Parasts cilvēks, parasti ieraksti [entries|archive|friends|userinfo]
Antuanete

[ website | Čivinātava ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[May. 4th, 2015|09:26 pm]
[Tags|, ]

   Kamēr citi airē milzīgu skaitu kilometru (un mans tēvs pavada diennakti upes krastā, gaidot ar karstu zupu), es beidzot pieķēros savas istabas tīrīšanai vecāku mājās (2 maisi ar makulatūru, 1 maiss ar miskasti, un maisiņš ar iežiem, kas deponējami akmensdārzā). Saglabāju tikai pāris sentimentālas mapītes un pamatskolas atmiņu kladi. Vēl būs jāveic grāmatu pāršķirošana - to mums pa visiem ir savācies tik daudz, ka grāmatas okupējušas teju visas brīvās virsmas vairākās istabās, jāierīko kāda sistēma un viss jāatputekļo. Tikmēr spēcīgākos vīriešus māmiņa iedzina dārzā savilkt vagas un kopā ar brāļameitu sastādīja kartupeļus. Noslēgumā beidzot pirmais šīgada pikniks ar šašliku; man jau vairākas nedēļas no šašlika smaržas, kas pilsētā šur tur uzvēdī, sāka tecēt siekalas, tāpēc bija pēdējais laiks pašai ķerties pie marinēšanas.
   Šodien atkal meža biotopi, hektārus vēl neesmu skaitījusi, bet jābūt vairāk par 50 - attiecīgi, kājas klāt vairs neturas. Bija zvēru diena, redzēju 2 aļņus, kamēr gāju pa mežu, un vienu iztraucējām ar mašīnu, bija iznācis padzerties no grāvja. Un stirniņa nolēca no ceļa priežu jaunaudzē un nebēga prom - laikam iztraucējām barošanos ceļmalā. Dabūju arī pirmo dzeguzi; naudas kabatā nebija, toties biju paēdusi, un rokas pilnas darba materiāliem - ar šādu prognozi gadam esmu visai apmierināta.
link3 comments|post comment

[May. 1st, 2015|09:18 pm]
[Tags|, ]

   Klāt mans mīļākais gadalaiks, kad zaļā krāsa ir tik daudzos toņos, un visa vasara vēl priekšā. Pie tam šobrīd ir ideāls laiks mežu apsekošanai - pali jau noskrējuši, vēl var redzēt cauri krūmiem, nekož odi un nav par karstu. Nu, grīšļi varēja būt labāk atšķirami un koki tāpat, toties zied vizbuļi un viss pārējais pavasara aspekts (tā botāniķi sauc to, ka smukas puķītes sazied pavasarī pirms lapu plaukšanas, kamēr vēl līdz zemei nonāk gana gaismas). Laimīgā kārtā cūkas arī nesatiku, šais mežos vairāk ir aļņu, un viens aizlīgoja no mana maršruta, bet pārsvarā redzēju tikai pēdas, apkostus grīšļu ciņus un mēslu čupiņas. Dažas bildītes (ne ar aļņiem): ... tālāk ... )
linkpost comment

[Apr. 25th, 2015|07:14 pm]
[Tags|]

   Pavadītas vairākas visai darbīgas un veiksmīgas dienas, lai arī trešdiena nesolīja neko labu - trīsdienu komandējumu sāku ar mašīnas iesēdināšanu staignā pļavā (jo pirms sanāksmes gribējām drusku apskatīt Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidu). Beidzot īstenojās viedais teiciens par lielo džipu un traktoru, lai gan nemaz tik tālu jāiet nebija. Tā kā vispār bija jābrauc uz sanāksmi, tad atstājām ainavu ekspertu traktora meklējumos un līdz ar matu galiem paspējām uz sākumu, nepagāja ne stunda, kad mašīna bija klāt, un mācībstunda izmaksāja nieka 15 eiro.
   Tālāk viss gāja pēc plāna un grafika, drusku apskatījām arī dabas liegumu "Jaunanna" (šoreiz nekur neiestiegot) un pašā vakarā bijām Pilskalnē pie Ilūkstes (maršrutiņš tā uz 460 kilometriem). Ceturtdien riņķojām pa Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidu, vakar izstaigājām takas "Pilskalnes Siguldiņā" (tur ir skaisti, brauciet, kamēr lapas nav pilnībā saplaukušas!) un tīri pieklājīgā laikā bijām mājās.
linkpost comment

