About this Journal
Current Month
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31
May. 22nd, 2015 @ 10:18 am (no subject)
Vakar skatījos Eirovīziju un paralēli sazvanījos ar vecāko brāli pārrunāt, kas kuram paticis. Viņam jau arī gribas pakomunicēt - šobrīd, kad mamma ir slimnīcā, viņš pa visu to lielo māju viens pats dzīvo. Māja vienam cilvēkam - ir par lielu. Labi vēl, ka viņam tomēr arī darbs ir - vismaz uz to aiziet un tiek kaut kādos nebūt cilvēkos.

Vispār - man patīk skatīties Eirovīziju. Ja mūsējiem veicas, tad tas ir valsti vienojošais faktors - līdzīgi kā tas ir ar sporta sacensībām, kurās mūsējie gūst panākumus. Savukārt mūziķiem tā ir iespēja parādīt sevi. Un ziņu dienestiem tajā dienā vietas aizpildīšanai ir nepieciešams par pāris ziņām mazāk par kādām kārtējām nelaimēm - autokatastrofu kaut kur pasaulē, plūdiem kaut kur citur u.t.t.
About this Entry
May. 21st, 2015 @ 02:55 pm (no subject)
Man atkal ir vajadzētu krāsot matus. Skatos es uz to, kā man pēdējā laikā viņi ir nokrāsoti frizētavā un - nu, nav pilna laime, nav. Mati tomēr ir kaut kādi tādi uz rižo nokrāsu, kas man riktīgi nepatīk. Mani dabīgie tomēr ir mazliet tumšāki un vairāk uz pelēkbrūno toni. Un es tieši tādus - mazliet pelēkbrūnus arī gribu. Varbūt atkal saņemties, nopirkt krāsu un krāsot pašai? Vispār - vai kāda krāsa Drogās ir normāla vai arī obligāti jāiet uz kādu specializēto veikalu. Biju cerējusi sarunāt savu bijušo frizieri veikt manis apmācību matu krāsošanā, bet viņa tagad jau ilgāku laiku pazudusi no mana apvāršņa, neērti arī trešo reizi uzprasīties.
About this Entry
May. 20th, 2015 @ 02:48 pm (no subject)
Tāks, man šodien tiiiiik šaušalīgi nāk miegs, ka es pat nezinu, ko lai dara. Žāvājos tā, ka šķiet - žokļi pārlūzīs. Vai, vai, vai. :)
About this Entry
May. 20th, 2015 @ 07:38 am (no subject)
No rītiem, kad gaidu tramvaju pie Matīsa tirgus, esmu ievērojusi tur esošos cilvēkus. Reizēm garām iet jauns neliela auguma ļoti kārtīgi saģērbies puisis - gadi 25 varētu būt. Nevaru īsti saprast, kur viņš varētu strādāt, jo ir tačum mazliet pāri septiņiem. Manā trolejbusā no Āgenskalna priedēm parasti kāpj kāds kungs ar ūsām un beretē - beretes dēļ es domāju, ka viņš ir mākslinieks. Viņu mēdzu redzēt arī tad, kad braucu mājās. Un tad ir kāda jauna jutekliskām formām apveltīta sieviete gaišiem matiem, kura parasti ir ģērbusies cieši pieguļošos tumši zilos džinsos, džemperī un īsā, sarkanā vestē. Kad viņa paiet man garām, tad zinu, ka tramvajam tūlīt jābūt klāt. Un tā arī parasti ir. Arī šorīt. Veiksmīgu dienu mums visiem! :)

Miegs gan man šorīt nāk šaušalīgi. Vakar noskatījos Eirovīzijas pirmo pusfinālu un no visa tā bara man patika Ungārija un Gruzija.
About this Entry
May. 19th, 2015 @ 10:47 am (no subject)
Vakar braucu trolejbusā un dzirdu šādu sarunu, ko veic četrus - piecus gadus veca zinātkāra meitenīte ar savu vecmāmiņu.
- Vai mēs brauksim garām prezidenta pilij?
-Jā.
-Kādā krāsā ir tā pils?
-Dzeltenā.
-Vai prezidents ir pats galvenais?
-Jā, viņš ir pats galvenais?
-Un kā tad Dieviņš?
-Dieviņš ir pats, pats galvenais.
:)

