About this Journal
Current Month
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031
May. 19th, 2022 @ 10:06 am (no subject)
Ja ar veselību rīt viss būs labi, tad, visticamāk, es iešu tajā gājienā. Vienkārši lai taisītu lielāku ļaužu masu un tie devītā maija svinētāji apjēgtu, ka viņi nav vaiŗākums Latvijā.
About this Entry
May. 18th, 2022 @ 09:02 am (no subject)
Esmu iekļuvusi vietējā avīzē. Esot gan bilde, gan drusku arī tas, ko stāstīju tam žurnālistam. Domu, tā izklausās, žurnālists ir sapratis pareizi. Pati gan redzējusi vēl neesmu, kad aizbraukšu uz laukiem, tad. Galvenais, ka nopublicēja, ka manas dziesmas ir pieejamas mūzikas straumēšanas vietnēs - varbūt vēl kāds klausījums klāt pienāks. :)
About this Entry
May. 16th, 2022 @ 07:29 am (no subject)

Pagājušajā nedēļā biju noķērusi kaut kādu riebīgu vīrusu. Bet nedēļas nogalē bija jāpiedalās manas dzimtās mazpilsētas pasākumā Muzeja nakts ietvaros. Satiku daudzus sen nesatiktus cilvēkus. Mjā, kopš es esmu attiecībās, es krietni vien retāk braukāju uz turieni un paziņas tur sanāk sastapt gandrīz vai retāk kā Rīgā.

Apaskatīju vietējo muzeju, izstaigājos pa vietējo pilsētas dārzu, paklausījos, kā citi dzied un spēlē, nodziedāju savas dziesmas. Mūs ar brāli nofotografēja un kaut ko uzjautāja vietējās avīzes žurnālists. Ja nu viņam nebūs nekas labāks intervējamais gadījies, varbūt būs kaut kāds fragments no mūsu sarunas vietējā avīzē.

Pēc briesmīgi ilgiem laikiem saņēmu vairākus komplimentus - ka es izskatoties tikpat labi kā pirms piecpadsmit gadiem. Protams, tas ir pārspīlējums, bet ko lai dara - esmu tikai sieviete, komplimentus labprāt pieņemu. :)

Tā kā es biju pasākumā, tad Eirovīzijas finālu man nesanāca redzēt. Bet nu man ļoti patīk Ukrainas dziesma - par viņiem nobalsoju pusfinālā. Vispār tā dziesma ir spējīga mani visai ātri saraudināt - jo īpaši tāpēc, ka jau no kara sākuma to dziesmas tēmu izmanto daudzi, taisot video no kara Ukrainā ar visām šausmām, kas tur notiek. Un vispār man patīk Eirovīzija. Protams, nav tā, ka tas ir tikai dziesmu konkurss, tur ir arī šova elements, politikas elements, kā arī starpnacionālās draudzības elements. Ja šis konkurss būtu tikai par politiku, tad mūsu Prāta vētra kādreiz nebūtu bijusi trešajā vietā, Marija Naumova ar savu šovu nebūtu uzvarējusi, Aminata būtu palikusi neievērota u.t.t. Bet mūziķiem tā ir lieliska iespēja parādīt sevi starptautiskā arēnā. Es vispār gribētu, lai būtu vairāk šādu starptautisku konkursu dažādās jomās, kurās valstis var balsot tikai par citu valstu pārstāvjiem - tā ir kā tāda spēle ballītē, kur katrs anonīmi saraksta kaut ko labu par katru klātesošo zīmītē. Varbūt Eirovīzijā būtu forši, ja būtu vēl kaut kādas starptautiskās žūrijas balvas par tērpiem, horeogrāfiju, dziesmu tekstiem, melodijām, aranžējumiem, izpildījumu. Un galvenā balva. Jo vairāk iespēju gūt atzinību cilvēkiem un parādīt sevi no labās puses, jo mazāk gribas darīt kaut kādus vājprātus.

