About this Journal
Current Month
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031
Jul. 13th, 2018 @ 08:20 am (no subject)
Tags:

Reizēm aizvien vairāk ienāk prātā tas, ka mēs sava organisma šūnām esam Visums. Tas, ka es aizeju uz vingrošanu, tas, ka es aizeju laicīgi gulēt, tas, ka es kaut ko ēdu vai neēdu, ietekmē mana organisma šūnas. Un varbūt tās šūnas arī skaita lūgšanas ar tekstu - kaut nu rīt būtu laba diena (t.i. - es -no kuras daudzējādā ziņā atkarīga viņu labklājība - ēstu pareizi, atpūstos, vingrotu, nestresotu). Varbūt es arī esmu nevis Missalise, bet vienkārši šūna kādā milzīgā organismā? Varbūt par to runā tie senie vēdu teksti, kuri saka, ka pats galvenais dzīvē ir nesavtīgi pildīt savu pienākumu - savu dharmu -dzīves uzdevumu. Jo tieši tā dara šūnas. Ja es pati nedaru maksimāli labāko, ko es varu izdarīt, tad kā es varu gribēt un pieprasīt, lai tie organismi, kuros es esmu šūna (ģimene, draudzība, darbavietas kantoris, valsts, pasaule) funkcionētu kā vesela cilvēka organisms? Tikai visu laiku ir tās šaubas par to, vai es pareizi esmu izpratusi tos savus uzdevumus. Kaut gan - varbūt mērs ir tas, ka parējās organisma sastāvdaļas sāk funkcionēt labāk? Viss vienmēr sākas ar mazumiņu un ar sevi pašu.
About this Entry
Jul. 11th, 2018 @ 02:17 pm (no subject)
Šodien zvanīja tas kekss no kvadraciklu braukšanas, viss esot kārtībā, viņš sajaucis - domājis, ka man esot dāvanu karte no Dāvanu servisa.
About this Entry
Jul. 10th, 2018 @ 08:27 am (no subject)

Latvijā ir tik daudz foršu cilvēku. Vienu lielu daļu kā reiz varēja redzēt Dziesmusvētkos. Vakar brāļa meitas bija atbraukušas pie brāļa, tad nu mēs atkārtojumā skatījāmies to sadziedāšanās nakti, dancojām dančus kopā ar Iļģiem. Un pilnīgi sagribējās piedalīties nākošajos dziesmu svētkos. Un bija dziesmas, pie kurām es apraudājos - pie "Piena caļa", piemēram. Nezinu, kāpēc, jo tādas emocijas šī dziesma man nekad nebija izsaukusi.
About this Entry
Jul. 5th, 2018 @ 08:28 am (no subject)

Pagājušajā naktī sapnī redzēju tēti. Mēs ar brāļiem bijām laikam aizbraukuši uz kaut kādu spēli, bet nebija instrumentu. Un tad piebrauca koši zaļš taksis AirBaltic krāsās, tur bija instrumenti, bet vēl tur sēdēja tētis un mamma. Mēs krāvām instrumentus, bet es domāju, ka pēc tam jāpieiet un jāsabučo tētis. Tētis bija ļoti labā noskaņojumā, ap viņu bija it kā tāds mirdzošs, vibrējošs, skaists oreols, kas mirdzēja visās varavīksnes krāsās. Tas bija ne gluži saredzams, drīzāk sajūtams. Bet nepaspēju pie viņa pieiet, jo pamodos. Bet no rīta tāpat tāda gaiša sajūta - it kā būtu viņu atkal satikusi.
About this Entry
Jul. 3rd, 2018 @ 09:13 am (no subject)

Svētdien savā potencijāli jaunajā dzīvesvietā es paglaudīju brīnišķīgu zelta retrīvereu, kuru viņa saimnieks bija izvedis pastaigāties. Kādreiz man vairāk patika kaķi (no suņiem es ļoti baidījos), bet tagad man laikam pat vairāk patīk suņi. Bet nu ne visi suņi - ir tādi, kuri atstāj vienaldzīgu, bet ir tādi, kuriem tas skatiens un purna izteiksme ir tāda, ka saproti - jā, ar šo varētu izveidoties kontakts.
About this Entry
Jun. 28th, 2018 @ 07:44 am (no subject)
Tags:

Mjā. Pārāk labi tie jaunie blakus pienākumi neizskatās, bet nu labi. Sagaidīja tieši to dienu, kad Marss kļuva retrogrāds un - jā, tad var. Retrogrāds Marss veicina agresiju, neiecietību. Bet vispār šovasar būs daudzas planētas retrogrādas, tāpēc iesaku saglabāt pacietību, mēģināt neiekarst, būt apdomīgiem un pacietīgiem. Pārāk labi gan man pašai arī nesanāk.
About this Entry
Jun. 27th, 2018 @ 05:20 pm (no subject)

