19 December 2014 @ 09:44 pm
 
ja tā padomā, tas, protams, nav sevišķi pārsteidzoši, bet visās islandiešu filmās spēlē viens un tas pats aktieris
 
 
19 December 2014 @ 09:30 pm
msk depo un šausmīgā/patīkam;a  
Biju jau aizmirsis, kā grupa (mēs) varam nospēlēt tik drausmīgu koncertu brīdī, kas prasa pretējo - bija atnākuši, manuneciloprāt, priekš konkrētā kluba diezgan daudz cilvēki, no kuriem daudzi, iespējams, alka dzidēt. Jāatzīst, ir kauns, ka pieņēmām (niecīgo, bet tomēr...) honorāru pēc nospēlēšanas.

Toties bija ļoti patīkami satikt [info]dooora. Viņš ir ļoti krietns cilvēks. Es zinu, ka kaut kādiem (negribu minēt konkrētus jūzerus, jo tas nav nepieciešams) cilvēkiem vai pat cilvēku grupām viņš (tāpat kā es un kās cits Jānis) noteikti nepatiktu (ja vien netiek izmantots the power of persuation and the skill of speech). Viņš atstāja tiešām sweet iespaidu (no homo, hehehe), pacienājot mani diezfkārtīgi brīdī, kad tas bija ļoti nozīmīgs solis, manas perspektīvas. Jā, es nemaz neiedziļināšos viņa personības sķautņu aprakstā. Tas nav nepieciešams.

Es ļoti priecājos par visiem tiem, kuri kaut kāda iemesla dēļ netika uz koncertu. God bless you! Un reizē priecājos par visiem, kuri ieradās, jo, sasodīts, es TIK SEN nebiju saticis kadus pāris cilvēkus, ka daži bija tik ļoti mainījušies (izskatoties tik ļoti labi, ka biezā šokā par to vienkārši ar savu uzmanības un tās pastiprinātu pievēršanu vienkārši nogalināju; tādējādi, īsti negribot to, man nācās pavadīt ar viņiem pārāk ilgu laiku, paralēli tādējādi nepavadot ar citiem tikpat jaukiem vai pat jaukāiem cilvēkiem laiku - paradokss kaut kāds, kad sakrīt tā [man nekad tā nebija bijis, godīgi sakot], ka gandrīz visi kaut cik nozīmīgie [labi, ne tuvu "visiem"] atrodas vienās premisēs).

Vel es gribēju pateikt, ka sūdigs koncis. Jā.
 
 
19 December 2014 @ 08:07 pm
Viss tik pēdīgs  
Work hard, play harder!
Trešdien viss sākās ar darba Ziemassvētku pasākumu, kas bija ļoti foršs un omulīgs; promejot visi dabūja dāvanu, kas izrādījās dāvanu karte no piedarba gadžetu un elektronikas veiča - piemetu arī savu piķi un nopirku ārējo cieto disku foto un video glabāšanai, lai ir ko vecumdienās rādīt saviem desmit suņiem. Ceturtdien atkal kopā ar tuvāko kolēģi un priekšnieci gājām atvadu vakariņās uz tuvējo restorānbāru, kur es reāli žūrfiksoju, jo sākumā saplēsu glāzi un pēc tam arī švecturi. Savukārt šodien man bija pēdējo aliņu saskandināšana ar džekiem, beibēm, apskāvieni, labi vārdi, trīsbuču bučas, bet, pats galvenais - pēdējie ping-pongi un mēs rāvām vaļā riktīgi pa nopietno - visi elsa un pūta un neticēja, ka es pa kluso netrenējos. Bet nu talantu jau nenodzersi.
Tagad mazgāju pēdējās netīrās drēbes, lai paspētu aizskriet visu izžāvēt; soma sakrāmēta, bet kaut kā pārāk liela izskatās, lai gan ļoti ceru, ka ierakstīsies 23 kilogramos un nebūs nekas prom jāsviež.
Savukārt rīt mans dienas grandiozais plāns ir paspēt uz visiem vilcieniem un tad atlikušo dienu pavadīt zvaigznītē, mēnestiņā, svecītē un vēl visādi citādi viesnīcas dubultgultā, noskatīties visus kanālus pa TV un, pats galvenais, noskūt kājas. Un tad. Tad svētdien sēdīšos gulbītī, kaut nu turētos gaisā un pārāk nekratītos.
 
