austra
25 August 2014 @ 10:53 am
 
vislabākais, protams, bija pamosties un iziet pagalmā, lai redzētu, ka bērns visu ir savācis un uz lielajiem paliek tik mēbeļu, tents un lampiņu novākšana. (un, protams, ēst gatavošana no sērijas - ko lai uztaisa no pārpalikumiem?)

bet šis lietus, šī diena, šīs skumjas norāvušas uzjundīto skaistumu un, šķiet, ka mēs tādi laimīgi bijām tik sen - tik sen bija sestdienas vakars. tas bija pēdējais vasaras vakars.
 
 
austra
21 August 2014 @ 09:25 am
 
pasteidzos notikumiem pa priekšu un uzdāvināju sev sulu spiedi. esmu diezgan priecīgs, jo ir tādas veselīgās dzīves gaidas, kaut gan mēs jau visi zinām, ka pēc mēneša spiede sāks apputēt, pēc gada - aizmirsties.
 
 
austra
20 August 2014 @ 03:01 pm
 
man ir tāds nedaudz stresains darba cēliens šobrīd - dažādi dedlaini tuvojas ar joni un riktīgu sparu, tāpēc īsos laimes brīžos es pašķirstu jau sen izdaudzināto kasjauns.lv sadaļu Sievietēm.
tas taču ir nebeidzams prieka avots! ne-bei-dzams!!!
 
 
austra
18 August 2014 @ 11:20 am
 
un vēl - tas cilvēks mūsos ir tik paredzams.
kā šķērso ceļa zīmi "vecpiebalga", tā uzreiz mute dzied "kā lai šonakt vienaldzīgi klusē?"
 
 
austra
14 August 2014 @ 01:55 pm
 
lepni nobraucu pārdesmit metrus pa jauno velojoslu.
protams, ka viens tur bija noparkojies, protams, ka krustojumā dabūju pa spurslām no pa-labi griezējiem.
 
 
austra
13 August 2014 @ 04:53 pm
 
un, dārgie, pats svarīgākais, pats svarīgākais dzīvē notika vakar.

kaņepē b aiziet uz labierīcībām, es gaidu plāniņa vidū ar divām glāzēm rokās. un te, un te piepeši puisis mani uzrunā ar hrestomātiskāko no hrestomātiskākajiem pick-up lainiem:
Vai Tu šeit bieži nāc?

*au izkusa un pat nevilšus pakoķetēja*
 
 
austra
13 August 2014 @ 04:38 pm
 
braucu uz vecrīgu un uz lāčplēša ielas ir nenosakāmas baltas svītras.
vai tiešām? mums ir jauns veloceliņš?
 
 
austra
13 August 2014 @ 11:16 am
 
tomēr galvenais (neskatoties ne uz ko) ir tas, ka man istabā ir gladiolas.
 
 
austra
12 August 2014 @ 10:17 am
 
jrt ir jaunas biļešu "mājiņas"-aploksnes. foto dzeltenā foajē siena un spoguļi. kā teica kasiere: tās ir kā atmiņas no vecās ēkas. pēdējā sezona.
 
 
austra
11 August 2014 @ 02:08 pm
 
bet, ja par svarīgo dzīvēm, tad Mēness Bērns jau visu izstāstīja. noskrējām desmitnieku Kuldīgā, kur ar šļūtenēm skrējējus laistīja vietējie iedzīvotāji un mazpilsētas šarms īpaši skaisti izprotams, pārvedām savas miesas vairāku stundu ceļā uz Sansusī festivālu un izbaudījām nedēļas punktu uz "i" ar kamermūziku brīvdabā. Susējās man patika viss, pilnīgi viss, un ērģeles mežā - ak, ērģeles mežā!
braucu mājā tāds dabas un mūzikas nošarmēts.
atgriezties pēc nedēļas Rīgu neredzējušam ir grūti un reizē labi.
 
 
austra
07 August 2014 @ 11:42 am
 
mazpilsētas bibliotēkā piestaigā vīrietis, kurš pirmajā stāvā pie vispieejamākā un redzamākā datora katru dienu skatās sieviešu profilus sociālajos tīklos. pie burvīgā vec-hipija izskata, ko papildina Maxima maisiņi, izrādās lieliski piedien arī spēcīga epasta adrese. kā b bija novērojis - virsvaldis@...com

ja jūs, dāmas, saņemtu epastu no Virsvalža, jūs taču uzreiz izkustu, vai ne?
 
