01 October 2014 @ 02:36 am
 
šodien biju uz diskusiju “Vai laikmetīgajai mākslai ir vieta skolu programmās?” un Izoldas Cēsinieces izstādi, kas ir lieliska un parāda ainu pilnībā, jaunieši pat nezin kā raksta vārdu gleznotājs – glezneklis!!!! ( vecums 16-19 g.), bet viņi ir atvērti un gatavi mācīties lai tik viņiem dod – mācities domāt, un nebaidīties kļūdīties (skolotājs), līdz parādās izgītības ministrijas rēgs, kas visu laiku ietur, ja ne aktīvu uzbrukumu, tad turas aizsardzībā.
beigās tomēr viņa neizturēja un pateica ka visi laikmetīgās māklas pārstāvji ir frīki un vajag pasargāt pamatskolā iekonstruēto bērnu, nesamaitāt to ar visu šito brīvdomību un neestētiku
 
 
01 October 2014 @ 02:26 am
fucking me  
Bļaģ, šodien (kopš pamošanās) 5h mocīja kaut kas starp vēdergripu, sliktu dūšu un daudzām relatīvi īslaicīgām migrēnām (3-5 min garām). No sevis izdalīju tik daudz šķidruma, ka tagad rehidrējos, guļot vannā un sūcot asexual mohito. Bet man ir tāda sajūta, ka vemšana un caureja joprojām ir tur, un ka dzīvs esmu pateicoties pretvemšanas un pretcaurejas tabletēm, kas man, saprotams, nebija līdzi.
 
 
01 October 2014 @ 12:56 am
 
Paldies, ka dāvāji mums nožēlojamajiem cilvēkiem ideju par uzpīpēšānu, ak, visu vareais Evolūcij
 

līdz galam *neiztulkoti* baušļa panti:
Mūsu Evolūcij debesīs,
Svētīts lai top Tavs vārds

Lai nāk Evolūcijas  valstība,
Tavs prāts lai notiek
Kā debesīs, tā arī virs zemes.
Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien
Un piedod mums mūsu parādus,
Kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
Un neieved mūs kārdināšanā,
Bet atpestī mūs no ļauna,
Āmen!


Ja nebūtu cigarešu, mums nebūtu tik daudz pierādījumu, ka New World Order jau ir infitrējušās dažādās industrijās, ieskaitot valstu institūcijās, kas uzrauga šo industriju darbību. Tāpēc ar cigaretēm darīs visu, nokrāsos paciņas gaiši zilas, turpmāk tām nebūs vārdu, bet katrs brends atšķirsies ar citu ciparu tā vārda jeb nosaukuma vietā. "Man lūdzu cigaretes nr.2!" Bet reāli tās turpinās bāzt mums sejā gandrīz uz katra stūra - visos pārtikas veikalos, kur kasieres strādā aiz "modernās konveijera principa kases" galdiņa. Un tam blakus atradīsies cīgas. Cīgas, kas nogalina tevi un tavu veselību. "Lūdzu nepīpējiet tās, jo mēs esam valsts un drīkstam darīt tev pārci, kamēr tas ir mūsu interesēs, mēs uz paciņām uzrakstījām daudz lakoniskus variantus par to, kāpēc nevajadzētu smēķēt, bet lai tās cigaretes, kartoniem cigarets, tonnām cigaretes šajā plauktā, kam tu ej garām katru dienu, cearams, neatkgādinātu par to, cik sasodīti patīkami ir smēķēt. *puff puff pass*
 
 
01 October 2014 @ 12:33 am
 
Šodien iečekojās divi turki. Nebiju vēl beigusi pie sevis uzjautrināties, ka vienu sauc Alkan, kad izlasīju, ka otrs ir Burkan.
 
