|
[02 Jun 2025|03:29am] |
|
Šī istaba ir pārāk tumša. Četras lampas to apgaismo no dažādiem stūriem, bet to spuldzes ir pārāk blāvas. To tonis ir slimīgi dzeltens, atskaitot augu lampai, ko pērn nopirku, ziemai nākot. Ziemā cilvēki hibernējas savās istabās, un ir svarīgi, ka tajās atrodoties, nekļūst nelabi. Gatavot istabu ziemai ir kā iekārtot terāriju ķirzakai, kurai nepieciešami ļoti specifiski apstākļi, lai tā justos laimīga. Man nav pareizās spuldzes, mana acs to jūt un tas mani satrauc, tas rada vieglu diskomfortu, kā kaitinošs izcilnis autobusa krēslā, kas viegli bet jūtami visu ceļu duras mugurā. Tās ir pārāk dzeltenas, mani tas satrauc.
|
|
| tā kaut kā |
[19 May 2025|10:28pm] |
Šodien nekas daudz vairs nenotiks un tas ir O.K.
Amerikāņiem neesot daudz veloceliņu un paciņa cigarešu maksājot piecpadsmit dolārus. Tā man stāsta mans amerikāņu draugs.
Man garšo gruzīnu granātābolu vīns, bet es atturos. Man garšo korejas burkānu salāti, bet Dimdiņi viņus taisa tik saldus un maigus, ka nākas piešļākt klāt kārtīgu šļuku 9% etiķa.
Vārīšu rīt no rīta pupiņu zupu. Nopirku kaulus, ribas, cūka. Varēšu ēst līdz ceturtdienai vismaz. Vispār baigi labi tā.
Gribu nopirkt stikla cepešplātni, to, kurā var cept sacepumus vairākām dienām. Tas ir ļoti atvieglojoši -- katru dienu nedomāt par to, ko gatavot sev ēst. Tā var arī palikt neēdis.
Pieteicos visādiem projektiem. Uzrakstīju kopu. Dabūju redaktori grāmatai. Nākamgad, cerams, valsts iedos naudu. Domāju par nosaukumu - piena mugurkauls.
Gribu snusu.
|
|
|
[11 May 2025|02:27am] |
vēl es jūtos bezmērķīga un mazliet vientuļa un apjukusi un nezinu, ar ko piepildīt savu dienu
esmu ventspilī rakstnieku mājā un esmu sarunājusi redaktori jaunajam krājumam
man vajadzētu priecāties bet es jūtos tik saspiesta galvā, it kā es būtu melnais caurums uz kuru spiežas visa pasaule reizē
kaut kāds sastingums stulbums kaut kādi savilkti muskuļi
|
|
|
[11 May 2025|02:23am] |
|
jūtos faking jocīgi. man šķiet, ziemā pārāk daudz reižu ļāvu sev iemīlēties (nelaimīgi) un šobrīd kaut kas manī ir bišku par daudz apdauzīts, jūtos tāda kā atsaldēta un stulba, kā atsalusi, bet skumjas jau tuvojas - tas ir labi, kad paraud, tad pāriet. Bet pagaidām nenāk, tuvojas, bet nepienāk. Nevaru paraudāt. Neko nevaru padarīt, nekādu īsti interešu. Besī visu laiku piedzimt no jauna, tas vienmēr ir tik nekomfortabli. Laikam tāpēc to sauc par "iziešanu no komforta zonas", jo šobrīd es nudien jūtos ārkārtīgi nekomfortabli
|
|
|
[26 Apr 2025|09:32pm] |
26042025
pasaule ir spogulis
gaisma, atsitusies pret gludeno virsu
sabirzt miljons saules zaķīšu baros
|
|
|
[04 Mar 2025|11:27pm] |
ja viss ir pārāk ērti, ja nav vairs jākustās, tā ir kā puve, pelējums, kaut kas tāds kas ēd un kakā vienā vietā, kā zemākie meža slāņi bet slapji, kā purvāji bet smirdīgāki
ir tik daudz stāstu kuri notiek tāpēc ka kādam bija jānogādā ziņojums, vēstules bija jāgaida ilgi bet tās nozīmēja vairāk, es varu sazināties ar tik daudziem cilvēkiem šajā datorā, pārāk daudziem, man reibst galva, es nemāku apstāties
es nogurstu visu laiku
es negribu dzīvot meža vidū es vienkārši gribētu laikam lai viss nav tik ļoti ātri sasniedzams
vismaz man ir maz naudas
|
|
|
[23 Feb 2025|10:13pm] |
|
Nevaru nomierināties. Gribas izbēgt no šīs sajūtas. Nav spēka, nē, nekas neinteresē, bet ir enerģija. Esmu neiedvesmota bet pilna ar nervozu enerģiju, kur to raidīt? Kas šis par jobanu stavokli. Šobrīd mēginu no tā tikt vaļā rakstot. Ostins atnāca, uzkāpa uz mana vēdera, aizgāja prom. Es gribētu tādu labu īstu sarunu šobrīd par kaut ko interesantu ar kādu. Ziema ir iznīcinājusi kaut ko, bet tas atdzims.
