About this Journal
Current Month
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031
May. 23rd, 2017 @ 03:08 pm (no subject)
Tags:

Pēkšņi sailgojos pēc tēta.
Vakar vienkārši bija ļoti vientuļi (nu, tā, ka ļoti, ļoti vientuļi).
Vakar to vientulību pakliedēja mans brālis, kuru es pat speciāli pasaucu pie sevis, lai man būtu kompānija. Uzcienāju ar vakariņām, tad viņš piespēlēja ģitāru vienai manas dziesmas idejai, kuru tādejādi piefiksēju telefonā. Bija drusciņ mīlīgāk.

Bet naktī es sapņoju, ka es esmu rakstniece un rakstu romānu. Romāns ir par to, ka ir divi programmētāji, kuri ir uztaisījuši kaut kādu spēli, kurā ir radīta kaut kāda pasaules alternatīva un tad tur ir ielikts kaut kāds jauns tēls - meitene, kurai programmētājs nav iedevis pārāk daudz labu dotumu, lai viņa varētu tai spēlē uzvarēt. Bet ir iedevis kaut kādu puspaslēptu kodu, ar kura palīdzību meitenei ir iespēja pašai visai daudz pārprogrammēt to savu spēles gaitu. Un tad viņai ir kaut kādi baigie šķēršļi ceļā, abi programmētāji skatās, ka viņai iet, dzer savas kolas un ēd popkornus, salikuši botās tērptās kājas uz galda. Un uzjautrinās par to, kā tai meitenei neiet pa to spēli un viņa dabū vienu punu pēc otra. Un tad tā meitene - pēc kārtējām milzīgajām ziepēm pēkšņi paskatās uz augšu (sapnī redzēju, kā viņas seja tik pievilkta tuvplānā uz tā datora ekrāna) un sāk rīkoties kaut kādā pavisam neparastā veidā, jo viņa ir atradusi to slepeno kodu. Pēc tam sākas to programmētāju tāda kā savdabīga cīņa ar to uzprogrammēto meiteni. Viņi izdomā visādus šķēršļus, viņa izdomā viltīgus paņēmienus, kā tikt ar tiem galā. Beigu beigās viņiem rodas cieņa par to meitenes neatlaidību un viņi dod viņai rīcības brīvību.
About this Entry
May. 23rd, 2017 @ 08:52 am (no subject)
Man ir daži tādi ēdieni, kurus es pati labprāt ēdu, bet piedāvāt tos pagaršot citiem kaut kā kautrējos, jo šķiet, ka nesapratīs. Man ir iecienīti salāti - svaigs gurķis, tomāts, krabju nūjiņas, biezpiens + skābs krējums. Kādreiz es RIMI pirku garneļu salātus ar svaigo sieru - ļoti garšoja. Bet tagad sen neesmu tādus redzējusi. Un tad nu reiz uztaisīju šo lētāko versiju un personīgi man garšoja tīri labi.

Vēl man ļoti garšo Mocarella siers ar ICA aveņu ievārījumu (tas nav tik salds kā citi ievārījumi).

Kādi ir jūsu neparastie ēšanas paradumi?
About this Entry
May. 21st, 2017 @ 10:54 pm (no subject)
Aizmirsu internetbankai paroli. Eh.

UPD. Atcerējos. :) :) :) Kaut kas ar atmiņu šodien ne tā, kā vajag.
About this Entry
May. 20th, 2017 @ 12:22 am (no subject)
Šovakar (pareizāk sakot vakar) bija tik brīnišķīgs vakars. Mēs ar draudzeni gājām pastaigā pa pludmali, runājāmies, klusējām, bradājām ar basām kājām pa itin silto jūras ūdeni. Vakarā skaisti norietēja saule. Super, īsāk sakot. :)
About this Entry
May. 19th, 2017 @ 08:02 am (no subject)
Man jāatzīst, ka es neesmu kļuvusi par tik labu cilvēku, lai nevienu (vismaz savā sirdī) nediskriminētu. :( Es to atzīstu. Piemēram, ja es būtu darba devējs, man būtu aizspriedumi pieņemt darbā bijušo ieslodzīto (diskriminācija). Taču - ja es dabā būtu aprunājusies ar tādu cilvēku un redzētu, ka viņš ir visu apzinājies un grib dzīvi sākt no jauna, tad es viņu tomēr varētu pieņemt darbā.

