About this Journal
Current Month
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930
Nov. 20th, 2018 @ 09:34 am (no subject)
Tags:

Esmu atpakaļ no atvaļinājuma, galīgi negribējās nākt uz darbu, vakar pat bezmiegs laikam tāpēc mocīja. Biju ciemos pie brāļa meitiņas uz dzimšanas dienu, uzdāvināju viņai tādu spēli, ko veido 240 kartītes ar dažnedažādiem attēliem. Oriģinālā bija paredzēti trīs spēļu varianti, bet tiem bija tik sarežģīti noteikumi, ka es izdomāju vienkāršākus - no kaudzītes tiek izņemta kartīte un tas, kas to izvilcis, sāk par to stāstu. Katrs nākošais izvelk savu kartīti un stāstu turpina. Šādā variantā meitenēm spēle ļoti patika. Es vispār pēdējā laikā meitenēm nedāvinu rotaļlietas, bet drīzāk kādu spēli vai radošo komplektu, man jau šķiet, ka viņām to mantu ir vesels lērums.
About this Entry
Oct. 31st, 2018 @ 07:51 pm (no subject)
Man mājās vairs nav cepumu. Un konfektes man arī ir vairs tikai divas. Āboli gan vēl kādi pāris ir. Pēdējām meitenītēm ieteicu citus gadus nākt agrāk.
About this Entry
Oct. 31st, 2018 @ 06:29 pm (no subject)
Izrādās, ka šeit mēdz nākt bērni un prasīt saldumus. Dzīvojot Rīgā, nekas tāds nebija ienācis prātā. Nu, ko, trīs grupas jau ir bijušas - viena lielāka puiku grupa, tad trīs meitenītes, kas bija sakrāsotas kā raganiņas un vēl divas desmitgadīgas meitenītes - laikam bija domāts, ka viņas ir kaķīši. Nu, ko, cienāju ar to, kas ir - āboliem un belavit cepumiem (bet tie jau iet uz beigām).

UPD. Tāks,vēl atnāca pavisam mazi bērniņi,kuriem līdzi bija mamma - kā līgava - līķis. Un tad vēl divi pusaudži - kā laupītāji (tādi viņi dabiski izskatījās, nebija nekas īpaši jāpietēlo).
About this Entry
Oct. 30th, 2018 @ 12:37 pm (no subject)
Tags:

Man pēkšņi sagribējās ziemu. Ar lielām, baltām kupenām. Un vēl man sagribējās mežu ziemā - ar lielām, piesnigušām eglēm- tās man ļoti asociējas ar bērnību. Tādas egles auga mežā visapkārt manu vecvecāku mājām. Atceros, kā mēs braucām pie vecvecākiem ziemā. Lielceļš bija iztīrīts - atšķirībā no piebraucamā ceļa, kas veda uz vecvecāku mājām. Tā nu mēs atstājām mūsu žiguli lielceļa malā un pa piesnigušo ceļu bridām uz vecvecāku mājām. Atceros, kā gurkstēja sniegs zem mūsu zābakiem. Jau bija sācis krēslot - jau tik daudz, lai pasauli visapkārt iekrāsotu viegli zilganā tonī, bet ne tik daudz, lai vairs nebūtu redzamas vecvecāku māju aprises. Piebraucamais ceļš sākās uzkalnītē, tad vijās lejup - pāri mazam tiltiņam - un tad atkal augšup - uz pakalnu, kurā atradās mana vecvectēva uzceltās mājas. Ielejā labajā pusē bija neliels dīķītis, kura aptuveno atrašanās vietu šobrīd varēja nojaust vien pēc melnās pirtiņas un pāris šķūnīšiem, kas bija uzcelti tā tiešā tuvumā. Tālāk mēs jau tuvojāmies mājas pagalmam - kreisajā pusē bija kūts, kurai vienā pusē bija neliels dēļu aploks, kurā vasarās reizēm mēdza izlaist cūkas, tālāk - siena šķūnis un vēl tālāk - šķūnis, kuros atradās rati, darbarīki un zirglietas, bet mazliet tālāk - pagrabs. Māja atradās ceļa labajā pusē - melna, ar pamatīgu slieksni un smagām durvīm, kuras bija slēdzamas ar milzīgu atslēgu. Ap māju vīdēja piesnigušu augļu koku un krūmu silueti, starp kuriem vizēja dažādās krāsās nokrāsotie bišu stropi. Mēs jau bijām gaidīti, durvis atvērās - un pa tām laukā nāca smaidošā vecmamma, kura teica, ka cepot maizi un ka pirts (uz kuru mēs braucām) esot iekurināta. Un tā mēs devāmies dziļāk istabā.
About this Entry
Oct. 30th, 2018 @ 08:46 am (no subject)
Reizēm man liekas, ka jaunajā dzīvoklī dzīvo kāds spociņš. Ik pa brīdim kaut kur kaut kas iebrakšķas. Kad tikko sākām tur dzīvot, tad likās vairāk, tagad reizēm. Vakar, piemēram, durvis mazliet pačīkstēja otrā istabā, kaut gan dzīvoklī es biju viena pati. Nu, ko - galvenais jau mierīga līdzāspastāvēšana.
About this Entry
Oct. 24th, 2018 @ 11:55 am (no subject)

