Parasts cilvēks, parasti ieraksti [entries|archive|friends|userinfo]
Antuanete

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[May. 26th, 2016|10:06 pm]
[Tags|, ]

   Kā divatā ar bērnu apmeklēt divus (2) veikalus Rīgā: 1) ap 11 izbraukt no mājas, tikt līdz jaunajam "Depo", atrast kompromisa variantu paklājiem, ko likt uz lodžijas (tādus, kā man vajadzētu, laikam vairs netirgo vai arī tirgo par baisu naudu); 2) aizbraukt līdz Ziedoņdārza apkārtnei, pēc viena riņķojuma ap kvartālu atrast, kur noparkoties (atgādināt sev, ka beidzot jāiemācās paralēlā parkošanās); 3) konstatēt, ka nav tomēr nekāda vasara, bet bērniņam nav paņemta neviena siltā jaka; nobāzēties jaunajā "On cloud 9" kafejnīcā, kur var gan paēst, gan pabarot jauno pilsoni, gan ļaut paspēlēties ļoti piemīlīgajā bērnu stūrītī; 4) atrast kādu mauriņa pleķīti, kas nav tik šķidrs kā pārējie, un palaist J rāpot (un rakņāties pa zemi pie svaigi stādītām priedītēm); 5) pēc nelielas cīņas nomainīt pamperi, notīrīt rokas un iekrāmēt viņu ratos un doties uz bērnu preču veikalu, kur vēl pirms nopirkšanas ir jāizsniedz cepurīte, lai varētu zelēt tās cenu zīmi; 6) konstatēt, ka pulkstenis ir jau pāri parastajam guļamlaikam, atlaist ratu atzveltni, aiztaisīt visu, kas aiztaisāms un tad besīties, ka J negrib aizmigt, ejot pa ļoti skaļo Tērbatas ielu (kļūda plānošanā, bet es gribēju tikt pie kafijas); 7) cerēt uz nedaudz klusuma Vērmanes dārzā, kur izrādās alus festivāls (J gan ir beidzot aizmidzis un viņam vienalga), doties uz Esplanādi, kur plosās strādnieki ar trimeriem un traktoriem; 8) doties pa Baznīcas ielu atpakaļ, piefiksēt interesantas jaunatvērušās ēstuves, tad atcerēties, ka birojs taču pārcelsies uz citu vietu; 9) tikt atpakaļ līdz Ziedoņdārzam, kur tomēr ir nosacīts klusums, pabraukāt ar ratiem un pasēdēt uz soliņa; 10) paēdināt pamodušos J, kurš groza galvu un sajūsmināti skatās uz putniem un suņiem; 11) doties uz mašīnu un braukt mājās. Kopējais laiks - 6 stundas.
link13 comments|post comment

[May. 17th, 2016|05:24 pm]
[Tags|, ]

   Bērniņš ir iemācījies nostāties rāpus un ar galvu uz leju skatīties atmuguriski sev starp kājām, pašam ļoti patīk. Vēl ir sapratis, kam domāts virtuves gaismas slēdzis, tā ka mums ik pa laikam ir diskotēka ar midžinošām lampām. Lien virsū, lai iedotu buču (respektīvi, pieliktu pie vaiga - vai deguna - plati atvērtu muti). Reizumis dažas sekundes var nostāvēt, ne pie kā nepieturoties. Iemācījies, ka bļodiņās var likt iekšā mazākas mantas; sāk saprast arī ideju par to, ka var mēģināt savienot atsevišķus priekšmetus (mēģināja sakabināt divus čiekurus, kā arī salikt atpakaļ uz pusēm saplēstu brokoļa gabalu).
link2 comments|post comment

[May. 16th, 2016|08:41 pm]
[Tags|]

   Pateicoties [info]pikaczu, tiku pie apģērba gabala, kuru laulātais draugs nosauca par maskēšanās tērpu botāniķim. Apdruka tiešām ir wīī-kwīī, cik skaista; materiāls diemžēl 100% poliesters, kas nozīmē - kā uzvilku mugurā, tā sāka vilkt uz svīšanu, bet pamēģināšu, kā būs valkāt ārā (iekšiņa ir drusku pūkaina, tā ka varētu derēt pavēsākam laikam). Domāju pat, ka vilkšu parīt, kad plānots doties uz Salaspils botānisko dārzu, un nofotografēšos starp puķēm.
link1 comment|post comment

