nekurzeme [entries|friends|calendar] zilnezal [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

es atkal asiņoju [29 Oct 2023|10:35am] esmu vāja un asiņoju. jau otro dienu. dzeru ketanovu. jau ceturto tableti 48 stundu laikā. nē, es meloju, trešo. bet pirms tam izdzēru sešas ibuprofēna (500) tabletes. jā, es zinu, ka no tā nav lielas jēgas, pērngad pēc gudrības zoba izraušanas man dakteris skaidroja, ka iemesls, kāpēc nav jēgas dzert vairāk par trīs četrām ibumetīna tabletēm diennaktī nav saistīts tik daudz ar nierēm vai aknām, kā ar to, ka viņas vnk sasniedz kaut kādu efektivitātes līmeni un tam ir kaut kāda diennakts kvota. nu, tjipa, nestrādā. es nezinu, kāpēc man tik drausmīgi sāp, tā ir bijis vienmēr. es tikai nesen sāku lasīt, ka varbūt man ir kaut kāda kaite, piemēram, endometrioze (tas nozīmē, ka tie audi, kas glumiem gabaliem izkrīt no manis mēnešreižu dienās, aug ne tikai ap dzemdes sieniņām, bet arī ap citiem audiem, piemēram, olvadiem. to nevar atklāt ar nekādiem rentgena stariem, tikai atgriežot mani vaļā un uzreiz sliktos audus izkasot laukā. izklausās drausmīgi, man ir bail. un man arī nav sava ginekologa. bet pēdējo gadu laikā esmu ievākusi kādus 10 dažādus ginekologu numurus no draudzenēm, paziņām un nepazīstamām sievietēm. es pat esmu mēģinājusi pierakstīties, bet katrreiz, tieši tad, kad esmu sagatavojusies zvanīt, neviens neceļ, bet ja paceļ, tad saka, lai "zvanu rīt". bet "rīt" man nav spēka vai es aizmirstu. esmu vāja un apātiska. agrāk es nezināju par četriem gadalaikiem, kuriem sieviete iziet cauri katru mēnesi, zināju tikai, ka pirms mēnešreizēm sievietes paliek "psihas" un "hormonālas". kopš lejuplādēju aplikāciju "flo", dzīve ir kļuvusi skaidrāka un vienkāršāka, bet vienlaikus tajā ieviesies neliels izmisums, redzot, cik predeterminēta ir mana ikmēneša apātija, bezspēks, galvassāpes un raudulīgums/aizkaitinātība. kad nezināju, kad tieši to gaidīt, jo nesekoju saviem cikliem, pat nepiefiksēju kalendārā mēnešreižu datumus, tad varēju allaž domāt, ka tā ir "sagadījies", ka jūtos kaut kā, ka tam ir kaut kādi zvaigznēs rakstīti, neizskaidrojami, karmiski, nezinu, whatever, iemesli. tagad es zinu, ka iemesls ir vienkāršs - es esmu sieviete. man ir sievietes orgāni. mans ķermenis visu laiku ir pārmaiņu procesā. un es nevaru sevi no tā nošķirt, es nevaru sevi iztēloties kā bezķermenisku būtni, ēterisku gaismas ķermeni, jo mans asiņojošais, hormonālais, mainīgais ķermenis ir iekļāvis mani sevī stingri un neizbēgami. esmu vāja šodien un man tas riebjas, bet vismaz esmu mierīga. varbūt pat pārāk mierīga. bet tas ir labāk, kā būt aizkaitinātai. un jau pēc pāris dienām es atkal būšu priecīga, enerģiska un kārtošu istabu. un šis stāvoklis aizmirsīsies kā neatņemama bet pārejoša daļa no laika, kas turpinās tu-tuk, tu-tuk post comment