Man liekas, ka vienā daļā gadījumu diskriminācijas nebūtu, ja diskriminētā persona būtu foršs cilvēks un nebāztos par visām varītēm virsū ar savām idejām citiem un nesāktu tos nosodīt par to, ka viņi domā savādāk. Jo uzbāzība jau arī ir sava veida vardarbība. (Šo es pati mēģinu iemācīties savā dzīvē - pārāk labi gan pagaidām nesanāk, ik pa laikam gadās norauties (par krāmiem runājot, piemēram). Bet nu tāpēc jau mēs dzīvojam, lai mācītos - tajā skaitā komunicēt. Un iemācīties sadzirdēt un komunicēt ar cilvēku, kuram ir pilnīgi cits viedoklis, nesākot viņu apvainot - tā jau ir augstākā pilotāža.

Man ir pāris cilvēki, ar kuriem mums ir dažādi viedokļi par jautājumiem un mēs ik pa laikam par tiem diskutējam (mierīgi un ar cieņu). Pateicoties šīm sarunām, es dažos jautājumos esmu ļoooti būtiski mainījusi savu viedokli. Un esmu sapratusi, ka tikai tad, kad apzinies, ka sarunas biedram ir tiesības uz savu viedokli un spēj sarunāties mierīgi, ir iespējama komunikācija (nevis savstarpējo apavinojumu apmaiņa). Bet nu tādai komunikācijai vajag divus cilvēkus, kuri grib tādā veidā komunicēt.

Dažādie vieokļi ir iemesls, kāpēc man tik ļoti patīk Ciba. Jūs katrs esat ar savu dzīves pieredzi, ar saviem viedokļiem, savām unikālajām personībām, ar saviem skatu punktiem, kuri man pat prātā neienāktu.
Paldies, ka Jūs esat! :) Un pat tajos gadījumos, ja mūsu viedokļi nesakrīt, es gribu, lai Jūs zinātu, ka es Jūs cienu. :)
About this Entry
May. 17th, 2017 @ 03:59 pm (no subject)
Bet vai mēs nesākam pārāk stiept diskriminācijas jēdzienu? Mani reiz klubā lūdza dejot kaut kāda sveša sieviete, es viņai atteicu (vai tā arī ir diskriminācija?)) Ja es esmu kautrīga un negribu, lai man ginekolgs ir vīrietis, vai ginekolgs drīkst mani iesūdzēt tiesā par diskrimināciju?
About this Entry
May. 16th, 2017 @ 10:48 pm (no subject)
Man ir sāpīgi lasīt tekstus no sērijas par to, ka visi ierēdņi un valsts iestāžu darbinieki ir slaisti, sliņķi, būtu pelnījuši, ka viņus nošauj u.t.t.
Jo es arī esmu valsts ierēdne. Un jūs, protams, varat man arī neticēt, bet es strādāju pēc labākās sirdsapziņas. :(
About this Entry
May. 15th, 2017 @ 09:43 pm (no subject)
Bet cik mēs tomēr katrs savādāk redzam šo pasauli. Šodien viens kolēģis teica, ka viņš nesaprotot, kā Eirovīzijā varējusi uzvarēt Portugāles dziesma, nevis Beļģija. Jo Portugāles dziesma taču esot bijusi nekāda. Cik mēs esam dažādi. Es savukārt jau pēc pirmā pusfināla bieži pieķeru sevi to dungojam. Un manā iztēle bur sajūtas - sajūtas par mieru, laimi, mīlestību, patiesību. Sajūtas,ka es atakl esmu atgriezusies bērnībā un ar brāli ganu govis - viņas meža pļaviņā savā nodabā ēd zāli, kamēr mēs - atlaidušies uz līdzpaņemtās segas - skatāmies zilajās, zilajās debesīs. Un zinām, ka vēlāk iesim lasīt meža zemenes.
About this Entry
May. 15th, 2017 @ 09:07 pm (no subject)
Es personīgi ticu astroloģijai. Ne tiem ikdienas horoskopiem, kurus sabelž avīzēs vai portālos, bet tam, ka cilvēks piedzimst tad, kad ir tāds planētu stāvoklis, kādā viņam ir jāpiedzimst, lai maksimāli gūtu šajā dzīvē to pieredzi, kas viņam ir jāgūst. Un astroloģija man ir palīdzējusi labāk saprast sevi. Un vairāk pieņemt sevi. Bet vēdiskā astroloģija ir tik dziļa un daudzslāņaina - tur visu mūžu var mācīties.
Man loģiskāk liekas, ka pastāv kāds augstāks spēks, kurš visu šo pasauli ir radījis un astroloģija - un numeroloģija (jo no dažādām pusēm tās tāpat nonāk pie viena rezultāta) - tie ir kaut kādi sava veida kosmiskie kodi, ar kuriem mēs esam ieprogrammēti. Jo man ticamāk liekas, ka kāds mūs ir radījis, nevis tas, ka mēs esam radušies kaut kā paši (krietni lielāka varbūtība, ka datoriķis uzrakstīs programmu, nevis tā uzrakstīsies pati, manuprāt. Un cilvēks jau ir krietni, krietni, krietni vien sarežģītāks par jebkuru programmu.
Un vēl es pārstāvu uzskatu, ka tas, ka mēs kaut ko nevaram saredzēt vai izmērīt, nenozīmē to, ka tas nepastāv un ir muļķības un iedomas. Jo pastāv arī vēl kāds variants - varbūt mums nav pietiekoši smalku mērinstrumentu, lai to izmērītu. Tāda iespējamība taču arī var būt.