[May. 4th, 2016|09:57 pm]
[Tags|, , ]

   Valsts svētkus pavadījām patiešām svētku gaisotnē - atbrauca draugi ar 11 mēnešus vecu bērnu (te nu mūsējais nebija īsti priecīgs, it sevišķi, kad ciemiņš ar uzstājīgiem bļāvieniem mēģināja tikt pie Rižā - sāka raudāt un slēpās pie manis vai pie tēta, līdz kamēr viņu ieinteresēja atnestie apavi, kurus varēja labi pagrauzt), izgājām līkumu pa Ogri, paēdām pusdienas pie balta galdauta (izrādās, ēstuvē bija samērā smalks svētku dienas piedāvājums, ko arī izmantojām), palaidām abus jaunos pilsoņus pļavā (tad nu drusku tā kā sadraudzējās, lai gan J īsti nepatika uzstājīgie mēģinājumi viņu apčamdīt) un redzējām ļoti krāšņo Tvīda braucienu, kas akurāt veda gar mums. Vispār centrs bija pilns ar cilvēkiem un valdīja patīkams svētku noskaņojums; beidzot redzu, ka tiek pilnībā izmantots potenciāls valsts svētkus atzīmēt svinēšanai piemērotā gadalaikā.
link3 comments|post comment

[May. 2nd, 2016|10:10 am]
[Tags|, , , ]

   Sestdien bija pamatskolas salidojums (390 gadi - mūsu skola kā tāda alusdarītava cenšas izlikties par Ļoti Vecu). Tā kā skola ir ar muzikālu novirzienu, gan svētku koncerts bija tiešām baudāms (ja neskaita interpretāciju par "Lido doma zelta spārniem", pie pirmajām taktīm Verdi sāka kapā rotēt), gan kopā ar klasesbiedriem labi izdziedājāmies (ne šķībi, un reizēm pat divbalsīgi). Skolā mācījusies lielākā daļa manas ģimenes, šoreiz pārstāvniecība bija apmēram puse no absolventiem, līdz ar to gan koncertu pavadījām labi, gan beigās brālis izvadāja uz mājām gan vecākus, gan mani.
   Svētdiena vispār bija brīnišķīga - ārā saulīte, savilkām vagas kartupeļiem un citiem dārzeņiem, jaunais pilsonis sparīgi rāpoja pa mauriņu un skatījās, kā vectēvs kultivē dārzu, vienīgās grūtības bija atturēt viņu no došanās pie Pūkas (tas nu nav kaķis, kas mierīgi pacietīs ielaušanos savā privātajā telpā). Vienīgi viņam tā attīstījusies izpratne par "mamma ir/mamma nav", ka sāka raudāt vienkārši tāpēc, ka atstāts istabā ar vecmāmiņu. Uz vecāku mājas dīvāna uzkāpt vēl nevar, bet nokāpt gan māk - ļoti lietišķi pagriežas ar dibenu pret malu un nolaiž kājas zemē.
linkpost comment

[Apr. 24th, 2016|10:40 pm]
[Tags|, ]