 
austra
06 August 2014 @ 01:49 pm
 
priecājos par mazpilsētu -
"uzmanību, nikns suns!
nolaizīs līdz nāvei!"
 
 
austra
06 August 2014 @ 10:29 am
eksperiments 2  
kontrastu kaifs - klusajā bibliotēkā strādāt veiklāk kā Rīgā, iekārtoties laukmājā, izslaucīt mirušās skudras, peldēties un aizdoties uz issp, lai klausītos un skatītos, kā ar absolūti labāko pohujista attieksmi apveltīts pasaules slavens fotogrāfs mūs iepazīstina ar saviem darbiem - genocīdi, černobiļa, slavenības. nogrieztas galvas ādas, puvuši līķi, skaists bertoluči.

izkust no sajūtām par lietu dabu.

(http://ej.uz/antons_un_bertoluci)
 
 
austra
04 August 2014 @ 10:59 am
 
pirms perija stāvēju ar draudziņu skatuves malā, īsinot laiku līdz viņa kompānijas atnākšanai un īsinot laiku līdz tālākai manas rācijas cilāšanai, un viņš uzskaitīja savus piecus festivāla labākos momentus. tur kaut kas bija par gāzi, par aizmiršanos, par atmosfēru, un tas ierosināja mani domāt kategorijā - labākais no labas dabas, nekoncentrējoties uz koncertiem.
lūk.
b. disenes moments (skat. iepriekšējo postu)
gliemeži, kas sestdienas rītā sastumti bučoties
iekšējā saņemšanās
dejas ar b. pie č&d
festivāla rāciju joks: "te info punkts, mums ir pieklīdis suns, kur lai mēs viņu liekam?" - "šašlikā!"
 
 
austra
31 July 2014 @ 09:45 am
 
vakaru mauriņa sēdēšanas ir mūsu viss. ap pusnakti pat ir nedaudz vēsi, peldes slapjie mati kutina plecus un uz pāris stundām var aizmirst vājprāta karstumu
 
 
austra
30 July 2014 @ 09:42 am
 
bet par svarīgo dzīvē, tātad, dzīvnieku un negaisu.
atbraucu mājās, dzirdu - brēc, ņaud, bet kaut kur krūmos, ne šķūnīti (lasi, mājvietā). jā, ielīdis kazenājos (kāpēc man rokas tagad saskrāpētas) un nenāk ārā, jo līst taču. zvērs slapjš un nelaimīgs, bet līdz sausajām mājām ar sedziņām, ēdmaņu un siltumu nav gribējis iet, jo līst taču.
muļķis, nu.
 
 
austra
30 July 2014 @ 09:35 am
 
nedaudz beidza līt, gaiss turējās pie plus deviņpadsmit, ūdens - pie plus divdesmit četriem, saule rietēja, debesis kļuva sarkanas, ezers norima kā spogulis, kāpa migla un kaut kur ir arī varavīksne.
(katru dienu es aizpeldu arvien tālāk no krasta, arvien tālāk)
 
 
austra
29 July 2014 @ 10:32 am
 
vakardien pēc peldes, slapjiem matiem, mazā kleitē, pagalma šēzlongā uz īsu brīdi bija pat vēsi.
 
 
austra
28 July 2014 @ 09:42 am
 
izbēgot pilsētai un cilvēkiem, divas dienas peldējāmies visos ezeros, kas nāca pretī, uzlādējām sevi ar neko nedarīšanu un iebraucām nepazītās kurzemes pilsētās, sasniedzot augstāko latvietības punktu sestdienas dienā uz usmas ezera, maigi iroties ar koceni un dzerot alu no skārdenes, kamēr apkārt skaistu ķermeņu cilvēki buržujo ar jahtām.
 
 
austra
24 July 2014 @ 10:24 am
 
šorīt vīlos pasaulē, par kuras esamību mācījos no videoklipiem un masu kino.

braucu ar riteni visa tāda baltā kleitē, mulsu skatienu, plikiem ciskiem - un man izbirst maisiņš ar ķiršiem.
aina kā pēc gostiem, bet vai pie manis skrēja bariem skaistu, elegantu, bagātu un muzikālu vīriešu palīgā? nekā.
neviena!