Es ik pa brīdim Youtube skatos vienas vēdiskās astroloģes Jony Patry video ierakstus (viņa prognozēja, ka uzvarēs Tramps (viņa par to jau runāja labu laiku pirms vēlēšanām - pati tos video redzēju jau tad - nav ielikti vēlāk), viņa prognozēja arī Francijas vēlēšanu rezultātus. Bet tas, ko viņa vēl teica, ka šogad vajadzētu atrast zāles pret kādu smagu slimību - un šodien es nejauši atrodu mazu rakstiņu - http://apollo.tvnet.lv/zinas/zinatnieki-atklajusi-ka-mates-piens-arste-vezi/794710 . Lai Dievs dod.
About this Entry
May. 15th, 2017 @ 10:23 am (no subject)
Visus jēdzīgākos darbus es esmu paveikusi vienatnē, kad neviens nav stāvējis man blakus ar koku un bakstījis.
About this Entry
May. 15th, 2017 @ 10:09 am (no subject)
Jebkurās kārtošanās un strukturēšanās galvassāpes sagādā netipiskie gadījumi. Tad tie ir jāmet vienkopus, lai pēc tam tos aplūkotu vēlāk - vai tomēr neveidojas kaut kāda likumsakarība. Bet galvas lauzīšanu tomēr tie sagādā.
About this Entry
May. 13th, 2017 @ 10:59 pm (no subject)
Man šogad ļoti patīk Portugāles dziesma. :) Melodiska un dvēseliska - man vispār patīk tādas dziesmas.
About this Entry
May. 12th, 2017 @ 10:51 am (no subject)
Man sāk nepatikt Bite. Pēdējā laikā bieži pārtrūkst zvani, arī internets telefonā gļuko regulāri.
About this Entry
May. 2nd, 2017 @ 11:46 am (no subject)
Šorīt no rīta pamodos pirms sešiem, bija enerģija uztaisīt jogas un pat elpošanas vingrinājumus. Un vēl kaut kur pa sapņiem dzirdēju tādu kā tekstu no sērijas - vispareizāk ir nevis gaidīt lielās problēmas, kas liks mainīt visu savu dzīvi, bet mainīt dzīvi jau tad, kad sāk parādīties mazie signāli. Jo, ja ignorē mazos signālus, tie pēc kāda laika kļūst par lielu problēmu.
Varbūt tā bija mana atbilde vakardienas lūgšanai, kurā es vērsos pie personas, kuru es ļoti dziļi cienu, lai gan nekad dzīvē nekad neesmu viņu satikusi un viņš jau arī sen vairs nav šajā saulē.
About this Entry
Apr. 28th, 2017 @ 10:44 am (no subject)
Šodien ir tāda diena, kad es esmu tik šaušalīgi miegaina, ka pat varētu nolikt galvu uz galda datora priekšā un aizmigt. Lejā Super neto (kāds super neto, mums ir Narvasen lejā, pamosties, Missalise) vairs Red bull nepārdod (tas parasti spēja mani kaut cik uzraut augšā no pusapziņas stāvokļa).
Un ko lai šādā stāvoklī dara, lai nenodarītu savam darbam pārāk lielu kaitējumu? Bija paredzēts taisīt jaunu Excel failu un rakstīt garas formulas.
About this Entry
Apr. 19th, 2017 @ 04:06 pm (no subject)
Šodien nav īsti laba diena. Vakar vakarā paraudāju pirms aizmigšanas. Esmu kļuvusi atkarīga no saldumiem. Tagad visu dienu hipnotizēju uz galda esošu šokolādes Geiša gabaliņu, ko kolēģe man tur uzlikusi cienastam. Bet es zinu, ka ja es to apēdīšu, tad uzklupšu virsū arī blakus stāvošajai Pūres šokolādes konfektei un varbūt pēc tam vēl izdomāšu aiziet un izdzert karsto kakao ar dubulto pienu un riekstu garšu no gaitenī esošā kafijas automāta.
Tik grūti uzvarēt sevi. Šodien jūtos dikti mazvērtīga.
Vispār - viena no manām fobijām radās literatūras stundā, kad skolotāja lasīja kaut kādu dzejoli (varbūt epifāniju?) - Nekrologs. Tur bija par cilvēku, kurš savā dzīvē neko lāga nebija izdarījis un vienīgais, kas viņu raksturoja, bija "maize, ko viņš bija apēdis". Man liekas, ka autors varētu būt Ziedonis, bet neesmu pārliecināta, jo lasījusi es to nekad neesmu, tikai vienreiz dzirdējusi.
Un man brīžiem par sevi ir sajūta, ka tas dzejolis ir par mani. Un ka es neesmu pelnījusi, ka man apkārt ir labi cilvēki, kuri pret mani labi izturas.
About this Entry
Apr. 18th, 2017 @ 11:13 am (no subject)
Tags:

