Parasts cilvēks, parasti ieraksti [entries|archive|friends|userinfo]
Antuanete

[ website | Čivinātava ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Jul. 22nd, 2014|09:55 am]
[Tags|]

   Vakar bija konkrēta pirmās pasaules problēma - šķīvis ar uzkodām, atdzesēta sārtvīna pudele, un nekādi nevar izvilkt korķi. Es pat sāku mēģināt attaisīt ar nazi pēc youtube pamācībām, bet tas tikai sabojāja nazi. Kādā trešajā piegājienā korķis PĒKŠŅI padevās, un es nolaistījos ar vīnu, bet tas vairs nebija svarīgi. Laikam beidzot jānopērk normāls korķuviļķis tādiem gadījumiem, kad mājās nav vīrieša.
   Esmu beidzot iegādājusies arī lampu virtuvei (visā dzīvoklī jau gadus 5 ir plikas spuldzītes), bet tur nu atzīstu savu nepietiekamo emancipāciju - pielikt lampu, kas prasa urbšanu un skrūvēšanu griestos, es neesmu gatava, pagaidīšu, kad dzīvesbiedrs atgriezīsies.
link4 comments|post comment

[Jul. 8th, 2014|09:35 am]
[Tags|]

   Vēršos pie Cibas kolektīvā spēka attiecībā uz Latgales novadiem (pamatā Rēzeknes novada daļa uz D no Rēzeknes, un Ludzas novads). Vai jums ir zināma kāda vieta, kur atrast lētu naktsmītni (piemēram, skolas internāts, tante, kas bez kvītīm izīrē gultasvietas tūristiem u.tml.)? Varbūt varat piespēlēt kādus radiniekus, kas izīrētu tukšo istabiņu un nopelnītu pāris eiro? Vajag ekspertiem, kas brauks apsekot zālājus (man pašai arī); cilvēki godīgi un kārtīgi, agri no rīta notīsies, atpakaļ būs vēlu vakarā, gribēs tikai nomazgāties un kaut ko uztaisīt ēst. Anyone? Var arī privāti uz antuanete pie gmail.com.
link2 comments|post comment

[Jul. 6th, 2014|08:40 pm]
[Tags|, ]

   Beidzot ir pienācis tāds īsti silts vasaras vakars, uz lodžijas stāv krēsls un plauktā visādi balti, rozā un dzirkstoši vīni... un man ir tādas iesnas un klepus, ka drīzāk būtu jādzer groks. Būsim godīgi, vispār nebūtu jādzer, katrā ziņā pēc vakara biotopu mācību laikā, kuru pavadījām pie viskija ar kolu, es otrā rītā biju sasodīti aizsmakusi. Šādi izskatās ekspertu ofensīva zālājā; pie šī bija vienas no karstākajām diskusijām par tēmu "būt vai nebūt".
   Mācības vispār bija hardcore - no rīta 7:15 brokastis, 8 izbraucam, objekti līdz 20 vakarā, tad vakariņas un pēc tam līdz vieniem labākajā gadījumā tusiņš ar kolēģiem, sliktākajā - darbs, dalot kartes un objektus zālāju inventarizācijai. Šodien atļāvos izgulēties (līdz pusdesmitiem), paēst lēnas brokastis un tad uz pirmo inventarizējamo BVZ ([info]toadbeauty īpašumā). Vairāk kā stundu ganījāmies pa to kabataslakatiņu, paspējām paņemt vēl 5 objektus, no kuriem divi palika pārdomām, viens tika izbrāķēts, viens bija apsēts ar vīķiem un viens izrādījās kartējams. Toties beidzot redzēju jumstiņu gladiolu, līdz šim kaut kā nebija sanācis http://twitpic.com/e7o6wo
   Truli skatos kalendārā, rēķinot, kā paspēt VISU, gan pabeigt Lietuvu, gan zālājus; šovakar vēl jāpastrādā ar excel tabulām un rīt atkal uz biroju. Mašīnai bagāžnieks nestāv vaļā, jo hidraulikā sūce; ja servisā atkal teiks, ka nevar uzreiz salabot, jo jāpasūta detaļas, es būšu pa īstam pikta.
linkpost comment

[Jun. 24th, 2014|09:22 pm]
[Tags|, ]