Es vispār domāju, ka katram vajadzētu savos apkārtējos mēģināt pamanīt un atbalstīt to, kas šim cilvēkam labi sanāk - lai viņš darīt to, kas nestu vislielāko labumu gan viņam, gan arī apkārtējiem. Jo vairāk cilvēku būtu savās īstajās vietās, jo pasaule būtu foršāka vieta kur dzīvot.
About this Entry
May. 2nd, 2022 @ 10:16 am (no subject)

Sestdien savācu piecus maisus atkritumu gar taciņas, kad ved uz vietējiem dārziņiem un peldvietu, malām. Izložņāju grāvjus, diezgan kārtīgi piekusi, toties lielākā daļa taciņas tagad būs krietnu vien patīkamāka- jo nerēgosies kaut kādi nepiederoši priekšmeti. Nobrīnījos par dažām lietām - kāpēc cilvēki izmet dabā saplēstus spoguļus (atradu tādus trīs). Tad vēl ir kaut kādi cilvēki, kuriem laikam ir kaut kāda šķemba galvā, kuri pēc izdzeršanas mēdz saplēst savas alus pudeles un atstāt tās dabā. Vispār - saplēsti stikli bija visai liela daļa no manis savāktā.

Talkas, manuprāt, ir visai maz novērtētas tieši integrācijas jomā. Kamēr es tur vācu tos atkritumus, mani pasveicināja pilnīgi visi, kas gāja pa to taciņu man garām - neskatoties uz to, ka nevienu no viņiem es nepazinu. Tur bija arī krievvalodīgie, kuri, dzirdot, ka es runāju latviski, pārgāja uz latviešu valodu. Es jau vairākus gadus pieturos pie taktikas - runāju ar krieviem laipni, bet latviski. Es neziliekos, ka nesaprotu, ko viņi runā, bet atbildu tikai latviski. Un galu galā viņi parasti pāriet uz latviešu valodu un īstenībā runā visai labi.

Vēlāk mūsu ciematā lielā katlā vārīja bukstiņzupu, ko dalīja tiem, kas bija strādājuši.
About this Entry
Apr. 28th, 2022 @ 09:14 am (no subject)
Vienu dienu aizdomājos, ka nebūtu slikti, ja kaut kādos Dziesmusvētkos un publiskās dziedāšanas reizēs biežāk tiktu dziedāta "Nevis slinkojot un pūstot". Man patīk mūsu himna, bet tur mēs lūdzam, lai mūsu dēli dzied, meitas zied un mēs paši varam laimē diet. Un ar Dziesmusvētkiem mums kā reiz viss ir labi.

Bet būtu labi, ja mēs kā tauta kļūtu saprātīgāki un tur tieši šī dziesma būtu ļoti piemērota, lai kaut kādā zemapziņas līmenī iekodētu sevi uz panākumiem - uz vēlmi kļūt saprātīgākiem, katram ielikt savu mazo artavu, lai kopīgi radītu lielu, labu rezultātu.


Nevis slinkojot un pūstot,
Tautu labā godā ceļ.
Nē, pie prāta gaismas kļūstot,
Tauta zied un tauta zeļ!

Ja ikviens tik zemē sētu
Vienu graudu veselu,
Kas tad izskaitīt gan spētu
Zelta kviešu krājumu.

Bet, kas lielīdamies pārdot
Ved uz tirgu pelavas,
Tas, kā pelus vējam ārdot,
Zūd no ļaužu piemiņas.

Augsim lieli, augsim stipri,
Būsim sveiki, veseli.
Uzdziedāsim, uzdziedāsim
Augstu laimi Latvijai.
About this Entry
Apr. 26th, 2022 @ 03:54 pm (no subject)
Nu ko darīt? Missalise sapsihojās, paraudāja, ka viss nav tā, kā viņa būtu gribējusi - pasniedzējs visu latviski izstāsta un ielej kā ar karoti mutē, tad atrada brīvu brīdi, atvēra to programmas apmācību lapu un sāka mācīties. Blakus atvēra tukšu Photopea darba lapu un secīgi izmēģina visu, kas tajā apmācību daļā rakstīts.
About this Entry
Apr. 25th, 2022 @ 04:31 pm (no subject)
Izskatās, ka tie foto rediģēšanas kursi pieaugošo tālmācībās manā gadījumā būs izrādījušies nelietderīgi. :( Vienkārši secinu.
About this Entry
Apr. 25th, 2022 @ 10:48 am (no subject)
Es vakar pabeidzu šūt roku balstu pārvalkus dīvānam, kas stāv mūsu īres dzīvoklī. Pats dīvāns vēl tīri ok, bet tie roku balsti gan galīgi nodiluši. Jūtos ļoti apmierināta ar sevi. Vispār man ļoti patīk darīt ko tādu, kur beigās ir redzams reāls rezultāts. Un rokdarbi man ir patikuši kopš neatminamiem laikiem.

