About this Journal
Current Month
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
2526272829
Feb. 22nd, 2024 @ 01:37 pm (no subject)
Man vieni no briesmīgākajiem murgiem vienmēr ir bijuši saistībā ar karu. Ka ir karš, ka ir jāslēpjas, ka ir jātaisa kaut kādas partizānu cīņas, lai izdzīvotu. Šodien darbā apzināja mūsu tālruņu numurus un adreses gadījumam, ja valstī tiks noteikts ārkārtas stāvoklis. Iepriekšējo reizi tik saspringta sajūta bija pašā iebrukuma Ukrainā sākumā. :(

Vēl man liekas, ka iepriekšējā Saeima tiešām bija krietni vien jēdzīgāka par pašreizējo. Toreiz biju balsojusi par Jauno konservatīvo partiju un biju apmierināta, ka viņi nebija ar mieru iet kopā valdībā ar ZZS (kas ļoti draudzējās ar Lembergu). Domāju, ka ja viņi būtu uz kara sākšanās brīdi valdībā, Latvija Ukrainu atbalstītu mazāk. Atceros, ka viņi bija klāt un ar saviem balsojumiem pavirzīja uz priekšu tādus gadiem muļļātus jautājumus kā depozīta sistēmas ieviešana, teritoriālā reforma un Okupācijas pieminekļa nojaukšana. Man patika arī tas, kā viņi balsoja par par kopdzīves likumu, kas - izrādījās - vairumam bija krietni svarīgāk par tām visām citām lietām (ko nu es galīgi nesaprotu). Man personīgi liekās ļoti netaisnīgi, viņi neiekļuva Saeimā, kamēr tur iekļuva Šlesers, par kura Rīdzenes sarunām, šķiet, vairums ir aizmirsuši, jo galvenais, ka nosaukumā ir rakstīts, ka Latvija pirmajā vietā vai Krištopāns, kurš savulaik nosauca Latviju par muļķu zemi un aizbrauca uz Ameriku.

Kuras ir bijušas jēdzīgākās Saeimas, valdības, amatpersonas? Jo mums ir tādi politiķi, kādi nu ir. Parastie cilvēki iet politikā arī baigi neraujas. Tad nu no esošajiem ir jāizvēlas tie, kuri ir saprātīgāki/ godīgāki/ ar tendenci mācīties un spēju vienoties kopējā labuma vārdā. Ja mēs izvēlēsimies labākos no esošajiem, tad varbūt pēc kāda laika - redzot, ka politikā ir drusku jēdzīgākas personības, tur arī vairāk sāks iet normālāki cilvēki. Un tad mēs varēsim izvēlēties jau labākos no normālajiem. Un vēl pēc kāda laika - labākos no labākajiem. Varētu padomāt - naivi. Bet no otras puses - jāiet jau ir pareizajā virzienā, jo - ejot pretējā virzienā, viss kļūs tikai sliktāk un sliktāk. Un jāstreb tas būs mums pašiem vecumdienās un - ko - domāju, neviens negrib- nākošajai paaudzei.
About this Entry
Feb. 20th, 2024 @ 09:12 am (no subject)
Es par Navaļniju laikam biju krietni labākās domās nekā liela daļa, jo par viņu vairāk sāku interesēties pēc viņa saindēšanas un skatījos tieši viņa pēdējo gadu video, kā arī citu personu domas par viņu. Es, protams, nezinu, kāds viņš bija, es tikai uzrakstīšu, kāpēc es par viņu domāju tā, kā es domāju.

