Parasts cilvēks, parasti ieraksti [entries|archive|friends|userinfo]
Antuanete

[ website | Čivinātava ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jan. 29th, 2016|03:08 pm]
[Tags|, ]

   Interesanta tā kaķu uzvedība. Kopš Rižajam pirmoreiz apgrieza nagus (augustā, pēc tam, kad viņš bija satraumējis ķepu radiatoros), viņš pēkšņi pārstāja gulēt kaķu mājas groziņā. Nezinu, vai par iemeslu tas, ka bez nagiem grūtāk uzkāpt (kaut gan to viņš izdarīt varēja, veicām eksperimentu ar bļodiņas uzlikšanu uz augšējā plaukta) vai arī viņiem notika kaut kāda hierarijas pārbīde ar Muri, bet principā Rižais groziņā nepalika pat tad, ja viņu tur ielika. Pa to laiku paspējām arī otrreiz apgriezt nagus, un tagad tie ir atauguši. Vakar pēkšņi, it kā nekas nebūtu bijis, Rižais iekāpa groziņā un no tā brīža guļ tikai tur; vēl vairāk, vakarnakt tur gulēja abi kopā! Muris arī pārmaiņas uzņem kā pašas par sevi saprotamas un groziņā gulēt vairs nemēģina, to dara tikai uz augšējās platformiņas.
link3 comments|post comment

[Jan. 25th, 2016|10:09 am]
[Tags|, , , ]

   Vakar izslēpoju pēdējo reizi pirms atkušņa, īsti labi vairs neslīdēja (laikam svaigā sniega kārtiņas dēļ), bet tomēr patīkami. Milzīgie cilvēku pūļi pēcpusdienā bija izsīkuši; pa dienu gan dzīvesbriedis kopā ar brāļiem audzināja neskaitāmus tirliņus, kuri staidzināja suņus vai vilka ragaviņas pa špūri (un novēroja vismaz vienu gadījumu, kur slēpotājs uzbrauc virsū sunim un abi aizripo). Atzīšos guilty pleasure - man patīk apdzīt citus slēpotājus, neizmantojot nūjas, it sevišķi patīkami tas ir, ja apdzenamais ļoti cītīgi kašājas tipa slidsolī, un ir vīrietis spēka gados, nevis pensionārs. Žēl, ka tagad uz laiku trases būs nelietojamas, pat ar reizi divās dienās slēpošanu var just, ka forma drusku uzlabojas, bet bez slēpēm es no mājas iztaisos reti. Varbūt būs jāsāk vadāt bērniņš ratos ar nolūku rādīt apkārtni, nevis midzināt, jo gulēt viņš labāk guļ uz lodžijas, bet nu jau laiks starp miegiem ir pietiekami garš, lai varētu arī kaut kur doties.
   Pusdienas pirmo reizi paēdām pie jaunā galda - pavisam cita lieta nekā kopā ar ciemiņiem saspiesties virtuvē pie letes vai sēdēt uz dīvāna ar šķīvi rokās! Brokastīs gan uzvarēja ieradums "kafija un internets", bet visu uzreiz jau nevar gribēt. Kaķi ļoti cītīgi osta un pēta jaunās mēbeles un iemēģina, kā ir sēdēt uz krēsliem zem galda; galvenā rūpe ir, lai nesāk asināt nagus pie galda kājām, bet cerams, ka viņiem labāk patīk ar striķi aptītie stabi un uz lodžijas esošais ķeblis (lakotās mēbelēs arī nagus tik viegli nemaz nevar ielaist).
link4 comments|post comment

[Jan. 17th, 2016|08:16 pm]
[Tags|, , , ]