 
19 December 2014 @ 08:30 pm
 
Tā, nu man arī asins analīzes ir kārtībā. Vienvārdsakot, saliekot visu kopā - asins ainu, redzi, spiedienu, sirdi, esmu vesels kā zirgs... pat kā kumeļš, un dzīvošu vēl vismaz 100 gadus. Pilnīgi žēl būtu tādu materiālu nolaist podā. Nezinu, moš kļūt par olimpieti?
Tags:
 
 
19 December 2014 @ 07:30 pm
 
Šodien esmu bizojusi tā, it kā man sviltu zem astes. No rīta braucu uz centru, pa ceļam nopirku Lauvam divas pidžamas un ilgi skatījos uz milzīgu plīša pandu (bērnībā manai māsai ļ. patika sēdēt klēpī milzīgam lācim... Un Lauvam patīk pandas... Bet šo es pirktu tikai ar paša Lauvas akceptu, jo pirkt MILZĪGU pandu par 50 eiro uz dullo būtu pilnīgs neprāts), aizbraucu uz centra bibliotēku, nodevu grāmatas, aizgāju uz Zvaigznes grāmatnīcu, piecu minūšu laikā nopirku divas grāmatas brālim (dzimšanas un vārda dienā) un trīs - Lauvam, apmierināti paklapēju sev pa plecu par lielisku plānošanu, aizbraucu atpakaļ uz Ķengaragu, apmaldījos (es nevienā citā rajonā tik bieži neapmaldos; mana rajona ģeogrāfija nebeidz mani pārsteigt atkal un atkal), visbeidzot atradu Ķengaraga bibliotēku, paņēmu pasūtītās grāmatas, paēdu Krievu Lido, pa ceļam uz mājām nopirku simboliskas dāvanas ģimenei (nerakstīšu, jo ģimene var izlasīt, bet atkal apmierinati klapēju sev pa plecu, atjozu mājās un aizmigu (šī droši vien bija vislaimīgākā dienas daļa, lai gan es nesūdzos par pārējām). Pēc nepilnām divām stundām pamodos, joprojām laimīga, aizgāju uz pastu, izņēmu paciņu, pajokoju ar tantiņu rindā ("kas pēdējais? - "es!" - "nē, tagad jau es!"), paņēmu bērnu no bērnudārza; pagonkojām pa āru, pagonkojām māju (patiešām gonkojām - mums abiem bija stūres, mēs skrējām un izdvesām dažādus "rrrrrrr"), sakrāmēju bērnam somu, atdevu tēvam un pamāju abiem "atā-atā".
 
 
skan: Little Mix - Word Up
 
 
19 December 2014 @ 06:42 pm
 
wow
At this level, it matters little what Obama wants or what Russian President Vladimir Putin thinks.
amērikāņu cereušņiki dodas ciemos pie krievu cereušņikiem

mellā mellā kabinetā pazemē, melnās saulesbrillēs ar vadiem ausīs un pasaules karti uz matētā galda...
 
 
19 December 2014 @ 06:17 pm
Kopsavilkums.  
Šis ir bijis smags gads. Nāves, šķiršanās, pieviltas cerības, izmisums, kara bailes, skumjas, depresija, izmisums, vilšanās. Cilvēki iedomīgi, augstprātīgi, sveši, nosodoši, liekulīgi, sirds ļauni. Vietas nomācošas, skumjas, pamestas, pārlieku šauras. Atziņas- nekad, nekad nevērtēt cilvēka sirds tīrību par pamatu ņemot savu, tad nākas ciest, tad nākas vilties.

Nākotne? Plūdīšu vadoties pēc iecerēm. Atkal vilšos, cietīšu, iepazīšu cilvēku dabu un vājības.
 
 
19 December 2014 @ 05:46 pm
pusaudzis  
un tagad pusaudzis gatavošot vakariņas... iecirst stenderē robu vai kā
 
 
19 December 2014 @ 05:36 pm
 
šodien jāsavāc mantas un jāmēģina vēl sakārtot pakšus. 1dien lielā iepirkšanās un eglītes meklēšana, 2dien jau ēst gatavošanas procesi.
nekādu ideālo tīrību jau nu nepanākšu, bet vismaz varētu sakrautos stūrus iztīrīt lai nav nezcik sena bardaka sajūta.
 
 
19 December 2014 @ 05:30 pm
 
Mīļās meitenes, kad pie jums uz darbu atnāk fotogrāfs, lai ar savu platleņķa objektīvu uztaisītu grupas bildi, nekādā gadījumā nestājieties malā!
Nemīļās meitenes, stāviet vien maliņā! LOL!
 
