About this Journal
Current Month
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031
Jul. 12th, 2019 @ 03:40 pm (no subject)
Tūlīt došos atvaļinājumā. Tā jau esmu 40 minūtes par ilgu aizsēdējusies, bet lai jau. :)
About this Entry
Jul. 12th, 2019 @ 12:15 pm (no subject)
Tags:

Mūsu daļas priekšnieks šodien uzslavēja mani par vienu darbu, ko es uztaisīju. Forša saņemt komplimentu par darbu no cilvēka, kuru cieni. :) Un vispār labus vārdus forši saņemt.
About this Entry
Jul. 11th, 2019 @ 08:59 am (no subject)

Kaut kad dramaturgu kursu sākumā sāku rakstīt ludziņas sākumu. Tad sapratu, ka šis iesākums tāpat neies krastā vairāku iemeslu dēļ. Iemeslus, kāpēc, manuprāt, tas neies krastā, ierakstīju pirmajā komentārā (tos, kurus pati piefiksēju). Bet kā tās furšierus izlabot, tā īsti arī nerodas domas. :(  Bet pats teksts te  -   http://klab.lv/users/missalise/1401966.html .
About this Entry
Jul. 10th, 2019 @ 07:59 am (no subject)
Tags:

Vakar bija iepirkšanās diena. Nopirku sev jaunu kleitu, sandeles, trencīti un somu. Vispār jau es gāju meklēt tikai jaunu somu. Bet nu ir tādas dienas, kad vari staigāt stundām pa veikaliem un neko no vajadzīgā neatrast, un ir tādas, kad ieej pirmajā veikalā un saproti - jā, šī būs iepirkšanās diena.
About this Entry
Jul. 9th, 2019 @ 09:33 am (no subject)
Reizēm es domāju par statistikas datiem. Un par to, vai kāds no tiem, kas šos datus prasa, vispār saprot, ko tie nozīmē. Biju pagājušajā gadā vienos labos kursos, kuros atgādināja, ka labas komunikācijas pamatā ir tas, ka mēs saprotam, ka mēs runājam par vienu un to pašu. Bet man ir dziļas (un pamatotas) aizdomas, ka tie, kuri tos datus paprasa, domā, ka ir saņēmuši vienu, bet patiesībā saņem ko citu. Jo viņi nepārzina procesu, kā un no kurienes tie dati rodas. :( Varbūt labāk vispār tos datus nevajag uzkrāt, citādi tāda stulba statistika ir sliktāka nekā tad, ja tādas vispār nav.
About this Entry
Jul. 2nd, 2019 @ 09:01 am (no subject)

Pēc ilgiem laikiem atkal aizgāju uz sporta klubu. Jāiet biežāk. Pēc tās stundas, kad esi tā kārtīgi cilājis kājas un rokas un vingrinājis muskuļus, par kuru eksistenci pirms tam pat nav bijis ne jausmas, galīgi nevelk iet ēst bulciņas vai ko treknu. Pēc sporta nodarbībām personīgi man gribas burkānu sulu, ķiršus vai arbūzu. Bet tas bodīšeipings ir vispiemērotākā figūras vingrināšana intravertam cilvēkam. Skaties tai ekrānā, dari līdzi, ne ar vienu nesacenties - tikai pats ar sevi. Un ik pa laikam pie tevis pietek instruktore, lai pārbaudītu tavu pulsu un paregulētu, vai aiz savas centības tu nesāc piepūlēties par daudz.
Bet ar laicīgu gulētiešanu gan man iet kā pa celmiem. Kaut kā es mūždien aizeju gulēt nevis šodien, bet rīt. :( Bet tā kā es ceļos sešos, tad gulētiešana pēc divpadsmitiem galīgi nav ok. :(
Bet nu mēģināšu un mēģināšu atkal. Ir tādas lietas, kuras man dzīvē izdodas sasniegt tikai pēc ilgāka laika un pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem. Tad nu mēģināšu atkal. Galvenais nenolaist rokas un turpināt.
About this Entry
Jun. 28th, 2019 @ 07:51 am (no subject)
Vakar pie darba tramvaja pieturas blakus sliedēm pamanīju sīku večiņu ar baltu spieķīti un gariem, sirmiem matiem. Viņa taustījās apkārt un izskatījās tik bezpalīdzīga, tā ka es pārgāju otrā pusē un apjautājos, vai viņai nevajag palīdzību. Palīdzību viņai vajadzēja gan, jo viņa ļoti, ļoti slikti redz (vispār brīnums, kā viņa bija aizbraukusi uz centru viena pati), bet nu tā viņa pieķērās man pie rokas un es palīdzēju viņai aiziet mājās (par laimi, tas nebija tālu).