   "Mums" ir pirmais zobiņš! Pamanīju jau piektdien, kad jaunais pilsonis cītīgi žļembāja manu pirkstu un sajutu tādu kā asumiņu apakšējās smaganās, bet tagad ir pilnīgi nepārprotams, var pat nedaudz redzēt. Pie reizes šodien iesēdināju barošanas krēslā un iepazīstināju ar kabaci - būs kaut kas jāpamaina ar sēdēšanu, jo pagaidām viņš tai krēslā pilnīgi pazūd, bet vispār bija ieinteresēts un kaut ko pat norija.
   Tā kā laika un sniega apstākļi ir neiedomājami ideāli, vakar un šodien braucu ar slēpēm - izdevās pat nepārķert jēgu un pēc braukšanas nenosalt, kā es to parasti pamanos izdarīt. Slēpošanas prieki pievilināja arī dzīvesbrieža radiniekus, tā ka šodien mums bija pilna māja cilvēkiem, iegansts cept bulciņas un ļoti laimīgs Rižais, kuru ciemiņi bužināja un glaudīja. Bērniņam arī patika, sēdēja krēsliņā un kaut ko trallināja, skatoties uz cilvēkiem. Varētu tuvākajās dienās saņemties un pamēģināt slēpot arī klasikā, bez milzīgiem kalniem man rokās spēka vajadzētu pietikt.
link11 comments|post comment

[Jan. 16th, 2016|10:21 am]
[Tags|, , ]

   Vakar apvienoju patīkamo ar lietderīgo, apmeklējot vienu semināru un izkustinot smadzenes, un pēc tam pievienojoties kolēģiem uz darbavietas jubileju vīna bārā. Kaut kā organisms drusku piekāsa un uztaisīja paģiras vakarā pēc atbraukšanas mājās (un es izdzēru varbūt kādas 3 vīna glāzes, ne vairāk), vai arī tas bija pusdienās ēstais rosols? Bet vislielākā vilšanās ir par to, ka internetā nevaru atrast recepti kokteilim, ko mums pasniedza uz pasākuma beigām - tās bija mazas glāzītes ar saputotu dzērienu, kura sastāvā bija proseko, laims un espresso (un saldais krējums vai saldējums); garša bija vienkārši perfekta!
   Izrādās, Ogre šobrīd ir ziemas pasakas iemiesojums - citur sniegs no kokiem ir daudzmaz nopūsts, bet te viss kā vatē ietīts (un šobrīd atkal skaisti un lēni snieg).
linkpost comment

[Jan. 13th, 2016|07:22 pm]
[Tags|, ]

   Atrādījām J dakteriem un veicām oficiālo svēršanos un mērīšanos (7,550 kg, 69 cm, galva 43 cm). Attīstās kā pēc grāmatas, joprojām ir samērā slaids (svars ap 50. procentili, garums - jau ap 90.). Šodien uzstādījām "būrīti" jeb iežogoto spēļu laukumiņu - citādi jau ir bijis gadījums, kad bērniņš aizrāpo līdz laminātam, tikmēr skrapšķinās pa to ar nadziņiem, kamēr nogurst un ar degunu - bams! - pret grīdu (jāsāk arī laicīgi pieradināt, ka reizēm jāpadzīvojas iežogojumā). Vispār pagaidu iesauka viņam šobrīd ir Skrapšķis, jo ar nadziņiem skribina ne tikai grīdu, bet arī dīvānu un citas pieejamās virsmas.
   Kustību amplitūda aizvien lielāka, prot gan mērķtiecīgi veikt vairākus pārvēlienus, gan arī rotēt ap savu horizontālo asi. Pēdējās dienās ļoti daudz smejas un priecīgi spiedz - tik priecīgi un skaļi, ka nobīstas ne tikai Muris, bet arī Rižais. Nakts miegs nostabilizējies uz gulēt iešanu 19-20 (atkarībā no tā, vai pa dienu divi vai trīs miegi), lielāku paknosīšanos ap 12 un pus3 (parasti pietiek, ka iedod knupīti vai paglauda muguru), barošanos 4-5 (pēc tam drusku kaut ko trallina un knosās, kamēr iemieg) un mošanos ap septiņiem. Ilgāk gulēt nav ar mieru, pat ja aizmidzis pēc astoņiem.
   Sāk apgūt dzeršanu no snīpīškrūzes - nopirkām tādu, kas domāta no 6 mēnešiem un izņēmām plūsmu regulējošo blīvi, lai ūdens brīvāk tek. Lielākā daļa notek uz apkakles, jo bērniņš īsti nesaprot, kāpēc viņam jādzer tas neinteresantais šķidrums, toties izdodas pārtraukt žagošanos (citādi viņš var žagoties arī pusstundu no vietas). Joprojām neesmu saņēmusies nomazgāt barošanas krēsliņu, toties nopirku dārzeņu tvaicējamo sietiņu un kabaci, tā ka drīz jāķeras pie lietas.
linkpost comment

