[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
- Innocent in the Nest (early childhood)
- Explorer in the Cocoon (middle childhood)
- Thespian at the Threshold (early adolescence)
- Wanderer in the Wilderness (late adolescence to early adulthood)
- Soul Apprentice at the Wellspring (soul initiation begins)
- Artisan in the Cave (giving the soul's gift form)
- Master in the Sea (mature adult, cultural contribution)
- Sage / Elder (elderhood)
| Wednesday, September 30th, 2026 | ||
|
ulvs |
11:19p | Turpini eksplorēt I Bill Plotkin, American depth psychologist, wilderness guide and founder of the Animas Valley Institute. He presents the model in Soulcraft (2003) and most fully in Nature and the Human Soul (2008). He calls it the "eco-soulcentric developmental wheel" (the Soulcentric Developmental Wheel), and it is the life cycle of a person who matures toward a soul-rooted, nature-connected adulthood. The eight stages, in order:  II The Stages Matrix - tas pats, plus, vērtējuma sistēma (Terija O'Fallona). https://www.stagesinternatio |
|
ulvs |
10:05p | musicianship (mūziķa kuģis) Esmu uzkačājis ģitārspēles prasmi līdz 7,5/10. Visvairāk lepojos ar jauniegūto konsistenci. Man vienmēr ir bijis problemātiski nevis izdomār kaut ko interesantu, bet nospēlēt to bez mikro kļūdām. Komponēšanā gan tikai knaps 5,5/10. Bet es zinu, kāda medicīna man ir nepieciešama. |
|
nelabrit |
2:33p | Šodien pēc ilgiem laikiem pamodos ar modinātāja zvanu 9:50, jo man bija pirmā darba intervija šajā bezdarbnieku procesā. Domāju, ka gāja labi. Vismaz tie, kuri intervēja iedeva man dažus komplimentus un es pati arī neiebilstu tur strādāt, bet pagaidām cenšos to pārāk neiztēloties, jo priekšā vēl atlases otrā kārta. Esmu dzirdējusi tik daudz briesmu stāstus par darba meklēšanu, ka mani iepriecināja vismaz iespēja ar kādu sakarīgi parunāties. Ja godīgi nezinu vai gribu tik drīz atgriezties darba vidē. Pēdējo reizi man bija ilgstoši brīvs laiks 2020.gadā, kad sākās covids un manā dzīvē viss aizgāja riktīgos neceļos. Pat nezinu par cik brīvu laiku to var nosaukt, ņemot vērā, ka man bija pēdējais gads bakalauros. Šodien arī aprit precīzi 2,5 mēneši kopš manas pēdējās darba dienas, kā arī mēnesis kopš esmu normāli atpakaļ Rīgā. Vēljoprojām jūtos nogurusi, bet noteikti paliek labāk, kas principā ir galvenais. Jāatzīst, ka esmu varbūt arī nedaudz palikusi apsēsta ar labbūtības ieviešanu savā dzīvē un citreiz mani māc domas par to, cik ilgi līdz viss atkal sačakarēsies. Vēl tikai mācos šādām domām ilgi nepakļauties. |
| Tuesday, September 29th, 2026 | ||
|
mazinais_ezis |
7:21p | They should invent a body that doesn't keep the score Fizioterapeits nesen informēja, ka pat vismazākās traumas var atstāt ilgstošu ietekmi uz manu ķermeni, kas liek man domāt, ka sāpes manā muguras lejas daļā un gūžā visticamāk ir ar kaut kādu vismaz nelielu saistību ar manu nepatīkamo pieredzi pusaudžu laikā. Es jūtos ārkārtīgi briesmīgi par to. Gandrīz katru gadu liekas, ka nu jau esmu tam visam ticis pāri, un gandrīz katru gadu attopos ar jaunām problēmām kuru