rūsganais sprakšķis

saņēmos šodien aizgāju uztaisīt analīzes, kamēr ir tajā Centrālajā laboratorijā akcija, uztaisīju trīs uz akciju. 40€, bez nosūtījuma un būs ko nākamajā nedēļā endokrinologam parādīt. selēns vēl nav izpētīts, viss cits ļoti labs. D vit, protams, pazemināts, bet kurš tad atceras regulāri lietot?! :D
tik, ka tuvākā Mēness aptieka bija ciet, tad nu gāju uz citu. mums te blakus ir 4 (!!) Mēness aptiekas un tikai viena kaut kāda cita

https://www.laboratorija.lv/analizes/analizhu-kompleksi.html

Kā vislabāk un ērtāk lejuplādēt visu savu cibu (ierakstus, ideāli, ja varētu arī komentārus)? Saprotu, ka ir iespēja lejuplādēt pa mēnešiem, bet tie ir vairāk kā 240 mēneši.

Iznesām ārā egli, vēl nebija sākusi ne druskas birt. Žēl, bet ko padarïsi.
Noliku pagalmā, lai vēl tur papriecē.

Tā kā es sāku savu cibu rakstīt 2006.gadā, tad es esmu nolēmusi atsaukt atmiņā interesantākos/smieklīgākos notikumus no savas vēstures.

Reizēm ir žēl, ka man vairs nav tik kolorītu kabineta biedru kā man bija kādreiz. :D
http://klab.lv/users/missalise/685121.html

ārā -7 un trolejbusā pūš.. aukstu gaisu

pie Origo redzēju tantiņu gumijniekos. tā kā ciba pēdējās dienās dod visādus labus padomus jūtos, ka mana kārta:

savus radus, draugus, kaimiņus seniorus apciemo un kritisku aci apskaties uz viņa/-s ziemas pričendāļiem, varbūt jāaiznes silti cimdi, ziemas zābaki, cepure vai vilnas zeķes. humpalās cepures un šalles nav dārgas, tagad ir visādas arī smukas un siltas, cimdu izmēri ir kā ir, bet Mego (noteikti arī citos lielveikalos) var dabūt smukus siltus cimdus par 10+ eiro, bet vilnas zeķītes (95-100% vilnas, plānas, siltas, kā parastas zeķes tikai labākas) par 3,5 €, divi pāri viens virs otra ir ļoti silti, bet nespiež kāju un var aiztaisīt arī rāvējslēdzēju. ir arī ik pa laikam riktīgi foršas ieliekamās pēdiņas: apakšā bieza follija, vilnas filcs un pa virsu aitas vilnas kārsums. arī ap 3€, arī Mego, tik kādu laiku neesmu redzējusi

sākām runāt par autoskolas eksāmenu. pirms kādām 2 reizēm man bija klikšķis, šodien beidzot normāli to arī sajutu praksē. pagaidām gan mani iegāž mazie ātrumi pie skolām un dzīvojamās zonas, bet šodien divās reizēs tā bija apstākļu sakritība (kā tur bija ar tiem dejotājiem kam olas traucē..)

Laimīgu gadu, mīļie! Es tepat vēl esmu, es jūs lasīšu, pati arī rakstīšu, un man iet ... dīvaini un neparasti, bet par to citreiz.
Bučas! Turās, ja!

vakar biju uz Velc savu arklu pār mirušo kauliem
kaut kur Threados lasīju, ka neesot ok pēc grāmatas, bet tā kā grāmata man nav bijusi, tad man ļoti patika
visvairāk man patika Hamatova, kas mani pārsteidza nesagatavotu, jo gāju ar dom,ka man viņa nepatiks
tiešām forša un niansēta aktierspēle, katrs žests un mīmika, akcents man nepavisam netraucēja, kaut šķita, ka uz beigām palika izteiktāks
un man ļoti patika, ka pārmaiņas pēc Dailē gandrīz nemaz nekliedza
un efekti efektīgi

bet tā kā ciba ir sākusi runāt par bērnu sporta aktivitātēm tieši mana ieraksta par šahu sakarā,
tad sanāk, ka šahs IR īsts sports.