[Jan. 8th, 2016|07:26 pm]
[Tags|, ]

   Vakar kaut kā galīgi neatzīmējām J 5 mēnešu jubileju (man bija slinkums kaut ko cept, bet torti veikalā nopirkt nevaru, tāpēc ka joprojām turpinu (iespējams, bezjēdzīgo) diētu). Bērniņš ir iemācījies izbāzt mēli vienā mutes pusē un tagad priecīgi rāda grimases; tāpat arī apguvis māku vicināt kājas apakšstilbu augšā lejā, un to dara gan pa dienu, gan cenšas arī pirms gulētiešanas. Spēlējoties nereti apgāž aktivitāšu centriņu un velk sev virsū. Ļoti interesē kaķi, it sevišķi, ja tiek rokas stiepiena attālumā (jāuzmanās ar Muri, jo viņš reizēm grib mest ar ķepu, ja J pārāk aktīvi vicina rociņu viņa virzienā).
   Šodien bija traki ar gulēt likšanu - visu laiku guldījām ārā uz lodžijas, bet pie -20 dzīvesbriedis iebilda. Gribēju kā labāk un ieliku bērniņu guļammaisā ratu kulbā un pavēsā istabā, cerībā, ka aizmigs - lika pagaidīt, viņš tur iemanījās visādi izlīst no maisa, novilkt vienu pusi pidžamas un aizmigt tā arī netaisījās. Pa dienu bija drusku siltāks un [info]udensroze iedrošināja, ka var likt ārā arī pie -20, tāpēc uz nākamo miegu izlikām lodžijā - protams, aizmiga piecās minūtēs. Rezultātā, izliekot ārā arī vēlā pēcpusdienā, izdevās noturēt standarta miega daudzumu diennaktī, ap 14,5 stundām (šai ziņā bērniņš ir vienkārši pasaka - pat ja pilnībā izlaiž vienu miegu, nekļūst pārāk čīkstīgs un vēlāk iekavēto atguļ).
   Turpinām cīnīties ar pleķiem, tagad vairāk ir uz rokām un augšstilbiem, bet vairums ir sadzijuši. HVZ, kas tur bija pie vainas, vai pārtika vai tomēr tas pats mazgāšanas līdzeklis (pārgāju uz ziepju riekstiem) vai arī kaļķainais ūdens (tagad pudeli taisām ar bēbīšūdeni). Cerams, ka izdosies pavisam tikt no pleķainības vaļā, lai var sākt piebarot un konstatēt, ja no kāda produkta ir alerģiska reakcija.
link1 comment|post comment

[Jan. 3rd, 2016|08:30 pm]
[Tags|, ]

   Simetriskais cipars ir sagaidīts godam - ciemos atbrauca radinieki, pasēdējām un pamēļojām, bērniņš visiem smaidīja un runājās, brāļameita izvingrināja Rižo, kurš skrēja pakaļ striķītim, un beigās pat Muris nokāpa no cepuru plaukta un ļāva sevi sabužināt. Noslēgumā izgājām ārā līdz Varžu dīķim, tur cilvēki slidoja pa pūkaino sniega kārtu un ar lāpstām mēģināja kaut ko iztīrīt; mēs izmantojām spontāno crowdsourcing iespēju, aizņēmāmies vienu lāpstu un arī iztīrījām kādu pleķīti, lai būtu kur slidināties.
   Ārā ir pilnīga ziemas pasaka, pagalmā spiedz un pikojas bērni, mūsējais ir veiksmīgi nodabūts gulēt un var ar tīru sirdsapziņu panedarīt neko.
link16 comments|post comment

[Jan. 1st, 2016|04:01 pm]
[Tags|]

