Parasts cilvēks, parasti ieraksti [entries|archive|friends|userinfo]
Antuanete

[ website | Čivinātava ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Aug. 27th, 2015|08:52 pm]
[Tags|, , ]

   Jāatzīst, ka dzīvesveida izmaiņas ar bērnu ir radikālākas, nekā varēju padomāt - ir varbūt tādi loterijā vinnējamie bērni, kas tikai ēd un guļ, un ļauj gulēšanas laikā daudz ko padarīt, bet mūsējais guļ samērā maz, un starp gulēšanām labprāt mīl dzīvoties uz rokām vai klēpī. Tā ka šodiena, kad paspēju gan ar ratiem izbraukāt uz tirgu un veikalu, gan pat uztaisīt vakariņas (vairākos piegājienos), atzīstama par ļoti produktīvu. Vēl esmu ieguvusi jaunu perspektīvu uz satiksmes infrastruktūru - ja agrāk zināju, ka Ogrē ir diezgan sliktas kvalitātes ielu un ietvju segums, tad tagad saprotu, cik patiesībā stāvoklis ir katastrofāls; principā vienīgais gludais asfalts ir gar šoseju (kur atkal gaisa kvalitāte tā ne visai) un tad otrpus dzelzceļam ir pāris vietas, kur var pabraukāties bez nepārtrauktas izvairīšanās no bedrēm.
   Zvēri joprojām ļoti piesardzīgi attiecas pret jauno ģimenes locekli - ar interesi aposta, bet, tiklīdz sāk aktīvāk kustēties, tā mūk projām. Muris šodien pirmo reizi nogūlās mums blakus uz dīvāna, bet pie pirmā sparīgākā brēciena tomēr laidās lapās; Rižo gan nekas netraucē - guļ izlaidies kā kundziņš.
link26 comments|post comment

[Aug. 17th, 2015|05:50 pm]
[Tags|]

   Tagad saprotu, kāpēc mazu bērnu vecāki par visādām bērna veiktām darbībām saka "mēs" - vismaz pašlaik tiešām esam "mēs", jo praktiski visas nomoda darbības ir jāveic kopā. Es gan cenšos labot sevi un saku: "Jēkab, tagad iesim mazgāties, tas ir, mēs iesim uz vannasistabu un es tevi mazgāšu." Nu tā, lai nākotnē nenāktos sabiedrībā sarkt par "māmiņrunu".
   Kaķi pamazām adaptējas jaunajai situācijai, par brēkšanu vispār neliekas ne zinis, bet, kad mazais ir nolikts šūpuļkrēsliņā uz zemes, tam apkārt iet ļoti piesardzīgi. Viņi vēl nezina, kas viņus sagaida pēc pāris mēnešiem, kad jaunais pilsonis sāks rāpot...
link5 comments|post comment

[Aug. 9th, 2015|04:54 pm]
[Tags|]

Pagodinos ziņot, ka piektdien mūsu ģimenei pievienojās Jēkabs (3115 g, 53 cm). Apburošs cilvēkbērns ar ļoti izteiksmīgām grimasēm, pirmajā diennaktī likās, ka tās arī ir viņa galvenā komunikācija, jo nebrēca gandrīz nemaz. Pagājšnakt atklājās, ka ne jau velti jaunais pilsonis gaidību laikā tika iesaukts par Susurēnu (nu labi, patiesībā tāpēc, ka nezinājām dzimumu), jo brēc un barojas nakts stundās (nav jautri,ņemot vērā to, ka palātā ir vēl divas mātes ar bērniem, un viņi naktī guļ). Vēl cīnāmies par to, lai apēstais paliktu vēderā, nevis tiktu atgrūsts, ceru, ka svēršanās rezultāti ļaus rīt tikt mājās.
P.S. Turpmākos bērnierakstus, vismaz tos par kakām, apsolos likt zem ljcut :))
link118 comments|post comment

[Aug. 5th, 2015|12:35 pm]
[Tags|, ]

