(no subject)

May. 13th, 2018 | 01:27 am

es nespeju aiziet pietiekami taalu prom
kaads vienmeer ir dzirdams
kaads vienmeer var ieraudziit
te nav droshi
man ir jaatur valjaa abas ausis
es nevaru aizveert acis
es nevaru atstaat savu kjermeni laukaa
es nevaru palikt ieraugaama
es negribu lai ar mani saskaras

Link | Leave a comment | Add to Memories


xxx

May. 12th, 2018 | 01:51 am

Viņa izpeld no manas mutes kā sārta japāņu zivs
kas visu mūžu ieslodzīta mājsaimnieču dekoratīvajos orientālo dārziņu dīķīšos,
ar āķi
kas iedūries lūpā un palicis
tur kā pasīva atriebības zīme
par mūžīgu nepiedošanu un neaizmiršanu
par mednieka barošanu
par dzīvību kas atkarīga no viņas
dzīvības nevis viņu kuras dzīvība
atkarīga no viņa

viņa pamet mednieku ar iekaisušu ādu
kārpot zemi meklējot
sliekas dāvanas glāstus
maigumu kuru var atrast paslēptu zem akmeņa kā bēdas

viņa negrib vairs kļūt par vienu
viņa nosmērē savas zvīņas dūņās un mitinās miklā dobumā kas dvako pēc sēra
miklā dobumā kas dvako pēc atejas
tik bezvērtīga ka kļuvusi nenovērtējama

viņu nosauc par svēto un viņu meklē sievietes sadragātām sirdīm
nobrien ceļus mēslos un dedzina savus matus viņai par godu
viņa - mocekle - tikko uzsnidzis sniegs vēl neizbradāts
klusums kurš nogrimst pāri
tikko plaukušām naktsvijolēm
brīva vieta kur izplesties troksnim un smakai
auglis ko nokost un šķīstums ko piedirst

viņa paceļas pāri visiem kā saule
un skatās, kā viņi sadeg

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

May. 10th, 2018 | 04:50 am

ir pieci no rīta. vajadzētu pagulēt. bet varbūt labāk vajadzētu parakstīt. ja runājam par to, kas man ir nepieciešams vairāk un kas būtu terapeitiskā ziņā noderīgāks. Sen neesmu rakstījusi ar garumzīmēm. nav jau tā, ka nemāku. bet kaut kā vienalga. kaut kā pofig. nesaprotu, no kurienes tā vienaldzība rodas. bet varbūt tā vienkārši ir spēku taupīšana. dzīve ir liela un pilna ar iespējām, vismaz tā to visu laiku stāsta, un tas nogurdina. jo man nemaz negribās un nav tik daudz spēka, un nav arī tas brīdis. katrai lietai savs laiks, vai kaut kā tā. tagad ir laiks kaut kam citam, bet es mēģinu kaut ko citu-citu un tāpēc beigās neizdaru neko. un nejūtos okei. jūtos izslīdējusi no sliedēm. jūtos kā no malas. jūtos perifēriski. jūtos kā ātri prom slīdošā vilcienā. jūtos kā braucot kaut kur prom. nevaru apstāties.
rakstīt ir labi. rakstīšana nomierina. savelk kopā. es esmu šeit. es pasaku vārdu un viņš paliek uz vietas kā pieturēts, pieķēdēts, pielodēts. nekur neaizskrien prom. lai arī aiz loga debesis paliek aizvien gaišākas un muša veic jau n-to apli pa istabu. burtiņi paliek savās vietās.

es nevaru padomāt savā galvā. es aizmirstu par ko es domāju, un man šķiet, ka es labprātāk domāju filmiņas vai arī skatos laukā pa logu vai arī nu

man tikko riktīgi noreiba galva no tā, ka es rakstu. baigi jocīgi. gandrīz vai psihodēliski. mana galva šķiet kā balons un kaut kur tālu prom. nedrīkst tik reti rakstīt. šitas ir pielīdzināms tai sajūtai, kāda rodas, kad neesi uzpīpējis trīs dienas, un tad ievelc lielu treknu dūmu chesterfield cigaretes un tev sagriežas melns gar acīm.
rakstu un jūtu kā rakstās kaut kur dzirdētas/lasītas teikumu formas, aizgūti vārdi un to savienojumi. psihodēliski. rakstīt ir riktīgi psihodēliski. tagad saprotu, kāpēc cilvēki raksta grāmatas. pilnīgi cits fīiiiils, vecīt. es nemāku verbāli tik labi sarunāties. un esmu laikam arī pārāk liels egoists. grūti ir atrast labu foršu dinamisku sarunu biedru, kurš tevi saprot no pusvārda, no bezvārda no konteksta uttjpr.

varbūt tpc man pārmet, ka bieži kaut ko ziņoju bez pietiekamas informācijas, bez konteksta. tā notiek, kad astoņu gadu vecumā uztaisi blogu un sarunājies pats ar sevi katru dienu. čau čau. čau klabiņ. esi sveicināts manā galvā.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

May. 10th, 2018 | 04:40 am

esmu atvaļinājumā. nerakstiet. būšu atpakaļ. esmu izputējusi. kad tikšu laukā, padošu ziņu. bet jūs jau redzēsiet tāpat. kad izlīdīšu no ādas tad atkal būšu sasniedzama.

