http://youtu.be/SwvQJc97Ooo

We've been here, at the Hate Hotel
We're living together, we're living in hell
You know one day it's gonna stop
or we'll kill each other for sure

Cause I'm a Monster
And you know it so well
Cause you're a Monster too
And you're doing it swell
We're Monsters
It's just our genetic composure

Pēdējās četras dienas pēc kārtas pavadītas Latvijā. Makā vairs nav nevienas igauņu monētas, toties ir divas vācu un deviņas — latviešu.

Ja jau darba diena, tad pēc pilnas programmas.

vispār mums šeit pagaidām klājas ļoti jauki. tikai vakarā milzīgs nogurums. esmu nolēmusi vakariņās gatavot to, ko gribās, bet pusdienās kaut ko veselīgu, nu tur, vārītus dārzeņus un tādā garā.
ļoti gribu šajās dienās pagatavot plovu un picas. jāizdomā vēl kaut kas. datorā diemžēl pazudusi recepšu mapīte. ceru, ka izdosies atrast.
bērniņš apstākļu sakritības pēc diendusā nogulēja vien 50 minūtes, tādēļ vakarā bija tik pārguris, ka pēdējo savas dienas stundu pavadījā nepārtrauktā ķērkšanā.
+ visas dienas garumā ik pa brīdim dara pāri šeit esošajam toddlerim. pamatā ņem nost mantas un grūž. pēc katra incidenta ieslēdzam uz kādu laiciņu istabā, gan pirms gan pēc paskaidrojot, kādēļ tieši viņa tiek ieslēgta. šķiet, pamazām sāk palīdzēt, vismaz dienas otrajā pusē viņa šādi izpaudās tikai vienreiz.
nu un ja viņa nesaslims pēc šovakara, kad bija izdesojusies pa auksto ūdeni līdz gandrīz viscaur sarkanai ādai, tad, jāsaka, imunitāte pa šo laiku būs krietni gājusi uz augšu. kā tik lai rudenī to notur.

em, kur lai Liepājā vegāniem draudzīgi papusdieno un ko tur vispār bez Raida Kalniņa izstādes vēl lai apskata (ar mazu bērnu)?

Atceros, ka V.Zariņš (lai viņam vieglas smiltis) savulaik teica, ka ar reliģisko pārliecību esot tāpat kā ar valodu - vai nu tā ir tava dzimtā, vai arī visu mūžu būs jūtams akcents.

es neesmu mīkstā attiecībā uz lietu un negaisiem, bet tomēr no Babītes dīķa nevedu bērnu uz riteņa atpakaļ līdz centram. negaiss sākās drīz pēc tam, kad bijām ieradušies peldvietā. vēl kādu stundu nosēdējām zem kokiem, gaidot, kad pāries. tad pilnīgi slapji iegājām apžāvēties vienos ciemos un pēc tam braucām uz Zolitūdi pa pašu labumu, kad mežā tur viss zibeņoja, brīkšķēja un gāzās. uz ceļa bija sakrituši koki. bērns neko - tīri omulīgs sēdēja krēslā absolūti slapjā togā.

Man vajag vairāk!

aizvakar pa 4. stāva logu izkrita kaķīt's. bija pie ārsta gan vakar, gan šodien, sadotas kaut kādas zāles, tagad nevar saprast, vai apātisks medikamentu vai traumas dēļ

aknu un nieru rādītāji slikti, nez, vai izdzīvos

Šodien pirmo reizi dzīvē abi skatījāmies teletūbijus, es biju šokā, cik viņi šausmīgi gari: viena sērija - veselu stundu, kurš tad to var izturēt!

ar rīgas bomžiem nu jau sazinos bez vārdiem - tērbatas ielas madāmai vakar cigareti iedevu bez prasīšanas un šodien samājāmies.

Šajā karstumā sanāk dzert vēl vairāk šķidruma, rezultātā man tagad ir tāāādas piena upes, ka esmu pat sākusi taisīt piena banku.
šodien sataisīju veselu lērumu ar burciņām, jāņogu džems, ķiršu ievārījums un nedaudz arī no krūmu mellenēm. Skatos skapī, sāk izskatīties, ka mēs jau ziemai gatavi esam. :>
Rīt gan vizināsimies uz Saulkrastiem, Helmei būs tusiņš ar citiem mazbēbīšiem viņas vecumā.

varbūt rītvakar pēc futbola sanāks uz četriem baltiem krekliem (filmu, ja!) aiziet.

uz 1 standarta pannu atsevišķai ripai vajag 2 olu biskvītu
ja cep pa kārtām, labāk vairāk kā 2 porcijas 1x nejaukt

- Viņš neaizlidos? - bažīgi jautāja kāds onkulītis, skatoties, kādos ātrumos mans dēls skrien pa ielu.
- Nē, pagaidām viņš nelido, pagaidām viņš tikai ieskrienas, - es cienīgi paskaidroju.

manam blodziņam šodien deviņu gadu jubileja. tikpat cik manam veģetārismam (tas gan nesākās konkrēti šajā datumā, bet kādā citā, vēstures miglā tītā, 2005. gada dienā). apmēram trešdaļa no manas dzīves cibā un neēdot gaļu. nezinu, kāpēc man šobrīd šīs divas lietas tā salikās kopā.
foršs negaiss bija. un foršs DIY falafels arī.

Šodien nopirku vairākas jaunas bikses, jo vecās vairāk neder. Pedējās nedēļās domāju tikai par savu svaru, un esmu kļuvis tik smags, ka pa naktīm galīgi neguļu. Vienīgais, kas mani mierina ir Laba Daba, zināms, ka šogad esmu nolēmis debitēt futbola čempionātā un varbūt arī izcīnīt kādu medaļu, šajā sakarā par dārgām naudām iegādājos Brazīlijas izlases kreklu, pieredze rāda, ka tā ir gandrīz puse no uzvaras. Komandu esam jau nokomplektējuši (visi, izņemot mani un Juri būs profesionāli futbolisti) vienīgais, kas vēl vajadzīgs būtu kruts treneris, viņam būtu jāzin visas fiškas un protams jāprot skaļi bļaut uz tiesnesi, tas gadījumā, ja sataisam sūdus. Varbūt varat kaut ko ieteikt?

ar šo derētu sev svinīgi apsolīt tomēr necept tās kūkas pirmsdarbadienu vakaros....

toties tagad man ir sarkans vīns un žāvēta vista

It kā tak normāli komentāri, bet uz mailu nenāk.