(no subject)

Sep. 24th, 2018 | 08:47 pm

tu satiec savu galvu
pagriezienā starp apakšdelmu
un plaukstu

tu zini,
krustcelēs ja nonāc
tad visās reizē

piebirs acis ar miegu
tur tu stāvi, ceļa stabs
pāri savai ēnai
un savu paša seju
vairs nevari nolasīt

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Sep. 24th, 2018 | 08:44 pm

viņai patīk kad pasaka priekšā
viņai patīk kad pamana viņas vietā
viņai patīk kad pāriet
viņai patīk nepieskarties

nakts. klusums.
divi cilvēki gultā
viņa tur roku viņam matos
viņa tur roku viņam matos un mēģina pieskarties
viņā mēģina palikt uz vietas un nepāriet
viņa mēģina uznirt pāri savai ādai

kamēr viss visums spiežas viņai galvā
un atkal un atkal atbalsojoties skaita


tu peldi
tu peldi
tu peldi
tu peldi
tu peldi
tu esi plastmasas pudele un tu nekad nenogrimsi
tu peldi un nav krastu pret kuriem atsisties
tu peldi un nav krastu kuriem pāriet pāri
tu peldi
tu esi plastmasas pudele
un tu nekad, nekad nenogrimsi

Link | Leave a comment | Add to Memories


saspringums

Sep. 24th, 2018 | 08:42 pm

Pēdējā laikā man ir sajūta, ka visi no manis atvadās.
Divas dienas atpakaļ es pamodos un nezināju, ko darīt, un kad gatis man piedāvāja doties viņam līdzi, lai "blieztu un spēlētu sintiņus" ādmiņu ielā, es pirmo reizi atteicu, laikam jau nu beidzot iemācījusies saprast, ka rīti, kas sākas šādā omā, neuzlabosies, ja došos tikties ar cilvēkiem, kuri šo dienu ir sākuši atslābuši
Tad es aizbraucu uz Ikšķili.
Es gaidīju, kad atrisīs mezgls, kad palēnināsies sirdsdarbība, kad ienāks gaiss plaušās, kad atslābs muskuļi, bet tas nenotika, arī tad, kad jau sēdēju (silti) zem pleda + tēja un vakariņas + divi kaķi + draudzene + asaras kuras iztek no netradicionāliem un nepierastiem acs stūriem un liek tev domāt, ka varbūt esi vienkārši pārdzēries ūdeni un esi aizmirsis pačurāt + sapringumsxsaspringums + it kā jau mierīgi aiz loga brauc vilcieni un mežu var redzēt + ruds kaķis pagalmā + var pīpēt pie atvērta loga + ?
Tas nenotika un es panācu vienīgi to, ka nokļuvu tajā ārprāta OLā/orbā no kura pusapzināti biju centusies izvairīties?? Sēžot uz datorkrēsla galvu iespiedusi ceļos, stāvoklī, kurā nonākot sabiedriskā vietā tu zaudē visas saites ar kustīgiem un elpojošiem objektiem, bet varbūt tas būtu noticis tāpat vien, tāpat, kā notiek seismiskās vētras un tektoniskās sadursmes, šķietami bez iemesla un neparedzami, no neredzamām spraugām, varbūt kā lodveida zibens un tu vairs nedrīksti ne kustēties, ne elpot, kā klīniskā nāvē kur tu peldi pats sev pāri kā spoks un nespēj atgriezties, it kā būtu atslēgta zona un saplīsušas visas antenas
es viņai saku, zini, lielākoties cilvēki, kuri sarunājas, pat neatrodas vienā un tajā pašā METAFIZISKAJĀ telpā, ja saproti, ko gribu sacīt. Viņa saka "jā", bet kāpēc gan lai es ticētu? Viņi visi vienmēr saka "jā". Neviens negrib atzīt, ka nav sapratis, ka nesaprot, ko tu VISPĀR mēģini pateikt, ka vienīgais, kas ļauj viņam pareizajos mirkļos pamāt ar galvu, ir virspusējas LINGVISTISKĀS zināšanas kuras GADĪJUMA pēc jums abiem ir vienā un tajā pašā valodā jo GADĪJUMA pēc jūs esat piedzimuši vienā un tajā pašā reģionā, kultūrā, un jūsu loks GADĪJUMA pēc ir līdzīgs un līdz ar to jums uz brīdi šķiet, ka ne tikai INTERESES sakrīt, bet arī kaut kas, daudz dziļāks, lai arī, visticamāk, nāķsies vilties

