About this Journal
Current Month
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30
Nov. 21st, 2014 @ 02:59 pm (no subject)
Šodien beibe pasta nodaļā, kurā neizsniedz pasta sūtījumus un kurā es biju vienīgā apmeklētāja, atteicās man pārdot pastmarkas, pirms es nebūšu paņēmusi numuriņu. Vai tie numuriņi viņiem ir kaut kāds noslodzes rādītājs vai kā?
About this Entry
Nov. 19th, 2014 @ 09:01 am (no subject)
Jāmeklē pasaulē vieta un cilvēki, kuriem es būtu vajadzīga. Un problēmas, kas nav man atrisināmas, ir jāpalaiž projām. Tas ir ļooti sāpīgs process. Apzināts, bet ļoti, ļoti sāpīgs. Izrauj kādu gabaliņu no sirds un palaid projām Visumā. Un tāpat ar nākošo. Bet citu variantu tāpat nav. Jāierokas darbā laikam.
About this Entry
Nov. 14th, 2014 @ 08:26 am (no subject)
Tags:

Šonakt sapnī redzēju, ka savā darba vietā iekāpju liftā, lai aizbrauktu uz citu stāvu, bet tad izrādās, ka tas lifts brauc nevis uz augšu, bet ir tā kā sabiedriskais transports, kas ved cilvēkus kaut kur tālāk. Un tad vienā brīdī tas lifts jau pārvērtās par tādu kā vilcieniņu, kas brauc pa sliedēm. Un es braucu garām kādai vēsturiskai ēkai, kurai sienas daļa kara laikā bija daļēji sagrauta, bet tad pēc tam tas sagruvums bija atstāts, lai pa to varētu apskatīt ēkas iekšpuses ārkārtīgo skaistumu. Tā bija krāšņa jūgendstila māja, kurai iekšpusē varēja redzēt masīvas sarkankoka druvis, greznus, masīvus krēslus, sienas, pie kurām bija krāšņi, sarkani rotājumi. Un netālu pie kamīna stāvēja neliels galdiņš, uz kura bija uzlaidies krāšņs, sakrans putns, kas arī iederējās interjerā. Laikam tā bija kāda bagāta latvieša māja pagājušā gadsimta sākumā. Tad mēs devāmies arī uz pārējām divām istabām, no kurām vienā bija ekspozīcija par pirmās Latvijas laikiem - tā bija tāda tīri neko, bet tajā otrajā istabā bija atskaņotājs, no kura atskanēja Pugačovas balss, kas dziedāja kādu dziesmu par putnu. Šo dziesmu es vienmēr bija dzirdējusi ar pavisam citu tekstu, bet izrādījās, ka to oriģinālā ir dziedājusi Pugačova (vismaz manā sapnī).
Tāds frīkains sapnis. Bet nu tā pirmā istaba bija tāda - tik skaista, ka pilnīgi elpa aizrāvās.
About this Entry
Nov. 10th, 2014 @ 04:27 pm (no subject)
Man šodien ir baigā kāre uzrakstīt atlūgumu. Nevis tāpēc, ka būtu sazin kas noticis. Nē, ir tikai visādi tādi sīkumi. Ir sajūta, ka es esmu izdegusi. Nogurums no tā visa.
About this Entry
Nov. 10th, 2014 @ 01:19 pm (no subject)
Brīžos, kad ir galīgi nelāgs noskaņojums, viss ir slikti, viss ir slikti, ir jēga palasīt savus vecos ierakstus, kuri ierakstīti foršos brīžos. Un sanāk iedvesmoties no saviem vecajiem ierakstiem. Jānomaina skats uz dzīvi un jāturpina.
About this Entry
Nov. 7th, 2014 @ 12:32 pm (no subject)

Man ļoti, ļoti patīk iebūvētie soli un sofas - it īpaši tādi pamatīgi. Es kaut ko tamlīdzīgu ļoti gribētu savā virtuvē.

Kaut ko tādu no šīs sērijas. Pasapņot jau var, vai ne? :)





About this Entry
Nov. 5th, 2014 @ 08:50 am (no subject)
Kopš esmu pārcēlusies uz jauno darbu, izdevumi par pārtiku man ir uzlēkuši vēl neredzētos augstumos. :( Tāpēc nāksies pārvarēt savu slinkumu un atcerēties vakaros pagatavot ēdienu līdzi ņemšanai.
About this Entry
Oct. 31st, 2014 @ 08:08 am (no subject)
Starp citu, vakar biju iegājusi veikalā lelle (ir arī lelle.lv) un tur ir svētku kleitas meitenēm (nav lētas, bet ir smukas). Ideja šāda - viņi tur pārdod lelles un ir opcija pasūtīt meitenei tādu pašu kleitu kā lellei.


