Parasts cilvēks, parasti ieraksti [entries|archive|friends|userinfo]
Antuanete

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Sep. 23rd, 2016|01:31 pm]
[Tags|]

   Kā LNMM ir ar draudzīgumu bērnu ratiem? Varēsim ar lielo Emmaljungu izgrozīties, vai labāk pēcnācēju nest rokās/laist pašu tipināt?
link1 comment|post comment

[Sep. 11th, 2016|10:20 pm]
[Tags|, , ]

   Vakar bija tāds diezgan spontāns, bet pietiekami apmeklēts klasesvakars (ap trešdaļa klases, ne sliktāk kā citreiz uz salidojumiem) ar kultūras programmu ("100 baltas dvēseles" koncerts, kur piedalījās arī viens klasesbiedrs) un pasēdēšanu pēcāk. Izrādījās, ka "Mala" Cēsīs iekšpusē ir tieši tas, ko es biju iedomājusies ("Kaņepes kultūras centrs", tikai mazāks un var arī paēst), bet, tā kā to apsaimnieko bijusī klasesbiedrene, sajutu aicinājumu apmeklēt arī gaišajā dienas laikā un vispār biežāk (lai gan parasti šādos iestādījumos jūtos diezgan neiederīgi un neērti, īpaši vakaros). Tā nu šodien vispirms nopeldējāmies ezerā (visvairāk bērniņš, viņu divreiz ķeksējām ārā no ūdens jau stipri atdzisušu) un pēc tam braucām uz Cēsīm pusdienās. Nobružātajā interjerā un nepiegludinātajā pagalmā visi jutās gana labi, J kārtīgi izbraukājās ar mašīnītēm, kamēr mēs ēdām un dzērām, un vēl paspējām izmest loku pa vecpilsētu, lai māmiņa parādītu kādreizējo savas vecvecmāmiņas mājas vietu un pagalmu. Vispār Cēsīs ir pilns ar interesantām vietām, kur gribētos pasēdēt labā kompānijā, tikai parasti uzvar iekšējais žīds, jo mājas tak tepat netālu, ko nu tērēsies ēšanai pilsētā. Redzēs, cik no jaunajām iestādēm izvilks pirmo ziemu, it sevišķi, ja nebūs labs slēpojamais laiks (kas nodrošina publikas pieplūdumu).
link3 comments|post comment

[Aug. 30th, 2016|06:32 pm]
[Tags|, ]

   Norvēģu laika prognozei vairs nevar ticēt, vakar paskatījos, ka Rīgā gaidāms tāds neliels lietutiņš, un uzvilku parastās, nevis ūdensnecaurlaidīgās botas. Nu, jā... Varētu teikt, ka ir iespējamas labākas dienas, kurās apsekot dažādas slarbenājiem un mežiem aizaugušas teritorijas. Tā kā biju ar kolēģa mašīnu, jo manējā servisā, nebija arī gumijas zābaku un lietussarga (lietussargu nopirku, bet pēc gumijas zābakiem aizbraucu tad, kad jau kājas bija cauri slapjas).
   Apskatījos jauno biroju, sajūta, ka tas ir MILZĪGS, jo kādreizējie divi stāvi tagad ir vienā, un vēl pāris telpas klāt. Mēbeles vēl salikšanas procesā, bet darbojas pats galvenais, proti, kafijas automāts. Būs arī jauns rajons, ko izpētīt no sabiedriskās ēdināšanas viedokļa, kad iepriekšējo reizi tur strādāju (gandrīz pirms 10 gadiem), bija daudz tukšāks.
link6 comments|post comment

[Aug. 18th, 2016|09:38 pm]
[Tags|, ]

   Līdz šim brīdim domāju, ka esmu labi pastrādājusi mežā (ko vērts bija uz ceļa atrastais sunītis, kuru diezgan operatīvi izdevās atdot saimniekiem), un tad konstatēju, ka esmu palaidusi garām vienu apsekojamo nogabalu... sveika, Jaunpiebalga, atkal jābrauc visu to gaisa gabalu. Labi, ka ceļš tur asfaltēts (nevis kā Ērgļi-Vecpiebalga, kas šodien bija vienkārši dramatisks), bet tāpat dusmas uz sevi par neuzmanību.
   Vēl sāp sirds par visām tām smukajām gailenēm, baraviciņām un apškundziņiem, kuriem gāju garām un nevarēju salasīt, jo šodien palieku viesnīcā un līdz rītvakaram sēnes diez vai davilktu. Izredzes šoruden tikt vienkārši sēnēs ir vājas - kaut kā saskrējis tik daudz darbu, ka nebūs laika.
linkpost comment

