es būšu tavs krampītis

mūsu ievadkurss sārtvaidzībā pagaidām virzās uz priekšu visnotaļ apmierinoši.
tomēr ar to slēpošanu ir grūši sadzīvot manam Endomondo. vai nu viņš nesaprot Uzvaras parku, vai arī - es slēpoju pārāk ātri un viņš man netiek līdzi (joks). jo abas reizes, kad noslēpots vairāk kā stundu, viņš man nav iedalījis atbilstošu trasi (pirmdien, piemēram, piesolīja, ka es būtu tikai 300m nobraukuse), savukārt vakardien mēģināja iestāstīt, ka maksimālajā ātrumā esmu sasniegusi 68km/h.

tā nu sārtaidzības projekts ir bez izmērāmiem rezultātiem - kā lai es cibā palielos par noslēpotajiem kilometriem?

pie Saktas puķtirdziņa šorīt rindas

https://www.youtube.com/watch?v=KsTs6hHh-Ow

o, darba radio spēlē Hot Chip.

diez, kad es tikšu uz berlīni?

ar ko atšķiras laupīšana no zagšanas?
(islāma valstī par zagšanu tiek nocirsta roka, bet par laupīšanu nocērt roku un pēdu - tātad, ir atšķirība, bet es to nejūtu)

vai ginekologa apmeklēšana aborta priekšvakarā ar vecākiem ir domāta arī pilngadīgām sievietēm?
tasirkā?

es tomēr nesaprotu, ko var cepties - kotletes, minets, dzimumu lomas, nezināšanas par ledusskapi. es pat vairs nespēju lasīt visus komentārus ar pamatojumu, ka vīrieši ir savādāki.
nu, jā, viņiem ir krāns un pārsvarā nav pupu, bet
katrs cilvēks ir radīts tā, ka spēj par sevi parūpēties.
ģimene un attiecības, protams, padara sadzīvi vienkāršāku, bet tā neatceļ normālu pieklājību, jēgpilnu izpratni pret mājas lietām un cieņu.

kaut kur pie Mufa skanēja komentārs - nu bet mēs sarunāsim, ka sestdienās grīdu mazgā vīrs, 8 reizes atkārtošu, un pēc tam jau pats izdarīs.
bet
kur paliek - ieraugu, netīra grīda, izmazgāju??? vai - ieraugu, netīra grīda, sāp galva, mīļais, izmazgāsi? vai - ieraugu, netīra grīda, sāp vēders, mīļā, izmazgāsi?

iet pa vecrīgu divi tādi uz sešpadsmit, rociņās sadevušies, tādas maigas mākslinieku dvēselītes.

meitene kautrīgi - Tu boikotēsi Rīgas Satiksmi?
puisi bravūrīgi - Protams! Un tu?
meitene spiedzīgi - es arī!

un abiem trīc ļipiņas no jaunās revolūcijas, kurā abi piedalās.

te viss ir labi.
secinājumi, problemātika un atbilstoša ilustrēšana ar bildi.
http://www.delfi.lv/calis/jaunumi/sievietem-ar-lieliem-dibeniem-dzimst-inteligentaki-berni-uzskata-zinatnieki.d?id=45470200

gudrie cibas prāti - kurš ir labākais rajons Parīzē, kurā meklēt dzīvokli uz īsu piecu dienu atvaļinājumu?
ko mēs tur darīsim? nu neko, ko visi - eifelis un vīns.

nē, nu nav arī tā, ka man nav problēmu.

vakardien, piemēram, nepaspēju pabeigt Heses "Kūrviesi", tādejādi neiesāku ilggaidīto Harmsu.

mana mīļā ciba!

Tev šodien desmit (!!!) gadu!

es ļoti gaidīju Rigoleto rudenī. es zināju, ka būs lieliski, un zināju arī, ka man ir jānogaida, pirms doties. un vakardiena, pāris mēnešu gaidu pēdējais punkts, bija tik paceļošs operas piedzīvojums, kādu es vairs no operas (nu, vismaz latviešu baltā nama) jau sen nebiju gaidījusi.

skaidrs skaistums, tīrība un stāsts bez vipedroniem, bet ar pārbagātām apakšām, kas liek nepagurstoši sēdēt uz krēsla maliņas ar nedaudz uz priekšu paliektu muguru.
manuprāt, margo ir izdarījusi absolūti lielisku lietu ar mūsu dziedātājiem - likusi viņiem justies labi un izbaudīt savu lomu. Tāpēc it kā operās vispārgaidāmā plakātiskuma vietā ir uz priekšu dzenoša darbība - lai arī tā būtu ārijas divtūkstošā minūte, dziedātājam stāvot vienā pozā.
un skatuve - liela, bet ar maz apdzīvojamām telpām, tādejādi iespaidīga, bet arī cilvēcīgi uztverama mazā mērogā, un tas, ka netiek izgaismoti visi dziedātāji! tas taču lieliski!