Bet vispār šodien man ir sajūta kā priecīgam susuriņam un sajūta, ka viss būs labi. :) Jauku dienu jums! :)
About this Entry
Oct. 28th, 2014 @ 03:56 pm (no subject)
Klau, cibiņas, kurām ir meitas, kur jūs pērkat viņām svētku kleitas? Es jaunākajai brāļa jaunkundzei nopirku Nextā izpārdošanas laikā, bet vecākajai arī kaut ko vajag.
About this Entry
Oct. 24th, 2014 @ 09:47 am (no subject)
Starp citu, šonedēļ piekopoju tādu praksi, ko ieteica viena dziedniece, pie kuras biju aizgājusi - vakaros apleju vienu ēdamkaroti linsēklu ar glāzi silta (ne karsta) vārīta ūdens. Un no rīta izēdu. Nezinu, vai tikai no šī - bet ir sajūta, ka enerģijas un vēlmes darboties ir kļuvis vairāk. Un veselīgi kuņģim (kas manā gadījumā bija svarīgi). Protams, vairāk piedomāju pie tā, lai ēstu mazāk ar e-vielām piebāztus produktus.
About this Entry
Oct. 22nd, 2014 @ 03:07 pm (no subject)
Darbā uzlika 13.gada ofisu. Jāpierod pie jaunā dizaina, nav diez cik labi uztverams.
About this Entry
Oct. 20th, 2014 @ 11:58 am (no subject)
Esmu mazliet kaut kāda pazuadējusies. Nevaru atrast savu pazaudēto iedvesmu. Nevaru arī šobrīd citiem kalpot par iedvesmas avotu. Nav slikti, bet... Kādreiz mēs ar draudzenēm katru nedēļu gājām dejot uz Četriem baltiem krekliem. Izdejojāmies un pēc tam no tā guvām tādu enerģijas devu, ka pēc tam veselu nedēļu dzīvojām, strādājām, darbojāmies u.t.t. Nevaru saprast, ko man darīt, lai atkal to atgūtu. Zinu tikai, ka maršrutā "mājas - darbs" es to neatgūšu.
About this Entry
Oct. 16th, 2014 @ 03:08 pm (no subject)
Kur Rīgā var nopirkt vakummaisus? Meklēju Jiskā, meklēju Rimi - neatrdu.
About this Entry
Oct. 16th, 2014 @ 09:33 am (no subject)
Tags:

Vakar Next nopirku jaunākajai brāļa meitai svētku kleitu ar kuplo apakšu (viņai novembrī būs dzimšanas diena). Meitenēm vajag skaistas kleitas, tās paliek atmiņā uz visu mūžu.

Man bērnībā bija trīs skaistas kleitas, kuras tā īpaši atceros - pirmā bija tāda balta, bet to es redzēju skapī, man nav atmiņu par pasākumu, kurā es to būtu vilkusi. Uz svētkiem es biežāk biju ģērbta rūtainos lenču svārciņos un baltā blūzītē. Vēlāk to kleitiņu mamma atdeva manai mazajai māsīcai, viņa pat ar to nofotografējās. Otrā ļoti skaistā kleitiņa man bija sešos gados - gaiši zilā krāsā ar mazu izšūtu puķu pušķīti kreisā pleca daļā un platu jostu. Bet trešā kleitiņa man bija kādu desmit - vienpadsmit gadu vecumā. To pašuva kāda gados veca šuvēja un tā kleita tiešām bija ļoti skaista. Tā bija vecrozā krāsā, vienkārša piegriezuma - ar ne pārāk kuplu svārku daļu (nebija tik daudz auduma) un sasienamu jostiņu. Bet tas, kas šo kleitu padarīja tik skaistu, bija pašas šuvējas smalki tamborētās puķītes, ko viņa bija piešuvusi visapkārt kleitas kakla izgriezumam. Un katras puķītes vidū bija piešūta smalka rozā pērlīte. Un kad es uzvilku to kleitu, es jutos tik bezgala daiļa - kā īsta princese. :)
About this Entry
Oct. 15th, 2014 @ 02:40 pm (no subject)
Vakar, ejot mājās, pēkšņi piefiksēju, ka ar kāru aci skatos uz lielajām, dzidrajām peļķēm. Bērns, kuram kādreiz patika bradāt pa peļķēm, laikam nav manī gluži nomiris.
About this Entry
Oct. 6th, 2014 @ 11:40 pm mūzika, aranžējums
Current Music: Aranžējums

Varbūt kāds zina, kas ir Raimondas Vazdikas dziesmas "Apsoli man neko" aranžētājs?
About this Entry
Oct. 3rd, 2014 @ 11:52 am (no subject)

