About this Journal
Current Month
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930
Apr. 7th, 2021 @ 08:40 am (no subject)
Tags:

Savas gaitas mūzikas skolā es uzsāku nejauši - mani brāļi tajā jau mācījās un reiz mammai tur bija kaut kādas darīšanas un viņa paņēma mani līdz. Mamma gaitenī sāka runāt ar kādu ļoti skaistu, jaunu un moderni ģērbušos mūzikas skolotāju, kura pievērsās man un gribēja noskaidrot manas muzikālās dotības. Neievērojot mammas biklos protestus, viņa paņēma mani pie rokas un ieveda kādā kabinetā, kur atradās klavieres. Viņa palūdza man kaut ko padziedāt, ko es arī izdarīju. Dzirdētais viņu ļoti apmierināja un viņa labprāt gribēja, lai es nāku mācīties pie viņas.

Un tā nu noteiktajā oficiālo iestājeksāmenu dienā es biju klāt un kopā ar citiem bērniem un viņu vecākiem drūzmējos gaitenī pie kabineta, kurā atradās uzņemšanas komisija. Pienāca mana kārta un es iegāju kabinetā.

Pie klavierēm sēdēja kāda mūzikas skolotāja, kura mani laipni uzrunāja.
-Kā Tevi, Alisīt, sauc? - viņa man jautāja.
-Alise, - es atbildēju. Tālāk viņa man palūdza nodziedāt tās skaņas, kuras viņa spēlē uz klavierēm, kaut ko paplaukšķināt un kaut ko nodziedāt. Nekas no tā nebija man nekas sarežģīts. Kad izgāju no kabineta, man pajautāja, kā man gāja. Uz ko es pacēlu uz augšu īkšķi un parādīju žestu, kas nozīmēja "Pa pirmo" (jāpiezīmē, ka agrā bērnībā es biju samērā augstās domās par sevi).

Principā jau īpaši melots nebija, jo man patiešām iestājeksāmenā bija gājis labi un man piedāvāja mācīties vijoles klasē, taču es gribēju mācīties pie brīnumdaiļās klavierskolotājas, kas arī notika.

Un tā sākās manas gaitas mūzikas skolā. Tā bija sena divstāvu ēka ar baltu apmetumu un apaļām metāla krāsnīm katrā kabinetā. Pirmajā stāvā pa kriesi atradās divas klases, kurās mācīja pūtējus, gaiteņa galā atradās manas skolotājas klase, tai blakus - vēl kādas klavierskolotājas klase, bet tai blakus - garderobe, kurā mēdza tusēties tie bērni, kuri jau bija ieradušies no skolas un gaidīja savas stundas sākumu. Labajā pusē atradās mana brāļa akordeona skolotājas kabients, vēl kāds kabinets (šobrīd neatceros, kas tur īsti mācīja), gaiteņa galā bija labākās solfedžo skolotājas - vēlāk - arī kokles skolotājas) kabinets, bet tam blakus - aktu zāle. Otrajā stāvā bija vairāki kabineti, kuros notika solfedžo vai mūzikas literatūras stundas, bet šeit kabinetu izkārtojumu es atceros sliktāk, jo šajā stāvā man bija mazāk nodarību.
About this Entry
Apr. 7th, 2021 @ 08:36 am (no subject)
Zināms robežas dod lielāku vietu iztēlei, nekā neierobežotas iespējas. Vismaz manā gadījumā tā ir. Vieglāk ir kaut ko uzrakstīt, ja kāds iedod tēmu. Jo katram no mums ir mūsu stāsti. Par katra mūsu personīgo pieredzi.
About this Entry
Apr. 7th, 2021 @ 08:25 am (no subject)
Es neesmu kādu pusgadu redzējusi nevienu no saviem tuviniekiem - no savas dzimtās ģimenes - ne brāļus, ne mammu. Esmu sailgojusies. Tāpat esmu sailgojusies pēc tikšanās ar savām draudzenēm, ar kurām sanāk parunāt tā - no sirds. Pa telefonu sarunas man tā īsti nevedas - nekad neesmu bijusi baigā runātāja pa telefonu - biežāk piezvanu, lai kaut ko konkrētu sarunātu, nevis dalītos emocijās un iespaidos.