[14 Sep 2023|09:58pm] es tevi mīlu tik ļoti, ka iemācos sevi pabarot aiziet laicīgi gulēt dzert divus litrus ūdens dienā doties pastaigā reizi dienā nerunāt par sevi sliktu nedomāt par sevi sliktu es tevi mīlu tik ļoti ka iemācos paņemt pauzi nedarīt sev pāri es tevi mīlu tik ļoti post comment

maigums [14 Sep 2023|09:25pm] tas laikam ir mazliet bīstami, just tādu atdevību pret cilvēku. nu, ja nu viņš nomirst. vai izrādās kretīns. lai gan nu jau pagājuši astoņi mēneši ar astīti, kopš esam kopā, un nekas tāds, kas radītu manī bailes, nav parādījies. parasti jau tas notiek ātri - tev kāds ļoti patīk, tu jūties tik tuvu, un tad ir tā viena frāze, kura tev liek apstāties neticībā. kura šķiet kā pateikta no pavisam svešas, nesaprotamas mutes, citas pasaules, pret kuru tu jūties tāds kā pārāk ievainojams, tāds kā nesaprasts. bet ir grūti noticēt, nu, ka ir kāds tik saprotams. un tik maigs. es neteikšu "tik labs", jo tas allaž izklausās kaut kā kategoriski, kaut kā pēc nosacījuma, kaut kāda rāmja, sastinguma, kas izslēdz cilvēcību. bet viņš ir maigs. un jūtīgs. un vērīgs. un iejūtīgs. un raksta tā, ka es jūtos, kā lūkojoties ievainojamībā pašā, kad lasu viņa sarakstīto. es izjūtu tik lielu maigumu, kādu vari izjust tikai tad, kad tavi audi jūtas droši, kad tavs ķermenis bez vārdiskas pārliecināšanas jūt, ka ir drošībā un ir mīlēts. rīt viņš brauks ciemos, un kad es par viņu iedomājos, es kļūstu maiga. post comment

[14 Sep 2023|07:39pm] saulītes, peciņas, zaķīši, mēnestiņi zaķīši, saulītes, peciņas, mēnestiņi peciņas, zaķīši, mēnestiņi, saulītes reizēm manī pamostas bailes tās ir zaķa bailes, stirnas bailes kad tā krēslas laikā iet cauri biezoknim nervi uztver katru mazāko kustību viņa sper soli pēc soļa kā iedama pa smalku metāla virvi kas nostiepta pāri bezgalībai muskuļi nospriegoti kā stīgas klusums pret to atsitas atklājot, ka arī tajā slēpjas kustība un tā skan gandrīz nemanāmi un sāpīgi post comment

[13 Sep 2023|09:21pm] Esmu iemācījusi sev, kā būt pieaugušajam. Būt pieaugušajam – tas nozīmē būt cilvēkam, uz kuru var paļauties. Cilvēkam, kurš zin, kur kas atrodas. Cilvēkam, kurš ir mierīgs vai vismaz – zin, kā nomierināties. Pasaulei man apkārt ir tendence atkal un atkal izjukt, tā ir kā kā atspulgs ūdenī, kuru atkal un atkal iztraucē vējš un kustība. Tā ir kā atspulgs ūdenī, jo tās konkrētība patiesībā ir tikai ilūzija, tikai mierinājums. Es to zinu. Es to esmu zinājusi vienmēr, tikai agrāk tas manī radīja bezspēcības sajūtu – es neredzēju jēgu pūliņiem kaut ko sakārtot, jo tas viss, galu galā, atkal un atkal izjuks, tas viss, galu galā, ir tikai vibrāciju rotaļa, gaismas un skaņas viļņu atsišanās pret maniem maņu orgāniem, un es nevaru pārlieku paļauties uz savu smadzeņu interpretāciju tam, ko tas viss nozīmē. Bet tad es turpināju eksistēt. Un, lai arī viss turpināja būt tikpat trausls un šķīstošs, viss tomēr turpināja pastāvēt. Vienā upē atkal iekāpt nav iespējams, bet tomēr upe, kurā iekāpt, paliek. Un, ja izmainās upes gultne vai upes posmā izsīkst ūdens, ir gana daudz citu ūdenstilpņu, kurā atkal un atkal es varu kāpt. Varbūt runa nav par upi vispār, bet par ūdeni, kas to veido. Arī ūdens paliek. Kad ūdens vairs nebūs – nebūs arī dzīvības. Tā nu man jāsamierinās ar to, kas paliek un to, kas pāriet un mainās. Kamēr es palieku, man jāatrod veids, kā iesaistīties rotaļā ar visām pārējām pasaules daļām, kuras paliek. Un, kad es beigšos, tad beigsies arī mana kustība, un es varēšu vairs nekad neko nekārtot. 1 comment|post comment

