About this Journal
Current Month
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031
May. 24th, 2018 @ 02:21 pm (no subject)
Aizsūtīju priekšniekam savu uztaisīto garadarbu. Un domāju par to, vai gadījumā Latvijā tomēr nevajadzētu legalizēt marihuānu. Pati nelietoju un nekad neesmu lietojusi, tāpēc nav viedokļa. Bet ja tas līdzētu, piemēram, paliatīvajā aprūpē - lai cilvēkiem nebūtu sāpju, tad varbūt tas būtu tā vērts. Vispār - kāpēc cilvēki pīpē marihuānu? Un kas ir sliktāk - marihuāna vai alkohols?
About this Entry
May. 22nd, 2018 @ 08:11 am (no subject)
Šonakt sapnī redzēju, ka esmu aizbraukusi - laikam jau uz Jelgavu. Tur ir pa lielam beigušās mācības, notiek izlaidumi, gatavojas lielie tusiņi. Un tad vakarā ir jāiet uz autobusu. Mēs ejam, bet brālis ar tām meitenēm tik riktīgi pieliek soli, ka es netieku līdzi. Un es reāli nevaru lāga paiet - knapi kustos. Viņi iet, nepiefiksē, ka es esmu tā atpalikusi, neatskatās. Iejūk pūlī starp autobusiem un pazūd. Un tad es esmu viena, visi autobusi aizbrauc un man vajag tikt uz Rīgu laikam. Bet tur neviena nav. Ir kaut kāds grausts. Tad kaut kādi sveši cilvēki palīdz un aizved mani uz pilsētas centru un es aizeju uz savām vecajām kojām - istabiņu, kurā ir manas bijušās istabiņas biedrenes. Vienai es saku - šodien taču ir 23.maijs - tava dzimšanas diena - apsveicu (viņai reālajā dzīvē patiešām 23.maijā ir dzimšanas diena - bet es viņu ļoti reti kad apsveicu). Es atvainojos viņām, ka esmu tik slikta draudzene.

Un tad es pamodos un domāju par draudzību reālajā dzīvē. Un par atsvešināšanos attiecībās - ar jebko. Gan ar draugiem, gan ģimenes locekļiem, gan arī ar idejām, principiem, reliģiju. Es vakar biju aizgājusi uz katoļu dievkalpojumu. Un sapratu, ka man nu jau ir grūti, jo es lielai daļai rituālu nesaprotu jēgu. Nesaprotu jēgu sprediķim, no kura vienkārši cilvēki (domāts - es) savai ikdienas dzīvei nevar paņem līdzi nekādu atziņu. Dziedāšana gan bija forša. Bet es vispār gandrīz vai tad tuvāk Dievam jūtos, kad es esmu piezvanījusi mammai un padziedājusi viņai tautasdziesmas.
About this Entry
May. 20th, 2018 @ 10:20 am (no subject)
Braucu ar 12 trolejbusu. Pa Čaka ielu, tad pa Bruņinieku. Beidzot uz Brīvības ielas tikām. Bet viena veca sieviete ar spieķi dabūja iet no Čaka ielas uz Pareizticīgo baznīcu. Haoss.
About this Entry
May. 17th, 2018 @ 02:01 pm (no subject)
Nesen kolēģe uzcienāja ar briesmīgi garšīgajām Laimas Tiramisu mandelēm - nu, ļoti garšīgi, ļoti. Mandele -apkārt garšīga glazūra un kakao. Viņai firmas veikals pa ceļam, palūdzu, lai man nopērk.
About this Entry
May. 16th, 2018 @ 04:03 pm (no subject)
Man pajautāja pavisam ko citu, nevis to, ko teica mans tiešais priekšnieks, ka man jautāšot. Tie sabojātie telefoni ir kaut kas unikāls. Nu, labi, tam, ko pajautāja, man arī bija zināmas iestrādnes un es biju paņēmusi līdzi flešku arī ar to prezentāciju, kurā pa lielam tas viss ir. Visgrūtākais ir - visu to parādīt maksimāli vienkārši, saprotami un īsi.
About this Entry
May. 16th, 2018 @ 11:31 am (no subject)
Šodien pie lielā priekšnieka jāiet uz paklāju. :( Drusku neomulīgi jūtos.
About this Entry
May. 15th, 2018 @ 10:16 am (no subject)
Viena no manām mīļākajām grāmatām ir Laika Menedžments, ko sarakstījusi Robina Pīrsija. Un tur viena no pamatlietām, lai saprastu, kā veidot dzīvi, ir balstīt to uz universāliem, mūžīgiem principiem - tādiem kā uzticība, godīgums, pazemība, precizitāte, mērenība, drosme, taisnīgums, pacietība, strādīgums, vienkāršība, atturība, centība, laipnība, atklātība, laba attieksme, cieņa, noderīgums, kvalitāte, "zelta likums" (nedari otram to, ko negribi, lai dara tev"), respekts, mīlestība. Ir ļoti forši dzīvot, strādāt, veidot attiecības ar cilvēku, kurš cenšas sekot šādiem principiem. Jo vairāk cilvēkiem šie principi liktos tādi, pēc kuriem jādzīvo, jo foršāk, manuprāt, būtu dzīvot.