   Veiksmīgas Jāņu pavadīšanas pamatā bija pareiza apģērba un apavu izvēle - nepakautrējos zem tautastērpa blūzes atstāt divus kreklus un zem brunčiem - džinsas. Un, protams, gumijas zābaki - ja nu ko Lietuvas darbs man ir iemācījis, tad tā ir labu gumijas zābaku vērtība. Agrāk es noteikti būtu stilojusi ar armijas zābakiem (kuri gan arī mēdz būt silti un ūdensdroši), bet konkrētajā pasākumā mauriņš tik ātri pārvērtās dubļos, ka gumijas zābaki bija pašā laikā.
   Vainagus sapinām (pļavas pie draudzenes lauku mājām bija pavisam jaukas), dziesmas padziedājām, alu padzērām; gulēt gājām līdz ar putnu mošanos ap trijiem no rīta un tieši pirms sākās pamatīgāks lietus. Līdz tam nakts bija auksta, bet bez nokrišņiem, un ugunskurs bija gana liels, lai visiem pietiktu siltuma.
   Šodien vēl noslaistījāmies un ēdām atlikušo šašliku līdz vēlai pēcpusdienai, tad sākām domāt, kā izbraukt ārā, ņemot vērā, ka līdz civilizācijai un draugu busiņam ir izpļauts ceļš pa pļavu un uzarts tīrums (maita jaunais kaimiņš). Ar dažiem atkārtojumiem džipam un kārtīgu ieskrējienu vieglajai mašīnai viss izdevās.
linkpost comment

[Jun. 20th, 2014|09:39 pm]
[Tags|]

   Ja nebūtu to lietus gāzienu ik pa laikam, būtu ideāls laiks darbam Lietuvā; ne par karstu, ne par aukstu. Trīs dienas bez lieliem piedzīvojumiem, bet redzēju divas melnās dzilnas (labi, ka blakus bija ornitologs, citādi nezinātu, kas tas par putnu) un caunu ar diviem mazuļiem - sabijās no manis, līda augšā pa melnalkšņa stumbru un vedināja mazos līdzi. Būs beidzot jāievieš kaklā karams fotoaparāta maciņš, būtu izdevies nobildēt, bet, kamēr rakņājos somā, visi jau bija aizslēpušies aiz koka, dabūju kadrā tikai lielās caunas purniņu.
   Četras stundas pie stūres un esmu gandrīz beigta, labi, ka dzīvesbiedrs bez ierunām pamasēja plecus, kamēr es bužināju kaķus.
linkpost comment

[Jun. 6th, 2014|11:21 pm]
[Tags|, , ]

   Šodiena sākās labi (veiksmīgi izdevās sarunāt ar leišu viensētas saimnieku apskatīt mežiņu pie viņa mājas), taču turpinājās ar visādiem šķēršļiem. Piemēram, baļķu kraušanu uz meža ceļa, kas neļāva man piekļūt plānotajam meža stūrim, vai arī dramatisko negaisu, kura rezultātā (jāsaka, aiz sava stulbuma, jo izgāju no mašīnas bez lietus biksēm) samērcēju drēbes tā, ka pārlieku agri braucu mājās. Kur neviens mani negaidīja, bet durvis aizslēgtas ar to atslēgu, kuras man nav. Kad beidzot dzīvesbiedrs atbrauca un ielaida, konstatējām, ka pietrūkst Ruduļa - rižais maita ielīdis guļamistabā, kur apkopēja viņu iesprostojusi, un rezultāts - skaista čupa segas vidū. Rižais dabūja trūkties, es dabūju visu satīrīt un likt mazgāties gultasveļu (labi, ka cietis tikai virspalags un drusku sega). Pēc tam neizdevās uz laptopa sagatavot kartes likšanai GPS, kas ekspertei vajadzīgs uz Lietuvu; braucām uz biroju. Lai vakars neliktos pārāk izdevies, gandrīz netiku pie kafijas (sajutu vajadzību, jo pēc divām izdzertām kavas glāzēm visai sareibu un samiegojos), taču tomēr pēdējā minūtē paspēju, un tagad jau situācija ir normalizējusies. Atklāts paliek jautājums, kāda suņa pēc es pieteicos startēt RAMā, kas neļaus rīt izgulēties.
link4 comments|post comment

[May. 26th, 2014|10:06 am]
[Tags|, , ]

