About this Journal
Current Month
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30
Apr. 19th, 2017 @ 04:06 pm (no subject)
Šodien nav īsti laba diena. Vakar vakarā paraudāju pirms aizmigšanas. Esmu kļuvusi atkarīga no saldumiem. Tagad visu dienu hipnotizēju uz galda esošu šokolādes Geiša gabaliņu, ko kolēģe man tur uzlikusi cienastam. Bet es zinu, ka ja es to apēdīšu, tad uzklupšu virsū arī blakus stāvošajai Pūres šokolādes konfektei un varbūt pēc tam vēl izdomāšu aiziet un izdzert karsto kakao ar dubulto pienu un riekstu garšu no gaitenī esošā kafijas automāta.
Tik grūti uzvarēt sevi. Šodien jūtos dikti mazvērtīga.
Vispār - viena no manām fobijām radās literatūras stundā, kad skolotāja lasīja kaut kādu dzejoli (varbūt epifāniju?) - Nekrologs. Tur bija par cilvēku, kurš savā dzīvē neko lāga nebija izdarījis un vienīgais, kas viņu raksturoja, bija "maize, ko viņš bija apēdis". Man liekas, ka autors varētu būt Ziedonis, bet neesmu pārliecināta, jo lasījusi es to nekad neesmu, tikai vienreiz dzirdējusi.
Un man brīžiem par sevi ir sajūta, ka tas dzejolis ir par mani. Un ka es neesmu pelnījusi, ka man apkārt ir labi cilvēki, kuri pret mani labi izturas.
About this Entry
Apr. 18th, 2017 @ 11:13 am (no subject)
Tags:

Šodien piezvanīju uz Latvijas gāzes maksas tālruni - 155. Pajautāju, cik maksā gāzes skaitītāja un to cauruļu pārvilkšana, man atbildēja, ka kādi 100-140 EUR. Savukārt- lai saprastu, pie kuras no ventilācijas lūkām var likt to tvaika nosūcēju, vajagot vērsties pie sertificēta skursteņslauķa.
About this Entry
Apr. 12th, 2017 @ 01:11 pm (no subject)
Vakar es ākstoties stāstīju stāstu par meiteni, kura iepriekš bija bijusi cirka akrobāte, tāpēc viņa mācēja mašīnā ielēkt uzreiz ar divām kājām - neapdauzot galvu pret augšējo durvju daļu. Un tāpat mācēja arī no mašīnas izlēkt - it kā kāds viņu katapultētu.
Un vēl viņai bija sapnis kādreiz plikai paskriet pa ziedošu magoņu lauku. Tāpēc tas džeks, ar kuru viņa brauca, nobremzēja pie viena tāda lauka un teica - uz priekšu. Un tad viņa izlēca no tās mašīnas, nometa kleitu un ar visām augstpapēžu sandelēm arī ieskrēja tā lauka vidū. Dažus soļus paskrējusi, viņa gan izdomāja novilkt arī sandeles, bet tas jau stāsta turpinājumā, kad piebrauca japāņu tūristu autobuss, kuri domāja, ka viņa perfomē kādu senlatviešu ritālu un sāka zibināt kameras un taisīt selfijus ar viņu fonā, ko ielikt instagramā.
Visjocīgākais tajā visā ir tas, ka stāstot es pilnīgi redzēju visas tās ainas - gan to zaļi balto kleitu, gan tās perlamutra krāsas sandeles ar augstu, smailu papēdi un šauru siksniņu ap potīti, gan to sarkano magoņu lauku, gan tos tūristus, kas gluži vai velšus izvēlās no tā autobusa, ģērbušies pārsvarā melnās biksēs un krāsainās vējjakās - populārākā krāsa bija tumši dzeltena. Gan to mazliet apmākušos dienu, kura tomēr bija pietiekoši silta, gan oļus ceļa malā, kas čerkstēja zem viņas papēžiem, kad viņa gāja uz lauka pusi, ar vienu roku piepacēlusi savus garos, mazliet viļņotos tumši blondos matus, kamēr ar otru roku mēģināja atpogāt kleitas pogas (tās bija uz pleciem - tāds dīvains modelis, starp citu).

