About this Journal
Current Month
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
Aug. 14th, 2019 @ 09:22 am (no subject)
Riezēm pievakarēs (ap pusdesmitiem) man sanāk gaidīt autobusu Pērnavas ielas pieturā. Un tur regulāri sanāk novērot ainiņas no citu cilvēku personīgajām dzīvēm. Vienreiz es najauši dzirdēju, ka kāds skaļā balsī kādu nosauca par m--ku. Izrādījās, kāds vecis pa telefonu skaidro attiecības. Pēc šī teiciena beibe, acīmredzot, bija nolikusi telefonu, jo viņš atkal pārzvanīja un turpināja saldā balsī "tu taču esi mana mīļā meitene, es gribu šovakar pie tevis atbraukt". Bet tai sievietei, acīmredzot, prāta pietika viņu atšūt, jo viņš atkal atsāka rupji lamāties.

Savukārt vakar kāds gadus 35-40 vecs garāmbraucošs riteņbraucējs (kurš vēlāk stādījās priekšā kā jurists)mēģināja nokantēt autobusa pieturā stāvošu mazliet puiciska izskata jaunkundzi ar pabalinātu zēngalviņas frizūru. Viņa bija tērpusies superīsos džinsu šortos un īsā krekliņā un uz viņa komplimentiem par viņas vizuālo tēlu labprāt atbildēja un iesaistījās sarunā un iedeva viņam savu tālruņa numuru. Man gan viņa balss tonis un runasveids nepatika - atgādināja tos turīgos un reizēm pat attiecībās esošos večus ar bērniem, kuri izklaides nolūkiem mēģina sev dabūt jaunas, nepieredzējušas jaunkundzes, kuras sapņo par lielo mīlu un īsto vīrieti.

Jaunības gados man bija viena pazīstama meitene, kurai darbā sanāca darboties ar iedzīvotāju reģistra datiem. Un gadījumos, ja mēs iepazināmies ar vīrieti, par kuru radās aizdomas, ka viņš varētu kaut ko melst, tā izrādījās taisnība. Dažkārt gan pat iedzīvotāju reģistra dati nebija vajadzīgi. Piemēram, vīrietis nomeloja no sava vecuma sešus gadus. Bet pateica savu gada horoskopa zīmi - un es savilku informāciju kopā un sapratu, ka tur kaut kas neiet kopā. Bet bija reizes, kad tas lieti noderēja. Piemēram, informācija par vēl nešķirtu laulību un diviem bērniem. Es melošanu par svarīgām lietām uzskatu par necieņas izrādīšanu. Un kādas tur attiecības var sanākt, ja otrs uzskata tevi par muļķi, kuru cer apmānīt.
About this Entry
Aug. 12th, 2019 @ 01:18 pm (no subject)
Šodien riktīgi, riktīgi skumji. :/
Visur jūtos lieka un neiederīga.
About this Entry
Aug. 7th, 2019 @ 02:31 pm (no subject)
Mums šogad laukos atkal būs šausmīgi daudz ābolu. Un pats trakākais, ka ļoti pilnas ir vairākas baltās dzidrās. :( Protams, ka neviens tos ābolus nelasīs.
About this Entry
Aug. 5th, 2019 @ 08:54 am (no subject)

