About this Journal
Current Month
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031
Oct. 15th, 2019 @ 08:44 am (no subject)
Vakar aizsūtīju savu CV potenciālajam darba devējam. Tad jau redzēs, vai uzaicinās uz darba interviju.
About this Entry
Oct. 11th, 2019 @ 11:57 am (no subject)
Man ik pa laikam dzīvē ir bijuši kaut kādi iekšējie teicieni, līdzīgi kā Skārletai O'Hārai - "Par to es padomāšu rīt". Tad, kad gāja baigi traki ar ģimeni, es mēdzu klusībā pie sevis atkārtot "es ar visu tikšu galā".
Bet vakar man prātā ienāca jauns teiciens - saistībā ar svarīgu lietu atlikšanu. "Prokrastinēšu rīt. Bet šodien darīšu to, kas jādara."
About this Entry
Oct. 10th, 2019 @ 05:27 pm (no subject)
Tags:

Šodienas sanāksme bija ļoti motivējoša. Ļoti motivējoša atjaunot savu CV un sākt staigāt pa darba intervijām.
About this Entry
Oct. 10th, 2019 @ 07:53 am (no subject)
Tags:

Man šodien jāuzstājas ar prezentāciju par to, kāpēc es no tās vienas daļas gribu dabūt datus. Darbinieki tur ir noslogoti, neapmierināti, darbs viņiem nepatīk (man pat viena tā arī pateica - man prioritāte ir mājas. Prezentācijas sākotnējo versiju es uztaisīju jūlijā. Pēc tam visi gāja atvaļinājumos, n-tās reizes tā tika pārcelta uz labākiem laikiem. Būs intersanti.
About this Entry
Oct. 7th, 2019 @ 09:36 am (no subject)
Šodien pēc sava mīļā ieteikuma atvēru sev kontu Citadelē. Kopš DNB kļuva par Luminor sastāvdaļu, lietas gājušas tikai uz slikto pusi - manā dzimtajā mazpilsētā vairs nav bankomāta, kādreiz varēja izņemt naudu arī no Sweedbankas un SEB bankomātiem, bet nu vairs ne u.c. nelabas lietas.
About this Entry
Sep. 30th, 2019 @ 02:14 pm (no subject)
Daba un dzīvesgudru, iedvesmojošu cilvēku sabiedrība ir tās lietas, kas visvairāk spēj iedvesmot. Un savas vietas atrašana šajā dzīvē. Varbūt mēs esam kā šūnas lielajā visuma organismā. Un tāpat kā mūsu šūnas pēc labākās sirdsapziņas veic savus pienākumus, lai mūs saglabātu pie labas veselības, varbūt mums tieši tāpat jāveic savi pienākumi, lai saglabātu pie labas veselības lielo organismu - Visumu. Man gan reizēm liekas, ka es esmu kaut kur ne tur iebraukusi un vairs neveicu to, kas no manis tiek sagaidīts vai bijis vajadzīgs.
About this Entry
Sep. 25th, 2019 @ 11:46 am (no subject)
Bet man šorīt no rīta garām ejošs jauns pieklājīgi ģērbts vīrietis apjautājās, vai gadījumā viņam neesot zila seja. Jāpiebilst, ka zila seja viņam nebija.
About this Entry
Sep. 23rd, 2019 @ 02:18 pm (no subject)
Tags:

Uhcih. Izskatās, ka man darba vieta krietni vien sašūpojusies. Pēc pāris dienām būs jāuzstājas ar prezentāciju ļoti negatīvi noskaņotas publikas priekšā.
About this Entry
Sep. 12th, 2019 @ 12:54 pm (no subject)
Kā jums izdodas sevi motivēt uz kaut kādām lietām? Kā jūs sevi izvelkat aiz ausīm laukā no apātijām, depresijām u.t.t. lietām? Es apzinos, ka ilgu laiku manu ģimenes locekļu problēmas ir bijušas tās, kuru pēc es tā īsti neesmu dzīvojusi savu dzīvi, domājot - ka lūk - tad, kad tās tiks atrisinātas, tad es sākšu dzīvot. Dažas atrisinājās, citas - nē. Vienīgi atnāca apjausma, ka arī es tās nevaru atrisināt un - ja gribu pasaulē kaut ko mainīt, tad krietni vien vairāk ir jāpievēršas sev pašai un tam, kas man sevī nepatīk.