Es gribētu nopirkt jaunu šujmašīnu, kurai būtu vairāk fīču nekā manai padomju laiku šujmašīnai. Un gribētu atkal aiziet šūšanas kursos, kuros varētu man pastāstīt, kā īsti apieties ar mūsdienu modernajiem, elastīgajiem audumiem. Kādreiz es gāju šūšanas kursos, kuru rezultātā biju visu ko sašuvusi - sarežģītākais laikam bija vīrieša krekls un bikses ar tādām slīpām kabatām (vispār - tās bija vienas no manām labākajām biksēm ever). Bet par mūsdienu šujmašīnām man maza jēga - sāku skatīties uz šādu te - http://www.2u.lv/singer-7463.200368-12178.pg?f[mf]=247&o=1 . Bet tad jau redzēs, vēl esmu pašā ceļa sākumā, varbūt izpētes rezultātā beigu beigās nonākšu pie pavisam citas. :)
About this Entry
Oct. 3rd, 2014 @ 09:56 am (no subject)
Mums darbā šodien bija ienācis onka, kas vedīs mums Venden ūdeni. Tāds pozitīvs un priecīgs, runāja, ka rīt jāiet vēlēt. Vispār - arī citos gados bija ņemšanās ap vēlēšanām, bet šogad, manuprāt, ir lielākā ņigu- ņega, kādu atceros.
About this Entry
Oct. 1st, 2014 @ 03:42 pm (no subject)
Uff, atkal esmu darbā. Pa šo atvaļinājuma laiku sanāca visai daudz pārdomāt dzīvi. Ir sajūta, ka dzīve mani kaut kur taisās bīdīt. Darbā man vairs nebūs līdzšinējie pienākumi, būs citi. Bet bija pārdomas, vai tas ir tas, ko es patiešām vēlos darīt. Es pat pie Račai aizgāju - pakonsultēties par to, ar ko man šajā dzīvē vajadzētu nodarboties. Viņš saka, ka man ir jādarbojas kaut kādā jomā, kas ir saistīta ar garīgumu. Bet kādā veidā īsti?

Bērnībā viena no pirmajām atmiņām man bija, ka es vēlos sacerētu vērtīgu dziesmu. Vēlāk - pusaudža gados es sāku rakstīt kaut kādu dīvainu fantastikas stāstu par meiteni, kurai bija lemts sacerēt dziesmu, kuru dzirdot, cilvēki kļūst labāki. Vispār - tagad es esmu pārliecināta, ka patiešām vērtīgai ir tikai tie mākslas/mūzikas u.c. darbi, kas iedvesmo citus cilvēkus uz labām lietām. Kuru ietekmē kāds kļūst laimīgāks, saņemas izdarīt kaut ko savā dzīvē, notic, ka beigās tomēr viss būs labi. Iedzīt cilvēkus depresijā, bailēs vai šausmās ir krietni vien vieglāk, nekā panākt tikpat spēcīgas emocijas, bet ar pozitīvo zīmi.
About this Entry
Sep. 25th, 2014 @ 02:23 pm (no subject)
Atcerējos, ka man taču arī ir pieredze par nemierīgo bērnu tēmu - t.i. - es pati kādreiz iztraucēju vecākiem filmas skatīšanos. Man bija kādi gadi trīs vai pat mazāk, jo es vēl staigāju mammai pie rokas. Tātad - vecāki bija aizgājuši kopā ar mani maniem vecākajiem brāļiem uz kaut kādu filmu, ko es tiešām mēģināju skatīties, bet - uz lielā ekrāna nebija pilnīgi nekā interesanta - tur bija tikai kaut kādi onkuļi pelēkzaļās drēbēs, kas stāvēja pie galda un kaut ko cītīgi apsprieda, bet es no tā pilnīgi nekā nesapratu. Droši vien tā bija filma par karu, bet es to neizturēju, sākumā izprasījos mammai, ka man vajag uz tualeti, tad atkal un trešajā reizē mamma ar mani vairs vienkārši neiegāja atpakaļ filmā. Viņa, būdama gudra sieviete, saprata, ka neba man uz to tualeti vajag, bet mani tā filma trakoti garlaiko. Bet es vēl biju pārāk maza, lai spētu sevi tā samotivēt, lai klusi un mierīgi sēdētu un ļautu citiem skatīties to filmu. Kādu brīdi vēlāk vecāki mani aizveda uz kādu citu filmu - tā bija kaut kāda indiešu filma, kuras laikā nekādi incidenti ar mani nenotika, jo gan es biju jau mazliet vecāka (skolā gan vēl negāju), gan arī pati filma man likās saistoša - sievietes bija krāsainās drēbēs, cilvēki dejoja, dziedāja, varēja saprast, ka kaut kāda sievete ar bērnu dodas klejojumos un pēc tam atgriežas pie sava bērna tēva - kaut kāda akmeņkaļa, kurš bija izkalis sievietes tēlu ar mazu bērniņu rokās.

Mans brālis savās kāzās speciāli bija noalgojis auklīti, kas pieskatīja visus tos padsmit bērnus, kas bija līdzi saviem vecākiem. Gan vecāki bija ļoti priecīgi un atpūtušies, gan arī bērni bija ļoti priecīgi, jo garlaicīgo galda runu vietā varēja zīmēt, spēlēties ar kaut kādām mantām u.t.t.
About this Entry