Šodien piezvanīju uz Latvijas gāzes maksas tālruni - 155. Pajautāju, cik maksā gāzes skaitītāja un to cauruļu pārvilkšana, man atbildēja, ka kādi 100-140 EUR. Savukārt- lai saprastu, pie kuras no ventilācijas lūkām var likt to tvaika nosūcēju, vajagot vērsties pie sertificēta skursteņslauķa.
About this Entry
Apr. 12th, 2017 @ 01:11 pm (no subject)
Vakar es ākstoties stāstīju stāstu par meiteni, kura iepriekš bija bijusi cirka akrobāte, tāpēc viņa mācēja mašīnā ielēkt uzreiz ar divām kājām - neapdauzot galvu pret augšējo durvju daļu. Un tāpat mācēja arī no mašīnas izlēkt - it kā kāds viņu katapultētu.
Un vēl viņai bija sapnis kādreiz plikai paskriet pa ziedošu magoņu lauku. Tāpēc tas džeks, ar kuru viņa brauca, nobremzēja pie viena tāda lauka un teica - uz priekšu. Un tad viņa izlēca no tās mašīnas, nometa kleitu un ar visām augstpapēžu sandelēm arī ieskrēja tā lauka vidū. Dažus soļus paskrējusi, viņa gan izdomāja novilkt arī sandeles, bet tas jau stāsta turpinājumā, kad piebrauca japāņu tūristu autobuss, kuri domāja, ka viņa perfomē kādu senlatviešu ritālu un sāka zibināt kameras un taisīt selfijus ar viņu fonā, ko ielikt instagramā.
Visjocīgākais tajā visā ir tas, ka stāstot es pilnīgi redzēju visas tās ainas - gan to zaļi balto kleitu, gan tās perlamutra krāsas sandeles ar augstu, smailu papēdi un šauru siksniņu ap potīti, gan to sarkano magoņu lauku, gan tos tūristus, kas gluži vai velšus izvēlās no tā autobusa, ģērbušies pārsvarā melnās biksēs un krāsainās vējjakās - populārākā krāsa bija tumši dzeltena. Gan to mazliet apmākušos dienu, kura tomēr bija pietiekoši silta, gan oļus ceļa malā, kas čerkstēja zem viņas papēžiem, kad viņa gāja uz lauka pusi, ar vienu roku piepacēlusi savus garos, mazliet viļņotos tumši blondos matus, kamēr ar otru roku mēģināja atpogāt kleitas pogas (tās bija uz pleciem - tāds dīvains modelis, starp citu).