Vispār es gribētu iemācīties šūt arī ar overloku - lai varētu šūt trikotāžas apģērbus (man ļoti patīk tādus valkāt) un arī vīles citiem apģērbiem apdarināt. Gribētu sev tādu nopirkt, bet īsti nezinu, kam specifikācijās jāpievērš uzmanība. Laikam pa priekšu vajadzētu uz kādiem trikotāžas šūšanas kursiem aiziet.
About this Entry
Apr. 20th, 2022 @ 09:52 am (no subject)
Runājot par Arestoviču - man ļoti patīk šī parodija par viņu. :D Tas džeks pat vizuāli mazliet līdzīgs. Un runasveids riktīgi labi nokopēts. :D

https://www.youtube.com/watch?v=IWPj89cUIu0
About this Entry
Apr. 19th, 2022 @ 08:58 am (no subject)
Varbūt varat ieteikt man kādu, kas saprotamā valodā stāsta par Latvijas ekonomiku? Kad es skatījos Dožģ vai arī klausījos rīta raidījumu Eho Moskvi, tur vienmēr raidījumos par tēmām, kas skāra ekonomiku, vienmēr pieacināja kādu ekonomistu, lai tas sniegtu savu skaidrojumu. Būtu priecīga atrast ekvivalentu Dmitrijam Potapenko Latvijā.
About this Entry
Apr. 11th, 2022 @ 01:13 pm (no subject)
Nogāju lejā nopirkt kafiju, kamēr gatavojās, atvēru "Ir" numuru, tur priekšā sieviete no Bučas, kura ar dēļiem apklājusi savu meitu, kuru nošāvuši krievu kareivji. :( Un es redzu tās meitas kājas un tās sievietes skatienu un man sirds lūzt. :( Jo tāpat skatītos mana mamma, ja tur gulētu es vai brāļi.
Kāpēc ir tik daudz cilvēku, kas tīšām grib sagādāt otram sāpes. Un man gribas samīļot savu mammu. Apskaut viņu cieši, cieši. Un varbūt tāpēc vajag bērnus - lai viņos mēs atkal satiktu savus vecākus, vecvecākus, brāļus un māsas tad, kad viņu pašu vairs nebūs. Kaut nu tai sievietei būtu bijuši vēl bērni vai arī mazbērni, lai kaut nedaudz viņu mierinātu. :( Tas ir vājprāts, vājprāts, vājprāts, ko tā Krievija dara.

Un ko mēs iesāksim pēc kara - gan ar kaimiņu zemē, gan arī pie mums tik daudz dzīvojošajiem, kuriem tas viss liekas ok - "možem povtoriķ", Puķin - moloģec.