bezmiegs [11 Sep 2023|06:02am] enīvei. droši vien vajadzētu gulēt. ir seši no rīta. cenšos sevi pārmēru nezākāt. nekas, nekas, rīt (šodien) aiziešu gulēt laicīgi un tad pamodīšos arī normāli un režīms būs atpakaļ sliedēs. kam gan negadās laiku pa laikam palikt nomodā ilgāk, varbūt pat visu nakti. mūžīgais jautājums gan: censties iemigt tagad, vai labāk izvilkt dienu un laisties miegā deviņos? nekur man šodien tāpat nav jāiet. es varētu vienkārši laiskoties savā istabā rakstnieku mājā ar aizvilktiem aizskariem. post comment

dr. katz, professional therapist [11 Sep 2023|03:59am] iesaku paskatiities, juutuubee var atrast seerijas. ir labs. shobriid skatos otro reizi, pagaajushi jau kaadi seshi gadi kopsh pirmaas reizes. aizvien censhos saprast, kaa saakt raksriit jaunos tekstus. manii ir tik daudz, bet es nezinu, ar ko saakt. vai tas ir mans udhs? pieraksts telefonaa: "i think i need them to be stories that i'm telling someone. but i can't trick myself - there has to be a real (for me) recipient" post comment

mike oldfield - get to france [09 Sep 2023|11:05pm] katru reizi, kad dzirdu šo dziesmu, es sajūtos es nezinu kā to nosaukt tie ir vairāki vārdi, vairāki sajūtas aprakstoši vārdi viens no tiem ir droši tad ir laikam nostaļģiski, cerīgi? mazliet tā, kā pasaule izskatījās bērnībā - bērnībā, kuras atmiņas man ir savijušās ar sapņiem, kurus bērnībā sapņoju mani sapņi vienmēr ir bijuši tikpat vai vēl īstāki un intensīvāki kā nomoda dzīve es nekad nesaku "reālā dzīve", jo es neticu šim nošķīrumam manos sapņos ir kontinuitāte, tāpat kā nomodā es nonāku vietas, kur esmu bijusi citos sapņos un izpētu tās tālāk es nevaru skriet, bet es esmu iemācījusies lekt ļoti, ļoti augstu un man sanāk arvien augstāk un augstāk es zinu ka tie ir sapņi šajos sapņos bet tas nenozīmē, ka man šķiet, ka tie nav pa īstam. es vienkārši zinu, ka esmu citur. un es lecu tik ilgi un augstu, ka gandrīz lidoju. es biju lielā šķūnī vienā sapnī un visu to sapni ļoti apzināti lecu no sienas līdz sienai, pretējai sienai, lēni pārlidojot 1 comment|post comment

masāža [09 Sep 2023|10:16pm] kad princis ir skumjš, es masēju viņa muguru, galvu, seju, kājas, rokas. sākumā viņš jutās tāds kā vainīgs, it kā nebūtu pelnījis, ka par viņu rūpējas tāpat vien, aiz mīlestības. pamazām viņš sāk pierast, bet tāpat ikreizi apstādina mani pārāk ātri, sakot, lai nepārpūlos. kā gan es pārpūlētos? kā gan mani varētu tas nogurdināt - varēt pieskarties cilvēkam, ko mīli un zināt, ka tavi pieskārieni atslābina viņa muskuļus un nomierina viņa prātu. pieskarties kādam, kuru tu mīli un nesāpigi, jo maigums ir abpusējs. pieskarties kādam, kuram uzticas ne tikai tavs prāts, bet arī tavs ķermenis - neapvārdojams un jutīgs. post comment