   Šodien kaķu pasaulē ir iestājies zināms pamiers, abi pa brīdim saostās un, lai arī ir piesardzīgi, vairs nav viens pret otru agresīvi. Rižais ir tiktāl atkopies, ka diezgan sparīgi protestē pret likšanu būrī, bet pie daktera tik un tā tika aizgādāts, dabūja skaustā šprices un pierakstu rīt uz injekcijām un parīt uz rentgenu, lai pārliecinātos, ka nav kaut kas tomēr izmežģīts vai ieplēsts kaulā.
   Toties šorīt atklāju sekas viņu nedēļas nogales izdarībām - kamēr bijām prom, tika nozagts mans rokdarbu groziņš un pa māju izdzenāti vairāki dzijas kamoli; izrādās, viens ir arī apēdis gabalu dzijas un pēc tam aiz dīvāna izvēmis. Interesants viņiem reizēm ir prieksštats par to, kas ir ēdams un kas nav; brīnos, ka Muris nav apēdis arī kādu no iecienītajām matu gumijām.
link3 comments|post comment

[Aug. 4th, 2015|08:44 pm]
[Tags|, ]

   Šodienas pozitīvie notikumi - atbrauca pircējs veļasmašīnai; izdevās izdarīt gandrīz visu Rīgā plānoto; paspēju uztaisīt katlu ar čili sautējumu, ko dzīvesbriedim atlika tikai novest līdz galam.
   Šodienas pilnīgais zģec - Rudulis jau otru reizi pakārās ar ķepu radiatoros, un izdarīja to brīdī, kad biju izgājusi uz tirgu (laba mācība, NEKAD neatstāt pieejamas telpas, kas nav 100% kaķudrošas). Nokarājās ar galvu uz leju un izgrieztu ķepu nezināmu laiku (no 5 līdz 15 minūtēm); kad ierados, tad knapi vairs spēja pabrēkt. Izpestīju no slazda, aizvedu uz klīniku atrādīt, dabūja skaustā visādas šprices un rīt jāved atkārtoti, tad varēs redzēt, cik ļoti ķepa cietusi (pagaidām ir drusku sapampusi). Bet sliktākais visā ir, ka Muris tā pārbijies, ka vairs negrib Rižo atpazīt - tiklīdz tuvojas, tā bož kažoku un nebalsī bļauj (nekad nebiju dzirdējusi no Mura tādas kaķu kautiņiem raksturīgas skaņas). Vai arī Muris ir dziļi sirdī agresors un tagad cenšas izmantot izdevību, ka Rižais ir savārdzis, un uzkundzēties par galveno. Glaudu un mierinu abus un ceru, ka stāvoklis ir pārejošs.
link9 comments|post comment

[Jul. 26th, 2015|10:16 pm]
[Tags|, ]

   Nu man beidzot arī ir konkrēts uzzinu_pedejais - izrādās, ka savulaik iecienītā seriāla "Bordertauna" muzikālais motīvs (kuru manā mūzikas novirziena pamatskolā mācēja klimperēt katrs, kurš vispār zināja, pie kura gala pieiet klavierēm) ir no Sibēliusa 3. simfonijas. Uzzināju šo faktu ļoti patīkamā veidā, ar māmiņu aizgājām uz koncertu "Ziemeļu bākas gaismā" Cēsu koncertzālē un patiešām izbaudījām, jo, izņemot vienu skaņdarbu (kuru panesamu darīja tikai Silabrieža erudītie paskaidrojumi par to, kā tas būtu klausāms) visi bija brīnišķīgi. Un, iedomājieties, praktiski neviena mēģinājuma aplaudēt starp simfonijas daļām (atskanēja tieši viens (1) plaukšķis).
   Vispār žēl, ka laicīgāk neizkasījāmies uz tiem pilsētas svētkiem, jo bija tik daudz ko redzēt un dzirdēt, bet gribējās arī no rīta pagulēt un pēc ierašanās bija tik silts, ka devāmies vēl uz Ninieri peldēties. Šodien no pārpalikušās programmas izvēlējāmies saostīties divtaktu motoru izplūdes gāzes (kas jūs pēdējoreiz jutāt šo specifisko aromātu?) mopēdu sacensībās - bija aizraujoši, gan sportiskās sacensības, gan tautas klase ar visādiem kolorītiem braucamrīkiem un personāžiem.
   Pašā vakarā paspēju vēl ievārīt upenes; burciņu saliešanai bez notašķīšanas nelīdz arī kausiņš ar knābīti, kaut gan tas ir drusku labāks kā parastais. Tiešām ceru, ka liešana karstās burkās un tīšana segās palīdzēs pret iespējamu bojāšanos, jo ledusskapī šim visam nebūs vietas, pat saldētavai viena no divām atvilktnēm jau ir aizkrauta.
link11 comments|post comment