saknes joprojām ir nu jau 10 gadu sena pagātne. Kā bļeģ lai dzīvo ar šito sūdu? :D Esmu darijis visu, lai man būtu normāla dzīve, bet kāds no tā visa prikols, ja es pat īsti nespēju normāli pastaigāt. Viegli iekrist kaut kādā victim mentality, bet nu fuck man. Bet vismaz es lieku auto tiesības un drīz varēšu braukt kur vien maciņš un degvielas cenas atļauj. Varbūt izdosies aizbraukt arī uz Korn koncertu? Tad jau redzēs kā dzīve izvērtīsies. Viss jau ir ok. Man tikai apnicis būt sāpēs. Negribas arī visu laiku lopsīt pretsāpju zāles. |
|
elina |
6:28p | Tik daudz darba, ka man jau ir sajucis septembris ar oktobri un oktobris ar novembri. Nemaz negribu domāt, kā būs ar decembri. Un vēl tie mani principi. Biedējoši svarīgi. Reizēm gribētos kādu nolikt malā, lai vieglāk iet. Bet bail - ja nu tieši tas smagums ir tas, kas mani tur taisnu. |
|
ulvs |
5:58p | Naids pret krieviem latvietim jāredirektē uz darbu ar krieviem, palīdzot viņiem apgūt latviešu valodu. Vai vismaz angļu. (Aiztaisi muti, ja gribi rakstīt, ka negrib mācīties; negrib, jo noteikti nevēlas sastapt tevi) |
|
ulvs |
5:40p | Atklātība, pieredzes (at)gūšana, ķermeniskums medicīnas un uzspiestas vientulības vietā. Raksts tapis ar mērķi veicināt atklātus, intīmus dialogus un aizstāt novecojušo teoriju par "smadzeņu ķīmisko disbalansu" ar holistisku, uz kustību un komunikāciju vērstu izpratni par realitāti. Katram garīgi slimajam ir pienākums pret sevi - atrast citu garīgi slimo, ar kuru izveidot attiecības ar mērķi palīdzēt vienam otram transcendēt savu garīgo kroplumu, izmantojot pilnīgu transparenci par traumas ģenēzes cēloni, kopīgu darbu un savstarpēju pieskatīšanu. Pirms emocionāli reaģējat uz teikto, aicinu izlasīt līdz galam manu, kā Junga skolnieka, analīzi par mūsdienu „dekonstruēto“ sievieti un vīrieti. Sievietes, kuras pārņem viņu animus puse, bieži nespēj veidot koherentas attiecības ar vīriešiem, jo šī dvēseles disbalansa dēļ viņu apziņā notiek nepārtraukta analīze par netaisnībām. Tas ir tas, ko sauc par principa prevalēšanu pār saprātu. Sieviete bioloģiski, un tāpēc arī vēsturiski, ir izteiktāks aprūpes spēks (a force of nurture). Tāpēc, atraujoties no vīrišķības, kuru viņas vēsturiski piedzīvoja kontaktā ar pretējo dzimumu un savienībā ar ko dabiski tika realizēta viņu sievišķā puse, viņas izjūt neaizpildāmu tukšumu. Ikdienā atrautas no sava vēsturiskā stāvokļa (ģimenes, kur blakus vienmēr bija pretējais dzimums), viņas šo tukšumu organiski līdzsvaro, injicējot vīrišķību savā realitātes uztverē: domās un darbībās. Vīrieši, kurus pārņem viņu anima puse, bieži nespēj veidot koherentas attiecības ar sievietēm, jo kļūst pārmērīgi sentimentāli un nes savu vientulību visur, kur iet. Viņi kļūst sociāli raustīgi: sabiedriskās vietās, starp svešiniekiem, stabilas runas vietā plūst nopūtas un citi izsaucieni, jo šāda vīrieša apziņa ir piesātināta ar sevis žēlošanu. Tas var izpausties dažādi, arī kā akls materiālisms, kurā vīrietis dvēseles tukšumu mēģina aizpildīt ar lietām. Un to visu paātrina laikmeta vadošais gars un ekonomikas doma par „the art of