|
|
|
[23 Feb 2025|10:03pm] |
|
vēl man patīk mīļoties, bet nav ar ko. nē, šodien mīļojos ar R. Mīļoties ir labi, izdalās labie hormoni
|
|
|
[23 Feb 2025|10:02pm] |
|
man patīk vīrieši, jo viņi ir smagi. varbūt man vienkārši vajag smago segu
|
|
|
[23 Feb 2025|12:28pm] |
No rīta meitene ar pērļu kaklarotu atnes karameļu tēju ar pienu, "tai vajadzēja ievilkties ilgāk, bet es biju nepacietīga," viņa saka. Viņa šķiet kā Tūves Jansones izgudrota, no plaukta pie griestiem pret mani bolās papjē-mašē velna ģīmis. Pēc mirkļa istabā ienāk viņas dzīvokļbiedrene, viņai ir zaļi mati un knariņi no kaut kādas seksa konferences, nu, tur visādi moderni tamponi ar kuriem var iet peldēties, mīlēties un tamlīdzīgi.
Pa ceļam uz mājām ir ielas, uz ielām ir ledus kalni, krāteri, ielejas. Rimi es nopērku karameļu tēju, diez, kur viņi salasījuši tās karameles, kur tās zied?
Šodien uz mūsu dzīvokli nāks draugi, paziņas, visi nesīs sev līdzi drēbes, steidzīgi gāju dušā un norāvu dušas aizskaru, tad uzsildīju plītī rimi saldēto lazanju -- otro reizi, pirmo reizi to sildīju vakar, kad piepeši ieradās meitene ar pērļu kaklarotu un cepuri, un aizrāva mani sev līdzi.
|
|
|
[23 Feb 2025|12:22am] |
Februāris-bebruāris. Esmu nedaudz nomierinājusies.
Vakar Sandis bija Alepo, runājām, raudāju. Guntis Kurišs pamanīja, prasīja kāpēc.
"Man salauza sirdi"
"Šitais fujaks? Ar šitiem sūdīgajiem matiem!?"
Sandris aizskrien prom, pazemots.
Nu, laikam labs boifrenda tests, vai var panest manu sargeņģeli Gunti Kursišu
|
|
| dienasgrāmatas ieraksts 22.februārīl 2025. gadā, vakarā. |
[23 Feb 2025|12:21am] |
kopš dzeru fluanksolu, vairs nevaru padomāt. Domāju lēni un neiedvesmoti. kā dārzenis
Man nevajag antipsihotiķus
|
|
|
[23 Feb 2025|12:21am] |
Kad man būs daudz naudas, es noīrēšu mazu istabiņu mansardā, ar vienu lielu logu šaurās sienas galā. Pretī tam būs mans pieticīgais koka galds un koka krēsls. Istabai būs koka grīda, vietām atliekušies dēļiem. Naktī svilpos vējš. Tur, pie sienas, būs arī mazs matracītis ar plānu palagu un vecu deķi izbalējušiem ziliem ziediem apgleznotā lina pārvalkā. Vēl tur būs desa, maize, sviests un nazis.
Tur es iešu rakstīt, tas būs mans birojs. Esmu par to sapņojusi jau kopš agras bērnības, tāds manā iztēlē ir īsts rakstnieks. Vai mākslinieks. Kā Melsonīmo melu zemē, viņam bija jumta istabiņa. Vai kā galvenajam varonim grāmatā “Bads”, pat daži Sagānas grāmatu tēli mīt tādās istabiņās.
Īpašnieks mājai, protams, dzīvo turpat, tikai zemāk, kur istabām ir augsti griesti. Pirmajā stāvā ir ēstuve. Mājai ir malkas apkure. Par istabiņu es maksāju divi eiro dienā. Ja piemet vēl eiro, no rīta var dabūt karstu kafiju no letes.
|
|
|
[19 Feb 2025|02:59am] |
|
kad nomirsu, kadam jauznemas savakt info no visiem blogiem, koesmu wordpresos un blogspotos un klabos un citur veidojusi kops legit 2006 gada, un kur rakstits tik daudz ka var apvemties.
|
|
|
[13 Feb 2025|07:14pm] |
|
Klausos kalniņu, menuetu, mielavu, whatever, kārtējā nelaimīgā mīlestība, cerība mirst pēdējā, bet arī tā ir mirstīga. Vēl gan, maita, turās. Spītīgā kuce.
|
|
|
[09 Feb 2025|02:08am] |
Mīļās meitenes, Velga, Ieva,
Kā tur ir?