[Jul. 24th, 2015|03:10 pm]
[Tags|, ]

   Pateicoties Cibas kolektīvajam saprātam, šodien tapa nākamais piegājiens melleņu klimpām - ar biezpiena klimpām, kas vārītas atsevišķi. Prognozēju, ka arī no šī katla līdz rītdienai nekas neizdzīvos, klimpas ir super garšīgas (varētu kādreiz taisīt arī kā pamata ēdienu, bez zupas).
   Izgājām pastaigā pa Zilajiem kalniem, pie reizes palasot mellenes; cilvēku nemaz tik daudz, kā varētu padomāt (nu labi, ir darbdiena), un tālāk uz Ikšķiles pusi atradās pavisam neskarti melleņu lauki. Neizdevās uziet pundurbērza atradni (vai nu nepietiekami cītīgi meklēju, vai nepareizi esmu sapratusi norādes un slinkums meklēt avotos), toties ceļmalās vēl zied smiltāja neļķes, un pavisam netālu no ceļa barojās melnā dzilna. Apskatīju arī Ruiša pūķgalves atradni pie kāpnēm uz skatu torni - tomēr kāds ir sekojis līdzi, lai būvniecībā tā netiktu skarta, sadzīti mietiņi ar lentītēm. Ziedus, protams, arī šogad nokavēju, bet gan jau citu gadu...
link2 comments|post comment

[Jul. 23rd, 2015|03:24 pm]
[Tags|, ]

   Pavadījām patīkamu priekšpusdienu mežā - izrādās, dzīvesbriedim ir daudz labāks čujs uz mellenēm, nekā man (atrada tik milzīgas ogas!). Toties viņam bija maldīga pārliecība, ka "sēņu nav", kaut gan faktiski gailenes pašlaik sāk līst ārā, tikai ir grūti ieraugāmas. Šai sakarā atklāju, ka ledusskapī ir ļoti niecīgs daudzums saldā krējuma, lai nebūtu jāveic kaut kādas zaimojošas darbības ar pirmo gaileņu mērci, nāksies tomēr doties ārā no mājas un papildināt krājumus.
   Toties melleņu klimpas izdevās labākas kā pagājušoreiz - pietiekami iebiezināju pašu novārījumu ar cieti, vienīgais pārmetums ir par pārāk mazu klimpu daudzumu. Tur nu varētu līdzēt tikai klimpu laišana atsevišķā katliņā un tad pārcelšana pie mellenēm - esmu dzirdējusi baumas, ka ir mājsaimnieces, kas tā darot, dzīvē gan tādas neesmu satikusi. Atzīstieties, jūs tiešām kādreiz taisāt klimpas atsevišķā traukā un tad laižat zupā?
link12 comments|post comment

[Jul. 17th, 2015|09:31 pm]
[Tags|]