[Apr. 13th, 2015|10:10 am]
[Tags|]

   Laika apstākļu grafiku varētu saukt par veiksmīgu - vismaz pagājušās nedēļas mežu mācības pagāja lai gan aukstā vējā, vismaz bez slapjuma, un sestdiena vispār bija ideāla, nostaigājos pa smukiem priežu siliem un izgozējos saulītē. Vakar pēcpusdienā centos noķert pāris stundas darbam, un izgāju pirmo nogabalu zem pamatīga pūtiena un lietus - labi, ka lielais lietussargs izturēja. Esmu beidzot iemācījusies ieraudzīt priežu cietpiepes, un veselās divās vietās patstāvīgi atradu priežu sveķotājkoksngrauža apdzīvotus kokus.
   Nākamajā reizē būs jāsaņemas ķerties pie mežiem gar Krievupi - cerības, ka tā ūdenstece ir šķērsojama un varēs iziet visu vienā piegājienā, sabruka - nāksies iet daudzus kilometrus vispirms pa vienu krastu un pēc tam pa otru.
link3 comments|post comment

[Apr. 7th, 2015|10:12 am]
[Tags|, ]

   Lieldienas pavadījām pozitīvi, netrūka gan darba, gan atpūtas. Piektdien kā riktīgi nakriškāni ķērāmies pie bunkura kārtošanas - dzīvesbriedis izlauza grīdas dēļus un izmēza pāris kubikmetrus būvgružu, kas tur bija sabērti siltumizolācijas vietā, noklāja visu ar keramzītu un tagad jāgaida nākamā kārta - grīdas likšana. Tikmēr viss ir pieputējis nejēgā; būtu zinājusi, būtu visu vākusi ārā no plauktiem, bet ko nu vairs, būs lielāka motivācija izmest lieko. Istaba tagad piekrauta ar visādām mantām - tīrā kaķu paradīze, var līst kartona kastēs un gāzt zemē čemodānu.
   Sestdien krāsojām olas un drusku parosījāmies pa virtuvi; nekāda ārā iešana nesanāca, jo brīdī, kad tēvs aicināja palīgā pielikt putnu būrīti, iestājās slapjš sniegs. Vakarā Cēsu koncertzālē Pērta un Lāča skaņdarbi - tā, lai neaizmirstu par garīgumu. Svētdien pašūpojāmies, drusku uzkāvāmies ar olām un mielojāmies ar biezpiena torti un pashu.
   Vakar jautrā kompānijā devāmies uz Rēzeknes pusmaratonu, mani nolika par kolas un želeju padevēju, tā nu pavadīju laiku, stāvot dežūrā un pasniedzot sportistam nepieciešamo. Ar rezultātiem visi daudzmaz apmierināti, laiks pavadīts jauki un svaigā gaisā.
linkpost comment

[Mar. 29th, 2015|11:21 am]
[Tags|, ]

   Izpildos kā kārtīgs cirslis virtuvē. Tā kā šodien jāuzņem ciemiņi, vakar braucām pa Gemosu un citiem veikaliem; iegādājos tādas ekstravagances kā kilogramu kakao un kilogramu cepamā pulvera (jo šādā iepakojumā pulveris ir 3x lētāks nekā kastītē), taču mājās, sākot cept kūciņas, atklāju, ka kviešu miltu nav VISPĀR. Tā kā bija ļoti slinkums iet uz veikalu, izlietoju no ASV vestos un īpašām vajadzībām taupītos kūku miltus, sakasīju atlikušos speltas kviešu miltus un trūkstošo papildināju ar pilngraudu miltiem, taču ņurkstēt par savu muļķību nepārtraucu. Kas noved pie šī rīta, kad gatavoju kafiju (ko parasti nedaru) un konstatēju, ka KĀDS nav pateicis - pupiņas praktiski beigušās; būtu gan jauki to uzzināt brīdī, kad ciemiņiem tiktu piedāvāta kafija. Un vakar Gemosā būtu varējuši nopirkt par piedienīgu cenu, tagad jāiet uz ekoveikalu, kur Andrito kafiju tirgo ar manāmu uzcenojumu.
   Tādas mums pirmās pasaules problēmas (ja neskaita nozagto stundu pulksteņa griešanas dēļ).
link2 comments|post comment