Kā latviski pareizi jāsaka- rukola vai eruka?
About this Entry
Jun. 25th, 2018 @ 08:30 am (no subject)

Meklēju variantus, kā no Česteras vislabāk nokļūt uz Getvikas lidostu, un nejauši atradu šādu te lapu, kurā var meklēt iespējamos transporta variantus - varbūt kādam noder - https://www.rome2rio.com . No vienas puses - varētu gadrīz vai mašīnu īrēt un braukt, bet kā tur ir ar sastrēgumiem (tā būtu svētdiena)? Un vai tur šajā maršrutā ir maksas ceļi, kas vēl jāņem vērā, braucot pa Angliju (izņemot braukšanu pa kreiso pusi)?
About this Entry
Jun. 24th, 2018 @ 01:10 pm (no subject)

Vakar aizgājām uz Dzegužkalnu - bija ļoti forši. Pārāk ilgi gan tur netusējām, jo kļuva vēss, bet mājās aizgājām ļoti apmierināti - Iļģi ir tieši tas, kas vajadzīgs Jāņos.
About this Entry
Jun. 22nd, 2018 @ 07:22 pm (no subject)

Štukoju, kur varētu svinēt Jāņus. Sāku pat drusku skatīties uz Dzegužkalna pusi - tur būs tie tradicionālie Jāņi - te sīkāk - http://travelnews.lv/index.php?m_id=18571&i_id=5&pub_id=111291
.
Un kur jūs svinēsiet?
About this Entry
Jun. 21st, 2018 @ 08:02 am (no subject)
Tags:

Šorīt priekšnieks rīko vēl vienu sanāksmi. Nu, cik var? Man jau ir piebesījis, ja godīgi. Toties ar draudzeni vakar parunājāmies, izskatās, ka viss puslīdz ir ok.
About this Entry
Jun. 19th, 2018 @ 07:43 am (no subject)
Tags:

Sapņos es redzēju, ka esmu uzaicināta uz pasākumu pirtī kaut kur Vecrīgā - un ka pasākums būšot kopā ar suņiem, jo pasākuma organizatore bija cibā "pajautā" apvaicājusies, kādi šobrīd esot forši kolektīvu vienojošie pasākumi, un viņai bija ieteikuši, ka tie esot pasākumi kopā ar suņiem.
Nu, tātad - es aizeju uz to pasākumu - tas notiek kaut kādā mūra pagrabā - visai šaurās telpās. Daļa viesu jau sanākuši un sēž pirtī, bet es konstatēju, ka man līdzi nav peldkostīma. Bet vēl es nesaprotu, kāpēc tas saucas pasākums kopā ar suņiem, ja tur nav neviena suņa. Un tad es pagriežu galvu un ieraugu, ka pa pagraba durvīm savu galvu iebāž milzīgs briedis. Izrādās, ka to kāds saimnieks ir paņēmis līdzi, jo domājis, ka tur, kur suņi, tur vajagot būt arī briedim. Izrādās, ka puse no tās kompānijas neiet pirtī. Briedis paliek godīgi stāvam pagalmā, jo tajās telpās viņš nevar ienākt (viņš tiešām, tiešām ir milzīgs). Un tā nu es sēžu un klausos, kā apkārtējie runā par to, ka tuvākajā laikā uz kaut kādu raidījumu (laikam uz LTV) saukšot Reiznieci - Ozolu un domāja, kādus āķīgus jautājumus viņai uzdot. Bet kādus tieši, es nezinu, jo tad pamodos.
About this Entry
Jun. 18th, 2018 @ 10:55 am (no subject)
Tags:

Šodien būs daļas sanāksme par episkās aptaujas rezultātiem. Un piedevām vēl tā pati daļa, kas rīkoja iepriekšējo aptauju, izsūtījusi jaunu aptauju - kā viņi paši saka "anonīmu" - lai darbinieki sniegtu viedokli par korupcijas riskiem. Rezultāti ir paredzami - korupcijas risku nav vispār. Viss ir skaisti un brīnišķīgi.
About this Entry
Jun. 15th, 2018 @ 09:38 pm (no subject)
Tags:

Laukos maizes kombināts aizklapēts. :( Nav izturējis konkurenci ar lielākajiem ražotājiem. Žēl. :( Atkal vesela strīpa ar produktiem, kuri man garšo, aiziet nebūtībā. Garšīgā baltmaize, ķieģelītis ar pareizo garoziņu, veselības maizīte, kā arī vienas no garšīgākajām sālsstandziņām, kādas vispār ēstas. :(
About this Entry
Jun. 14th, 2018 @ 12:43 pm (no subject)
Tags:

Un šodien priekšnieks atsūtīja vēl ko labāku - visas pārvaldes kopējās atbildes - lai var redzēt, ko katrs darbinieks ir atbildējis uz katru jautājumu.
About this Entry
Jun. 14th, 2018 @ 11:56 am (no subject)
Tags:

Darbā viens riktīgi foršs kolēģis iet projām. Viņš jau vairākus gadus bija pensijā, bet nu tāds foršs, atraktīvs. Bet nu viņam veselība bija palikusi švakāka, tā ka pareizi vien dara. Bet man viņa pietrūks. :( Lai viņam viss forši turpmāk. :)
About this Entry
Jun. 12th, 2018 @ 07:56 am (no subject)

Vakar izrādījās, ka mana vingrošanas instruktore ir atvaļinājumā, tad nu viņu aizvietoja ļoti tieva būtne, kura visu nodarbību mani cītīgi vēroja un nāca klāt, lai liktu man vēl augstāk celt kāju un vēl vairāk uz sāniem, nevis pa diognāli. Rezultātā izbesīja mani tik ļoti, ka visa labā apņemšanās šonedēļ sākt iet uz vingrošanu divreiz nedēļā paputēja. Gaidu atpakaļ Žaneti, kura arī paregulē, kā pareizāk būtu izpildāma kāda kustība, bet tajā pašā laikā vienas nodarbības laikā viņa ik pa laikam uzmundrina ar vārdiem - labi, malači, forši. Nu, tāda dikti pozitīva būtne. Un viņa ir tieši tas motivators, kas ļauj pārvarēt savu slinkumu un iet uz vingrošanu.

Bet nu vakarā es aizbraucu uz mājām, uztaisīju visai nesaprotamas vakariņas sev un mammai un iekritu gultā.
Tā, lūk, man iet, tā, lūk, man iet. Mēģinu mammu noskaņot uz pozitīvā viļņa. Runājamies. Es pat mēģināju kādreiz savest viņu kopā ar viņas jaunības laiku draudzeni. Zināju viņas draudzenes meitas vārdu un uzvārdu - domāju, varbūt Draugos vai Feisbukā var atrast. Bet bija divas meitenes, vecums nebija norādīts. Un saprast, kura ir īstā, tā arī neizdevās. Bet nu tai meitenei vai nu bija skatījumu statistika abonēta vai arī Visums pareizi iztulkoja manu vēlēšanos. Un pēc kādām pāris nedēļām tā jaunības draudzene manai mammai piezvanīja. Un vakar jau pati mamma stāstīja, ka draudzene esot teikusi, ka viņai esot bildes no izlaiduma (kurā mēs visi piedalījāmies). Es viņu savukārt saku - tas taču forši, mēs varētu kādreiz ciemos aizbraukt. Vajag tos mērķīšus. Vajag kaut ko, uz ko tiekties.
About this Entry
Jun. 11th, 2018 @ 07:11 pm (no subject)

Šodien kāds onkulis, kuram es parādīju ceļu uz Vid, izteica vēlmi mani iepazīstināt ar savu mazdēlu.
About this Entry
Jun. 11th, 2018 @ 10:36 am (no subject)

Izmantoju to, ka mamma dzīvo pie manis, un runāju ar viņu par viņas bērnības, skolas, jaunības laiku atmiņām. Citādi visādu lielo personu biogrāfijas mēs zinām, bet savu tuvāko cilvēku - nē. Radās lielāka skaidrība par to, kāpēc viņa saviem vecākiem ir mazāk mīļa meita nekā otra māsa. Jo viņa savus bērnības gadus ir pavadījusi pie vecvecākiem, nevis vecākiem. Tie, kuri mums ir tuvāk, tie mums parasti ir arī mīļāki. Vecvectēvs vispār pat gribējis savas mājas novēlēt nevis savai meitai (manai vecmāmiņai), bet pa taisno manai mammai. Vecvectēvs vispār ir bijis tāds salīdzinoši spilgts personāžs - kalējs, labs amatnieks. Vispār viņš arī mācēja sarunāties ar gariem un tajā mājā visu laiku visi kakti čīkstējuši u.t.t. Un dažkārt bijusi sajūta, ka kāds staigā pa otro stāvu, bet tad pa trepēm kāpj lejā. Vēl vecvectēvs mācējis dedzināt labas ogles - pie viņa braukuši pat no citiem pagastiem. Ar akmeņiem izmūrētā ogļu dedzināmā bedre mežā bija viena no manām bērnības bailīgākajām vietā mežā - man vienmēr bija bail tur iekrist.
About this Entry
Jun. 10th, 2018 @ 08:24 pm (no subject)
Tags:

Lai kā mums gribētos, dzīve nepielāgojas mums. Un mēs varam vai nu aizvainoti uz to lūkoties vai arī mēģināt pielāgoties tai paši.
About this Entry