About this Journal
Current Month
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031
May. 24th, 2016 @ 09:05 am (no subject)
Kur Rīgā visātrāk un sakarīgāk var iziet obligāto medicīnisko pārbaudi autovadītājiem?
About this Entry
May. 23rd, 2016 @ 12:27 pm (no subject)
Ak, manas veģetārās draudzenes. Viena no viņām, ar kuru šovakar sarunājām satikties, vairs neēdot arī piena produktus.
Vai, vai, vai. Visas manas domas par to, ko es gatavošu vakariņās - burkānu - zirnīšu sautējums, kartupeļu pankūkas vai vārīti kartupeļi ar biezpienu - pazuda. Beigās viņa pati pateica, ka paņemšot līdzi sev ēdienu.
Bet man vēl no vakardienas stāv zupas sagatave, kuru nepaspēju pabeigt plānu maiņas dēļ. Gaļas zupa, protams.
About this Entry
May. 21st, 2016 @ 09:08 pm (no subject)
Esmu uzgājusi tādu Kanādiešu seriālu kā Being Erica - http://filmix.net/serialy/7994-smotret-onlajn-byt-yerikoj-being-erica-2009.html. Man patīk- par savstarpējām attiecībām, sava ceļa meklējumiem, par kļūdām, piedošanu un paskatīšanos uz dzīvi no citu cilvēku skatu punkta.
About this Entry
May. 17th, 2016 @ 09:43 am (no subject)
Brīvdienās biju laukos. Laukos tik daudz tādu sīku, ikdienišķu darbiņu, ka es tur eju kā atspole, lai pa to īso mirkli, kad es tur esmu, varētu izdarīt maksimāli daudz. Tur ir ļoti, ļoti daudz visādu mantu, tāpēc atrast katrai lietai savu īsto vietu ir diezgan grūti. Bet nu drusciņ uzlabojumi ir jūtami. Liels labums bija no tā, ka es nost no acīm aizvācu liekos traukus - krūzītes, šķīvīšus u.t.t. Bet nu invenarizāciju tur vēl tiiiiik daudz jāveic. Šoreiz līdzi uz Rīgu paņēmu vecās apsveikumu kartītes - sašķiroju tās pa adresātiem, atradu ielūgumus - no kuriem izrkstīju noderīgu informāciju - radinieku kāzu datumus - dzimtas kokam, adreses u.t.t. Starp kartītēm bija iejukuši arī pāris dokumenti un fotogrāfijas.
Es esmu ieviesusi sev uz desktopa piezīmju failu, kurā lieku visāda veida noderīgu informāciju, kura citādi mētātos uz lapiņām, aizņemtu vietu un tad, kad būtu vajadzīgs, nebūtu atrodama.
About this Entry
May. 12th, 2016 @ 10:43 am (no subject)
Vispār Stambulas konvencija ir izdevīga arī vīriešiem, kuriem nav pastāvīgas darbavietas vai kuri (pēc viņu sieviešu domām) pietiekoši nepelna. Jo tas taču ir stereotips, ka vīriešiem ir jābūt galvenajiem pelnītājiem ģimenē, vai ne?

Stambulas konvencijas 12 pants - Vispārējie pienākumi

1 Konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem." (https://rm.coe.int/CoERMPublicCommonSearchServices/DisplayDCTMContent?documentId=0900001680462538 )

Izlasīju to konvenciju un ko lai saka - nezinu, man liekas, ka praktiskā labuma no tās visai maz. Satversmē taču ir 91. pants, kurā ir paredzēts diskriminācijas aizliegums, Krimināllikumā - panti par visāda veida noziedzīgiem nodarījumiem. Šī kārtējo reizi ir cīņa ar sekām, nevis ar cēloņiem.