 
01 October 2014 @ 12:59 am
piektā kāja  
Kad es pirmo reizi tiku ar viņu iepazīstināta, vienīgais, par ko spēju domāt, bija tikai un vienīgi veiksmīga pasākuma norise. Rokā scenārijs, kabatā divi telefoni, kājas gurdenas no skriešanas dienas garumā, vārdu aizmirsu uzreiz un kādas tur sirdslietas, piedodiet, kādas simpātijas, ja jādomā par pagarinātājiem un norādēm. Otrreiz situācija bija ctrl a ctrl c ctrl v iepriekšējai, ar vienu mazu mazītiņu niansi. Šī nianse nu ir pārņēmusi manas domas, ienāk sapņos, nosēžas līdzās uz gultas maliņas un vieglprātīgi šūpo kājiņas. Tā liek man atkal justies kā vidusskolā, kad dienām ilgi biju spējīga analizēt vienu skatienu vai divus teikumus, fonā esot viegli paātrinātai sirdsdarbībai. Dažu stundu laikā mani pārņēma milzīgs apbrīns, ar kuru lielumā varēja sacensties vien pakāpeniski pieaugošā iekāre. Es iekšēji piesarku katru reizi, kad mēs pārmijām strupus teikumus par organizatoriskiem jautājumiem. Siekalojos par visu, ko un kā šis cilvēks sava darba ietvaros paveica, kaut arī, ņemot vērā, cik milzīgu summu mana darba vieta samaksāja viņa darba vietai, ir tikai normāli, ka viss tika izdarīts perfekti. Katru reizi, kad nejauši saskatījāmies, man bija pilnīgs "es eju pa ielu un tu man pretī nāc, ne to kāds mana, ne nojauš kāds" noskaņojums. Katru reizi, kad man viņam vai viņam man bija kas sakāms, es jutu pieaugošu tirpoņu kājstarpē. Par nejaušajiem un sprādzienus izraisošajiem skatieniem labāk vispār nesākšu runāt. Kaitinoši un uzbudinoši vienlaikus. Sākumā mēģināju tam visam pretoties, pēc tam sāku preparēt, nu vienkārši ļaujos un ceru izslimot kā iesnas. Nu, uznāca un pāries. Bet pagaidām nepāriet un man traucē fakts, ka tajā visā nav nekādas loģikas. Vispār nav. Man nepatīk, ka nespēju šīs nevajadzīgās simpātijas kontrolēt. Viņš ir tāds, nekāds, klusais ūdens līdzās tiem saviem kolēģiem - alfa tēviņiem, kuri pasākumā labprāt flirtēja kā gaisu elpoja, pat aci nepamirkšķinot. Nē, nu tur bija arī citi klusie ūdeņi, kas gan īpašs tieši šajā? Viņš ir nedaudz jaunāks par mani un mani dažādu iemeslu dēļ nekad nav uzrunājuši jaunāki vīrieši. Viņš izskatās ļoti kārtīgs un pareizs, tāds, kam uz ielas mierīgi varētu paiet garām. Tāds, kurš dzīvo savā Pļavnieku vai Imantas dzīvoklī, varbūt pat joprojām kopā ar mammu un vienmēr kārtīgi saloka savu apakšveļu pirms gulētiešanas. Un tomēr, pārņemtas ir manas domas un sapņi, es rakstīju, bet, saprotiet, nu jau šis klusais puisis, pašam to nezinot un manam draugam to nezinot, laužas arī manās seksuālajās fantāzijās. Es domāju par to, kāds varētu būt viņa loceklis, seksa laikā nosvīdusī mugura, plaukstu spēks, sagrābjot mani aiz matiem vai gurniem, spermas garša un domāju par to, cik daudz lietu es labprāt ar viņu izmēģinātu, miegā arī tās visas pamazām piedzīvojot. Lūdzu, kaut tikai tā nebūtu slavenā trīsdesmitgadnieku krīze. Tās tik ātri nepārejot, bet šobrīd man viss šis ir vajadzīgs kā sunim piektā kāja.
 
 
01 October 2014 @ 12:21 am
 
Darbs man tagad ir, uz laiku, bet tomēr. Toties sākas saprindzinājumi. Kāpēc es nevaru dabūt sievieti?
 
 
01 October 2014 @ 12:14 am
 
un vispār kāda man maziņa dzīvīte, taisni smieklīgi.
Tags:
 
 
skan: koop - in a heartbeat
 
 
01 October 2014 @ 12:08 am
 
Par to, kā čekot faktus internetā:
http://nyr.kr/Y3LE4j
 
 
30 September 2014 @ 11:58 pm
 
Ja apkārt ir jaunas/interesantas lietas, bērns jau nu neies nodarboties ar tādām muļķībām kā ēšana. Nākamreiz vairs tik dikti viņai ar pupu neuzmākšos, ja negrib, tad negrib. Pēc pavisam nelielas nosnaušanās automašīnā, viņa gan izdomāja man kārtīgāk paēst.
Ļoti priecājos, ka šodien bija iespēja paciemoties pie mammas ar vecākiem bērniņiem. Jauni pieredzes stāsti un noderīga informācija. Un tagad man ir saraksts ar rotaļlietām, kuras man Helmei tuvākajā laikā jāiegādājas.
(un vēl šodien atklāju, ka ir nopērkami cīsiņi ar normālu sastāvu, tādēļ turpmāk nekad vairs neko neteikšu par cīsiņu došanu bērniem)
+ šodien Helme pagaršoja bumbieri un kartupeli.
 