Lūdzu iesakiet labu kaloriju skaitīšanas lietotni, kas darbotos uz androīda Latvijā. Uz mana telefona pēkšņi vairs MyFitnesspal neiet.

varbūt jūs jau sen gribējāt zināt, kā iet Ūpim?

viņš ir ķluvis par šahistu.
tam nav nekāda sakara ar mani, es šahā zinu tikai, kā iet zirdziņš un ka ir melni balts laukums.
kopš pagājušā gada aprīļa mācās šaha skolā (nekas īpaši traks - viena zūma stunda nedēļā un viens skolasbiedru attālinātais turnīrs sestdienu rītos). bet viņam ļoti padodas! ar straujiem lēcieniem izleca cauri iesācēju turnīram, nokļuva ceturtajā sporta klasē, tad trešajā un jau oktobrī galopā iesoļoja otrajā sporta klasē.

tikko dabūja piekto vietu jauniešu latvijas šaha turnība pusfinālā U10 vecuma grupā un cīnīsies finālā starp 10 latvijas labākajiem. tas ir ļoti augsts sasniegums!!!

viņam šahs ļoti patīk, viņš šaham pieiet ar prieku un aizrautību, lai gan man likās, ka visi šahisti ir nūģi (piedodiet), un, lai arī daudzos gadījumos tā tiešām ir, Ūpis ir ļoti tālu no nūģa un viņa šaha draugi arī.

bet te ir ģimenes traģika arī. šaha turnīri ir bieži. un tad parādās vājprāta galvas mocīšanas grafiks - skola skola skola un nedēļas nogalē turnīrs un turnīrs. otrās sporta klases turnīri parasti iet divas trīs dienas, kas nozīmē, ka Ūpim nedēļā nav nevienas brīvas dienas. nevienas. vakar uz kalniņa aizbraucām šļūkt tikai četratā, bez Ūpja. un tas ir nedaudz skumji.

latvijas jauniešu finālā viņam, visticamāk, būs viena spēle dienā un kopā 9 dienas. tas viss pavasara brīvdienu laikā. KATRU dienu pa spēlei. tātad - atkal nevienas brīvdienas.
tikai laimīgas nejaušības dēļ mēs nebijām ieplānojuši ceļojumu šajā brīvdienās (jo ģimene brauks pie manis uz Venēciju vēlāk maijā).
bet arī, piemēram, atpūta laukos mums nespīd.

aij, nu labi, jebkurā gadījumā - ļoti priecājos. malacis Ūpis.

the night manager 2. 

Studenti noveduši mani tik tālu, ka izlasu studentes e-pastā vārdu "tulkojums", satrūkstos un tikai pēc tam saprotu, ka biju jau mentāli sagatavojusies "tūlkojumam"

Vēl vakar palūdzu Chatgpt, lai pamāca mani no pamatiem norvēģu valodu (un aprakstīju, kādā veidā gribu, lai to māca).

Man, piemēram, nepatīk, kā tiek mācīta latviešu valoda. Tur sāk ar tādām frāzēm kā "Iepazīstieties, priecājos iepazīties, ļoti patīkami". Es, piemēram, nekad dzīvē reālā sarunā neesmu teikusi - iepazīstieties. Es sākumā izstāstītu, ka latviešu valodā ir divas dzimtes un sāktu ar norādāmajiem vietniekvārdiem - tas, tā, tie, tās. Tad darbības vārdu "būt" trešajā personā. Un tad jau kaut kādus vienkāršus lietvārdus, kas apzīmē ikdienā lietojamus priekšmetus - galds, krūze, krēsls u.t.t.