   Laimīgu Jauno! Spriežot pēc kustības intensitātes uz pastaigu ceļa, daudzi šodien juta vēlmi atstrādāt vakar apēsto. Es tai skaitā, tāpēc aizgāju uz veikalu ar pamatīgu līkumu un izpriecājos par sniegpārslām un patīkami kodīgo salu.
   Gadumiju pavadījām veiksmīgi, skatoties pārmaiņus Mythbusters un Eurosport Watts un pamazām izdzerot pudeli proseko; bērniņš pat īsti nepamodās no salūta rībināšanas (kaut ko bija knosījies pa gultiņu un apgriezies par 180 grādiem, bet līdz brēkšanai nenonāca), savukārt, kaķi vispār tikai drusku pacilāja ausis un turpināja gulēt. Būt par mājas sēni ir patīkami, bet mana Jaunā gada apņemšanās ir tomēr vairāk kaut kur doties un piedalīties, lai cik sākumā nebūtu grūti saņemties.
linkpost comment

[Dec. 31st, 2015|10:33 am]
[Tags|]

   Šodien Muris mūs konkrēti iznesa cauri. Pēc brokastīm eju uz istabu, skatos - guļamistabas durvis vaļā, tātad tur noteikti ir ielavījies Muris. Iebrāžos guļamistabā ar saucienu "Muri!!!!" un gaidu, kad šis spruks laukā no gultapakšas kā parasti. Klusums, neviena nav. Sāku meklēt, kur tad Muris ir, jo tā nemēdz būt, ka viņš neizmantotu izdevību ielavīties guļamistabā. Nekur nav. Saucu citās istabās - nav. Ieskatos apģērbu atvilktnēs priekšnamā, atveru bunkura durvis, pat paskatos uz lodžijas. Nav. Meklēšanā iesaistās dzīvesbriedis, saucam abi un atvelkam no sienas dīvānu. Mura nav.
   Beidzot, atkārtoti pārmeklējot guļamistabu, dzīvesbriedis iedomājas papurināt segu čupiņu, kas stāv uz gultas. Protams, no turienes izšmauc pazudušais dēls un ātri laižas prom! Viņam paveicās, mēs jau bijām tik ļoti norūpējušies par kaķīša pazušanu, ka nedusmojāmies, bet tikai nevaldāmi smējāmies.
linkpost comment

[Dec. 30th, 2015|10:55 pm]
[Tags|]

   Nezinu, kā jūs, bet es esmu gatava Jaungada sagaidīšanai. Mājās, pie televizora. Izcepu kūciņas, nopirku kūpinātu karpu, dzīvesbriedis sagādāja dzirkstošo (taisīšu mimozas ar ābolu sulu, ļoti garšīgi - tikai vajag "īsto", ne no tetrapakām). Atliek cerēt, ka jaunais pilsonis no salūta nepamodīsies vai vismaz būs labi aizmidzināms (laimīgā kārtā vairums šaudīšanās būs virtuves un viesistabas pusē).
   Pārskatāmā pagātnē pēdējoreiz pie TV gadumiju pavadījām aizpagājušogad, jo es biju norāvusi kaut kādu vēdera vīrusu un izpalika došanās uz ballīti. Paredzu, ka plānota mājās sēdēšana būs vēl labāka (un atliks laika beidzot salikt pa albumiem fotogrāfijas, kā reiz tāds vecgada pavadīšanai piemērots darbiņš).
linkpost comment

[Dec. 26th, 2015|01:51 pm]
[Tags|, , , ]

