(no subject)

Feb. 23rd, 2018 | 08:23 pm
mood: shausmigi nestabila shausmigi nestabila

graužu nagus, aizlāpu caurumu zeķubiksēs ar nagulaku ar sudraba spīdumiņiem, vēders griežas kā veļasmašīna KĀPĒC ES TIK DRAUSMĪGI UZTRAUCOS RRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRR

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Feb. 23rd, 2018 | 07:30 am

es reducējos līdz šim vienam ar skaitli divdesmit trīs iezīmētajam autobusam
mazliet kustos it sevišķi kad viņš piebremzē
pietura daugava gribētos izkāpt bet aukstumā nav tik romantiski
un tas ziemeļu distantais raupjais šarms izbeidzas brīdī kad aukstumā apsalst pirksti
nostādot mani neveiklā situācijā kur mana griba grib to ko es nemaz negribu
t.i. atrasties siltumā, mājās, kaut kādā konvencionālā vietā
iestādē punktā kur uzbaroties sasildīties padzerties pagulēt
bet es taču gribēju būt prom-gājējs atradējs aizgājējs
brīvais cilvēks
un nevaru vairs saprast vai dienišķais ritms mani nomāc vai mierina
vai alkas pēc izraušanās ir apmierināmas tikai ja pastāv solījums atkal atgriezties mājās
vai manam spītam ir mērķis ārpus vai tikai uz sevi
kožu kaulā karotē zupas šķīvī skatos sienā siena ņirb
laiks nekur neiet
paliek tepat ar mani, lai kur es ietu nevaru aizmukt
es mēģinu viņu izspiest no sevis bet man šķiet ka šī
pretēji visu teiktajam patiesībā ir simbioziska savienība
(vai mēs esam divi? istaba pilna ar papīra kuģīšiem)
es peldu viņos visos no malas
es aizpeldu aizpeldu aizpeldu aizpeldu
operators skatās un operē ar leņķiem (lai iegūtu dramatiskāku
efektu viņš visu filmē no apakšas tā, ka mana galva izskatās
kaut kur augstu un tālu un nav nolasāma ne mana sejasizteiksme
ne ātrums ar kādu es reaģēju uz ziņām (ziņas nav labas))
galu galā filmai nepiešķirs budžetu bet es dabūšu kaseti
kuru man nebūs kur atskaņot un būs slinkums iet pārrakstīt diskā
kādu dienu mēs piedzersimies
un kasešu lentēs izdekorēsim viesistabu

Link | Leave a comment {2} | Add to Memories


(no subject)

Feb. 23rd, 2018 | 07:27 am

man nau naudas jūtos baigi bedīx ceru ka puškina ielā visi sapisisies un dos man cigaretes

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Feb. 23rd, 2018 | 07:26 am

es gribu rakstīt dzirdi
tu skaties un zini
viss jau ir noiets

nu kaut kā tā

bišku bēdīgi vispār un gribas paraudāt

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Feb. 23rd, 2018 | 04:20 am

a что делать

Link | Leave a comment | Add to Memories


Elfs runā

Feb. 23rd, 2018 | 04:17 am

"es tev varu piedāvāt sievieti...bez maksas"

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Feb. 23rd, 2018 | 04:15 am

savu ekstraverto komunikablo bezkaunīgo kustīgo alter-ego nosaucu par teo, jo man liekas, ka viņš rubī vairāk, kā rubī mans pasīvi introverti noslēgti apātiskais es

Link | Leave a comment | Add to Memories


par dusmaam

Feb. 23rd, 2018 | 04:09 am

'samurajs vārdā Nobusige atnāca pie Hakuina un jautāja:
- Vai tiešām pastāv paradīze un elle?
- Kas tu esi? - apjautājās Haukins.
- Es esmu samurajs, - karotājs atbildēja.
- Tu esot samurajs! - izsaucāts Haukins. - Kāds gan valdnieks gribētu tevi par savu sargu? Tev taču ģīmis kā ubagam. -
Nobusige pārskaitās un ķērās pie zobena, bet Haukins turpināja:
- Un tev pat ir zobens! Taču tas droši vien ir daudz par trulu, lai nocirstu man galvu. -
Kad Nobusige bija izrāvis zobenu, Haukins bilda:
- Te atveras elles vārti.
To izdzirdējis, samurajs atgrieza zobenu makstī un paklanījās.
- Te atveras paradīzes vārdi, - sacīja Haukins.'