Reizēm es domāju par to, ka mēs visi kādreiz kļūsim veci. Un par to, ka neviens no mums nav pasargāts no nabadzības, slimībām, nelaimes. Un tad, kad nebūs nekā, tad vienīgais, kas palīdzēs, būs Dieviņš debesīs un kāds labsirdīgs cilvēks. Tāpēc dzīvot, cenšoties nedarīt citiem ļaunu (tāpat jau kādam sanāk pāri nodarīt - pat negribot vai nejauši), manuprāt, ir tikai loģiski un saprātīgi. Jo mēs visi veidojam vidi, kurā dzīvojam. Bet to, ka pasaulē ir daudz labu cilvēku - tas nu ir fakts. Pati ne vienu reizi vien esmu saskārusies, ka man ir palīdzējuši pilnīgi svešinieki. Viņi aiziet pēc tam projām - savās dzīvēs. Bet es klusībā jūtos viņiem pateicīga un domāju, ka tieši viņi ir kā tīkls, kas caurauž visu pasauli un palīdz tai galīgi neaiziet postā.
About this Entry
Jun. 27th, 2019 @ 03:36 pm (no subject)
Šodien pie lifta viena sieviete pajautāja, vai man gadījumā neesot krāsainās kontaktlēcas. Lēcas man gan ir, bet ne krāsainās.
About this Entry
Jun. 27th, 2019 @ 09:09 am (no subject)
Man autobuss no rīta ir 6.30. Bet šorīt es pamodos 6.20. Ak, vai, vai, vai. Gultu saklāju pavirši, tas jāatzīst. Bet nu paspēju. Tik miegaina gan es šorīt esmu briesmīgi. Briesmīgi. Pat nesaprotu, kāpēc, jo naktī taču tik forši un iemidzinoši lija. Un arī gulēt es aizgāju nemaz ne tik vēlu.
About this Entry
Jun. 25th, 2019 @ 02:56 pm (no subject)
Tags:

Atradu, kur ir problēma. Mulsināja mani tas viss, visu rītu būros cauri sarakstiem ar Vlookup, meklēju, kur vaina, bet beidzot atradu!!! Varbūt izdosies beidzot tikt vaļā no kādas daļas ar pienākumiem. Klusībā man bija bažas, ka varbūt es pati kaut kādā aptumsuma brīdī esmu kaut ko galīgākajā grīstē salaidusi, bet laikam tomēr nē.
About this Entry
Jun. 25th, 2019 @ 08:27 am (no subject)