the deal“, nepārtrauktu efektivizāciju - neesošas, neīstas vērtības ģenerēšanu no nekā. Ja dzīve kapitālisma verdzības sistēmās (atvainojos par izteicienu), kur cilvēks tiek ieslodzīts kubikulā kopā ar citiem tādiem pašiem apjukušajiem, kurus vada asinskāri un no sava gara atsvešināti cilvēki, lai ģenerētu ciparus (burtiski - digits) no nekā par neko (reklāma, apdrošināšana, banka - visas tās sistēmas, kas sagrūtu, atkal iestājoties dabiskajam stāvoklim: ēst, patverties, vairoties, nogalināt), netiek līdzsvarota ar fizikalitāti, piedzīvojumu, skaistuma meklēšanu un, atļaušos teikt, zināmu dzīvnieciskumu, tā nogalina spēju būt asam. Tā nogalina spēju būt cilvēkam. Skumjākais ir tas, ka psihiskās veselības aprūpes personāls lēni seko zinātnes secinājumiem: oficiālais kurss joprojām ir ķīmija un vientulība/izolācija, nevis, teiksim, fizikāla rutīna un biedrība, kopīga jēgas ģenerēšana. Cilvēki, dzīvodami šādās neefektīvās un ikdienā neorganiskās sistēmās (neorganiskās, salīdzinot ar to, kā realitāti pieredzēja cilvēks lielākajā daļā no homo sapiens evolūcijas laika - kad kustība, biedrība un kopīga jēgas rašana, izdzīvojot, bija katras dienas galvenā tēma), instinktīvi apzinās, ka psihiskās veselības ārstēšanas metodes ar ķīmiju un uzspiestu vientulību vairumā gadījumu ir pupu mizas (rakstu „vairumā gadījumu“, jo, ja cilvēks ir novests tik tālu, ka vairs nespēj domāt un savienot savas darbības ar dzīvības uzturēšanu, zāles un uzspiesta vientulība IR īslaicīgs risinājums). Tāpēc nav ticības, tāpēc apdziest liesma, jo rodas sajūta, ka dzīvē viss ir bezcerīgs. Jo netiek praktizēta jēgas ģenēze. Jo nenotiek kustība kopā ar citiem cilvēkiem. Ar zālēm nevar izārstēt to, ka tu nefunkcionē tā, kā funkcionēja tavi senči. To nevar izdarīt arī ar līdzjūtību. Tikai ar viedu, kontrolētu komforta noārdīšanu, tikai ar maskulīnās piedzīvojumu kāres atgriešanu vīriešos, tikai ar sieviešu berzi ar šādiem vīriešiem! Kaut vai vienatnē, bet eksplorācijai jābūt tieši tādai, kādu to atceries no bērnības! Jo tad tu zināji, kas ir pieņemams un kas nē: gāji un strādāji kopā ar citiem puišiem un meitenēm (ja vien tev nebija traģiska bērnība un tu tiešām nespēj atskatīties uz laiku, kurā efektīvi funkcionēji - tādā gadījumā atvainojos; lūdzu, piedod, ja liku tev justies slikti). Ķīmiskā disbalansa teorija ir zinātniski novecojusi - to atzinusi pati zinātne*. Lai dzīvo desensitivizācijas terapija, lai dzīvo fiziskā terapija, lai dzīvo dziļa, patiesa, atklāta saruna bez jebkādām pretenzijām starp vīrieti un sievieti. Un starp visiem cilvēkiem vispār. * https://www.sciencedirect.com/science/ar |
|
sramgni |
4:36p | mx Manuprāt, mehāniskās tastatūras un to modificēšana ir diezgan cienījama lieta, bet neesmu paredzējis tam veltīt daudz laika un uzmanības. Atdevu vecākajam bērnam Anne Pro 2 ar brūnajiem slēdžiem un pasūtīju sev vēl vienu Keychron C1 Pro ar sarkanajiem slēdžiem – tieši tādu, kāda man ir darbā. Spēļu datoram ir 8BitDo retro tastatūra ar kaut kādiem klikšķīgajiem slēdžiem. Man ļoti patīk mana darba Keychron C1 Pro – gan pēc izskata, gan skaņas, gan sajūtas. |