Vispār man patīk tas, ka mēs tautasdziesmās uzrunājam Dievu par Dieviņu - kaut kā mīlīgāk un tuvāk skan. Es arī lūgšanās parasti Viņu tā dēvēju.
About this Entry
May. 18th, 2015 @ 03:31 pm (no subject)
Mammai tīri tas psiholoģiskais, šķiet, ir palicis mazdrusciņ labāk. Bet viņa saka, ka viņai visu laiku reibstot galva un visu laiku ir sajūta, ka viņa ir kā piedzērusies - noreibusi. Asins un urīna analīzēs nekas neuzrādās. Man jau liekas, ka būtu pareizi, ja ģimenes ārste aizsūtītu viņu uz kaut kādu kārtīgu galvas pārbaudi. Sarežģīti.
About this Entry
May. 18th, 2015 @ 11:35 am (no subject)
Tā, mājas bibliotēkā esmu tikusi līdz pirmajam tūkstotim grāmatu. Pārāk ātri reģistrēšana gan neiet, jo šajā konkrētajā plauktā grāmatas pārsvarā ir krievu valodā.
About this Entry
May. 15th, 2015 @ 08:15 am (no subject)
Vienu dienu mani mājās no darba veda kolēģis ar mašīnu - braucam uz Vanšu tilta no Citadeles ielas pa otro joslu. Kolēģis griežas uz tilta un - pēkšņi - viņam kreisajā pusē (tur ir tikai divas joslas, pa kurām var uzbraukt uz tilta) uzrodas motociklists. Kolēģis šim uzpīpināja. Tad nu tas motociklists arī pēc tam izpaudās. Uz tilta viņš mūs apsteidza, tad pacēla kāju kā suns, kas gatavojas čurāt, un tad vēl kādu brīdi rādīja mums vidējo pirkstu. Pusminūtes laikā nodemonstrēja visu, ko māk.
About this Entry
May. 14th, 2015 @ 10:24 am (no subject)
Vakar draudzene izrādīja savu jauno mašīnu un abas bijām aizbraukušas uz Jūrmalu. Jā, vakar tur patiešām bija maz cilvēku. :D Ne salīdzināt nevar ar saulainu svētdienas pēcpusdienu, kad šķiet, ka tur pārcelta Vecrīga piektdienas vakarā. Un pēc tam bijām vienā restorānā.

Vispār - šī nedēļa tādām aktivitātēm kā MyFitnessPal ir īsts izaicinājums - šonedēļ četriem kolēģiem darbā ir jubilejas. Ak, vai, vai, vai, vai. Bet vispār man MyFitnessPal patīk. Beidzot atradu, kur pievienot aktivitātes - paldies, citronz! :) Un tā sekošana līdzi tam, ko ēd, mazliet sāk pamainīt ēšanas paradumus - izvēlēties labākas alternatīvas. Visādā ziņā - pašsajūtai šī sistēma pilnīgi noteikti nāk par labu.
About this Entry
May. 13th, 2015 @ 02:24 pm (no subject)
Ikkatrs cilvēks savus mērķus sasniedz savādāk. Vecākajam brālim parasti ir tādi baigi ilgie tukšuma periodi. Un tad pēkšņi viņam kaut kas atveras vaļā - un viņam no iestāšanās autovadītāju kursos līdz vadītāja apliecībai paiet mēnesis vai arī trīs dienu laikā top diplomdarbs. Man atkal parasti ir tādi pēdējā brīža piedāvājumi - man iedvesma pamostas tieši tajā mirklī, kad tā - ar mēli pār plecu un ātri, ātri - pēdējiem spēkiem - vēl var kaut ko paspēt. Tas ir slikti un man nepatīk. Protams, man ir vēl viens mērķu sasniegšanas veids - brīvos brīžos pievērsties kaut kam tādam, kas varētu nākotnē noderēt. Tas parasti arī noder.
Bet tas, kas man sevī visvairāk nepatīk, ir tā mazdūšība. Tās bailes uzdrošināties. Kurā mirklī un kādā sakarā man tā uzdrošināšanās ir pazudusi? Kaut kādās jomās man tā uzdrošināšanās ir palikusi (piemēram, darbā), bet citās - pilnīgi pa nullēm. :/
About this Entry
May. 13th, 2015 @ 01:54 pm (no subject)
Baigi garas tās formulas man ekselī - šodien 496 simboli šūnā.
About this Entry
May. 13th, 2015 @ 07:40 am (no subject)
Tags:

Naktī sapņoju, ka braucu pa elevatoru lejā uz pirmo stāvu ar kaut kādu eskalatoru. Un pēkšņi izrādās, ka pirmajā stāvā stāv kaut kāda lidmašīna un elevators nonāk tieši tai blakus. Es no tā nokāpju un tad mani sāk filmēt - iztaujāt, kas es tāda esmu, no kurienes u.t.t. Un tad man liek vilkt kaut kādu lozi un pateikt ciparu. Un vēlāk izrādās, ka tā ir Rīta programma LTV1. Bet tā tiek gatavota nākošajam rītam. Un tā nu es nākošajā rītā skatos, kā sākumā kamera dodas līdzi tādai baigi sīkai (sapnī nofilmēta es izskatījos baigi mazā auguma) un visai paspūrušai būtnei džinsos.
About this Entry
May. 12th, 2015 @ 11:32 am (no subject)
Ļoti ceru, ka savu mēneškartiņu (ar vēl vienas nedēļas braucieniem) tomēr esmu atstājusi otrajā trencītī, nevis kaut kur pazaudējusi. Bet lai kā tur arī nebūtu, vienmēr makā jātru rezerves biļete ar braucieniem.
Uz lūpas uzmetusies drausmīgi milzīga aukstumpumpa, tāpēc šonedēļ gājiens uz baseinu laikam atkrīt.
About this Entry
May. 11th, 2015 @ 08:46 pm (no subject)

Pēdējais darinājums - http://fotki.lv/lv/pallaada/comments-42646820/
.
About this Entry
May. 8th, 2015 @ 11:23 am (no subject)
Jocīgi - salīdzinu sava faila Excel šūnas ar tās pašas datu bāzes otro versiju - vizuāli šūnas ir pilnīgi vienādas - neredz, ka būtu kaut kur kaut kādas liekas tukšumzīmes vai kā savādāk. Bet tomēr parādās, ka tās ir atšķirīgas. Kas par vainu?
About this Entry
May. 6th, 2015 @ 08:29 am (no subject)
Šogad pavasari sajūtu. Varbūt tāpēc, ka šogad es redzu pavasari salīdzinoši agri no rītiem - no mājām izeju bez divdesmit septiņos. Tāds brīnums tomēr tā daba. Un tāds - pavisam, pavisam agrs pavasaris - tas ir mans otrs mīļākais laiks gadā - uzreiz pēc rudens.
About this Entry
May. 5th, 2015 @ 11:27 am (no subject)
Vakar, braucot pie mammas, izbraucām caur Valmieru. Man patīk Valmiera - tāda smuka, sakārtota pilsēta. Pusdienojām tajā restorānā, kas atrodas pretī Valmieras teātrim. Pats brauciens jau bija ļoti foršs.
About this Entry
Apr. 29th, 2015 @ 01:26 pm (no subject)
Piezvanīju drauga mammai, sen nebijām runājušas. Man viņa tiešām patīk, tāda jauka un ļoti labi pret mani izturas. Mums abām ļoti patīk Dainis Skutelis, tad nu jāgaida brīdis, kad būs Rīgā vai tuvumā kāds viņa koncerts un jāaiziet uz to. :)
About this Entry
Apr. 28th, 2015 @ 03:36 pm (no subject)
Vakar, nākot mājās, mani sagaidīja pārsteigums - es nevarēju atvērt ārdurvis tāpēc, ka to vispār nebija. Frīkains paskats, ceru, ka šodien tomēr ieliks. Bet - ja ieliks - ar jaunu durvju kodu, būs forši mēģināt tikt iekšā. Vispār - vai tad nevajadzēja izlikt kādu nebūt paziņojumu par plānotu šādu ekšenu?
About this Entry
Apr. 23rd, 2015 @ 08:32 am (no subject)
Pēdējā spēlē, kurā bijām, sanāca beidzot pamēģināt, kā ar pilno sastāvu skan mana pēdējā sacerētā dziesma. Un neko, tīri labi skan. Tas ir savādāk - saņemt aplausus par dziesmu, ko tu pats esi sacerējis. :) Un šī dziesma man pašai tīri emocionāli daudz ko nozīmē. Un tas, ka zālē atradās cilvēks, kurš aplaudēja, pat nezinot, ka šis ir dziesmas pirmatskaņojums, sirdi silda vēl vairāk. :)
Vispār man ir kādas padsmit dziesmas, kuras ik pa laikam ir sanācis sacerēt. Un viena no manām lielākajām vēlēšanām ir palaist tās tautās - t.i. - uztaisīt aranžējumu un ierakstīt, lai tās kaut kur var arī dzirdēt. Bet visgrūtākā lieta, protams, ir ar to saņemšanos. Jo - jā man ir dikti bail no tādas negatīvās attieksmes no sērijas - nu, ko tu vispār rādi, ja tas nav kaut kas superīgi izcils. Man ir lielas problēmas ar uzdrošināšanos uzsākt ko jaunu, atšķirties no citiem, saņemt negatīvas atsauksmes, tikt atraidītai. Tāpēc tie aplausi man bija tik svarīgi. Ja jau pasaulē ir viens cilvēks, kuram patika tas, ko es esmu radījusi, tad jau bija vērts to radīt.
About this Entry