(no subject)

Mar. 31st, 2020 | 03:14 pm

25.marts

Stirniņ, pelēku palu pilni
Ir rugāji pērnajai pļavai
Un mednieks no tevis vairās
Ar bisi šauj troksni logos

Ir pielijis pilns mans pagalms
Ar ēnās dziestošu rietu
Gaidu tevi
-----------Tu tramīgi nāc
Man no plaukstas lakt siltu pienu

Stirniņ, troksnis ir promejošs solis
Klusums aizaudzē skaļākos robus
Tur no perona tālākā sola
Pamāj vakars
Plecos tam miers

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Mar. 28th, 2020 | 06:25 am

diez kā iet antrai francijā

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Mar. 28th, 2020 | 06:05 am

man prost liekas ka es esmu aizmirsusi kā domāt tekstā. un nav jau tā, ka es tik bezgalilgi nebūtu rakstījusi, bet tad es atceros, kā pusaudža gados, piemēram, man VAJADZĒJA rakstīt, man nekad netrūka, ko, manas smadzenes bez atpūtas mirkļa pumpēja no sevis laukā biezu suslu ar zemapziņu
varbūt es pārāk maz lasu
es nezinu ko man darīt
es nedaru neko

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Mar. 28th, 2020 | 05:47 am

jūtos maksimāli hujova. šī ārkārtas situācija lika man uz mirkli maldīgi domāt, ka beidzot būs pienācis Lielais Miers un Bezgalīgais Laiks un es varēšu rāmi lēnām izdarīt visu, kas man izdarāms, un nekas man nenovērsīs uzmanību no svarīgākā, jo nekas taču nenotiks!!!!!!!!!!!!!kā es varēju tā kļūdīties!!!!
nekas taču vispār nemainās, nē, nu, kaut kādas lietas mainās, jā, bet nu ESENCIĀLI viss taču paliek tas pats palielam vai ne, diena sākas un iet uz galu, mēs satiekam citus (skaipā vai blakus gultā, whatever) mēs gribam ēst, taisam ēst vai lūdzam citiem uztaisīt ēst, mēs ēdam, nenomazgājam traukus, tie krājas uz galda un vienā brīdī būs jānomazgā, istabā būs bardaks, tad saņemšanās un viss būs tīrs, tad mēs svinēsim kārtību un gatavosim un dzersim vīnu līdz viss atkal būs netīrs. es pamodīšos divos, trijos vai četros pēcpusdienā, gulšņāšu saulē, neko nedarīšu, skatīšos laukā pa logu, atvēršu word dokumentu ''bakalaur_er2020'' tad pāri tam atvēršu chrome lai ieietu epastā, aizmirsīšu, ko meklēju epastā, atvēršu word failu ''rediget'' uzrakstīšu feisbukā Snobskim ka man besī, cik daudz ir jādara, varbūt mēs sazvanīsimies uz vienu cīdziņu un kādas trīs stundas besīsimies, varbūt nesazvanīsimies un es izdomāšu darīt vienu dienišķo random lietu (kuru varētu darīt katru dienu bet NEBŪS) kā piemēram - cigun, jogu, pietupienus, mantras, skaņas ierakstus, gulēšanu zem galda, zīmēt balodi, kurīt nenormāli daudz bet nevarēt jo vairs nepatīk un netur plauša, atvērt klabu un mēģināt BEIDZOT KAUT KO UZRAKSTĪT tad aizvērt ciet
visp es jutos slikti sākumā uz brīdi par to cik nahuj haotiski ir mani ieraksti šeit bet tad es ar sevi nopietni aprunājos un nonācu pie secinājuma ka tas taču ir pilnīgi pohuj, šis ir privāti (bet drīkst skatīties)
domāju par kvantiem, šifriem, valodu, komunikāciju shēmām, pragmatiku, ironiju, maksimām, teorijām, principiem neko NEVARU IZDOMĀT JO MANĀ PRĀTĀ LIETĀM ZŪD STRUKTŪŖA bet neesmu arī tik gudra lai nodarbotos ar DEKONSTRUKCIJU jo man ir pārāk slikta atmiņa
es nevaru saprast, vairs ne, vai tas bija forši sākt studēt filozofiju, vai arī stulbākais, ko es varēju darīt.
FORŠI jo ĻOTI LABI CILVĒKI man patīk! mana māte vienmēr ir bijis snobs un par to nekaunās (kamēr vien saprāta robežās????) un man tīri labi patika parunāt par Kvainu vaj PLATONU <3 vai jebko semiotikas kursā, loģika un kritiskā domāšana prost bija ļoti FUN es jutu kā manas smadzenes sāk darboties, tā man pietrūkst, jā, man ļoti pietrūkst arī platona, man pietrūkst mana pirmā studiju semestra, kur lietas mani tiešām aizskāra un es biju tik laimīga, kā vēl nekad, jo man šķita, ka nu beidzot esmu īstajā vietā, kur viss makes sense un kur es esmu gatava sasniegt savu potenciālu, nu bļe sasniedzu arī pirmajā semestrī otrajā arī pa lielam bet pēc tam notika tas kas vienmēr ar mani notiek VAI VARBŪT AR VISIEM kur visādas stulbas skates un nolikumi un noteikumi un sodi saindēja visu milzīgo izglītības prieku un kaut kur dziļi manī pamodās par mani stiprāks spīts un neļāva man iet uz lekcijām un neļauj man šobrīd sākt rakstīt savu bakalaura darbu par TĒMU KURU ES MĪLU
es IENĪSTU kaut ko NEZINU ko

