Labi, parunāsim par kaut ko, kas nevienu neinteresē.
Kā jūs varbūt zināt, man ir īpaši labvēlīga attieksme pret Jehovas lieciniekiem. Saprotiet pareizi: man pret šo grupu nav ne mazāko simpātiju. To iespēju, ka viņiem kādā pārdabiskā kārtā varētu būt Patiesība, varam atmest uzreiz; domāju, man te nav jātērē laiks skaidrojot, kāpēc JL nekādi nevar būt Jehovas izredzētā organizācija, kas sagatavo ceļu Jēzus otrajai atnākšanai. Es varu, bet noedomāju, ka kāds te pieļauj šādu iespēju. Tātad, ja atmetam pretenzijas uz Patiesību, pāri paliek totālitāra pastardienas gaidītāju sekta ar dīvainu teoloģiju. Es neapsaukājos, bet konstatēju faktu: viņi tik tiešām kuŗu katru dienu gaida pastardienu un sagaida, ka jau rīt var pašķirties debesis un baltā zirgā no padebešiem nojāt Jēzus. Un totalitāri viņi arī ir: viņi kontrolē pilnīgi visas savu biedru dzīves jomas. Dažās jomās tas ir pašsaprotami -- nu tur ģimenes dzīve, seksuālitāte, ārējais izskats -- kas tā par reliģiju, kas ļauj saviem sekotājiem pisties tā, kā viņiem tīk, un nēsāt krekliņus Hail Satan? Dažās jomās viņi iet tālāk par vidusmēra reliģiju -- piemēram, JL tiek ļoti mudināti neiegūt augstāko izglītību. Un dažās jomās ir kaut kāds pilnīgs vājprāts, reti kuŗa reliģija līdz tam aizdomājas.
Bet lai jūs tas nemulsina! Tātad viņu organizācija ir totālitāra sekta, no kuŗas visiem būtu jāturas pa gabalu, protams. Taču paši Jehovas liecinieki parasti ir ļoti jauki, likumpaklausīgi un vispār paklausīgi cilvēki -- vai nu tāpēc, ka sekta viņos šo paklausību iedzinusi, vai tāpēc, ka šādi cilvēki ir tendēti iestāties sektā. Te vietā piebilst, ka liela daļa JL reliģijai pievienojas paši; viņiem galīgi nav kā mormoņiem, viņus nemudina sadzemdēt nez cik jaunu reliģijas sekotāju, drīzāk otrādi. Tātad lūk, pret šiem jaukajiem ļaudīm, kas turklāt savai reliģijai pievienojušies brīvprātīgi, nevis bērnības smadzeņu skalošanas ietekmē -- pret tiem man ir īpaši labvēlīga attieksme.
Bet ne par JL likumpaklausību es te nācu runāt. Redziet, skatoties uz JL darbību, brīžam nav skaidrs, kas viņi ir -- reliģiska organizācija vai nekustamo īpašumu kompānija. JL ļoti iespringst uz nekustamajiem īpašumiem. Laikam citādi nevar: kaut kā taču sektai nauda ir jāpelna, kāda tad no sektas jēga, ja viņa nepelna naudu. Bet, tā kā JL ļoti mudina neiegūt augstāko izglītību, viņi parasti nav turīgi ļaudis, kas varētu maksāt lielu desmito tiesu. Un JL nemaz nav desmitās tiesas, cik sanāk, tik ziedo. Tā nu viņi pelna naudu kā normāls nekustamo īpašumu attīstītājs: nopērk nekustamo īpašumu, attīsta to un pēc tam pārdod.
Nu labi, ar "normāls attīstītājs" es nedomāju normāls attīstītājs, es domāju attīstītājs, kas pieturas pie puslīdz atpazīstamas biznesa shēmas. JL ir savas īpatnības, kas viņus šķiŗ no normāliem attīstītājiem. Un proti: normāls attīstītājs mēdz būvēt ar konkrētu mērķi, viņiem nebūs tā, ka ieplāno benzīntanku, bet uzbūvē daudzdzīvokļu māju. Vismaz tad, ja viņi nebūvē kaut kādās teritorijās ar ierobežojumiem, nu tur kāpu zonā vai tamlīdzīgi, tad gan būvniecības laikā mērķi var pamainīties.
Savukārt JL nedrīkst būvēt ne dzīvokļu ēkas, ne benzīntankus. Kā tas izskatīsies, "brāļi un māsas, palīdziet uzbūvēt Jehovas benzīntanku"? Nē, visam, ko viņi būvē, vismaz kaut kā jābūt saistītam ar Valstības darbu. Valstības zāles var būvēt, kongresu namus var būvēt, administrācijas ēkas var būvēt -- un pēc tam to visu var pārdot kādam, kas to jau pēc tam pārbūvē par kaut ko citu. Pārbūvēt Valstības zāli par kafejnīcu ir daudz vienkāršāk, nekā uzbūvēt kafejnīcu no jauna.