Brīvdienās biju aizbraukusi uz laukiem - manai māsīcai bija apaļa jubileja. Un pēc ļoooti ilga pārtraukuma sanāca uzspēlēt basģitāru un uzdziedāt - kopā ar brāļiem, brālēnu un viņa dēlu. Iepriekšējā reizē, kad Jāņos biju uz balli, kur spēlēja mans brālis ar saviem cīņubiedriem, ar kuriem es arī mēdzu šad un tad uzspēlēt, nesaņēmos - ļoti ilgi nebiju spēlējusi un likās - kā nu tā es pēkšņi līdīšu uz skatuves. Bet šeit bija savādāk - radu saiets, daudz savējo. Un tad jau var. Un varbūt pat vajag. Sajutos labi. Man patīk spēlēt. Man tiešām patīk spēlēt.
Vēl man šobrīd ļoti patīk savos laukos ietusēt ar māmiņu. Ļoti, ļoti patīk.
About this Entry
Aug. 2nd, 2019 @ 08:28 am (no subject)
Kad es iepriekš ceļoju, es vienmēr kā suvenīru nopirku sev magnētiņu no vietām, kurās esmu pabijusi, tā nu man ir iekrājusies tāda neliela kaudzīte - no Venēcijas, Dienvidāfrikas, Svazilendas, Berlīnes, Lisabonas, Seviļas, Gibraltāras, Lietuvas, Romas, Parīzes, Helsinkiem, Gdaņskas un Londonas. Līdz šim man magnētiņi bija uz ledusskapja malējās sienas un tur organiski iederējās. Bet tagad - kopš pārvākšanās - sānu siena vairs nav pieejama, bet uz ledussapja durvīm tie nav forši. Tad nu es izdomāju, ka turpmāk es no ceļojumiem vedīšu nevis magnētiņus, bet kādu skaistu kartīti (ne obligāti skatu karti) - un otrā pusē uzrakstīšu spilgtākās emocijas no ceļojuma. Tā nu es esmu sākusi šo jauno tradīciju ar Dāniju. :)
About this Entry
Aug. 1st, 2019 @ 01:39 pm (no subject)
Tags:

Ja tā paskatos uz sevi no malas, es varu saskatīt sevī īpašības un iezīmes, kuras manī ir pārceļojušas no citiem cilvēkiem. No dažiem - neapzināti, no citiem - apzināti. Es smaidu tāpat kā tētis - smaids pa visu ģīmi. Atvadoties - ja kāds iet laukā no manas mājas - es parasti mēdzu teikt "Lai Dieviņš tevi sargā un palīdz"- tāpat kā mana mamma. Kopš es Jelgavas laikā padzīvoju ar savām istabiņas biedrenēm, man parādījās zināmas dīvaina humora iezīmes un visādu muļķību runāšana. Šo te iezīmi vēlāk pastiprināja sēdēšana vienā kabinetā ar maniem bijušajiem kabineta biedriem, kuri ar nopietnām sejām varēja melst tā, ka brīžiem man likās, ka es sēžu vietējās nozīmes BB brokastu studijā.

No vienas draudzenes es sāku mācīties un apjēgt, ka draudzēties un pat labi saprasties var arī cilvēki, kuriem kādos jautājumos ir pilnīgi pretēji viedokļi. Šo pašu mācību es šobrīd turpinu apgūt ar savu mīļo. No jaunākā brāļa es savukārt kādreiz mācījos finanšu uzskaites pamatus. Ik pa laikam kādā no vecajām dienasgrāmatām varu atrast savu tēriņu pārskatus. No sava bijušā orķestra diriģenta es mācījos stāstīt stāstus - viņš vienmēr tos stāstīja tik sulīgi, tik azartiski, tik emocionāli, ka viss orķestris kā noburts skatījās šajā viena cilvēka izrādē. No savām draudzenītēm, ar kurām es kopā studēju, es mācījos apzinīgumu. Lai gan varbūt kaut kādas iezīmes man jau bija, tikai tajā vecumā es to sāku tā apzināti izkopt.

Vēl jau ir arī mana pirmā klases audzinātāja - stingra, bet labsirdīga, kurai es biju mīlule (tā īpašā mīlestība pret mani gan izpaudās tā, ka viņa man lika papildus rakstīt glītrakstīšanas vingrinājumus (glītrakstīšana manā laikā vairs nebija obligāta), aizrādīja man, ja viņai likās, ka es neesmu īpaši centusies (viņai bija taisnība) un skolas brīvienās pēc manas lielas slimošanas viņa veltīja laiku man, lai es pie viņas mājās apgūtu slimošanas laikā nokavēto vielu.

