About this Journal
Current Month
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930
Jun. 20th, 2016 @ 08:51 am (no subject)
Vakar draudzenes dzimšanas dienā pēc ilgiem laikiem sanāca uzspēlēt ģitāru. Neesmu baigā ģitāras spēlētāja un cilvēkos ņemu to rokās tikai pēc tam, kad man īpaši palūdz to darīt.
Būtu interesanti uzzināt, kādas dziesmas jūs mēdzat dziedāt kompānijās vai arī - kādas dziesmas jums patiktu kompānijā uzdziedāt?
About this Entry
Jun. 16th, 2016 @ 10:41 am (no subject)
Lai savestu organismu kārtībā, man no pārtikā lietojamajiem produktiem uz pāris mēnešiem ir jāizslēdz piens un piena produkti (izņemto Gee sviestu), baltie milti un rīsi, cukurs, kā arī gaļa, raugs un kartupeļi. Zivis un sēnes dažkārt drīkstu ēst (ne biežāk kā pāris reizes nedēļā).
Un te nu es esmu izaicinājuma priekšā - ko īsti lai ēd? Jo pārsvarā manu uzturu veidoja dārzeņi, piena produkti, basmati rīsi. Atmest ar roku šim visam nav variants, jo es gribu atkal būt sprigana un veselīga, nevis tūkstoš un vienas kaites nomocīta.
Slikti tas, ka es nepārzinu visus tos garšvielu smalkumus un vispār - neesmu baigā pavāre, attiecīgi - man tie ēdieni var sanākt pliekani, kas savukārt var kādā brīdī likt man atmest ar roku tam visam (to es ļoti negribu).

Tāpēc tagad mēģinu atcerēties vienkāršu, bet garšīgu ēdienu receptes. Prātā nāk pelēkie zirņi vai arī šķelto zirņu biezenis ar ceptiem sīpoliem. Tomātu, avokado salāti ar citrona sulu. Varbūt dārzeņu krēmzupas varētu gatavot ar mandeļu vai auzu pienu? Bet bez siera garšos, droši vien, pliekani. :( Aijj, sarežģīti.
About this Entry
Jun. 13th, 2016 @ 02:06 pm (no subject)
Mana kolēģe gandrīz mēnesi ir slima. Kabinetā es sēžu viena pati, skatos uz restēm, kas sedz manu logu, un jūtos arvien depresīvāka. Šodien vismaz aizgāju un parunāju ar kolēģēm un kopā drusciņ pasmējāmies. Un pie kafijas automāta ar mani laipni parunājās viens kolēģis, kurš kādreiz mēģināja man piecirst kanti (bet es jau biju aizņemta). Vismaz kaut kādi cilvēki.
Manai drusku depresīvajai dabai vajag cilvēkus un darbošanos. Tad es jūtos vislabāk un apmierinātāk.
About this Entry
Jun. 9th, 2016 @ 02:00 pm (no subject)
Vakar biju vienos kursos par pareizu valodas lietojumu. Un tur atkal kārtējo reizi tika stāstīts par to, ka vārds "atgriezt" nozīmē - atdot atpakaļ, sūtīt atpakaļ ir rucifisms.
Tā kā biju dzirdējusi Preslija dziesmu "Return to sender" man radās šaubas par to, ka šādi šos vārdus lieto tikai krievu valodā, tāpēc es paskatījos, ko saka Google tulkotājs (izvēlējos tās valodas, kuras ienāca prātā).

Angliski: atgriezties, atgriezt (preci, sūtījumu) - return;
Lietuviski: atgriezties, atdot - sugrįžimas, atgriezt (nezinu, kādā nozīmē tulkots) - sugrįžti (sakne tāpat līdzīga);
Igauniski: atgriezties, atdot - tagasipöördumine;
Itāliski: atgriezties, atdot - ritorno.