Brīvdienās aizbraucu uz laukiem svinēt brāļa dzimšanas dienu un saulgriežus. Brālis jau bija paguvis aizbraukt uz spēli, tā nu mēs viņa dzimšanas dienu (un saulgriežus) svinējām bez viņa klātbūtnes divatā ar mammu. Un neslikti nosvinējām. Neskatoties uz to, ka es laukos ierados ap sešiem vakarā, apmēram uz vienpadsmitiem mēs bijām parunājušas ar mammu, padzērušas tēju, uzēdušas vakariņas un kūku, es paguvu izravēt pāris vadziņas dārzā, paklausīties dziesmas saulgriežu noskaņā, ar mammu turpat pa virtuvi drusciņ pie tām uzdejot un iet gulēt. Un no rīta mamma mani pamodināja un es izgāju laukā rasā muti nomazgāt. Tā nu man vajadzētu šogad kļūt dikti daiļai. :D
Savukārt Jāņus es pavadīju Tērvetē, kur zaļumballi spēlēja otrs mans brālis. Tur satikos ar veciem cīņubiedriem, satiku sen nesatiktu paziņu, ar kuru mēs pirms gadiem desmit arī bijām kopā Jāņus svinējušas, bija forši. Vienīgi atpakaļ tomēr bija pailgi jābrauc, citreiz tomēr Jāņi jāsagaida kaut kur tuvāk Rīgai vai kaut kur tur, kur pēc tam var ātri ielīst migā un čučēt. Bet tā jau nekas.
Sapratu, ka es atkal laikam gribu paņemt rokās basģitāru un kādreiz savam priekam tomēr uzspēlēt un uzdziedāt arī publikai. Un vēl dažas labas apņemšanās apajutu Jāņu naktī, tā ka nu lai man izdodas tās īstenot. :)
About this Entry
Jun. 19th, 2019 @ 10:03 am (no subject)
Šobrīd ir kino kaut kas jēdzīgs, uz ko varētu aiziet kopā ar draudzeni?
About this Entry
Jun. 17th, 2019 @ 09:01 am (no subject)
Nesen mums darbā bija mācības - par vērtībām. Par to, kas katram cilvēkam ir vērtības un vai tās sakrīt ar uzņēmuma/iestādes vērtībām. Godīgums, profesionalitāte, lojalitāte, atbildība, sadarbība. Pa lielam man arī šīs vērtības sakrīt, tikai es tā aizdomājos, vai mēs ar šīm vērtībām saprotam vienu un to pašu. Vēl es konstatēju, ka viena no manām vērtībām ir atklātība. Jo - patiesība patiešām dara brīvu. Ar patiesību es saprotu nevis ar ļaunu prieku iebāzt otram acīs kaut ko nepatīkamu, bet atklāti runāt par lietām, kuras satrauc, nomāc. Kā tad var kaut ko atrisināt, ja visi klusē un neko nesaka. Vai tad mēs esam telepāti, lai bez vārdiem saprastu, kas otram aiz ādas? Skaidri un saprotami noteikumi, nevis noklusētās paražu tiesības. Jo vairāk slēpjamu, noklusējamu lietu, jo bagātīgāka augsne konfliktiem, pārpratumiem, jo tas, kas šķiet pašsaprotami vienam, tā nebūt nešķiet otram. Un visas tās šantāžu un manipulāciju iespējas.
About this Entry
Jun. 11th, 2019 @ 07:59 am (no subject)
Mammucīte ir uzaicināta uz savas pēdējās darbavietas - skolas - 100 gadu jubileju. Un viņa domā, ka varētu turp arī aiziet. Vakar runājām par to, ko viņa varētu uzvilkt, ka vajadzētu pie friziera aiziet (viņa atradusi frizieri, kas viņai tik smuki nogriež matus, ka es esmu sajūsmā - lai gan griezums vienkāršs, tas mammai ļoti piestāv). Būtu tik forši, ja mammai iepatiktos drusku ietusēt, braukt ciemos u.t.t. Es esmu ļoti pateicīga Dieviņam par to, ka viņai šobrīd ir tāds noskaņojums. Lai viņai vēl daudz veselīgu un laimīgu gadu. Es ļoti mīlu savu mammu, viņa ir viens no vislabākajiem cilvēkiem, ko es savā mūžā esmu sastapusi. Un viena no pasaulē foršākajām leitām ir dzirdēt mammas mīlīgos smieklus un tam pa vidu teicienu "jekus, jekus" (kas laikam viņas valodā nozīmē "kas tik viss pasaulē nenotiek"). :)
Lai arī jums un jūsu mīļajiem viss ir labi, lai grūtie laiki paiet un atkal atnāk saulainas dienas!
About this Entry
Jun. 7th, 2019 @ 04:01 pm (no subject)
Šodien pirmo (un pēdējo) reizi nodevu analīzes Centrālās laboratorijas kantorī, kas atrodas mūsu darba ēkā. Nekad mūžā vairs! Pirmkārt, pa to pašu laiku Gulbja laboratorijā būtu noņemtas analīzes kādiem sešiem cilvēkiem vismaz. Sākumā viņi nevarēja saprast, kādas analīzes man vajag (TSH). Vispār likās, ka es esmu nonākusi kaut kādā gaģušņikā. Tikko man atnāca epasts, ka esot rezultāti, bet es tai lapā redzu tikai nosūtījuma datus. Nekad mūžā vairs. Labāk tad speciāli uz Gulbja laboratoriju braukt.
Bet tā man šodien izrakstīja antibiotikas, tā ka drīz jau tikšu vaļā no tā draņķa krekšķa un klelus.
About this Entry
Jun. 4th, 2019 @ 02:15 pm (no subject)
Man drabā aicina novadīt tādu kā īstu konkursiņu visai lielajai iestādei - pārstāvēt mūsu pārvaldi. Es ko tādu neesmu darījusi ļoooooti sen. Bet varbūt arī jāpiekrīt, lai izlīstu laukā no savas komforta zonas. Bet tās šaubas jau vienmēr pa galvu maisās - ja nu nesanāks, ja nu izgāzīšos. No otras puses - vismaz balss man ir pietiekoši skaļa, tad jau sakāmo dzirdēs.
About this Entry
Jun. 3rd, 2019 @ 03:21 pm (no subject)
Mana dziesma tieši šobrīd skan pa LR2. Jocīgi gan.
About this Entry
Jun. 3rd, 2019 @ 08:29 am (no subject)
Tags: ,