Link | Leave a comment | Add to Memories


50s

May. 10th, 2018 | 04:38 am

ir tādas skaņas, kas lien gar māju sienām un tikai tad ielien tev ausī. bet šitā cielava dzied man taisni galvā iekšā.
rīts aust liels liels liels. man pietiks. pāri gan nepaliks. bet varu iedot gabaliņu tev arī, ja tu mīļi palūgsi.
šitāds klusums. žēl, ka nevar paņemt līdzi un paklausīties, kad vien sagribas.
bet kaut kur viņš paliek. citādāk neatpazītu. man liekas, viņš paliek zem ādas. audzē slāņus kā vecas lapas un satrūd par augsni trokšņiem. bet piespiežot pirkstu pareizajā vietā var sajust, ka viņš paspiež pirkstu pretī. dun dun.
nupat sāka ķērkt vārnas. izvelk no musariem un izmētā visādas drazas, ieskrien ar knābi deniņos. arlabunakti.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

May. 8th, 2018 | 04:58 pm

mans praats man traucee buut mieriigai es gribu
a)aizbeegt
b)nosisties
c)piedzerties
d)apsisites
e)iebāzt galvu zemē
f)nejaushi nomirt
g) nokljuut jaunajaa pasaulee
h)sajukt praataa pavisam
i)izgjeerbties un skriet gar juuras malu un tad pakaarties priedee
j)aiziet pie kaut kaada aarsta lai man iedod ripinjas un es varu kljuut par daarzeni
m)apeest lielu seeni
n)eest viinogas gruzijaa
k)jaat ar zirgu
x)maaceet speeleet citaaru
s)kaadu piekaut
z)nopisties
?

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

May. 8th, 2018 | 04:57 pm

man peedeejaa laikaa ir tik gruuti sajust pasauli

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

May. 8th, 2018 | 04:55 pm

es gribu vai nu uz paradiizi, vai arii noshauties

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

May. 8th, 2018 | 04:46 pm

man besii man besii man besii shitaa stulbaa iztaisiishanaas man besii vaardi un man besii ka es nevaru no viniem atkratiities, veel sliktaak, es nevaru vinus atkratiit no sevis, jo nepietiek jau ar to, ka no taa, ko es saku, kaut ko saprot, nolasa jau arii manu pashu no taa, ko es saku un kaadaa kontekstaa un vai tas ir feiki vai pa iistam un vai cilveekam no malas liekas ka es par kaut ko iztaisos vai nee un es pati gan jau arii tomeer kaut kaa GRIBU iztaisiities saprotiet bet es negribu to izdariit nepareizi vai ne-taa vai kaut kaa muljkiigi, bet es pat vairs NEZINU ES NEZINU ES NEZINU ES NEZINU nevis neviens mani nesaprot bet es pati nesaprotu es esmu mazs chiikstiigs siikalja shobriid un man viss besii un es sev besiiju bet ne taadaa edgy destruktivaa veidaa, tas vismaz buutu INTERESANTI bet es vienkaarsi nezinu es juutos kka apsitusies ar galvu sienaa vai kaut kaadaa citaadaa veidaa

es gribu lai man ir VERANDA kuraa spiid SAULE un es varu neko NEDARIIT un vienkaarshi atpuusties, un es gribu piecdesmit respekta punktus un es gribu PATIKT bet es negribu CENSTIES un it kaa jau nevajadzeetu, un veel es gribu lai mani taa RIKTIIG SAPROT BEZ VAARDIEM un nenjem paarlieku nopietni un uzsauc man saldeejumu un neliek justies taa, it kaa es piedaliitos kaut kaadaa speeliitee, un un un :---(((((((((((((((((((((((((((((((((((((((((((((9
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

May. 8th, 2018 | 04:42 pm

vienīgais, kas apvainojas, ir bērns. Un tāpēc man šķiet ka vislabākais veids, kādā atmaidzināt apvainojušos antiņu, ir iespiežot viņam rokās šokolādes saldējumu un pasakot "sorīī" bet tā pa īstam

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

May. 8th, 2018 | 04:38 pm

es jūtos vnk kā likteņa nolemtais. ko tur vēl piebilst. esmu iesprostota rīgas centrā, desmit kilometrus uz visām pusēm no manis ir zaļa zāle un caurvējš bet antiņam vienkārši nav iekšās cīnīties ar kvēpu un smacīgā smoga pūķi. Kaķim gan ir labi, kaķim ir pilnīgi pohuj, kaķis ir laimīgs, antiņš gan ir ne-lai-mīgs