Es tiešām uzskatu, ka cilvēkiem var mainīties domas, ja viņš pārliecinās par to, ka viņš iepriekš ir kļūdījies. Piemēram, mums mājās tētis idealizēja padomju laikus, jo tajā laikā viņam bija darbs, tajā laikā viņam bija jaunība. Un pa lielam es arī biju daudz vairāk kriesi noskaņota - visticamāk - arī viņa ietekmē. Bet tad es satiku cilvēku, ar kuru mēs daudz runājām par politiku un ekonomiku, es pati sāku vairāk pētīt šos jautājumus un mani uzskati nomainījās - kļuva krietni vien labējāki. Drīzāk mani biedē tādi cilvēki, kuri nekad nemaina savu viedokli un pat neieklausās pretējās puses argumentos - jo tie tad ir cilvēki, kas ir paštaisni un ar kuriem nav iespējams panākt kaut kādu kopsaucēju. :(

Apkārtne ļoti daudz ko ietekmē. Ja sākumā Navaļnijs turējās kopā ar "Ābolu", vēlāk ar nacionāļiem, tad vēlāk viņš sāka sadarboties un viņu sāka atbalstīt tādi cilveki kā Sergejs Gurijevs, Ņemcovs un Mihails Kasjanovs, kas - domāju, arī ļoti ietekmēja viņa domas attiecībā uz daudziem jautājumiem. Viņš gribēja daudz vairāk pilnvaru nodot reģioniem, cīnījās ar korupciju un gribēja pārvērst Krieviju par parlamentāru republiku.

Visādā ziņā nenovēlu nevienam cilvēkam to, ko viņš un viņa ģimene piedzīvoja. :( Viņu pašu aplēja ar zeļonku, kā dēļ viņš kļuva pa pusei akls, viņu n-tās reizes arestēja - tajā skaitā arī 2015.gadā. Tajā laikā viņš kopā ar Ņemcovu taisījās organizēt maršu, kurā viens no punktiem bija pieprasīt jebkādas agresijas pret Ukrainu pārtraukšanu, dalīja skrejlapas cilvēkiem, aicinot uz to. Bet Putins viņu arestēja. Un pa to laiku, kamēr Navaļnijs bija aiz restēm, nogalināja Ņemcovu. Tāpēc tas maršs - lai gan tajā joprojām bija arī plakāti pret karu Ukrainā, vairāk tomēr bija Ņemcova piemiņas maršs. Ja tas būtu noticis tā, kā iecerēts, daudzu cilvēku acīs viņa tēls, manuprāt, būtu pamainījies. Jo parādītu, ka viņš mainās un iet pareizajā virzienā. :(

Pret viņu un viņa brāli tika nepamatoti ierosināta krimināllieta, kuras rezultātā viņa brālis dabūja vairākus gadus nosēdēt cietumā (par šo spriedumu Krievija pat izmaksāja Navaļinjiem kompensāciju vairāku miljonu rubļu apmērā, jo Eiropas cilvēktiesību tiesa atzina to par nepamatotu. Taču tiesa lietu aizsūtīja atpakaļ jaunai izskatīšanai uz Krieviju. Un Krievija no jauna izskatīja šo lietu un atkal atzina Navaļinja vainu). Tā lieta bija pilnīgi safabricēta. :( Navaļinja sieva vienreiz tika gandrīz noindēta. Tad Navaļnija indēšanas mēģinājums, pēc kura viņš neticamā kārtā izdzīvoja un ar Kristo Grozeva palīdzība atmaskoja savus indētājus. Un tad viņa atgriešanās Krievijā (man jau likās, ka viņa lidmašīnu nosēdinās citā lidostā nevis tur, kur viņu gaidīja viņa atbalstītāji), apcietināšana, drausmīgākiie farsi - izbraukuma tiesas, tad viņa vazāšana pa pašiem drausmīgākajiem cietumiem Krievijā un tagad - viņa nāve.

