es ļoti gribētu būt maza un iet bērnudārzā Ūpja vietā.
(aizvedu šorīt, skan mūzika, g. sagaida ar "ak, kā tieši Tevi gaidījām", deg lampiņu virtenes, m. prasa "nu, Ūpi, kādu spēli, kādu puzli?", uz galda uzkodas, visi klusi iegrimuši izklaidēs. svētlaime, karoče)

un tad vēl es domāju, kas tad īsti ir mainījies pa gadiem un paaudzēm,
ja reiz es kratīju pačku ziemeļvalstu ģimnāzijas pagrabā pie Pest of a Child,
tagad Ūpis krata pačku pie Lupatiņu dziesmām. Nīmanis fo-evā!

bijām raiņa, brāļu un meža kapos. bērniem gandrīz disnejlenda - viņi centās uzskaitīt visas sveces (un Āpsis gandrīz juka prātā no Tādiem Daudzumiem), tad uzkāpt Visās meža kapu trepēs, sagrābt celiņus..
milzīgs daudzums cilvēku, Ūpis to nosauca par festivālu. uz mirkli bija sajūta, ka ārkārtas nav. tādā labā nozīmē.

(Ūpis vienam brāļa kapam “izlasīja” Ceturtais Karavīrs Ēzelis (viņš izdomā uzvārdus). Pēc mirkļa Āpsis skrien gar kapu kopiņām un skaļi norāda “Ēzelis! Ēzelis! Vēl ēzelis!”)

vakar noskatījāmies love actually. ziemassvētku sezona ir atklāta.

tāds kautrīgāks, klusāks, ret-tautīgāks un lēnīgāks brīvības piemineklis ir tūkstoškārt svētsvinīgāks kā citus gadus. lieliski.

rīt ērglim cik - jau septiņas nedēļas? - un manu izlasīto grāmatu skaitu (vismaz viena nedēļā) drusku nojauca lieliskais Žaume Kabrē.
"es atzīstos" ir viena no tās Lielajām Grāmatām ne tikai tāpēc, ka gandrīz deviņi simti lapaspušu (iemesls lasīšanai ilgāk par nedēļu), tas ir romāns, kas sevī raiti savieno vēsturi un mīlestību, izdomātību un skarbu realitāti, elli un ticības aklumu. "es atzīstos" manā galvā ir nostājies blakus "mīlestībai holeras laikos" un "zemei zem viņas kājām".

tagad daudz domāju par ļaunumu, tādu pārcilvēcisku ļaunumu, cerībā, ka maniem bērniem tas nebūs jāpiedzīvo.
vai, vēl trakāk, jārada.

(vispār - arī pētera imperatorē bija pietiekami daudz čerņas, tad jaunais murakami, tagad, pa nakti barojot, telefonā lasu janas egles pirmo stāstu krājumu. tā teikt, saulainu literatūru man nepiedāvājiet, haha)

jau kādu mēnesi priecājamies, cik brīnišķīgs "izgudrojums" ir selektīvā dzirde.
vīrs naktīs vispār nedzird zīdaini, es vispār nedzirdu vecākos bērnus (viņiem arī vēl sanāk ieraudāties, pačurāt, izgrozīties bezsegā).

// "sadale", protams, sākās grūtniecībā (ka par vecākajiem bērniem rūpi tur vīrs), bet tad es vēl miegā dzirdēju kādus bērnistabas kreņķus. bet tagad - viss, knakc, klapes. es dzirdu tikai ērgļa pamošanos.

pusi Klātbūtnes skatījos, ēdot saldējumu no kastes, otru pusi, līgani šūpojot rokās Ērgli.

filma skaisti savīta kā bize - maiga, saraina, stipra.

vai asinis analīžu kulbās var kļūt vecas - tādejādi netestējamas?
trešdien nodevu vienu specifisku analīzi, joprojām gaidu rezultātus.
pieņemu, ka baisa noslodze ar kovidniekiem, bet vai nav tā, ka analīzes jātaisa asins paraugā as soon as? vai arī laboratorijā ieliek kulbiņu pareizā ledusskapī un analizē kaut pēc nedēļas mēneša gada?

izņēmu šodien skolā divpadsmitklasnieka pārtikas paku.
kamon. tikai šokolādītes, cepumi, krekeri. un mazās suliņas. un
------- bungas! --------
rasēna pieni ar garšiņām!!!
mazajās paciņās ar salmiņu, kuras, ēm, patīk trīsgadniekiem?

man šodien kā reizi ir jābrauc uz čaka/stabu,
cik labi, ka tieši šodien - riepas jau piepumpēju, braukšu lepni ar velo!

lai nesaskrietos ar tiem vakardienas pūļiem, uz Depo aizbraucu šorīt. darbadienas rītiņā, ja.

o, bože, kas par cilvēkskaitu! kas par pārbāztu parkingu! kas par rindām!

sveicināts, lokdauns, mums ģimenē nemainās nekas.
ja nu vienīgi - milzīgi garas pastaigas pa pilsētu vairs izveikt nevarēs, jo kafejnīcu, kurās ieskriet pabarot zīdaini (ja pēkšņa vajadzība), durvis būs slēgtas.

taisu vakariņas, visi vīrieši otrajā stāvā, tātad - es viena pati virtuvē,
lielisks brīdis, lai sāktu klausīties ziemassvētku dziesmas

kāpēc jūs baida ārkārtas situācijas izsludināšana? vai tas vnk nav veids, kā ātrāk valdībai pieņemt lēmumus, pamatot dīkstāves pabalstus, pieēram, vai operatīvi reaģēt uz notiekošo? ārkārtas situācija kā tāda taču nedefinē ierobežojumus.

nagu laka pieskaņota slingam - zīdainības modes piezīmes

žanra klasika - no rīta visi braucam pie ārsta, kāpņu telpā ņiguņegs, kam zābaki, kam cimdi, kas grib iet ārā, kas negrib, fuf, beigās Ūpis un Āpsis jau aiz durvīm, mēs velkam kurpes, jes, esam sataisījušies, Tu slēgsi, es slēgšu, labi, ejam.

ā, bet kur Ērglis? (klusi sēž autokrēsliņā ap stūri)

es sāku saprast "home alone" mammu, hahahaha

šonakt ap pieciem plika izgāju ārā, lai ienestu iekšā aizmirstos bērnu ratus. un bija silti.
mitrs mīksts maigs siltums, wow

zāles pļāvēji ir maigi patīkama dūdošana salīdzinājumā ar sasodītajiem lapu pūtējiem

šorīt mazākais iebrēcās precīzi kopā ar Tomu Jorku. precīzi, pilnīgi precīzi paņēma augšas pie fake plastic trees.

vakar vakarā sēžu kāpņu augšiņā (tur tāda vieta mums pie kāpņu līkumiņa), klēpī aizmidzis Ērglis, lasu Kronbergu, pārējie vīrieši pa salonu spēlē skriešanos un smejas.

un man laikam ir liela seja jeb tās izslavētās Ritas maskas man riktīgi atļucina ausis :(