Un tātad norvēģu valodā, izrādās, esot trīs dzimtes - vīriešu, sieviešu un nekatrā. Un tāpēc lietvārdus vajagot mācīties uzreiz ar artikuliem.
en - vīriešu dzimte - piemēram, en stol (krēsls)
ei - sieviešu dzimte- piemēram, ei bok (grāmata). Bet norvēģi ļoti bieži ikdienā šo nelietojot un varot iztikt tikai ar en lietošanu šīs vietā.
et - nekatrā dzimte, et bord (galds).

Atšķirībā no latviešiem, norvēģiem nav tas vai tā, bet esot vienots tas "det". Un tam klāt pieliekot norvēģu valodā ir jeb "er", var veidot vienkāršus teikumus.

Det er en stol. Tas ir krēls.
Det er ei bok. Tā ir grāmata.
Det er et bord. Tas ir galds.

Šonakt sapnī redzēju, ka ar kaut kādiem jaunības cīņubiedriem no studiju laikiem esam laikam kaut kādā universitātē un tad ejam kopā dzert kafiju, kur pēkšņi uzrodas arī manas tagadējās kolēģes. Un tad visas tur grib ēst kūkas. Un es saku - varbūt kāda grib ēst pusīti kūkas? Bet neviens tā arī nepieteicās.

Tas laikam saistīts ar to, ka man pēc telefona iestatījumu atjaunošanas pazuda tajā MyFitnessPal un kad gribēju to tur instalēt no jauna, man pateica, ka tas manā ierīcē vairs nedarbošoties. Tā nu es esmu jaunas kaloriju skaitīšanas APP meklējumos. Manā jaunajā planšetē Myfitneespal iet, bet es tak nestaipīšu visur līdzi planšeti.

Iekopēšu arī šeit.

Paldies 2025! Šis ir gads, kurā es kļuvu par mammu, caur to dodoties grandiozā iekšējā ceļojumā.

Vēl pirms dzemdībām sapnī biju pie upes, kuras straume bija sadalīta uz pusēm – viena puse plūda lejup, otra - augšup. Pa lejup plūstošo straumi peldēja mirušie ar varavīksnes krāsu lakatiņiem ap galvu. Es stāvēju augšup plūstošajā straumē un atvadījos no tiem, kas aizpeldēja.

Citā sapnī izlaidu no bēniņiem trako sievieti - to sevis daļu, kuru šķitis drošāk slēpt no citiem un sevis. Tā, ļauni smīnēdama, mēģināja mani nogrūzt no kāpnēm, kaza tāda.

Vēl bija sapnis, kurā līdzīgi kā filmā Fight club uzspridzināju dažas ēkas, simboliski atbrīvojot sev no toksiskām vidēm, kurās esmu jutusies iesprostota.

Un tad vēl viens, pavisam nesens sapnis: stāvu pie loga vecāku guļamistabā. Istaba ir pavisam tukša, izņemot kārtīgi saklātu gultu. Es stāvu un skatos ārā uz ziedošu dārzu.

Lai kļūtu par mammu, man vajadzēja atlaist mirušo, atbrīvot iekšējo spēku un attīrīt telpu, lai tajā būtu vieta dzīvībai.

Ko nākamgad? Turpināt ļauties šim ceļojumam, lai kurp tas mūs nesīs.

Ķepas zina ceļu.

kuram no cibiņiem bija teksts
man nav laika, man ir jādzīvo

un vai tas ir precīzs citāts?

citās ziņās, priekš manis jaunvārds - sniegvilksnis. man tik ļoti tas patīk, ka nosaukšu tajā kādu no pelēkajām zīlītēm aiz loga vai vēl kur citur likšu, vilkšu

tēvs ik pa laikam jēlu krievu mūziku atšķaida ar klasiku un kaut ko jaunu un nedzirdētu. tagad sēdēju krietnu laiku kamēr atcerējos kā to Sopor Aeternus sauc. mūzika man patīk bet vizuālais šajā stilā mani garlaiko un liekas tāds pliekans