[Dec. 30th, 2009|10:46 am]
[Tags|]

   Šodien atcerējos, kāpēc man nepatīk dzert vitamīnus - pēc tam pusi dienas mutē jūtama riebīgā vitamīnu kapsulas garša. Vitamīnus gan šorīt man gribēja iebarot pamatoti, pēc vakardienas pilnīgā FAIL Uzvaras parkā - it kā trase laba, it kā slēpes arī, taču, kā sāku braukt, tā pusstundu nevarēju pulsu dabūt zem 150, brauc cik lēni gribi. Pašsajūta attiecīgi riebīga, tik vien labuma, ka beidzot apguvu slēpošanas tehniku - cilvēks, kurš cītīgi izpētījis internetā atrodamos video, man pārstāstīja, ar ko atšķiras V1 (kurā visu laiku slēpoju) no V2 alternate, ierādīja parasto V2, nu, un pilnīgi jauni apvāršņi pavērās slēpošanā. Tagad prātoju, vai pieteikties uz sprintu 3. janvārī - pēc pagājušā gada rezultātu tabulām spriežot, man ir izredzes nebūt pēdējai.
   Tā, un tagad jautājums atsaucīgajiem lasītājiem - uz rītdienas karnevālu derētu vai nu paltraks, ko uzdot par arābu šeiha apģērbu (vīrietim uz 1,80 m) vai arī kovboja zābaki (42/43 izmēra). Varbūt kāds varētu aizdot?
link1 comment|post comment

[Dec. 27th, 2009|03:38 pm]
[Tags|]

   Ziemassvētki ir veiksmīgi pavadīti; protams, ar neiztrūkstošo pierīšanos, jo komunikāciju kļūdu dēļ vakariņās mūsmājās sanāca jūtama kūku pārprodukcija. Tagad lietas labā daru, ko varu - jau otro dienu pēc kārtas slēpoju pa Uzvaras parku. Vakar bija ideāli apstākļi - tā kā plusos, tad trase bija mīksta un patīkama, vējš arī ausīs nepūta. Šodien gan vējš, gan apledojums - bija ko nocīnīties, lai turētos uz kājām, un pulss attiecīgi kosmosā. Vispār starp dominējošajiem svētdienas braucējiem nākamā lielākā slēpotāju grupa, kā to liecināja apģērbs, bija velobraucēji, kurus laikapstākļi no šosejas uzdzinuši uz distancenēm.
   Skaidrs, ka nākamgad arī māmiņai jāpasaka, ko man dāvināt, lai viņai nav pārlieku jālauza galva un jādāvina pūra dvieļi - piemēram, tēvs pēc mana pasūtījuma ir uzdāvinājis lielisku velo remontkomplektiņu (cerams gan, ka pielietot lauka apstākļos nenāksies, jo par savām tehniskajām prasmēm es neesmu augstās domās). Toties pats viņš tagad ir ieurbies Deivisa "Eiropas vēsturē", kuru, pēc visoptimistiskākajām prognozēm, varbūt var izlasīt gada laikā.
link2 comments|post comment

[Dec. 23rd, 2009|09:31 pm]
[Tags|]

   Esmu noenkurojusies Cēsīs, snieg šeit tāpat kā Rīgā, braukšana ar auto ir murgs, bet vakarā skats ap māju dievīgs. Paspēju gan redzēt māmiņu uz skatuves dejojam sarkanā kostīmā, gan iepirkt piemirsušos sīkumus (tikai pūdercukuru nedabūju, rīt nāksies malt kafijas dzirnaviņās), gan izlasīt kaudzīti avīžu un žurnālu, gan palīdzēt kaķei izžāvēt kažoku - atnāca un ielikās man klēpī ar visiem pie vēdera pielipušajiem sniega pinckuļiem; sakodu zobus un cietos, kamēr sniegs izkusa un slapjums uzsila. Tagad lielais spalvu vīkšķis ir klēpī tēvam, mazliet izķemmēts; norunāts rīt braukt uz Žagarkalnu un, galvenais, TV šovakar pat nav ticis ieslēgts.
link1 comment|post comment