   Arī pēc izlaista gada ar Võhandu viss ir kārtībā - visa veida vizbulītes zied, čuņčiņi dzied, laiks sākumā ir briesmīgs, bet beigās labs (un šogad pat finišā nebija pretvējš!), starp Reo tiltu un Leevaku apnesienu ir grūti, un beidzot taču vajadzētu ieplānot atbraukt vasarā, lai var izbraukt lēni un izpriecāties par dabasskatiem.
   Ilgstošo nekā nedarīšanu varēja just, jo pat ar labāku laivu braucu lēni un pēdējā posmā pavisam lēni (video var redzēt, cik tizli airēju; kamēr nopietni nepievērsīšos fizuhai un tehnikai, nekas labāks arī nebūs, jo jaunāka un spraunāka jau nepalieku). Toties beidzot izdarīju vairākas lietas komforta uzlabošanai, ko sen jau vajadzēja - uzliku dzeršanas sistēmu uz muguras (derētu gan beidzot vesti ar iebūvētu sistēmu, nevis atsevišķu mugursomu), galvā papildus siltajai cepurei - nadziņu (super, ne lietus sejā lija, ne saule acīs spīdēja), uz laivas - Latvijas karodziņu (līdz ar to visi, kas gribēja runāties, uzreiz darīja to angliski, savukārt, krastā stāvošie demonstrēja latviešu valodas zināšanas, piemēram "Priekā!" un "Ātrāk, ātrāk!"). Apnesienos pietrūka tikai, ka mani pašu aiznestu, jo visu pārējo atbalsta grupa (kopā ar citiem tautiešiem) izdarīja. Vienā brīdī sapīku, jo no pieejamās informācijas nopratu, ka varu pretendēt tikai uz koka medaļu savā grupā - piebrauca igauniete, kura kopumā bija ātrāka par mani, lai arī straujajā posmā viņa brauca aiz manis un skatījās, kā pareizi jāņem dambji un sarežģītie līkumi (un bija ļoti priecīga un pateicīga). Beigās izrādījās tomēr, ka abas esam trijniekā un nākamā braucēja ir tālu aizmugurē, tad nu nācās noskatīties, kā igauniete palēnām attālinās, bet vismaz nebija stresa, ka varētu piedzīvot pirmo izkrišanu no sieviešu trijnieka (pietiek jau ar to, ka vairs neierakstos simtniekā, lai gan citus gadus arī nav bijis tik daudz dalībnieku). Tā nu kopējā bilance pozitīva, tikai mēs tā arī neatšifrējām, kas ir tas priekšmets, kas man tika balvā - it kā laivu turētājs, it kā pakaramais; kastē nebija instrukcijas un internetā arī neko nevar atrast, jo izskatās, ka ražotājs tagad pārgājis tikai uz jumta bagāžniekiem.
link8 comments|post comment

[Apr. 11th, 2016|10:14 am]
[Tags|, ]

   Bolupes ģeorallijs bija episks, taču galvenās atrakcijas notika nevis uz upes, bet dubļainajos Latgales lauku un mežu ceļos. ... tālāk ... )
linkpost comment

[Nov. 30th, 2012|09:08 am]
[Tags|]

   Vakar iebridu veikalā "Saules Laiva" uz Tērbatas ielas. Apburoši darinājumi visādos žanros, sākot no mājsaimniecības piederumiem un beidzot ar kleitām. Cenas gan kaut kā izlases kārtībā salipinājuši; ir šis tas ļoti ekonomiskās kategorijās, pārējais - padārgi, bet atbilstoši kvalitātei un skaistumam (piemēram, tamborēta virskleita ar izšuvumiem un pagarinātu elfu stila kapuci 75 Ls). Jūtu, ka iešu tur gādāt ne tikai dāvanas, bet arī kaut ko skaistu savam priekam.
linkpost comment

[Nov. 28th, 2012|10:36 am]
[Tags|]

   Dažas neveiksmes tomēr ir uz labu - piktojos, ka netiku uz Džima filmas pirmizrādi, bet toties vakar dabūju redzēt vēl 3 filmas - visas patika, par visām bija ko padomāt ne tikai pēc seansa, bet arī šodien. Pie tam skatīšanās laikā tik ļoti "ievilka", ka tikai pēc tam sāka šķist, ka šur tur bija dažas nesaistes vai negludumi, bet vismaz vizuāli un noskaņas ziņā visi darbi bija tiešām labi nostrādāti (to saka skatītājs vulgaris, nevis kinokritiķis, protams). Un aktieri - mums neesot kino aktieru?! Rekur viņi ir, ņemiet ciet un filmējiet, bet smuko "Augustas" galveno varoni sūtiet uz kastingu Holivudā vai vismaz uz kādiem krievu lielbudžeta bojevikiem! Kopumā pirmie trīs darbi bija interesanti un aizraujoši, bet pelnītas ovācijas bija pēc Džima filmas, kas bija aizkustinoša - jo tik ļoti pazīstama un tik ļoti par mums katru.
   Cerams, ka filmas netiks iearhivētas kādos dziļos plauktos, bet pie izdevības rādītas vēl, piemēram, "Robežu" es labprāt redzētu vēlreiz (bez tām kazām, kas man blakus apmainījās "asprātīgiem" komentāriem un izpurgāja visu baudījumu no skaņu celiņa), bet "Četrus mielastus" noskatīties sūtītu arī vecākus.
link4 comments|post comment