   Trīs dienu ekskursija pa Igauniju pieveikta; laiks mūs lutināja un lietu uz galvas nedabūjām (tikai braucot mašīnā), paspējām pat izpeldēties ar skatu uz negaisa mākoni un zibeņiem. AHHAA centrā vienīgā vilšanās bija salūzušais planetārijs, citādi mazie susliki katrs atrada kaut ko interesantu un aizraujošu (pieaugušajiem lielākais izaicinājums bija salikt no klučiem burtus un figūras). Man ļoti patika Ledus laikmeta muzejs; arī tas, izskatās, ir gana populārs latviešu vidū (nav tā, ka eksponātu apraksti būtu latviski kā AHHAA, bet vismaz bukleti un mājaslapa ir). Vēl izstaigājām Ahjas dabas taku un saēdāmies mellenes, un, protams, uzkāpām Munameģa tornī (šķiet, uz to brīdi bērniem kāpšana jau bija drusku piegriezusies un principā būtu varējuši atrast arī kādu bezmaksas torni, bet ķeksītim taču vajag).
   Pirmajā naktī nebiju paņēmusi ausu korķus un to rūgti nožēloju, guļot vairākiem cilvēkiem vienā telpā, pat paskaļāka elpošana traucē. Toties vakar Võru aptiekā apgādājos ar pilnīgi svaigiem korķiem un gulēju kā susuris, biju domājusi, ka no rīta piecelšos paagrāk un iziešu pastaigā gar ezeru, bet beigās tā vien sanāca izkasīties uz brokastīm deviņos.
   Tagad beidzot esam pie zvēriem, kuri bez mums iztikuši trīs dienas; Muris diezgan uzstājīgi ieprasījās klēpī un izskatās pilnīgā svētlaimē, savukārt, Rižais ir ticis savos kukaiņu medību laukos uz lodžijas un kaut ko intensīvi ķer un ēd.
link3 comments|post comment

[Jul. 12th, 2015|09:51 pm]
[Tags|]

   Kamēr internets ņemas par Dziesmusvētkiem, mēs vakar mietpilsoniski apmeklējām piemājas zoo "Brieži" pie Sauriešiem (ideāla vieta piknikam ar bērniem - ir visādas šūpoles, bumbas un rotaļlietas, un pilns ar citiem līdzīga vecuma domubiedriem; atliek tikai palaist jauno paaudzi skriet, un momentā atrodas gan rotaļu biedri, gan izklaides), bet šodien MTB sacensības Smiltenē. Krāmējoties mašīnā, gāza kā no spaiņa, bet Smilteni lietus pasaudzēja, bija tikai negants vējš un, stāvot rindā pēc desiņām, pamatīgi nosalām. Toties visi, kam bija riteņi, izbraukājās līdz kāju pagurumam, un atpakaļceļā mašīnā bija samērā klusi un mierīgi (lielākā izklaigāšanās bija jau notikusi, mēģinot Pūkai par spēļmantu ieskapēt tīrāmo birsti; Pūkai nepatika).
   Tā kā sestdienas pievakarē, braucot Cēsu virzienā, Pleskavas šoseja izskatījās normāla, riskēju šodien braukt pa to, nevis caur Ropažiem. Nu nē, sastrēgums no Vangažiem līdz Garkalnei nebija košers, caur Ropažiem gan jau nebūtu īpaši ātrāk, bet tomēr patīkamāk ir braukt, nevis vilkties nebeidzamā zosu gājienā.
linkpost comment

[Jul. 3rd, 2015|07:35 pm]
[Tags|, ]

   Protams, dienai ar karstuma rekordiem vajadzēja būt tieši tai, kad man saplānota nēsāšanās pa Rīgu, kā arī no rīta tirgū nopirkti 4 kilogrami zemeņu, kas tagad jāpārvērš ievārījumā. Bonuss, iepērkoties vienmēr pie viena pārdevēja - zemeņu nešanai iedod kasti, un ogas vēl lieku reizi pārlasa, lai netrāpās kāda iebojāta. UPD: Šai pasākumā viskaitinošākais ir notīrīt etiķetes no burciņām, ar ko viņi mūsdienās tos papīrus līmē? Ar dažām var tikt galā pēc ilgas mērcēšanas un kasīšanas, dažām arī tas nepalīdz, tāpat kā eļļa un citi tautas līdzekļi.
   Rīt plānā paskatīties velokrosu Siguldā, cerams, jaunajai paaudzei būs interesanti - un pēc tam kaut kāds Mežakaķis vai Tarzāns; ir nelāgas aizdomas, ka būs rindas un tautas masas, tāpēc vismaz pusdienmaizītes jāņem līdzi - lai nav jāpaļaujas uz, iespējams, pārpildītām sabiedriskās ēdināšanas iestādēm (es jau labprāt izmantotu iespēju paēst "Biskvītā", bet pieļauju, ka to gribēs darīt vēl simtiem pilsētas viesu un vietējo; tur kustība nerimst pat darbdienās darba laikā).
   Dzīvoklis pagaidām nav uzsilis, tā ka zvēri karstumu pārcieš bez problēmām, tikai vairāk dzer. Kamēr biju nogājusi uz mašīnu, viens atkal savēmās uz grīdas, un nav ne jausmas, kurš - abi skatījās nevainīgām acīm un izskatās sprigani. Domājams, tas varētu būt Muris, kurš pieprasa ēst zāli un tad reizēm atvemj, bet drošas pārliecības nav.
linkpost comment