Man liekas, ka cilvēka dzīve ir jāvērtē pēc tā, vai viņš savā dzīvē ir izdarījis vairāk laba vai slikta. Man kopumā viņa dzīve šķiet ar plus zīmi. Lai dus Dieva mierā. :(
About this Entry
Feb. 12th, 2024 @ 03:51 pm (no subject)
Šodien sastrīdējos Twitterī ar kādu kvēlu Palestīnas atbalstītāju, kura pamatoja to, ka man nepiemīt kritiskā domāšana ar to, ka viņa, redz, esot pētniece, kamēr manā profilā tur ir ierakstīts, ka es esmu dziesmu autore. Diez, kāpēc tik daudz palestīniešu aizstāvju ir tik histēriski un agresīvi? :(
About this Entry
Feb. 8th, 2024 @ 08:58 am (no subject)
Vakar bija baigi foršs mēģinājums korī. Mācījāmies jaunas dziesmas koncertam - forši, ja gadās būt mēģinājumos, kad visi kopā apgūst jauno repertuāru. Tad ieliek tos pamatus. Es esmu sapratusi, ka man - lai kaut ko visātrāk iemācītos, vajag dabūt kaut kādu sajūtu un sapratni. Ja es to mācāmo lietu saprotu un sajūtu, tad arī iemācos un iemācīto lietu varu atcerēties pat ļoti ilgu laiku. Kaut kad mēģināju uz klavierēm nospēlēt kaut kādas dziesmas, kuras agrāk no notīm biju iemācījusies spēlēt. Ar taustīšanos, bet pamazām es tās dziesmas varu nospēlēt. Bet ja kāds man liktu uzrakstīt notis - tas būtu bezcers, es rakstītās notis vispār neatceros. Toties - iespējams - man tādu jaunu lietu apguvei var paiet vairāk laika nekā vidēji citiem cilvēkiem. :(

Savā balsu grupā mēs šobrīd esam piecas. Bet vakar diriģents spēlēja vairākas reizes mūsu balsi (man ir aizdomas, ka tas tika darīt tieši manis dēļ). Bet rezultātā es tās dziesmas apguvu daudz labāk un varēju dot krietni lielāku ieguldījumu savā balsu grupā. :)
About this Entry
Jan. 26th, 2024 @ 11:09 am (no subject)
Biju pirms pāris dienām iegājusi grāmatu antikvariātā "Gunas grāmatas". Laikam foršākais grāmatu antikvariāts, kurā esmu bijusi.
About this Entry
Jan. 23rd, 2024 @ 12:09 pm (no subject)
Kā jūs atšķirat, kuras ir tās vēlēšanās, kuras jūs pa īstam gribat un kuras - tās, kuras jums ir iedvesis kāds cits - ka jums tās ir jāgrib?

Es kaut kā secināju, ka tās īstās vēlēšanās piepildīt ir daudz, daudz vieglāk, tās nāk dabiskāk. Es kādreiz ļoti gribēju spēlēt orķestrī. Reiz pirms kaut kādas balles klubā notika koncerts, kurā uzstājās orķestris. Tas bija tik skaisti, ka es pie sevis nodomāju, ka es arī tā gribu. Un tas piepildījās - pēc kāda laika es spēlēju Jelgavā Raita Ašmaņa bigbendā. Atceros tādu Pavasara koncertu Jelgavas pils zālē. Uzsājās koris "Naktstaureņi" - es kādu brīdi tur gāju, tad uzstājās Studentu teātris ar savu priekšnesumu (es tur arī īsu brīdi gāju) un tad sākām spēlēt mēs. Un es sapratu, ka esmu savā īstajā vietā tobrīd. Tā ir pati labākā sajūta - būt savā īstajā vietā īstajā brīdī. Ar laiku jau tās vietas un sajūtas mēdz mainīties.
About this Entry
Jan. 22nd, 2024 @ 02:03 pm (no subject)
Pārvākšanās laikā kaut kur ir pazudis mans bērnības dienu fotogrāfiju albums, kuru es pati līmēju kādu desmit - vienpadsmit gadu vecumā. Tas bija tumši lillā krāsā ar pelēkām lapām, uz vāka es biju uzlīmējusi tajā laikā ļoti retu un krutu novelkamo bildīti - Mikipeli, kas brauc ar auto.