Stress nemaz vairs nav ieraugāms, stress nav PANIKA, stress ir mūžīgi mūžīgi trīcošas rokas, mūžīga migla galvā, sejas muskuļi, kas kas raustās kā lēkmē un mēģina alignēties ar attiecīgo emociju kuru tu piespied sev just, lai varētu iesaistīties aktīvā komunikācijā un piepildīt vienu no trīs LAIMĪGAS PAŠSAJŪTAS prasībām, (x ēdiens, x miegs, x saskarsme ar cilvēkiem (x verbāla, x fiziska). Stress ir skatīties un neko neredzēt, jo viss ir miglā, visas skaņas ir miglā, tu esi mežā bet tu dzirdi visas skaņas reizē un tu nevari atrast mieru, tu piespied pieri pie priedes un mēģini kaut ko SASKATĪT bet viss ir tik NOLĀDĒTI IZPLŪDIS, un kāds noteikti, noteikti tevi kaut kur vēro un zin, ka tu esi traka traka traka

Stress ir nezināt, VAI tu esi traka, vai arī tā ir dabiska ķermeņa atkratīšanās no spriedzes, šī roku kratīšana, šie spazmatiskie ķērcieni, kad neviena nav mājās, tas, ka pa ceļam no virtuves uz istabu ar sausu auzu paciņu rokās tu ne tikai sajūti vēlmi viņas izbērt kaķa kastē, bet arī pakļaujies šai vēlmei un stāvi un skaties, kā viņas birst birst birst birst kā mazas apaļas skaidas

Stress ir būt oliņam boliņam plīsušam miljons daļās, un visi karaļvalsts modinātāji nevar tevi pamodināt, un visas karaļvalsts šūpļa dziesmas nevar tevi iemidzināt

stress ir lidmašīna (vai parastā, vai tomēr sācies karš?)
un salūts (vai tomēr bumba?)
un soļi
(tur kāds nāk)

Link | Leave a comment {1} | Add to Memories


(no subject)

Sep. 20th, 2018 | 12:41 am

GRĒMAS

atkala attālums liels un tad mazāks
cirvis un ledus
zum zivis zilas un sarkanas
un cauri tam
cauri tam
redzu kā atspīd
pa ra dī ze

bet dzīvs cilvēks nevar
zem ūdens un nevar
paradīzē

siltumā pasaule riņķo
un tu, mīkstais
tu, kas var sulot un dzist
esi pakļauts mūžīgai
asins un laika
ritei

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Sep. 11th, 2018 | 06:27 pm

čau, man ir ļoti karsti, un kā iet tev?
pat ar sevi runājot es nevaru bez smalltalka iztikt, pat priekš sevis man jābūvē taciņas, nevaru taisni serdē triekties ar atbildi un bez jautājuma bla bla bla
es esmu slima
es jūtos kā maizes krāsns
es dzeru visādas baltas un melnas ripiņas
man it nemaz negribās ēst neko citu
es pūšu rīklē sāļu miglu
un man rūc vēders
jo es ēdu tikai ripiņas

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Aug. 21st, 2018 | 09:20 am

labrīt, šorīt mēs ar kursabiedreni-domubiedru P.K. ēdām brokastis brīvības laukuma makdonaldā. Pēc tam grauzām austiņas uz soliņa Galerijā Centrs un spriedām, kur varētu strādāt rindā pie "Sala" stāvošās sievietes smilškrāsas kostīmiņos

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Aug. 21st, 2018 | 01:54 am

reiz man pie galvas slēdza vadiņus, un lika klausīties mūziku, pāris nedēļas vēlāk es staigāju pa oglēm un auklēju baložbērnu, un pāris mēnešus vēlāk krītot zvaigznēm ieraudzīju savu mūža mīlestību. šodien mana orhideja izmeta otros pumpurus šovasar. ir ok

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Aug. 21st, 2018 | 01:54 am

čehijā mēs skatījāmies cirku sēžot uz liela krūma un dzērām vināru, tad kāpām lejā no kalna, un jo zemāk kāpām, jo vairāk gribējās čurāt

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Aug. 21st, 2018 | 01:53 am

man ir jāieliek daži savi svaigakie tvīti klabā lai mana kursabiedrene-domubiedrs man nevarētu pārmest, ka viņai nav nekā ko izlasīt manā klabā atskaitot depresīvu šņukstēšanu par aizvien nemirstošām vecmāmiņām