|
sramgni |
3:57p | eba Nesen kopā ar saviem bērniem noskatījos savu mīļāko japāņu animācijas seriālu – Neon Genesis Evangelion. Kopā ar vecāko bērnu noskatījos arī End of Evangelion, un tagad mēs skatīsimies četras Rebuild filmas. Vēl mēs noskatījāmies Akira, kā arī Ghost in the Shell un Cowboy Bebop filmas. |
|
sramgni |
3:30p | pilsētas velosipēdu Ja kāds vēlas man lēti pārdot savu pilsētas velosipēdu, aicinu pieteikties komentāros. |
|
sramgni |
3:11p | liela velosipēda nelaime Pirms divām nedēļām velosipēdam nolūza stūres iznesums, un pirmajā brīdī pat nopriecājos, jo jau sen gribēju glītāku stūres iznesumu, kas beidzot padarītu manu velosipēdu par ideālo velosipēdu (attēlā velosipēds ar veco iznesumu). Nebiju gaidījis, ka serviss nevarēs divas nedēļas atrisināt problēmu, bet tieši tas notika, un šodien saņēmu zvanu, ar kuru tiku informēts, ka iznesumu ar nekādām metodēm nevar dabūt laukā no dakšas. Tas nozīmē, ka vēl vismaz divas nedēļas jāgaida, kad piegādās dakšu. Tad vēl nezinu, cik ilgs laiks, līdz tiks izdarīts darbs. Ļoti nomāc tas, ka nav velosipēda, kā arī paredzamie izdevumi.  |
|
nelabrit |
2:01p | Šodien pirmo reizi pamodos īsi pirms 8:00, bet nolēmu, ka tas ir par agru priekš celšanās, tāpēc turpināju gulēt līdz 12:00. Toties brokastīs man izdevās uzvārīt perfektu putru un pārāk vāju kafiju. Tālāk klausījos Vikerraadio raidījumu, kurā īsumā apkopoja Latvijas politikas izaicinājumus un iepazīstināja ar partijām, kurām ir vislielākie reitingi. Man, protams, patika smagā nopūta pirms sekoja "vecais oligarhs šlesers" un "neticami populārā kremliste stepanenko". Šo raidījumu par Latvijas aktualitātēm agrāk klausījos ļoti regulāri. Man patīk, ka lielākoties raidījuma vadītāji vienkārši lasa ziņas un brīvi komentē, ko domā un neslēpj ne savas simpātijas, ne antipātijas. Man parasti omu vēl uzlabo dziesmas izvēle, jo viņi vienmēr cenšas to piemeklēt raidījuma tēmai, piemēram, vienreiz pēc sarunas par airbaltic sekoja prāta vētras "lidmašīnas". Šodien tika izvēlēts kaut kāds šlāgeris ar šādiem vārdiem piedziedājumā: taviem sapņiem nav svara / cilvēki domā / dievs dara / svilpoja putniņš uz zara. |
|
mazinais_ezis |
12:12p | Nākamnedēļ jau jābrauc ciemos pie vīra tēva uz Sicīliju. Visi iespējamie mafijas joki jau ir izsmelti, satrauc tikai tas, ka nāksies mazliet iekavēt Akadēmijas darbus, bet nu, ja izbraukāsim arī kādā ekskursijā, tad varēšu paskatīties vai un kāds ir Sicīliešu graff scene. Par tiem mafijas jokiem - Vīra tēvs pilnā nopietnībā apgalvoja, ka esot iepazinies ar vietējo mafijas krustēvu, un nu man jaatdzīst, ka tas liekas highly sketch. Lai gan kaut kur lasiju, ka tieši Sicīliešu (varbūt tā bija Itāļu??) mafijā ir bijis viens no retajiem transguy krustēviem. Pierasts, ka Latvijā visi tie bandīti ir anormāli konservatīvi, bet esot progresīvāki kā tur. Anyways, līdz ceļojumam uz Sicīliju vēl ir kāds brītiņš, pa to laiku jaaiziet pie ārstiem un jāpačeko kā ķermenis tiek galā ar sūdiem. Un jāpastrādā jau arī pie tā diplomdarba un citiem projektiniem. Ārā forša saule, gribētos arī aiziet kaut ko padarīt pa lauku pirms man ir jādodas mācīties braukt, bet sazin kā tas izdosies. Cerams neaizmirsīšos darbos un nenokavēšu braukšanu :-D Current Mood:  brrr |