Link | Leave a comment {1} | Add to Memories


(no subject)

Mar. 26th, 2020 | 04:45 am

atkal sēžu es viens
daugava skalojas apkārt

es nācis šai saulē bez vārda
aiziešu arī tāds pats

visi zvēri ir mēmi

Link | Leave a comment | Add to Memories


pragmatikko

Mar. 25th, 2020 | 05:11 am

es nevaru tik vala no domas ka tas ir kka nepareizi ka ironisks izteikums skaitas tikai tad ja runatajam ir bijis nodoms ironizeet pilniba IZSLEDZOT iespeju kur izteikuma ironisko limeni uztver klausitajs pat ja ta nav apzinati impliceta vai nav impliceta vispar jo klausitajam ir, piem, papildus info, konteksts vai vnk vinjsh ir atjautiigaaks. bet jautaajums laikam jau ir par attieksmi pret saciito....ironija parasti kalpo teiceeja attieksmes pret XX (situaciju kr4) izradisanai. taatad, ja kads cits manis teiktaja nolasa ironiju tad PATS VAINIGS jo es to ta nedomaju (unless zemapzina VAI ari es atsakos to atzit...a ko tad??)
obvs sheit janoshkir ironija no ironiska izteikuma (sacijuma?) jo tas ko kads pasaka var but IRONISKS (taa kaa...ironiska situaacija...''ironiski, ka tu taa saki, jo''...''ooo, nu, shii informaacija ir ironiska''....bet tas nav ironisks sacijums....u get me.....ja es pasaku, ka kaut kas ''ir ironiski'', tad sacijums ''shis ir ironiski'' nav ironisks sacijums, protams, ja vien es nedomaju pretejo un tas tiesam nav domats ka ironisks sacijums BET BACK TO INTENCE lol


kr4 sapinos...pohuj.....meginu saprast

Link | Leave a comment | Add to Memories


miera ķēde

Mar. 19th, 2020 | 04:20 pm
music: wuthering lights

karoč šitas ķipa ira slikti ja
vāāāāāks bet es nevaru vienkārši izlikties ka es neapzinos citus līmeņus šim, un tādu apzināšanos atzīt tagad ķipa nav labais tonis :D piemēram, nu, barības ķēde...cilvēks čista nav radības kronis, lai arī nav spēcīgāka zvēra par viņu bla bla bla utt BAKTĒRIJAS!!! VĪRUSI!!! SĒNES!!! visas šitās superkomūnas gigasmadzenes un tīklbūtnes ir radības kronis!!! un cilvēki ir viņu sezonālais medījums, tāpat, kā cilvēkiem brieži vai laši. Cilvēks visu laiku pamato savu gaļas ēšanu ar barības ķēdi, nu tad HALOOO neesi liekulis, cilvēk!
šis ir slikti jo nomiršana ir atzīta kā slikta lieta, iespējams sliktākā, kas varētu ar cilvēku notikt. cilvēks ir pieķēries savai vecmāmiņai, draudzenei, sunim, dzīvei. tāds tas cilvēks ir, tur neko nevar padarīt. varbūt arī šī baidīšanās ir daļa no cilvēka, diez, kāpēc cilvēks visu laiku tik bailīgs, vairāk stirna, ne lauva.
vai lauvas baidās no nāves?