 
19 December 2014 @ 05:26 pm
 
Tie, kas komentē procesus no akdēmiskajām pozīcijām, iespējams, neliekuļo, atgādinādami, ka vajagot izvairīties no vispārināšanas un diagnožu uzstādīšanas sabiedrībai, jo trūkstot pētījumu, vai arī tie esot pārāk šauri, un ka nedrīksot par "visu sabiedrību" spriest pēc interneta komentāru kvalitātes, mediju patēriņa rādītājiem un arī ne pēc personīgās pieredzes no sava šaurā paziņu loka skatupunkta. Neliekuļo tādā ziņā, ka katrreiz to atgādinādami, viņi netieši norāda, ka tādas sabiedrības nemaz nav. Ir dažādu izvēļu un viedokļu mijiedarbība (un troļļi), bet sabiedrības nav. Tāpēc tai nemaz nevar būt viedokļa un interešu, ar kurām tad katram vienam vajadzētu rēķināties vai nerēķināties.
Par troļļiem runājot, līdz nesenam laikam neviens trollis šo vārdu uz sevi neattiecināja, jo nesaprata tā nozīmi, vai arī - ja saprata, tad vēl jo vairāk to neattiecināja uz sevi. Bet tagad ir atradusies viena vienīgā troļļu definīcija, ko viņi paši aktīvi izplata un ko atbalsta akadēmiskie komentētāji - troļļi ir tie, kas to dara par naudu, lai izplatītu propagandu, tāpēc es tas neesmu, urā!
 
 
19 December 2014 @ 04:18 pm
 
"darbiņā":
ielej prosecco vēl pirms rīta kafijas un datora ieslēgšanas,
oficiālo zsv dāvanu ietinamo papīru rotā zīmējumi ar sniegavīru seksu. Piemēram, briedītis Rūdolfs sūkā sniegavīra burkānu. Priekšniecība sajūsmā, es arī.
 
 
19 December 2014 @ 04:42 pm
neatvadotiers  
 
 
19 December 2014 @ 03:34 pm
 
sarežģīti un diskomfortabli sabiedrības margināļu mīlas stāsti ir viens no maniem mīļākajiem kino žanriem (kā man bērnībā patika aklā Žiljeta Binoša mīlētājos no jaunā tilta!). Šis bija lielisks veids, kā apmierināt savas alkas pēc krīpīgiem mīlstāstiem: http://www.imdb.com/title/tt2534648/
 
 
19 December 2014 @ 03:45 pm
 
Ceturtais arī šodien jau klāt. Četri zobi divās nedēļās. Tagad gan lūdzu man nelielu atelpu dodiet.
 
 
19 December 2014 @ 03:22 pm
 
sēdēju ar E japāņu kafejnīcā, ēdām ūdonus, viņš ar mani mīļi runājās - franciski un latviski - un man negribot ir jārezumē, ka šis bija interesants gads. jo tieši gads tūlīt būs pagājis, kopš Ingmārs aizbrauca uz Beļģiju, un mums sākās visas tās ciešanas, trūkums, bailes un sadzīves sūdi. tie ilgi krājās lielā kaudzē un tad kā tetrī uz gada beigām noīsinājās. atēdušies lēto līniju nagetus un noplēsuši pēdējos apavu pārus, mēs beidzot varam atkal kaut ko atļauties, piemēram, pasēdēt kafejnīcā un ieēst ūdonus. visi "mazie sapņi" (par norasojušu alus glāzi āra kafejnīcā, teātra biļetēm, beļģu šallēm, dutchbaiku, plateau tournant un ryanair atgriešanos Briseles maršrutā) ir piepildījušies. pat ja bez tā visa varēja arī iztikt, tomēr man sāka kļūt morāli mokoši nezināt, vai un vai vispār kādreiz es varēšu atļauties "dzīvot kā cilvēks". tagad zinu, ka varu, un uz to var atkal pajāt. īstenībā jau lielākais atbalsts bija no Reiņa, Riharda un Tējas. viņiem arī manas lielākās bučiņas!
 
 
19 December 2014 @ 03:35 pm
 
un vispār, kas tā par lietu. kāpēc vēl nav par oficiālu kļuvis grafiks, kurā ofisa planktons piektdienās darba vietu pamet 16.00?
 
 
19 December 2014 @ 02:27 pm
 
(neticīgi skatoties tukšajā pastkastē) Pag', viss? Klusais un gaišais gaidīšanas laiks ir beidzies un var atviegloti uzelpot?

Anbilīvabl.

P.S. Ā, toties urbj, OK.
 
 
: Da fuq?
skan: Wu-Tang Clan / Crushed Egos
 
 
19 December 2014 @ 02:23 pm
 
taisījos rakstīt gada mas, bet tas sanāca baisi skumīgs, un sanāca, lūk, kas.
Tags:
 
 
19 December 2014 @ 12:28 pm
 
 
 
skan: Kas ir Ziemassvētki? - Knīpas & Knauķi