/ Ne vējš, ne karogs. Rīga: Avots, 1991. 51.lpp /

Link | Leave a comment {1} | Add to Memories


(no subject)

Feb. 23rd, 2018 | 04:04 am

mana utopija ir pasaule viena konteksta ietvaros

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Feb. 23rd, 2018 | 04:03 am

"ko tu tur tik ātri raksti"
"neko"
"vai tu man melo? man gribētos, lai tu man melo. samelo man tagad"
"vēlāk"

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Feb. 23rd, 2018 | 04:01 am

vakar putniņš mani konfrontēja ar manu neērtību pret nepazīstamiem cilvēkiem.
"vienkārši pajautā man kaut ko, ko nedrīkstētu jautāt"
".......no kā tev ir bail?"
"no suņiem un cilvēkiem kas paši ar sevi sarunājas. jo ir tik skaidrs, ka uz viņiem neattiecas nekādas...robežas. es jūtos apdraudēts."

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Feb. 15th, 2018 | 03:10 am

laikam es stāvu pāri
lai viņš tek
maza tērcīte man zem kājām
es esmu mūžības kodols
es esmu sēkla kas zaļos

es esmu tuvu naktij
kur apstājas pulss un sāk tecēt
nerimstošs tukšums
tērcīte man zem kājām
es esmu sēkla kas sakņojas peklē

tiecas viņi visi negaisa pēc
tiecas
viņi visi
negaisa pēc negaisa
tiecas
viņi visi pēc
negaisa
tiecas viņi
pēc

Link | Leave a comment {1} | Add to Memories


(no subject)

Feb. 14th, 2018 | 01:42 am

man ir draudzene mums sakrīt trīs burti vārdā
man ir draudzene mēs satiekamies uz bruņinieku un avotu ielas stūra
viņa pīpē pie Sv. Pāvila baznīcas
Sv. Pāvila baznīcā vienmēr zvana zvani
vienu divas trīs četras
piecas sešas septiņas astoņas
deviņas desmit vienpadsmit divpadsmit
reizes

viņa pīpē pie skursteņslauķu statujas maskačkā
es viņu satieku uz matīsa ielas
uz ģetrūdes un uz avotu
arī uz upīša ielas dažkārt
pie franču maiznīcas vecrīgā un pie Krišjāna Barona ielas

Es viņu satieku apdullusi sasmērējusies padzīvojusi izdzīvojusi viņas pagalmā ir kluss un dūcošs
logus viņa atstāj pusvirus vaļā tad ilgi ilgi nenāk es skatos viņas kaimiņu logos
pirmajā stāvā sarkani aizskari ar bezgaumīgiem ziediem virtuve maza sievietei virtuvē grumba starp uzacīm
trīs zaļas atkritumu kastes krāj sniegu
kastaņi krīt rudenī mašīnām uz jumtiem bet tumsā tos grūti sameklēt
ir jānomet atslēga lai tiktu pie viņas ciemos
ciemos var ierasties tikai tad, kad viņas māte
slēpo igaunijā
vai medī briežus
vai medī vilkus
bet principā viņa
ir veģetāriete

viņai ir svečturi sarkani salmiņi kokteiļu glāzītes saldētas odziņas krūzīšu paliktnīši, ledusgabaliņi, vodka ar vīnogu sulu, vodka ar ķiršu sulu, ledusskapī margarita no rīta ūdens un apelsīni
bet viss ir pareizā ritmā
viņai ir arī klavieres un ritmizators un piecdesmit pūkaini mēteļi

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Feb. 13th, 2018 | 11:39 pm

Zobratā aiz pulksteņa stikleņu zilajām
acīm vinš nomēra savu
pacietības mēru
atstāj atzīmi uz 1,0
pieceļas, uzliek rokas uz ribām, izkrakšķina muguru

vienu mēriņu man vienu mēriņu mīļajai
viņa nedzer bet noreibst tāpat
apdullusi no upēm kas tumīgi sitas
pret ādu pret vaigiem pret lūpām
sārtas tās pavērtas
acis valgas un pūdera zilas

viņi ir modificēti viņi ar lēcām zilajām
viņi ar vienu tēvu un vienu māti un vienu kļūdu
pasaules ģenētiskajā kartē
aplaupīti vai laupītāji
bandīti aukstiem skatieniem ledus nažiem ledus karalienes
ledus asmeņi ledus nagi ledainas balsis ledainas sirdis

ledus zilas acis protot tikai stingt un kust
pārāk tālu no miesiskas tveices un tuvības alkām
tie zilie mehāniskie mīlnieki kalpi atlaisti no amata
izmesti sniegā par neprastmi reproducēties par neprasmi gribēt
siltas sarkanas mīkstas miklas tumīgas tuvības tveices

par viņas negribēšanu un viņas pielūgšanu zākāti
ne art
ne ecēt
celt templi svecēm un sveces lai degot kūst un kusušas deg no jauna
pil sveķi pirkstiem pāri
un nopil uz zemes bez sekām
nemijas miesas vietām uz vietas
nav jāstāv uz vienas kājas
nav jāguļ ar abām gaisā
tikai sveķi sveķi pil zemē
tiem apkārt augs sūnas un akmeņi, varbūt sēnes

es varu droši likt roku uz sirds
ka nespēju gribēt bērnu
varu gribēt tikai sapni
par vēl vienu cilvēku
cik svešu tik savu cik manu tik tavu
varu gribēt tikai turpinājumu
un turpinājums ir pretimnākošs