Man pietrūkst emociju un jaunu iespaidu. Varbūt bērni tāpēc ir tik priecīgi - jo viņi katru dienu piedzīvo ko jaunu? Ja tā padomā, tad es arī vispriecīgāk dzīvoju tad, kad kaut ko studēju vai mācījos. Bet studijas studiju pēc ir diezgan liela bezjēdzība, tāpat kā mācību kurus jēgu pa lielam nosaka tas, kāds ir pasniedzējs. Laikam jau pat lielāka jēga būtu mācīties gandrīz jebko, bet pie aizrautīga pasniedzēja, kurš prot ieinteresēt un labi pārzina savu jomu - pat ja tā man būtu samērā sveša, nekā kaut ko, kas man interesētu, bet pasniedzējs būtu tāds - ne visai.
About this Entry
Mar. 29th, 2021 @ 08:46 am (no subject)
Es apbrīnoju cilvēkus, kas spēj uzrakstīt grāmatu. Es esmu spējīga rakstīt tikai dienasgrāmatu. Tiesa - ļoti ilgi - no četrpadsmit gadu vecuma (vispār jau sāku rakstīt divpadsmit gadu vecumā blociņā, bet to brāļi atrada un publiski ģimenes priekšā lasīja, tāpēc es to sadedzināju - bet tāpēc arī vēlāk vairs neceļas roka kādu no tām manām kladēm dedzināt, jo zinu, ka nožēlošu).
Zinu, ka dažiem no Jums ir patikuši daži mani stāsti par bērnību un jaunību, varbūt ņemt tos par pamatu un mēģināt uz personīgās pieredzes skeleta uzbūvēt kādu izdomātu stāstu?
About this Entry
Mar. 22nd, 2021 @ 07:38 am (no subject)
Es vakar sev ļoti nepatiku. Es pasūtīju sev vienu vadu internetā, bet man vietā atsūtīja cita veida vadu - apple ierīcēm (kas internetveikalā pie preces apraksta nebija norādīts). Sazvanījos ar internetveikalu un man teica, lai es aizeju uz jebkuru tās firmas veikalu un man samainīšot pret to, ko man vajag. Nu svētdien arī aizbraucām uz tuvāko veikalu, bet meitene no veikala teica, ka viņa to nevarot pieņemt, es saku, lai viņa pieņem to preci savā glabāšanā un tad lai tā firma pati risina jautājumu par to, kā viņi man atgriež naudu (jo jau bija laikam kāda desmitā diena pēc tās preces piegādes (man tie veikali galīgi nav pa ceļam un es strādāju attālināti)), tāpēc preci biju pasūtījusi ar Omniva piegādi. Tad viņa sazvanīja savu menedžeri un viņš teica, lai viņa man iedod tādu vadu, kādu man vajag, nopirktā vada vērtībā. Rezultātā pasūtītā 1,2 m īpaši izturīgā datu kabeļa vietā man dod parastu 1 m kabeli. Es saku, ka tas nav tas, ko es gribu, tad lai man atmaksā naudu. Viņa vēlreiz sazvanījās ar savu menedžeri, beigās izdrukāja atteikuma veidlapu, kuru es aizpildīju, viņa to nokopēja un atstāja sev. Es palūdzu, lai viņa uzliek savu parakstu uz mana iesnieguma par to, ka viņa to iesniegumu un preci ir saņēmusi. Viņa - nē, nelikšot nekur savu parakstu, viņai neesot tāds pienākums, turklāt uz tās veidlapas nekur neesot tādas sadaļas - kur likt parakstu. Beigās vismaz pielauzu viņu atsūtīt e-pastu, ka viņa ir saņēmusi to manu atteikuma veidlapu.

Bet sajūta pašai riebīga - ka es neuzticos cilvēkiem un izturos pret viņiem aizdomīgi. Turklāt vakarā likās, ka es atkal esmu nozaudējusi savu bankas karti. Un bija sajūta, ka varbūt tā ir karma par to, ka es piekasos cilvēkiem, kuri pie manām problēmāma nav vainīgi (konkrētā meitene jau nebija vainīga par to, ka viņu internetveikalā nebija pareizs preces apraksts). Karti gan atradu, bet tā sajūta nepazuda. Es pati sev nepatīku un tā ir ļoti, ļoti nelaba sajūta. Vienīgais labums no šī visa - tad, kad tu riktīgi, riktīgi sev nepatīc, tad sāc mainīties. Tik līdz šim brīdim nevaru īsti saprast, kā man vajadzēja pareizi rīkoties, lai gan prāts, gan sirdsapziņa būtu ar mani mierā.
About this Entry
Mar. 15th, 2021 @ 09:13 am (no subject)
Piektdien saņēmu kabeli no internetveikala - ne tādu veidu, kādu biju pasūtījusi. Mikro USB vietā atsūtīja man C tipu. Un tad es - visa tāda sadusmota sāku domāt, ka varbūt man vispār ir jāmaina telefons, jo man patiešām nepatīk, kā mans Xiaomi Redmi Note 6 Pro izpildās fotogrāfijās un video.