Bet nu vakar drusku sirds nomierinājās, jo, kārtojot bildes datorā, sapratu, ka kaut kad esmu no tā albuma ieskanējusi visas fotogrāfijas. Līdz ar to - pat ja fiziski es to albumu tā arī neatradīšu, tad vismaz bildes man joprojām ir.
About this Entry
Jan. 16th, 2024 @ 02:40 pm (no subject)
Izlasīju "Kirki". It kā jau ok. Bet. Man pēdējā laikā visai maz aizrauj daiļliteratūra. :( Varbūt es esmu pārāk izlutināta ar to, ka es lasu Cibu- šeit stāsti ir īsti un dzīvi.
About this Entry
Jan. 15th, 2024 @ 01:50 pm (no subject)
Sestdien spēlēju vienā pasākumā Jelgavā. Pati spēle spēlēšanas ziņā pat bija ok, publikai tīri labi patika. Man gan vēl uz pirkstu galiem bija paplāna āda - pēc Jaunā gada spēles, kad tur uz pirkstu galiem tulznas pārplīsa spēlēšanas laikā. Bet nu šoreiz pušu tikai viens pirksts. Vispār uz šo spēli es piekritu tāpēc, ka viņu basģitāristam pēkšņi (divas dienas pirms spēles)bija konstatēts Covids. Un piekritu es daļēji arī tāpēc, ka domāju, ka būšana ārpus mājas mani vilks laukā vairāk no drūmām domām. Ka kaut kā darīšana palīdzēs.
About this Entry
Jan. 11th, 2024 @ 01:18 pm (no subject)
Ak, šausmas, man atkal jāspēlē - šoreiz sestdien. :( Bet man tie pirksti knapi sadzijuši. Bet nu labi. Tagad es vismaz zinu variantus, ko varētu darīt.
About this Entry
Jan. 11th, 2024 @ 12:20 pm (no subject)
Mājās stāvēja neliels baķītis vēl no padomju laikiem ar labu gultas veļas audumu. Tad nu vakar pieķēros tam klāt un uzšuvu četrus palagus un trīs spilvendrānas. Baigi labā sajūta - ieraudzīt kaut kādu reālu sava darba rezultātu, ko var aptaustīt. Šis man bija tāds ilgi atlikts darbs, tāpēc priecājos, ka to izdarīju. Īsāk sakot - jāķeras klāt dažādām iecerēm, kuras esmu atlikusi. Tas laikam ir efektīvākais veids, kā vilkt sevi laukā no depresīvām domām. Dzīvei varbūt arī nav tādas īpašas jēgas. Varbūt ir tā, ka tai ir tikai tik daudz jēgas, cik mēs paši tajā izdarām ko jēdzīgu. Kad darām ko jēdzīgu - tad ir sajūta, ka dzīvei ir jēga.
About this Entry
Jan. 8th, 2024 @ 03:39 pm (no subject)
Varbūt kādam ir pieredze? Ir jēga sūtīt uz Zvaigzne ABC savu manuskriptu - to tur kāds izlasīs un dos atsauksmi? Vai arī vienkārši neatbildēs, ja nepatiks?
About this Entry
Jan. 5th, 2024 @ 02:13 pm (no subject)
Vakar biju galīgākajā neģīmī. Bet vienā brīdī izdomāju noklausīties vienu dziesmu, kas mani vienmēr ir nomierinājusi un kuru es mēdzu klausīties tad, kad man bija kādi divdesmit gadi. Dziesma ir krievu valodā ar skaistu videoklipu. Un tā - es noskatījos, noklausījos. Un pēc tam palika kaut kā vieglāk -nomierinājos un aizmigu, šodien normāli pamodos un atnācu uz biroju, tagad daru, kas jādara.

Bet vēlāk es izdomāju apskatīties informāciju par tās dziesmas izpildītāju un dziesmas autoru. :( Ar izpildītāju pavisam slikti - Putina un specoperācijas piekritējs. :( Dziesmas autors šobrīd dzīvo Krievijā, nav manīts, ka būtu par karu, bet nav manīts, ka būtu arī pret. :(

Un tagad es domāju - tā dziesma man reāli vakar palīdzēja. Un vispār tā šķiet drusku ne no šīs pasaules. Varbūt dziesmas un vispār - radošie darbi - ir līdzīgi kā bērni? Kopš tie piedzimuši - tie sāk savu pastāvīgo dzīvi. Ne vienmēr tas, par ko kļūst bērns, ir viņa vecāku nopelns vai arī viņu neizdarība. Tad jau nevienā nelabvēlīgā ģimenē nepiedzimtu cilvēki, kas kļūst par kaut ko izcilu un dod šai pasaulei daudz laba. Man arī Dimitera dziesmas joprojām patīk (tās - no agrākajiem laikiem - tādas kā "Princesīte", piemēram, bet viņa politisko uzskatu dēļ viņš man šķiet jucis.