es cenšos neieiet pārāk dziļi tajā realitātē, kur valda nepārtrauktas bailes un stress un šausmas, jo tā pasaule ir īsta jo vairāk tu par viņu domā.
te, kur es esmu šobrīd, ir miers, ir labi. es mazgāju rokas un vāru zupu, es diedzēju sēklas un baroju gliemežus ar gurķiem. es klausos Hurdy Gurdy man un dedzinu sveces. vajag piesargāties, vienmēr vajag būt uzmanīgam, bet būt uzmanīgam nenozīmē būt mūžīgi saspringtam un spriedzespilnam. nē!

šššššš
jūra viļņojas
Tags: ,

Link | Leave a comment | Add to Memories


esmu atpakal

Mar. 3rd, 2020 | 07:39 pm

karoch
vispaar man iet ljoti labi. pagaajushonedeelj saauksteejos un taapeec piecas dienas neizgaaju no maajas jo baidiijos ar savu athoda un neesanas un noguruma sapisto kermeni sakert koronu vai kaut kaadu citu drankji. taa nu man sanaca normaals rehabs - katru dienu izdzeru vismaz 3 litrus siltas piparmetru tejas, dzeru baldrijanus, D UN C vitaminus, apelsinus un citronus un man ir paradijusies apetite. UN pa musu logiem ir sakusi spidet saule - pavasaris!!
vakar gan bisku sapisos - aizgaju uz universitati, tur mums stastija par marksismu un zemnieku-latvieshu narativu, skatijos pa logu lauka uz peterbaznicas petergaili un jutos aizkustinata, pec tam aizgaju uz pasparvaldi kur uzzinaju ka man jabrauc lidzi priekssedetajai un ex-priekssedetajai uz plavniekiem est pelmenus.
Ta ciepa dzivoja slimaa daudzstavu daudzdzivoklu maja tiesi pie plavnieku birzs, un kapnutelpaa nebija dzivoklu durvju - katra stava tev bija jaiziet uz BALKONA un tad pa to tu vareji tikt gaiteni kura atrodas dzivoklu durvis. slimi.
mes visu laiku sedejam vinas padomju virtuve un klausijamies krievu muzonu un A zaudeja savu kagora nevainibu un apsolija mums paradit savus krusgalu pirsingus.
loti atri pienaca nakts, un P butu bijis jabrauc uz majam meza vidu ar pedejo autobusu bet mes vinu pierunajam palikt un ta vieta devamies meklet plavnieku nocniku lai nopirktu moku un varetu piepisties.
nocniku mes atradam, pa plavniekiem ari pastaigajam, diezgan slima arhitektura, lieli cementa rinkji un aplji un caurumi random vietaas, neviena cilveka, balkonos zilas un roza gaismas.

nujaa. taa nu es aizdzeeros liidz riitam un tikai sesos braucu uz majam, klausijos austinas Mielavu un izkapjot no autobusa uzreiz saliju.
sorit pamodos un jutos tuksa un lauka atkal bija apmacies. piespiedu sevi paest (divas versacis + maize) un uzvilkt tiras zekes (ar senem - tas man no ASV atveda mare)
vel neesmu izpipejusi nevienu no tris cigaretem kuras nociepu A dodoties no rita majas. domaju, ka tagad ir pienacis laiks.
ata

P.S. VKKF manam dzejas krejumam nepieskira finansejumu bet es neizdariju pasnavibu jo mans sugar daddy apsolijas uznemties shis sapes un finanses uz saviem pleciem, bet es domaju, ka tas notiks ne atrak ka kada maija jo manam ilustratoram sobrid ir melna linija un es negribetu vinu parlieku satraukt. Un ja es lidz tam laikam nomirsu - vismaz Suursnai buus stiliigs PR