Vakar draudzenītes bija ciemos uz sālsmaizi. Maizes vietā gan viņām līdzi bija Cielaviņa. :) Bet tā jau baigi forši. Viens liels ķeksis pie plānotajām lietām ir izpildīts. Bet tā jau vakar bija forši. Sēdēju pie galda un apkārt - man mīļi cilvēki, ar kuriem gan pasmieties ir sanācis, gan paraudāt, gan par nopietnām lietām parunāt, gan jaukus un ne tik jaukus dzīves brīžus kopā piedzīvot.
About this Entry
Oct. 23rd, 2018 @ 08:21 am (no subject)
Tags:

Kaislības ir dzīves galvenās garšviela. Bez tām var iztikt, bet tad dzīve šķiet pliekana. Ar tām var pāršaut pār strīpu vai izvēlēties sev nepiemērotu - un tad dzīve kļūst nebaudāma. Bet ja izdodas sameklēt īstās un īstajās proporcijās - tad dzīve kļūst pa īstam garšīga.
About this Entry
Oct. 23rd, 2018 @ 08:00 am (no subject)
Tags: ,

Šonakt sapņoju, ka ir rudens - tumšs, vēls vakars. Melnas debesis ar dažām redzamām zvaigznēm. Melns ceļš, melns mežs visapkārt. Tikai kaut kur aiz kokiem ir redzamas pāris laternas. Un es eju pa ceļu - kaut ko aizdomājusies, līdz attopos, ka esmu jau gājusi četras stundas. Griezties atpakaļ - bezjēdzīgi - tur jāiet vairāk kā četras stundas, priekšā - nezināms - cik daudz laika. Un tad garām brauc kāda automašīna un es sievietei pie stūres uzprasu, kur īsti es atrodos. Un izrādās, ka es esmu netālu no tās vietas, kur man ir vajadzējis nokļūt. Tikai es esmu gājusi tādu garu apkārtceļu.
Cik īpaši ir tie mirkļi, kad esi tu pats. Kad neviens tevi nedzenā un tu ej tur, kur pats gribi. Tādas mazas, reizēm pat muļķīgas lietas, kuras neviens nav licis tev darīt, bet tomēr tās dari. Reizēm ir grūti saprast, vai to, ko dari, tu dari tāpēc, ka kāds tev ir teicis to darīt vai tāpēc, ka tu pats to gribi. Reizēm es jūtos kā puzles gabaliņš tādā lielā puzlē. Vienā pusē ģimene, otrā - darbs, trešajā - finansēs, ceturtajā - pašrealizācija, vēl kādas citas lietas. Un tajā mirklī, kad liekas, ka esi jau atradis savu īsto vietu - un visi gabaliņi sakrīt, atnāk kāds cits puzles gabaliņš un saka - ē, man liekas, ka tu te neesi īstajā vietā, jo šeit visi puzles gabaliņi veido zemi, bet tu esi jūraszaļā krāsā. Un tad tu konstatē, ka pat tad, ja sakrīt visi puzles gabaliņi, kopīgajai bildei tu nenes labumu, ja nezini, vai esi debesis, zeme vai varbūt - tēla auss vai roka.
About this Entry
Oct. 22nd, 2018 @ 10:46 am (no subject)
Tags:

Vakar nopirku sev Mosaic garo dūnu mēteli, lai ziemā silti. Iepriekšējais tur pirktais baigi labi nokalpoja vairākus gadus, tāpēc ļoti ceru, ka šis darīs tāpat. Jaunajā dzīvesvietā jau reizes piecas no rīta neatbrauca vajadzīgais autobuss (nākošais bija pēc pusstundas). Tā nu kārtīgs un silts mētelis (domājot par ziemu) kļuva par diezgan lielu prioritāti. Bet brāļa meitām (8 un 6 gadi) aizvien grūtāk ir izdomāt dāvanas. Ir doma aiziet uz Pirkumiņu, varbūt tur kaut kas foršs acīs iekrīt.
About this Entry
Oct. 18th, 2018 @ 01:30 pm (no subject)

Mammucim žultsakmeņus no žultsvada izņēma. Plānveida operācija (žultspūšļa izņemšana) paredzēta uz 29.janvāri, ja par maksu (1.5-2 tūkst.), tad pēc divām nedēļām, bet ārsts teicis, ka steiga neesot vajadzīga un ka ne visu, ko varot izdarīt ķirurgs, pacients spējot izturēt. ??? Bet tā viņu vakar jau izrakstīja no slimnīcas un brālis viņu ved uz laukiem. Ceru, ka mājās - ierastajā vidē- viņa atkopsies.
About this Entry
Oct. 12th, 2018 @ 10:06 am (no subject)
Tags:

Starp citu, veļas mašīna ar vertikālo ielādi virtuves stūrī - ar darba virsmas vāku pāri tai - praksē (rit otrais mēnesis) ir izrādījusies pat ļoti ērta - nav ne vainas. Tā ka - ja kādam ir maza virtuvīte, tad šī opcija pilnīgi noteikti ir apsverama. Un lielā atvilktne zem ledusskapja - burvīga un ļoti ietilpīga. Paldies, str, par padomu - manuprāt, tieši Tu man komentārā ieteici, ka eļļas pudeli var jau glabāt skapītī virs tvaika nosūcēja - tā arī daru un ir ērti. Vēl jau vairākas reizes notiks kaut kādu lietu pārkārtošana, lai katra lieta atrastu savu īsto vietu, bet kopumā - esmu apmierināta. Un es jūtos tik priecīga par to, ka man virtuves skapīšu augstums ir laikam kādi 90 (vai 92?) cm - jāpamēra vakarā. Man ar saviem 163 cm tas ir ļoti ērts augstums.
About this Entry
Oct. 12th, 2018 @ 09:39 am (no subject)
Intereses pēc - cik ātri citos kantoros izlasa saņemtos e-pastus? Baltcom, izrādās, sareģistrējot tos trīs darba dienu laikā. It īpaši tos, kuros rakstīts, ka vēlas izbeigt līgumu. Bet ja pavelk garumā reģistrāciju, tad var iekasēt naudu par vēl vienu mēnesi. Manuprāt, nesmuki pret klientu, kas viņu pakalpojumus izmantojis gadus desmit.
About this Entry
Oct. 10th, 2018 @ 03:53 pm (no subject)
Esot tā, ka mammai tās analīzes nav labas. Un dzelte viņai arī ir. Bet tajā pašā laikā viens ārsts (manas māsīcas vīrs), kas strādā tajā slimnīcā (citā nodaļā) ir apzvanījis savus pazīstamos un teicis brālim, ka tas 16.datums esot ātri. Un ka rindā esot arī cilvēki ar četrreiz sliktākām analīzēm kā mūsu mammai (ak, Dievs, kas par kašmaru veselības aprūpē notiek). Neoficiāli ārsti saka, ka ja gribam, lai mamma tiek ātri pie vajadzīgās procedūras, tad lai ņemam viņu laukā no slimnīcas (uz savu atbildību, protams), vedam (200 km) uz Rīgu un jau tad saucam ātros. Bet tā mamma it kā jūtoties šodien drusku labāk. Kaut kā negribas nodarboties ar pašdarbību, jo nav pārliecības, ka no tā mammai būs labāk. Lūdzu Dieviņu par viņu.
About this Entry
Oct. 8th, 2018 @ 10:09 am (no subject)
Mamma jau vairāk kā nedēļu lauku slimnīcā. Šodien nemaz ārstējošais ārsts nebūšot, būšot kaut kāds cits. :( Viņai ir slikta dūša un jūtas novārgusi.
About this Entry
Oct. 5th, 2018 @ 10:33 pm (no subject)
Labās ziņas - Rīgas satiksmē man lika drusku piemaksāt un tagad man ir mēneša braukšana īstajam tramvajam (ja vien pusmiegā pirmdien no rīta atkal neierāpšos nepareizajā tramvajā). :D
About this Entry
Oct. 5th, 2018 @ 10:28 pm (no subject)