[Jun. 28th, 2015|09:02 pm]
[Tags|]

   Kā parasti, devos uz vecāku mājām ar apņēmību tur kaut ko tīrīt un kārtot (esmu atstāta par Pūkas pieskatītāju, kamēr vecāki ārzemēs), bet tālāk par švammīšu un cimdu nopirkšanu netiku - jaunā terase ir pārāk vilinoša, Pūka arī no turienes gandrīz vai neiziet, tikai guļ zem krēsla vai uz kājslauķa (šodien pat nācās filejiņu kaķītei iznest uz šķīvīša, jo iekšā jaunkundze nemaz nenāk). Gulēt ar kaķi gultā gan nebija diez ko relaksējoši - ja grib pagriezties, tad vispirms ir jāpabīda 6 kilogrami visai inerta dzīvnieka (jo gulēt gultas tukšajā daļā ir zem viņas goda, obligāti ir jāguļ pa vidu segai).
   Noskatītajā meža zemeņu vietā kāds jau rosījās, tāpēc paliku pie dārza zemeņu nolasīšanas - beidzot varēšu saēsties pašu ogas, citus gadus mūždien kaut kur dauzāmies apkārt un uz zemeņu laiku pie dobēm netrāpāmies. Un nedaudz apsauļojos arī - uz terases kā reiz var apsēsties tā, lai kājas un rumpis ir saulē, bet galva ēnā un var ērti lasīt žurnālus. Vārdu sakot, dodiet šurp to karstuma vilni!
linkpost comment

[Jun. 25th, 2015|09:57 am]
[Tags|]

   Svētki ir veiksmīgi pārdzīvoti - izklaidējām mums uzticētos bērnus (nebija grūti, jo svinējām pie draugiem, kuriem ir teju neierobežota fantāzija un zelta rokas, rezultātā visādi bērnizklaides rīki), pļāpājām ar draugiem, drusku padziedājām un es beidzot atcerējos paņemt nodedzināšanai iepriekšējā gada vainagu. Ap pusnakti devāmies pie vecākiem līst migā, jo mazākais bērns bija nosalis un samiegojies; jāsaka, ņemot vērā nepārejošos laikapstākļus, es arī biju priecīga tikt sausumā.
   Jāņu dienā apciemojām radus, izcepām un apēdām atlikušo gaļu, daži nodevās sportiskām aktivitātēm (vispirms mētāja basketbola bumbu, pēc tam gāja ciemos pie aitām), un visumā labi pavadījām laiku. Profesionālais kretīnisms lika apstaigāt radinieku aitu ganības - pirms gadiem diviem tās bija pārtaisītas par mauriņu un es jau apraudāju lielisko biotopu, bet tagad atkal ir palaistas aitas, un kvalitāte no biotopa viedokļa ir nepārprotami uzlabojusies - struktūra tāda, ka liec kaut mācību grāmatā.
link2 comments|post comment

[Jun. 22nd, 2015|12:32 pm]
[Tags|, , ]