[Mar. 27th, 2015|09:14 am]
[Tags|]

   Pavadīju divas patīkamas dienas seminārā Ziemupē; labi, ka bija arī iešana objektos dabā, citādi būtu kārtējais "sēdošais un ēdošais" darbs, kur nevar vien attapties starp kafijas pauzēm un ēdienreizēm (karbonādes šķīvja lielumā vien bija ko vērtas). Visi jau trinas uz iešanu dabā, aiznākamajā nedēļā ir viens seminārs un tad jau pavisam droši varēs sākt strādāt mežos.
   Tikmēr darbā nākamnedēļ jānomaina paklājs mūsu telpā. Visi bailīgi skatās uz skapjiem un galdiem, kas būs jānovāc un jāiznes no telpas; paredzams, ka laba tiesa ilgi glabātu materiālu veiks ceļojumu uz makulatūras kastēm. Ļoti labi, būs vieta jaunam bardakam.
linkpost comment

[Mar. 16th, 2015|10:20 am]
[Tags|, ]

   Muris ir riktīgs kundziņš - sāk ēst tikai tad, kad es viņu pie bļodiņas esmu pienesusi (!). Citādi trinas apkārt un skatās žēlām acīm, it kā Rudulis būtu dabūjis ēst, bet viņš nē. Un tad, kad savas bļodiņas saturs pa pusei izēsts, tad Muris dara ko? Pareizi, iet pie Ruduļa bļodas un izlaiza visas konservu paliekas, pieķerot klāt arī graudus (no rītiem dodam konservus kopā ar graudiem, lai var iebarot pretzobakmens pulverīti). Šorīt Ruduļa bļoda tika patukšota tik pamatīgi, ka dabūju piebērt papildporciju. Protams, ja tie paši graudi tiek izsniegti savā bļodiņā, tad tas neskaitās.
linkpost comment

[Mar. 15th, 2015|04:26 pm]
[Tags|]

   Dzīvesbriedis devies komandējumā, un kaķi to nepārprotami ir sajutuši, pilnīgi bez kādas piesardzības dara blēņas - lec aizkaros, pluina čemodānu, met no dīvāna zemē spilvenus un tādā gadā. Varētu padomāt, ka dabūjuši saulesdūrienu no saules vannām.
   Es tikmēr izgāju garākā pastaigā uz Zilajiem kalniem, pa ceļam varēja novērot visādas jaukas ainiņas (piemēram, pastaigā izvesta suņu kompānija - divi haskiji un viens klēpja plušķītis, kuram nācās tipināt divreiz ātrāk, lai tiktu līdzi lielajiem suņiem). Takas malā centos ieraudzīt kādu silpurenes vai smiltāja neļķes ceru, lai zinātu, kur nākt skatīties ziedus, bet trāpījās tikai plakanstaipekņi. Līdz vizbulīšu vietām nemaz netiku - jau tā sanāca divu stundu gājiens, mērķtiecīgai dabas baudīšanai citreiz būs jārīkojas kā sisītim un jābrauc līdz mežam ar mašīnu.
link5 comments|post comment

[Feb. 28th, 2015|06:30 pm]
[Tags|, , ]

   Vairāk kā puse darba nedēļas tika pavadīta sanāksmēs un semināros, kā teica viena kolēģe - "sēdošs un ēdošs darbs" (divas sanāksmes, katrā bagātīgs kafijas galds, un nav laika iet ēst normālas pusdienas). Piektdien jutos ļoti efektīva, jo semināra starplaikā izrunāju vairākas svarīgas lietas ar citiem dalībniekiem (tāda jau ir galvenā šo pasākumu jēga - kafijas pauzes, kurās papļāpāt ar citādi reti satiekamiem biedriem), pēc tam uztaisīju ornitologiem kartes iešanai dabā, un vēl paspēju uz baletu ("Romeo un Džuljeta"- man ļoti, ļoti patika horeogrāfija un arī izpildījums!).
   Lai kompensētu visus tos groziņus un cepumiņus, šodien no tirgus sastiepu zaļumus un dārzeņus, kā arī kļavu sulas. Un pat izvilkos pastaigāties, kamēr dzīvesbiedrs riņķoja pa stadionu. Tas gan beidzās ar jauna Latvijas produktu veikaliņa atklāšanu un Rāmkalnu saldējumu ledusskapī...
linkpost comment

