20 January 2020 @ 09:46 am
 
fakts, ka lielākā daļa latvijas iedzīvotāju nemūžam netiktu pie latvijas darba vīzas, ja viņiem būtu vajadzība pie tādas tikt (un izjūtu lielu cieņu pret tiem, kam tomēr izdevies tādu iegūt, tas tiešām prasa ņevjebannākās profesionālās un citas spējas). no otras puses, neesmu mazs bērns un saprotu, kāpēc valsts sargā vietējos tizleņus, loderus un humanitāro profesiju pārstāvjus no tiem, kas, teiksim tā, ir motivētāki. no trešās puses, darba spēka deficīts visvisādās jomās, gan sarežģītākās, gan prastākās, ir pavisam reāls. no ceturtās puses, novērtēju centienus to mazināt, samazinot bezģeļņika pabalsta saņemšanas laiku, tas ir tik ļoti mīlīgi latviski
 
 
20 January 2020 @ 06:42 am
this freelancer life  
tripā bijām 26 dienas + viltīgi iešmugulētas 2 aklimatizācijai atpakaļ, no tām 13 pēdējās kompi vaļā nevēru vispār, great success
 
 
20 January 2020 @ 01:53 am
 
Smeldze
 
 
19 January 2020 @ 11:13 pm
 
Nr.1 vēma piektdienas vakarā un kādu diennakti. Sīkās sāka šo pēcpusdien. Es vēl turos, bet man šķebina. Bet nu man tā vienmēr pie ilgstošas saskares ar bvea. Pusgada stāžs tusējot pie izlietnes, ziniet. Vecamammu pārvācām (t.i. vīrs, es biju aizņemta ar pirmo punktu. Novērtēju, cik ērti, ja sīka gulta no lielās rokas stiepiena attālumā - var turēt viņam spainīti pati nepaceļot galvu. Ja nevajag dzirdināt, pārģērbt vai tml, var palaist spaini uz grīdas un gulēt līdz nākamai reizei). Striķi vēl nemeklēšu, bet šķirties gan tā kā gribas. Par spīti brīnišķīgajam punktam ar pārvākšanu
 
 
19 January 2020 @ 10:40 pm
 
stāsta, ka tumsoņas baidās no nezināmā, un to neizzina, jo turpina baidīties
skumji
 
 
19 January 2020 @ 09:43 pm
You celebrate nothing, you feel a-okay  
"Get yourself a nice cold beer, and drink yourself away."

https://youtu.be/Uq_REsvdCg0
 
 
19 January 2020 @ 08:36 pm
 
Šodien mēs ar seru Ričmondu īsu brīdi pavērojām skaisti dziedošu draudzi ar degošām vaska svecēm rokās uz Erceņģeļa Miķeļa baznīcas kāpnēm.
Крещение Господне, es paguvu nodomāt, bet tad mums bija jāsteidz tālāk - mūs gaidīja Elles dīķis un Daugava, kuras ūdens acīmredzot uz mirkli bija kļuvis svēts kā Jordānā. Tomēr peldējās tajā tikai gulbji - sniegbalti vecūkšņi un pelēcīgi jaunuļi, kuru apspalvojumā jau šur tur sāk iemirdzēties īstā daile.
Rīga ir maģiska pilsēta caur un caurēm.
 
 
19 January 2020 @ 06:58 pm
 
Kaut kāda sarkanā paklāja galerija IMDB... Droši vien tie cilvēki bija planojuši izrādīties visā savā glamūrā, bet savādā kārtā sanakušas kinoproves Pazolīni filmai.
 
 
19 January 2020 @ 06:18 pm
 
Blāvi oranža rīta saule ietrāpa spraugā starp apvārsni un zemo mākoņmalu, ieslēdzu pirti, arī šorīt bass rīta skrējiens gar jūru līdz akmeņiem un atpakaļ, adaptācija ir tik ātra, ka kājas vairs nesalst. Pajautāju zvaigznēm, vai tas, ko lūdzot saņemu, gadījumā nav uz parāda. Zvaigznes smējās eksplozīvās milzu perturbācijās, bet jo īpaši lielā, oranži melnā, nosacīti manējā.
 
 
19 January 2020 @ 06:17 pm
 
Pilnpiendziņa
 
 
19 January 2020 @ 06:16 pm
 
Afterwords
 
 
19 January 2020 @ 04:51 pm
 
ja Simo palīdz atskrūvēt korpusu, viņš prot pats izjaukt un salikt datorpults iekšu.