| Monday, September 28th, 2026 | ||
|
divdabis |
10:40p | filmas šodien esmu noskatījusies jau 25. filmu šogad, kas daudziem kinomīļiem nav nekas wow (zinu cilvēkus, kas skatās gadā 150+ filmas, kas man šķiet insane; citiem šķiet insane, ka es gadā izlasu vidēji 30 grāmatas), bet tāpat līdz šim augstākais rezultāts. 30 noteikti varētu šogad sasniegt, bet tas nav mans pašmērķis. noteikti jo vairāk skatās, jo vairāk gribas. un tomēr man patīk labāk skatīties kino, jo vienai pašai grūti koncentrēties + vienmēr izbesos, ka vienmēr tā viena filma, ko gribu tajā brīdī noskatīties, nav pieejama normāli online. biju uz Uļu šodien, patika, bet nelauzu sajūsmā krēslus, bet noteikti varēja just, ka Avotam šī ir bijusi ļoti svarīga loma. varbūt tā būs viņa mūža loma, will see. vēl gribētos uz Tony, bet gan jau nepaspēšu aiziet uz kino, kamēr tā vēl ir teātros. tad vēl varētu noskatīties Gregg Araki jaunāko filmu I Want Your Sex. man ļoti patika Nowhere, ko ar A un N skatījos manā vārda dienā, tāpēc gribētos redzēt vēl kaut ko no viņa. iet uz "līdz 18 gadiem aizliegts" filmu būtu bik crazy. izrādās, ka arī Ventspils kinoteātrī to rādīs lol. treileros redzēju, ka latviešiem būs jauna boulinga laupīšanas komēdija. vēl es dabūju no G piekļuvi viņa GO3 abonementam, lai noskatītos Mūžīgi jauni, kas nav Tet, jo man gribas redzēt, ko latvieši piedāvā no coming-of-age žanra. ar draudzeni jau gadu domājam noskatīties Blue Valentine. to filmu ir baigi daudz, laika tik cik ir, bet ir labi, ka tās top, protams. Current Mood:  thoughtfulCurrent Music: Father John Misty - Holy Shit |
|
mazinais_ezis |
10:00p | Waaaa Gaidu kamēr failos augšupielādēsies video, ko samontēju. Tūlīt jau būtu jāiet arī gulēt. Liekas, ka šodien aizmirsu pavingrot, bet nu jau ir nedaudz par vēlu. Rīt no rīta gan vajadzētu sanākt. Jāiet mācīties braukt tikai dienas otrā pusē. Es ļoti fakin ceru, ka man šonakt izdosies izgulēties, nevis es atkal pamodīšos bez elpas un absolūtā stresā. Ir cilvēki, kas šito vnk nepieredz? Vai tomēr mēs visi esam pavisam nedaudz emocionāli slimi un psihoterapija ir viens milzīgs fad, kas oriģināli bija domāts, lai freids varētu pārdot kokaīnu sievietēm, kuras sirgst no seksuālām traumām?? Protams, katrs ir savādāks bla bla bla, bet blah uzlikās faili Arlabunakti! Current Mood:  wtf |
|
f |
9:38p | : birthdays nu ko, jaunatne. kā teica viens mans draugs ar īpatnēju takta izjūtu - šodien tu iesoļo piektajā gadu desmitā! ar to arī mūs visus apsveicu. |
|
inese_tk |
8:31p | septembris lasi.lv: Ap plkst. 2.25 policija tika informēta, ka Raiņa bulvāra 5. nama kāpņu telpā iekļuvuši meža zvēri. Sākotnēji saņemtajā informācijā bija teikts, ka ēkā atrodas divi āpši, taču, policistiem ierodoties notikuma vietā, pirmajā stāvā viņus sagaidīja āpsis un ezis. Izrādījās, ka abi dzīvnieki bija iesaistījušies savstarpējā ķīviņā. To radītais troksnis bija pietiekami skaļš, lai traucētu nama iedzīvotāju naktsmieru. |