Nesaprotu, kāpēc es šo visu cibā rakstu, bet no otras puses - cik tad var tikai par to statistiku.

Man liekas, ka tās meitenes vārds ir Amēlija, bet viņa pati, kad stādās priekšā, saka, ka viņu saucot Ame (tas esot īsāk un viņai labāk patīkot - neesot tik vecmodīgi).
About this Entry
Apr. 10th, 2017 @ 11:39 am (no subject)
Aizvien vairāk man šķiet, ka Latvijā ar primāro veselības aprūpi nodarbojas aptiekāri. Diagnostika galvenokārt notike ar google palīdzību. Savukārt veselības aprūpes finansēšanas modelis ir ziedot.lv .
:(
About this Entry
Apr. 7th, 2017 @ 07:56 am (no subject)
Man pie mājas strādā vairākas sētnieces - pedantes, kuras tik kārtīgi dara savu darbu, ka man jau vairākas reizes ir gribējies pateikt pladies par to foršo sajūtu, kad es iznāku no mājās, bet tur viss tik tīrs un kārtīgs. Man nav sevišķi glīts pagalms, bet tīrība un kārtība piešķir zināmu šarmu arī tam.
Un vakar es tak pamanīju, ka viena sētniece apsēžas atpūsties mūsu pagalmā uz soliņa un izteicu savu siltāko pateicību. Viņa atplauka, izrādījās, ka parasti šo pagalmu tīra otra sētniece, kuru viņa pazīst - pateica, ka nodos viņai manu paldies.

Man vispār ļoti patīk cilvēki, kuri pēc labākās sirdsapziņas dara savu darbu. Es tad arī cenšos par to pateikties, jo es gribu, lai tādu cilvēku būtu vairāk. Tā strādāšana pēc labākās sirdsapziņas jau kļūst par paradumu. Man darbā laiku laikam mēs teikt, lai es tak neiespringstu par to, ko daru. Lai tak pārāk nepiepūlos, lai izdarītu pēc iespējas labāk. Man kļūst skumji un es pie sevis domāju - diez, viņi šādu padomu dotu arī meistaram, kas remontē viņu virtuvi, ārstam, kurš mēģina noteikt viņu diagnozi, juristam, kurš palīdz noslēgt viņu darījumu? Un pēc tam viņi lamā valdību. Lai gan ko tad dara valdība? To pašu - pārāk neiespringst par to, ko dara (kā viņus jau iepriekš laicīgi ir iemācījuši līdzpilsoņi).
About this Entry
Apr. 4th, 2017 @ 03:58 pm (no subject)
Nu, pozitīvi ir tas, ka man mājās vēl ir pāris gabaliņi Maķedonijas baklavas. :)
About this Entry
Apr. 3rd, 2017 @ 09:43 am (no subject)
Tags:

Man nav iedvesmas strādāt.
Man šāds stāvoklis ir ļoti neierasts, jo man parasti tā nemēdz būt. Izdegšanas sajūta.
About this Entry
Mar. 30th, 2017 @ 08:44 pm (no subject)
Jāelpo dziļi un mierīgi. Ar mani šodien nav labi. Man šodien par visu ir VIEDOKLIS.:D
Un mēģinu saprast, kāpēc es tā reaģēju.
Iestāstīt kaut ko cilvēkam, kurš kaut ko nav gatavs dzirdēt, ir bezcerīgi. Mani jau arī neinteresē lietas, līdz kurām es vēl neesmu izaugusi.
Reizēm ir jocīgi skatīties, kā kolēģi nonāk pie tiem pašiem secinājumiem, par kuriem es stāstīju jau pirms gadiem sešiem - septiņiem, bet viņi negribēja klausīties - ai, nu ko tu muldi. Bet paiet tie septiņi gadi, viņi ir pieļāvuši kļūdas, par kurām tika brīdināti un ir gatavi klausīties. Laikam īstā māksla ir ļaut citiem sailgoties pēc zināšanām, ļaujot viņiem kļūdīties un iet to ceļu, kuru viņi ir izvēlējušies.
Es briesmīgi ilgojos pēc skolotāja. Es esmu ļoti pateicīga par katru brīdi, kad man dzīvē gadās Skolotājs. Ne tajā izpratnē kā mēs katrs viens otram - mēs visu laiku ietekmējam viens otra viedokli. Bet tādā, ka ir kāds, kurš ir gudrāks un kurš māk savas zināšanas nodot tajā skolotāja - skolnieka veidā.
Šodien sāku skatīties darba piedāvājumus.
About this Entry
Mar. 29th, 2017 @ 02:55 pm (no subject)
Draudzene reiz izteicās, ka labi, ka es neesot kaislīga - ka man esot mierīgs raksturs. Tā nu es sēžu un brīnos, kā viņai varēja rasties tik maldīgs priekšstats. :)
About this Entry
Mar. 28th, 2017 @ 09:19 am (no subject)
Mēs darbā ar kolēģi esam uzsākušas jaunu projektu. Mēs ar mūsu apkopēju runāsim tikai latviešu valodā, lai palīdzētu viņai to iemācīties. Viņas meita brīvi runājot latviešu valodā un uzzinājusi, ka mammai tagad būs cilvēki, kas ar viņu runās latviski un palīdzēs mācīties valodu, esot noteikusi - nu tad beidzot. :)
About this Entry
Mar. 24th, 2017 @ 01:39 pm (no subject)

Man ļoti patīk šī te virtuve - krāsu salikums u.t.t. - citas bildes te - http://ogarskaya.livejournal.com/89867.html .

 




About this Entry
Mar. 24th, 2017 @ 12:39 pm (no subject)

Bērnībā es sapņus redzēju par kaut kādām viduslaiku tēmām. Kad man bija pieci gadi, es biju sanatorijā Krimuldā. Un laikam tajā iespaidā man fantāzija kādu nakti uzbūra sapni, kurā es biju kaut kāda nolaupīta jaunkundze, kuru ar slēgtu karieti ved uz pili, kas atrodas mežu vidū - augsta kalna galotnē. Viss tas notiek šausmīgi slepeni - pat zirgi zviedz pieklusināti, bet tumšajās drēbēs tērptie sulaiņi sarunājas gandrīz nesadzirdami un viņu sejas klāj melnas sejas maskas. Un pēc tam nākošais attēls ir par to, ka es pamostos gaišā gultā - apkārt baldahīns, grezna apkārtne. Bet es esmu pieķēdēta, lai nevarētu aizbēgt. Un tad bija vairāki šī sapņa atkārtojumi ar dažādām variācijām, kā es no tās pils bēgu.

Otrs sapnis ir mans pirmais apzinātais bērnības murgs - sapnī es ieraudzīju ilustrāciju kā no savas bērnības mīļākās grāmatas "Divi brāļi". Tur bija tas pūķis labajā pusē, bet kreisajā pusē bija uzzīmēti mani vecāki. Tad gan es pamodos raudādama un auklīte nāca mani mierināt.
About this Entry
Mar. 23rd, 2017 @ 09:56 am (no subject)
Ko Jūs darītu, ja Jums būtu tik daudz naudas, ka vairs nebūtu jārūpējas par ikdienišķo iztiku?
Vairāk interesē tieši tas, kā Jūs tad vadītu savu ikdienu.
About this Entry
Mar. 21st, 2017 @ 09:22 am (no subject)
Baigi jocīgi - pirms kādas nedēļas sapnī redzēju, ka eju uz darba interviju uz kantori, kur strādā arī Merkela (cibiņa, nevis Angela :)) un taisos kļūt par advokāti. Bet mans nosacījums ir tāds, ka es aizstāvēšu klientus tikai tik daudz, lai viņi nesaņemtu nepelnīti bargu sodu, bet nemālēšu klientu tīru, baltu, pūkainu un nevainīgu, ja zināšu, ka viņš ir vainīgs. Protams - tā var notikt tikai sapnī - kantoris piekrīt un es tur kļūstu par advokāti.