   Kamēr jūs te baudījāt kultūru un vēsu baltvīnu, es septiņas dienas pēc kārtas nenormālā karstumā strādāju Lietuvā. Diezgan ražīgi, bet ne izcili, jo pie +29 grādiem vienkārši nav iespējams izvilkt 10h garu darba dienu zālājos (bet meži nebija plānā). Tikmēr mīļotais vīrs pavadīja atvaļinājumu, vadājot Muri uz veterināro klīniku, barojot viņam tabletes un staigājot pakaļ ar lupatu, jo kaķītis slimības dēļ čurāja visādās vietās, ne tikai kastītē. Labā ziņa - izskatās atveseļojies, nu jau tualetei tiek izmantotas tikai kastīte un tukšā balkona puķu kaste.
   Piektdienas vakaru beidzot pavadījām divatā lietuviešu viesu namā; romantisko bučošanos uz soliņa Šventoji krastā gan izjauca odi. Un tad sestdien 10 stundas uz upes - braucam pa Širvintu, es katrā otrajā līkumā kāpju krastā kaut ko nokartēt, pazūdu uz pusstundu, jo atradušies pāris biotopi tālāk no upes, atgriežos un braucam tālāk. Ar stūrēšanu diez ko negāja, bet beigās iemācījāmies saprasties, es lasīju straumi un tik komandēju. Tādējādi izbraucām tikai ar vienu ūdens iegāšanos laivā (nebija variantu) un veiksmīgi izņēmām veco dzirnavu vietu pirms ietekas Šventoji, par ko viesu nama saimnieks teica, ka tur visi peldot. Nav jau brīnums - tur pietiek vienai bezrūpīgai atpūtnieku laivai nolikt šķērsām, lai visas citas saskrietu viņiem virsū un apgāztos, piemēri bija redzami tai pašā upē. Cilvēku pilns, visi brauc un sauļojas, tikai es garajā apģērbā un gumijas zābakos. Bet visus darbus pabeidzām, un neilgi pirms pusnakts bijām mājās.
linkpost comment

[May. 17th, 2014|09:23 pm]
[Tags|]

   Nu, prijehaļi - mūsu veselīgais, slaidais Muris ir iedzīvojies urīnceļu kaitē. Vakar pamanījām, ka nevar īsti pačurāt, sēž kastītē un skatās žēlām acīm; sazvanīju vetklīniku un vakarā Muri aizveda uz pieņemšanu. Urīnā kristāli, sastāvs pārāk sārmains, spazmu dēļ grūtības ar procesu. Injicēja Nošpu, ielaida fizioloģisko šķīdumu un izrakstīja speciālo barību. Tagad katru dienu jāved uz sistēmu klīnikā un jāšpricē tā pati Nošpa, jācer, ka barība palīdzēs. Esot tipiski stresainiem kaķiem, acīmredzot, mūsu prombūtne un pēdējā laika pasākumi darījuši savu. Bija plānots nākamo nedēļu kopā braukt uz Lietuvu un pieskatīšanu uzticēt apkopējai; tagad visi plāni mainās, jo kādam jāpaliek un jāved kaķītis pie daktera. Jācer, ka atlabs, jo pašlaik ir tā, ka jāuzmana, vai kaķis kādā stūrī necenšas atrast alternatīvu kastītei; vakar bija uzlīdis uz ārējās kastes balkonā. Rudulis tikmēr, protams, mēģina tikt pie bļodas ar ārstniecisko barību, jāizolē uz balkona.
link8 comments|post comment

[May. 6th, 2014|09:19 am]
[Tags|, ]

   Lietuvā bija labi, esmu norāpojusies pa nogāžu mežiem un zālājiem tā, ka kājas knapi klāt turas. Pagaidām nevienu mežacūku nesatiku, toties jau otrajā dienā - aļņu māti ar mazuli. Jozām katrs uz savu pusi; it kā jau alnis sāka bēgt pirmais, bet man negribējās lieki riskēt. Laiks laimīgā kārtā saulains, lai arī vējā diezgan auksts; vakar no rīta divi grādi un zēģelēja tā, ka es skriešus iemetos tuvākajā gravā, lai dabūtu kādu aizvēju. Tālāk - pāris bildītes.
... tālāk ... )
link2 comments|post comment

[Apr. 22nd, 2014|09:59 am]
[Tags|, , ]