[09 Sep 2023|10:14pm] godiigi teikshu jums: izdotajaa literatuuraa uz labu laimi skatoties graamatu iespeeja atrast kaut ko aizraujoshu un origjinaalu ir nesaliidzinaami mazaaka, kaa uz labu laimi atverot nejaushu cibas dienasgraamatu. 1 comment|post comment

[09 Sep 2023|10:01pm] vēl es gribēju pateikt ka jūtos faking ahujenna pēdējā laikā. nu, protams, saule un labi antidepresanti. bet esmu apguvusi arī rīta un valkara rutīnas, smadzenes 25+ beidzot izveidojušās, un tas, ka es vienmēr skaidri zināju, kādu dzivi gribu arī ir palīdzējis. bet tur noteikti ir daudz visādu elementu. esmu pateicīga prtms dieviņam sev draugiem un terapeitam. un viss pāriet protams. bet es vēlos vnk piefiksēt, ka ir zaibis. un pat ne māniski zaibis. es jūtos mīlēta un jūtos patiesa. bučiņas. post comment

[09 Sep 2023|09:56pm] vot vēl ko es domāju es tagad esmu mēnesi rezidencē ventspils rakstnieku mājā. nu, starptautiskajā. man ir visādi teksti. bet es nezinu. man šķiet, ka es kā prioritāti sev vēlos nolikt - kas man būtu interesanti? ko es gribētu lasīt? citādi es sevi iedzenu kkādā sastingumā kur sāku pārāk daudz domāt par to, kas ir un nav rakstīšanas/publicēšanas vērts. tajā pat laikā grūti par to nedomat - es gribētu, lai mani šoreiz izdod neputns. mana galva ir tajā iecementēta un neko citu es negribu. mans ego to grib. un man par daudz galvassāpju sagādā šīs mazās izdevniecības, ar kurām sastrādājos pirmajos divos krājumos. nu, un es neiebilstu arī pret to procentu iegūšanu no ienākumiem (tāds prieks man nav bijis). bet nu tas nav par naudu. es gribu vnk izdevniecību, kura zina, ko dara un dara to labi un atbilstoši maniem standartiem. bet skaidrs, ka ar mazākām izdevniečībām (salīdzinot ar zvaigzni) ir tā tomēr personīgi - nu, kas viņiem patīk? ko viņi grib? nav tā, ka es pielāgotos, bet tas mani nomierinātu. manā galvā ir tik daudz interesantu labu aptuvenu stāstu bet tikko kā atveru lapu man vnk notiek kkāds strupceļš. agrāk tā nebija. es gribu ierīci, kas manas domas translē datorā. varbūt jādabū diktofons. bet arī tas nav tas pats. es reāli nezinu ko darīt. post comment

[09 Sep 2023|09:54pm] es vairs nevaru te godīgi parakstīt, jau četri cilvēki man ir teikuši, ka lasot manu cibu. man likās, ka šī ir pati pasaules mala. nepārprotiet, man patīk uzmanība. bet es jūtu kaut kādu iekšēju cenzūru tagad, kad zinu vārdus un sejas vismaz trīs lasītājiem. jūs zinat, kas jūs esat. man nav bail pateikt kaut ko stulbu - man ir bail, ka mani pārpratīsiet vai padomāsiet kaut ko, kas nemaz nav tiesa, un man to nepateiksiet - un es nevarēšu sevi paskaidrot - un tad jūs sartriski būsiet daļu manis padarījuši izkropļotu, nedodot man iespēju attaisnojumam. 2 comments|post comment

