About this Journal
Current Month
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
Apr. 29th, 2016 @ 02:12 pm (no subject)
Es kā vienkārša meitene no laukiem tikko šoku noķēru, vēl tagad nevaru atiet. Mums uz iestādi piegādā gaļu no firmas "Nākotne" - ērti, jo ir lētāk, gaļa ir normālas kvalitātes u.t.t. Bet šonedēļ es esmu nobriedusi veikt tādas darbības kā pirmoreiz mūžā pastāvīgi izvārīt galertu, tāpēc pasūtīju cūku kājas un cūku astes. Bet, kad es tās astes ieraudzīju, gandrīz no krēsla nokritu - kaut kādi strupuļi. Ja nebūtu uzdotas par cūku astēm, domātu, ka noskūtas kazas ļipas, goda vārds. Ko mēs vispār ēdam?
About this Entry
Apr. 29th, 2016 @ 08:27 am (no subject)
Retrogrādās planētas dara savu - brālim vakar nomiris viņa Nokia viedtālrunis, mēģināja lādēt, bet nereaģē. Man šodien arī kaut kādi gļuki ar manu vecuveco un neviedo telefonu bija - arī nelādējās. Tagad, kad atnācu uz darbu, pieslēdzu - lādējas. Nu, tā dīvaini.
About this Entry
Apr. 14th, 2016 @ 08:23 pm (no subject)
Ienāca prātā, ka es regulāri vāros par savām bērnības atmiņām.
Šodien - dejošanas sakarā atcerējos, kā mēs ar māsīcām iestudējām manis izdomātu deju un dziesmu, ko es sacerēju, būdama ļoti ietekmēta no kādas manā bērnībā dzirdētas dziesmas. Nezinu, ko mani vecāki, vecvecāki un māsīcu vecāki domāja, kad kārtējo reizi attaisījās durvis no aukstā kambara, iznācu es ar savām vienaudzēm - gadus septiņus vecajām māsīcām, un kopīgi izpildījām robotveidīgas kustības, kamēr es savā bērna balstiņā, kuru centos padarīt pēc iespējas zemāku un iespaidīgāku, dziedāju:

"Dzelzs malkas cirtējs, dzelzs malkas cirtējs, dzelzs malkas cirtējs dziedātājs bij'!
Reiz pūķis alā, reiz pūķis alā, reiz pūķis alā briesmīgs bij, briesmīgs bij, jā."

Jūs arī kādreiz sacerējāt dziesmas vai pantiņus, iedvesmojušies no kaut kāda populāra mākslinieka? :)
About this Entry
Apr. 14th, 2016 @ 08:18 pm (no subject)
Šodien bija galīgi nervozs un bēdīgs garastāvoklis. Nu, skaidrs - darba pāri galvai, nekas tāds īpaši priecīgs tur rasties nevar. Bet tagad - atnākusi mājās, es uzliku dažas dziesmas - padejoju un - tadā - garastāvoklis normalizējās! :) Protams, tas ir tāpēc, ka man tās dziesmas patika. Bet nu fakts kā tāds - pirmo pusminūti īgni cilāju kājas, pēc tam jau mazliet iesilu, bet vēlāk jau laidu uz pilnu klapi. :) Man tiiiik ļoti patīk dejot.
About this Entry
Apr. 5th, 2016 @ 08:05 am (no subject)

Ieviesīšu sev privātos ierakstus par galvassāpēm. Varbūt izkristalizēsies kādas sakarības - kad īsti man tā galva sāp.
About this Entry
Mar. 31st, 2016 @ 09:45 am (no subject)
Tags: ,

Pēdējās pāris naktis, pirms aizmiegu, es domāju par sevi. Nevis par citiem, bet tieši par sevi. Es vienmēr pārmetu savai mammai, citiem saviem tuvajiem cilvēkiem, ka viņi nesaka to, ko domā, ko jūt, ka tas man ir jānojauš un kaut kā aplinkus ceļos jāizdibina. Bet - sākot vairāk domāt par sevi, es secināju, ka es daru tieši tāpat. Tikai es vienmēr esmu bijusi tik aizņemta ar dzīvošanu citu vietā, ka nemaz neesmu padomājusi par to, kas īsti esmu es pati, kas man pašai ir vajdzīgs, kādas ir manas vērtības. Vienmēr esmu slēpusies un nepaudusi savu viedokli, jo bērnībā, kad es paudu savas patiesās emocijas - mani nepieņēma. Un tā - viena pa vienai manas īstās izjūtas un domas tika ieslēgtas kaut kur dziļi manī, bet to vietā uz āru sāka parādīties tikai tas, ko atzina par vēlamu citi - tie, kuru viedoklis man bija svarīgs.
No vienas puses - sākot sevī urķēties un meklējot sevi, man ir bail, ka es varu atklāt, ka patiesībā es esmu pavisam savādāks cilvēks. Ka es varu pazaudēt cilvēkus un attiecības, kuras man ir svarīgas un dārgas.
About this Entry
Mar. 29th, 2016 @ 08:20 am (no subject)
Tags:

Beidzot aizgāju pie savas acu ārstes, pie kuras eju jau gadus piecpadsmit un esmu dikti priecīga, jo izrādījās, ka mana redze pēdējo pāris gadu laikā nav īpaši pasliktinājusies un arī galvassāpes tomēr neizraisa acu problēmas. Vienīgā lieta, kas man ir ar acīm - mūsu "mīļā", jaunā ēka ir tās tā izsusinājusi, ka tagad man jālieto kaut kāda želeja un papildus visu laiku - acs mitrinātāji. Un, jā, to, ka šeit ir grūti, tā ir. Es vairākas dienas mierīgi nodzīvoju mājās un nekas - bija tīri ok. Šorīt atnāku uz darbu, pasēžu stundu un jau jūtu, ka acis sāk nogurt.
About this Entry
Mar. 23rd, 2016 @ 01:38 pm (no subject)
Tags:

Drausmīgi nogurst acis. Ko lai dara? No cipariem vispār - ņirb un vienīgais, ko gribas darīt, ir - aizvērt tās. Acu ārsts būs rīt. Bet visu pēdējo nedēļu neko lāga arī nevarēju padarīt, jo visur jau vajag acis. Bet man tās nogurst vienkārši momentā. It īpaši sīkus burtus ciest nevaru. Datorā palielināju visus burtu lielumus.
About this Entry
Mar. 23rd, 2016 @ 09:51 am (no subject)
Tags:

Pagājušajā naktī sapnī redzēju, ka abi ar mīļo braucam vilcienā, kurš atiet no Rīgas autoostas. Bet nu visādu sastrēgumu dēļ tas vilciens ļoti lēni kustas uz priekšu, es sēžu kaut kādā restorānvagonā pie galdiņa, bet mīļais ir piegājis pie bāra letes kaut ko nopirkt. Un tajā brīdī pie manis tā neuzkrītoši pienāk kāda jauna, blonda sieviete, pārliecas pār manu galdiņu un pasniedz man melnu bukletiņu. "Vai jūs nevēlaties piedalīties diskrētā ballītē, kamēr mēs braucam?" viņa klusinātā balsī jautā: "Dalības maksa simts latu". Es palūkojos bukletā un tur redzamas trūcīgi ģērbtas beibes ar sejas maskām, pātadziņām, un strausu spalvu galvasrotām. :) Pēc mana atteikuma blondīne tomēr nezaudē dūšu: "Tad es pajautāšu jūsu draugam," un mierīgā, neuzkrītošā gaitā dodas uz bāra pusi. :D
About this Entry
Mar. 22nd, 2016 @ 07:58 pm (no subject)

Šodien nopirku sev akustisko ģitāru.
Bet visu nedēļu tikpat kā neko neskatījos datorā - klausījos audiogrāmatas, lai atpūtinātu acis - man tās ir dikti pārstrādātas, varbūt tāpēc tā galva pirms nedēļas tā sāpēja?
About this Entry
Mar. 15th, 2016 @ 09:15 pm (no subject)

Visjutekliskākā Džeinas Eiras versija , manuprāt, ir 2006.gada seriāls.
About this Entry
Mar. 14th, 2016 @ 07:15 pm (no subject)
Tags:

Tāds bezspēks, it kā nupat būtu plaušu karsoni pārslimojusi , mājās knapi atvilkos. Šitādu efektu no 3 dienu galvassāpēm nebiju pieredzējusi.:(
About this Entry
Mar. 14th, 2016 @ 02:19 pm (no subject)
Ak, kungs, jau trešo dienu galva sāp. Un drusku nelaba dūša. Pat divas ripas Saridon īsti nepalīdz. Varbūt tiešām jāizmanto priekšnieka piedāvājums un jāiet mājās.
About this Entry
Mar. 13th, 2016 @ 09:12 pm (no subject)

Vakar bija ļoti interesanta diena. Sākās ar to, ka pie manis ciemos bija ienācis brālis un mans brālēns, ar kuru parunājām par mūziku, dzīvi, apmainījāmies kontaktiem u.t.t. Un vēlāk viņš informēja, ka ar viņu ir mēģinājis sakomunicēt kāds vīrietis, kas beigās izrādījās mūsu radinieks no mūsu vecmāmiņas puses. :) Vai nav burvīgi? Tagad man ir jauns onkulis un es par to priecājos kā bērns. :) Turklāt viņš ir vēsturnieks un šodien viņš atsūtīja man manu vecvecāku kāzu fotogrāfiju, kurā ir ne tikai viņi divi, bet arī viņu radi. :) Esmu ļoti, ļoti priecīga. :) Posīšos ciemos pie tēva māsas, lai vēl kaut ko vairāk uzzinātu par radiem. :)
Esmu sapratusi, ka dzimta un ģimene - tas ir tāds spēks, tāda vērtība, ko es gribu kopt un ko es gribu atstāt arī saviem bērniem un bērnubērniem.
About this Entry
Mar. 8th, 2016 @ 10:03 am (no subject)

