aktivitāšu liste tuvākajam laikam:
19.04. jābrauc eckursejā uz Ziemeļlatviju;
20.04. 11:00-13:00 uzstāšanās ar Saviešiem Oleru muižā, 14:00 uzstāšanās ar Saviešiem Rūjienā;
21.04. uz jūru(?);
22.04. meteorītu lietus;
25.05. Ūsiņdienas pasākums stallī;
26.04. Orientēšanās sacensības ar zirgu;
29.04. saules aptumsums (redzēt nevarēs, gan jau varēs sajust);
1.05. Tesa, Anna Kijevā un citas grupas Ādmiņu ielas mēģu telpā (koncis par godu Kritiskajai masai);
4.,5.05. trešās kāzu jubilejas brauciens uz Gulbenes pusi;
10.05. Tesa Jelgavā;
17.05. vārddienas ballīte dārzā(?);
24.05. Anna Kijevā Miera ielas svētkos;
29.05. Pēterbaznīcā Pētera Vaska koncerts;
30.05. Tesa Liepājā;
1.06. ar draudzenēm no zirdzinieku vides brauciens uz Mežavairogu patversmi staidzināt suņus.

8 paredzēto stundu vietā nostrādāju 11, ar to arī diena ir beigusies, jo galvā un kājās gurums. Glāzē mani uzmundrina doooras atvestā dzimtenīte ar ledu un citronu, un es šķirstu mūsu viesnīcas konkurentu lapu, apdomājot, vai nevajadzētu pieteikties pie viņiem darbā. Netīšām tieši uzgāju, ka viņi meklē recepcionistu, bet diemžēl arī nakts maiņām, ko es nē.

Tajā pat laikā Radio Brīvā Eiropa meklē video montieri ziņām, kam es īsti nekvalificējos, bet nu jā..

Vajadzētu šito apkalpošanas darbu mest pie malas, ne? Šodien pārmiju dažus vārdus ar mūsu kompānijas lielāko entuziastu, kurš atnāca pirms 1,5 gadiem ar grandioziem plāniem visu vērst par labu; ir jocīgi un ļoti saprotami redzēt šo kolēģi ar pelēku sejas krāsu un neizgulējušos skatienu, bālu un nerunīgu - pretēji tam, kāds viņš atnāca. Tādi mēs visi tur - zombiji. Un tieši šī īsā saruna, kuras laikā kolēģis skumji pažēlojās, ka cenšas neizdegt, bet, acīmredzami, tas jau ir noticis, mani šovakar pamudināja atvērt konkurentu lapu. Ja nu citur zāle ir zaļāka?

Bet nav, vai ne? Kāpēc no vienas viesnīcas iet uz citu, ja kopumā šis darbs mani vispār neinteresē? Tik vien kā pakaitināt - hē hē, es aizgāju citur!

Ļoti negribas rīt uz darbu. Viesnīca ir pilnīgi nobukota, istabas līdz ūkai pilnas. Gan jau kāds viesis izdomās pamainīt gultu dormā, un tad vakars beigsies ar to, ka kaudzītei cilvēku nebūs kur gulēt. *nopūta*
*nopūta vēl viena*

Braucu mājās pa tādu patumšu ieliņu, precīzāk sakot, mierīgi čunčināju ar ātrumu pavisam nedaudz virs 40, priekšā tāpat pagrieziens asāks, tāpat būtu jāsamazina ātrums. Un tad pēkšņi pārbijos, jo pretim brauca velosipēdists bez jebkādiem atstarotājiem. Labi, ka ātrums neliels un pamanīju to idiotu.
Godīgi sakot, gribējās izkāpt un sadot pa muti!

Vienas draudzenes man te dzemdee, citas saderinaas, a es izduuru auss viduu piirsingu vakar un shausmiigi apmierinaata ar sevi un sasniegto. Tikai uz labaas puses paaris naktes nepaguleeshu.

kafejnīcas dzīve ir pārsteigumu pilna. šodien vajadzēja slēgties 10os, ap pus12iem aizgāja pēdējie klienti. un arī tikai tāpēc, ka bārmenis iespītējās un neļāva man palikt vienai, būtu strādājuši vēl.

tagad - alus, klusums, Trusis un the Layover

priecīgas Lieldienas!


ps ir ļoti jocīgi sēdēt bārā tumsiņā vienai

kad mājās nekā nav, bet gribas kaut ko saldu un garšīgu, tad...
...ņem vienu mazu avokado, vienu banānu, šļuku auzu piena, 2 tējkarotes svaigi maltu linsēklu, 2 tējkarotes čia sēklu, 2 ēdamkarotes medus, trešdaļcitrona sulu, vairākas tējkarotes kakao un visu kārtīgi sablendē. sadala divās porcijās un pārkaisa ar drupinātām kakao pupiņām un mellenēm (vai ķiršiem!!!) no saldētavas.
ēd.