 
30 September 2014 @ 11:59 pm
 
vispār vienīgā lieta kas man patika, ja neskaita visu vizuālo izrādē bija novēlējums - meitenīt lai tev labs līgavainis, taisni nesen braucu trambūzī un palaidu tantiņu apsēsties un viņa man arī teica: meitenīt lai tev Dieviņš dod labu vīru. nu paldies.
 
 
30 September 2014 @ 11:46 pm
garlaicība, gleznas, bailes, pilsoniskā atbildība, uzmanies ko vēlies, apkure  
lielā ātrumā braucu no 4 stundu ilgā teātra ģenerālmēģinājuma, neskatījos uz čomski jo tur noteikti visādas rociņas mās uz alkoholu (vai arī nemās, bet es pati iešu) un uz pērnavas alberta stūra pamanīju kā 6 vīrieši spārda citus divus un tad aizskrien prom, paslēpos grīziņkalna krūmos un zvanīju ātrajiem, ātrie protams brauca 15 minūtes un es savās seksī zeķubiksēs vienkārši izskatījos pēc maukas ar riteni stūra krūmos, tikmēr sasistie jau paspēja uzrausties kājās, skumīgi samīļoties un katrs aizpīpēt pa cigaretei, vismaz džekam no ātrajiem, kas man atzvanīja bija tieši tāda vīriešu balss kāda man patīk.

kā arī domāju ka totāli jāuzmanās ko vēlies, es te nesen domāju ka varētu notievēt un šekureku tagad katru reizi kad apēdu kaut ko vairāk par knipucīti sāk sāpēt vēders, gaļu vispār neprasās tikai bietes, biezpienu, burkānu sulu. pie tam mājās jau kādu laiku ir pieslēgta apkure, kas ir vienkārši absurds, tik karsts ka jāstaigā plikam, bet kur mani džemperi, kur manas vilnas zeķes un tēja un viss cits kas piedien rudenim?
 
 
30 September 2014 @ 11:43 pm
 
Biju Akurātera muzejā, necila, pārāk mūsdienīga fasāde, bet iekšā burvīgs sienu, griestu panelējums, koka gaismekļi diezgan ārprātīgi un visas tās memoriālās mēbeles un mākslīgie ziedi, kas mijas ar parastas tintnīcas sadzīves lietām un paradumiem. Neticams augstās domas un prastuma apvienojums.
Bet Pārdaugava? Pārdaugava katram sava. Un ne jau rajonā ir stāsts, stāsts ir katrā pašā, kā nu kurš saredz savu telpu.
 
 
30 September 2014 @ 11:35 pm
 
jaunajā gotham seriālā kaķusievietes meitene ar zaļajām acīm. nu nu. tiešām feifere. tikai jauniņa.
 
 
30 September 2014 @ 11:28 pm
 
pirmo reizi mūžā biju tik tuvu aizmigšanai izrādē. nekaunīgi izvilku telefonu, lai palasītu cibu un pamostos. tā es sevi ceļu no rītiem.
es gaidu, kas ar to izrādi notiks. vai kāds būs tik drosmīgs atkārtot daugavu.

aktieri nav pelnījuši nenosmieties provinciālajos farsos.
 
 
30 September 2014 @ 11:18 pm
Meitenes, nečurājiet kāpu krūmiņos Jūrmalā!  
Tur lūriķi slēpjas aiz kokiem, aiz kokiem, pretīgi glumi slimi rāpuļi.
 
 
30 September 2014 @ 04:17 pm
 
Kam pieder SIA "Apostrofs"?
Saskaņā ar Lursoft datiem - 50% pieder Liānai Bokšai un otri 50% - Jānim Ogam; abi ir arī valdes locekļi šajā uzņēmumā.

Starp citu, tas tabulā minētais projekts "Skatiens" - šajā CD Liāna Langa ir ierunājusi savus dzejoļus (lai gan tur ir arī vēl daži, kuri dzied tautasdziesmas un muzicē).

