austra
09 July 2020 @ 08:19 am
 
šorīt bērni pamodās sešos, tas laikam par sodu, ka vakar vakariņu gatavošanas laikā paralēli sataisīju viņiem čia sēklu pudiņus šodienas otrajām brokastīm, kurus mēs ar vīru negausīgi paši norijām pēc viņu iemidzināšanas.

//bet totally worth it - baisi garšīgie sanāca
 
 
austra
06 July 2020 @ 12:03 pm
 
un vēl man ir žēl, ka PAR saprecējās ar Progresīvajiem, jo es gribētu balsot tikai par vienu no viņiem.
 
 
austra
06 July 2020 @ 11:40 am
 
un vēl man ir žēl visu to ārkārtas stāvokļa pārcelto teātru, kurus - simt punkti! - piedāvās noskatīties tad, kad es vairs nevarēšu!
vai arī viņiem būs mani jālaiž iekšā ar zīdaini padusē.
 
 
austra
30 June 2020 @ 09:39 am
 
tomēr tās ikdienas peldes divu stundu garumā kopš saulgriežiem bija ļoti iepatikušās,
es vairs negribu svaigu gaisu, gribu sutoņu un ezerus
 
 
austra
29 June 2020 @ 10:51 am
gads un 5 mēneši  
šodien pēc dušas man Āpsis pasniedza dvieli,
ar to es uzskatīšu, ka mana audzināšana strādā.
 
 
austra
29 June 2020 @ 10:45 am
garo brīvdienu novērojumi  
pirmo gadu tik ļoti krīt acīs, ka vairāk kā puse pieaugušo peldas apakšveļās. un nevis jaunieši - "ā, karsti, ieskrienam nopeldēties", bet visu vecumu, arī vectēvi un vecāki parastie, kuru bērniem ir riņķi un bumbas (tātad - gatavojušies peldei).
un nav starpības, vai mazs ezers vidzemē, pašvaldības lielā peldētava kurzemē, vai maksas pludmale rīgā - visur tie apakšbikšaiņi, visur!
kāpēc?
 
 
austra
25 June 2020 @ 09:25 am
 
mēs jāņus nesvinējām, bet brīvdienās izbraucām septiņus draugus un viņu taborus/balles/limonādes, kas bāzējas ziemeļvidzemē. ik pa brīdim garas peldes dažādos ezeros, viss tāds mierīgs un spēcīgi vasarīgs. paspēju iebraukt ar savās bērnības lauku mājās, kur visi koki izauguši tā, ka piebraucamais ceļš kļuvis par tuneli.

bērniem ļoti patika, katrā vietā jauna smilškaste, traktori, redzēti un neredzēti draugi, ūdenspistoles vai dēļu audzēšana bļodā. līdz, mājupbraucot Ūpis pie mūsu drauga tēta dabūja pastrādāt ar īstu ekskavatoru. nu, principā, ziemassvētki jāņos.

esmu sajūsmināta, cik nesteidzīgi, bezstresaini un ar maziem pārbraucieniem (pārsvarā diendusās, kad miers un bērziņš arī mašīnā) var izbraukāt tik daudz, satikt, sapriecāties ar tik daudziem. un cik mierīgi ir bērni. un laimīgi. un ka mums šitāds pirmais roadtrips un noteikti ne pēdējais.

(pašā divdesmittrešajā sēdējām pie vecas vecas mājas ezera krastā un ēdām buka burgerus, servētus uz ūdenspumpja vāka)
 
 
austra
20 June 2020 @ 10:53 am
par saulgriežiem  
mūsu mājā krāšņi uzziedējis ziemassvētku kaktuss
 
 
austra
19 June 2020 @ 04:46 pm
 
nekad nebūtu domājusi, ka ilgstošāk neizdomājamais, šķietami sarežģītākais, internetā izlūkotais, uz vietas skatītais, draugiem prasītais, ekspertiem taujātais,
bet tik un tā visgarākais un nogurdinošākamais process šajā visā trešā mazā bērna sakarā būs (ta-dā!)
jaunas mašīnas plānošana.