Ir jau arī tādi gadījumi, kad tu cilvēkus ņem kā negatīvos piemērus un tad centies nedarīt kā viņi. Piemēram, psihot un taisīt histērijas. Es no dabas esmu diezgan histēriska būtne, kas mēdz ātri iekaist dusmās. Bet, paldies Dievam, šķiet, ka ar gadiem kaut kādi uzlabojumi ir bijuši un kad es paskatos, cik no malas stulbi izskatās tādas histērijas, tad paliek kauns.

Un tā nu es dzīvoju, meklēju un pamanu foršās īpašības cilvēkos un tad nu mēģinu tās kaut kā nebūt ieviest arī savā raksturā.

Kas ir tie cilvēki, kas ir ietekmējuši Jūsu raksturus?
About this Entry
Jul. 31st, 2019 @ 09:16 pm (no subject)

Rit pēdējais atvaļinājuma vakars. Šodien man ir vārda diena. Bērnībā man ļoti nepatika, ka man vārda diena un dzimšanas diena ir tikai ar piecu dienu starpību. Un vēl man ļoti nepatika, ka man abas jubilejas ir vasarā, jo tad man nesanāca pacienāt klasesbiedrus ar neko, jo man taču dzimšanas diena ir vasarā. Tagad gan es jau daudzus gadus es šajā laikā paņemu sev atvaļinājumu - pietiek pat ar nedēļu, lai mans jubileju maratons atkal būtu noslēgts - līdz nākošajam gadam. Un varbūt tā arī ir labāk. Mazliet skumstu par draudzībām, kuras ir attālinājis laiks un attālums. Un priecājos par draudzībām, kurām tas nav bijis šķērslis. Bet šis atvaļinājums bija tiešām labs. No pozitīvajām lietām - nodzīvoju laukos pie māmiņas un vecākā brāļa. Mēs BEIDZOT!!! pasūtījām tētim kapa pieminekli. Tad kopā ar māmiņu nomazgājām logus, izšķirojām veselu lērumu ar drēbēm, no kurām lielāko daļu salikām saiņos - izmešanai. Zāģējām un krāvām malku, kopīgi gatavojām ēst un kopīgi pievērsāmies diētai - nedēļas laikā es tikai divas dienas ēdu saldumus - un arī tikai tad, kad biju ciemos pie draudzenes - un arī tad tikai nedaudz. Vispār pēc tās nedēļas kāre uz saldumiem ir drusku samazinājusies. Pēc tam es atbraucu atpakaļ mājās, veicu diezgan rūpīgu mājas tīrīšanu, arī no savas mājas savācu un izmetu diezgan daudz krāmu. Vēl tik jāiztīra dators un pēdējā aizdomīgā kaste,kurā sen neesmu ielūkojusies. Tad mēs bijām aizbraukuši uz Kopenhāgenu. Visspilgtākais iespaids man bija Kristiānija piektdienas vakarā. Ja pārējā Kopenhāgenā bija ļoti kārtīgas mājas un ielas, tad Kristiānija tiešām likās kā pilnīgi cita pasaule. Ieejot iekšā, pirmais, ko varēja pamanīt - tas, ka šeit augi aug tā, kā tiem patīk. Velosipēdu novietne bija aizaugusi ar zāli, viss bija mazliet mežonīgi aizaudzis, bet pēc kārtīgās Kopenhāgenas, kuras ielās ir pamaz koku un kāda nebūt zaļuma, te likās kā īsta atelpa. Paplukušās mājas rotāja spilgti zīmējumi košās krāsās, pat atkritumu tvertnes bija tādās nokrāsotas. Tā kā bija piektdienas vakars, šeit bija ļoti daudz cilvēku - galvenokārt jauniešu. Kad gājām tur, no kurienes atskanēja visskaļākās balsis un lielākais troksnis, likās, ka esam nonākuši Baltimoras Hamsterdamā no seriāla "Wire" trešās sezonas - gaisā virmoja marihuānas aromāts, uz visiem stūriem stāvēja marihuānas un hašiša tirgoņi, daži no viņiem savas tirdzniecības vietas bija izrotājuši ar marihuānas stādiem lielos puķpodos. Uz kāda stūra sēdēja kāds vecāks vīrietis, kurš visus cītīgi pētīja - izskatījās pēc kaut kāda galvenā dīlera, tāpēc es izvēlējos tā īpaši apkārt neskatīties un mēs šim visai raibajam pūlim izgājām diezgan raitā solī. Kaut kur tālāk bija laukums ar āra kafejnīcām, cilvēku bija ļoti daudz, visi dzēra, čaloja un jutās ļoti atbrīvoti. Virs galvām bija pārvilkti vadi, uz kuriem bija sakarinātas oranži raibas laternas. Otrs spilgtākais iespaids bija Dānijas Nacionālais akvārijs  ar ļoti daudz un dažādām zivīm un ūdens dzīvniekiem. Man ļoti patika, ka zivis bija iespējams vērot no dažādiem rakursiem. Lielākajam akvārijam cauri veda stikla tunelis, bet vienā malā tam bija kādus metrus astoņus augsta stikla siena, caur kuru varēja vērot notiekošo.
About this Entry
Jul. 12th, 2019 @ 03:40 pm (no subject)
Tūlīt došos atvaļinājumā. Tā jau esmu 40 minūtes par ilgu aizsēdējusies, bet lai jau. :)
About this Entry
Jul. 12th, 2019 @ 12:15 pm (no subject)
Tags:

Mūsu daļas priekšnieks šodien uzslavēja mani par vienu darbu, ko es uztaisīju. Forša saņemt komplimentu par darbu no cilvēka, kuru cieni. :) Un vispār labus vārdus forši saņemt.
About this Entry
Jul. 11th, 2019 @ 08:59 am (no subject)

Kaut kad dramaturgu kursu sākumā sāku rakstīt ludziņas sākumu. Tad sapratu, ka šis iesākums tāpat neies krastā vairāku iemeslu dēļ. Iemeslus, kāpēc, manuprāt, tas neies krastā, ierakstīju pirmajā komentārā (tos, kurus pati piefiksēju). Bet kā tās furšierus izlabot, tā īsti arī nerodas domas. :(  Bet pats teksts te  -   http://klab.lv/users/missalise/1401966.html .
About this Entry
Jul. 10th, 2019 @ 07:59 am (no subject)
Tags:

Vakar bija iepirkšanās diena. Nopirku sev jaunu kleitu, sandeles, trencīti un somu. Vispār jau es gāju meklēt tikai jaunu somu. Bet nu ir tādas dienas, kad vari staigāt stundām pa veikaliem un neko no vajadzīgā neatrast, un ir tādas, kad ieej pirmajā veikalā un saproti - jā, šī būs iepirkšanās diena.
About this Entry
Jul. 9th, 2019 @ 09:33 am (no subject)
Reizēm es domāju par statistikas datiem. Un par to, vai kāds no tiem, kas šos datus prasa, vispār saprot, ko tie nozīmē. Biju pagājušajā gadā vienos labos kursos, kuros atgādināja, ka labas komunikācijas pamatā ir tas, ka mēs saprotam, ka mēs runājam par vienu un to pašu. Bet man ir dziļas (un pamatotas) aizdomas, ka tie, kuri tos datus paprasa, domā, ka ir saņēmuši vienu, bet patiesībā saņem ko citu. Jo viņi nepārzina procesu, kā un no kurienes tie dati rodas. :( Varbūt labāk vispār tos datus nevajag uzkrāt, citādi tāda stulba statistika ir sliktāka nekā tad, ja tādas vispār nav.
About this Entry
Jul. 2nd, 2019 @ 09:01 am (no subject)

