About this Journal
Current Month
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930
Jun. 22nd, 2017 @ 07:19 pm (no subject)
Šodien, lasot Ir, vienu brīdi sajutu, ka man tīri fiziski sāk nākt vēmiens.
About this Entry
Jun. 21st, 2017 @ 09:27 pm (no subject)
Kādā no savām iepriekšējām dzīvēm es noteikti esmu bijusi viens briesmīgs, ļauns kurpju meistars - maniaks, kurš guva baudu no domas par to, kā cilvēki mocīsies, staigājot ar viņa darinājumiem. Kā ir vasara klāt, tā ir klāt mans ikgadējais spīdzināšanas periods - tulznainas kājas. Šoreiz vēl labi - tikai kādas piecas. Bet vienu vasaru bija tā, ka es ar jaunām kurpēm aizgāju no trolejbusa caur parciņu (15 min. kājām) uz darbu un man uz kājām bija 15 tulznas (pagaidām mans rekords). Mana gaita laikam bija dikti žēlīga, jo mans kabineta biedrs pat piedāvājās aizvest mani mājās (par ko es viņam biju briesmīgi pateicīga. Nu tās sandeles es gan uzreiz izmetu miskastē. Un kopš tā laika vienmēr ļoti, ļoti rūpīgi sekoju apavu ādas mīkstumam, tam, vai kaut kur sprādzes metāls kaut kur nav tieši pie ādas. Vai diegs, ar ko šuj apavus, nav bijis pārāk ass. Un pat ar visu to es tāpat tulznas sezonas sākumā - neizbēgami.

Kad aizrāda, ka vīrieši staigā zeķēs un sandelēs, es pie sevis klusībā domāju - pareizi dara! Viņi nav tādi mazohisti, lai ietu tā mocīties. Un personīgi man nav nekādu iebildumu pret to. :)
About this Entry
Jun. 21st, 2017 @ 08:28 am (no subject)
Kopš es eju uz darbu diezgan agri - pirms septiņiem izeju laukā no mājas, man obligāti līdzi ir jābūt kaut kādai nebūt tarbai, kurā pēcpusdienā iestūķēt lieko jaku, džemperi vai trencīti. Vai reizēm - abus. Bet dažkārt - kad man galīgi noriebjas tā tarbu staipīšana, es izdomāju, ka es mazliet pasalšu no rīta, bet tad vakarā nebūs tās tarbas jāstiepj. Bet rīt es laikam tomēr labāk atkal stiepšu mājās tarbu.
About this Entry
Jun. 21st, 2017 @ 08:26 am (no subject)
Kur jūs plānojat būt Līgo vakarā?
About this Entry
Jun. 20th, 2017 @ 03:59 pm (no subject)
Kādreiz, kad es vēl mācījos universitātē un dzīvoju Tālivalža ielas kojās, es nejauši biju atradusi vienu krutu frizieri - Vinetu, kas strādāja frizētavā "Sarma", kas atradās Zemitāna laukumā 1 (tieši pretī tam Zemitāna laukumam). Tik krutu frizieri līdz šim neesmu vēl atradusi. Viņa strādāja ļoti ātri un ļoti, ļoti labi.
About this Entry
Jun. 20th, 2017 @ 08:23 am (no subject)
Tags:

Naktī sapņoju, ka esmu katu kādās ārzemēs ceļojumā - tāds ļoti skaists vasaras vakars, viesnīca greznā divstāvu villā. Vakarā ir kaut kāds burziņš, kurā piedalās visādi snobi - kungi, kas staigā apkārt ar konjaka glāzēm - ģērbušies smokingos un dāmas - elegantos vakartērpos ar briljanta rotām un baltiem cimdiem rokās. Un tad tajā pasākumā sazin kāpēc viena daļa ir arī tādi plebeji kā es - tiem tur tajā pilī šķiet pārāk garlaicīgi un viņi iziet dārzā un tur - zālienā sarīko ballīti ar dejošanu un dziedāšanu.
Pēc tam es eju uz viesnīcas istabiņu un tur aizeju uz vannas istabu. Un tajā vannas istabā ir milzīgs, milzīgs logs, kas paver fantastisku skatu un naksnīgo pilsētu - augšā - tumšzilas debesis, zemāk - pilsēta - augstceltnes, parki, laternas. Pat reklāmas šajā pilsētā ir tikai baltā vai gaiši zilā krāsā - un tādejādi viss kopskats nav juceklīgs, bet ļoti, ļoti skaists.
About this Entry
Jun. 19th, 2017 @ 12:04 pm (no subject)
Man tomēr īsti nepatīk tas flamenko. Nav mana deja. Kaut kā neaizrauj.
About this Entry
Jun. 13th, 2017 @ 07:02 pm (no subject)
Šonakt sapnī es redzēju, ka ir jauns likums par korupciju - korupcijai nav noilguma termiņa. Un tad visi vecie buki pirms nāves sāk atzīties, ko un kā viņi ir devuši vai ņēmuši kukuļos (jo pirms nāves vairs viņiem nav ko zaudēt) - un tā tiek iebāzti cietumā citi darboņi (kas vēl ir aktīvajā darbošanās posmā).
Un vēl sapņoju, ka pie manis atnāk killers, kuram līdzi ir albūmiņš ar fotogrāfijām - un viņš stāsta par izdarītajiem noziegumiem, jo ir nolēmis mani pēc tam nogalināt, bet atliek to uz mazliet vēlāku laiku, jo konstatējis, ka es esmu laba klausītāja un viņam beidzot ir cilvēks, kuram izkratīt sirdi. Un tā viņš krata to sirdi un stāstīšanas brīdī pats sāk apjēgt, ka diez ko labus darbus nav līdz šim veicis un viņā sāk mosties tāda kā nožēla.

Bet citādi - rit mana īsā atvaļinājuma pēdējā diena, rīt atkal došos uz darbu. Mazliet domāju par to, kādas būs atsauksmes par to darbu, kuru darīju pēdējo mēneis ar astīti. Kaut gan - lasot ziņas - var redzēt, ka mūsu ēkā jau tāpat jautrības netrūkst.
About this Entry
Jun. 11th, 2017 @ 10:40 pm (no subject)
Esmu atpakaļ Rīgā. Laukos šoreiz tiešām izdevās veiksmīga komunikācija ar brāli un tika daudz izdarīts. Izrevidēju bēniņos esošās drēbes (lielāko daļu), kā arī apavus. Nākošnedēļ jāpasūta papildus atkritumu konteiners, lai ātrāk aizved projām tos maisus ar krāmiem. Prieks, ka izdevās daudzām lietām atrast labākas glabāšanas vietas. Tam mani ļoti iedvesmoja Robinas Pīrsijas grāmata "Informācijas menedžments" - šī grāmata ir ideāls palīgmateriāls tiem, kuriem vajag kaut ko sakārtot un ieviest kādu sistēmu. Grūtākais, protams, bija pārliecināt brāli par mana darāmā nepieciešamību. Bet nu pat šajā ziņā guvu zināmus panākumus. Noturējos un uz brāļa emociju izvirdumiem paliku mierīga un konstruktīva.

Dzīvē kaut kā sanāk tā, ka manis izdarīto (to, kur es esmu ieguldījusi visvairāk darba un pūļu) pamana vismazāk. Jo visbiežāk tos lielākos darbus es daru tā kā drupinot lielu akmeni - pa gabaliņam, pa drusciņai. Un vienā brīdī šķiet, ka tā vienmēr jau ir bijis, jo izmaiņas ir notikušas ļoti pakāpeniski. Bet tas nav tik svarīgi. Galvenais - lai tās izmaiņas uz labu būtu notikušas.
Grūtākie posmi ir pārliecināt par izmaiņu nepieciešamību, noignorēt pa ceļam dzirdēto "Tur tāpat nekas nesanāks, tā vienmēr ir bijis" (pati personīgi esmu pārliecinājusies par pretējo), nepadoties un - pat ja nesanāk - drusku atvilkt elpu un mēģināt atkal.
About this Entry
Jun. 6th, 2017 @ 09:08 pm (no subject)
Es šodien laukos saorganizēju piecus maisus ar drēbēm izmešanai. Saskaņojot ar brāli. No rīta bija vārdu apmaiņa, bet bez balss pacelšanas. Es esmu ļoti priecīga. :) Jūs pat iedomāties nevarat, cik es esmu priecīga. Paldies Dievam, ka šodien izdevās tik veiksmīga komunikācija. Pacietību arī es šādi mācos.;)
About this Entry
May. 31st, 2017 @ 06:30 pm (no subject)
Izpildīju savu pilsoņa pienākumu. Starp citu, vēlēšanu iecirknī bija pietiekoši daudz cilvēku - tāda pati sajūta, it kā būtu jau sestdiena.
About this Entry
May. 31st, 2017 @ 02:48 pm (no subject)
Tags:

Es šobrīd esmu viena kabinetā, tāpēc pusbalsī, bet ļoti, ļoti priecīgi dziedu "Ā-le-luja, Ā-le-luja, ale-luja, ale-luja, Ā-le-ē-lū-jā". :)
Iemesls?
Man ir 1287 Excel rindas, kurās es esmu sakrāmējusi formulas un man pārbaudes lodziņā meta, ka kaut kur ir kļūda. Atradu. Nekas nebrēc. :)
About this Entry
May. 31st, 2017 @ 08:01 am (no subject)
Kolēģe nepiedalīsies vēlēšanās, sakot - ai, ko tas gan mainīs.
Ok. Bet tā pagājušajās Saeimas vēlēšanās nodomāja 41.15 balsstiesīgo (vēlēšanās piedalījās 58.85%). 40% - tas taču ir liels skaitlis. Ja viņai pēkšņi vairs nebūtu 40% sava brīvā laika vai 40% savu ienākumu - tas taču būtu tā pamatīgi pamanāms, vai ne? Bet ja 40% cilvēkiem ir vienalga, kas ir pie varas - kas tad īsti ir atbildīgs par to, kas notiek Latvijā? Vai tikai politiķi?

Jo mazāk cilvēku aiziet uz vēlēšanām, jo mazāk balsu ir nepieciešams, lai pārvarētu 5% barjeru. Ja nepatīk neviena partija, pastāv taču arī opcija balsot ar tukšu aploksni - vismaz palielina to 5% barjeru un izsaka attieksmi - man neviens nepatīk, bet man nav vienalga. Jo vairāk cilvēku, kuriem ir vienalga, kuri ir iegrimuši apātijā, jo bezkaunīgāk var uzvesties politiķi.

Un vēl es esmu apkārtnē dzirdējusi teicienus par to, ka nav par ko balsot. Bet tajā pašā laikā visbiežāk ne paši šie teicēji mēģina iet politikā, ne arī mudina to darīt sev pazīstamos sakarīgos cilvēkus. Tieši otrādi, ja kāds saka, ka viņš gribētu iet politikā, viņam saka - neej, politika taču ir tik netīra. Piekrītu, ir. Bet no otras puses - kā tad tā politika kļūs tīrāka, ja visus normālos cilvēkus mēģina no tās atrunāt?
About this Entry
May. 29th, 2017 @ 11:18 pm (no subject)
Šodien biju uz flamenko otro flamenko nodarbību. Vismaz kāda nebūt izkustēšanās. Jūtos gan tā, it kā man būtu divas kriesās kājas un divas kreisās rokas.
About this Entry
May. 24th, 2017 @ 09:57 pm (no subject)
Šodien atkal biju aizgājusi uz flamenko nodarbību. Un uz stundu pilnīgi izkrita no galvas laukā darba lietas, vientulības sajūtas, no rīta no puķu poda izvēlusies difenbahija. Bija tikai ta-tara-ta-tara-ta-ta, ta-tara-ta-tara-ta-ta, ta-tara-ta-tara-ta-ta.
Nopirku abonimentu uz četrām reizēm (sākumam). Redzēs, kā man ies.
Forši parunāju ar savu kolēģi - viņa ir mana vienaudze - kādu pusgadu vecāka par mani. Viņa ir viens no tiem cilvēkiem, kuri manā dzīvē mācīja man tikt pāri savai iedomībai un nevērtēt cilvēkus pēc kaut kādām atsevišķām pazīmēm. Kad mēs ar viņu iepazināmies - viņa bija mana pirmā darbaudzinātāja darbā, kurā es strādāju, neteiktu, ka viņa man tā baigi iepatikās - kaut kas viņas runasveidā man likās ne tāds, kaut kas vēl - tādos sīkumos. Un tikai vēlāk - kad sanāca ar viņu pakomunicēt vairāk, es savā sirdī pazemīgi atzinu, ka attiecībā uz viņu esmu ļoti kļūdījusies, jo viņa ir ļoti dzīvesgudrs un jauks cilvēks. Un viņai dzīve pakāpeniski iet uz augšu visās jomās, kas kā reiz nozīmē to, ka cilvēks savā dzīvē iet pareizajā virzienā. Un tātad - viņu ir jēga ņemt par piemēru. Viņa vispār arī tīri labprāt ar mani komunicē (mani dara biklu un pazemīgu forši cilvēki, kuri labprāt ar mani tiekas un runājas,jo man ir sajūta, ka es to neesmu pelnījusi (šito putnu es gan ar kaut kādu koku gribētu no savas galvas izdzīt, jo viņa čivināšana man reāli ik pa brīdim traucē)).
About this Entry
May. 24th, 2017 @ 01:17 pm (no subject)
Hylo - Care acu mitrinošie pilieni man vispār nekādu labumu nedod. Labi, ka ir Ocutein, kas manas ekselī pārblenzušās acis var dabūt normālā stāvoklī.
About this Entry
May. 23rd, 2017 @ 03:08 pm (no subject)
Tags:

Pēkšņi sailgojos pēc tēta.
Vakar vienkārši bija ļoti vientuļi (nu, tā, ka ļoti, ļoti vientuļi).
Vakar to vientulību pakliedēja mans brālis, kuru es pat speciāli pasaucu pie sevis, lai man būtu kompānija. Uzcienāju ar vakariņām, tad viņš piespēlēja ģitāru vienai manas dziesmas idejai, kuru tādejādi piefiksēju telefonā. Bija drusciņ mīlīgāk.

Bet naktī es sapņoju, ka es esmu rakstniece un rakstu romānu. Romāns ir par to, ka ir divi programmētāji, kuri ir uztaisījuši kaut kādu spēli, kurā ir radīta kaut kāda pasaules alternatīva un tad tur ir ielikts kaut kāds jauns tēls - meitene, kurai programmētājs nav iedevis pārāk daudz labu dotumu, lai viņa varētu tai spēlē uzvarēt. Bet ir iedevis kaut kādu puspaslēptu kodu, ar kura palīdzību meitenei ir iespēja pašai visai daudz pārprogrammēt to savu spēles gaitu. Un tad viņai ir kaut kādi baigie šķēršļi ceļā, abi programmētāji skatās, ka viņai iet, dzer savas kolas un ēd popkornus, salikuši botās tērptās kājas uz galda. Un uzjautrinās par to, kā tai meitenei neiet pa to spēli un viņa dabū vienu punu pēc otra. Un tad tā meitene - pēc kārtējām milzīgajām ziepēm pēkšņi paskatās uz augšu (sapnī redzēju, kā viņas seja tik pievilkta tuvplānā uz tā datora ekrāna) un sāk rīkoties kaut kādā pavisam neparastā veidā, jo viņa ir atradusi to slepeno kodu. Pēc tam sākas to programmētāju tāda kā savdabīga cīņa ar to uzprogrammēto meiteni. Viņi izdomā visādus šķēršļus, viņa izdomā viltīgus paņēmienus, kā tikt ar tiem galā. Beigu beigās viņiem rodas cieņa par to meitenes neatlaidību un viņi dod viņai rīcības brīvību.
About this Entry
May. 23rd, 2017 @ 08:52 am (no subject)
Man ir daži tādi ēdieni, kurus es pati labprāt ēdu, bet piedāvāt tos pagaršot citiem kaut kā kautrējos, jo šķiet, ka nesapratīs. Man ir iecienīti salāti - svaigs gurķis, tomāts, krabju nūjiņas, biezpiens + skābs krējums. Kādreiz es RIMI pirku garneļu salātus ar svaigo sieru - ļoti garšoja. Bet tagad sen neesmu tādus redzējusi. Un tad nu reiz uztaisīju šo lētāko versiju un personīgi man garšoja tīri labi.

Vēl man ļoti garšo Mocarella siers ar ICA aveņu ievārījumu (tas nav tik salds kā citi ievārījumi).

Kādi ir jūsu neparastie ēšanas paradumi?
About this Entry
May. 21st, 2017 @ 10:54 pm (no subject)
Aizmirsu internetbankai paroli. Eh.

UPD. Atcerējos. :) :) :) Kaut kas ar atmiņu šodien ne tā, kā vajag.
About this Entry
May. 20th, 2017 @ 12:22 am (no subject)
Šovakar (pareizāk sakot vakar) bija tik brīnišķīgs vakars. Mēs ar draudzeni gājām pastaigā pa pludmali, runājāmies, klusējām, bradājām ar basām kājām pa itin silto jūras ūdeni. Vakarā skaisti norietēja saule. Super, īsāk sakot. :)
About this Entry