Kāpēc tad latviešu valodā arī nevar lietot "atgriezt"? Šobrīd šī vārda vietā liek lietot "sūtīt atpakaļ, atdot atpakaļ" - viena vārda vietā divus. :( Vai tad valoda nav paredzēta, lai padarītu dzīvi vienkāršāku un palīdzētu cilvēkiem labāk komunicēt? Un kā tad ir tulkotājiem, ja viņiem, piemēram, jātulko teikums: "He returned the goods", ja tekstā tālāk nav norādīts piegādes veids?
About this Entry
Jun. 9th, 2016 @ 07:07 am (no subject)
Šorīt veicu darbības, kas ir pilnīgi pretējas darba kavēšanai. Atnācu uz darbu stundu agrāk nekā vajadzīgs. Tik agri, ka pusstundu vēl vajadzēja sēdēt uzgaidāmajā telpā (labi, ka ne laukā), līdz tiku savā darba vietā. Missalise - tas, ka telefonā otrais rādītājs rāda 30, nenozīmē, ka tev pa galvu, pa kaklu jāmetas ģērbties un taisīties. Paskaties, vai gadījumā pirmais cipars nav pieci, ja ir, tad turpini gulēt.
About this Entry
Jun. 2nd, 2016 @ 03:37 pm (no subject)
Mammucis šodien bija uz pārbaudi, viņai konstatēti žultsakmeņi. Nākošnedēļ pieraksts pie ārsta, ko tālāk darīt. Būs jāštuko, kā lai viņai dabū mazliet veselīgāku ēdienkarti.
Vispār - būtu baigi kruta, ja kāds uzrīkotu kulinārijas kursus, kuros apmācītu gatavot veselīgus ēdienus. Vēlams - no maksimāli daudz Latvijā pierastiem produktiem. Uz tādiem es tiešām labprāt aizietu. Pašai pēdējā laikā sajūta, ka ir pēdējais laiks sākt iespringt par veselības saglabāšanu.
About this Entry
May. 27th, 2016 @ 02:51 pm (no subject)
Vairāki kolēģi iet projām no darba, priekšnieks nomainījies. Pārmaiņas, pārmaiņas. Kaut kā beigas un kaut kā jauns sākums. Ikkatras beigas ir kaut kā jauna sākums.

Vēl es esmu sadzērusies šampi un tāpēc man ir drusku raudulīgs noskaņojums. Tāds apcerīgs. Bet nu dzīve jau nebeidzas. Tā ir jāveido mums pašiem.

Kad biju kārtējā darba grupas sanāksmē, viena no dalībniecēm izteicās, ka, iespējams, situācija mainās uz labo pusi. Tāpēc ka pēdējā laikā par visādiem bardakiem sāk atklātāk runāt. Un problēmas apzināšanās un atzīšana jau ir pirmais solis pareizajā virzienā.

Reizēm ir tik ilgi jādomā, lai sapratu, ko patiesībā vēlies. Ir tik grūti būt patiesam kaut pašam ar sevi.
About this Entry
May. 25th, 2016 @ 10:14 am (no subject)
Bet vakar apritēja tieši divdesmit divi gadi kopš mana pirmā ieraksta manā pirmajā dienasgrāmatā! Šobrīd papīra formā man iet 12 klade + vēl jau ir arī Ciba, kurai šogad būs 10 gadi.
About this Entry
May. 24th, 2016 @ 09:05 am (no subject)
Kur Rīgā visātrāk un sakarīgāk var iziet obligāto medicīnisko pārbaudi autovadītājiem?
About this Entry
May. 23rd, 2016 @ 12:27 pm (no subject)
Ak, manas veģetārās draudzenes. Viena no viņām, ar kuru šovakar sarunājām satikties, vairs neēdot arī piena produktus.
Vai, vai, vai. Visas manas domas par to, ko es gatavošu vakariņās - burkānu - zirnīšu sautējums, kartupeļu pankūkas vai vārīti kartupeļi ar biezpienu - pazuda. Beigās viņa pati pateica, ka paņemšot līdzi sev ēdienu.
Bet man vēl no vakardienas stāv zupas sagatave, kuru nepaspēju pabeigt plānu maiņas dēļ. Gaļas zupa, protams.
About this Entry
May. 21st, 2016 @ 09:08 pm (no subject)
Esmu uzgājusi tādu Kanādiešu seriālu kā Being Erica - http://filmix.net/serialy/7994-smotret-onlajn-byt-yerikoj-being-erica-2009.html. Man patīk- par savstarpējām attiecībām, sava ceļa meklējumiem, par kļūdām, piedošanu un paskatīšanos uz dzīvi no citu cilvēku skatu punkta.
About this Entry
May. 17th, 2016 @ 09:43 am (no subject)
Brīvdienās biju laukos. Laukos tik daudz tādu sīku, ikdienišķu darbiņu, ka es tur eju kā atspole, lai pa to īso mirkli, kad es tur esmu, varētu izdarīt maksimāli daudz. Tur ir ļoti, ļoti daudz visādu mantu, tāpēc atrast katrai lietai savu īsto vietu ir diezgan grūti. Bet nu drusciņ uzlabojumi ir jūtami. Liels labums bija no tā, ka es nost no acīm aizvācu liekos traukus - krūzītes, šķīvīšus u.t.t. Bet nu invenarizāciju tur vēl tiiiiik daudz jāveic. Šoreiz līdzi uz Rīgu paņēmu vecās apsveikumu kartītes - sašķiroju tās pa adresātiem, atradu ielūgumus - no kuriem izrkstīju noderīgu informāciju - radinieku kāzu datumus - dzimtas kokam, adreses u.t.t. Starp kartītēm bija iejukuši arī pāris dokumenti un fotogrāfijas.
Es esmu ieviesusi sev uz desktopa piezīmju failu, kurā lieku visāda veida noderīgu informāciju, kura citādi mētātos uz lapiņām, aizņemtu vietu un tad, kad būtu vajadzīgs, nebūtu atrodama.
About this Entry
May. 12th, 2016 @ 10:43 am (no subject)
Vispār Stambulas konvencija ir izdevīga arī vīriešiem, kuriem nav pastāvīgas darbavietas vai kuri (pēc viņu sieviešu domām) pietiekoši nepelna. Jo tas taču ir stereotips, ka vīriešiem ir jābūt galvenajiem pelnītājiem ģimenē, vai ne?