Tags: ,
 
 
19 January 2020 @ 04:43 pm
 
Puzzled by people ja es vareetu aizmirst t kurs mani pameta un dziivoja taalaak laimiigs un nekad nepaarliecinaajaas vai peec tam man vispaar ir pulss un vai es elpoju es vareetu iemiileeties savaa trenerii vins ir tik mieriigs un nomierinoss un stiprs un vins ir redzeejis kaa es sviistu un asinoju un kaa man birst asaras un vins tic man vairaak nekaa es un vins man teica ka es drikstu arii izvemties kad ir par gruutu un vins nokeera mani rokaas kad es kritu no sienas un vinam ir loti garas rokas kuraam vismaz pietiek vietas man un sodien vins paprasijaa no kaa veel man ir bail mees to visu izdariisim un paneema aiz rokas un lika noleekt no balkona un es protams noleecu apaksaa bija matracis i wanna go to heaven for the weather hell for the company
 
 
19 January 2020 @ 03:58 pm
Copy of a copy  
Mēģinājumi atrast sev mēbeles spēj aizvest līdz dvēseles tumšākajiem stūriem. Meklējot vispareizāko plauktu, rodas sajūta, ka šie meklējumi nav dzīves nepieciešamība, bet visa dzīves jēga. Fakts, ka tagad mums ir IKEA, nepadara to labāku, jo brovzējot tos katalogus, acu priekšā mirgo kadri no Fight Club ar savu "a copy of a copy of copy", un mana pārspīlētā aizraušanās ar boksu tad šķiet īpaši ironiska. Un lai cik lētā un pielāgojamā dizaina demokratizācija nebūt laba lieta, prātā zīmējas distopijas, kur pasaulē ir tikai viens mēbeļu veikals. Jā, un mazliet besī, ka es nevaru nopirkt lietas, un vienkārši piebraukt pie noliktavas vārtiem, neejot tanī veikalā iekšā. Vienīgā reize kad es biju tanī veikalā iekšā, bija tad, kad es asistēju akadēmiskā darba tapšanā, un mēs bildējām cilvēkus un viņu attiecības ar sapni par labāku dzīvi, ko atnesīs masveida produkcija.
 
 
19 January 2020 @ 03:30 pm
 
https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=2652606334834493&id=102814153147070

Es mierīgi varētu arī savējo, bet sāku sliekties uz kremēšanas, jo ekoloģiski. Es totāli esmu no tiem cilvēkiem, kas vēl arī i par dīdžeju i vakara vadītāju pats savām ēm svinībām
 
 
19 January 2020 @ 03:31 pm
 
Veselu nedēļu pavadīšu Viļņā.
Kā būt, ko redzēt?
 
 
19 January 2020 @ 03:26 pm
1890. gada 16. martā Vācijas impērijas kanclers Otto fon Bismarks rakstīja ķeizaram Vilhelmam:  
“Mūsu augstskolu lielākā problēma ir tas, ka to ir pārāk daudz, un valsts mākslīgi stimulē jaunos cilvēkus studēt. Rezultātā mums ir daudz vairāk jaunu ļaužu ar augstāko izglītību, nekā nepieciešams un nekā valsts var tos nodrošināt ar atbilstošu darbu un ienākumiem. Lielai daļai no augstskolu studentiem ne pašu intelektuālās spējas, ne vecāku izcelsme neļauj pretendēt uz intelektuālu profesiju.
Sekas ir izglītības iestāžu pārpilnība un izglītota proletariāta izaudzināšana, kas ir bīstami valstij. To papildina vēl viena kategorija – “pusmācītie”, - kurus rada tautskolu pārāk augstās prasības un iepotētās cerības. Rezultātā bērni vairs nevēlas turpināt vecāku amatu, bet izvirza sev nesasniedzamus mērķus, kas galu galā viņos rada neapmierinātību ar dzīvi. Ar katru gadu pieaug tādu ļaužu skaits, kuri, pateicoties iegūtajai izglītībai, pretendē uz tādu dzīves līmeni, kādu nespēj sev nodrošināt. Tā pie mums rodas tie paši apstākļi, kas Krievijā kalpo par augsni tur plaukstošajam nihilismam.
Lai novērstu tālāko attīstību šajā virzienā, piedāvāju samazināt augstskolu skaitu un iespējas tajās iestāties. Jebkurā gadījumā jāierobežo to skaita palielināšanos. Stipendijas universitātēs un ģimnāzijās jāpalielina, taču jāpiešķir daudz mazākam studentu skaitam.
Jāliedz dzēst mācību maksu visās fakultātēs, izņemot teoloģisko, lai šī labi domātā iecere nepiesaistītu augstskolām vieglprātīgus studentus, kuri pēc tam kļūs par ar visu neapmierināti pilsoņi. No savas puses rekomendēju paaugstināt mācību maksu ģimnāzijās un universitātēs, šajā gadījumā atļaujoties atsaukties uz Anglijas pieredzi, kur studijas tādās augstskolās kā Ītona un Herova, kā arī universitātēs, maksā visai ievērojamas summas. Uzskatu to par svarīgu aspektu, jo tādējādi iestāšanās augstskolās kļūs neiespējama ļaudīm, kuru izglītības līmenis būs augstāks par to dzīves līmeni, kas kalpos par iemeslu neapmierinātībai ar dzīvi. Vienlaikus ar augstāko mācību iestāžu iegrožošanu, kuras orientētas uz intelektuāļu izaudzināšanu, jāpaplašina amatniecības un komerczinību skolas, kā arī jācīnās ar aizspriedumu, ka karjera amatniecībā, rūpniecībā vai tirdzniecībā ir mazāk cienījama.
Taču studentu pārlieku lielais skaits augstskolās nav mūsu izglītības sistēmas vienīgā problēma.
Pašu apmācības sistēmu skolās nepieciešams reformēt. Visās mūsu skolās – no ģimnāzijas līdz tautskolām laukos, - neveselīgi dominē vienkārši iekaļama mācību viela. Rezultātā ir atmiņas pārslogošana ar mehānisku zināšanu uzkrāšanu. Savukārt gara, rakstura un patstāvīgas domāšanas attīstīšanai tiek veltīts pārāk maz uzmanības. Šie trūkumi līdz ar nepietiekamu fizisko vingrinājumu slodzi būtu vēl pamanāmāki, ja vien dienests armijā nelabotu daudzas skolā un audzināšanā ģimenēs radušās problēmas un skolēnu pārslodzes sekas.
Tieksme skolā akcentēt vairāk zināšanas, nevis prasmes, jau šobrīd uzskatāmi demonstrē savus mīnusus tautasskolā. Redzam pastāvīgu tendenci palielināt apgūstamo mācību vielu, pārsniedzot likumā noteikto. Rezultātā tā vietā, lai gatavotu skolēnus praktiskajai dzīvei, skola atsvešina viņus no to vecāku dzīvesveida un sadzīves līmeņa. Strauji pieaug to skaits, kuri iznāk no skolas ar pārliecību, ka ir pārāk labi tam darbam, ko dara to tēvi, jo esot augstāk izglītoti. It īpaši tas attiecās uz talantīgākajiem, kuriem skolā mācībās labi veicies, kurus visbiežāk skar vēlme izrauties no tās dzīves, kuru dzīvo viņu vecāki. Neveiksmes gadījumā viņi papildina mūždien neapmierināto rindas. Redzam, ka jau šobrīd laukos ir pārāk daudz tādu, kas nevēlas vis strādāt, bet gan vēlas izrīkot citus, un pārāk maz tādu, kas prot un ir gatavi strādāt.”