Bet sirds smilkst kā suns bez saimnieka. :(
About this Entry
Apr. 11th, 2022 @ 10:10 am (no subject)
Man vienmēr ļoti nepatīk un arī liekas stulba labsirdīgu un izpalīdzīgu cilvēku izjokošana un troļļošana, kas ir balstīta tieši uz viņu izpalīdzīgajām īpašībām.
Es viemēr domāju - vai tiešām tie troļļotāji nesaprot sekas tam, ko viņi dara? Jo šobrīd uz īsu brīdi tu varbūt pasmiesies un sajutīsies pārāks pār to izpalīdzīgo cilvēku. Bet rīt tev pašam vai tavam tuvajam cilvēkam vajadzēs palīdzību un viņam garām ies tas, kuru tu šodien izjokoji. Un tavs tuvais cilvēks lūgs palīdzību, bet tas labais cilvēks nepalīdzēs, jo nodomās, ka viņu atkal troļļo un izjoko. Tas ir ļoti, ļoti slikti. It kā sīkums, bet tas šo pasauli padara sliktāku. Un ir papilnam visādu šādu sīkumu, kas pasauli padara sliktāku.
About this Entry
Apr. 11th, 2022 @ 09:59 am (no subject)
Man absolūti un nemaz nav talanta tādā jomā kā dizains un bilžu apstrāde. :( Jo tādas mokas, kādas es piedzīvoju, mēģinot uztaisīt tos mājas darbus mūžizglītības kursos, to skaidri pierāda. Vēl jau protams ir arī tas, ka man vienkārši kopš kara sākšanās kaut kā radošā dzirksts ir kaut kur dziļi, dziļi aprakusies zem pelniem. Pirms kara sākuma man plānos bija izdot dziesmu ar šādu tekstu:

Uz pleciem tur šo pasauli ik dienas
Kā Atlanti - un nesūrojas pat.
Tie mazie cilvēki ar lielo sirdsapziņu,
Tie visu mūsu dzīvi kopā tur.

Tiem nav vienalga, tiem nav vienalga, tiem nav vienalga, tiem nav vienalga.

Iet palīgā kāds pakritušam pēkšni
Un cilvēks cilvēkam nav ienaidnieks, bet draugs.
Un tādā pasaulē, ko katrs kopā radām
Mums jādzīvo un tādā mūsu bērni augs.

Ja nav vienalga, ja nav vienalga, ja nav vienalga, ja nav vienalga.

Kāds labestīgs vārds reizēm izglābj dzīvi
Un reizēm dzīvi izglābj labi pildīts pienākums.
Tām lielām lietām, ko mēs uzskatām par labām,
Tām visām reiz ir bijis mazs, labs iesākums.

Man nav vienalga, man nav vienalga, man nav vienalga, man nav vienalga.


Un tagad es skatos uz šo tekstu, kuras sacerēšanā mani iedvesmoja labie cilvēki, ar kuriem kādreiz ir gadījies kopā stāvēt, gaidot izsauktos ātros, lai tie aizvestu bezsamaņā uz ielas guļošu cilvēku uz slimnīcu vai arī tie cilvēki, kas vienkārši izpalīdz un izturas cilvēcīgi pret citiem. Un domāju, cik īsti viņu ir palicis uz šīs zemes. Un vai viņu vēl ir vairāk nekā to otro, kuriem ir vai nu vienalga viss, kas neskar viņus personīgi vai varī ir pat vēlme visiem riebt. Jo ja to otro ir vairāk, tad ar mums ir cauri. Jo tas nozīmē, ka varbūtība, ka pa ielu tev pretī nāk orks, nevis normāls cilvēks, ir lielāka.
About this Entry
Mar. 23rd, 2022 @ 03:35 pm (no subject)
Mīļā  userinfokrii , daudz laimes Tev dzimšanas dienā! Lai Tev un  Taviem mīļajiem viss labi ar veselību, Tev pašai dzīvesprieks, kā arī nodarbošanās, kas sniedz gandarījumu gan Tev pašai, gan Tavam bankas kontam!  
Vēl es novēlu mums visiem mieru pasaulē, kas rastos ļaunuma impērijas sakāves rezultātā. 
About this Entry
Mar. 23rd, 2022 @ 02:51 pm (no subject)
Iesaku noskatīties. Jaunā Masjaņas sērija.