Stambulas konvencijas 12 pants - Vispārējie pienākumi

1 Konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem." (https://rm.coe.int/CoERMPublicCommonSearchServices/DisplayDCTMContent?documentId=0900001680462538 )

Izlasīju to konvenciju un ko lai saka - nezinu, man liekas, ka praktiskā labuma no tās visai maz. Satversmē taču ir 91. pants, kurā ir paredzēts diskriminācijas aizliegums, Krimināllikumā - panti par visāda veida noziedzīgiem nodarījumiem. Šī kārtējo reizi ir cīņa ar sekām, nevis ar cēloņiem.

Man šķiet, ka ģimenēs vairāk samazinātos vardarbība, ja valstī būtu normālāka ekonomika un jebkurš vīrietis (arī nebūdams superģēnijs), kurš gribētu strādāt, varētu atrast sev piemērotu darbu, par kuru būtu spējīgs uzturēt sevi un ģimeni. Tad viņš savu enerģiju izliktu konstruktīvā veidā - darbā un mājās vairs negribētu ne kačāt pravas, ne kādam kaut ko pierādīt (šo es runāju no personīgās pieredzes - savu vecāku ģimnes).
About this Entry
May. 9th, 2016 @ 09:06 am (no subject)

Man sagādā prieku un gandarījumu darbošanās tādos talkveidīgos pasākumos. Kā vienu no labākajām dzimšanas dienām es atceros savu astoņpadsmito, kad mēs - visa ģimene - taisījām mājās remontu. Visi kaut ko dara, ņemas, pēc tam uztaisa pauzi, kuras laikā uzēd. Visi tādā labā, priecīgā garastāvoklī. Vienreiz pie draudzenes arī bija līdzīgs tusiņš - gatavojot dzīvokli remontēšanai - pēc tam bija baigi labā sajūta. Vakar arī sanāca padarboties kopā nelielā pulciņā. Un foršā sajūta pēc tam arī bija. :)
Vienīgis izņēmums - siena talkas. Tas nu gan ir viens ellīgs darbs. Es diezgan slikti panesu karstumu - bet ja tas vēl kopā ar lielu fizisko slodzi, tad vispār tīrās šausmas. Viena no atmiņām ir drausmīgās galvassāpes, kuras mani piemeklē jau pēc pusstundas, kad esi dienas vidū apgriezis siena vālus otrādi. Bet pat pēc tādas siena talkas man ir labas atmiņas - tad, kad viss siens bija sakrauts vārtos, es atlaidos mazliet asajos zāles rugājos siena vārtu pavēnī un skatījos zilajās, bezgalīgajās debesīs. Viens no nomierinošākajiem skatiem pasaulē. Dažkārt mēdzu atsaukt šo mirkli, ja gribu nomierināties.
About this Entry
May. 6th, 2016 @ 02:17 pm (no subject)
Tad, kad es nodarbojos ar kaut ko radošu - man apkārt ir tāāāds bardaks. Kad rakstu lielus darbus, man viss galds ir nokrāmēts ar piezīmītēm, izdrukām, grāmatām u.t.t. Kad tamborēju - man apkārt ir dziju kamoli, leļļu acis, kamolīši u.t.t., kad šuju - tieši tas pats. Tad, kad pabeidzu, es visu sakārtoju. Bet tajā radīšanas procesā - mjā, tad man kārtība galīgi nešķiet būtiska.
About this Entry
May. 2nd, 2016 @ 08:28 am (no subject)
Brīvdienās es pirmo reizi mūžā gatavoju galertu. Man bija teikts, ka tas jāvāra uz nelielas uguns vismaz divas stundas, bet man jau pēc stundas un četrdesmit minūtēm gaļa nāca nost no kauliem un ūdens bija praktiski izvārījies. Mazliet pielēju vēl verdošu ūdeni, bet par maz. Kopumā - garšas ziņā sanāca tīri ok, bet vajag turpmāk vēl pieliet ūdeni, lai kompensētu izvārījušos.