(jo nav tādas, kādu vajag, tādas nav. tad tikai vai nu kompromiss uz vienu, vai otru pusi. un tie kompromisi ir visnotaļ sāpīgi. uzzināju, ka daudzbērnu ģimenes ir tikai 2% no lv mājsaimniecībām, skaidrs, ka tirgus nav uz mums pat ne attāli orientēts. man kaut kā likās, ka mēs neesam nu tāda minoritāte)
 
 
austra
09 June 2020 @ 01:23 pm
 
vecākais aizgāja uz bērnudārzu, un es skatos uz to mazo neapmierināto, izklaidējamo, čīkstošo un uzmanību prasošo viengadnieku un nesaprotu, kā es reiz tiku galā ar vienu bērnu.
ar diviem ir tik īzī! a šitādā divvientulībā pa visu rīta cēlienu knapi paspēju sezonāli pārkārtot skapi un priekšnamu.
 
 
austra
08 June 2020 @ 06:08 pm
 
vīrusi beigušies - staķikā atkal ir piens un sīrupi, rimi-drive no rīta pasūti un vakarā saņem.
 
 
austra
08 June 2020 @ 12:56 pm
komunikācija ar Iestādi  
no manis epasts 24. aprīlī:
"Sūtiet uz Rīgas adresi, aiziesim tad uz pastu, jā."

tad dažas dienas komunikācija par un ap, resp, visas vēstules saņemtas.

no manis epasts šodien:
"wtf? kur mana vēstule?" (maigākiem vārdiem, protams)

atbildes epasts:
"Vēstule joprojām atrodas pie mums, jo netikām no Jums saņēmuši apstiprinājumu, vai tomēr sūtīt, jo īsti negribējāt iet uz pastu."
 
 
austra
05 June 2020 @ 10:57 am
saules dienas skaitiļi  
kājas 6, pleci 12, seja 30, vēders 50
 
 
austra
29 May 2020 @ 04:01 pm
 
kamēr mēs ar Āpsi diendusā, Ūpis no manas spilvenapakšas izmakšķerējis telefonu, no lidmašīnas režīma pieslēdzies wifi, nofilmējis desmit minūtes savas dzīves (un guļošu mani! nekad nebiju redzējusi, kā guļu, forši!), safočējis griestus, sūtījis kaut kādam numuram īsziņā ("es sūtīju tētim!"), lietojis waze un....
ieslēdzis autostāvvietas apmaksu Rīgā A zonā! uz 27 minūtēm! tā ir dzīva nauda!

(un šorīt, kad apdeitoju operētājsistēmu (jo tai covid aplikācijai vajadzēja - kā man besī, ka nevar uztaisīt visiem pieejamu, nē, jāapdeitojas!), telefons vairrākkārt aicināja uzlikt paroli un es tikai "nē nē nē". ak, gašreģis aifons)
 
 
austra
29 May 2020 @ 12:24 pm
 
kopš nosacīti siltā laika iestāšanās, savas ikdienas jogas veicu ārā. karmai tas nepalīdz, jo paralēli es nogalinu pa skudrai. kādu knisli.
bērni liek mani mierā, nāk mīļoties tikai tad, kad stāvu sarežģītās pozās uz vienas kājas.
 
 
austra
21 May 2020 @ 02:55 pm
 
šonedēļu nodzīvojām pa lielpilsētu, cik patīkami ir ilgi būt prom un atgriezties: viss ir tik lielisks šai mājā, viss ir tik lielisks šai dārzā.
 
 
austra
18 May 2020 @ 08:59 am
 
Karamazovus skaitījāmies četrus piegājienos, bet ļoti būtu gribējies vienā. ļoti.
cik lielisks ir Ēcis, cik burvīgi ritinājās izrāde, cik smalka un izstrādāta! taču. tiesas aina jau drusku par daudz, par tiešu, par moralizējošu, par .. nezinu. izspruka izrāde man no rokām tai mirklī un neatgriezās.
(neesmu lasījusi romānu, tur noteikti viss ir izskaidrots, bet man palika jautājums - kāpēc Karamozoviem tāds lāsts? par ko? jābūt taču karmiskajam elementam)
 
 
austra
13 May 2020 @ 02:57 pm
 
šodien sabrukums iestājās Ūpim, kurš kliedza, ka plastmasas mašīnu nevar ne pie viena koka piesiet, neviens koks neder, vajag tikai rīgas mājas kokus, neko citu negribu! un tad raudāja, jo "viens pats gribu raudāt" aukstajā kāpņutelpas galā pie spaiņa ar kartupeļiem.
 
 
austra
12 May 2020 @ 05:08 pm
 
pirmo reizi man pilnīgi viss izbesīja ap 20.-to aprīli, tad vienu nedēļas nogali kaut kur pa vidu, un tad šodien, jēziņ, kāds šodien man bija nervu sabrukums! labi, ka tas ir normāli/gaidāmi/saprotami, jo nav jau Nekā Tāda.
 
 
austra
12 May 2020 @ 12:14 pm
 
šodien ir gada aukstākā diena un tieši tagad atklāju ārā-strādāšanu. pirksti ir nosaluši zili jau pēc viena epasta.