Te tā dziesma, starp citu - https://www.youtube.com/watch?v=ZGvJWoFwU5A .
About this Entry
Jan. 5th, 2024 @ 09:53 am (no subject)
Es gribu nopirkt jaunu telefonu. Ar tiešām labu kameru. Mans One plus nord gļuko aizvien vairāk. :(
About this Entry
Jan. 3rd, 2024 @ 01:12 pm (no subject)
Jauno gadu es sagaidīju, spēlējot balli kopā ar brāli un viņa grupu. Tā kā pirms Jaunā gada es biju paspējusi saslimt, kā arī tīrīšanas darbos aizmirsusi uzvilkt cimdus, tad man pirmo reizi mūžā notika tāda ķibele, ka labās rokas pirksti jau pēc pirmās stundas bija pušu. Kreisā, paldies Dievam, izturēja. Tagad kaut kāda minimāla āda tiem jēlumiem ir uzvilkusies virsū, bet nu tuvākās dažas dienas ēdienu es pirkšu jau gatavu un mājās ēdīšu no vienreizlietojamiem traukiem, jo citādi nevar.

Vispār es gribētu šogad iziet no savas komforta zonas daudzās jomās. Un kaut kā aiz matiem izvilkt sevi laukā no tās depresijas bedres, kurā es tik dziļi esmu iekritusi.
About this Entry
Dec. 31st, 2023 @ 04:51 pm (no subject)
O, izrādās, ka no vecā telefona ciba iet, bet no One plus nord - nē.

Gatavojos doties spēlēt balli. Kaut kādā prāta aptumsumā apsolīju brālim viņa grupā aizvietot basģitāristu šovakar.
About this Entry
Dec. 31st, 2023 @ 04:50 pm (no subject)
Lai Jums laimīgs nākošais gads, mīļie!
About this Entry
Dec. 22nd, 2023 @ 07:36 pm (no subject)
Mammucītei un brālim kovids. :( Es jau zināju, ka es pie viņiem nebraukšu pati sava saķertā vīrusa dēļ (kurš gan nav kovids - saskaņā ar testu),bet nu nav forši. Aizdomājos par to, ka mēs šobrīd dzīvojam tik vientuļi. Vecvecāki tālu, brāļi, māsas - tālu. Draugi - tālu. Cilvēkiem nevajadzētu būt tik vientuļiem.
About this Entry
Dec. 20th, 2023 @ 01:07 pm (no subject)
Labi, ka no telefona ciba neiet. Citādi vakar būtu sarakstījusi lielus un žēlabainus palagus. Šodien jau drusku labāk, bet vakar bija reāli draņķīgi. Temperatūra, krūtīs un kaklā riebīga sajūta, kā arī tik drausmīgas galvassāpes, ka pat gurķa gabaliņš iekšā neturējās un pat tēja sāka šķebināt, tā ka vēmu vairākas reizes. :( Bet nu vakarā temperatūra palika drusku mazāka un ar ģimenes konsultatīvā ārsta padomu iedzēru ibustar, lai galvassāpes norimtos - jo - lai gan šādi pretsāpju medikamenti nosit arī temperatūru, kas neesot labi imunitātei, no otras puses - galvassāpes esot stress un kartizols, kas arī kaitē imunitātei. Attiecīgi - laikam pareizi vien bija. Šodien drusku grīļojos, bet nu laikam ir labāk.

Vienīgā bēda - kad es slimoju, it īpaši tā riktīgi - man mēdz parādīties trauksme. :( Nepatīk man dzīvot vienai.
About this Entry
Dec. 18th, 2023 @ 03:53 pm (no subject)
Jānopērk sešām kolēģēm dāvanas (mums te ir tradīcija savstarpēji apdāvināties). Es kā parasti pirkšu kaut kādu korejiešu sejas masku un kādu šokolādi vai saldumu.
About this Entry