Brīvdienās biju laukos, mammucītim bija dzimšanas diena, tad nu ēdām kūku, viņai derēja manis uzdāvinātās kurpes (ja man kurpes ir ļoti ērtas un mazliet pat par platu, tad es zinu, ka mammai derēs), tad mēs runājām par puķēm un augiem, ko vajadzētu sastādīt ap māju. Un pēc tam viņa skatījās izrādi Latgola.lv, ko rādīja pa TV. Man tik ļoti patīk dzirdēt viņas smieklus, redzēt viņas smaidu. Es esmu ļoti pateicīga Dieviņam par to, ka mammucītim ir labāk. Viņai piezvanīja draudzene, māsa, es dzirdēju, kā viņa runā pa telefonu un saka - šodien Missalisīte atbraukusi. Un man tik silti ap sirdi palika, ka viņa par mani tik mīļi runā. Viens no lielākajiem laimes avotiem - redzēt, ka mīļie cilvēki ir laimīgi (vai vismaz priecīgi un labā noskaņojumā). Es pati savukārt kārtoju brāļa dziesmu tekstus. Man vispār kārtošanas darbi gan diezgan labi padodas, gan arī visai labi patīk. Kādas septiņas stundas paskrēja vēja spārniem, pat īsti tās nemanīju. Dziesmu teksti latviešu valdodā, dziesmu teksti citās valodās. Atsevišķi - kaudzīte ar dziesmu grāmatām no kāzām un jubilejām. Atsevišķi - mičošanas dziesmu teksti. Atsevišķi - Ziemassvētku un Jaunā gada dziesmas. Atsevišķi - kristīgās dziesmas. Pēc tam dziesmu tekstus latviešu valodā sakārtoju alfabētiskā secībā pēc pirmā burta, saliekot mapēs ar sadalītājiem.

Vispār - viens no maniem principiem, ja kādreiz ir jātiek ar kādu lielāku jūkli vai arī kaut kādu pamatīgāku bardaku, kad īsti nevar saprast, no kura gala lai ķeras klāt, ir - sākt no vienas malas. Ar uzsvaru uz vārdu "sākt".
About this Entry
May. 31st, 2019 @ 09:19 am (no subject)
Prātoju, ka varbūt ar manām biežajām elpceļu saslimšanām vajadzētu iegādāties inhalatoru.
About this Entry
May. 29th, 2019 @ 09:45 am (no subject)
Šodien doktorātā māsiņa kaut ko sajauca un izsita čeku pavisam citai sievietei. Pati attapās, tad nu nesu atpakaļ. Bet pēc tam izrādījās, ka ir salūzis autobuss, tāpēc darbā būšu vēl vēlāk kā plānots. Toties mājās man ir ieķīlējušās mana Ikea skapja bīdāmās durvis. Par laimi atvērtā stāvoklī. Bet vakar iemanījās ieķīlētie virtuves atvilktne, kurā stāv virtuves piederumi. Pie vainas izrādījās verķis, ar kura palīdzību ņem laukā cepešpannu no krāsns- bija kaut kā pasities uz augšu un ieķēries. Atvērt varēju vien mazu spraugu, un tad nu sanāca pamocīties, lai dabūtu to vaļā. Vēl joprojām mazliet krekšķu. Visādas sīkas ķibeles, bet galvenais necepties un darīt to, kas manos spēkos.
About this Entry