Man šķiet, ka ģimenēs vairāk samazinātos vardarbība, ja valstī būtu normālāka ekonomika un jebkurš vīrietis (arī nebūdams superģēnijs), kurš gribētu strādāt, varētu atrast sev piemērotu darbu, par kuru būtu spējīgs uzturēt sevi un ģimeni. Tad viņš savu enerģiju izliktu konstruktīvā veidā - darbā un mājās vairs negribētu ne kačāt pravas, ne kādam kaut ko pierādīt (šo es runāju no personīgās pieredzes - savu vecāku ģimnes).
About this Entry
May. 9th, 2016 @ 09:06 am (no subject)

Man sagādā prieku un gandarījumu darbošanās tādos talkveidīgos pasākumos. Kā vienu no labākajām dzimšanas dienām es atceros savu astoņpadsmito, kad mēs - visa ģimene - taisījām mājās remontu. Visi kaut ko dara, ņemas, pēc tam uztaisa pauzi, kuras laikā uzēd. Visi tādā labā, priecīgā garastāvoklī. Vienreiz pie draudzenes arī bija līdzīgs tusiņš - gatavojot dzīvokli remontēšanai - pēc tam bija baigi labā sajūta. Vakar arī sanāca padarboties kopā nelielā pulciņā. Un foršā sajūta pēc tam arī bija. :)
Vienīgis izņēmums - siena talkas. Tas nu gan ir viens ellīgs darbs. Es diezgan slikti panesu karstumu - bet ja tas vēl kopā ar lielu fizisko slodzi, tad vispār tīrās šausmas. Viena no atmiņām ir drausmīgās galvassāpes, kuras mani piemeklē jau pēc pusstundas, kad esi dienas vidū apgriezis siena vālus otrādi. Bet pat pēc tādas siena talkas man ir labas atmiņas - tad, kad viss siens bija sakrauts vārtos, es atlaidos mazliet asajos zāles rugājos siena vārtu pavēnī un skatījos zilajās, bezgalīgajās debesīs. Viens no nomierinošākajiem skatiem pasaulē. Dažkārt mēdzu atsaukt šo mirkli, ja gribu nomierināties.
About this Entry
May. 6th, 2016 @ 02:17 pm (no subject)
Tad, kad es nodarbojos ar kaut ko radošu - man apkārt ir tāāāds bardaks. Kad rakstu lielus darbus, man viss galds ir nokrāmēts ar piezīmītēm, izdrukām, grāmatām u.t.t. Kad tamborēju - man apkārt ir dziju kamoli, leļļu acis, kamolīši u.t.t., kad šuju - tieši tas pats. Tad, kad pabeidzu, es visu sakārtoju. Bet tajā radīšanas procesā - mjā, tad man kārtība galīgi nešķiet būtiska.
About this Entry
May. 2nd, 2016 @ 08:28 am (no subject)
Brīvdienās es pirmo reizi mūžā gatavoju galertu. Man bija teikts, ka tas jāvāra uz nelielas uguns vismaz divas stundas, bet man jau pēc stundas un četrdesmit minūtēm gaļa nāca nost no kauliem un ūdens bija praktiski izvārījies. Mazliet pielēju vēl verdošu ūdeni, bet par maz. Kopumā - garšas ziņā sanāca tīri ok, bet vajag turpmāk vēl pieliet ūdeni, lai kompensētu izvārījušos.