   Par sestdienu visu var apskatīt šeit. Nu labi, tur nevar apskatīt visu skaisto, kas bija braucienā - ziedoši upes krasti (visu trīs veidu vizbulītes un vēl cīrulīši, un šur tur augļu koki), daudz līdzjutēju (spēlēja gan ģitāru, gan akordeonu, gan katla vāku), atbalsta grupa (man pat laiva no ūdens nebija jāizceļ) un pārsteidzoši nekaitīgi dambji, par kuriem visvairāk baidījos, ka zemā ūdens dēļ nāksies kaut ko apdauzīt laivai. Toties var redzēt grūto - pirmkārt, kā pēc Roosisaare tilta iepēros dūņās, otrkārt, kāds ir vidējais ātrums un distances laiks, vislēnākais 7 gadu laikā, t.sk. no reizēm, kad ir bijis aplis pa ezeru. Bet kopumā, protams, lielisks pasākums (kurš gan par to šaubītos?)
   Lieldienās, ja tā padomā, neapēdu nevienu olu, jo no rīta manējā vinnēja, bet pēc tam aizmirsu virtuvē kastīti ar līdzņemšanai sapakotajām olām. Tēvs sola rītdien atvest, tā ka būs tomēr kāda jāapēd. Vakar izstaigājām aplīti pa Ogres Zilajiem kalniem; jāuzteic publikas kultūras līmenis, jo pašas lielās takas malā zied silpurenes un nav noplūktas. Pa kokiem toties čabinās mizložņas.
link23 comments|post comment

[Apr. 16th, 2014|09:03 pm]
[Tags|]

   Lieliska darbdiena šodien - nostaigāju krietnus gabalus pa kāpām un piejūras mežiem, visas dienas laikā satiku: 1 suni (rēja aiz sētas), 1 zaķi (aizļepatoja pa kāpām), dafiga putnus (atpazinu cīruli, kurš, spriežot pēc uzturēšanās vietas, varētu būt sila cīrulis), 0 cilvēkus. Fantastiska vieta tā Užavas jūrmala, nekad nebūtu domājusi, ka tādas ainavas iespējamas Latvijā (un lielākā daļa cilvēku to arī neuzzina, jo interesantākās vietas ir patālu no piebraucamajiem ceļiem).
   Pa dienu nav laika ēst (vai arī slinkums nest līdzi maizītes), toties par to vakarā eju uz "Skroderkrogu" ar viņu mežcirtēju porcijām un uzbrūku savai pārtikas kastei. Kopējā bilance gan varētu būt labāka nekā sēžot ofisā, kad prokrastinācijas brīžos ir ļoti parocīgi uztaisīt kafiju un kaut ko izķeksēt no kraukļa krājumiem atvilktnē.
linkpost comment

[Apr. 9th, 2014|07:50 pm]
[Tags|]

   Aleluja mūsdienu medicīnai - izrāva gudrības zobu ātri un efektīvi. Tagad sēžu šķību muti un bažīgi gaidu, kas notiks, kad aties anestēzija. Un, diespas, kad sagribēsies ēst.
link8 comments|post comment

[Apr. 7th, 2014|10:42 am]
[Tags|, ]

   Tā nu ir ar tām pusbrīvdienām - pēc sestdienas, kas pavadīta seminārā, jutos tik pārgurusi, ka arī vakardien neko noderīgu nepadarīju, tik vien kā piekārtoju virtuvi (pareizāk sakot, iztīrīju atvilktnes, jo atkal saviesušās pārtikas kodes; nācās izlidināt n-tos maisiņus ar produktiem) un pārlasīju sen nelasītu detektīvromānu. Un šo to izcepu, protams, kā nu bez tā. Ap pusdeviņiem vakarā dārgais paziņoja, ka pekanriekstu mini pīrāgi neskaitās ēdiens, un man nācās vēl gatavot apsolīto risotto. Nebija nemaz tik ilgi; vismaz šobrīd šķiet, ka Rimi akcijas čuguna katls ir viens no pēdējā laika labākajaiem pirkumiem, ļoti piemērots visādiem sautējumiem un tamlīdzīgiem ēdieniem.
link8 comments|post comment

[Apr. 3rd, 2014|09:23 am]
[Tags|]