Via: Bismarck O.v. Gesammelte Werke. Abteilung III. Schriften. Bd. 8. - Paderborn, 2014. S. 642-644.
 
 
19 January 2020 @ 02:35 pm
: svarīgās mēbeles  
ja nu man ir kaut kā patiešām žēl - virtuves galda trūkuma man žēl. mana virtuve ir tik maza, ka tur galdam nemaz nav vietas, tā ir tāda caurstaigājama gatavošanas vieta (toties viss ir rokas stiepiena attālumā, hehe), bet agrāk vismaz bija (sort of) galds, tāda kā paceļama virsma, kura gan turējās tikai uz stiprinājumiem, bez nevienas kājas, tomēr tur varēja apsēsties un kopīgi ieturēt ēdienreiz. galds gan ņēma nelabu galu, jo bija, acīmredzot, domāts cilvēkiem, kas vispār nepieskaras galdam. un kas kasimīgu diskusiju laikā pret to neatspiežas. kurš to būtu domājis. virtuves galds.

un ja tā padomā, man mājās vispār nav neviena normāla augstuma galda vairs. un tagad es to trūkumu nudien izjūtu.
 
 
19 January 2020 @ 02:31 pm
 
Q: Do narcissists see strength in those who get away?

A: Yes. Inevitably. If you go no contact with a narcissist, he will be literally forced to recognize that you are resisting his “spell”, or -even worse- you even sense his fragmented core and insecurities and therefore find him dispensable. Therefore, a narcissist will usually turn angry and aggressive to re-energize his “spell on you” when you distance or even go no contact. If hoovering fails, he will either get instantly depressed or be forced to split you pitch-black. But in both cases, he clearly recognized his loss of control over you. And loss of control over someone per se means he/she must be strong (at least strongER), otherwise the narcissist must necessarily be weak, which is an absurd assumption for any narcissist. Most narcissists aren't malignant so mostly they will leave it at some “half-hearted” and more or less desperate blackmail attempts for instance. Splitting in black in terms of narcissism means massive devaluation and/or making a bogeyman out of you (sort of a “how-could-you-dare?-thing”) They usually try to turn their loss of control over someone in a relief for themselves and they also tend to communicate it exactly this way to third parties.
 
 
18 January 2020 @ 10:24 pm
 
Baidos, ka tās skaistās ugunīgās ballītes nedēļas nogalēs sāks slikti ietekmēt manus ārpus darbalaika padarāmos darbus.
Ni otras puses - man ir sedatīvi. Un alkohols pastiprina to eefektivitāti.