[Nov. 26th, 2012|02:05 pm]
[Tags|]

   Paturpinot iepriekšējo tēmu - labprāt palasītu viedokļus par šobrīd veikalos nopērkamajām pannām (diametrs 28 cm, cenā līdz 35 Ls ar vāku). Vajag ikdienas lietošanai uz gāzes plīts; pietiekami smagu, lai nedeformējas un neizdeg (bet čuguna gluži nē, lai var arī pacelt); teflona pārklājums laikam nav laba opcija, jo agri vai vēlu kāds tāpat iebrauks ar dakšiņu; par keramikas pārklājumiem esmu lasījusi atsauksmes, ka ilgi nekalpo. Kas ir ar tām nerūsējošā tērauda pannām - kāds ir tādu lietojis? Ar ko viņa atšķiras no čuguna?
   Līdz šim internetos esmu salasījusi negatīvas atsauksmes par Ballarini, kas nobeidzoties pēc 1 gada; savukārt, veikalā pacilātie Tefal bija paviegli svarā. Pozitīva un negatīva pieredze, ieteikumi, pamācības?
link13 comments|post comment

[Nov. 26th, 2012|11:16 am]
[Tags|, , , ]

   Es nesaprotu vienu - pa kuru laiku jūs skatāties visas tās filmas un seriālu sezonas? Par darbdienu vakariem nerunāsim, šobrīd nedēļā man ir divi tādi, kuros esmu mājās agrāk par 10, bet arī brīvdienās nemanu, ka laika būtu pārmērīgi daudz; viena garāka pastaiga, pāris stundas virtuvē, viena-divas sporta sacensības pa TV (galu galā, sākusies slēpošanas un biatlona sezona), un tad jau laiks taisīties gulēt.
   Sestdien tā druscīt iepirkos Gemosā; tā kā izrādījās, ka Ropažu ielā viņi strādā tikai līdz 16, bija 20 minūtes laika, rezultātā metu ratiņos visu sarakstā esošo bez liekas apdomāšanas. Trīsciparu skaitlis neiegriezās tikai tāpēc, ka nevarēju izlemt par labu kādai no pannām; maisu ar riekstiem un cukuriem knapi varu pacelt. Toties vakar sagatavoju žāvaugļus un riekstus pirmajiem fruitcake. Vēl gribējās beidzot mēģināt īsto kārtaino mīklu, bet tas ir pasākums uz pusi dienas, savukārt, vakar uzradās ciemiņi un plānus pamainīja. Ciemiņi bija ar suni (franču buldogu) - kā jau gaidāms, Muris uzreiz nobēdzinājās cepuru plauktā, bet pārsteidzošā kārtā arī komunikablais Rudulis nobijās un aizbēga drošā vietā uz virtuves beņķa. Vienā brīdī, kad suns jau ilgāku laiku gulēja (un krāca), Rudulis piesardzīgi iznāca istabā apsveicināties ar ciemiņiem, bet, tiklīdz pamanīja, ka suns joprojām turpat, kā zibens bija atpakaļ virtuvē.
link4 comments|post comment

[Nov. 24th, 2012|09:59 pm]
[Tags|]