man ir iebildumi tikai pret Džildas tēlu - es laikam esmu pārlieku samaitāta ar redzēto un skolas laika izdomāto lietu pārliecībā, bet, manuprāt, Džildai ir jābūt meitenīgai. ļoti meitenīgai. un nevainosim aktrisi - to varēja risināt ar tērpu, ar frizūru, bet diemžēl nē. un tāpēc arī Mēness Bērna mīļākā aina - mauka un Džildas stāsts par savu kaunu, manī radīja pilnīgi pretējas sajūtas.
Nabaga mauka, sanarkota un izvarota, lūk, tas ir kauns un sāpes, - pretēji Džildas vecmeitiski liekulīgajam "viņš mani piesmēja", bet "es gribēju" intonācijās.

uzvilku kleitu ar īpaši smuku dibenu, apliku kažokādas un biju gatava palīdzēt Latvijai "iesoļot Prezidentūrā".

pirmkārt. kurš ir izdomājis, ka Alsiņa māk runāt? un vēl jo vairāk - vadīt augsti elegantu pasākumu? nē, vispār vadīt dajebkādu pasākumu? koncertu un uzrunas nākas pavadīt rejošas un sliktu uzsvaru pilnas sievietes balss pavadībā, kas traucē izbaudīt Terzena burvīgo angļu valodu. ja jūs domājāt, ka Latvijā nav neviena, kas spētu labāk par oriģinālajiem džekiem iedziedāt slaveno diskotēku hītu "Rakamakafon", tad paklausieties Terzenā. Cik viņš viegli pamet gaisā galotnes un kārtīgi iesēžas uz smagiem vārdiem! (Junkers ir Junkēēē, Tusks kļūst par apsaukājamu tusni jeb TTTussssssk!) Nemaz nerunājot par prieku, ko viņā raisa izrunāt "maestro", "excellent" un citus garšīgus vārdus.

labi, tas vismaz rada prieku mūsu parastās tautas pirmajā balkonā, ko ieskauj smukas pusmūža augsta ranga kundzes un ietekmīgi vīri pilnīgā žvingulī (vairāk par cilvēcisko šarmu publikā - Mēness Bērna žurnālī)

bet vienu lietu es māku, un tā būtu mūzika. un tā bija laba. protams, kāpēc Ešenvaldam rakstīt gaudīgu gabalu, kas nekontrastē ar Vasku? Jo viņš iestūķī balkonos stabulētāju un izsaucien-dziedātājus tautas tērpos (vai tad komisāriem nebija jārāda mūsu tēvzemītes mantojums? bija takš!!!). protams, kāpēc no Vaska ņemt salīdzinoši garu un pat monotonu pirmo čellkoncertu? Jo tur runā par Tautas Brīvības Alkām.

bet tad. bet tad. lieliskais (un es varu atkārtot vēlvienu reizi - lieliskais) Reinis Zariņš. un nedaudz Bēthovena fantāzijas fōnā. un pat neprasās kori. un dziedātājus. Jo Reinis kopā ar Pogu uztaisa izcilu Bēthovenu. Lielisku Bēthovenu. un koncerts, ievilcies uz divām stundām mūsu notirpušo dibenu, ir beidzies fantastiski.

un - kā saka visas tantes, arī es - viss labs, kas labi beidzas. (lieliskais Reinis!!!)

ja es esmu aizmirsusi, kā rezultātā nokavējusi maziņu līguma punkta dedlainu, no kā nevienam nedraud pilnīgi nekādas ziepes, bet man prasa pie atskaites oficiāli iesniegt paskaidrojumu "par līguma nosacījumu neizpildes iemesliem", ko tādā brīdī rakstīt:
sajaucu gadus?
esmu sieviete - aizmārša?
nepazīstu kalendāru?
nelikās svarīgi?

;)

frizieru māka no nekā ievest sev vēlamajā sarunā ir unikāla. šodien atkal -
- šodien gan auksti! ā, runājot par bērniem, man ir trīs mazbērni. (un sākas stāsts)

stāvu, gaidu kolēģes mašīnu, man blakus nostājas kārtīga krievu babuļa - lielā kažokā, ap galvu aptīta bieza šalle, ģīmis sarkans un rokassomiņa karājas rokā.
mazliet iesmīkņāju, līdz ieraugu pati sevi - tieši tādu pašu.
tieši.

ikrīta prieks jeb ko makrobiotiķis Lācītis mūsu ģimenei iemācījis:

- Mīļais, es skābstu!
- Tu esi ļoti smuka.
- Paldies, sasārmojos!

viņi, nelieši, tieši uz svētku laiku veikalos ir izlikuši īpaši sliktus mandarīnus.
kā dzīvot? kā būt?

absurda komēdija jeb mēs ar mammu un b. naktī nesām kaķkastē Pūķi ap baznīcu, jo:
ja ziemassvētkos melnu kaķi trīs reizes apnes ap baznīcu, būšot nauda

pārsmējušies līki, Pūķis tik trīs reizes ieņaudējās