   Šorīt sanāca jauka saruna ar Rimi kasieri, jaunu puisi. Nopirku pekanriekstus ar atlaidēm, puskilograma paka no 16 eiro nocenota uz 10 (attiecīgi, cena zemāka, nekā pie izplatītāja Gemosā). Kasieris saskenēja visas preces, tad bažīgi sarauca pieri, paņēma pekanriekstu paku un teju vai atvainodamies teica, ka šis esot ieskenējies ar cenu 16 eiro, noteikti kāda kļūda. Es mierinoši teicu, ka tā viņi arī maksā, puisis bija izbrīnīts, ka tik dārgi, un vaicāja, kā tad garšo. Es laipni paskaidroju, ka vajag drusku apgrauzdēt, un tad garšo pavisam labi. Šķīrāmies kā draugi. Sīkums, bet patīkams dienas sākums.
   Toties aizmirsu mājās telefonu, tā iet, ka izsitas no ritma - braucu ar agrāku vilcienu, ātri paķēru visas mantas un devos pa durvīm ārā, par telefona trūkumu iedomājos tikai vilcienā - palicis piesprausts pie lādētāja. Un es taču vienmēr uzmanos un nolieku plauktā tukšo telefona maisiņu, lai neaizmirstu!
link15 comments|post comment

[Mar. 30th, 2014|07:26 pm]
[Tags|, , ]

   Labi pavadīta nedēļas nogale - sestdiena sākās ar branču "Trusī" (jā, mēs speciāli no Ogres braucām uz Rīgu, jo es dārgajam biju apsolījusi dzimšanas dienā viņu vest uz branču), tad šo to iepirkām un braucām mājās, kur es kāpu uz velo izmest aplīti pa Maskavas šoseju. Fūres ir, bet asfalta maliņa gana plata, lai mierīgi varētu braukt. Vidējais ātrums nožēlojami zems, pulss nožēlojami augsts, bet citādi viss labi.
   Šodien ar draugiem paairējām pa Ķīšezeru, sajutu, ka Vehandu nebūs īpaši viegli. Pēc tam Cabo Cafe sēdējām, gaidījām godam nopelnīto burgeri un frī kartupeļus, un nodevāmies antropoloģiskiem vērojumiem; publikas daudz un tipāži visai kolorīti. Ļoti pavasarīgs noskaņojums, būs jācenšas arī atlikušajās svētdienās tik paairēt.
link8 comments|post comment

[Mar. 28th, 2014|09:06 am]
[Tags|]

   Pat neatminos, kad pēdējo reizi biju uz operu - katrā ziņā sen, jo šis žanrs nav no maniem iecienītākajiem. Taču vakardienas "Mīla uz trim apelsīniem" bija vienkārši lieliska izvēle - izrādes koncepts, mizanscēnas, kostīmi, scenogrāfija, videoprojekcijas - viss, viss bija tik baudāms! Pirmo reizi operā dīdījos nepacietībā redzēt nākamo ainu. Iesaku visiem, kas mīl filmās ķert kultūratsauces, šai operā tās ir biezā slānī un tiešām gaumīgi izkaisītas kā rozīnes kliņģerī.
link1 comment|post comment

[Mar. 26th, 2014|09:55 am]
[Tags|]

   Vakar noskaidrojām, kā uz tās pārbrauktuves uz Ventspils ceļa varēja ar mašīnu paskriet zem vilciena. Kad tur iedegas sarkanais signāls, tad vilciens ir nevis kaut kur tālu prom, bet burtiski turpat aiz līkuma, metri divsimt labākajā gadījumā. Mēs braucām varbūt ne gluži uz 70, bet apmēram 80 km/h, un, iedegoties signālam, nebija iespējams nobremzēt - sanāktu apstāties uz sliedēm. Pārbraucām pāri un noskatījāmies uz vilcienu, kas iznira biedējoši tuvā attālumā.
   No citiem jaunumiem - mīļo Sīrupiņ, man ir 31 gads un pirmo reizi mūžā būs jārauj zobs, pie tam gudrības zobs (klusām ņēmis un sabojājies tā, ka nav remontējams, jo nevar aizsniegt un sākot kaut ko urbt visdrīzāk tāpat viss izjuktu). Man ir 2 nedēļas laika, lai morāli nobriestu pasākumam.
link19 comments|post comment

[Mar. 18th, 2014|08:58 am]
[Tags|, ]