Reizēm es gribētu ar vienu aci ieskatīties tādu laimīgu un ar dzīvi apmierinātu cilvēku dienas režīmos un ēdienkartēs - lai mazliet pašpikotu. Laikam arī tajās reizēsm, kad gadās nodzīvot savu dienu tā forši un labi, tā ir sīki un smalki jāapraskta - lai sev pašai būtu kur smelties iedvesmu tādās dienās kā šī te.
About this Entry
Sep. 9th, 2019 @ 08:44 am (no subject)

Es tiešām brīnos par to, ka latviešu valodā nav tulkota neviena Džo Frostas grāmata par bērnu audzināšanu. :O Tas, kā ar viņas palīdzību vecāki spēj iemācīt saviem bērniem laicīgi iet gulēt, tiek galā ar viņu agresiju un neklausīšanu, ir kas patiešām apbrīnojams. Un tās vecāku emocijas, kad viņi beidzot gūst panākumus un kļūst par noteicējiem savās mājās. Un to viņi panāk, mainoties paši. :) Man liekas, ka viņa savā dzīvē ir novērsusi daudz vairāk noziegumu nekā daža laba tiesībaizsardzības iestāde kopā. Jo iemācot bērniem robežas, atjaunojot saikni starp vecākiem un bērniem, tiek novērsti iemesli, kāpēc bērni kļūst vardarbīgi, sapinas ar nelabvēlīgām kompānijām, sāk dzert un lietot narkotikas, izdara noziegumus.

Viņai ir gan forši ieteikumi par to, kā pareizi sodīt bērnu par sliktu uzvedību - https://www.supernanny.co.uk/Advice/-/Parenting-Skills/-/Discipline-and-Reward/The-Naughty-Step-~-what-is-it-and-how-does-it-work.aspx .
Gan ieteikumi, kā veicināt bērnu pozitīvu uzvedību - https://www.supernanny.co.uk/Reward-Charts/-/3-to-5-year-olds.aspx .
Gan to, kā tikt galā, ja bērnu nevar piedabūt iet gulēt - https://www.supernanny.co.uk/Advice/-/Parenting-Skills/-/Routine-and-Teamwork/Getting-Toddlers-to-Stay-in-Bed.aspx .
About this Entry
Sep. 5th, 2019 @ 09:33 am (no subject)
Vakar pie manis ciemos bija atbraukusi draudzenīte. :) Forši pavadījām laiku, uztaisīju vakariņas. Tā kā viņa man ir veģetāriete, es biju nopirkusi kaut kādu kastīti ar džekfrūta auglis. Lai gan pagatavoju to tā, kā bija rakstīts uz kastīes - iemarinēju pusstundu klātpievienotajās garšvielās un tad apcepu uz pannas - man tas īsti negaršoja - likās tāds mazliet rūgtens. Varbūt jāliek klāt sīpoli un ķiploki, lai to parūgto garšu nomāktu. Struktūras ziņā gan tiešām bija līdzīgs gaļai. Draudzenīte gan pagaršoja un teica, ka viņai esot ok. Es jau nezinu, kā jāgaršo labi pagatavotam džekfrūta auglim.
Pēc vakariņām pastaigājāmies pa mūsu skaisto apkārtni - vakar jau arī bija tik skaists laiks. Laternām izgaismoti celiņi pa priežu mežu, nakts skaņas, miers, tumšzilas debesis. Skaisti.
About this Entry
Sep. 3rd, 2019 @ 09:22 am (no subject)
Eh, ieguglēju un uzzināju, ka Natālija Basovska šopavasar nomirusi. :( Man ļoti patika viņas lekcijas par vēsturi. It īpaši tas, ka viņa par vēsturi stāstīja caur personību prizmu. Youtube ir daudz radio Eho Moskvi raidījumu ar viņas piedalīšanos - ja kādam - tāpat kā man - intersē vēsturiskās personības, tad iesaku.

Cik žēl. :( Vispār katru reizi ir tik žēl, kad kāds brīnišķīgs, dzīvesgudrs cilvēks aiziet mūžībā. It īpaši skolotājs. Jo skolotāju mūsdienās trūkst. Trūkst dzīvesgudru cilvēku. Trūkst cilvēku, kuriem pajautāt padomu tad, kad nezini, kā rīkoties.

Skatoties tos raidījumus par suņu dresūru un par bērnu audzināšanu, sanāk tā, ka gan bērni, gan suņi laimīgāki jūtas tad, ja kāds viņiem ir noteicis noteiktas robežas un ir kāds, kas viņiem ir autoritāte un kuru viņi paklausītu. Un man ir aizdomas, ka tā ir arī pieaugušajiem.
About this Entry
Sep. 2nd, 2019 @ 12:10 pm (no subject)
Brīvdienās nejauši Youtube uzgāju tādus šovus kā Supernanny - https://www.imdb.com/title/tt0429442/ un It's me or the dog - https://www.imdb.com/title/tt1011549/?ref_=nv_sr_1?ref_=nv_sr_1.
Tas, kā vienā gadījumā aukle māk tikt galā ar tik šausmīgi nepaklausīgiem bērniem un otrā - trenere - ar šaušalīgiem suņiem - ir kas apbrīnojams.
About this Entry
Aug. 28th, 2019 @ 09:33 am (no subject)
Vakar bija mana pēdējā (pagaidām) nodarbība tajā aktiermeistarības studijā. Tagad pārdomāšu, vai vēlos piedalīties izrādē - ja jā, tad līdz jaunajam gadam man jāapmeklē vēl četras nodarbības, kuras iekavēju kursa laikā. Bet pats apmācību process gan man patika. Interesanti vērot sevi, savas emocijas. Visforšāk, ja pretī gadās partneris, kurš arī tajā izspēlē ieliek sevi visu. Vakar, piemēram, man gadījās ļoti laba partnere vienā izspēlē. Kad viņa atvēzējās ar spilvenu un uzbļāva man "nositīšu, maita", es tik ļoti iejutos upura lomā, ka man reāli sāka mazliet drebēt rokas. Tas bija tik intersanti. :D Bet pašai bļaut, protams, ir foršāk. :) Un vēl vakar bija smiešanās vingrinājums. Sāku ar ļauniem smiekliem, turpināju ar hihināšanu un tad iedomājos, ka esmu veca, ļauna ragana un izmēģināju ķērcošus smieklus. Tur man kaut kā nav bremžu par to, kā es izskatīšos vai arī ko par mani padomās.

Bet vispār - forši kaut ko jaunu apgūt. Iegūt jaunus paziņas, pabūt sev neierastā vidē.
About this Entry
Aug. 27th, 2019 @ 12:41 pm (no subject)
Man dzīvē ir bijusi saskarsme ar cilvēkiem, par kuriem ir bijusi sajūta, ka es viņiem drausmīgi nepatīku, varbūt pat riebjos. Atceros, ka tādos gadījumos es centos nebāzties virsū par visām varītēm un komunicēt tā - attālināti- tikai tik, cik tas bija nepieciešams. Dažās reizēs tas pat nostrādāja un mums pat izveidojās tīri labas attiecības.
Attiecību veidošana gan ir viena sarežģīta, sarežģīta tēma.
About this Entry
Aug. 26th, 2019 @ 09:36 am (no subject)
Pagājušajā nedēļā nejauši sanāca pastaigāt pa Avotu ielu. Tad redz, kur tu esi, Rīgas kāzu salonu iela! Nevar ne pazīt, ja salīdzina ar to, kāda tā bija tad, kad pēdējo reizi tur gāju (pirms kādiem desmit gadiem). Kādreiz tā bija visai paplukusi, bet šobrīd jau kļūst aizvien skaistāka - atjaunotas senas mājas, iepriekšminētie kāzu saloni, salīdzinoši klusa - tā ka patīkami pastaigāties.
About this Entry
Aug. 23rd, 2019 @ 10:47 am (no subject)
Tags:

Es bērnībā atceros kaut kādu Īvāna runu, bet domāju, ka tā nebija Blatijas ceļa runa, bet kaut kādā citā pasākumā, kuru translēja pa radio, jo tur Īvāns nebija vienīgais runātājs, bet runāja arī citi. Tā varētu būt? Es atceros, ka vislielāko emocionālo iespaidu atstāja tieši Īvāna runa. Bet runāja arī Jānis Vagris, piemēram.

No tādiem vēsturiskiem mirkļiem es atceros, kā mēs pa TV skatījāmies, kā pieņem 4.maija deklarāciju. Atceros, ka viens deputāts bija nobalsojis "atturas", bet jau pēc rezultātu paziņošanas teica, ka balsojis (vai gribējis balsot) par. Un tad Gorbunovs smiedamies palaboja nobalsojušo "par" skaitu. Bet gadījumā nebija tā, ka tie, kas bija pret Latvijas neatkarībai, nebija izgājuši no zāles vai nepiedalījās balsojumā? To es īsti neatceros.

Nākošajā dienā mūsu vēstures skolotāja lika visiem burtnīcās pāršķirt jaunu lappusi un ierakstīt ar lieliem burtiem 1990.gada 4.maijs. Un teica, ka mēs dzīvojam lielā vēsturiskā brīdī.