[Feb. 23rd, 2015|09:54 am]
[Tags|, , ]

   Lai kā te izskatītos pēc pavasara, Otepē bija tīri laba ziema - slēpes nebijām par velti veduši līdzi. Tartu maratona trase gan šausmīgi apledojusi, vismaz sākuma posmā, šogad būtu bijis prātīgāk braukt uz Kēriku, bet kas tad to varēja paredzēt. Kamēr dzīvesbriedis skrēja pa šoseju, es nepilnu stundu paslēpoju, tad braucām uz Sangasti ēst pusdienas (bija labi, bet būtu jāslēpo stundas trīs, lai kompensētu viņu milzīgās porcijas). Uzkāpām skatu tornī pie maratona trases, un, tā kā prasījās vēl drusku pastaigāties, Otepē aizgājām līdz tramplīnam. Es biju mēma - skatoties tramplīnlēkšanas sacensības pa TV, viss izskatās pavisam citādi, bet dzīvē tā konstrukcija ir tiešām grandioza, un piezemēšanās sektors ir neiedomājami stāvs (kas gan ir loģiski, ja tā padomā, bet ekrānā nepavisam neizskatās).
   Gulēt abas naktis sanāca pamaz, jo krietni aizsēdējāmies, bet tam jau ir domāti darba tusiņi.
link6 comments|post comment

[Feb. 20th, 2015|10:45 am]
[Tags|]

   Vakar dabūju darba mašīnu no divnedēļu remonta (un rēķinu par četrciparu skaitli piedevām). Beidzot visas nebūšanas ir novērstas, mašīna vairs neizklausās pēc traktora (es domāju, ka tas ir normāli, izrādījās tehniskas problēmas ar mežonīgi dārgām detaļām) un es vienkārši kūstu no jaunā servisa attieksmes. Kopš mašīna nonāca manā pārziņā, nepameta sajūta, ka man ir karmiska nesaderība ar dīlera servisu (NEKAD viņi ar pirmo reizi nepasūtīja visas detaļas pareizi), beidzot neizturēju un atradu citu. Tagad katru reizi, kad auto tur pavada ilgāku laiku, viņu nomazgā, novasko un iztīra salonu, un vakar servisa vadītājs atzīmēja, ka mašīna ir stāvējusi iekšā "lai jums nebūtu jābrauc ar aukstu". Aww! Tie, protams, ir virspusēji sīkumi, bet arī attieksme pret remonta procesu priecē, un atliek cerēt, ka tagad kādu laiku varēšu braukt bez remontiem - galu galā, tūlīt jau kusīs sniegs un sāksies īstā darba sezona gan man, gan auto.
link6 comments|post comment

[Feb. 16th, 2015|01:14 pm]
[Tags|, ]

   Nedēļas nogale bija visai produktīva, lai arī daļu sestdienas nācās veltīt darbam. Toties sestdienas vakarā bijām uz "Mihails un Mihails spēlē šahu". Man ļoti patika - gan koncepcija, gan izpildījums, gan mūzika (bet man jau vispār ir vājība pret šī autora skaņdarbiem). Tā nu baismā diena ar spīdīgiem baloniem un cilvēkiem, kas nēsājas pa pilsētu ar rožu pušķiem, tika pārlaista veiksmīgi (romantika? mums brokastīs bija banānu pankūkas, dārgais uzcepa, kamēr es no rīta gulēju).
   Vakar divas ciemošanās, kam par godu gribēju izcept kēksu. Viss bija labi līdz brīdim, kad izcēlu trauku no cepeškrāsns un uzliku uz plīts. Kur KĀDS nebija izslēdzis plīts riņķi, rezultātā uz kēksa apakšas parādījās pārogļojies plankums. Neko, nogriezām un apēdām, un turpmāk es uzmanīgāk paskatīšos uz plīti, pirms tur kaut ko novietot.
link6 comments|post comment

[Feb. 11th, 2015|05:02 pm]
[Tags|, ]