https://m.youtube.com/watch?v=kzx_N8AJiKw
About this Entry
Mar. 10th, 2022 @ 07:41 am (no subject)
Manī ir drusku salūzusi ticība cilvēcībai. Man liekas, ka mēs atrodamies kaut kādā ellē. :(
Mani šausmina tie pārtvertie telefonu ieraksti, kuros kareivji lepni stāsta, ka iet marodierēt. Un viņu sievas/ draudzenes/ mātes pamāca, kāda izmēra kažoku viņām ņemt, kādu tehniku savākt. Kā civilos šauj.
Un tās sievietes man liekas tikpat drausmīgas kā tie vīrieši.
Un tas, ka Nato nedod gaisa aizsardzības sistēmas Ukrainai un ļauj viņus bombardēt, liek man aizdomāties, ka arī tad, ja kādu izvarotu viņu acu priekšā, viņi neko nedarītu, bet stāvētu un skatītos - sak, es jau neko nevaru - ja nu mani pašu piekauj vai nogalina. Es, protams, ceru, ka viņiem ir kaut kāds plāns, ka kaut kur bunkurā pie Putina ir kāds ārēji necils cilvēks - pavārs, šoferis, skaistumkopšanas speciāliste, kas sagatavo Putinam dubļu vannas. Un ka vienā mirklī viņš vai viņa izdarīs to, kas jādara, un pēc tam nemanāmi izslīdēs laukā pa durvīm un pēc brīža jau jau trauksies projām lielā ātrumā, lai paspētu šķērsot robežu, pirms visi ir atjēgušies.

Es gandrīz vai sāku ticēt reptiloīdiem. Jo - paskatieties acīs Putinam un cilvēkiem viņiem apkārt - viņiem visiem acīs ir tukšums. Tukšums. Un tāpat tiem krieviem, kuri viņu atbalsta. Tukšums. Un kaut kāds fanātisms. Kā apmāti, kā apburti. :(
Kādreiz - kad Krievijā vēl bija mēdiju brīvība, tur bija tāds raidījums "Lelles". Un tur bija viena sērija par Putinu, kurš bija attēlots kā Mazulītis Cepas no Vilhelma Haufa pasakas. Un ir tāda sajūta, ka milzīga daļa patiešām arī ir apburti ar viņu - tāpat kā tie pilsētnieki no tās pasakas. Pēc tam uzreiz to raidījumu, protams, aizklapēja, bet Youtube var atrast.
About this Entry
Mar. 9th, 2022 @ 03:47 pm (no subject)
Mani laikam vienmēr ir vajājuši murgi par karu.

http://klab.lv/users/missalise/?skip=40&tag=sapnis

http://klab.lv/users/missalise/1143374.html
About this Entry
Mar. 4th, 2022 @ 08:52 am (no subject)
Uz laiku no nobloķēja mani instagrams, jo es armijnieku ierakstos komentārā jautāju, vai viņi zina, ka viņējie naktī atomelektrostanciju bombardējuši. Atnāca ziņa, kurā mani nosauca par kuci. Aizrakstīju kolēģei - viņa atbild, ka īpaßi ar viņiem nekomunicē, tāpēc nezina.
About this Entry
Mar. 2nd, 2022 @ 09:53 pm (no subject)
Vienu brīdi, ko es Instagram piedraugoju, nobanoja, jo viņa ļoti daudz lika komentārus citu lapas ar info par Ukraiņu. Un ir ļoti daudz visādu slavenību un pusslavenību, kuri negrib to redzēt. Saņēmu rupjus komentārus, tiku nosaukta gan par suku, gan par grjaz. Bet man pofig. Piefiksēju šos tipus, lai vēlāk tauta atceras savus varoņus. Vēl mani vairākas reizes noturēja par ukrainiete. :D Rīga mani samērā bieži notur par krievieti - sāk ar mani runāt krieviski. Bet par ukrainiete - tas jau ir kompliments. :)
Daudz skaitu lūgšanas - jo īpaši naktīs, kad tie trakākie uzbrukumi. Vakar biju aizmirsusi, kad pēkšņi izdzirdēju tik reālu vīrieša kliedzienu, ka uzreiz biju augšā un lūdzis. Attaisīju ziņu lentu un jā - tie kropļi drausmīgi bombardēja gan Harkovu, gan citas pilsētas.
Varbūt tagad - kad uz mājām brauc krievu karavīru līķi, viņu piederīgie par kaut ko aizdomāsies.
About this Entry
Mar. 1st, 2022 @ 12:21 pm (no subject)
Maskavas pareizticīgo baznīcās Ukrainā vairākos gadījumos uziet ieročus, arī paši mācītāji izliek mērķus savējiem. Sātana kalpi.
About this Entry