   Mājās notiek pirmssvētku rosība, kam gan ar svētkiem attāls sakars - beidzot pabeigti "bunkura" griesti un tiek skrūvēti atpakaļ plaukti. Baisākā sadaļa no tā visa, protams, būs uzglabājamo mantu šķirošana (un, cerams, izdosies vēl kaut ko izmest un atbrīvot vietu). Darba rosme gan ir visai vāja, jo trīs dienas nostrādāju Veclaicenē, rāpjoties pa visdažādākā stāvuma nogāzēm un gravām, pie tam pa mežu. No dzīvās dabas redzēju daudz lielo torņgliemežu un mani nobaidīja vāvere (kura pēc tam pati nobijās), toties tikmēr laulātais draugs sastapās ar... lūsi! Pie tam vietā, kur šādu tikšanos varētu prognozēt vismazāk, praktiski Pleskavas šosejas malā, pļavā pie sen pamestas mājvietas. Es pat negribētu ticēt, ja nebūtu pavisam miglainas, bet pārliecinošas telefonbildes. Vēl izveicu kanjoningu Latvijas apstākļos - kad vieglākais pārvietošanās ceļš ir pa mazas upītes gultni, jo apkārt ir milzīgi stāvas gravas nogāzes. Atšķirībā no īstā kanjoninga, kad var šļūkt pa klintīm un lēkt dzidra ūdens ezeriņos, latviskais kanjonings nozīmē rāpties pāri un līst pa apakšu neskaitāmām kritalām un krūmiem.
   Piektdienas vakarā Drusku kalnā "Dabas koncertzāle", satiku gana daudz paziņu un kolēģu, kas darbojās kā brīvprātīgie vai bija atbraukuši uz koncertu. Pārāk laicīgi iekārtojāmies krēslos (jo sāka līt), pēc apmēram stundas sēdēšanas dārgais bubināja, ka nekad vairs uz šo pasākumu nebrauksim, bet man sāka tirpt kājas. Bet, kad sākās priekšnesums, visas sadzīviskās nebūšanas aizmirsās, un pēc tam devāmies prom gluži pacilāti un sajūsmināti. Tā ka, ja līdz šim neesat bijuši uz "Dabas koncertzāles" pasākumiem, nākamgad labojiet šo kļūdu!
link2 comments|post comment

[Jun. 14th, 2015|09:22 am]
[Tags|]

   Vakar beidzot atkausēju ledusskapi, jo pa ziemu kaut kā nepaspēju. Šai sakarā izmetu kaudzi aizdomīgu burciņu un no saldētavas - aizaizpērnās sviesta pupiņas, tagad esmu gatava piekrāmēt to ar nākamajiem krājumiem. Šai sakarā, kādas prognozes - kad zemenes būs vislētākās un jāiepērk ziemas krājumiem? Poļu pašlaik tirgū ir ap 2,20, vai vietējās varētu sasniegt līdzīgu cenu līmeni? Un kad - nākamnedēļ?
link6 comments|post comment

[Jun. 11th, 2015|03:40 pm]
[Tags|]

   Ja nu jums vai kādam radam/draugam/paziņam interesē - izīrēju daļēji mēbelētu dzīvokli Zolitūdē; 119. sērijas pusotra istaba (platība 36 kv.m., ar lodžiju 42 kv.m.), 8. stāvs, burtiski pie durvīm tirgus, autobusa galapunkts un vilciena pietura. Ir optiskais internets, daļējais mēbelējums nozīmē, ka ir virtuves iekārta un ledusskapis, gulta+drēbju skapis, rakstāmgalds, plaukti priekšnamā. zīrēšu vismaz uz 6 mēnešiem, vēl labāk uz ilgāku termiņu. 140 EUR mēnesī plus komunālie.
   Sīkāk antuanete pie gmail.com
UPD: Pagaidām rezervēts
link8 comments|post comment

[Jun. 9th, 2015|10:12 pm]
[Tags|, ]