Kas ir Jānis Oga? Jānis Oga ir Latvijas Literatūras centra un apgāda "Mansards" direktors, kura iesniegtos projektus (Latvijas Literatūras centra vārdā) VKKF ir atbalstījis ar 196,427.00 LVL + 99,000.00 EUR laikaposmā no 2008. līdz 2014. gadam un tādējādi Ogu Jānis ir vinnējis arī pirmo vietu kā finansējuma ievācējs. Arī "Mansardam" nav gājis pārāk slikti - literatūras konkursos "Mansards" ieņem piekto vietu kā VKKF finansētākā organizācija laikaposmā no 2008. līdz 2014. gadam.

Just business.


http://klab.lv/users/mazeltov/2280726.html
 
 
30 September 2014 @ 11:14 pm
 
es zinu, ka tas nav racionāli, bet man ir tik ļoti bail no rītdienas miķeļdienas dārziņā ar online režīma "darbiņu" gatavošanu un tai sekojošu izstādi/konkursu, ka nupat tik ilgi sēdēju pie dažādiem dārzeņiem un ogām, ka pagatavoju bumbiervīru un izdomāju gatavot arī rotu komplektu - krelles un aproci.
jūtos sagatavojusies pārbaudījumam.
 
 
30 September 2014 @ 11:12 pm
Jaunā panna.  
No vakardienas uz rokas ir kurkuļa formas apdegums.

Un
vienmēr laicīgi jāatceras apgriezt nagus, pirms sevi saskrāpēju izskrāpēju uzplēšu līdz asinīm.

Aizmirsu.

Zem ādas.. zem ādas, tas kas ir zem ādas nevar būt, ka tas ir mirstošs.
 
 
30 September 2014 @ 10:18 pm
 

Manā dzīvoklī jau kādu laiku ir pieslēgta apkure un vakaros ir tik karsts, ka īsti nav ko elpot, tāpēc sāku turēt vaļā logus. Nebija ilgi jāgaida līdz istabas bija pilnas ar odiem. Tā kā enciklopēdijās biju lasījis, ka odu kodumi nav kaitīgi un ir pat veselīgi (tie attīra asinis no toksīniem) par odiem nedaudz priecājos. Mana pacifista labvēlība vainagojās ar to, ka tiku pilnībā sakosts. Plaukstas un pirkstu kauliņi niezēja visvairāk. Diezgan sašutis un neizgulējies nolēmu nopirkt pretodu lampu. Ar nepacietību gaidīju nakti, ieslēdzu lampu un atkal priecīgs devos gulēt. Šoreiz odi nebija. Biju jau aizmidzis, kad no slēpņa zilās lampas gaismā vairāki odi uzbruka un sagoda man acu plakstiņus (pēc šī nepatīkamā incidenta turpmāk dodoties gulēt acīm priekšā novietoju dažādus aizsargus – šalles, t-kreklus, dažkārt arī dvieļus).

No rīta zvanu Ervīnam, un saku, ka laikam meklēšu citu dzīvokli, kurā nekurina un nav odi. Ervīns savā mierā man iesaka nopirkt odu plāksnītes, kuras nogalinās odus. Jāsaka, ka paranojas mākts apšaubu Ervīna teikto un konsultējos arī ar ģimenes ārstu, kurš kategoriski aizliedz pirkt kaut kādas plāksnītes. “Ja tās nogalina odus, tās nogalinās arī tevi!” viņš man saka un iesaka doties uz aptieku pēc zvaigznītēm.
Tagad sasmērējies guļu un odi met man ar līkumu. Vēl viens veiksmes stāsts no dzīves.
 
 
30 September 2014 @ 03:12 pm
 
Jūs jau klausāmgrāmatu nopirkāt?



+ vēl Apostrofs saņem atbalstu par klausāmgrāmatu "Aivars Neibarts. Bumbulītis un Ņukucītis", Apostrofs, SIA, projvade: Baiba Koemeca summa: 2108.41 Ls (3,000.00 EUR), 2014. gads.

"Izdevniecība „Apostrofs" dibināta 2008. gadā ar nolūku veicināt literatūras un izglītojošu sacerējumu pieejamību bērnu un pieaugušo vidū, izdodot audio grāmatas sērijā „Klausāmgrāmata". Tās domātas aktīviem un inteliģentiem literatūras interesentiem, kuri grāmatas labprāt lasa un klausās." (no šejienes: http://www.easyget.lv/kultura/read/31288/ )
Tags: