paturēju rociņās jaunos lv eiro. smuki tomēr.

par tam četrām segām ir pilnīga taisnība. mājā ir auksti, tātad.
gāju gulēt ar četrām kārtiņām. padomos ap trijiem, nometu vienu ādu, pamodos atkal ap pieciem un nometu vēl vienu, tad pamodos no modinātāja un nometu trešo.

latvijas pasts - please! (par eiro sākumkomplektiem) 

Pirmajās rindās tikai fotogrāfi

kā jau viens te izteicās, bet kas patiešām ir taisnība -
jrt Dukši talsu ielā bija pārsteidzošs pierādījums, ka latviešiem tomēr ir labs humors.
un izrādes garums (divas ar pusi stundas vienā daļā) nebija grūts, vai ir vēl ko piebilst?

vērmaņdārza trompetists ir iegājis ziemassvētku melodijās

kāds bija tas nabadzības (lasi - telefona bez garumzīmēm) sauklis?
slikti (pirmā rindiņa). bet tālāk?

decembris ir mēnesis, kurā es drīkstu drillēt uz riņķi to vienu zsv dziesmu (ļoti ļoti guilty pleasure).
man beidzot atkal ir austiņas un rīga mana skatuve.

divas dienas ar miju pa vidu pavadīju laika mašīnā ar nosaukumu "pirms 20 gadiem" jebšu Kaļiņingradā.
tvnet.lv - Pasaule ir domāta cilvēkiem skaidrā.
mēģinu atcerēties, cik reizes esmu bijusi uz zemfiru.
kārtīgi satuntulējušies, sestdien puteņa vidū vienu aliņu uz lieveņa izdzērām.
otrais rīts, kad pirms miega ir gaišums, pamalīgs krāsojums debesīs un rīts.
aust gaisma un es klusiņām klusiņām klausos skumju akmeņus.
vakarā skatījāmies motociklistu vasaru, ēdām ragaciema kūpināto foreli, tīrījām nagus no festivāla smiltīm un ar krēmu baidījām nost saules plēkšainās muguras.
esmu vienreiz tā salauzusi, tā salauzusi, ka nav pārliecības, ka lauztā sirds nepaliks ar līmējumiem visu mūžu.
atnācu mājās un uz atkārtojumu every day is like sunday
atbraucu mājā no norvēģijas, no zemes ar sauli, siltiem dzīvokļiem, ugunskuriem, pārgājieniem, karstiem akmeņiem un lieliskiem vakariem.
spēks ir vājumā un trauslumā.
krusa vissmagāk krīt tad, kad esi laimīgs.

krusa vissmagāk krīt tad, kad esi laimīgs

un vēl krāsu spēles -
no cerību caur proletariāta uz sēru krāsu

lai arī rīts pienāca samocīts, noguris un žēlīgs, tas der un ģeld, ja vien attaisnojums ir zojkina kvartira valmierā (lasi - garais mājupceļš ar "pasaules labākajiem" laikapstākļiem)

DRAUGI!
tiem kostīmiem šipings neplusojas!!!

jau trešo dienu trīc labās acs virsplakstiņš. jūtos kā vāvere no ice age

vāne klaidoņa lūgšanā mani atstāja pilnīgi pilnīgi vienaldzīgu un finita la comedia ar skrastiņu bija pirmā izrāde pēdējo gadu laikā, kuru pametu starpbrīdī

sniegs iedvesmoja kārtīgu stundu nosēdēt mašīnā sastrēgumā (sveiciens Kautskim!). noklausītās radio ziņas, uzzināti SpN laureātu vārdi, ievērotas (laikam miega trūkuma radītas) žurnālistu neloģiskās teikumformas.. un tad!
pārlecām uz skonto. nu - ja jau jāsēž un jāskatās uz sniegu, lai iet uz pilnu banku.
lūk (sveiciens mis_sarajevo, Tu novērtēsi) - dziesmu listē skonto pārspridzināja paši sevi (ievērosim, ka ir rīts). kaķu mūzikla "memories", "uzsniga sniedziņš balts", "words don't come easy", "i just call to say i love you" un mulenrūžas mīlas duets. visas lēnas, saldsērīgas, mīlas pielietas dziesmas - skanēja kā deviņdesmito gadu nakts radio vai lēnā stunda pamatskolas disenē.
uzskatu, ka lieliski sākts rīts.

protams, apsveicam ar pankūkfestivālu!

draugi, labrīt, katra skaņa kā izbļauts vārds

mūsdienu klātiene neklātienē ir sasodīti interesants koncepts

(vakar kapos sveces gaismiņā sāka snigt. uz īsu īsu mirkli. un pārstāja)

divas dienas izmukām no tā, kas mums visiem iet uz riņķi internetos un televizoros (to izdarīt ir aplam vienkārši - sestdienā izvilkties no mājas tikai uz vakariņām, svētdien apmeklēt skaistas ēstuves un kapus. un runāt muļķības, šausmīgi smieties, aizmirsties)
no rīta eju garām savam ugunsdzēsības depo. un tur ir tik daudz sveču kā vakardienas kapos. un ziedi. pat pudeļvāzēs.
kā tur timofejevs teica - lai šis gads ātrāk beidzas un nekad vairs neatkārtojas?

nu jā, tas derētu,

ja vien man pašai šis gads nebūtu atnesis tikai lieliskas lietas