   Šie bija burvīgi Ziemassvētki - paspējām gan uzņemt ciemiņus pie sevis, gan izciemoties paši, es dabūju no rīta izgulēties un dzīvesbriedis - atstrādāt apēsto un izbraukt ar velo. J divas dienas pēc kārtas uzvedās priekšzīmīgi un šarmēja radiniekus, smaidot visiem, kas uz viņu ilgāk paskatījās un parunājās. Arī kaķiem bez mums klājies labi, izēduši abas bumbiņas ar graudiem un Rižais tikai drusku kaut ko atvēmis, tātad veselība uzlabojas.
   24. no rīta puses sarīkojām branču vīra puses radiem; ieradās visi pilnā sastāvā (trūka tikai suņa) un bērni sarīkoja kārtīgu jandālu; Rižais principā neatkāpās no dīvāna stūra, lai varētu paslēpties, kad sīkie pārāk pietuvojas. Dzērām mimozas ar ābolu sulu, drusku apdāvinājāmies, radinieki runājās un spēlējās ar bērniņu, vīrieši apsprieda velo un skriešanas treniņus, bērni kāpa kaķu pilī - pilns komplekts. Vakarā braucām uz Priekuļiem, drusku pasēdējām ģimenes lokā un apdāvinājāmies un es stundu midzināju J, kuram bija drusku par daudz iespaidu un kurš nespēja vien beigt mētāties pa gultu, vilkt uz sejas marlīti un šuršināties.
   Vakar no rīta pārvācos uz otru istabu un laimīgi pamodos tad, kad bērniņš jau bija izlikts uz pirmo miegu; pēc tam savācāmies un devāmies uz svētku pusdienām pie radiniekiem. Sakarā ar diētiskajiem ierobežojumiem es pat nepārēdos (bija gan ļoti žēl nedabūt tantes supergaršīgās biezpienmaizes); lasījām pantiņus - kurš no grāmatām, kurš no telefona; krustu šķērsu izklačojāmies un visādi citādi labi pavadījām laiku. Vakarā bērna midzināšana prasīja nu jau drusku mazāk laika, un pa nakti arī gulēja ilgāk, lai arī ar biežu mošanos un knosīšanos pa gultu. Izdomāju, ka jāveido kaut kāds garāks miega rituāls ar dziesmiņu vai pasaciņu citādi sanāk, ka viņu no ģērbšanas un smērēšanas ar krēmu tūlīt pabaro un liek gultā gulēt; agrāk tas strādāja ļoti labi, bet tagad kaut kas jāpamaina.
   Tagad jāsaņemas un jāsaliek veļa mazgāties, trauki pa vietām un tad jāved Rižais pie daktera atrādīties; droši vien dabūs vēl kādu šprici skaustā, bet cerams, ka vairāk nekādas nepatīkamas manipulācijas nebūs jāveic.
linkpost comment

[Dec. 21st, 2015|08:40 pm]
[Tags|]

   Rižais kopš ceturtdienas vemstās; aizvedu šodien pie vetārsta, dabūja sistēmu un kaut kādas zāles, un parīt jādodas uz rentgenu ar kontrastvielu, lai saprastu, vai ar gremošanas sistēmu viss kārtībā. Par šīm ciešanām viņš tika pie speciālā konserva; Muris bija aizvainots, ka konservu dod tikai Rižajam.
   Apbrīnojami, kā tie vetārsti prot izmeklēt dzīvniekus tikai uz tausti; daktere čamdīja Rižajam sānus un komentēja "ar kuņģi viss liekas kārtībā, ar aknām arī, ahā, taisnās zarnas rajonā kaut kādi sabiezējumi, kaķis arī izrāda neapmierinātību". Kamēr gaidījām savu kārtu, blakus telpā tika sniegtas instrukcijas diviem vīriešiem (šķiet, tēvam un dēlam) par kaķu bēbīša kopšanu - mazajam caureja un kaķene viņu nepieņem, tāpēc cilvēkiem jābaro kaķēns ar speciālo pienu un konserviņu, pie tam ik pa trim stundām (arī naktī), pēc ēšanas jāmasē vēderiņš un pats jātur siltumā. Jācer, mazais izķepurosies; labi, ka ir saimnieki, kas nenolaiž rokas, bet nes pie ārstiem un gatavi darīt visu iespējamo, lai palīdzētu.
linkpost comment

[Dec. 19th, 2015|03:50 pm]
[Tags|, , , ]

   Vakar bija darba Ziemassvētku pasākums - kā parasti, beidzās uz rīta pusi, lai arī ap pusnakti šefs rādījās miegains un apsvēra došanos mājās (tradicionāli es viņu šoferēju mājās, jo sanāk pa ceļam). Pieļauju, ka izturīgākie tāpat ieturēja tradīcijas un finišēja ap sešiem no rīta. Mīlu savu darbu un kolēģus (un, kā izrādās, ne vienam vien ļoti pietrūkstot gan manis, gan kolēģes, kura arī ir BKA).
   Tikmēr bērniņš uzstādīja kārtējo gulēšanas rekordu - 11 stundas no vietas (ar divām kušināšanām), uz ēšanu modās 6 no rīta. Tagad guļ tik garu dienas miegu, ka izskatās, atkal varēsim dabūt gultā septiņos, bez trešā miedziņa. Es arī esmu dabūjusi pagulēt, jo no rīta pieprasīju, lai abi vīrieši deportējas no guļamistabas un barošanu un pastaigu izveic bez manis; pamodos ap 12 un jūtos ļoti apmierināta ar dzīvi. Nekas saimniecībā derīgs šodien nav padarīts, jo ātri kļuva tumšs (mājas kārtošana nevedas mākslīgajā gaismā), bet rīt jau arī ir diena, un starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu - vēl jo vairāk.
link2 comments|post comment