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Feb. 11th, 2020 | 12:04 am

ir ziema un atkal ir mūžīga nakts. cilvēki ienāk un iziet no mūsu istabas kā rēgi, mans ķermenis iegūst formu jo es mūžīgi atgriežos savā stūrī. es pieblīvēju sevi ar sevi es atrodos turpat, vakar un rīt. viss pārējais ņirb.
un tu esi bieza āda
kurai nevar tikt cauri
un es tevi audzēju starp mums
tavu ādu es audzēju biezu starp mums
es esmu
vakuumā
viens

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Jan. 20th, 2020 | 11:10 pm

vienreiz mees ar karliinu bijaam titaanikaa un mimiceejaam viena otras grimases ar 0.000000000000000000001 nsec nobiidi

Link | Leave a comment | Add to Memories


suursna

Jan. 18th, 2020 | 10:06 pm

‘’ With a drop of cliché, I could remind you that our human bodies are at least two-thirds water, but more interesting than these ontological maths is what this water does – where it comes from, where it goes, and what it means along the way. Our wet matters are in constant process of intake, transformation, and exchange – drinking, peeing, sweating, sponging, weeping. Discrete individualism is a rather dry, if convenient, myth.’’
- Astrida Neimanis ‘’Bodies of Water’’
Fish represents multiple things. 1) The self that roams the fluid waters of identity. 2) The consciousness that roams the fluid waters of subconscious. 3) The mute and inexpressible part of the self that lives in the verbal world of language and communication. 4) The things I can’t say or the things I can’t put into words. 5) Jesus but outside of a religious viewpoint – Jesus as a mental state that is Zen – the absolute silence – the unity of the macrocosm and microcosm and the breathing of it all. 6) The unbreathable for human (water) is essential for a fish life, thus water represents spaces we inhabit and our inability to imagine a fundamentally different view of life because our own is so intertwined with us that we see it as a part of us.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Jan. 11th, 2020 | 06:57 am

cilvēki pārāk zemu novērtē iemīlēšanos. lai cik liels kretīns un pakaļa kāds nebūtu, vienmēr pastāv iespēja, ka viņā kāds iemīlēsies, pat ja saprātīgi lūkojoties viņš nevienam nav izdevīgs vai noderīgs. par cilvēku nav jāzin nekas, lai viņā iemīlētos. vnk pietiek ar kaut kādu mistisku čuju ka starp jums ir kaut kāda mēma zemādas saskaņa. tas ir labākais, uz ko cilvēks var dzīvē cerēt.

Link | Leave a comment {2} | Add to Memories


bet es taču neesmu tikai cilvēks

Jan. 10th, 2020 | 06:44 am

tu redzi mani tikai kā cilvēku

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Jan. 10th, 2020 | 06:38 am

man liekas, ka es izciešu savu karmu. es dzīvoju biezoknī, un uz mirkli es biju atpakaļ gaismā, bet nu es esmu atpakaļ, jau pāris gadus atpakaļ. biezoknis man velkas pakaļ kā ēna un biezoknis mani aprij. es gribu pie jūras bet biezoknis mani atstāj dziļi mežā. reizēm vējš atpūš smiltis. tad paliek skumji.