   Mums darbā ir kaimiņš. Zināmā mērā, jo apdzīvo viņš pagrabu, kas daļēji atrodas zem mūsu telpām. Dažādu trubu izvietojuma un ventilācijas īpatnību dēļ mēs esam lietas kursā par KATRU ēdienreizi, kad šis subjekts kaut ko gatavo uz plīts. No rīta, piemēram, tās ir ceptas olas, šodien - cepti kartupeļi ar desu. Un tā katru dienu. Tā kā esam novērojuši, ka subjektam ir arī sirdsdāma, kas reizēm ierodas ciemos (vai varbūt dzīvo pastāvīgi? ne katru vakaru gadās satikties), tad ir vāja cerība uz to, ka racionā parādīsies, teiksim, salāti vai tvaicēti dārzeņi, kas neizplata aromātu tādā intensitātē kā cepti kartupeļi.
link1 comment|post comment

[Feb. 5th, 2015|10:49 am]
[Tags|]

   Sen nekas nav rakstīts par virtuvi, jo vispār jau nav laika un iedvesmas ar kaut ko interesantu noņemties nedēļas nogalēs. Toties biežāk gribas kaut ko garšīgu darbdienu vakariņām, tāpēc beidzot pievērsos jautājumam, kā pagatavot īsti garšīgu mērci makaroniem. Par iedvesmu kalpoja Kristas padomi, taču uzreiz jāsaka, ka vienkāršākais variants tikai ar dārzeņiem un konservētiem tomātiem īsti nesniedza cerēto baudījumu (es gan nezinu, vai dārgais pietiekami ilgi to mērci sutināja). Toties vakar! Man reti gadās pagatavot pamatēdienu tā, lai gribētos likt papildporcijas, bet šis nu bija tas gadījums. Tātad, uz pannas apcep sagrieztu sīpolu un ķiploku, drusku sasmalcināta kumina, un pievieno blenderī sasmalcinātu burkānu un pāris kātus selerijas (šis ir labs šortkats, ja negribas lieki griezt un rīvēt). Pieber čili pārslas, drusku saldās paprikas un pavisam drusku kūpinātās paprikas pulvera. Pievieno pāris karotes pamatīgi bieza vistas buljona, kas palicis pāri no vistas sautējuma, bundžu tomātu savā sulā, karoti tomātu pastas un karoti Provansas garšaugu maisījuma. Pievieno dažus sagrieztus saulē kaltētus tomātus un tad visu sutina bez vāka kādas 20 minūtes, kamēr mērce sabiezē.
   Domāju, ka izšķirošais faktors mērces panākumos bija tomātu pasta, kā arī buljons, un tas radīja atšķirību starp mērci "meh!" un mērci "dodiet vēl!". Un, tā kā parastie makaroni bija beigušies, varēja izlietot skapītī aizķērušās olu nūdeles un ēšanai izmantot smalko Rimi pastas piederumu komplektu, kas citādi draud noputēt plauktā.
link3 comments|post comment

[Feb. 2nd, 2015|10:51 am]
[Tags|]

   Ja pagājušonedēļ slimiķis bija Muris, tad šonedēļas nogalē nolikos es - pareizāk sakot, ceturtdien atbraucu no Vecpiebalgas apmeklējuma un knapi aizrāpoju līdz dīvānam, tik slikti jutos. Pēc straujā sākuma un izteiktā drudža jau sabijos, ka gripa, bet būs vien vīruss vulgaris; trīs dienas gultas režīma, un šodien esmu puslīdz darbspējīga (labprāt gan būtu pagulējusi vēl, bet darbi negaida). Līdz ar to kaķi izspruka no brauciena uz klīniku potēties, toties dabūja savu iecienītāko ciemiņu, dzīvesbrieža kolēģi, kurš abus gan sabužināja, gan pat izķemmēja.
linkpost comment

[Jan. 25th, 2015|12:25 pm]
[Tags|]