Reālajā dzīvē gan ir dikti savādāk - http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/eksperiments-ko-advokati-iesaka-aploksnu-algu-maksasana-piekertam-uznemumam.a228877/ .

Kaut kā pretīgi palika. Un kauns. Kurā mirklī vispār cilvēkiem ieslēdzas sirdsapziņa? Kurā mirklī ir jāapstājas, lai saprastu, kas ir melns un balts? Var, protams, uztvert jurista darbu kā tādu intelektuālo spēli, kurā tu gūsti uzvaru.

Bet realitātē - tu esi kruts jurists, kas izpestī no cietuma manjaku. Un viņš turpina slepkavot cilvēkus. Tu - kā advokāts - vari paklapēt sev uz pleca, cik tu kruts. Līdz kādu dienu tas manjaks noslepkavo tev pazīstama cilvēka sievu vai meitu. Vai tad arī būs lepnums par to, ka tu esi tik labs savā darbā?
About this Entry
Mar. 21st, 2017 @ 08:10 am (no subject)
Šorīt braucu trolejbusā - iekāpu, apsēdos tuvākajā brīvajā vietā. Bija vēl divas brīvas vietas, bet tās visas bija pie logiem, t.i. - vietas bija brīvas, bet tām piekļūt traucēja pasažieri, kuri sēdēja ārējā sēdeklī. Nākošajā pieturā izkāpa viena pasažiere. Viņa bija sēdējusi ārējā sēdeklī. Un tajā pašā mirklī sieviete, kas visu laiku sēdēja pie loga, pārsēdās viņas vietā - t.i. ārsēdeklī. Un tā nu es braucu un vēroju trīs cilvēkus, kas stāvēja kājās un trīs brīvās sēdvietas pie logiem. Kad pēc kādām sešām pieturām viena no ārējā sēdeklī sēdošajām pasažierēm izkāpa, tur apsēdās divi pasažieri, kas visu šo laiku stāvēja kājās.

Man kaut kā no seniem laikiem ir licies, ka pieklājīgi ir darīt tā, ka tu pārsēdies tuvāk logam, kad atbrīvojas vieta, lai tie, kas stāv kājās, arī varētu apsēsties.
About this Entry
Mar. 17th, 2017 @ 07:22 pm (no subject)
Mīļie cibiņi - tulkotāji. Kā no angļu valodas latviski iztulkot backsplash?
About this Entry
Mar. 17th, 2017 @ 01:54 pm (no subject)

Foršs saits, kur pasmelties idejas mūsu mazajām virtuvītēm (vairāk gan plānojuma ziņā), krāsu gammas varbūt kaut kur citur labāk. :)
http://remont-volot.ru/remont-kuhni/

About this Entry
Mar. 16th, 2017 @ 01:34 pm (no subject)

Izrādās, Latvijā tomēr var nopirkt arī šaurākas iebūvējamās cepeškrāsnis - 45 cm platumā - http://e-foron.lv/lv/katalogs/elektriska/sco-s45c005 .
Tagad domāju, vai man tas kaut ko atrisina vai arī nē.
About this Entry
Mar. 9th, 2017 @ 08:50 am (no subject)
Tags:

Šonakt sapņoju, ka mans bijušais augstskolas pasniedzējs Juridiskajā fakultātē sazin kāpēc ir labojis manu matemātikas eksāmenu un visu tur salabojis ar sarkanu pildspalvu. Es tā arī nevarēju saprast, kādā sakarā. Vispār man ne sevišķi patika starptautiskās tiesības. Tiesības ir baigi forši un tā, bet ja aiz tām nestāv reāla vara, kas vajadzības gadījumā var piespiest tās ievērot, tad tām tik vien ir kā tukša skaņa.
About this Entry
Mar. 8th, 2017 @ 10:32 am (no subject)
Mums kolēģi šodien noorganizēja šampi, kliņģeri un ļoti skaistu rozīti. :)
About this Entry