No valdības vadītājiem mēs gaidām simtprocentīgu atdevi, godīgumu, bet... tajā pašā laikā paši dodam kukuli ceļu policistam un uzskatām, ka ziņot par to nav smuki. Maza korupcija ir ok, liela korupcija - nē. Bet varbūt tam lielajam korumpantam arī liekas, ka viņa korupcija vēl ir maza, jo viņš zina par vēl lielāku korupciju, bet neziņo par to -jo ziņot nav ok.

Šausmīgi sarežģīti. Šādas pārdomas radās, izlasot pirmo komentāru pie šī raksta - http://www.la.lv/soferis-neesmu-atlidojis-no-marsa-tada-sistema/2/ .
About this Entry
May. 10th, 2018 @ 09:46 am (no subject)
Vienu no lielākajiem gandarījumiem man dzīvē sagādā jūkli pārvērst par labi organizētu, saprotamu un sakārtotu sistēmu. Mani interesē viss par efektivitātes uzlabošanu, organizēšanu, labākajiem risinājumiem. Un ciešanas man sagādā tas, ka bieži vien es redzu jūkli, redzu iespējas, kā to sakārtot, bet man nav dotas pilnvaras to darīt.
About this Entry
May. 9th, 2018 @ 08:18 am (no subject)
Mamma izteicās, ka viņa labprāt gribētu vienotu kapa pieminekli sev un tētim. Saka, ka varbūt jau viņas vārdu arī varot uz pieminekļa izkalt. Zinu, ka tā dara... bet - ir kaut kāda tāda nepatīkama sajūta tomēr. Bet no otras puses - redzot visu to ņemšanos, kas šobrīd notiek, varbūt tiešām labāk jau uzreiz uzlikt lielāku kapa pieminekli (es varbūt tomēr vārdu gan nekaltu iekšā, bet atstātu tukšu vietu).
About this Entry
May. 8th, 2018 @ 08:58 am (no subject)
Mani sāpina tas, ka vecāku celtā māja, kurā viņi ir ieguldījuši tik daudz laika un tik daudz spēka, pamazām iet postā. Tur ir tik daudz praktisku lietu, kas jārisina, bet kuras tiek atliktas un atliktas, ka mani tas dzen izmisumā, jo es jūtos atbildīga par to, lai tas, ko mēs esam saņēmuši no saviem vecākiem, tiktu saglabāts, uzlabots un nodots nākošajām paaudzēm labākā stāvoklī, nekā to saņēmām mēs.
Mani šis ļoti, ļoti nomāc.
About this Entry
May. 4th, 2018 @ 11:09 pm (no subject)
Man ir ļoti sliktas attiecības ar brāļiem. Un mani tas ārkārtīgi sāpina.:(
About this Entry
May. 3rd, 2018 @ 11:53 am (no subject)
Es tagad esmu apmaksāts lietotājs un tagad visus foršos cibiņus, kuri iepatiksies, varēšu arī piedraugot. :)
About this Entry
May. 3rd, 2018 @ 09:26 am (no subject)
Jo vecāka kļūstu, jo vairāk apjaušu, ka man aizvien vairāk dzīvē ienāk pasteļtoņi, nevis tikai baltais un melnais. Jo - kad ieskaties tādā kārtīgā melnumā, saproti, ka tas tāds radies tāpēc, ka daudzi citi viņam katrs pa drusciņai ir iedevuši melnumu. Un savukārt - kad ieskaties tādās lietās, kurās it kā vajadzētu būt pilnīgi labajam - biegās izrādās, ka tas nemaz tā nav. Un tad jūties apjucis.

