darba, nenoliedzami, ir mazāk
jo mazāk darba, jo slinkāk strādāju. man vajag kaudzi darba un deadline pressure, lai būtu patiesi produktīvi.
nu, besī arī, ka ir stundas kindof jānobumbulē.
vai es bumbulēdama esmu, piem, ko vērtīgu izlasījusi, nē, protams.
gribētos iet dārzā raustīt nezāles vai apcerīgi blenzt, bet blakus mājā dzīvo veselas divas kolēģes, abas šobrīd dekrētā, a ja nu nostučī?
esmu pieļāvusi konceptuālu kļūdu, nepadomājot, ka cidonijas zied, zied riebīgā krāsā un zied ilgi; visa kompozīcija sadirsta ar Babītes lavandu, Feju un visiem citiem, jo man tikai rozīgi lillīgo toņu, bet gribu cidonijas.
jo mazāk darba, jo slinkāk strādāju. man vajag kaudzi darba un deadline pressure, lai būtu patiesi produktīvi.
nu, besī arī, ka ir stundas kindof jānobumbulē.
vai es bumbulēdama esmu, piem, ko vērtīgu izlasījusi, nē, protams.
gribētos iet dārzā raustīt nezāles vai apcerīgi blenzt, bet blakus mājā dzīvo veselas divas kolēģes, abas šobrīd dekrētā, a ja nu nostučī?
esmu pieļāvusi konceptuālu kļūdu, nepadomājot, ka cidonijas zied, zied riebīgā krāsā un zied ilgi; visa kompozīcija sadirsta ar Babītes lavandu, Feju un visiem citiem, jo man tikai rozīgi lillīgo toņu, bet gribu cidonijas.
Jūtos kā superdebils humanoīds.
es varētu taisīt manuāļus, bet nu, kurš cilvēks no laba prāta apdeito manuāļus.
labāk nemitīgi refrešot cibu, cerībā, ka kāds ko interesantu uzrakstīs par savām daudz interesantākajām dzīvēm
A tur tādas pat prokrastinatoru dzīves :D