   Pirms kāda laika nopirku virtuves termometru (to, kas no metāla un izmantojams gan iebakstīšanai gaļā, gan mērkšanai karstās substancēs), tad nu beidzot sāku apgūt karameļveidīgo konfekšu gatavošanu. Šodien [info]barbala, nokodusi mazu gabaliņu no viena darinājuma, steidzami pieprasīja recepti, pie reizes ielinkošu vēl vienu, kas man pašai ļoti patīk. Termometrs gatavošanas procesā ir ļoti noderīgs, it kā var arī vadīties pēc tā, kā karamele uzvedas, iepilināta aukstā ūdenī, bet tas ir diezgan ķēpīgi un ņemoties ar testiem var palaist garām brīdi, kad katliņš bija jārauj nost no plīts. Termometri maksā ap 10-15 latiem, savu pirku laikam Cenuklubā.
   Tātad, kafijas karameļu plāksnītes un ābolu karmeļu konfektes no "The Smitten Kitchen Cookbook".... tālāk ... )
link10 comments|post comment

[Nov. 23rd, 2012|04:16 pm]
[Tags|]

   Meh, Ciba nerullē kā informācijas arhīvs - secināju, ka virtuves tagus var pašķirt atpakaļ tikai par 100 ierakstiem, bet Lavenderas dārzeņu pīrādziņu recepte ir pierakstīta kaut kad senāk, un no galvas neatceros - bija tur mīklā olas vai nebija.
   Aktuālāk gan, protams, šovakar būs sadalīt reizinātājos un salikt saldētavā jēru, kā arī izdomāt, ko tādu no viņa pirmo pagatavot. Lasot "Joy of cooking" izglītojos par dažādu lopa sastāvdaļu labāko pagatavošanu, vienīgā problēma, ka tagad jau sāku orientēties angliskajos terminos, bet latviski un pēc skata protu identificēt labākajā gadījumā stilbus, ribas un kakla karbonādi.
link15 comments|post comment

[Nov. 19th, 2012|11:04 am]
[Tags|, , ]

   Dažas valsts svētku tradīcijas mūsmājās knapi velk dzīvību, kā, piemēram, laivu brauciens pa Raunu - šoreiz dažu cilvēku sastāvā tika aizvietots ar treniņu Valmierā, pie tam es pati netiku, jo centos vēl mājās pastrādāt (muahahā, savienojot to ar bulciņu cepšanu un DIY Bounty batoniņu gatavošanu, kas bija drusku ķēpīgi un laikietilpīgi). Toties salūta skatīšanās no laivām, kopš pirms 4 vai 5 gadiem to ieviesa seakayak.lv kompānija, ir kļuvusi par trendīgu pasākumu, šogad šķita, ka kanālā ir pilnīgi visi Rīgā iznomājamie kajaki, plus vēl pūšļi un rafti. Salūts šogad gan visai noslāpa dūmu mākoņos, ko vējš nesa uz mūsu pusi, tie, kas brauca skatīties no Akmens tilta, bija tālredzīgāki. Bet tik un tā skaisti.
   Pirms tam vēl aizgājām pie Brīvības pieminekļa sagaidīt apkārt Latvijai braucējus, kuri ieradās ar apbrīnojamu precizitāti, kā arī noskatījāmies "Pēdējā tempļa hronikas". Burvīga filma, iesaku!
link3 comments|post comment

[Nov. 9th, 2012|09:48 am]
[Tags|]

   Vakar pamēģināju Rimi individualizētos piedāvājumus. Manā listē bija - karaliskais riekstu un augļu maisījums (jā, nereti pērku), vafeļu rullīši ar iebiezināto pienu (nosarkstu), Nestle brokastu pārslas (wtf? kopš man ir Rimi karte, noteikti neesmu neko tādu pirkusi), Romas salāti (šo piedāvājumu arī izmantoju) un vīns (vīnu pērku tieši divas reizes gadā, uz svinamdienām kolēģu cienāšanai).
link8 comments|post comment

[Nov. 7th, 2012|10:10 am]
[Tags|, , ]

   Saņēmu visai pagodinošu stafetes kociņu, lai arī neesmu nekāds grāmatu blogeris. Bet kad jau, tad jau - varbūt Cibā arī neliels MASiņš sanāk?

