kāpēc jogas mūzika* ir tik nenormāli tonāla un popsīga?

(kā vēl savādāk nosaukt visādas Snatam Kaur, utt)

* b no rīta man saka, ka es esmu viņa dārgumiņš, Ūpis uzreiz pieskrien klāt - mammīt, Tu esi arī mans dārgumiņš! un Bībītis ir mans dārgumiņš!

* Āpsis saplēsis virtuvē trauku, es saku - tagad jūs abi uz bērnistabu, durvis ciet un es sūkšu. Pēc brīža dzirdu, kā Āpsis žēlīgi trinas gar durvīm un Ūpis viņam saka "nedrīkst tur iet, mamma sūc stiklus, GODA VĀRDS nedrīkst iet!"

nopirku tirgū zemenes, kas, ēm, smaržo un garšo pēc zemenēm. wow

jau trīs gadus šie ir mani mīļākie svētki!

vai latvijas atkritumi nonāk "pasaules okeānos"? es zinu, ka vajadzētu domāt plašāk un tālāk par savu druvu un savu "stūrīti zemes", bet vai nav tā, ka, ja es atsakos no plastmasas auskociņiem, tad es nesargāju zemes jūras, bet gan tikai drusku samazinu getliņu kalnus?

un vai jūs redzējāt revolucionārā produkta - daudzkārt lietojamas auduma šņaucamsalvetes - reklāmu? viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, bet, tātad, ir paaudze, kas nepazīst KABATASLAKATIŅUS.

kad viņu no rītiem pārģērbj, Āpsis kliedz kā aizkauts, riebjas viss, spirinās, lec no klēpja ārā, protestē visiem iespējamiem veidiem.
un, kad tas ir izdarīts un visas drēbes ir uz ķermeņa vajadzīgajās vietās, viņš klusiņām paņem pamperi un ar pārliecību un uzņēmību sejā aiznes to uz mistkasti.

ja šī nav sistēmas uzvara, tad es nezinu :)

pilnībā nenorezonēja Nastavševa jaunais krievu drāmā, taču dziedātāju un dziesmas es gribēšu savā četrdesmit gadu banketā.

samaksāju sev janvāra algu ātrāk, lai noziedotu Mūsējām. tik brīnišķīgs projekts!

es vakar Ūpim iekodu plecā.
viņš tā spirinājās rokās, ka iebakstīja man acī un es kaut kā automātiski iekodu plecā. nopietni. protams, ātri atrāvos, šorīt kodumu neredz, bet nu.
es iekodu dēlam, ja.
lūk, jums iespējamā trauma uz mūžu.

Serebreņņikova Outside ir kaut kas, kam es līdz galam neticēju visas izrādes laiku, bet aplausos sāku aizgūtnēm raudāt.

ā, un man ir jautājums!

mēs te gatavojamies tādam vienam garākam ceļojumam, tāpēc jau laikus domājam par to, kā laīt šādos ceļojumos lasīt. smagus grāmatu kalnus jau nevazās līdzi.
un
lai varētu iepazīties ar ceļojumu galamērķu valstīm, labprāt lasītu jau tagad attiecīgās uzziņas, vēstures un kultūras grāmatas. radās doma to visu iepirkt kindlē, lai šādu literatūru varētu tai ceļojumā arī ņemt līdzi.

un tātad: kāda ir labākā kindle? kad tādas pērk? (varbūt ir sezonālas atlaides, kuras vērts sagaidīt) kas ir svarīgie parametri?
varbūt labākā kindle NAV kindle? kā lasīt garos ceļojumos?

un vēl. (ir gada depresīvākā diena, ja)
es ļoti novecoju. strauji. nenormālos tempos pēdējo trīs gadu laikā.

vakar ciemiņi, vakariņu galds, ēdam, runājam kaut kādos izteicienos no sērijas "kur beidzas mīla, tur sākas naids",
un Ūpis paceļ baranku pret griestiem un vispārzinoši saka:

"jā, kur sākas piens, kur beidzas jogurts?"

/ priekškars, lustra.

sen nebiju izveikusi vienkāršu pastaigu pa rajonu ar abiem bērniem.
ak, kāds ārā ir marts! putni čivina, saule silda, kokiem plaukst lapas, zied prīmulas, gaiss smaržo. gaiss tiešām smaržo!

ak, salidojums, ak, balle, biju mājā sešos no rīta. modos divos dienā! kas to būtu domājis? brīnišķīgi!

esmu pārgurusi, tāpēc negribu un:

atdodu biļeti uz ZEM DIVIEM KAROGIEM tūlīt, šovakar 19:00
11. rinda 3. vieta

nestabili staigā un vienlaikus pūš sarkanu taurīti. ar pliku dibenu!
skats pa rubli - Āpša pionieru dienas.

airbaltics trīsgadnieka biļetei piedāvā divas uzrunas - kungs vai kundze.

kungs Ūpis.

šorīt Ūpis man pateica, ka nevar sagaidīt putru, ka viņš kaut ko uzēdīs, aizgāja uz virtuvi.
skatos pēc laika - pārgriezis avokado, kauliņu iestādījis podiņā pie pētersīļa, un ēd jau otro pusīti ar karotīti, pirmās pusītes miziņu ielicis kompostā.
nu fakit! ja šis nav hipsteru sapnis, tad kas ir?

vakar spīdēja saule un bija slēgta iela un uz mirkli likās, ka arī mēs esam dienvidnieki tādā brīvas publiskās telpas komunikācijas jomā.
ne jau garumgaras sarunas ar nepazīstamiem, bet vismaz vārdu apmaiņa ar paziņām un smaidi garāmgājājiem.