[Dec. 23rd, 2009|11:19 am]
[Tags|, ]

   Tā kā nav vairs tas vecums, kad tusiņa vārdā var akceptēt piepīpētas krogus telpas un klīšanu pa pieputinātu Vecrīgu, meklējot labāko krogu, tad vakar no darba tusiņa atkāpos diezgan agri. Mazuma piegaršas tik un tā nebija - labi pavadījām laiku uzbeku restorāniņā "Varzoba" Peldu ielā pretim "Pulkvedim" - brīnumgards plovs, šašliks un ļuļa-kebabs, izšūts galdauts, zilibalti trauki un ļoti omulīga gaisotne. Restorāniņu varu silti rekomendēt arī pusdienām un vakariņām, cenas ļoti draudzīgas.
   Tagad vajadzētu paspēt piekopt dažus projektus un doties uz Cēsīm. Kā es turpmākās dienas no rītiem gulēšu!
link2 comments|post comment

[Dec. 22nd, 2009|02:32 pm]
[Tags|]

   Šis kvīzis bija stilīgs :)
... tālāk ... )
linkpost comment

[Dec. 21st, 2009|11:09 pm]
[Tags|, ]

   Šovakar sapratu - ja man vēl viena diena būs jāpavada virtuvē, es kliegšu. Un tā vairs nebūs nekāda labā Ziemassvētku noskaņa. Tāpēc sazvanījos ar brāļasievu un ceru, ka kaut kādu putna cepeti uz svētku vakariņām sadomās viņa, savukārt, manā ziņā saldais gals un glaunā ķiploku zupa. Šovakar bez tā, ka jāizkrāmē pa vietām 3 maisi ar deju tērpiem, jāsaliek mantas braukšanai uz Cēsīm (jo rītvakar darba tusiņš, nebūs laika), vēl jāapdara sīkdarbiņi svētku sakarā - taču katls ar cepumu mīklu bija jāizlieto, un piparkūku mīkla jāsataisa (šoreiz nesanāca, tā arī no rokām neatleca, pieliku klāt miltus, bet nešķita pārliecinoši), jāsavāc saiņojamie materiāli un kartiņas, jānoabonē dāvana māmiņai, u.t.t. Pa vidu vēl stunda vingrošanai, nu, un esmu viegli izbesījusies, gulēt taisīties slinkums, bet tā kā vajadzētu, jo rīt gara un darbīga diena priekšā.
   Tātad, viss, beidzot jāatslābst.
link6 comments|post comment

[Dec. 21st, 2009|03:04 pm]
[Tags|]

   Aktuālās diskusijas par politiķu nenormatīvo leksiku atsauca atmiņā sarunu par vārdu "padirsenītis", ar ko parasti saprot vai nu plakanu objektu ko liek zem dibena un šļūc pa kalnu, vai arī, šaurākās aprindās, paklājiņa (jeb tirolīša) gabalu, kurā ievērta plata gumija, kas aplika ap vidu - šāds priekšmets ļoti atvieglo pārvietošanos brīvdabas apstākļos, jo apsēsties var jebkurā vietā, nebēdājot par nosmērēšanos vai dibena nosaldēšanu.
   Nu lūk, bet izrādās, ka ir cilvēki, kas tādu vārdu nekad nav dzirdējuši, tāpēc uzplaiksnīja radošā dzirksts, ka principā par "padirsenīti" varētu dēvēt jebkuru pazaudētu (jeb padirstu) nelielu priekšmetu.
link7 comments|post comment

[Dec. 21st, 2009|09:44 am]
[Tags|, ]