Mammucītei tomēr no tiem žultsvadiem nav tas akmens izgājis laukā, pirmdien vedīs uz Rīgu un taisīs operāciju. Lai Dieviņš dod, ka viss labi. No mūsu mazpilsētas visbiežāk it kā vedot uz Stradiņiem. Bet kā tur īsti ir - kas izvēlas - uz kādu slimnīcu vest un pie kāda ārsta? Vienkārši nosaka, kur ir brīvas vietas un tad ved? Ja jau mammai ir žultsvados tie akmeņi, tad tas laikam jau skaitās neatliekams gadījums, vai ne?
About this Entry
Oct. 5th, 2018 @ 08:27 am (no subject)

Un vakar es biju megacirslis. :( No rīta ne tikai ierāpos nepareizajā tramvajā (1. nevis 11.), bet arī nopīkstināju savu e-talonu, kurā biju ielādējusi nākošajam mēnesim viena tramvaja maršruta mēnešbiļeti darba dienām. Tā nu man tagad ir 1.tramvaja mēnešbiļete darba dienām, kuru man nemaz nevajag, un pēdējā diena,kad man vēl der mans 11.tramvaja maršruts.
Turklāt vakar vēl dabūju rikšot no Tallinas ielas (1.tramvaja pieturas) uz Tallinas ielas pieturu 11.tramvajam, kas, protams, manu omu neuzlaboja.
About this Entry
Oct. 5th, 2018 @ 08:10 am (no subject)
Tags:

Naktī sapņoju tādus dīvainus sapņus. Sākās ar to, ka sapnī es dzirdēju, kā kaut kādā muzikālā izrādē ir izmantota viena mana dziesma - tik minimāli pārveidota - teksts un brīžiem zilbes citas, bet melodija tā pati - īsts plaģiāts.
Bet vēlāk sazin kādā sakarā es biju pieteikusies vai nu būt par audžuvecāku vai arī par adoptēto - bet nu man kaut kādā sakarā pieveda klāt mazu - gadus četrus - vecu puisīti, kurš izskatījās nevis kā mūsdienu bērni, bet kā bērni no mana tēva bērnības laikiem - tālajiem piecdesmitajiem - vājiņš, ar nedrošu, izvairīgu skatienu, īsiem, pie galvas pieglaustiem matiem. Ģērbies viņš arī bija kā senos laikos - novalkāts pelēkzils krekliņš ar īsām piedurknēm, īsas bikšeles, īsas kokvilnas zeķītes un novalkātas šņorējamas kurpes. Sākumā viņš skatījās kaut kur sāņus, bet kad es viņam mierīgā un laipnā balsī uzjautāju par viņa mīļāko rotaļlietu, viņš sāka atbildēt. Sākumā nedroši - tikai pamājot vai papurinot galvu, nepaceļot acis uz augšu. Bet pēc mirkļa viņš jau tiktāl sadūšojās, ka uzdrošinājās caur pieri pašķielēt uz manu pusi. Laikam mans skatiens viņu iedrošināja, jo viņš pēkšņi atplauka un pastiepa man pretī savu roku.

Jocīgs sapnis.
About this Entry
Oct. 3rd, 2018 @ 07:56 am (no subject)
Mammai jātaisa žultspūšļa operācija. Sanāk, ka būs jābrauc uz Rīgu. Kur lai tādu operāciju taisa? Varbūt kādam ir kāda pozitīva vai negatīva pieredze, ieteikumi - kam pievērst uzmanību? Būšu ļoti pateicīga.
About this Entry
Sep. 28th, 2018 @ 12:46 pm (no subject)
Ar Lattelecom optisko kabeli internets ik pa brīdim pazūd. Šamie saka, ka problēma ar manu datoru, lai pārbaudot interneta pieslēgumu ar citu datoru. Jautājums gan rodas, kāpēc ar to pašu datoru man līdz šim ar Baltcom nebija nekādu problēmu (piecus gadus). Un ar Triatel arī šobrīd nav problēmu. :(
About this Entry