Nesaprotu, kāpēc es šo visu cibā rakstu, bet no otras puses - cik tad var tikai par to statistiku.

Man liekas, ka tās meitenes vārds ir Amēlija, bet viņa pati, kad stādās priekšā, saka, ka viņu saucot Ame (tas esot īsāk un viņai labāk patīkot - neesot tik vecmodīgi).
About this Entry
Apr. 10th, 2017 @ 11:39 am (no subject)
Aizvien vairāk man šķiet, ka Latvijā ar primāro veselības aprūpi nodarbojas aptiekāri. Diagnostika galvenokārt notike ar google palīdzību. Savukārt veselības aprūpes finansēšanas modelis ir ziedot.lv .
:(
About this Entry
Apr. 7th, 2017 @ 07:56 am (no subject)
Man pie mājas strādā vairākas sētnieces - pedantes, kuras tik kārtīgi dara savu darbu, ka man jau vairākas reizes ir gribējies pateikt pladies par to foršo sajūtu, kad es iznāku no mājās, bet tur viss tik tīrs un kārtīgs. Man nav sevišķi glīts pagalms, bet tīrība un kārtība piešķir zināmu šarmu arī tam.
Un vakar es tak pamanīju, ka viena sētniece apsēžas atpūsties mūsu pagalmā uz soliņa un izteicu savu siltāko pateicību. Viņa atplauka, izrādījās, ka parasti šo pagalmu tīra otra sētniece, kuru viņa pazīst - pateica, ka nodos viņai manu paldies.

Man vispār ļoti patīk cilvēki, kuri pēc labākās sirdsapziņas dara savu darbu. Es tad arī cenšos par to pateikties, jo es gribu, lai tādu cilvēku būtu vairāk. Tā strādāšana pēc labākās sirdsapziņas jau kļūst par paradumu. Man darbā laiku laikam mēs teikt, lai es tak neiespringstu par to, ko daru. Lai tak pārāk nepiepūlos, lai izdarītu pēc iespējas labāk. Man kļūst skumji un es pie sevis domāju - diez, viņi šādu padomu dotu arī meistaram, kas remontē viņu virtuvi, ārstam, kurš mēģina noteikt viņu diagnozi, juristam, kurš palīdz noslēgt viņu darījumu? Un pēc tam viņi lamā valdību. Lai gan ko tad dara valdība? To pašu - pārāk neiespringst par to, ko dara (kā viņus jau iepriekš laicīgi ir iemācījuši līdzpilsoņi).
About this Entry