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Aug. 21st, 2018 | 01:53 am

es gribēju veikalā ar karti samaksāt par cigaretēm, bet mazs korejietis aiz kases man teica "one hundred" tāpēc man nācās nopirkt dārgāko mazo čipsu paciņu manā mūžā tikai lai varētu uzpīpēt mentola vinstonu

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Aug. 21st, 2018 | 01:52 am

lietas ko es parasti daru divos naktī: skatos dokumentālās filmas par korejiešu plastisko operāciju biznesu / detalizētu demonstrāciju pīrādziņu gatavošanas tehnikām viktorijas laika anglijā

Link | Leave a comment {1} | Add to Memories


(no subject)

Aug. 21st, 2018 | 01:52 am

mana kursabiedrene-domubiedrs potenciālas cīdziņas piecos no rīta uz čaka ielas krustojuma paskatā šobrīd droši vien lej svešās, putekļainās glāzēs rumkoliņas un izliekas, ka smejas par ārzemnieku jokiem

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Aug. 10th, 2018 | 03:54 am

mans draugs aizmieg un kļūst par svešinieku, viņš atver acis un saka, ka saprot, ka dzird mani, un es viņam jautāju, klau, pagriezies, un viņš atbild, "es nezinu, kas man jadara" un es prasu, klau, tev viss ir labi? un viņš saka "es neko nezinu, es neko nezinu, beidz man jautāt" un es saku lūdzu, nekliedz tik skaļi, ir nakts, un viņš saka "es neko nesaprotu, neprasi man, kāpēc nedrīkst" un man paliek bail no šī svešinieka ar vaļā acīm kurs ir kaut kur bet ne te un kurš neko nesaprot un es eju gulēt uz grīdas un man paliek baisi man šķiet ka visapkārt man sēž svesinieki un svešinieki un svešinieki un bailes un bailes un es eju prom lai arī zinu, ka tikšu par to sodīta par ko man par ko

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Aug. 10th, 2018 | 02:10 am

Es ieraudzīju nāvi
kā klusā daba, par kuru tu sastingsti
kad tevi lēni pārklāj gausā sarma
nobalē tavi kauli un āda
acis cenšas atskatīties atpakaļ
bet neskatās laukā

tur – aiz acīm
viņa pamana mani

mani izbiedē tuvuma siltums

es pamāju tev no laika kas straumēm
mani dzenā uz visām pusēm no brāzmainas jūras vēja laika

tu atmāj no iztekošā
tavi pirkstu gali
man atmāj
tu paskaties man acīs
kā nožēlas pilns apskaidrotais

zilo stiklu mēmums griež siltās rokās raupjas rievas
līdz cietas aizaug tavas meitas
nonīkst maigums tu
jaundzimušais mirstošais
embrija pozā saķēris stikla ceļus

brūces un plīsumi nesāp
sāp vientulība

tu man māj atkal un atkal
sejas muskuļi krīt tev pāri kā palss stīvs audums

es gribu tev noglaudīt galvu, bet nespēju

es palieku te
un tad vairs ne
tu paliec te
gaidi, kad arī tev
pāri miglu metīs auksta sarma

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Aug. 9th, 2018 | 02:06 am

sestdien mes laidisim uz pragu un tas bus tik nolapiti kruta tas nekas ka man nav daudz naudas ir vasara mees varam grauzt priezhu mizas un kjert vaaveres un apeest bezpajumtniekus, yolo!!!!!!:)))

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Aug. 9th, 2018 | 01:57 am

vai tev reizeem nav taads baigais "pabuchoties ar beibeem" vaibs?

Link | Leave a comment | Add to Memories


domraxts

Aug. 9th, 2018 | 01:28 am

beidzot piepildījās mans kopš bērna kājas lolotais sapnis - es aizbraucu ar draugiem kempingā.
es par to biju daudz domājusi, daudz sapņojusi, un šiem sapņiem bija tāda pati enerģija kā fantas reklāmvideo no 2000 gadiem.

mēs braucām ar laivu. tas ir, es izmantoju savus 55 kilogramus un gandrīz permanenti okupēju laivas labāko - smailāko - galu, tikmēr puiši minās vietām lai airētos. par sodu (vai kā samaksu) es tinu cigaretes un vārīju tēju. es pieņemu, ka darbu sadale bija absolūti nevienmērīga, bet es apsolos nākošgad tikt pie makšķerauklas un sagādāt arī vakariņas.

