rūsganais sprakšķis

tārkā ciba, jūs te esat normāli cilvēki, kas strādā attālināti un ar videozvaniem, pastāstiet man, vai ir kādi DOs un DONTs?

man būs darba intervija. bet man stacionārajam datoram nav ne kameras, ne mikrofona obvs.
vai es varu uzstutēt telefonu uz burkas? vai tas nav dīvaini, ja es nekādi tad neskatos intervētājam acīs?

jeb labāk kaut kur dabūt uz monitora uztupināmu kameru? jeb paprasīt vīram viņa darba lapotopu?

man šaušalīgi nepatīk ne audio, ne video zvani ne tikai darbam, bet pat privāti, es laikam 2x mūžā esmu ar māti sazvanījusies whatsap video un viens no tiem bija Ziemassvētki, attiecīgi, esmu diezgan frustrēta.

es jau latviski nespēju normāli parunāt, zinkā, iemaņas zūd, nelietojot, angliski muti vispār neesmu virinājusi, hmz, kopš pirmskovida?

kāpēc Outlookā delete ir tieši blakus flag? ar apbrīnojamu regularitāti es nevis atzīmēju kā darāmo/izdarīto, bet izdzēšu.

ja tas ir izdarītais, vēl ne tik traki, bet neatbildētais - tas jau ir kind retards.

darba, nenoliedzami, ir mazāk
jo mazāk darba, jo slinkāk strādāju. man vajag kaudzi darba un deadline pressure, lai būtu patiesi produktīvi.
nu, besī arī, ka ir stundas kindof jānobumbulē.

vai es bumbulēdama esmu, piem, ko vērtīgu izlasījusi, nē, protams.

gribētos iet dārzā raustīt nezāles vai apcerīgi blenzt, bet blakus mājā dzīvo veselas divas kolēģes, abas šobrīd dekrētā, a ja nu nostučī?

esmu pieļāvusi konceptuālu kļūdu, nepadomājot, ka cidonijas zied, zied riebīgā krāsā un zied ilgi; visa kompozīcija sadirsta ar Babītes lavandu, Feju un visiem citiem, jo man tikai rozīgi lillīgo toņu, bet gribu cidonijas.