   Tā kā vakar neviens ar amatierfotogrāfijām neaizrāvās, tad bilžu pagaidām nebūs. Bet varu atzīmēt, ka es biju, šķiet, vienīgā (iespējams, tāpēc, ka uz pasākuma beigām, kad publika bija iesilusi), kuru uz "bis" izsauca otrreiz paklanīties. Jā, jaunā deja ir spēks.
   Arī visādi citādi pasākums bija jauks; dejas skaistas un ne par daudz, ne par maz; manu līdzjutēju galdiņš labi izklaidējās un es arī, neskatoties uz to, ka kārtējo reizi visu laiku bija jāpārģērbjas.
   Šorīt, savukārt, ceļš no Zolitūdes līdz centram ar mašīnu prasīja akurāt stundu.
link3 comments|post comment

[Dec. 18th, 2009|10:50 am]
[Tags|]

   Jāsecina, ka aukstais laiks veicina kafijas patēriņu birojā - pilnīgi izbeidzies ir krējums, un krūzītes arī virtuvē nevienas vairs nav, visas sastieptas uz lejasstāva izlietni.
   Nolēmām, ka zelta zivtiņa ir viltīga simulante - pirms pāris dienām gulēja akvārija dibenā un izskatījās, ka tūliņ sprāgs nost, un mēs norūpējušies klaudzinājām pa stiklu un piebērām papildus paiku. Nākamajā dienā zivs peldēja pa akvāriju, it kā nekas nebūtu bijis. Šodien atkal guļ un izskatās nožēlojama, bet, tā kā barība no rīta ir iebērta, tad neredzam iemeslu panikai.
   Šorīt ļoti gudri atrisināju salstošo ceļgalu problēmu, uzvelkot "kājiņas", kas paredzētas velobraukšanai. Viss jau būtu labi, bet tā gumijotā maliņa uz zeķbiksēm neturas virsū, visu laiku šļūc nost.
   Iestājies pirmais atslābums treniņu grafikā; vakardien tīri objektīvi nejutos tik labi, lai kāptu uz ruļļa, šorīt jau bija tīra sačkošana. Kas nozīmē, ka rīt vajadzēs mīties UN vakarā braukt ar slēpēm, nemaz nerunājot par tām miljons lietām, kas jāizdara pastarpām.
   Ak jā, tiem, kam nav ko darīt, bet gribas pakutināt nervus, var paskatītes http://www.stakeoutmovie.com/.
link13 comments|post comment

[Dec. 17th, 2009|11:49 am]
[Tags|]

   Pagājušogad nosolījos, ka "vairs nekad, nekad", respektīvi, Ziemassvētku dāvanas sākšu pirkt jau oktobrī un izvairīšos no pārāk dārgām, lai arī ļoti vajadzīgām.
   Nu, un kurš vakar tēvam nopirka Normena Deivisa "Eiropas vēsturi" par 47 latiem? Pie tam latu pārmaksāju tīri aiz slinkuma - izrādās, Jumavas izdevumas Jumavas grāmatnīcā maksā dārgāk, nekā Jāņa Rozes grāmatnīcā, bet uz turieni iet negribējās.
   Un tā viena pēc otras dāvanas, kuras ir labi piemeklētas un apdāvināmajam noteikti patiks, bet maksā kosmosu. Nedēļas nogalē vēl jāsataisa konfektes un konfekšu kastes, jāpiecep kādi divi Ziemassvētku kēksi, un VISS, ne santīma vairāk netērēšu!
link3 comments|post comment

[Dec. 16th, 2009|12:31 pm]
[Tags|]

   Lielisks līdzeklis pret vārtīšanos gultā un bezjēdzīgu plānošanu ir sarakstīt uz lapiņas, kas kurā dienā ir jāizdara, kas vēl jānopērk un vispār - visu uz lapiņām! Vakar aizmigu bez problēmām, kas gan šorīt nenozīmēja, ka varu piecelties līdz ar modinātāju (nē, pagaidiet - es atkal pamodos bezjēdzīgi agri, ap pusseptiņiem, nomērīju pulsu un tikai pēc tam paskatījos pulkstenī).
   Un nav jau tā, ka es tikai plānoju, es arī darbojos - vakar paspēju: pēc darba ieskriet pakaļ suvenīrsaldumiem; satikties ar laipnu virtuālo paziņu un apmainīt piparkūku tūtiņu pret flīsa audumu; aiziet uz ministriju, kur atdot papīrus un pretim dabūt citus papīrus; Doma laukuma tirdziņā nopirkt dāvanai smuku skalu grozu un apēšanai - kūpinātu zivi; grāmatnīcā konstatēt, ka nav mani interesējošas grāmatas, bet nopirkt pavisam citu; mājās iejaukt mīklu un izcept divus Ziemassvētku kēksus; pastarpām 1h15min pamīt pedāļus; iemācīties līdz galam svētdien dejojamo gabalu. Nepaspēju tikai sačibināt matu rotu, bet tam ir laiks līdz svētdienai.
   Man patīk tādas rosīgas dienas, ļoti patīk.
link3 comments|post comment