bija naktis, kad nemaz nebija vēja. tajās naktīs nevarēja redzēt zvaigznes. tajā naktī. mēs izbraucām tumsā ar laivu un apstājāmies ezera vidū un tur arī palikām. ūdens bija silts - siltāks kā gaiss un siltāks kā āda. laivai kustoties mēs iemērcām kājas ūdenī un ļāvām tām peldēt līdzi laivai. naktīs kad bija vējš, bija arī zvaigznes. lielie rati un mazie, oriona zvaigznāji un satelīti, lidmašīnas un polārzvaigznes. zvaigznes kas mānījās, brīžiem stāvēja brīžiem kustējās

dienas laikā gatis mēdza izkāpt no laivas, un peldēt, ar rokām turoties pie laivas aizmugures. dienā mēs aizbraucām līdz lielam, baltam, niedrēs ieskalotam kokam, tur pieāķējām laivu un domīgi pīpējām un redzējām, kā kokam zem ūdens apkārt apaudzis liels zaļš pirkstains fungus.
vienu dienu atplauka baltās ūdensrozes - visos līkumos tās ziedēja bariem. citas dienas atvērās dzeltenās.
dažkārt mēs sēdējām uz laipiņas un skatījāmies kā cauri ūdenszālēm peld mazas zivis. dažreiz viņas skrubināja mūsu kājas.
niedrājos es atradu upes mētras. jau pirmajā dienā beidzās mūsu līdzpaņemtais ūdens, tāpēc lietošanai mēs vārījām ezera ūdeni. viņš negaršoja labi, tāpēc mēs viņu vārījām tējās. līdz ar upesmētrām mēs dzērām arī no pilsētas atvestus savvaļas kāpostu, kuram ir viegla narkotiska iedarbība, vai arī damianu, kurš ir dabīgs afrodiziaks. es mēģināju viņu arī pīpēt, un visi uz mani ļoti par to dusmojās.

brīžiem lija lietus. tad mēs sēdējām teltī un spēlējām durakus līdz mums pieriebās. mēs gājām peldēt. mēs peldējām daudz. margo pārpeldēja pāri visam dziļezeram.
mēs peldējām arī naktī. pirmajā naktī mēs sadzērāmies moldīvu vīnu, ar rihardu metām kūleņus, un tad gājām peldēt. ūdens bija šausmīgi silts. kā piens. kā silts piens. otrajā naktī mēs sadzērāmies baltu paku vīnu un braucām visi pieci ar laivu. tad es negāju peldēt. tad es vēmu krūmos un gulēju galvu atspiedusi margo klēpī. tajā naktī mēs sagaidījām rītausmu, un braucām ar laivu cauri baltai miglai.

pēdējā naktī mēs pie ugunskura palikām trīs, tāpat kā pirmajā. pamalē vilkās melni mākoņi, zibsnīja zibens un tālu tālu rūca pērkons. man bija bail, bet es gaidīju negaisu kā nāvi gaida tas, kurš to bijā, bet no tās nebaidās. bet negaiss mums aplīda apkārt.

vienreiz mēs cepām desas.

mēs vārījām espreso. un cirtām malku. un smaidījām. un pīpējām. un cepām pelnos kartupeļus.

mums pāri pār ceļu atpakaļ ejot pārskrēja buks. mazītiņiem radziņiem.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Aug. 9th, 2018 | 01:20 am

mana vecvecmāmiņa mirst.
vienīgie vārdi, kurus viņa var pateikt, ir "jā", "nē" un "man sāp"
viņa sver mazāk, kā mana mugursoma
viņa guļ, sarāvusies embrija pozā, un, palagu neskaitot, viņas kaulus klāj tikai bāla, sausa āda.
es skatos, kā viņa ēd ķiršu ķīseli, un baidos, ka viņa aizrīsies ar kādu no kauliņiem. mana vecmamma saka, ka viņai vēl ir palicis prāts. viņa var izspļaut ķiršu kauliņu. viņa var atteikties no kefīra glāzes.
man šķiet, ka viņa nemaz nemana, ka es atrodos telpā, bet dodoties prom es viņai tāpat pamāju.
viņa atmāj.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Aug. 7th, 2018 | 12:53 pm

no kā tev ir bail?

no institūcijām

ko tu nekad negribētu aizmirst?

brīžus, kad jutos kā ūdens

kad tu pēdējoreizi pa īstam raudāji?

kad vīrietis man sejā iešļāca vīnu

ko tu nekad negribētu pieļaut?

atsvešināšanos no mātes

kāds ir tavs ideālais cilvēks?

gatis, kas neienīst pasauli

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Jul. 25th, 2018 | 01:29 pm

Draugs un rakstītājs
acu raugs un piebakstītājs

Link | Leave a comment | Add to Memories