[Dec. 17th, 2015|01:47 pm]
[Tags|, , ]

   Aizvakar biju uz ekspertu semināru; beidzot satiku arī cilvēkus, kas nav bērns vai tuvākie ģimenes locekļi un parunājos par darbu (cik patīkami, sevišķi tāpēc, ka nav jāpārcieš pašreizējā polārlapsa, kas darās vairākos projektos!). Vakarā gan nevarēju ilgi aizmigt - man laikam gluži kā zīdainim pārmērīga stimulācija nāk par sliktu, smadzenes neprot nomierināties.
   Toties vakar "Prāta Spēļu" fināls, uzvarējām (tāpat kā citas reizes) "par kūša mata tiesu" (c)komandas biedrs. Vispār būtu uzvarējusi viena krievu komanda, bet viņiem atspēlējās fakts, ka dzīvojam divkopienu valstī - viena kārta bija tāda, ka šis jaunais cilvēks atdarināja politiķus un citas pazīstamas personas, un bija jāuzmin persona. Vairumam komandu visas atbildes bija pareizas, dažām vismaz daļa pareizas, bet minētajai krievu komandai - absolūtā nulle. Nu, ja cilvēks nekad nav dzirdējis ne pašreizējo valsts prezidentu, ne iepriekšējo, tad izkrišana no trijnieka ir tikai pelnīta. Tagad jāieplāno laiks visādu dāvanu karšu izlietošanai (divi branči! laikmetīgās dejas meistarklase! Tallink biļetes!), kas nav viegls uzdevums, ja divām komandas dalībniecēm ir zīdaiņi.
link6 comments|post comment

[Dec. 6th, 2015|09:16 am]
[Tags|, ]

   Divas dienas pirm 4 mēnešu jubilejas J iemācījās patstāvīgi apvelties uz vēdera - protams, tai vienīgajā dienā, kad bija atstāts ar tēti. Līdz šim viņu atrašanās uz vēdera vienmēr ir sajūsmināujusi, bet tagad ir pilnīgi otrādi - drusku papriecājas, un tad sāk dusmīgi spiegt, jo uz vēdera ticis gan ir, bet nevar tikt uz priekšu. Lūk, arī mācība, kāpēc nevajag priekšlaicīgi bērnu likt pozās, kur viņš pats netiek; no otras puses - līšanu viņš pats atklāja, kad tika likts mums uz krūtīm, jo tur var ar kājām pret kaut ko atsperties. Vispār reizē ar apvelšanos ir iemācījies dusmīgu spiegšanu un kliegšanu; līdz šim neapmierinātību par dzīvi viņš pauda, pieticīgi īdot. Nu neko, vecākiem jāstiprina nervi.
   Arī mums ir tikusi daudzu zīdaiņu bēda - izmetušies sarkani pleķi; gaidu vizīti pie dakteres otrdien, jo tos mazināt nepalīdz ne bepantēns, ne kokosriekstu eļļa, un arī tas, ka kopš aizvakardienas pilnīgi noņēmu savu pienu, lai pārbaudītu, vai problēma ir tajā (zinu, ka tik ātri pleķi nepazūd, bet gribu paskatīties, cik ļoti metīsies jauni). Ar visiem pārējiem apstākļiem nevar īsti novērot, cik ļoti viņam pašam tie pleķi traucē; it kā speciāli nekasa, bet nepatīk arī, ka smērē ar krēmu.
   Izskatās, ka notiek pārmaiņas arī ar miegu - lai normāli noliktu gulēt septiņos, principā ir jāpāriet uz diviem dienas miegiem; ja izdodas abus noturēt pietiekami garus, tad vakara nomods sanāk 3 stundas; bērniņš gan ir drusku niķīgs, bet likt uz vēl vienu miegu ir ilgi un pēc tam vakara gulētiešana samērā vēlu (bet ceļas tāpat septiņos no rīta, līdz ar to gulētiešanai arī vajadzētu būt septiņos). Naktī sanāk vienu-divas reizes ielikt knupīti un pieturēt, lai neraujas augšā; šonakt nogulēja līdz puspieciem, kad pa īstam prasīja ēst. Uz rīta pusi miegs ir trausls un bērniņš mēģina velties uz vēdera un visādi ceļo pa gultiņu; šķiet, ka būs jāņem nost arī aitāda, ja pa īstam velsies riņķī (un beidzot nopirku uz kājām uzmaucamu guļammaisu).
   Nu tātad, jāstiprina nervi, jo ar dzīvi apmierinātā kaķīša vietā atkal ir ieradies Tasmānijas velns, kurš īsti netiek galā ar visām jaunajām prasmēm un maņām; paredzu krietnu niķošanos, kamēr iedzīvosies un nomierināsies.
link4 comments|post comment