Pēc ilgiem laikiem atkal aizgāju uz sporta klubu. Jāiet biežāk. Pēc tās stundas, kad esi tā kārtīgi cilājis kājas un rokas un vingrinājis muskuļus, par kuru eksistenci pirms tam pat nav bijis ne jausmas, galīgi nevelk iet ēst bulciņas vai ko treknu. Pēc sporta nodarbībām personīgi man gribas burkānu sulu, ķiršus vai arbūzu. Bet tas bodīšeipings ir vispiemērotākā figūras vingrināšana intravertam cilvēkam. Skaties tai ekrānā, dari līdzi, ne ar vienu nesacenties - tikai pats ar sevi. Un ik pa laikam pie tevis pietek instruktore, lai pārbaudītu tavu pulsu un paregulētu, vai aiz savas centības tu nesāc piepūlēties par daudz.
Bet ar laicīgu gulētiešanu gan man iet kā pa celmiem. Kaut kā es mūždien aizeju gulēt nevis šodien, bet rīt. :( Bet tā kā es ceļos sešos, tad gulētiešana pēc divpadsmitiem galīgi nav ok. :(
Bet nu mēģināšu un mēģināšu atkal. Ir tādas lietas, kuras man dzīvē izdodas sasniegt tikai pēc ilgāka laika un pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem. Tad nu mēģināšu atkal. Galvenais nenolaist rokas un turpināt.
About this Entry
Jun. 28th, 2019 @ 07:51 am (no subject)
Vakar pie darba tramvaja pieturas blakus sliedēm pamanīju sīku večiņu ar baltu spieķīti un gariem, sirmiem matiem. Viņa taustījās apkārt un izskatījās tik bezpalīdzīga, tā ka es pārgāju otrā pusē un apjautājos, vai viņai nevajag palīdzību. Palīdzību viņai vajadzēja gan, jo viņa ļoti, ļoti slikti redz (vispār brīnums, kā viņa bija aizbraukusi uz centru viena pati), bet nu tā viņa pieķērās man pie rokas un es palīdzēju viņai aiziet mājās (par laimi, tas nebija tālu).

Reizēm es domāju par to, ka mēs visi kādreiz kļūsim veci. Un par to, ka neviens no mums nav pasargāts no nabadzības, slimībām, nelaimes. Un tad, kad nebūs nekā, tad vienīgais, kas palīdzēs, būs Dieviņš debesīs un kāds labsirdīgs cilvēks. Tāpēc dzīvot, cenšoties nedarīt citiem ļaunu (tāpat jau kādam sanāk pāri nodarīt - pat negribot vai nejauši), manuprāt, ir tikai loģiski un saprātīgi. Jo mēs visi veidojam vidi, kurā dzīvojam. Bet to, ka pasaulē ir daudz labu cilvēku - tas nu ir fakts. Pati ne vienu reizi vien esmu saskārusies, ka man ir palīdzējuši pilnīgi svešinieki. Viņi aiziet pēc tam projām - savās dzīvēs. Bet es klusībā jūtos viņiem pateicīga un domāju, ka tieši viņi ir kā tīkls, kas caurauž visu pasauli un palīdz tai galīgi neaiziet postā.
About this Entry
Jun. 27th, 2019 @ 03:36 pm (no subject)
Šodien pie lifta viena sieviete pajautāja, vai man gadījumā neesot krāsainās kontaktlēcas. Lēcas man gan ir, bet ne krāsainās.
About this Entry
Jun. 27th, 2019 @ 09:09 am (no subject)
Man autobuss no rīta ir 6.30. Bet šorīt es pamodos 6.20. Ak, vai, vai, vai. Gultu saklāju pavirši, tas jāatzīst. Bet nu paspēju. Tik miegaina gan es šorīt esmu briesmīgi. Briesmīgi. Pat nesaprotu, kāpēc, jo naktī taču tik forši un iemidzinoši lija. Un arī gulēt es aizgāju nemaz ne tik vēlu.
About this Entry
Jun. 25th, 2019 @ 02:56 pm (no subject)
Tags:

Atradu, kur ir problēma. Mulsināja mani tas viss, visu rītu būros cauri sarakstiem ar Vlookup, meklēju, kur vaina, bet beidzot atradu!!! Varbūt izdosies beidzot tikt vaļā no kādas daļas ar pienākumiem. Klusībā man bija bažas, ka varbūt es pati kaut kādā aptumsuma brīdī esmu kaut ko galīgākajā grīstē salaidusi, bet laikam tomēr nē.
About this Entry
Jun. 25th, 2019 @ 08:27 am (no subject)

Brīvdienās aizbraucu uz laukiem svinēt brāļa dzimšanas dienu un saulgriežus. Brālis jau bija paguvis aizbraukt uz spēli, tā nu mēs viņa dzimšanas dienu (un saulgriežus) svinējām bez viņa klātbūtnes divatā ar mammu. Un neslikti nosvinējām. Neskatoties uz to, ka es laukos ierados ap sešiem vakarā, apmēram uz vienpadsmitiem mēs bijām parunājušas ar mammu, padzērušas tēju, uzēdušas vakariņas un kūku, es paguvu izravēt pāris vadziņas dārzā, paklausīties dziesmas saulgriežu noskaņā, ar mammu turpat pa virtuvi drusciņ pie tām uzdejot un iet gulēt. Un no rīta mamma mani pamodināja un es izgāju laukā rasā muti nomazgāt. Tā nu man vajadzētu šogad kļūt dikti daiļai. :D
Savukārt Jāņus es pavadīju Tērvetē, kur zaļumballi spēlēja otrs mans brālis. Tur satikos ar veciem cīņubiedriem, satiku sen nesatiktu paziņu, ar kuru mēs pirms gadiem desmit arī bijām kopā Jāņus svinējušas, bija forši. Vienīgi atpakaļ tomēr bija pailgi jābrauc, citreiz tomēr Jāņi jāsagaida kaut kur tuvāk Rīgai vai kaut kur tur, kur pēc tam var ātri ielīst migā un čučēt. Bet tā jau nekas.
Sapratu, ka es atkal laikam gribu paņemt rokās basģitāru un kādreiz savam priekam tomēr uzspēlēt un uzdziedāt arī publikai. Un vēl dažas labas apņemšanās apajutu Jāņu naktī, tā ka nu lai man izdodas tās īstenot. :)
About this Entry
Jun. 19th, 2019 @ 10:03 am (no subject)
Šobrīd ir kino kaut kas jēdzīgs, uz ko varētu aiziet kopā ar draudzeni?
About this Entry
Jun. 17th, 2019 @ 09:01 am (no subject)
Nesen mums darbā bija mācības - par vērtībām. Par to, kas katram cilvēkam ir vērtības un vai tās sakrīt ar uzņēmuma/iestādes vērtībām. Godīgums, profesionalitāte, lojalitāte, atbildība, sadarbība. Pa lielam man arī šīs vērtības sakrīt, tikai es tā aizdomājos, vai mēs ar šīm vērtībām saprotam vienu un to pašu. Vēl es konstatēju, ka viena no manām vērtībām ir atklātība. Jo - patiesība patiešām dara brīvu. Ar patiesību es saprotu nevis ar ļaunu prieku iebāzt otram acīs kaut ko nepatīkamu, bet atklāti runāt par lietām, kuras satrauc, nomāc. Kā tad var kaut ko atrisināt, ja visi klusē un neko nesaka. Vai tad mēs esam telepāti, lai bez vārdiem saprastu, kas otram aiz ādas? Skaidri un saprotami noteikumi, nevis noklusētās paražu tiesības. Jo vairāk slēpjamu, noklusējamu lietu, jo bagātīgāka augsne konfliktiem, pārpratumiem, jo tas, kas šķiet pašsaprotami vienam, tā nebūt nešķiet otram. Un visas tās šantāžu un manipulāciju iespējas.
About this Entry