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Apr. 14th, 2018 | 06:11 am

es gribu atvainoties tavaa vaardaa, saakumaa atvainoties tev, ka ir jaatvainojas, jo bailes no buushanas vainiigam un bailes no sapishanaas ir lielaakas par ne-taisniiguma sajuutu, ko ir radiijis shis process. peec tam es atvainoshos sev, tavaa vaardaa, un tad es nodaliishos pavisam. ja varu runaat gan caur savu, gan sveshaam muteem, tad patiess adresaats ir optionaals.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Apr. 14th, 2018 | 06:01 am

gruuti nekljuut baismi pesimistiskam ja luukojoties paari plecam redzi ka suudiigie laiki vienmeer ir smagaaki par laimiigajiem laikiem. un es laikam esmu pati zeme, un ir tik apmaacies, mitrs un miglains
un preteji tam, kaa vareetu likties, zeme zin, ka maakonji ir kustiibai piesietas buutnes, bet staavoklja apzinaashanaas nevienmeer noziimee arii staavoklja izmainjas, un juusma par tik melanholiski apmaakushajaam debesiim paariet, bet maakonji paliek veel ilgi ilgi ilgi, it sevishki jau tajaas dienaas, kad nav nekaada veeja, un viss, kas notiek, paliek uz vietas un piebliivee telpu un padara to cietu un elljainu un neshkiistu.
kad tik biezaa un lipiigaa miglaa pievilgushas ir dreebes, naakamaa seko aada, peec tam kauli, tad plaushas un sirds. samirkt ir vieglaak, kaa izzhaaveeties, un maakonji biezhi vien izretinaas tikai naktii, un taalo zvaigzhnju siltums ir teelains un nesola izzhuushanu.

paaris dienas spiideeja saule un izzhuva manas dreebes un izzhuva mana aada, bet ieksheejie orgaani ir saakushi jau savu aklimatizeeshanos un pielaagoshanos pljuras un lauska eerai un vairs tik vienkaarshi nepadodas sasildiishanai.
tur veederaa ir auksts, auksts kaa skaabeetu kaapostu toverii, un tikpat skaabs.

es nezinu, vai es tur ko varu liidzeet.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Apr. 4th, 2018 | 07:14 am

nav jau nekā, ko sacīt. miegs nenāk

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Mar. 28th, 2018 | 12:32 am

šonakt sapņoju ka eju uz kebabu bet pie ieejas attopos, ka neprotu runāt angliski, nezinu, kādā secībā pēc kārtas jāsaka vārdi lai izveidotos jautājums un neatceros, kādas ir naudas monētu vērtības

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Mar. 25th, 2018 | 01:48 am

pimpis nahuj

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Mar. 25th, 2018 | 01:27 am

Sestdienas nakts. Ēdu voblas, skatos sixteen candles, un gaidu, kad mans mīļotais dos ziņu par savu nokļūšanu drošībā (lasīt arī kā: ķengaragā). The real life of 20 year old girl from eastern europe.

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Mar. 21st, 2018 | 08:59 pm

aizvedu tevi pastaigāties uz kuģa klāja
lai gan atdzisusi ir svelme mēs esam spējīgi kontakteties
temperatūra mūsu ādās ir gandrīz vienāda un tā vairs neizraisa otrā
alerģiskas reakcijas

es atceros arī ka puve ir summa mitrumam un siltumam
un līdz ar to iezīmēju mūsu leduslaikmetu
par ideālu pie kura mūžīgi tiekties
un pretēji tam, ko mācījusi audzināšana
atdzist

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Mar. 20th, 2018 | 06:37 am
music: moist vagina

haha man arii patiik mariaana :-D

Link | Leave a comment | Add to Memories


(no subject)

Mar. 20th, 2018 | 05:48 am

pavisam tuvu man esi tu kas
neaizskarams uz ko nevar
skatīties tieši ko
nevar saķert aiz rokas varbūt
tikai uz vienu
uz vienu

es nevaru to
un tu to arī
nevari
un nav mēs nav mūsējā
nav puses no kurām varētu ielenkt
un es domāju ka arī es
esmu perifērijā
bez atspulgiem cilpo saules zaķi
un tu

un (es?) sargāju tavas acis
(ir jāsargā)
no saules un tu esi
izplūdis tu
esi izplūdis tu
esi ieplūdis
samirka manas
manas piedurknes sāļas
peļķes uz palodzes
piespļautas rokas

mēs abi zinam to vietu kur
aizraujas

tu stāvi baznīcas zvanā
nomācies
uzsists zilums uz plānas ādas
mans
sapņu dilonis
sapņu dilonis
sapņu dilonis
sapņu dilonis
sapņu dilonis

Link | Leave a comment | Add to Memories