Jan. 8th, 2026 @ 07:51 am (no subject)
Vēl vakar palūdzu Chatgpt, lai pamāca mani no pamatiem norvēģu valodu (un aprakstīju, kādā veidā gribu, lai to māca).

Man, piemēram, nepatīk, kā tiek mācīta latviešu valoda. Tur sāk ar tādām frāzēm kā "Iepazīstieties, priecājos iepazīties, ļoti patīkami". Es, piemēram, nekad dzīvē reālā sarunā neesmu teikusi - iepazīstieties. Es sākumā izstāstītu, ka latviešu valodā ir divas dzimtes un sāktu ar norādāmajiem vietniekvārdiem - tas, tā, tie, tās. Tad darbības vārdu "būt" trešajā personā. Un tad jau kaut kādus vienkāršus lietvārdus, kas apzīmē ikdienā lietojamus priekšmetus - galds, krūze, krēsls u.t.t.

Un tātad norvēģu valodā, izrādās, esot trīs dzimtes - vīriešu, sieviešu un nekatrā. Un tāpēc lietvārdus vajagot mācīties uzreiz ar artikuliem.
en - vīriešu dzimte - piemēram, en stol (krēsls)
ei - sieviešu dzimte- piemēram, ei bok (grāmata). Bet norvēģi ļoti bieži ikdienā šo nelietojot un varot iztikt tikai ar en lietošanu šīs vietā.
et - nekatrā dzimte, et bord (galds).

Atšķirībā no latviešiem, norvēģiem nav tas vai tā, bet esot vienots tas "det". Un tam klāt pieliekot norvēģu valodā ir jeb "er", var veidot vienkāršus teikumus.

Det er en stol. Tas ir krēls.
Det er ei bok. Tā ir grāmata.
Det er et bord. Tas ir galds.
About this Entry
[User Picture Icon]
From:[info]covid_19
Date: January 8th, 2026 - 08:15 am
(Permanent Link)
angļiem viņš viņa nozīmē dvēseles pazīmes, nu tobiš "tas" ir bez dvēseles točna ;)

kā norges atšķir galds krēsls grāmata dzimumus? nu bez prievārda - galdu lieto tēvs, grāmatu lasa māta, galdu lieto abi?
[User Picture Icon]
From:[info]missalise
Date: January 8th, 2026 - 08:40 am
(Permanent Link)
Pēc tiem artikuliem - es tā sapratu. Man ieteica mācīties lietvārdus uzreiz ar artikuliem.
[User Picture Icon]
From:[info]covid_19
Date: January 8th, 2026 - 08:58 am
(Permanent Link)
nu es jau saku, ka angļiem artikuls ir atvasinājums no vārda

un pēc vārda var izdomāt artikulu, bet kā ta norgem, vai tiešām izdomāt - saprast nevar?
[User Picture Icon]
From:[info]missalise
Date: January 8th, 2026 - 09:12 am
(Permanent Link)
Nezinu, es tik vakar sāku mācīties. :D
From:[info]murx
Date: January 8th, 2026 - 04:35 pm
(Permanent Link)
nu piemēram vācu val, pārsvarā neko izdomāt nevar , vienkārši jāzin kurai dzimtei vārds pieder.
[User Picture Icon]
From:[info]nxn
Date: January 8th, 2026 - 09:40 am
(Permanent Link)
Zubrīt visu no galvas, par norvēģu valodu neko nezinu, iespējams, ir kaut kāda loģika un likumi, bet nu vācu valodā tiešām palīdz tikai mācīšanās uzreiz ar artikulu.
[User Picture Icon]
From:[info]katzenjammer
Date: January 8th, 2026 - 01:36 pm
(Permanent Link)
Es teiktu, ka mācīties par dzimtēm norvēģu valodā nav nekādas jēgas. Ir vienkārši jāiegaumē, kuram vārdam kurš artikuls.
From:[info]murx
Date: January 8th, 2026 - 04:15 pm
(Permanent Link)
Norvēģiem ir actually 2 rakstības.
Bukols un Nynosk.
Liekas viņš Tev māca Nynorsk , jo bukmolā ir 2 dzimtes.
Nynorsk oficeāli lieto Bergenē un tajā pusē, Oslo , Tronheimā pārsvarā ir bukmols ( piemēram uz ceļa zīmēm un izkārtnēm )
[User Picture Icon]
From:[info]missalise
Date: January 9th, 2026 - 07:37 pm
(Permanent Link)
Viņš apgalvoja, ka mācot man to, kas esot plašāk izplatīts. Par to sieviešu dzimti viņš teica, ka tā neesot obligāta un pareizi skaitoties arī divas dzimtes.