Bet - runājot par ēst gatavošanu. Es negatavoju pēc pulksteņa, jo ēst sanāk gatavot dažādās mājās un ar dažādiem traukiem, dažādām cepeškrāsnīm, dažādām pannām un plītīm. Un katrs no šiem te ir kā nezināmais, kas atstāj iespaidu uz ēdienu. Man vislabāk sanāk, ja es zinu pazīmes, kas liecina, ka ēdiens gatavošanās procesā iet pareizajā virzienā - cik vijīgai jābūt kotlešu masai - pirms tās likt pannā, kādai ir jābūt uguns liesmai, lai ēdiens pareizi izceptos u.c. smalkumi. Tieši tie atšķir vienkāršu ēdienu no labi pagatavota ēdiena.
About this Entry
Apr. 29th, 2016 @ 02:12 pm (no subject)
Es kā vienkārša meitene no laukiem tikko šoku noķēru, vēl tagad nevaru atiet. Mums uz iestādi piegādā gaļu no firmas "Nākotne" - ērti, jo ir lētāk, gaļa ir normālas kvalitātes u.t.t. Bet šonedēļ es esmu nobriedusi veikt tādas darbības kā pirmoreiz mūžā pastāvīgi izvārīt galertu, tāpēc pasūtīju cūku kājas un cūku astes. Bet, kad es tās astes ieraudzīju, gandrīz no krēsla nokritu - kaut kādi strupuļi. Ja nebūtu uzdotas par cūku astēm, domātu, ka noskūtas kazas ļipas, goda vārds. Ko mēs vispār ēdam?
About this Entry
Apr. 29th, 2016 @ 08:27 am (no subject)
Retrogrādās planētas dara savu - brālim vakar nomiris viņa Nokia viedtālrunis, mēģināja lādēt, bet nereaģē. Man šodien arī kaut kādi gļuki ar manu vecuveco un neviedo telefonu bija - arī nelādējās. Tagad, kad atnācu uz darbu, pieslēdzu - lādējas. Nu, tā dīvaini.
About this Entry
Apr. 14th, 2016 @ 08:23 pm (no subject)
Ienāca prātā, ka es regulāri vāros par savām bērnības atmiņām.
Šodien - dejošanas sakarā atcerējos, kā mēs ar māsīcām iestudējām manis izdomātu deju un dziesmu, ko es sacerēju, būdama ļoti ietekmēta no kādas manā bērnībā dzirdētas dziesmas. Nezinu, ko mani vecāki, vecvecāki un māsīcu vecāki domāja, kad kārtējo reizi attaisījās durvis no aukstā kambara, iznācu es ar savām vienaudzēm - gadus septiņus vecajām māsīcām, un kopīgi izpildījām robotveidīgas kustības, kamēr es savā bērna balstiņā, kuru centos padarīt pēc iespējas zemāku un iespaidīgāku, dziedāju:

"Dzelzs malkas cirtējs, dzelzs malkas cirtējs, dzelzs malkas cirtējs dziedātājs bij'!
Reiz pūķis alā, reiz pūķis alā, reiz pūķis alā briesmīgs bij, briesmīgs bij, jā."

Jūs arī kādreiz sacerējāt dziesmas vai pantiņus, iedvesmojušies no kaut kāda populāra mākslinieka? :)
About this Entry
Apr. 14th, 2016 @ 08:18 pm (no subject)
Šodien bija galīgi nervozs un bēdīgs garastāvoklis. Nu, skaidrs - darba pāri galvai, nekas tāds īpaši priecīgs tur rasties nevar. Bet tagad - atnākusi mājās, es uzliku dažas dziesmas - padejoju un - tadā - garastāvoklis normalizējās! :) Protams, tas ir tāpēc, ka man tās dziesmas patika. Bet nu fakts kā tāds - pirmo pusminūti īgni cilāju kājas, pēc tam jau mazliet iesilu, bet vēlāk jau laidu uz pilnu klapi. :) Man tiiiik ļoti patīk dejot.
About this Entry