Austra, stāsti,
vai atsūti skaistu sapni, un saki,
vai apziņa pastāv ārpus telpas?
Vai tavs vārds tev vēl kaut ko nozīmē, Virdžīnij?
Silvija, Sāra, vai kaut kas ir palicis pāri?
Vai tur kaut kas ir, dārgā Anne?
Vai pastāv mūžība?
Violeta, vai atceries ceriņus?
Elīze, Assia, Unika, jūsu vārdi
nav aizmirsti, Irina, pat ja pastāv tikai taustāmā pasaule,
un aiz tās nav nekā, tikai tukšums,
uz pasaules turpināšanās
ir piesaistīta vārdam, ne ķermenim,’
Žanna, cik skaists vārds, Eleonora – gandrīz kā manējais,
tas ir briesmīgi, tā nevajadzēja notikt,
saproti, Marta, bet varbūt man ir aizspriedumi.
Par spīti tam pasaule notiek ārpus morālās skalas,
ārpus melna un balta,
nav ne elles ne paradīzes, vispār nekā konkrēta nav
un neviens nekad nepateiks pareizo atbildi,
jo neviens nestāv otrpus šai ņirbēšanai.
Man pašai būs jāizdomā, ko es šeit daru.
|
|
|
[30 Jan 2025|03:42pm] |
| [ |
music |
| |
Putnu balle - sauc palīgā |
] |
Paldies gaismas diedziņam manī, kas dažkārt liek sev sekot un tu seko. Un dažkārt viņš aizved tevi tur, kur tu sajūties...kur tu sajūties kaut kā netā, ne savā vietā. Un tu beidzot to pamani -- šī nav tava vieta, te tu nejūties labi.
Un kā izrādē tev acu priekšā izspēlējas ainas, kuras skaidri, kā bērnam stāstot, parāda ļaudis un lietas tādas, kādas tās ir, kādas tās vienmēr patiesībā ir bijušas, un tu saproti, ka tev nepatīk. Ka tev nekad īsti nav tās patikušas, vienmēr kaut kas ir bijis mazliet šķībi, mazliet neērti. Varbūt tev likās, ka tajā ir kaut kas risināms, ka šis saspringums reiz kulminēs un eksplodēs patiesības un mīlestības mutuļos, ka tas tiks pārvarēts.
Tāda mācība. Varbūt nudien dažkārt ir tā: reizēm mēs paši, neviena nelūgti un neskubināti, uzliekam sev par pienākumu risināt to, kas nav jārisina, pārvarēt to, kas nav jāpārvar. Varbūt ir saspringumi, kas vienkārši ir saspringumi, un par tādiem tos arī jāpieņem. Nevajag mēģināt no akmens izmīcīt mīklu.
|
|
| 20 janvāris |
[20 Jan 2025|07:21pm] |
Negulēju. Naktī skaists brauciens ar riteni mājup no Atgāzenes, cauri Arkādijai, tur dīķī divi balti gulbji. Visu ceļu līdz centram neviena cilvēka.
Sarakstīju visādas blēņas. Aizgāju uz Lielsunmazs pēc "Kā ārprāts man izskaidroja pasauli", ko tulkojusi Signe, parīt desmitos bronhīta ieraksts. Mazliet pat pastrādāju, bet pusē sāku just negulēto nakti. Tomēr bišku par agru iet gulēt. Pusastoņi. Pamodīšos četros. Cenšos sevi dresēt. Varbūt jāsapīpējas un jāpaspēlējas ar akordeonu.
|
|
|
[20 Jan 2025|02:02pm] |
| [ |
music |
| |
simanovichs -- miilas strateegijas |
] |
decembrii izgaaju cauri konkreetai naavei un kopsh taa laika ar mani notiek visaadas prieciigas sagadiishanaas.
bet tas ir labi -- taadas naaves -- taa bija novecojusi Persona (lasiit kaa no freida) kaa veca aada chuuskai un man vnk bija jaaizdziivo mirshanas saapes
tagad juutos mazliet taa it kaa buutu izrauts strutains zobs
es juutu kaut kaadu kaut kaa neesiibu savaa apzinjaa.
es pamaniiju ka kaut kas ir mainiijies kad liekot bildes netaa sapratu ka vairs nejuutu bailjpilnu nepiecieshamiibu sevi paskaidrot
kad process nosleegsies, domaaju, buushu beidzot gatava kaut kam romantiskam. taa kaa esi gatava, providence
|
|
| pār mani sāk pārmākties baisma nojausma ka šitā arī būs vien jāturpina kulties |
[29 Dec 2024|02:36am] |
|
vai, kā sacīt jāsaka, "In each case, Dasein is its possibility"
|
|