labi, ka dzīvesbiedrs bez ierunām pamasēja plecus, kamēr es bužināju kaķus.
linkpost comment

[Jun. 6th, 2014|11:21 pm]
[Tags|, , ]

   Šodiena sākās labi (veiksmīgi izdevās sarunāt ar leišu viensētas saimnieku apskatīt mežiņu pie viņa mājas), taču turpinājās ar visādiem šķēršļiem. Piemēram, baļķu kraušanu uz meža ceļa, kas neļāva man piekļūt plānotajam meža stūrim, vai arī dramatisko negaisu, kura rezultātā (jāsaka, aiz sava stulbuma, jo izgāju no mašīnas bez lietus biksēm) samērcēju drēbes tā, ka pārlieku agri braucu mājās. Kur neviens mani negaidīja, bet durvis aizslēgtas ar to atslēgu, kuras man nav. Kad beidzot dzīvesbiedrs atbrauca un ielaida, konstatējām, ka pietrūkst Ruduļa - rižais maita ielīdis guļamistabā, kur apkopēja viņu iesprostojusi, un rezultāts - skaista čupa segas vidū. Rižais dabūja trūkties, es dabūju visu satīrīt un likt mazgāties gultasveļu (labi, ka cietis tikai virspalags un drusku sega). Pēc tam neizdevās uz laptopa sagatavot kartes likšanai GPS, kas ekspertei vajadzīgs uz Lietuvu; braucām uz biroju. Lai vakars neliktos pārāk izdevies, gandrīz netiku pie kafijas (sajutu vajadzību, jo pēc divām izdzertām kavas glāzēm visai sareibu un samiegojos), taču tomēr pēdējā minūtē paspēju, un tagad jau situācija ir normalizējusies. Atklāts paliek jautājums, kāda suņa pēc es pieteicos startēt RAMā, kas neļaus rīt izgulēties.
link4 comments|post comment

[May. 26th, 2014|10:06 am]
[Tags|, , ]

   Kamēr jūs te baudījāt kultūru un vēsu baltvīnu, es septiņas dienas pēc kārtas nenormālā karstumā strādāju Lietuvā. Diezgan ražīgi, bet ne izcili, jo pie +29 grādiem vienkārši nav iespējams izvilkt 10h garu darba dienu zālājos (bet meži nebija plānā). Tikmēr mīļotais vīrs pavadīja atvaļinājumu, vadājot Muri uz veterināro klīniku, barojot viņam tabletes un staigājot pakaļ ar lupatu, jo kaķītis slimības dēļ čurāja visādās vietās, ne tikai kastītē. Labā ziņa - izskatās atveseļojies, nu jau tualetei tiek izmantotas tikai kastīte un tukšā balkona puķu kaste.
   Piektdienas vakaru beidzot pavadījām divatā lietuviešu viesu namā; romantisko bučošanos uz soliņa Šventoji krastā gan izjauca odi. Un tad sestdien 10 stundas uz upes - braucam pa Širvintu, es katrā otrajā līkumā kāpju krastā kaut ko nokartēt, pazūdu uz pusstundu, jo atradušies pāris biotopi tālāk no upes, atgriežos un braucam tālāk. Ar stūrēšanu diez ko negāja, bet beigās iemācījāmies saprasties, es lasīju straumi un tik komandēju. Tādējādi izbraucām tikai ar vienu ūdens iegāšanos laivā (nebija variantu) un veiksmīgi izņēmām veco dzirnavu vietu pirms ietekas Šventoji, par ko viesu nama saimnieks teica, ka tur visi peldot. Nav jau brīnums - tur pietiek vienai bezrūpīgai atpūtnieku laivai nolikt šķērsām, lai visas citas saskrietu viņiem virsū un apgāztos, piemēri bija redzami tai pašā upē. Cilvēku pilns, visi brauc un sauļojas, tikai es garajā apģērbā un gumijas zābakos. Bet visus darbus pabeidzām, un neilgi pirms pusnakts bijām mājās.
linkpost comment

[May. 17th, 2014|09:23 pm]
[Tags|]

   Nu, prijehaļi - mūsu veselīgais, slaidais Muris ir iedzīvojies urīnceļu kaitē. Vakar pamanījām, ka nevar īsti pačurāt, sēž kastītē un skatās žēlām acīm; sazvanīju vetklīniku un vakarā Muri aizveda uz pieņemšanu. Urīnā kristāli, sastāvs pārāk sārmains, spazmu dēļ grūtības ar procesu. Injicēja Nošpu, ielaida fizioloģisko šķīdumu un izrakstīja speciālo barību. Tagad katru dienu jāved uz sistēmu klīnikā un jāšpricē tā pati Nošpa, jācer, ka barība palīdzēs. Esot tipiski stresainiem kaķiem, acīmredzot, mūsu prombūtne un pēdējā laika pasākumi darījuši savu. Bija plānots nākamo nedēļu kopā braukt uz Lietuvu un pieskatīšanu uzticēt apkopējai; tagad visi plāni mainās, jo kādam jāpaliek un jāved kaķītis pie daktera. Jācer, ka atlabs, jo pašlaik ir tā, ka jāuzmana, vai kaķis kādā stūrī necenšas atrast alternatīvu kastītei; vakar bija uzlīdis uz ārējās kastes balkonā. Rudulis tikmēr, protams, mēģina tikt pie bļodas ar ārstniecisko barību, jāizolē uz balkona.
link8 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]