Link | Leave a comment | Add to Memories


2020

Jan. 10th, 2020 | 02:09 am

es gribu raudāt. es gribu palikt viena uz vismaz 24 stundām. es esmu nervoza un īgna un nesavākta un perifēriska un kaut kur peldu un mēģinu savākt savu miesu un man ir garlaicīgi. es esmu izplūdusi. es neesmu bijusi viena 24 stundas ļoti ilgi. mana galva ir maģistrāle kurai cauri šaudās trokšņi un smakas un priekšstati un silueti un visādas huiņas. es gribu uz mežu. es gribu saritināties kamoliņā kā tajā ainā no Nelaimīgo notikumu virtenes (virknes?) kur visi trīs bērni bija mājā pie milzīgā ezera un māja sāka brukt un viņi sarititnājās kamoliņā un troksnis pārgāja pāri. es gribu blenzt bet ne sienā jo siena ir plakana, es gribu blenzt biezā mežā, varbūt bērzu birzī, jo kad tādā ilgi skatās, tad raibās mizas savelkas visādos ērmos un ir interesanti un var atslābināt acis.
es ļoti gribu saņemties. es gribu gludināt drēbes un kārtīgi tās sakārtot skapī, es gribu gaiši zilpelēkas sienas un baltus griestus un skaistu koka grīdu, es gribu lielas palodzes un es gribu, lai istabā spīd saule, es gribu lielu virtuvi ar koka grīdu un lieliem logiem un verandu un krāsni vai varbūt kamīnu, es gribu kaķi. bet es dzīvoju tumsā un man ir piekaramie griesti un es zinu, ka tas piederas šim agrīno 20 dzīves posmam, tas ir pavisam piedienīgi un normāli un tas kādreiz mainīsies bet ir grūti noticēt ka tagadne var būt citādāka, jo tagadnes faktors paliek nemainīgs. es gribu izdomāt, par ko taisīt prezentāciju analītiskajā estētikā un pulktens ir jau 2:30, tātad man ir astoņas stundas laika to izdomāt, uztaisīt, pagulēt, ieiet dušā, kaut ko apēst, un nokļūt auditorijā. man ir skumji.

Link | Leave a comment {2} | Add to Memories


(no subject)

Jan. 8th, 2020 | 09:54 pm

tur tu atkal esi kā pa kluso
mana zivs mana silto ūdeņu zivs
un tu saki ņem manu roku manu kāju došu arī
nieres vai acis un es pamostos
it kā pa īstam bet tur tu peldi manā
izlietnē zivs boli acis ūdens silts
manā sejā tava aste noguldz ūdens es tevi dzeršu
un es tevi zilu slīcināšu podā
bet tu slīdi caur maniem pirkstiem un uzmet burbuli
es nevaru tevi aizskalot

//

atpakaļ zem saulespuķes čaulas tur kur smiltis birst
silts tukšums paliek kāds dzimst
pa lineāru zemes joslu pirksts velk vagas
pielīst dubļiem pilns aiz apkakles bet nav pretīgi nemaz
ir mīksti tur mūs atstāj nabagus un netīrus bet šķīstus

//

laix ir šķidrauts - viegls, caurspīdīgs audums;plīvurs. sēru šķidraus, līgavas šķidrauts, miglas šķidrauts, želeja. laiks ir želeja. ciets, šķidrs, gāzveida un želeja. laiks ir ūdens principā attiec. arī agregātstāvokļu skaits - 4 - statisks, plūstošs, gaistošs, visaptverošs.

//

es dzīvoju pie upes un no upes otra krasta mani vēro melnais caurums
es upē zvejoju vēžus un ūdenszāles pirms straumēs aizrauj tās prom melnais caurums
tu nemaz nerunā bet izliecies par cilvēku dažkārt kad ir pavisam tumšs
mēs izlienam pa sētas durvīm un ilgi neelpojam lai galvā sakrātu asinis
un troksnis nomāktu visas bezjēdzīgās skaņas ko izdod mutes kad tās smaida un zvejo zivis slidenas un siltas
tu uzvelc savus matus kā putnubiedēklis
ir lietas kuras nevajag pateikt
tava seja izplūst kā māls miglā rasā valgā dūksnājā
paliek melns caurums melns caurums
ir lietas kuras nevajag pateikt
kaut ko saka tava mute kaut ko zvejo mana mute
mēs dzīvojam pie upes un upe pulsē
melnu tūkstošu dzīslu pilnu piepampušu ar sūrsnu
mēs nemaz nerunājam bet izliekamies par cilvēkiem
dažkārt kad ir pavisam tumšs
un izlien no sētām bez skaņas mutes ciet
lai neizlaistu ne skaņas pirms straumēs
aizrauj tos prom melnais caurums

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Jan. 8th, 2020 | 08:05 pm

atpakaļ zem saulespuķes čaulas
tur kur smiltis birst
silts tukšums paliek
mēs dzimstam
pa lineāru zemes joslu pirksts
velk vagas
pielīst dubļi bet nav pretīgi nemaz
ir mīksti
paliekam mēs nabagi un netīŗi
bet šķīsti

