| Apr. 21st, 2026 @ 02:19 pm (no subject) |
|---|
Šonakt sapnī redzēju kaut kādu pasaku pasauli - pa pusei īstu, pa pusei animācijas - kaut kas līdzīgs Avatāra pasaulei, tikai skaistāka. Es ar vēl kaut kādiem cilvēkiem braucu pa brīnumskaistu upi - ar tādu kā piecpadsmitā gadsimta koka kuģi. Upei bija tik kristālskaidrs ūdens, ka varēja redzēt tās dzelmi- baltās smiltis un akmentiņus, bet apkārt bija ļoti labi redzama ainava - kalni, meži, zaļi lauki - tajā spirgtajā zaļumā, kāds piemīt tikai maijam. . Bet tad kuģis vienā mirklī apstājās un kāda meitene - tāda kā animācijas tēls - ar tumšiem matiem, ģērbusies īsā baltā kleitiņā - pēkšņi nolēca no tā klāja un metās skriet uz upes malas pusi. Es viņai sekoju - un labi ka tā, jo paspēju saķert viņu aiz rokas. Jo izrādījās, ka kuģis ir apstājies tāpēc, ka ir iebraucis tādā kā apstāšanās vietā uz klints , bet tālāk upe pārvēršas par ūdenskritumu un krīt lejā. Un tieši tāpēc visu to apkārti var tik labi redzēt. |