Skatos uz Samsung M 51. Varbūt kādam ir kāda pieredze? Man vairāk interesē tieši iespējami laba kamera tādā vidējā cenu līmenī.
About this Entry
Mar. 12th, 2021 @ 01:20 pm (no subject)
Reizēm man šķiet, ka es samērā daudz dzīvoju kompromisos. Tā, ka citiem labi, bet kā man pašai - tas ir labs jautājums. Klausījos Youtube kaut kādu psiholoģi un viņa teica - tad, kad jūs sastopat foršu cilvēku un gribat to labāk iepazīt, jūs taču uzdodat viņam jautājumus. Jūs gribat par viņu uzzināt ko vairāk. Tad kāpēc jūs šos jautājumus neuzdodat arī paši sev?

Kādus jautājumus jūs mēdzat uzdot cilvēkiem, lai viņus labāk iepazītu?
About this Entry
Mar. 10th, 2021 @ 09:12 am (no subject)
Man bija ieildzis depresīvs noskaņojums. Tik depresīvs, ka vispār nebija spēka pat saņemties kaut ko uzrakstīt. Par spīti tam, ka man bija atvaļinājums, es spēju saņemties darīt tikai kaut kādas pilnīgi neatliekamas lietas, bet nekam tādam, kas nestu man jaunas iespējas, jaunus apvāršņus, dotu prieku, man nebija nedz spēka, nedz vēlēšanās.

Bet vakar izdomāju, ka vajag palasīt savas vecās dienasgrāmatas. Un vispār - tas savā ziņā nostrādāja. Jo man kādu mēnesi vai pat vairāk bija sajūta, ka es esmu tā kā noskaņojusies ģitāra. Un savas vecās dienasgrāmatas un dziesmas ir kā kamertonis, kas palīdz atkal uzskaņoties. Un vēl - pēc laika pārlasot savas dienasgrāmatas, var pamanīt to, kas tajā laikā notiek pa īstam, bet ko tajā periodā pats īsti nepamani, jo nevari paskatīties uz situāciju no malas. Tāpēc - mīlīši - rakstiet dienasgrāmatas.

Jo šodien mēs esam tik jauni, ka visas nākošās mūsu dzīves dienas mēs būsim tikai vecāki. Tāpēc jādzīvo šodien un šodien jāizbauda mūsu jaunība.
About this Entry
Feb. 19th, 2021 @ 08:56 am (no subject)
Ar bažām ienācu žurnālā un domāju, ka varbūt jau mani būs atdraugojuši visi tie, kurus es ar tādu prieku lasu. Bet, par laimi, izskatās, ka tā nav. Paldies, mīļie. :)
Es biju saslimusi. Ne ar Covid, beidzot arī manas negatīvās analīzes parādījās statistikā, bet ar kaut kādu dikti riebīgu un dikti lipīgu vīrusu (iemanījos aplipināt arī savu dzīvesbiedru). Bet nu es esmu atpakaļ. Es vēl pa slimības laiku mājās mēģināju strādāt, bet diez cik labi tas man nesanāca, vienu daļu nācās pārtaisīt, jo galva galīgi nestrādāja. Rezultātā man bez slimības lapas bija trīs atvaļinājuma dienas, no kurām divās es dabūju arī strādāt, tāpēc nākošnedēļ ir doma tomēr paņemt normālu atvaļinājumu.
About this Entry
Jan. 28th, 2021 @ 12:17 pm (no subject)
Tags:

Atradu vēl vienu mākslas darbu lapu, kuru gribu papētīt sīkāk brīvā brīdī - https://gallerix.org/storeroom/ . Links - ja nu vēl kādu tas interesē.
About this Entry
Jan. 28th, 2021 @ 10:23 am (no subject)
Manas mammas teiciens - pa galvu jau nesitīs - kaut kāpēc dikti švaki strādā attiecībā uz mani, kad man pašai ir jāpiedāvā savs veikums kādam. Ak, vai, ak, vai, ak, vai. Nu, labi, vismaz e-pastu uzrakstīju.
About this Entry
Jan. 21st, 2021 @ 11:51 am (no subject)
Pēdējā laikā liela daļa manu augu sākuši mest lapas vai pat vispār izbeigt savu dzīvi. :(