   Vakar bija konkrēts pilnmēness, sen nebija gadījusies tāda diena. No rīta aizmirsu uzvilkt gredzenu un visu dienu jutu, ka kaut kā trūkst. Nevarēju atrast dezodorantu; pēdējā brīdī izdevās atrast citu, tikai vakarpusē sapratu, ka bija ielikts baseina piederumu maisā. Maciņš ar sīknaudu palika plānā mēteļa kabatā, labi, ka bija pāris naudaszīmes kopā ar bankas kartēm.
   Diena pagāja daudzmaz mierīgi, bet nu vakarā... Pusdeviņi, beidzot jātinas prom no darba, varētu paspēt uz Krustpils vilcienu. Printeris aizrijas ar maniem muitas dokumentiem (kurpes beidzot pienākušas, wīī!), palaižu uz otra, tikmēr pirmais tomēr izdomā drukāt, atcelt nevar. Esmu gatava doties pa durvīm, laika nav daudz... un atkal signalizācija izdomā niķoties, rāda, ka divās zonās ir vaļā durvis, kaut arī tā nav. Sazvanu kolēģi, noeju pagrabā aiztaisīt visas iespējamās durvis, nepalīdz. Sazvanu apsardzes firmu, pabrīdinu, ka atslēgšu tās kļūmīgās zonas, paroli nezinu, pieraksta manu vārdu un uzvārdu (autorizētie signalizācijas atslēdzēji ir vai nu atvaļinājumā vai čībās pie televizora, galu galā deviņi vakarā). Vilciens tikmēr nokavēts, eju uz darba mašīnu - kad jau, tad jau, no rīta varēšu aizbraukt līdz muitai. Ar grūtībām atveru piesalušās druvis, startēju... un Džimis pamirkšķina divas lampiņas, bet citādi klusē. Skaidrs, -20 grādus pārdzīvoja kā nieku, bet tagad izdomājis nosēdināt akumulatoru.
   Ar to arī visas neveiksmes beidzās, iegāju "Trusī" paēst vakariņas, palasīju žurnālu un gāju uz priekšpēdējo vilcienu. Cerams, tik drīz šāds dienas plānojums neatkārtosies.
link3 comments|post comment

[Mar. 12th, 2014|02:09 pm]
[Tags|]

   Vakar beidzot aizgāju pasūdzēties par savu šķībo muguru, mani uzslavēja, ka esot taisnāka nekā pagājušajā reizē (pie tam pagājušajā reizē, pirms gada, biju sašķiebusies uz otru pusi), un aizsūtīja pie podologa - lielā mērā šķībums un arī sāpes ceļgalā nāk no tā, ka viena kāja gluži pareizi nepieguļ zemei. Lai nebūtu par velti nākts, izmasēja muguru, pāris reizes izdarīja sāpīgi, izbrakšķinot locītavas, un palaida. Šorīt kreisā puse gandrīz nemaz nesāpēja, toties labā (aktuāli savilktā) sāpēja divtik.
   Muļķīgi, ka pie tā daļēji vainojama vēlme izskatīties pēc dāmas un staigāt ar plecu somu, nevis mugursomu. Diemžēl tik ļoti dāma neesmu, lai pietiktu ar aploksnes lieluma somiņu, tāpēc uz pleca tiek kārts pilnīgi viss - gan vingrošanas tērps, gan grāmatas, gan pārtikas iepirkumi. Te nu arī rezultāts.
link3 comments|post comment

[Mar. 5th, 2014|05:52 pm]
[Tags|, ]

   Šodien sanāca pabūt Aizkrauklē uz semināru, un pēc tā daži dalībnieki sāka kaut ko ļoti runāt par braukšanu pēc zefīriem. Izrādās, Aizkrauklē ražo tos zefīrus ar vārītā kondensētā piena pildījumu, ko ik pa laikam ar atlaidi tirgo Maximā. Pie ražotāja 2 kg kaste ar dažādu veidu zefīriem maksā... tadā! 4,30 EUR. Jā, 2 kg kaste ar zefīriem!
   Diemžēl jāsecina, ka šokolādes glazūra ir nepārprotami no lētā gala augu taukiem un diez ko labi negaršo, bet pats zefīrs ir pirmšķirīgs. Vispirms pārsteigšu dārgo ar savu pirkumu (viņš ik pa laikam ir jokojis, ka derētu nopirkt kasti zefīra!), pēc tam nesīšu izbarot kolēģiem, TIK daudz zefīru nevar apēst pat vīrietis pēc vieglatlētikas treniņiem.
   Vakar saņēmu no yoox.com sūtītās kleitas; diemžēl nav tik veiksmīgi, kā sanāca ar TO kleitu. Liu-Jo vilnas kleita drusku par daudz sēžas uz dibena (pati vainīga, ka neesmu laicīgi notievējusi), bet īsā zīda kleitiņa izskatās tā, it kā es censtos noslēpt, ka esmu stāvoklī. Dārgais mierināja: "Nu nekas, kad būsi stāvoklī, varēsi valkāt pa māju." Jā, grezni dzīvojam.
link28 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]