Bet - runājot par ēst gatavošanu. Es negatavoju pēc pulksteņa, jo ēst sanāk gatavot dažādās mājās un ar dažādiem traukiem, dažādām cepeškrāsnīm, dažādām pannām un plītīm. Un katrs no šiem te ir kā nezināmais, kas atstāj iespaidu uz ēdienu. Man vislabāk sanāk, ja es zinu pazīmes, kas liecina, ka ēdiens gatavošanās procesā iet pareizajā virzienā - cik vijīgai jābūt kotlešu masai - pirms tās likt pannā, kādai ir jābūt uguns liesmai, lai ēdiens pareizi izceptos u.c. smalkumi. Tieši tie atšķir vienkāršu ēdienu no labi pagatavota ēdiena.
About this Entry
Apr. 29th, 2016 @ 02:12 pm (no subject)
Es kā vienkārša meitene no laukiem tikko šoku noķēru, vēl tagad nevaru atiet. Mums uz iestādi piegādā gaļu no firmas "Nākotne" - ērti, jo ir lētāk, gaļa ir normālas kvalitātes u.t.t. Bet šonedēļ es esmu nobriedusi veikt tādas darbības kā pirmoreiz mūžā pastāvīgi izvārīt galertu, tāpēc pasūtīju cūku kājas un cūku astes. Bet, kad es tās astes ieraudzīju, gandrīz no krēsla nokritu - kaut kādi strupuļi. Ja nebūtu uzdotas par cūku astēm, domātu, ka noskūtas kazas ļipas, goda vārds. Ko mēs vispār ēdam?
About this Entry
Apr. 29th, 2016 @ 08:27 am (no subject)
Retrogrādās planētas dara savu - brālim vakar nomiris viņa Nokia viedtālrunis, mēģināja lādēt, bet nereaģē. Man šodien arī kaut kādi gļuki ar manu vecuveco un neviedo telefonu bija - arī nelādējās. Tagad, kad atnācu uz darbu, pieslēdzu - lādējas. Nu, tā dīvaini.
About this Entry
Apr. 14th, 2016 @ 08:23 pm (no subject)
Ienāca prātā, ka es regulāri vāros par savām bērnības atmiņām.
Šodien - dejošanas sakarā atcerējos, kā mēs ar māsīcām iestudējām manis izdomātu deju un dziesmu, ko es sacerēju, būdama ļoti ietekmēta no kādas manā bērnībā dzirdētas dziesmas. Nezinu, ko mani vecāki, vecvecāki un māsīcu vecāki domāja, kad kārtējo reizi attaisījās durvis no aukstā kambara, iznācu es ar savām vienaudzēm - gadus septiņus vecajām māsīcām, un kopīgi izpildījām robotveidīgas kustības, kamēr es savā bērna balstiņā, kuru centos padarīt pēc iespējas zemāku un iespaidīgāku, dziedāju:

"Dzelzs malkas cirtējs, dzelzs malkas cirtējs, dzelzs malkas cirtējs dziedātājs bij'!
Reiz pūķis alā, reiz pūķis alā, reiz pūķis alā briesmīgs bij, briesmīgs bij, jā."

Jūs arī kādreiz sacerējāt dziesmas vai pantiņus, iedvesmojušies no kaut kāda populāra mākslinieka? :)
About this Entry
Apr. 14th, 2016 @ 08:18 pm (no subject)
Šodien bija galīgi nervozs un bēdīgs garastāvoklis. Nu, skaidrs - darba pāri galvai, nekas tāds īpaši priecīgs tur rasties nevar. Bet tagad - atnākusi mājās, es uzliku dažas dziesmas - padejoju un - tadā - garastāvoklis normalizējās! :) Protams, tas ir tāpēc, ka man tās dziesmas patika. Bet nu fakts kā tāds - pirmo pusminūti īgni cilāju kājas, pēc tam jau mazliet iesilu, bet vēlāk jau laidu uz pilnu klapi. :) Man tiiiik ļoti patīk dejot.
About this Entry
Apr. 5th, 2016 @ 08:05 am (no subject)

Ieviesīšu sev privātos ierakstus par galvassāpēm. Varbūt izkristalizēsies kādas sakarības - kad īsti man tā galva sāp.
About this Entry
Mar. 31st, 2016 @ 09:45 am (no subject)
Tags: ,

Pēdējās pāris naktis, pirms aizmiegu, es domāju par sevi. Nevis par citiem, bet tieši par sevi. Es vienmēr pārmetu savai mammai, citiem saviem tuvajiem cilvēkiem, ka viņi nesaka to, ko domā, ko jūt, ka tas man ir jānojauš un kaut kā aplinkus ceļos jāizdibina. Bet - sākot vairāk domāt par sevi, es secināju, ka es daru tieši tāpat. Tikai es vienmēr esmu bijusi tik aizņemta ar dzīvošanu citu vietā, ka nemaz neesmu padomājusi par to, kas īsti esmu es pati, kas man pašai ir vajdzīgs, kādas ir manas vērtības. Vienmēr esmu slēpusies un nepaudusi savu viedokli, jo bērnībā, kad es paudu savas patiesās emocijas - mani nepieņēma. Un tā - viena pa vienai manas īstās izjūtas un domas tika ieslēgtas kaut kur dziļi manī, bet to vietā uz āru sāka parādīties tikai tas, ko atzina par vēlamu citi - tie, kuru viedoklis man bija svarīgs.
No vienas puses - sākot sevī urķēties un meklējot sevi, man ir bail, ka es varu atklāt, ka patiesībā es esmu pavisam savādāks cilvēks. Ka es varu pazaudēt cilvēkus un attiecības, kuras man ir svarīgas un dārgas.
About this Entry
Mar. 29th, 2016 @ 08:20 am (no subject)
Tags:

Beidzot aizgāju pie savas acu ārstes, pie kuras eju jau gadus piecpadsmit un esmu dikti priecīga, jo izrādījās, ka mana redze pēdējo pāris gadu laikā nav īpaši pasliktinājusies un arī galvassāpes tomēr neizraisa acu problēmas. Vienīgā lieta, kas man ir ar acīm - mūsu "mīļā", jaunā ēka ir tās tā izsusinājusi, ka tagad man jālieto kaut kāda želeja un papildus visu laiku - acs mitrinātāji. Un, jā, to, ka šeit ir grūti, tā ir. Es vairākas dienas mierīgi nodzīvoju mājās un nekas - bija tīri ok. Šorīt atnāku uz darbu, pasēžu stundu un jau jūtu, ka acis sāk nogurt.
About this Entry
Mar. 23rd, 2016 @ 01:38 pm (no subject)
Tags:

Drausmīgi nogurst acis. Ko lai dara? No cipariem vispār - ņirb un vienīgais, ko gribas darīt, ir - aizvērt tās. Acu ārsts būs rīt. Bet visu pēdējo nedēļu neko lāga arī nevarēju padarīt, jo visur jau vajag acis. Bet man tās nogurst vienkārši momentā. It īpaši sīkus burtus ciest nevaru. Datorā palielināju visus burtu lielumus.
About this Entry
Mar. 23rd, 2016 @ 09:51 am (no subject)
Tags:

Pagājušajā naktī sapnī redzēju, ka abi ar mīļo braucam vilcienā, kurš atiet no Rīgas autoostas. Bet nu visādu sastrēgumu dēļ tas vilciens ļoti lēni kustas uz priekšu, es sēžu kaut kādā restorānvagonā pie galdiņa, bet mīļais ir piegājis pie bāra letes kaut ko nopirkt. Un tajā brīdī pie manis tā neuzkrītoši pienāk kāda jauna, blonda sieviete, pārliecas pār manu galdiņu un pasniedz man melnu bukletiņu. "Vai jūs nevēlaties piedalīties diskrētā ballītē, kamēr mēs braucam?" viņa klusinātā balsī jautā: "Dalības maksa simts latu". Es palūkojos bukletā un tur redzamas trūcīgi ģērbtas beibes ar sejas maskām, pātadziņām, un strausu spalvu galvasrotām. :) Pēc mana atteikuma blondīne tomēr nezaudē dūšu: "Tad es pajautāšu jūsu draugam," un mierīgā, neuzkrītošā gaitā dodas uz bāra pusi. :D
About this Entry
Mar. 22nd, 2016 @ 07:58 pm (no subject)

Šodien nopirku sev akustisko ģitāru.
Bet visu nedēļu tikpat kā neko neskatījos datorā - klausījos audiogrāmatas, lai atpūtinātu acis - man tās ir dikti pārstrādātas, varbūt tāpēc tā galva pirms nedēļas tā sāpēja?
About this Entry
Mar. 15th, 2016 @ 09:15 pm (no subject)

Visjutekliskākā Džeinas Eiras versija , manuprāt, ir 2006.gada seriāls.
About this Entry
Mar. 14th, 2016 @ 07:15 pm (no subject)
Tags:

Tāds bezspēks, it kā nupat būtu plaušu karsoni pārslimojusi , mājās knapi atvilkos. Šitādu efektu no 3 dienu galvassāpēm nebiju pieredzējusi.:(
About this Entry