Bet es gribu atvaļinājumu. Gribu uztaisīt ģenerāltīrīšanu savā mājā, savā galvā, savā dzīvē.
About this Entry
Jan. 20th, 2021 @ 08:07 pm (no subject)
Es iepriekš mēdzu šausmināties par dažu ss dzīvokļu sludinājumos atrastu dzīvokļu iekārtojumiem, bet izskatās, ka viņi visi ir mēģinājuši atdarināt Putina pili - interjers - 59.minūtē .  Links te 
About this Entry
Jan. 15th, 2021 @ 10:17 am (no subject)
Vai man vienai liekas, ka šajā portretā redzamā būtne ir mazmazlietiņ līdzīga vienai cibiņai?
Elena Gaddi Quaratesi by Maso da S. Friano.
About this Entry
Jan. 14th, 2021 @ 03:00 pm (no subject)
Šodien tāda drusku draņķīga diena. Bet nu ko lai dara? Jāpārdzīvo. Darīšu labāko, ko varēšu.
About this Entry
Jan. 13th, 2021 @ 11:04 am (no subject)
Mani aizvien pārsteidz tas, kā cilvēki pavisam atšķirīgi uztver informāciju. Piemēram, es patiešām nesaprotu, kā no mana ieraksta par Navaļniju un Billingcat var izlobīt, ka es uzskatu par visu pasaules nelaimju cēloni Trampu???
http://klab.lv/~missalise/1509812.html
About this Entry
Jan. 12th, 2021 @ 08:52 am (no subject)
Uzzināju, ka tam onkulītim, ar kuru sapazināmies vietējā pieturā, darba vietā bijuši pieci Covid gadījumi un viens kolēģis nomiris. Un šodien uzzinu, ka saslimusi viena mana foršā kolēģe, ar kuru pirms gadiem desmit sēdējām vienā kabinetā un ar kuru man joprojām ir foršas - draudzīgas attiecībabs. Stulbi.
About this Entry
Jan. 11th, 2021 @ 08:37 am (no subject)
Tags:

Bet vispār - mākslas darbu skatīšanās pirms gulētiešanas veicina krāsainu sapņu redzēšanu.

Tātad - aizvakar naktī es redzēju sapnī, ka es braucu autobusā un pēkšņi apjaušu, ka pasaulē ir daudz vairāk dimensiju, nekā mēs domājam. Un tad es sāku redzēt šīs te dimensijas - es braucu autobusā un redzu, ka man garām apmēram acu augstumā peld zeltītas krāsas zivtiņas. Viena no tām piepeld pie autobusa jumta, tajā parādās atvere, zivtiņa izpeld laukā, bet es pilnīgi apstulbusi skatos, kā tā atvere jumtā pamazām aizveras ciet. Un tajā mirklī es pamanu, ka pasaulē ir daudz vairāk plakņu, nekā man ir šķitis. Dažādos augstumos virs zemes levitē plakanas neregulāras formas plaknes košās krāsās - zaļas, lillā, dzeltenas, uz kurām ir iespējams uzkāpt un lēkāt no vienas uz otru.

Tad es biju teātrī. Un man līdzi bija mazs, balts, tievs sunītis. Lai tas netraucētu skatīties izrādi, es ieliku viņu sava melnā mēteļa kabatā un atstāju garderobē.

Bet kad atnācu mājās, konstatēju, ka esmu sunīti aizmirsuis, tāpēc skrēju atpakaļ viņu meklēt. Un atradu viņu tādu novārgušu. Es viņu padzirdīju, pabaroju - un kad gribēju iet mājās, viņš bija atkopies un no tieva, tikko cirpta pūdelīša bija pārvērties par milzīgu, pelēku dogu.

Tad es izdomāju, ka vajadzētu pabraukāties ar skrituļdēli. Bija silta vasaras nakts un es izdomāju braukt uz Siguldas pusi pa Pleskavas šoseju. Abās pusēs bija meži, es tur nenormālā ātrumā braucu, bet man pretī ik pa pāris km nāca pūtēju orķestri, jo nākošajā dienā Rīgā notika kaut kāds pūtēju orķestru salidojums.
About this Entry
Jan. 7th, 2021 @ 01:43 pm (no subject)
Saistībā ar nesenu diskusiju, interesē - kur jūs lasāt ziņas un gūstat informāciju par notikumiem pasaulē?
Man personīgi topā ir TVRAIN, BBC un CNN.
About this Entry
Jan. 6th, 2021 @ 08:04 am (no subject)
Kas ietilpst Cibas elitē? :)
About this Entry