nobukojām Odesā dzīvokli pie Leonīda. viņš šķiet tik lielisks
"Люблю, хорошую музыку, спорт, кино"

(komats pēc ļubļu, aij!)

kā es trennējos savam pirmajam (mazajam) Stirnu Bukam? skrienot pa visbedrainākajām pārdaugavas ieliņām.

jogā satiku māmiņu, kurai bērni izguļ naktis. tā, ka pilnībā. jaunākā ir sešas dienas vecāka par Āpsi un guļ 11 stundas nepārtrauktā miegā. kā es to uzzināju? sāku lielīties, ka Ā nogulēja astoņas stundas.
morāle?
nekad nelielies, au, nekad!

manā bēbjrežīma pierakstu aplikācijā ik pa brīdim izlec imperial brendija reklāma.

kur joks?
ik pa brīdim gūgle maps izdomā, ka es atrodos kaut kur citur, ne šeit.
nesen biju ludzā, tad limbažos, vakar - ventspilī, šodien jau preiļos.
kur joks?

pavasaris jaunā mājā, pfu, dārzā ir pilns patīkamu pārsteigumu un kļūst par tādu kā meklēšanas spēli "kas te izaugs?", "kur vēl narcises zied?" un "vai var būt vēl vairāk mazo zilo puķīšu?"

šausmīgi aizraujoši!

īpaši jūtīga koncerta pieredze - xiu xiu iebliež un uzreiz tek piens

atsāku jauno māmiņu jogu. viss lieliski, es tikai biju jau aizmirsusi, ka šādās grupās ir jādīlo ar priecīgajiem “mēs jau staigājam!” vai “aij, mums ir kaka!”, un “cik jūs smagi piedzimāt?”

-
Starp citu, vai jūs, lielie cilvēki, zināt, cik jūs smagi piedzimāt?

šonakt miegā Ūpis novilka drēbes un pamperi. es domāju, nu labi, interesanti, pagūglēšu. un gandrīz nav nekādu rezultātu par to, kāpēc naktī izģērbjas, bet bija māmiņklubā vai kaut kur līdzīgā saitā raksts no sērijas "vai drīkst bērnam ļaut gulēt plikam, ja viņš tā vēlas".
labākais arguments bija, ka arī pieaugušie, KURI NAV AIZSPRIEDUMAINI, mēdz gulēt pliki.

es paliku vaļā muti jeb
tieši kāds aizspriedumiem / neaizspriedumiem ir sakars ar ķermeņa labsajūtu miegā?

es Āpša bēdu brīžos gandrīz nekad nesaku “kuš” vai “ššš” - es uzdziedu Nensijas Sinatras “Sugartown” piedziedājumu. šorīt pie brokastīm uzliku jūtūbē, un tagad arī Ūpis dungo “šu šu šu”

Ūpim dipdaps un dārzā zied narcises

- nu, kurš tad Tev muti nomazgās?
- Puškins!

dažreiz liekas, ka vecākais bērns ne tikai speciāli man riebj un mēģina izvest no pacietības, bet pirms dzimšanas ir gājis īpašos kursos, kā man ieriebt vistrāpīgāk. :)

ceru, ka tā iet visiem.

Sēžu rindā pie nodarbinātības valsts aģentūras durvīm. Te ir vairākas sievietes, kas atvedušas savus vīrus.
Protams, kamēr es skaidroju, kāda ir rindas sistēma, uz mani jau sarēja ierēdne. It’s gonna be fun

Ūpis savos divos gados zīmē apaļas cilvēku sejas ar acīm un muti, kurā sarkana mēle.
viņš zīmē pilnas tumši zilas debesis un tajās saulīti.
viņš zīmē gandrīz precīzu puķu lapas attēlu.
viņš vienreiz uzzīmēja gulbi, gulbi!, kurš tiešām, hmm, izskatījās pēc gulbja.

es nemāku uzvilkt pat apli, no kā viņam tas?

gribētu Imantam Parādniekam piesviest labu ideju demogrāfijas celšanas kampaņai. neesmu kopīraits, nemāku smuki noformulēt, bet doma šāda:
"patīk iemigt? patīk laisties spilvenā un sajust, kā ķermenis kļūst smags un to sagaida miegs? kļūsti par māti un tu varēsi iemigt vairākas reizes naktī!"

piecu dienu laikā trīs bērnības milicijas koncerti, tas tiešām ir rekords.
Bibliotēkā ļoti aizķēra sirsniņu, par to jau rakstīju; Ādmiņu ielā bija vēl savādāka "vecā sajūta", bet tāds skolas salidojums - vakar Alepoijā.
lai gan nokavēju pusi koncerta (bērni nemiga tik ātri, cik gribētos), ielīdu pirmajās rindās, nekaunīgi dziedāju līdzi, un sajūsminājos par Jolantu. jo bija jāpaiet vairāk kā desmit gadiem, lai sadzirdētu, ka "Jolanta ir mana mistkaste, televizors un tualete" vietā īstenībā ir "... televizors un tablete".
katru dienu uzzināt ko jaunu!

busiņa šoferis, noparkojies pilnā platumā uz ietves, uz manu jautājumu, kā lai tieku garām, apsauca mani ar “stulbā kaza, nevar pāriet otrā ielas pusē?”, uz ko es nokliedzu “kaut tev pimpis nokalstu” un tagad ļoti pārdzīvoju.
ka tik traki jau nevajadzēja.
bet man rati un divgadnieks un jāšķērso viņa dēļ iela kvartāla vidū.
es bieži esmu pēc šādiem ielas strīdiem domājusi “eh, ka vajadzēja daudz rupjāk!”, un, kad beidzot pasaku kārtīgi, manī sāk runāt kaut kāda morāle, pfff.

vakar biju ļoti laimīga. bērniem patika BM, Ūpis aizgrābts visu noklausījās, Āpsis gulēja smaidīgs. un it kā bija sentiments, it kā nebija, bet saviļņojums liels. par to, cik skaistas bija tās dienas un par to, cik skaistas ir šīs.

satraukums par to, ka mani bērni vakarā dzirdēs bērnības miliciju. vai viņiem patiks?