šodien daudz braukājos apkārt, satiekoties, ēdot, dzerot, pērkot grāmatas un saņemot ziedus.
mājā pārrados ar piepuķotu mašīnu, kas smaržoja pēc pirmā septembra, pēc karstiem, rokās samīcītiem asteru kātiem, nevis pēc vasaras dzimšanas dienas.

vakar atklājām jaunu spēli. b uz klavierēm nospēlē kādu motīvu, es pēc tam to noharmonizēju. spēles burvība slēpjas apstāklī, ka b sit taustiņus uz dullo.

es, skatoties uz jūsu cepienu, izlēmu palasīties, par ko tas viss.
nesaprotu, kā jums viņš var tā kāpj virsū uz nerviem, ja man gāja grūti to rakstu pat atrast.
bet nu neko - diezgan smieklīgs, man patika.

ja es būtu IKEA, es to privātmājiņu ieprojektētu veikalā kā ekspozīcijas daļu.

Reinis Zariņš mēģinājumā gaiņājās ar rokām, līdz klātesošajiem pajautāja, vai nav kādam pretodu līdzeklis.
un tāpēc vien labi, ka pasaulē ir Sansusī, kurā pianistam vajag pretodu līdzekli.
šī epizode ļoti precīzi atkal pierādīja, ka tā ir kamermūzika dabā. un daba kamermūzikā.

atgriezos rīgā caur pirtsdienu vakar (ak, kā izpēra, izmasēja, izlutināja!) un frizieri šodien, tad nu esi sveicināta galvaspilsēta, darba duna, pienākumi un svelme!

ieskrēju rīgā, lai saprastu, cik lieliski būs rīt braukt atpakaļ.

(apskatīju rhcp iespējamo setlisti - ak, būs aeroplane!)

šodien sadedzināju 22 ērces. tad vietā, kur bija epicentrs (mauriņā, bļin!), izlēju benzīnu un aizdedzināju. gan jau vēl sadega tikpat, ja ne vairāk. stulbās ērces un to vairošanās.

lielu daļu dienas pavadīju laukā. ar vajadzīgo ietērpu pat ļoti jauki. silti, viss smaržo.

kaut kur uz sestdienas beigām komēta mani noķēra aiz astes un iepatikās, tieši tad, kad devāmies prom. un es tagad lepojos, ka man ir sanācis - aizej no ballītes, kamēr vēl ir labi - pat pašai to negribot.

Cēsīs noklausīta nakts saruna uz ielas:
"Tu esi bijusi tajā jaunajā Čomskī? Jā, jā, Čomskis aizvērās, un tagad viņi atvēra jaunu Andreja Upīša ielā. Saucas kaut kā, nu, a, a, ... Apotika vai?"

vakar Malā m_b nosita irsi ar grāmatu Bailes

dažreiz ir dienas, kad varu visu.

vēl es gribētu apskatīt Komētu, bet vai man vienīgajai liekas, ka tās ir astronomiskas biļešu cenas?

Ak, Pixies uzstājas tik vēlu..

katru dienu apēdu kilogramu zemeņu, visjaukākais - pēc tam no zobiem skrubināt laukā mazās ogu sēkliņas.

laikam jau seksīgi vaļā atmests kožaks piektdienas vējos man ir nodarījis gauži jeb cīnos ar tradicionālu jūnija sākuma saaukstēšanos. paralēli tam, ka miegs ārstē, ļauju sevi ārstēt arī svaigam gaisam, priežpumpuriem, aveņu lapām, medum, liepziediem, māllēpju lapām pulveri un vēl visādiem brīnummaisījumiem.
redzēs.

apzinātā vecumā nebiju biju brīvdabas muzejā uz gadatirgu. un nu esmu.
mums neko nevajadzēja, bet gribējās palūkot, kas un kā. ļoti laicīgi izvilkāmies no mājas, pus10 jau bijām Innocentā uz branču un likās, ka tikai mēs tādi agri putniņi. hā hā, brīvdabas muzejā trāpījām uz milzmasu, tas ir kaut kas tomēr. lai gan dabūjām noparkoties Berģos, un tas skaitās labi priekš sestdienas priekšpusdienas.
lai gan koka sūdiņus ar latviešu zīmēm varēja atrast, tomēr kopumā viss, ko tur pārdod, ir izgājis kaut kādu kvalitātes kontroli. izteiktu gerkenismu un nefunkcionālu lietu nebija. tā kā mums neko nevajadzēja, arī neko nenopirkām, kaut gan vilinājums bija liels - puķpods ar bizi, linu it kā erotiskā veļa un, protams, trīstūkstoš dažādu apzīmējumu piparkūkas. starp citu, es zināju tendenci, bet ka ir tik izteikts vīndarītāju pieaugums? katrs mudaks tagad ir mākslinieks, pfu, vīndaris!

latvijā ir vēl 15 personas ar tādu pašu vārdu kā man. un viena no viņām, izrādās, ir manā vēlēšanu iecirknī. dzimusi 1951. gadā, es palūrēju, kad parakstījos par sevi.
tagad staigāšu pa ielām un visu laiku domāšu - vai šī? vai šī?

https://www.cvk.lv/iecirkni/?id=0100

izrādās, ka lielākajā vairumā iecirkņu nevar tikt ar ratiņkrēslu vai bērnu ratiņiem. vai tas tomēr nav kaut kā katastrofāli 21. gadsimta eiropā?