Es kādreiz domāju, ka mednieki nav īpaši forši - viņi, redz, nogalina dzīvniekus. Līdz mirklim, kad es iepazinos ar kādu mednieku, kas mūs ar draudzeni izvadāja pa mežu. Viņi pieskata mežus, vāc nost malumednieku lamatas, bargā salā piebaro meža dzīvniekus. Un man sāka likties, ka viņi ir daudz vairāk rūpējas par dzīvniekiem, nekā tie zaļie, kas ziemas laikā ielaužas kažokzvēru audzētavā un tos izlaiž savvaļā (gan jau ka lielākā daļa no tiem kažokzvēriem tāpat aiziet bojā - un, iespējams, vēl mokošākā nāvē, nekā tas būtu tai audzētavā - no bada, slimībām u.c.). Vai arī tās lapsas krietni vien panīdētu laukā zaķu un sīko dzīvnieku populācijas tuvākajā apkārtnē (kuras arī ir dzīvas radības).
About this Entry
Apr. 27th, 2018 @ 10:10 am (no subject)
Būs laikam vēlreiz jāraksta uz to support.klab. Nopirku inbox pastkasti, bet pagaidām nevienu jaunu cibiņu nevaru piedraugot. :(
About this Entry
Apr. 26th, 2018 @ 12:18 pm (no subject)
Man garšo jaunais Anneles grieķu jogurts ar vīģēm. Bet vispār - reti kurš jogurts, kas man tiešām garšojis, ir dzīvojis ilgu un laimīgu mūžu. Studiju laikos man garšoja vājpiena Jogijs ar ananasu (vai zemeņu) gabaliņiem. Pārdeva mazos plastmasas bundulīšos. Tad kaut kas tajā ražošanā sagāja šķērsām, tas vairs nebija tik labs - un tad vispār pazuda. Tad kādu laiku man bija topā maizes jogurts ar riekstiem. Ir kaut kādi citi maizes jogurti ar riekstiem, bet tie nav tik garšīgi. Tad vienu brīdi Rimi bija nopērkams ļoti garšīgs vaniļas jogurts lielos bunduļos ar veca, bārdaina vīra attēlu uz etiķetes, bet tad pazuda. :( Šobrīd ir palicis tikai tās firmas bezpiedevu jogurts. Bet vispār visvairāk man garšo labs vaniļas jogurts.
About this Entry
Apr. 24th, 2018 @ 11:26 am (no subject)
Tā, pēc ilgiem laikeim atkal būšu apmaksāts jūzers un varēšu piedraugot cibiņus, kuri iekrituši (un vēl iekritīs) acī. :)
About this Entry
Apr. 24th, 2018 @ 08:49 am (no subject)
Mans tētis stāstīja stāstu par savu bērnību - viņiem mājās bija kulšanas talka, bija atbraukusi kuļmašīna un tētis ļoti gribējis to apskatīt. Bet- lai trīsgadīgais puika kaut kur neielīstu un nedabūtu galu, viņa mamma bija viņam paslēpusi bikses un uzdevusi krāsnsaugšā pieskatīt gadu veco brālīti. Bet vispār viņš no piecu gadu vecuma (varbūt agrāk) gāja ganos pie svešiem cilvēkiem.

Mans vecākais brālis, savukārt, pieskatīja mūs ar jaunāko brāli tad, kad viņam bija septiņi gadi (es biju kādu pusgadu veca, otram brālim bija nepilni četri gadi).

Bet es pati savu nozīmību sajutu piecu gadu vecumā, kad tētis ar mammu mājas celtniecības procesā ar ķēdēm vilka augšā baļķus jumta sijām. Baļķu bija vesela kaudze, kāpelēšana bija pamatīga, bet tad vienam no vecākiem ienāca prātā, ka varbūt es (toreiz piecus gadus veca) varētu uzmest baļķim abās pusēs ķēžu cilpas. Es, protams, jutos ļoti pagodināta, ka man uzticēts tāds atbildīgs uzdevums un viss gāja kā pa diedziņu. Vecāki nolaida ķēdes, es tās apmetu ap baļķi, viņi vilka baļķi augšā, pēc tam nākošo u.t.t. Vecāki bija ļoti apmierināti un mani slavēja, bet es savukārt kladzināju, ka esmu piedalījusies mājas celšanā. Visi baigi apmierināti. :D

Es esmu sapratusi, ka pa īstam laimīga es jūtos tad, kad sajūtos savā vietā, noderīga un spēju tikt labi galā ar saviem pienākumiem.
About this Entry
Apr. 23rd, 2018 @ 01:37 pm (no subject)
Es esmu ļoti patīkami pārsteigta par savu kolēģi, kurai es savulaik uztaisīju excel failu datu apkopošanai un ierādīju, kā tas darāms. Viņa jau daudz ko pati māk un dara. Un kļūst aizvien pastāvīgāka. Man arī forši - mazāk darba. :)
About this Entry
Apr. 14th, 2018 @ 06:38 pm (no subject)

Apskatījām lielāko daļu, ko bijām iecerējuši. Es vēl naktī paguvu nosapņot, ka es esmu biedrs valdniekam- reptīlim ar baltu seju un melnām ausīm, kuras tad, kad viņš pieauga, nokrita nost un to vietā palika tādas maziņas. Vai viņam bija aste, nezinu, jo viņš vienmēr staigāja garā apmetnī ar šleifi.
About this Entry
Apr. 14th, 2018 @ 06:36 pm (no subject)
Sēžam Gdaņskas lidostā.
About this Entry