Nu ko, jāieliek kāds sēlfijs?

( ... tālāk ... )

turpinot rubriku "mana pirmā reize" jāziņo, ka šo brīdi bija jāgaida 5 mēneši ar mazu astīti. gandrīz pusgads. šovakar es trāpīju uz alko reidu un pirmo reizi mūžā pūtu policista sniegtajā trubiņā. vispār gandrīz vai ne sveiki, ne arī attā. iepūtiet, varat braukt.

Iedzeeru unpy rumu, sapampa labaas rokas pirksti. Norunaats tas rums kaut kaads.

pēc lekcijas pasākuma moderators izņēma puķu pušķi no vienīgās vāzes, kura atradās uz skatuves un pasniedza man.
Es biju pirmā runātāja... tur palika tukšs trauks ar sažūpotu viegli miglainu ūdeni
Puķes palūdzu ielikt vāzē bārā, kamēr ēdu un sagremoju pēdējo dienu notikumus
Tur arī aizmirsu tos...
ceru, ka Kāds tos vakara gaitā izņēma no vāzes un pasniedza Kādai

Tāds pozitīvais loks sanāktu.

šodien notika brīnums - man labi gāja VIDā. man parasti ir vairākus mēnešus jāsaņemas, lai iesniegtu gada deklarācijas attaisnoto izdevumu atgūšanai, jo jebkura saskarsme ar VID manī rada bezcerīgi kafkīgu pazemojuma sajūtu. un vēl tās mūžīgās rindas. šodien - rindā priekšā tikai viens cilvēks un apkalpojošā ierēdne, lai arī nesmaidīja, bet vismaz bija iecietīga un nedusmojās par kļūdu, ko biju pieļāvusi aizpildot deklarāciju - mierīgi palīdzēja izlabot (man ir gadījies, ka līdzīgi sīkas kļūdas dēļ triec nost no lodziņa un pēc tam no jauna jāsēž rindā).
iespējams VIDā viss ir otrādi un uz turieni tieši vajag doties starpaptumsumu un traku pilnmēnešu periodā.

Tie maratonistu bariņi, kuri vienpadsmitos vakarā ik pa brīdim izpeld uz Āgenskalna tumšajām ielām, izskatās ļoti sirsnīgi. Bet mani absolūtie favorīti ir tumsā skrējēji ar lukturi pie pieres, tērpušies melnā pieguļošā skrienamtērpā. Tādi Āgenskalna ūdenslīdēji.

Kaut kas nedaudz īpatnējs ir apstāklī, ka suņu barība veikalā maksā ap 6EUR/kg, aber cūkgaļa - ap 3EUR/kg.

Poll #20031
Open to: All, results viewable to: All

Tātad zaķauši vs. žagariņi. Un tu kā tos sauc?

pierijos un tad māsa sāka zāģētm, ka jāiet skriet (tā vienmēr!!). šoreiz daudz nedomājot, piekritu (jo, ja sāk domāt par to, ka pilns vēders, ka kaklā kniešās jau otro dienu un tml huiņu, tad ir vakars un mierā bērziņš), bet ar to jau manas ciešanas nebeidzās, eņģiks atkal nepieslēdzās gps vai otrādi, un, visu mocību rezultātā, tik vien zinu, kā 45min šļūcošas sēkšanas, bez neviena km, :(

Visu laiku atceros Kivisildnika dzejoli, kur viņam galvā skan divas balsis - viena saka: nauda nauda nauda; otra: tev jādabū sieviete.

Vispār esmu secinājusi, ka visforšākā sajūta ir tad, kad pucējies un krāsojies sevis, nevis kāda vīrieša dēļ. Arī vecos džinsos un caurumainās kedās var justies baigi seksīgs, ja to dara sevis dēļ.

Vai ir kāds cibiņš, kurš dzīvo Berlīnē? Vai kādam tur dzīvo draugs/draudzene jau kādu laiciņu?