[09 Sep 2023|09:09pm] tu aizklāj manu muti kā aku it kā baidītos nejauši tajā iekrist pieliec pieri pie mana karstā vaiga mēs pierodam viens pie otra brīžos kad nerunājam bet uzmanīgi tuvojamies kā dzīvnieki tumšā mežā klusa tumsa es vēroju mūsu ķermeņus neapvārdojamus, jutīgus un mēmus klusa tumsa es ieguļos savos kaulos, muskuļos, liesā, ādā mēs esam divi šūpuļi iekārti vienā zarā tu-tuk tu-tuk tu-tuk tu-tuk post comment

[09 Sep 2023|09:09pm] Kāpēc cilvēki vārdus "upura komplekss" ir pasākuši izmantot kā lamuvārdu, kā pārmetumu, es nesaprotu. Ne tāpēc, ka man šķistu, ka šāds komplekss nepastāv. Es domāju, ka tas ir tikpat īsts, cik īstas ir bailes, cik īstas ir sāpes. Kad lasu vai dzirdu, kā cilvēki citiem cilvēkiem pārmet "upura mentalitāti", es ikreiz domāju – vai šiem cilvēkiem šķiet, ka šie "hroniskie upuri" visi kā viens ir manipulatori? Ka viņu reakcijas ir apzinātas? Jo šis pārmetums to, manuprāt, implicē – ka cilvēki izvēlas justies kā upuri. Ka katru reizi tā ir apzināta izvēle – šādi reaģēt. Ka tas, kā cilvēks uz kādu impulsu reaģē, ir rezultāts racionālam procesam. Laikam jāpiebilst – ka tas vienmēr ir rezultāts racionālam procesam. Jo, protams, ka ir arī gana daudz cilvēku, kuri ir veikuši refleksīvu darbu ar savām reakcijām, kuri ir gājuši uz terapiju vai kā citādi praktizējuši sevis novērošanu. Bet tas nav attiecināms uz visiem pasaules pilsoņiem. Man tomēr šķiet, ka lielākoties cilvēki, kuriem pārmet upura kompleksu ir cilvēki, kuri vēl ir sāpēs. Kuri vēl nav atlabuši no ievainojuma. Kuru reakciju saknes iespiežas citā laikā, desmitiem vai simtiem vakardienu senāk. Arī dzīvnieks, kurš ir ticis sists, sarausies, kad gadus vēlāk kāds pacels roku, lai tam noglaudītu galvu. Ne tikai sarausies, bet arī iekodīs vai aizbēgs. Ko labu tas dos, ja sodīsi to par viņa bailēm? Mēs visi sevi cenšamies pasargāt – mūsu nervi, mūsu smadzenes nepārtraukti piefiksē apkārtējo pasauli, lai izvērtētu, vai tajā neslēpjas kādi draudi. Un, ja reiz briesmas bijušas īstas, tad vēlāk pietiks tikai ar ēnu, kas šķiet tām līdzīga, lai tās, drošs paliek nedrošs, meklētu vietu, kur slēpties. 4 comments|post comment

[08 Sep 2023|07:00pm] Man ir tāda draudzene, kurai zem nagiem ir stikli. Man ir tāda draudzene, āda viņai kā marle, it kā viss ķermenis būtu nedzīstošs ievainojums. Āda viņai kā marle, kas aptīta tik biezā kārtā, ka šķiet gandrīz cieta, gandrīz nejūtīga. Veikalā viņa pērk zāles stikla pudelēs un mērcē tajās savu marles ādu, tomēr, jo mīkstāka tā kļūst, jo iekaisušāks top ķermenis zem tās. Iekaisums niez un viņa velk pār to pirkstus, atvāztus kā dārznieka grābeklis. Bet zem nagiem viņai ir stikli, tie atstāj uz miesas smalkas, sūrstošas vagas, marles valdziņi atdalās un sakūst kopā baltā lapā, kuru izārstēt var tikai pareizi pateikts vārds. post comment