|
mazinais_ezis |
6:54p | Antisociāla pavārīšanās Kārtējo reiz prokrastinēju citus darbus, bet man gribas kaut kur nogāzt smagumu no sirsniņas un slinkums rakstīt ar pildspalvu kladē. Es nevaru izturēt ģimenes pasākumus. Tas jau ir tāds stereotips, kas izspēlēts daudz kur, bet tas pat nav par kaut kādu prastu disfunkcionalitāti. Es gribētu, kaut kādu dienu es attaptos un pēkšņi saprastu, ka patiesībā manai ģimenei es pišu, ka es neesmu tikai salvete kurā noslaucīt puņķus un asaras, ka neesmu tikai trauks kurā atstāt savu žulti līdz vēlākam. Gribētos, arī atmācīties tās grūtsirdīgās nopūtas, to aizliegumu raudāt citu priekšā un kokaino pieprasījumu būt stipram, kamēr citi ir vāji. Sāp arī atsvešināties, jo nu ne tikai man pietrūkst ģimenisko saišu, bet sāp arī pārmetumi par nepietiekamo atdevi. Vienalga ko es darīšu, tas būs slikti. Vienalga kā es runāšu, tas būs slikti. Es negribu sevi nostādīt kā upuri. Es neesmu upuris. Es vienkārši esmu noguris no regulāras divkosības, ko tikai papildina modernās pasaules stimuli. Ir dīvaini redzēt, kā tie paši vecāki, kas pārmeta manu datoratkarību pirms 10-15 gadiem, šobrīd pavada uz pusi vairāk stundas feisbukā un apšaubāmas kvalitātes ziņu portālos. Iespēja vest sarunu ir izzudusi. Kas gan interesanti ir vainīgs pie tā? Atkarīgais gēns? Noteikti neesmu labāks par viņiem. Mans ekrāna laiks (tikai tālrunim) šobrīd ir 6 stundas. Lai gan lielu daļu no tā sastāda miegam fonā uzliktie youtube video, es tomēr apzinos, ka vēl kāda daļa ir neapzināts soctīklu patēriņš. Esmu noguris. Ļoti, ļoti noguris. Current Mood:  noguris un nelaimīgsCurrent Music: Kaut kas no Korn |
|
nelabrit |
4:01p | Divas saulainas dienas pēc kārtas. Es ļoti priecājos. Tikai man nedaudz žēl, ka šodien lielāko dienas daļu nogulēju - pamodos ap 13:00. Vakar pastaigājos ar P un tieši runājāmies par to, kā šogad rudens ierodas ar tādiem maziem solīšiem. Varbūt dažas dienas ir dzestrākas par citām, bet kopumā ir labi. Dzeltenās lapas arī parādās katru dienu pa vienai. Manī tas raisa cerības, ka būs arī skaista ziema. Es jūtos gatava. Pirmo reizi pa ilgiem laikiem. Tagad plānoju iet sacept kartupeļu pankūciņas. Zinu, ka šonedēļ ir vēlēšanu nedēļa, bet cenšos daudz par to nedomāt, jo, ja uzvarēs kremlisti un oligarhi, tad vismaz šīs pēdējās "mierīgās dienas" būšu pavadījusi jauki. Pēc tam varēšu uzsākt samierināšanos. Ja man būtu iespējas, tad vienkārši brauktu projām. Pagājušajā gadā izgāju to civilās aizsardzības semināru ar domu, ka, ja sāktos karš - es palieku savās mājās un koordinējos, bet pie šīs situācijas jūtos bezspēcīgi. Es jau jutos bezspēcīgi, kad redzēju, kā notiek darbs ministrijās, cik bezatbildīgi citreiz tiek pieņemti līdz galam neizstrādāti politikas plānošanas dokumenti vai cik viegli ietekmēt ministres viedokli ar vienu trāpīgi uzrakstītu facebook komentāru. Fuj. Pilnīgi pretīgi paliek atceroties un tieši tāpēc pirms laika vēl negribu par šo sākt bēdāties. Vispār 4. oktobra rītā plānoju pamosties pie jūras Pērnavā. Current Music: Sister Nancy - Bam Bam |