1) pavisam īsi iepazīstini ar sevi
   Tā kā lasītāji mani pazīst kā raibu suni, mēģināšu uzskaitīt to, ko uzskatu par pieminēšanas vērtām pazīmēm iepazīstoties ar nezināmiem cilvēkiem. Esmu ģeogrāfe, laimīgā kārtā strādāju profesijā, kas saistīta ar izglītību. Nododos dažādiem hobijiem, kas laika gaitā gan mainījuši prioritātes, bet paliekoša vērtība ir laivošana un dejas. Ļoti patīk gatavot ēst, sevišķi saldas un neveselīgas lietas. Jūtīgi reaģēju uz tumsonību un liekvārdību, kaut pēdējais grēks pašai nav svešs.

2) atbildi uz pieciem jautājumiem (izklāstīti zemāk)
3)mini vismaz 1 grāmatu blogeri cibiņu, kam nodod stafeti tālāk
... tālāk ... )
Stafetes kociņu tālāk nododu [info]krii, [info]jim un [info]kautskis.
link10 comments|post comment

[Nov. 5th, 2012|12:55 pm]
[Tags|, ]

   Ja par bailīgiem kaķīšiem - Muris, par laimi, caur stikliem izlēkt nav mēģinājis, bet kopumā joprojām ir ļoti nervozs, kad ierodas ciemiņi. Vakar vispirms ielīda cepuru plauktā (vispār viņš tur nedrīkst, bet, ja nolīdis ciemiņu dēļ, tad atļaujam), pēc tam drusku nomierinājās un mēģināja atnākt uz virtuvi - tur priekšā [info]kaukau, tā nu Muris lūrēja ap stūri un žēli ņaudēja, bet pie bļodiņas nenāca. Rudulis tikmēr labsajūtā gluži vai urkšķēja, vāļājoties klēpī un ļaujoties bužināšanai, un pa trim lāgiem pieklupa pie bļodiņas. Vienā brīdī gan solidarizējās ar Muri un arī ielīda cepuru plauktā, tad nu gan dabūja pa resno dibenu un noleca zemē. Beigās, kad mājā atkal bija tikai savējie, nodzinu Muri no plaukta, tiklīdz kā viņš nolēca zemē, tā Rudulis momentā uzkrita uz muguras un sākās ikvakara pakaļdzīšanās.
link15 comments|post comment

[Oct. 30th, 2012|10:21 am]
[Tags|, ]

   Vakar beidzot aizgāju uz dejām. Nu ja, galvenais ir radīt sev grūtības un tad tās pārvarēt; esmu jūtami ierūsējusi (koordinācijas nav un rokas plecu augstumā ilgi nevar noturēt), nokavējusi vienu deju, ko uztaisīja līdz vasaras brīvlaikam (brīnums gan, man likās, ka tas nemūžam nenotiks) un vienu senu gabalu, ko sākušas atjaunot. Tagad galvenais - neatlaist un nepalaisties slinkumā.
   Tādu labu darbiņu, protams, vajadzēja atzīmēt ar ieklupšanu virtuvē (pēc 10 vakarā!), gribēju pagatavot siera un ābolu skones, bet kārtīgi neizlasīju recepti; rezultātā pieliku mīklai 2 olas, nevis 1, un sanāca kaut kādi plāceņi. Neskatoties uz aizdomīgo konsistenci, garša ir lieliska (man gan bija Maasdamer, nevis Čedaras siers). Iesaku brīvdienu rīta brokastīm.
linkpost comment

[Oct. 24th, 2012|10:29 am]
[Tags|]

   Būtu mēs daudzmiljonīga valsts, Rihards Mednis jau būtu piereģistrējis zīmolu un strādātu pie eleganta, bet vienkārša dizaina, viegli kopjamu un neplīstošu trauku līnijas ar leģendāro uzrakstu uz sāniem. Es tādu bļodu noteikti iegādātos!
   Patiesību sakot, viņš šobrīd varētu kalt dzelzi, kamēr karsta, un vismaz krekliņus tirgot - ij dzīvokļa īrei pietiktu un nebūtu jāklauvē pie citu koju durvīm.
link14 comments|post comment

[Oct. 22nd, 2012|10:49 am]
[Tags|]

   Par libertārismu nebrīnos, vairāk brīnos par samērā dziļo kreisumu.
... tālāk ... )
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]