   Muris sagādāja rūpes, pēdējās trīs dienas atsakoties no barības. Sākumā domājām, ka problēma ir tajā, ka es nopirku nepareizo barību, dārgais sagādāja pareizo. Nepagāja ne pāris dienas, kad kundziņš atteicās arī no visādi citādi iecienītās barības, un bija pierunājams tikai drusku nolaizīt no pirksta olas dzeltenumu. Vakar neēda arī piedāvāto gaļas gabaliņu. Sarunājām šodien vizīti klīnikā, bet no rīta atradās viena konservu bundžiņa. Ko domājies, Muris uzklupa konserviem un apēda, ka nebija ko redzēt. Uz klīniku tomēr aizvedām, jo cietās barības neēšana varētu nozīmēt problēmas ar zobiem. Klīnikā izpētīja zobus, atzīmēja, ka trīsgadīgam kaķim zobi varēja būt labāki un ir izveidojies zobakmens, taču nekā tāda, lai atteiktos no ēdiena. Tātad, Murītis vienkārši gribēja konservus un tam par godu trīs dienas piketēja un badojās. Sapirkām pastu spalvu izvadīšanai, prettārpu zāles, ļoti dārgu pulverīti zobakmens novēršanai, un transportējām nelaimīgo zvēruli atpakaļ. Jācer, ka izdosies pierunāt ēst sauso barību, jo zobu dēļ uz konserviem pāriet nevar, lai kā kundziņam tie garšotu.
link5 comments|post comment

[Jan. 19th, 2015|09:39 am]
[Tags|]

   Nedēļas nogali pavadījām Otepē, klātienē skatoties Pasaules kausa posmu slēpošanā. Super, dodiet vēl! Tā kā pretim tribīnēm ir lielais ekrāns, kur rāda notiekošo visā trasē, tad nezūd nekas no televizora priekšrocībām, toties dzīvajā redzēt finišu - tas ir kaut kas! Lēcām kājās un kliedzām līdz ar visiem, kad soms cīnījās par trijnieku (igauņiem labi - ja finālā nav savējo, tad var tikpat sirsnīgi atbalstīt brāļu tautu), elpa aizrāvās, kad vīriešu pusfinālā trīs dalībnieki nobraucienā pamatīgi novilka uz acīm, līdz pēdējam turējām īkšķus par polietēm komandu sprintā... Vārdu sakot, bija labi.
   Nakšņojām Sangastē (jo visas Otepē viesnīcas bija aizņemtas jau pāris mēnešus pirms pasākuma); jāatzīmē Igaunijas apstākļiem neatbilstošā WiFi kvalitāte numuriņā (kaut kāds vārgs signāls tikai pie loga), toties tur ir lielisks restorāns - ja brauciet garām, noteikti piestājiet un nogaršojiet desertā krēmu ar kama miltiem.
link5 comments|post comment

[Jan. 12th, 2015|09:51 am]
[Tags|]

   Vakardiena bija totāli neproduktīva mājas kārtošanas ziņā (lai arī biju saposusies vismaz ieviest kādu sistēmu dokumentu atvilktnē), toties produktīva virtuvē. Beidzot saņēmos uz veselas karpas cepšanu - nav jau sarežģīti, bet viemēr atturēja noņemšanās ar zivs sagatavošanu. Un ne velti! Lai arī es vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka cilvēkam, kurš ēd gaļu vai zivis, būtu jāspēj noslaktēt un sagatavot savu ēdienu, karpa ir nevājš pārbaudījums. It kā pārdevēja viņu nodūra, bet, protams, mājās izlietnē zivs izrādīja dzīvības pazīmes. Zinātāji, kāda tad ir pareizākā metode, lai izbeigtu karpas ciešanas? Pārdevēja bija dūrusi kaut kur sānos zem žaunām, bet man likās, ka tomēr bija jādur mugurā tūlīt aiz galvas.
   Lai nu kā, izliku kaķus uz lodžijas un tiku galā ar procesu no A līdz Z. Nākamreiz tomēr jāņem lielāks kukainis, jo tā visa jezga atkal uz pusotru ēdienreizi.
link8 comments|post comment

[Jan. 9th, 2015|10:26 am]
[Tags|]

   Es parasti nebubinu par laika apstākļiem, jo nekas nav vienkāršāk kā uzvilkt piemērotus apavus un apģērbu, pirms iziet no mājas. Taču šodien ceļš uz darbu bija tik izaicinājumiem bagāts, kā vēl nekad - pie stacijas pilnīgi pliks, ar ūdeni pārklāts ledus visa laukuma platībā, uz visām gājēju pārejām sniega un ūdens šļura pāri potītēm, Vērmanes dārzā, kur celiņi cītīgi nobirstēti, melnais ledus... brīnums, ka tiku līdz darbam vienā gabalā. Un, protams, kurš tad ziemā ņem lietussargu, vai ne?
link3 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]