[Dec. 15th, 2009|11:00 am]
[Tags|, ]

   Pie gultas noliktais pulkstenis vakar ļāva saprast, kāpēc es pa nedēļu mūždien esmu neizgulējusies. Johaidī, es taču nevaru aizmigt! Vakar iegāju gulēt ap vienpadsmitiem, ap vieniem joprojām vārtījos pa gultu nomoda stāvoklī. Vispirms mēģināju atcerēties jauno deju pilnā secībā, nesanāca. Tad piedomāju, ko vēl varētu līdz svētdienai uzlabot savā dejā, patirinājos pa gultu. Plūstoši pārgāju pie domām par to, kā uz Cēsīm aizgādāšu apjomīgās un trauslās Ziemassvētku dāvanas, izdomāju, ka svētdien iedošu tēvam. Apcerēju, kā svētdien tikt līdz koncerta vietai, gadījumā, ja būs pieejama mašīna un gadījumā, ja nebūs. Saskaitīju, cik dāvanu kastes ar konfektēm un cepumiem jāsataisa uz Ziemassvētkiem, mēģināju izdomāt, kā pašai salīmēt kasti un kur pirkt papīru šim nolūkam. Izplānoju, ka piektdienas vakarā jābrauc uz Alfu pēc konfekšu papīrīšiem un citiem sīkumiem. Mēģināju izlemt, kuriem radiniekiem dāvāt Ziemassvētku kēksu, kas pārlaistīts ar rumu. Sāku plānot svinīgās vakariņas ar vecākiem un radiem un atsaukt atmiņā, kādā secībā bija jāatkaulo vista un ar kuriem mājās pieejamajiem rīkiem labāk sadalīt stilba kaulu. Atzīmēju, ka būs jāpalūdz brāļa sievai atvest paipalu olas, lai būtu, ko pielikt ķiploku zupai. Vēl jāsameklē folijas formas, lai varētu izcept citronu pīrāgu, un nedrīkst aizmirst mērkrūzes. U.t.t., u.t.jpr., līdz vieniem naktī.
   Lai Dieviņš nogrābstās, kas būs vēl pēc pāris gadiem? Tāpat kā māmiņa nevarēšu aizmigt līdz četriem rītā? Viņa kā pensionāre šobrīd to var atļauties, bet man vēl pagarš darba mūžs priekšā. Eksperimentālā ceļā atklājās arī, ka ne pulsometrs, ne kāds elektromagnētiskais lauks nav vainīgs pie tā, ka no rītiem pulsa rādījums staigā šurpu turpu 10 bpm robežās - man vienkārši ir nestabila nervu sistēma.
   Jāsāk dzert vīgriežu tēja uz nakti.
link26 comments|post comment

[Dec. 15th, 2009|10:42 am]
[Tags|, ]

   Varētu teikt, ka aizvakar vēl bija tīri silts un jauks laiciņš...
... tālāk ... )
link4 comments|post comment

[Dec. 13th, 2009|07:11 pm]
[Tags|, , ]