Vēlāk es atceros 1991.gada 12.janvāri. Bija sestdiena un es mājās biju palikusi viena. Vecāki bija aizbraukuši uz bērēm pie attāliem tēva radiem, brāļu arī mājās nebija - viņi tajā laikā studēja. Es ieslēdzu televizoru un nesapratu to, ko tur rādīja. Pa Krievijas kanālu rādīja kaut kādu dīvainu raidījumu, kurā runāja par to, ka skaistums glābs pasauli. Bija diezgan neinteresanti. Tad es pārslēdzu kanālus un tad pēkšņi parādījās kaut kas pavisam dīvains - gāja runa par to, ka Lietuvā uzbrūk televīzijai. Es vispār nesapratu, kas notiek. Tā diena bija ļoti, ļoti gara. Un es ļoti gaidīju, kad nu beidzot atbrauks vecāki.

Vēlāk tētis brauca kopā ar citiem vīriešiem uz barikādēm, vecākais brālis tur arī bija. Es atceros pa TV redzēto - kā vīrieši stāvēja pie ugunskuriem, atceros, kā viņiem sievietes nesa zupu un tā. Atceros īsu TV sarunu ar Olgu Rajecku, kas arī tur bija.

Vēl vēlāk es atceros to dienu, kad mēs magnetefonā no kaut kāda TV raidījuma - visticamāk "Skabargas" rakstījām Tīnas Tērneres dziesmu "The Best". Bet tad tētis pārslēdza kanālu uz ziņu raidījumu "Vremja" - un ieslēdza magnetefonā ieraksta pogu. Toreiz es nesapratu tā nozīmi. Bet to es sapratu vēlāk, kad konstatēju, ka tētis ir ierakstījis to, kā diktors saka, ka PSRS ir beigusi pastāvēt.

Kādas ir jūsu personiskās atmiņas, kas sasaistās ar dienām, kurās notikuši vēsturiski notikumi?
About this Entry
Aug. 14th, 2019 @ 09:22 am (no subject)
Riezēm pievakarēs (ap pusdesmitiem) man sanāk gaidīt autobusu Pērnavas ielas pieturā. Un tur regulāri sanāk novērot ainiņas no citu cilvēku personīgajām dzīvēm. Vienreiz es najauši dzirdēju, ka kāds skaļā balsī kādu nosauca par m--ku. Izrādījās, kāds vecis pa telefonu skaidro attiecības. Pēc šī teiciena beibe, acīmredzot, bija nolikusi telefonu, jo viņš atkal pārzvanīja un turpināja saldā balsī "tu taču esi mana mīļā meitene, es gribu šovakar pie tevis atbraukt". Bet tai sievietei, acīmredzot, prāta pietika viņu atšūt, jo viņš atkal atsāka rupji lamāties.

Savukārt vakar kāds gadus 35-40 vecs garāmbraucošs riteņbraucējs (kurš vēlāk stādījās priekšā kā jurists)mēģināja nokantēt autobusa pieturā stāvošu mazliet puiciska izskata jaunkundzi ar pabalinātu zēngalviņas frizūru. Viņa bija tērpusies superīsos džinsu šortos un īsā krekliņā un uz viņa komplimentiem par viņas vizuālo tēlu labprāt atbildēja un iesaistījās sarunā un iedeva viņam savu tālruņa numuru. Man gan viņa balss tonis un runasveids nepatika - atgādināja tos turīgos un reizēm pat attiecībās esošos večus ar bērniem, kuri izklaides nolūkiem mēģina sev dabūt jaunas, nepieredzējušas jaunkundzes, kuras sapņo par lielo mīlu un īsto vīrieti.

Jaunības gados man bija viena pazīstama meitene, kurai darbā sanāca darboties ar iedzīvotāju reģistra datiem. Un gadījumos, ja mēs iepazināmies ar vīrieti, par kuru radās aizdomas, ka viņš varētu kaut ko melst, tā izrādījās taisnība. Dažkārt gan pat iedzīvotāju reģistra dati nebija vajadzīgi. Piemēram, vīrietis nomeloja no sava vecuma sešus gadus. Bet pateica savu gada horoskopa zīmi - un es savilku informāciju kopā un sapratu, ka tur kaut kas neiet kopā. Bet bija reizes, kad tas lieti noderēja. Piemēram, informācija par vēl nešķirtu laulību un diviem bērniem. Es melošanu par svarīgām lietām uzskatu par necieņas izrādīšanu. Un kādas tur attiecības var sanākt, ja otrs uzskata tevi par muļķi, kuru cer apmānīt.
About this Entry
Aug. 12th, 2019 @ 01:18 pm (no subject)
Šodien riktīgi, riktīgi skumji. :/
Visur jūtos lieka un neiederīga.
About this Entry
Aug. 7th, 2019 @ 02:31 pm (no subject)
Mums šogad laukos atkal būs šausmīgi daudz ābolu. Un pats trakākais, ka ļoti pilnas ir vairākas baltās dzidrās. :( Protams, ka neviens tos ābolus nelasīs.
About this Entry