Link | Leave a comment | Add to Memories


sapnis

Dec. 18th, 2019 | 08:44 am

mani sapnī samīļoja kāds tik silti, kā pa īstam prot tikai salds rīta miegs. un es zinu, kas. es negribēju celties, mans prāts mani maldināja, un sapņos lika man domāt, ka es esmu nomodā. un tur biji tu, mana zivs, mana zilo ūdeņu zivs, manā silto ūdeņu pusē. un es teicu - iedod man mazliet savu mieru. un mani samīļoja tik silti, kā pa īstam prot tikai salds rīta miegs. un tu teici - tagad man jāiet, lūdzu, ņem. Un dod ziņu, ja tev vajag ko citu, esmu gatavs dot arī roku, kāju, nieri un acis. Un es pamodos bet miegs mani nelaiž vaļā. Un es uzlieku tējkannu uz uguns un es sagriežu ābolus daiviņās un es noskaloju seju ar ūdeni bet miegs ir silts un mans vēders ir pilns ar to. es nevaru tevi aizskalot.

Link | Leave a comment {2} | Add to Memories


sigulda

Oct. 12th, 2019 | 04:17 am

trīs gadus un divus mēnešus nebiju bijusi siguldas pilsdrupās, līdz šodienai, tas ir. jocīgi, kā telpa paliek. mierinoši, ka paliek. gluži, kā iekāpt atpakaļ laikā, gandrīz vai jāsāk domāt, ka vietas un telpas nav tik ļoti saistītas ar laiku kā šķiet. koki aug, zalkši nomaina paaudzes, bett ritms ir saglabājies tāds pats - šeit viss kārtībā.
Ir mierinoši, ka ir vietas, kurās nekas nav mainījies. un galvā banāli turpinās teikums (bet mainījušās ir situācijas). Bet tā nav tiesa. Lai varētu teikt, ka kaut kas ir mainījies, ir jābūt iespējai pierādīt, ka tas ir viens un tas pats, tas, kas bija, un tas, kas mainījās, un nevis kaut kas cits tā pirmā vietā. Tā jau ir cita mainīšanās.
Bet nē, šī situācija nav mainījusies. Es viņu uztveru kā telpu, kurā sen nav būts, bet kura aizvien ir pieejama. Un ne tikai man vien. Šodien es atkal to sataustīju. Kaut kāda kustība - kaut kāda kustība ir at/sākusies.

Link | Leave a comment | Add to Memories


anatomija I

Oct. 6th, 2019 | 04:28 pm

rīkošanās lai sasniegtu rezultātu - nepieciešams nejūtīgums, skaidrība, klusums, laba dzirde, asas maņas, trulums, maigums, uzmanība, piesardzība.
zem ādas ir jēla gaļa, tur rodas arī asaras, aizvainojums, skumjas, kauns, mulsums, apkaunojums. Ir jātiek līdz ādai, kur visas sajūtas ir pliki fakti, vēl netikuši pakļauti interpretācijai un dziļākai analīzei.
ir nepieciešams kustēties reizē ar ādu; pieskarties ar ādu; ne ātrāk, ne lēnāk - punktiem ir jāsaskan; jābūt identiem. Jācenšas izvairīties no novirzēm, anomālijām, apmulsuma.
Apmulsums nav ādā; apmulsums ir limfā. Asinīs ir uzmanība.
Ir jādzer daudz ūdens, lai izskalotu apmulsumu un lai uzmanība būtu skaidra, tieša, koncentrēta, bez duļķiem, ūdenszālēm vai planktoniem.
visa pasaule sākas ar punktu, ir svarīgi būt punktam maximāli tuvu klāt, lai varētu pareizi atšifrēt pasauli, vislabāk tas izdarāms, ja pieliek tam klāt pieri un aizver acis.
rokas ir domātas, lai airētos, aicinātu, kustinātu līnijas, viļņus, spirāles, apļus, veidotu figūras.
kājas ir stabi, tāpat kā elektrības stabi, koku stumbri, balasta stabi, pāļi, saknes, utml.
vēderā vienmēr notiek maisīšanās, tāpēc ir svarīga laba gremošana, daudz šķidruma, silta šķidruma it īpaši, mīkstas siekalas, kā gliemezim.

Link | Leave a comment | Add to Memories