[Nov. 24th, 2015|03:01 pm]
[Tags|, , ]

   Pielāgojos strauji uznākušajai ziemai - izvilku no plaukta biezos cimdus, kā arī pierunāju bērniņu vismaz vienu miegu gulēt uz lodžijas, nevis staigājot ar ratiem. Pastaigas gan nav sliktas, var veikt visādus zooloģiskus un antropoloģiskus novērojumus, taču sliktos laikapstākļos reizēm ļoti negribas vilkties ārā (lai gan, kā likums, tieši aukstajās un lietainajās dienās ir jāiet uz veikalu, jo mājās nav nekā ēdama).
   Interesantākie zooloģiskie novērojumi - ūdenskrātuvē pie Ogres ietekas reiz bija zivju dzenītis (droši vien caurceļotājs); nokaltošajos cigoriņos gar dambja promenādes malu barojās pulciņš varen glītu dadzīšu; niršanas paraugdemonstrējumus rāda gauras; Ogres pilsētā pie Kalna prospekta varēja dzirdēt melno dzilnu; Zilajos kalnos diezgan bieži var redzēt vāveres, kuras tik ļoti nodevušās ziemas krājumu vākšanai, ka ļauj pienākt visai tuvu.
   Interesantākie antropoloģiskie novērojumi - sāku jau atpazīt kundzītes, kuras vienā laikā ar mani iet garās pastaigās pa dambi; vienai ir jauks plušķains sunītis, kuru viņa uzceļ uz soliņa un tur cienā ar gardumiņiem; nedēļas nogali var atpazīt pēc tā, ka uz dambja parādās daudz skrējēju; pie šosejas ir viena māja, no kuras mūždien skan latviešu ziņģu ieraksti; esmu kļuvusi par tik pastāvīgu klientu kafijas bodītē, ka barista jau mani ieraugot piebraucam ar ratiem velk no ledusskapja auzu pienu.
   Tikmēr bērniņš ir iemācījies ievilkt mutē kājas īkšķi un naktīs rotē pa gultu tā, ka beidzot izvācu no turienes visu lieko (līdz šim varēja ērti vienā stūrītī uzglabāt mutes slaukāmās lupatiņas).
link2 comments|post comment

[Nov. 7th, 2015|01:09 pm]
[Tags|, ]

   J šodien trīs mēneši - tātad oficiāli beidzies mūsdienu bērnkopībā apdziedātais "ceturtais trimestris", kura laikā viņam vajadzēja skatīties tikai man acīs, karāties pie krūts un zīst, un par pasauli interesēties piesardzīgi. Patiesību sakot, viņš jau pāris nedēļas ļoti interesējas par pasauli - kad nesam rokās, tad griež galvu prom un cenšas skatīties apkārt; kad tiek likts uz pleca atraugāties, tad cītīgi tur un groza galvu; ļoti patīk, kad noliek uz vēdera un ļauj paslieties uz rokām un ieraudzīt ierasto telpu citā leņķī. Izskatās, ka saprot - vispār ir iespējams apvelties uz sāniem vai vēdera, bet vēl īsti pats nevar to izdarīt, tāpēc reizēm satraukts stiepj rociņas uz sāniem un spirinās. Ja noliek uz vēdera un aiz kājām ir kāda virsma, kur atsperties, tad lien uz priekšu. Diezgan ilgi var pats dzīvoties aktivitātes centriņā un ar rokām vai kājām dauzīt gotiņu (vai arī vienkārši skatīties apkārt).... tālāk ... )
linkpost comment