Turklāt JL ir pieejams ļoti slikti apmaksāts un ļoti labi motivēts darbaspēks. Īstens Jehovas liecinieks tiek mudināts darīt pēc iespējas vairāk Organizācijas labā un pēc iespējas mazāk kaut kā cita labā. Tā nav reliģija, kas rīkos kristīgo uzņēmēju vakarus; JL nemudina cilvēkus kļūt par uzņēmējiem, politiķiem, ārstiem un vēl ko ne un tādā veidā nest Jehovas vārdu ļaudīm. Nē, JL mudina cilvēkus stāvēt uz ielu stūŗiem ar bukletiem "Kāpēc Dievs pieļauj ciešanas?" un tādā veidā nest Jehovas vārdu ļaudīm. Un visvisvislabākais iespējamais veids, kā JL var darboties Organizācijas labā, ir strādāt šajā Organizācijā. Jauni, neprecēti un dedzīgi ļaudis tiek mudināti pieteikties darbā Organizācijā un, ja viņus pieņem, tad viņi sāk tur dzīvot un darboties Jehovas valstības celšanā.
Ko viņi tur dara? Agrāk milzu uzsvars tika likts uz literatūras tulkošanu: vēl pavisam nesen JL bija ļoti rakstoša reliģija. Tagad literatūras tik daudz vairs nav, un tagad brāļi (pārsvarā brāļi, māsas mazāk) tiek mudināti piedalīties Jehovas valstības celšanā šī vārda vistiešākajā nozīmē: lūk, eji, cel Valstības zāles. Darbinieki, kā minēju, ir ļoti motivēti, jo viņi nestrādā cilvēkiem, viņi strādā Jehovam -- un ļoti slikti apmaksāti. Organizācija nodrošina vietu kopmītnēs, ēdienreizes, regulāru smadzeņu skalošanu un nelielu pabalstu. Tas tik tiešām ir pabalsts, nevis alga; īsti ciparus nezinu, bet runa ir par ļoti maziem simtiem, pusotru, varbūt diviem.
Un tas notiek šepat Latvijā. Agrāk Rīgā bija vismaz septiņas Valstības zāles, viena no tām ikurāt pie manas mājas (tā arī es sāku interesēties par viņu nekustamā īpašuma tirgošanas paradumiem). Tagad četras ir slēgtas un pārdotas, arī tā pie manas mājas, un palikušas veselas trīs. JL vadība, lūk, izdomāja, ka nav lietderīgi, ja vienā Valstības zālē sanāk tikai dažas draudzes; nav šaubu, ka piebāztāka Valstības zāle būtiski veicinās Valstības darbu. Tāpat nav nekādu šaubu, ka tad, ja Organizācijai atkal savajadzēsies vairāk naudas, ar lielu sajūsmu tiks uzceltas jaunas Valstības zāles, lai katrai draudzei ir sava, un pēc kāda brīža atkal ar tādu pašu sajūsmu pārdotas. Tāds, lūk, Jehovas svētīts nekustamo īpašumu bizness.
Beigās piebildīšu vēl vienu jestru detaļu. Agrāk Jehovas lieciniekiem Valstības zāle bija arī Torņakalnā, bijušajā kinoteātrī. Tad apvienoja draudzes un pārdeva, jo kāpēc ne. Un zināt, kam pārdeva?
Neliela atkāpe. Jehovas liecinieki, protams, ir ļoti pret visādiem burvjiem un maģiju. Viņu reliģija ir ļoti māņticīga un apgalvo, ka pat tādas it kā niecīgas lietas kā, nez, koka sūdiņi ar latvju zīmēm noteikti piesauks ļaunos garus. Jā, viņi tic reāliem ļaunajiem gariem, kas to vien dara, kā skraida apkārt pa zemi un meklē kādu, kam uzbrukt. Es tak teicu, ka tā teoloģija ir dīvaina.
Un, protams, visādi Hariji Poteri, burvju mākslinieki un triki arī ir nēnēnē. Atkal, šī nav reliģija, kur būs kristīgie iluzionisti; viņu izpratnē kāršu triki ir aicinājums ļaunajiem gariem ienākt viņu dzīvēs. Ja tu esi iluzionists un gribi pievienoties Jehovas lieciniekiem, tev jāmeklē cits darbs, bet savi iluzionistu loriņi jāsadedzina. Pārdot nedrīkst, jo tā nauda, ko tu par viņiem dabūsi, arī būs ļauno garu apsēsta.
Tātad viņi pārdeva iluzionistiem, kas tur taisa Maģijas muzeju. Jo lieciniekiem ir vieni likumi, bet Organizācijai citi, viņiem tā nauda ļauno garu apsēsta nebūs.
Jāteic, protams, Maģijas muzejs ir daudz lieliskāka doma par Jehovas liecinieku Valstības zāli. Un arī savai piemājas Valstības zālei es novēlu atrast kādu labāku pielietojumu, citādi stāv tāda tukša. Bet te nekas interesants nebūs, nekādu Maģijas muzeju neviens necels, labākajā gadījumā būs Maxima ar vienu X.
Tā ja.