   Vispār jau es gribēju sūdzēties. Par to, ka netieku un netieku prom no virtuves, visu laiku ņemos un kaut ko taisu, pašai jau piegriezies. Kronis visam bija vakar - izpļurkstējos Twitterī, ka man viss kas garšīgs sataisīts, un nebija ilgi jāgaida, ka pieteicās "Trek" veikala personāls - sak, ņem līdzi rīt uz sacensībām, un, nē, piparkūkas mums būs pašiem, kaut ko citu paņem! Tā kā "kaut kas cits" bija taupāmie Ziemassvētku kēksi, tad deviņos vakarā vilkos atkal uz virtuvi, jaucu kondīti ar kokosriekstu pārslām un taisīju konfektes. Tālāk vairs nav kur.
   Bet šodien skats uz dzīvi, protams, ir daudz labāks. Man ir gatavi jau trīs Ziemassvētku kēksi un smukas un garšīgas piparkūkas, atdzišanas stadijā eksperiments ar konfektēm un, ņemot vērā vakardienas rūgto pieredzi, ledusskapī arī vistas fileja, lai nav kā vakar, kad pilna māja saldumiem, bet gribas gaļu.
Un, galvenais, bija lielisks ziemas velokross (vai velomaratons, par to domas dalās) - kamēr nocietušies slēpotāji ar mašīnām spietoja ap joprojām sagatavošanas stadijā esošo Riekstukalnu, mēs nojumē dzērām tēju, ēdām cepumus un sajūsmināti dalījāmies iespaidos par to, kur kurais ir izslīdējis un nokritis, un cik grūti bija ieklipsēties pedāļos, kad kurpes piedzītas ar sniegu. Visģeniālākais moments distancē - es sēžu uz taciņas piekalnē izcirtumā, velosipēds starp kājām (jo tikko esmu paslīdējusi un nokritusi), un skatos, kā pār izcirtumu pilnīgā klusumā krīt milzīīgas sniega pārslas.
   Lieki teikt, ka tiesnešiem un organizatoriem ļoti garšoja konfektes (kuras tika piegādātas tukšā siļķu filejas bundžā). Visa rezultātā vēl godalgota vieta (kā es mīlu marginālas sacensības, uz kurām ierodas tikai pāris babuļi!) un dāvanu karte balvā.
link7 comments|post comment

[Dec. 12th, 2009|07:25 pm]
[Tags|, ]

   Es esmu nelabojama - neskatoties uz to, ka vakar vakarā ņemšanās pa virtuvi bija jau mazliet piegriezusies, tomēr neatkāpos, un tagad man ir jau divi Ziemassvētku kēksi (un trešais pašlaik krāsnī cepas) un pirmo reizi piparkūkas no pašgatavotas mīklas.
   Piparkūku recepte šeit - ļoti vienkārša pagatavošana, mīklas sanāk diezgan daudz. Mīkla rullējas ideāli un nelīp pie galda; piparkūkas sanāk trauslas un maigu garšu (varbūt derēja mazliet bagātīgākas tās garšvielu pustējkarotes, bet citādi ne vainas).
   Ziemassvētku kēksa recepte šeit; izklausās varbūt piņķerīgāk, nekā ir. Rezultāts ir ļoti garšīgs; labi, ka mīklas tik daudz, ka sanāca arī mazajā formiņā ieliet un jau tagad uzēst - citādi visi kēksi mūždien tiek atdāvināti, un dažu es nemaz nepagaršoju.
... tālāk ... )
link5 comments|post comment

[Dec. 11th, 2009|11:59 am]
[Tags|]

   Tā vien šķiet, ka nāksies nodzīt skopumu un samaksāt par Windguru Pro - tā 12 stundu prognozes aizture tomēr ir sasodīti daudz. Pēc vakardienas informācijas secināju, ka pa nakti nekas no gaisa nekritīs, mazliet piesals un rezultātā šoseja būs pieņemami sausa. Skarbā patiesībā atklājās, kad biju nobraukusi no lidostas pārvada - ceļš bija f*^%#$ slapjš un dubļains. Kaut kur Jūrmalas sākumgalā varēja redzēt, ka pa nakti ir biris slapjš sniegs, kas dažviet vēl saglabājies; pa kādai pārsliņai krita arī no rīta. Ritenis izskatās tā, it kā būtu izvārtīts peļķēs, toties izrādās, ka ar tievajām riepām aizmugurējais dubļusargs ir daudz efektīvāks - uz muguras neko nemet.
   Protams, solītais vieglais mīnusnieks (un attiecīgi sausāks asfalts) iestājās ap desmitiem, kad braukšanu beidzu.
link5 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]