|
sramgni |
1:54p | welcome GPT-6 Astra Max. |
|
ulvs |
1:56a | Sister Irene O'Connor - Fire of God's Love (1973) ir augsta autsaideru mūzikas pilotāža. Kāda austrāļu māsa, kura Singapūrā kalpoja dievam, izlēma ierakstīt negantu psych folk albumu, inspirējoties no gospeļiem. Lai sludinātu dieva mīlestību. Mana mīļākā albuma dziesma ir "Gaisma (Jāņa 8:12)" Jāņa evanģēlija 8. nodaļas 12. pants: Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: "Es esmu pasaules gaisma; kas seko man, tas nevairosies tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma." Šai mūzikai ir tik savdabīgs hedrūms, ka, klausoties to, ir sajūta, ka smadzenes tiek at-pie-sār-ņo-tas. Un dzimst jauni neironu tīkli. |
|
ulvs |
1:08a | Tu, neizsakāmais avot, Tu, absolūtais sākumpunkt, Tu, radikālā transcendence, Tu, gaismas emanācija, Tu, visas radīšanas pamats. |
| Sunday, September 27th, 2026 | ||
|
ulvs |
10:21p | Gustav Dorē - Asaru ielejā (1887)  |
|
nelabrit |
2:21p | Šodien pamodos īsi pirms 9:00, lai gan vakardien biju salīdzinoši vēlu mājās. Vakarā braukājos ar riteni pa centru un vēlāk pa lucavsalu. Bija tik silts vakars. Pat lietus bija silts. Jaunā velo promenāde riktīgi forša, vienīgi tur nekad nav īsti cilvēku. Man šķiet, ka varbūt tāpēc, ka labajā krastā ir nedaudz tizla uzbraukšana uz tilta, bet tajā pašā laikā ērti izbraukt uzreiz uz lāčplēša ielas un apbraukt vecrīgu. Iesaku kādreiz izmēģināt. Pašlaik ārā izskatās tik saulains aiz loga, ka apsveru domu šodien aizbraukt uz jūru. Skatos kalendārā, ka pēdējo reizi tur biju septembra sākumā. Parasti braucu uz daugavgrīvu un pēdējā reizē, kad tur biju, vētra bija diez gan kārtīgi izskalojusi vienā vietā krastu. Jūra bija aizgājusi līdz kāpai. Dažkārt par to iedomājos un par to vai krasts pārmainījies uz visiem laikiem. Toreiz gan tur biju lielā tumsā. Ļoti gribētu aizbraukt, bet pagaidām mans ķermenis vēl jūtas visai stīvi, neesmu arī vēl neko ēdusi un vispār man ir lietas, kuras darīt. Patiesībā darāmās lietas izaugušas tā, ka vajadzētu izveidot ar tām sarakstu un sākt prioritizēt. Es varētu, kā pirmo uzdevumu izvirzīt sasegties zem 100 segām un nelīst nekur ārā. Diemžēl bez darba nevaru atļauties iegādāties papildus 98 segas. Tomēr, ja kārtīgi apdomājos, tad nedomāju, ka esmu pat tik sagurusi. Tā daļēji sāk lēnām šķist, kā viltus sajūta, kas rodas pieraduma pēc. Tiesa, mans dzīvesstils arī nedaudz pamainījies pēdējos mēnešus, kas novedis arī pie patstāvīgas prakses gandrīz katru dienu satikt un pārmīt vārdus ar kādu iepriekš vēl nesatiktu cilvēku. Tas bez šaubām ir enerģiju prasoši, bet sāku jau pierast, lai gan ticu, ka šis tā neturpināsies visu laiku. Nedomāju šo nekādā veidā depresīvi. Dzīvē vienkārši viss nāk un iet viļņveidīgi. Nu, vismaz savējā esmu to tā novērojusi. Gribētu turpināt par šo parakstīt, jo tas ir tik labs veids kā apdomāties, bet mani tikko pasauca ārā un es nespēju šitik saulainā rudens dienā šādam aicinājumam pretoties. čiv - čiv |
| Saturday, September 26th, 2026 | ||
|
ulvs |
11:08p | Just don’t be a sad fucker, fucker. Just don’t. |