[10 Aug 2023|04:57pm] ir pēcpusdiena, es sēžu kafejnīcā un izliekos, ka klausos. bet patiesībā es domāju par tevi, vai drīzāk - domāju uz tevi. domāju ap tevi. tās ir nekonkrētas domas, drīzāk vīzijas. mans ķermenis domā par tevi, manā vēderā ir tauriņi, ja es tevi tagad satiktu, ja tu tagad ienāktu šajā kafejnīcā, es samulstu un nezinātu, ko teikt, tāpēc kļūtu ļoti asprātīga, tā apslēpjot savu mulsumu. es domāju ap tevi, bet tās nav ilgas, tajās nav nekā izmisīga un tajās ir tikai izmisums. es jūtos privātīpašniecika, es jūtos lepna, es tevi gribu un es gribu, lai visi zina, ka tu esi mans. bet es esmu labi audzināta, tāpēc paturu to pie sevis. lielīties - tas ir bezgaumīgi. bet man ir laba gaume, esmu gaumīga sieviete. šodien es braucu ar riteni un jutu, kā minoties mani gurni kustas ap sēdekli, piepeši man šķita, ka visi to redz, ka visi redz, cik ķermeniska es esmu, ka visi, kam pabraucu garām, var sajust manu ķermeni. es jutu savus gurnus kustamies un domāju par tavu locekli, vai tā ir peņa skaudība? man ir tikai tava peņa skaudība. es gribētu, lai tas man vienmēr ir līdzi, un es to varu spaidīt pirkstos, lai nomierinātos. es gribētu to mīcīt un spaidīt - tādu mīkstu un atsperīgu un elastīgu un siltu - piespiest pie sava vaiga un nomierināties. post comment

[09 Aug 2023|03:26pm] seksualitāte uzreiz liek domāt par ķermeni, kas ir muļķīgi, nē, es teiktu, tas drzāķ ir nepietiekami. mazliet par daudz, mazliet par maz. es domāju, mīlestības tomēr arī ir daļa no seksualitātes, vispār sie termini mani ārkārtīgi nomāc, man liekas, ka tie atņem kaut ko īstu un cenšas to sadalīt mazās kategorijās, kuras aprij to, koi var sajust ar ķermeni. vai tiešam var nosaukt vārdos to, ko var sajust ar ķermeni? vai sajūtas var izteikt vārdos. cik tuvu vispār tam var pietuvieties?’ seksualitāte. manai draudzenei ri jaunas smaržas no seksa veikala, feromonu smaržas. viņa saka, ka tās pašas par sevi nekā īpaši nesmaržojot, bet izceļot tevis paša aromātu. un tad vīrieši tevi gribot. vai visi vīrieši? es vaicāju. nē, nu, nezinu, nezinu. galu galā viss ir ticības jautājums. kā ar ticību vārdu nozīmēm? seksualitāte. kas ir seksualitāte. kas ir seksualitāte? kāpēc tam jābūt tik sadalīti. seksualitāte. erotika. mīlestība. ķermenis. bauda. vārdi. sajūtas. domas. emocijas. un buda savos pirkstos tur nolauztu ziedu. post comment

[31 Jul 2023|09:19pm] es ļoti gaidu septembri iešu uz jūru katru dienu atskaitot tās, kad būs slinkums post comment

[31 Jul 2023|09:16pm] vīrietis kuru es mīlu apšuj savus kreklus smalkām auduma strēmelītēm no rītiem ir kluss vakaros nesmēķē, tā vietā dzer liepziedu tēju no baltas krūzes pērk atkal un atkal tos pašus baltos kreklus ar melno svītru pie viņa gultas ir logs cauri kuram istabā lūkojas egle vakara saule to iekrāso īpašā tonī ----------- es nezinu kā to sauc tad viņš saka - skaties cik skaista gaisma un es skatos vakara gaismā viņa skropstu gali iekrāsojas īpašā tonī --------------- es nezinu kā to sauc un es saku jā tik skaista gaisma post comment

navigation [ viewing | 20 entries back ] [ go | earlier/later ]