[Nov. 1st, 2015|09:13 pm]
[Tags|, ]

   Ja man būtu dikten daudz naudas un gribētos stilīgu māju skaistā vietā, es neskatītos uz kaut kādiem baltezeriem un mārupēm, bet gan uz Ogres vecajām vasarnīcām. Līdz šim nebija sanācis būt dažos pilsētas rajonos, bet vajadzība pēc klusa pastaigu maršruta aizveda uz Kalna prospekta daļu pie Ogres upes - pilnīgs pārsteigums, gandrīz pilsētas centrā pilnīgs mežs un tāds reljefs kā kalnu ciematiņā. Un pašā virsotnē divas pamestas vasarnīcas, gaidīt gaida jaunu īpašnieku un uzpucēšanu. Citas vecās ēkas ir vai nu nonākušas naudīgu ļaužu rokās un sapostas līdz mirdzumam (it sevišķi labākajās vietās - ar skatu uz upi), bet citas var redzēt, ka tiek uzturētas ne tik daudz ar plašiem līdzekļiem kā čaklām rokām. Vēl šo ēku īpašnieki sacenšas, kuram lielāks suns (vinnē ar ķieģeļiem apšūtā ēka uz kalna nogāzes, kur ir divi kaukāzieši - kā ierauga mani, tā vismaz viens atskrien pie sētas un vienreiz ierejas, lai apliecinātu, ka ir pamanījis un māju sargā).
link3 comments|post comment

[Oct. 25th, 2015|08:07 pm]
[Tags|]

   Neatceros redzējusi tādu zelta rudeni kā šodien Kurzemes pusē - šķita, ka bērzu alejas pilnīgi izstaro gaismu. Un pilnīgi visi koki dzelteni, kļavas labi ja drusku oranžīgas, bet sarkanā krāsā tikai kaut kādi nekaunīgi sīkie krūmiņi, visi lielie koki pieskaņojušies zelta tematikai (pat kārkli, kuri parasti ātri vien nobirdina lapas).
   Droši vien Siguldu gāza riņķī, bet gar līča piekrasti bija mierīgs un kluss; zivju būdiņas gan vaļā un gaida pircējus (cenu zīmītes lietuviski).
link1 comment|post comment

[Oct. 22nd, 2015|09:04 pm]
[Tags|, ]

   Braukāšana uz Priekuļiem iesit robu J miega plānā (šodien vispār sabotēja gan īsos miegus, gan mašīnā slikti gulēja), toties man nav jādomā par to, ko ēst - māmiņa uztaisa visu ko garšīgu un vēl pienes klāt šķīvi; izdevās arī izbraukāt uz Cēsu slimnīcu veikt dažus izmeklējumus (tur viss tāds glauns un moderns, reģistratūra ar numuriņiem un viss notiek paredzami un kārtīgi). Toties šodien atbraucu mājās, kur nav pat maizes, un izrādās, ka dzīvesbrieža reiss atcelts un atlidos tikai rīt - labi, ka man ir krājumi saldētavā. Vēl ļoti veiksmīgi salikās, ka Pirkumiņš pieņēma manu pasūtījumu gandrīz septiņos vakarā un šodien pat atveda - tiku pie jaunas pudeļu birstes aizmirstās vietā. Jā, tādi ir aizraujošākie manas dzīves notikumi pēdējās dienās.
   Pēc trāpīgā cehs.lv raksta par bērniem izlasīšanas mums ir ģimenes joks: "Vai J ir gudrāks par kraukli?" Pēdējās dienās bērniņš nepārprotami ir pietuvojies kraukļa līmenim, jo beidzot sācis saprast, ka viņam ir rociņas, un ka ar tām var sist pa Oball bumbiņu, kura pakārta pie kājām dzeltenajai gotiņai. Pie tam viņš atklāja, ka gotiņu var sašūpot arī ceļot kājas svecītē un darbjoties ar tām. Un šovakar nepārprotami apzināti saķēra manus pirkstus. Tad jau drīz varēs piegādāt priekšmetus, ko bāzt mutē, un sākt vākt no sasniedzamības attāluma nevēlamus izpētes objektus.
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]