Mūsu foršie kolēģi uzdāvināja mums tulpītes. :) Kurai gan sievietei nepatīk, ja viņai dāvina ziedus? :)

UPD.
Nu vēl četras rozītes klāt. :)
About this Entry
Mar. 8th, 2016 @ 09:05 am (no subject)
Tags:

Šonakt sapnī redzēju, ka esmu aizbraukusi kaut kādā komandējumā uz kaut kādu vietu, kur ir augsta māja, no kuras augšas uz leju iet tāda lēzena, slīpa iela, bet ir arī otra puse, kur ir ļoti stāva iela ar tādām kā sliedēm, pa kurām varēja tikt lejā, slīdot pa tām lejā un pieķeroties pie margām.
Un tajā ceļojumā bija arī mans mīļais un viena mana bijusī darba kolēģe. Un kaut kā ienāca prātā doma, ka ir īstais laiks un vieta tā žigli apprecēties - apmēram tā - šodien izdomājām un rīt precamies. Un tā man sapnis pagāja, visu orgainzējot. Vispirms es tās stāvās mājas apakšā atradu nelielu kafejnīciņu, kurā notiks mielasts un nelielās svinības. Sarunāju laulības reģistrāciju kaut kur. Man bija glīta, bet necakaina krēmbalta kleita. Un pēdējā mirklī es konstatēju, ka es esmu izdomājusi visu, izņemot to, ka man nav sarunāts frizieris. Bet tad kolēģe teica, ka viņai mamma varētu izlīdzēt. Un kā galvas rota man būtu krēmkrāsas rozes.
Tā nu es tur veicu organizatoriskos pasākumus, līdz pamodos un konstatēju, ka termafors ar auksto ūdeni, ko es vakar vakarā lietoju kā kompresi, lai tikt galā ar galvassāpēm, ir mani tik tālu nomierinājis, ka esmu aizgulējusies).
About this Entry
Mar. 3rd, 2016 @ 10:26 pm (no subject)
Kā reiz bija runas par kursiem praktisku lietu veikšanai - vienus tādus atradu - piefiksēšu, lai pati zinātu, kur atrast un varbūt citiem arī noder. :)
http://tikkurilamacibucentrs.lv/workshops-categories/amatieriem/
About this Entry
Mar. 2nd, 2016 @ 01:09 pm (no subject)
Kolēģei drusciņ palīdzēju ar datu bāzes izveidošanu. Viņa iedvesmojās un sakārtoja savā kompī daudzas lietas, tagad pati priecīga. Ceru, ka izdosies viņai arī piešauties pie tās jaunās sistēmas. Visādā ziņā jautājumus viņa uzdeva pareizos.
About this Entry
Mar. 1st, 2016 @ 09:04 am (no subject)
Tags:

Naktī sapņoju sapni trīs daļās. Pirmajā no tām biju vecmammas mājās - laukos, kur no meža bija izgājuši divi lāči un pastaigājās. Un viens no tiem pamazām nāca man virsū un centās man trāpīt ar svarcelšanas bumbu. Pirmajā reizē netrāpija, otrajā - es piesaucu Dieviņu un tad viņš pazuda.

Otrajā sapņa daļā es un mana draudzene kopā arī ar manu mīļo bijām teātra izrādē - pirmizrādē, pirms kuras visiem izdalīja plastmasas maisiņos iepakotus virtulīšus. Tad sākās izrāde, skatuves priekšā iznāca Navarauska un kaut ko stāstīja, tad uz skatuves iznāca mazi bērni un dejoja tautas dejas, bet kopumā tā izrāde bija tik garlaicīga, ka visi pamazām sāka iet mājās, es tajā skaitā.

Tad es biju vecāku mājās un pēkšņi istabā ieskrēja dikti satraukta mamma, kas metās pie telefona, kad es izgāju priekšnamā, mājas priekšā bija nostājies kaut kāds skūtgalvainis ar seju, kurā nebija nojaušama intelekta atblāzma. Es viņam pateicu, lai viņš aiziet drusciņ tālāk un viņš arī aizgāja. Es mēģināju aizslēgt durvis, taču tās bija salauztas un tāpēc nebija aiztaisāmas.

Un tad es redzēju, ka uz mani noskatās būtne bez sejas, tērpusies melnā apmetnī un ar izkapti rokās.

Tad es beidzot pamodos. Bet darbu tomēr par piecpadsmit minūtēm nokavēju. Turpmāk grāmatas par to, kā tikt galā ar psiholoģiskām problēmām, pirms gulētiešanas vairs nelasīšu.
About this Entry
Feb. 29th, 2016 @ 09:41 am (no subject)
Man tiešām prieks par Lenardo! :) Beidzot viņš saņēma atzinību, ko jau sen bija pelnījis. Man personīgi viņš ir kā zīmols, kas liecina, ka filmu ir vērts skatīties. :)
About this Entry