   Divarpus dienas zālāju "no nulles" - t.i. jāskatās kartē un jāapseko aizdomīgās vietas. Rezultātā atradu tiiiik brīnišķīgus biotopus, ka negribējās iet ārā, noklausījos ap pusduci dzīvesstāstu (tā notiek, ja paprasa "un kā jūs apsaimniekojat pļavu?"), šodien divreiz pa braslu šķērsoju gan Svētupi, gan Vitrupi (man ir ideāla garuma zābaki - pa divi lāgi akmeņi zem kājām sašķiebās un iebridu dziļāk kā plānots, taču paliku sausā), izbradājos pa vīgriezēm pieaugušām palieņu pļavām, beigās bija tāds nogurums, ka diviem maziem gabaliņiem anketas vairs nesaņēmos uzrakstīt. Izrādās, gar Vitrupes krastu ir tūristu taka - gan bez marķējumiem, bet ir iespējams piebraukt un pastaigāt, pašlaik tur ir vienkārši burvīgi (vēl zied lakši!), ja nebūtu dienas beigas, tad arī no turienes negribētos iet ārā. Zālāju saimniekiem cītīgi stāstīju par jauno BVZ maksājumu kārtību; jāatzīst gan, ka viens no labākajiem zālājiem bija saimniekam, kurš par tādiem speciālajiem maksājumiem nemaz nav dzirdējis, tāpēc līdzšinējos gadus, kad citi bojāja biotopus ar vēlo pļaušanu un siena atstāšanu vai smalcināšanu, viņš mierīgi pļāvis un ganījis ar savām gotiņām kā ierasts. Tas gan patiešām rets gadījums, jo vairums žēlojās, ka sienu nav kam atdot - govis lāgā vairs neviens netur.
   Zvēruļi pēc manis paspējuši sailgoties, vispirms prasīja, lai bužinu puncīšus, pēc tam saēdās konservus, tagad panesās lielā skriešana un kaušanās, ik pa brīdim aiz stūra var dzirdēt, kā kāds ieņurkstas un tad seko spolējiens pa laminātu.
link15 comments|post comment

[Jun. 7th, 2015|11:44 am]
[Tags|]

   Sezona ir pilnā sparā, visas graudzāles gan vēl nav izlīdušas, bet strādāt ir krietni patīkamāk, nekā pirms nedēļām divām-trim. Izbraukājām un izstaigājām apburošus Vecpiebalgas stūrus, tai skaitā negaidīti uzzīmējās situācija, ka viena ezera krasta gabala apsekošanai vajag laivu (jo, protams, visiem piebraucamajiem ceļiem priekšā šlagbaumji un privātīpašums, bet tikai retajam ir klāt telefona numurs). Laivu operatīvi noorganizēju, izrādījās plakandibena kanoe ar duļļu airiem - tik izmisīgu cīņu ar kursa noturēšanu reti ir nācies piedzīvot, beigās sānvējā nācās airēt, vienā pusē turot bremzi un airējot ar vienu airi (un vispār vislabāk bija vienkārši ļaut vējam pūst sevi aptuveni vajadzīgajā virzienā). Pie reizes izbraukājām visas Ineša salas (kuru tā pa īstam ir sešas, septīto gandrīz nevar pamanīt) - meži tur savdabīgi, izdevās atrast vismaz divas retas sugas un vienu grīsli, kuru tā arī nav izdevies noteikt (gan jau kaut kas parasts, tikai neredzēts). Purvā uzgāju arī bezdelīgactiņu - "sava" atradne ir īpašs prieks, lai arī pēc tam vakarā piebraucām pie Bānūžu ezera avotiem un tur bezdelīgactiņu bija lielā skaitā.
   Nakšņojām "Kalna Kaibēnu" administrācijas mājā - lai arī tur ir dažas neērtības (jāņem sava gultasveļa un nav plīts), toties lēti, skaists skats uz apkārtni, un ļoti ērti galdi strādāšanai (šis ir tipisku viesu namu lielākais trūkums - viss pielāgots tusiņiem, bet ja vajag strādāt ar kartēm, tad nav neviena pieklājīgi apgaismota galda). Tā kā siltas vakariņas uz vietas pagatavot nevarēja, ievērtējām sabiedriskās ēdināšanas iestādes, un kopumā Vecpiebalgas kulinārais piedāvājums ir patīkams - smalkiem pilsētas kundziņiem "Ūdensroze", karbonādes mīļotājiem "Laura" (tur no otrajiem ēdieniem faktiski ir tikai vistas un cūkas karbonādes, katra 10 veidos, tai skaitā "Fraņču gaumē"), bulciņmīļiem kafejnīca pie benzīntanka (ar dievīgām rabarberu maizītēm!). Un var dabūt Rīgas veikalos nemanītu labumu - Piebalgas oriģinālo kvasu, ļoti garšīgs un ne pārāk salds.
   Šodien drusku paslaistījos pa māju, pabeidzu puķu kastu piestādīšanu, nopirku tirgū zemenes, un saņēmos atvērt datoru (labi, ka darba e-pastu ne pārāk daudz, lai arī esošie prasītu iedziļināšanos, kurai tagad nav laika). Jāsaraksta tabulās jau apsekoto objektu dati, un pēcpusdienā jādodas uz nākamajiem lauku darbiem - nevar laist garām tik ideālus laikapstākļus.
link3 comments|post comment