šī diena mani jau gaida
luksoforu zaļās gaismas iedegas īstajā mirklī
abrenes ielas autobuss mani jau gaida
mani gaida universitātes durvis atvērušās tad
kad tām ir ticis nolikts laiks atvērties
cilvēki, visi, pēc viena laika, mani gaida
un gaida dienu
un diena mūs gaida
viņa pilna
diena ir grūsna
un viņa tikai dzemdē un dzemdē
un turpinās kā liels dzijas mākonis

eju ar atplestām plaukstām
diena mani kā kuģi stumj pa ielu uz priekšu
lai kur arī es gribētu doties
pūš īstais rietumu ziemeļu dienividu austrumu vējš
karodziņi noskan dzin dzin
esam galā ha hā
esam sākumā un tālāk

Tālāk pūš liels jūras vējš

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Feb. 12th, 2018 | 08:32 pm

pagājušajā otrdienā bija mana pirmā Latīņu valodas lekcija, tagad zinu ka "Gallina stulta" nozīmē "Muļķa vista"

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Feb. 12th, 2018 | 08:30 pm

sestdien sastrīdējos ar mammu, tāpēc iegāju vannā un lasīju "Doriana Greja ģīmetni". Briesmīgi skaisti. Iztēlojos, kā es guļu vannā un vienu pēc otras pīpēju ar "opiju piesātinātas cigaretes" un vēl man ir maziņš ventilatoriņš kā Margo no "The Royal Tenenbaums" vai arī liels logs kuru var turēt atvērtu arī naktī jo ārā ir silts, pat sutīgs, un mēs esam krietni tuvāk ekvatoram kā šobrīd.

Link | Leave a comment | Add to Memories


šodien biju pie zobārsta

Feb. 12th, 2018 | 08:27 pm

šodien biju pie zobārsta. biju pie zobārsta jo man ir slikti zobi, turklāt pašā priekšā izlūzis caurums, kurš gan neizskatās pēc cauruma, bet vienkārši pēc izlūzuša zoba. puses no zoba.
zobārste ir iegādājusies stilīgas sarkanas plastmasas saulenes kuras pacienti var uz kādu pusstundiņu pavalkāt lai radzenes nebojātu prožektorlampa virs galvas UN lai nebūtu jāvēršas pie citādiem risinājumiem redzes saglābšanai, piemēram, spuldzes intensitātes samazināšanas, kas būtu absolūti bezjēdzīgi, jo liegtu zobārstei iespēju skaidri un gaiši saskatīt visus sešus caurumus manos dzerokļos.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Jan. 17th, 2018 | 05:22 am

Noliegumā nolaideni nolaiž plecus lauskas
no manas mēles nekūst
atspoguļojas škirotavas kravas vilcienu sodrēji
sievietes balss krieviski atbalsojas
nezinu ko viņa saka

palien zem mēteļa lauska plauksta
no liesas velk lāstekas
baltas piramīdas izvietotas skrimšļos
pēc fibonači
ievijas skalpā un daiviņas sēkliņas kaltušas
izspļauj uz ietves

ielas šalles siltas mīkstas smirdīgas
pilnas cigarešu dūmu kvēpu
gramstās ap maniem logiem redzu
dzelteni dzelteni jumtu gali
kā pirksti vienīgā kaisme
iztek iztek pa renstelēm

bango krūškurvis vēders dziļās elpās
pēc vārda pēc taustes
atrod mezglus un pieķeras
nesolas atsvabināt tikai kā pulksteņa
pendeli pietur lai
netramda cīruļputeņus viņi
mierīgi pārlaižas mājās galvu zem spārna

gurkst gurkst
tavs ceļš uz mājām
gurdi aizveras dienas un durvis
atkal un atkal
mēs piestājam dienvidu oāzes
smaida

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Dec. 31st, 2017 | 12:42 pm

vienmēr biju domājusi par filmiņu attīstīšanu kā nodarbi, kuru varētu apgūt, teiksim, kamēr gaidītu bērnu, bet tad atcerējos, ka procesā iesaistītas arī semitoksiskas gāzes
bēdīgi vispār jo nevaru vairs saprast kad vēl es drīkstēšu gandrīz gadu godīgi pavadīt mājās (vārda visplašākajā nozīmē)

Link | Leave a comment {1} | Add to Memories


(no subject)

Dec. 28th, 2017 | 08:12 am

kaiminji aiz sienas klepo. visas graamatas kam peedeejaa laikaa nejaushi uzduros galu galaa izraadaas staasti par nacistu darba nometneem. un pat gachons dziivo shkirotavaa. nu es jau neko.

Link | Leave a comment | Add to Memories