vēl es gribētu apskatīt Komētu, bet vai man vienīgajai liekas, ka tās ir astronomiskas biļešu cenas?

Ak, Pixies uzstājas tik vēlu..

katru dienu apēdu kilogramu zemeņu, visjaukākais - pēc tam no zobiem skrubināt laukā mazās ogu sēkliņas.

laikam jau seksīgi vaļā atmests kožaks piektdienas vējos man ir nodarījis gauži jeb cīnos ar tradicionālu jūnija sākuma saaukstēšanos. paralēli tam, ka miegs ārstē, ļauju sevi ārstēt arī svaigam gaisam, priežpumpuriem, aveņu lapām, medum, liepziediem, māllēpju lapām pulveri un vēl visādiem brīnummaisījumiem.
redzēs.

apzinātā vecumā nebiju biju brīvdabas muzejā uz gadatirgu. un nu esmu.
mums neko nevajadzēja, bet gribējās palūkot, kas un kā. ļoti laicīgi izvilkāmies no mājas, pus10 jau bijām Innocentā uz branču un likās, ka tikai mēs tādi agri putniņi. hā hā, brīvdabas muzejā trāpījām uz milzmasu, tas ir kaut kas tomēr. lai gan dabūjām noparkoties Berģos, un tas skaitās labi priekš sestdienas priekšpusdienas.
lai gan koka sūdiņus ar latviešu zīmēm varēja atrast, tomēr kopumā viss, ko tur pārdod, ir izgājis kaut kādu kvalitātes kontroli. izteiktu gerkenismu un nefunkcionālu lietu nebija. tā kā mums neko nevajadzēja, arī neko nenopirkām, kaut gan vilinājums bija liels - puķpods ar bizi, linu it kā erotiskā veļa un, protams, trīstūkstoš dažādu apzīmējumu piparkūkas. starp citu, es zināju tendenci, bet ka ir tik izteikts vīndarītāju pieaugums? katrs mudaks tagad ir mākslinieks, pfu, vīndaris!

latvijā ir vēl 15 personas ar tādu pašu vārdu kā man. un viena no viņām, izrādās, ir manā vēlēšanu iecirknī. dzimusi 1951. gadā, es palūrēju, kad parakstījos par sevi.
tagad staigāšu pa ielām un visu laiku domāšu - vai šī? vai šī?

https://www.cvk.lv/iecirkni/?id=0100

izrādās, ka lielākajā vairumā iecirkņu nevar tikt ar ratiņkrēslu vai bērnu ratiņiem. vai tas tomēr nav kaut kā katastrofāli 21. gadsimta eiropā?

veroties ābeles ziedos, secinu, ka raža šogad būs tieši viens ābols.

- spices rimčikā ir patiešām patiešām garšīgi arbūzi (nu, tādi, kādiem jābūt - saldi un kraukšķīgi)
- bodīšopa kaņepju roku krēms (kuru pamanīju slavējam tepat kaut kur cibas apriņķos) patiešām patiešām ir ātriedarbīgs brīnumlīdzeklis

o, pirmā skriešana basām kājām un mantu paniska sanešana mājā

kā mainās dzīvesvietas temperatūra:
istabā stāvošā kokosriekstu eļļa dažbrīd ir mīksta, dažbrīd stingra

šorīt man bija agra tikšanās tuvējā kafejnīcā. ļoti patīkami vērot, kā cilvēki ienāk pēc rīta kafijām. un gaiss jau astoņos no rīta smaržo pēc vasaras.

// viens draudziņš pielika kafijai 3 karotes cukura - es visu redzēju!

un šodien bija neaizmirstams tvīda brauciens ar sauli, lietu, krusu, sniegu un brīžiem milzīgu pretvēju. labi, ka zem tvīdīgā bija arī "normāls apģērbs", resp. - merīno vilnas maigi sildošie pieskārieni.

kamēr jūs pa bāriem, es dzeru vīniņu un meklēju mašīnu. un mani ļoti iepriecināja šāds teikums kāda auto izplatītāja internetbukletā:

"Pateicoties 60:40 dalītiem aizmugurējiem sēdekļiem, kurus iespējams nolocīt ar vienu pieskārienu,
jums vairs nav jāizvēlas starp draugiem vai lietām."


nav jāizvēlas starp draugiem vai lietām. starp draugiem vai lietām - kurš viņiem šito raksta, ko?

klausījos sniedzi un domāju - kas tas ir? keita buša, portishead, torija eimosa?
protams, ka visam ir savas ietekmes, bet šajā gadījumā man šo ietekmju, tīrās kopēšanas un konsekventās līdzdomāšanas "kur es to esmu jau dzirdējusi?" bija stipri par daudz.
lai gan neapšaubāmi sniedze ir kaut kas lielisks latviešu mūzikā, bet. nu. jā.

aij, ku labi plašķīti parciņā novilkt!

bijām laukos, cik labi, ka trāpījām uz tieši šādām dienām. koki pumpuros, mauriņš zilpuķītēs, upes pilnas ūdeņu, gaiss - taureņu. un gaiss zum no visiem miegainajiem kukainīšiem.

atceros, ka skolā mums mācīja, ka vienīgais orgāns, kas piedzimstot jau ir lielumā tāds kā pieaugušajam, ir acs.
bet vakar gūglēju un nekur nevarēju atrast neko par šo. ielūkojos zīdaiņa acī - šķiet tomēr, ka mazāka par manējo.

bet kāpēc, kāpēc man ir šādas, visdrīzāk aplamas, zināšanas?

ir tādi vārdu savienojumi, kas, lai arī domāti nopietni, ir ļoti smieklīgi. un man patīk tādus atrast.

vakar Ingas Ābeles Dunā izlasīju
"vaļa ūsas"

"vaļa ūsas"!!!

vakardien atsāku skriet.
mazu četru kilometru gabaliņu, vidējais ātrums līdzīgs kā kādreiz - nekas traks, tātad, nav iekavēts. tagad tikai dilemma - vai censties uz to maija vidus visrīgas skrējienu vai nea.

(manam soļu tempam atbilst Knife "marble house", un māras dīķim apkārt bija ļoti rozā debesis)