[May. 31st, 2015|01:20 pm]
[Tags|, ]

   Šī ir diena, kad vajadzētu nedarīt neko, lai arī ir pāris mājkopības jautājumi, kurus derētu atrisināt - bet man vēl jāsaņemas, tikko tikai beidzu ēst brokastis. Divas iepriekšējās dienas pavadīju mežu mācībās, lielākoties visādos slapjumos (pie tam gandrīz visos bija krietni jākasa pakausis, un diskusijas izvērtās pamatīgas), pirms tam divas dienas Veclaicenē, rāpjoties pa vairāk vai mazām stāvām nogāzēm mežā (nemaz nerunājot par to, ka pirmajā dienā visu laiku lija) un vienu pēc otras aizpildot mežu anketas. Ja nu gribas kaut kur aizbraukt ekskursijā, tad Veclaicene ir īstā vieta, tur ir garas un interesantas dabas takas, jauns skatu tornis, un šobrīd starp pavasari un vasaru viss izskatās īpaši skaisti.
   Nedēļas sākumā pirmo reizi mūžā kļuvu par automašīnas īpašnieci - tā kā esošā ģimenes mašīna manāmi noveco un perspektīvā vajadzēs kādu mežā braucamo, tad nopirkām 2009. gada Subaru Forester. Līdz šim esmu paspējusi tik daudz kā aizbraukt no Rīgas līdz Ogrei un nodot dzīvesbrieža gādīgajās rokās, kurš sastādīja sarakstu ar to, kas jau šobrīd būtu jānomaina (bremžu diski) un kam pienāks kārta pēc pāris tūkstošiem kilometru. Bet nekas, agri vai vēlu mēs ar Subaru brauksim mežā un izmantosim arī pazeminātos pārnesumus (puisis, kas nodarbojās ar mašīnas pārdošanu, izteica minējumu, ka iepriekšējie īpašnieki pazeminātos pārnesumus diez vai kādreiz ir lietojuši).
linkpost comment

[May. 24th, 2015|06:20 pm]
[Tags|, , ]

   Šodien saņēmos un paveicu divus pamatīgus darbus - aizvedu kaķus sapotēties, kā arī sastādīju garšaugus un dažas atraitnītes kastēs uz lodžijas. Sākumā bija doma, ka varētu abus kaķus iebāzt būrītī vienlaikus, bet, neskatoties uz piesardzības pasākumiem, Muris aizmuka, kad juta kaut ko nelabu, tā ka vispirms tika izvizināts Rudulis un tad Muris. Jāsaka, Muris ir bijis uz klīniku biežāk, tāpēc pa ceļam uzvedas daudz labāk - pat skatās pa logu ar zināmu interesi un uzvedas mierīgi. Savukārt, Rižais vispirms izmisīgi riņķoja pa būri, un pēc tam nebalsī ņaudēja - klīnikā gan nomierinājās, un poti saņēma tik žigli, ka pat nepamanīja. Kompensācijai par neērtībām abi dabūja konservus, un diezgan ātri nomierinājās un vairs nemēģināja mukt no manis.
   Vakar biju ekskursijā pa Botānisko dārzu ar Latvijas botāniķu biedrību - pierakstīju visādus dekoratīvos krūmus, ko varētu ieskapēt vecākiem (diemžēl dārzā nav nevienas saulainas, bezvējainas vietas, kas derētu magnolijai), un būtu jāaizbrauc ekskursijā nākamajā vai aiznākamajā nedēļā apskatīties, kā zied dzegužkurpīte - jūtos apdalīta, jo nekad nav sanācis ne apmeklēt kādu zināmo atradni, ne atrast "savējo". Jaunā oranžērija varen skaista, it sevišķi var apbrīnot lielos kaktusus, kurus izdevies pārvietot ar minimāliem zaudējumiem (kā komentēja direktors, vairāk cieta dārza darbinieki...).
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]