jūs kāds bijāt uz RCHV salidojumu?

the fear, the wasting away, the tortured extinction, the obstinate means of resistance, the naive beIief, the famines that go unmentioned, the trepidation, the stubborn determination to learn, the imprisonments, the hopeless struggles, the withdrawal and isolation, the arrogant powers, the blind wealth, the maintenance of the status quo, the numbness, the hidden ideologies, the flaunted ideologies, the crime, the whole mess, the ways of being racist, the sIums, the sophisticated techniques, the sirnpIe games, the subtle games, the desertions and betrayals, the unshrinking lives, the schools that work, the schools in ruin, the power plots, the prizes for excellence, the children they shoot, the computers, the classroorns with neither paper nor pencils, the exacerbated starvation, the tracking of quarry, the strokes of Iuck, the ghettos, the assimilations, the immigrations, the Earth's illnesses, the religions, the mind's illnesses, the musics of passion, the rages of what we so simply call Iibido, the pleasures of our urges and athletic pleasures, and so many other infinite variations of life and death. That these commonplaces, whose quantities are both countless and precise, in fact produced this Roar, in which we could still hear intoned every language in the world.

E. Glissant, "Poetics of Relation"

kas ir tā lieta, ko tu nezināji kamēr nepiedzīvoji? nu, kaut kādas stulbas situācijas, ko būtu gribējis uzzināt ne skarbā veidā?

es, piemēram, tikko no CityParks dabūju 35€ sodu. no rīta pēc benzīna ieliešanas aizbraucu uz Kuršiem pēc zemes un viena šausmīgi svarīga štruntiņa mašīnai lai var atļauju pielikt pie vējstikla tur, kur netraucē. mājās paēdu pusdienas, saganīju pundurus (paldies Dievam šoreiz ne niknus), aizvedu vecāko uz pulciņu un braucām vēlreiz uz Kuršiem pēc sēklām, jo aprīļa sākumā jāiesniedz dabaszinību mājasdarbs, kur kaut ko iesēj podiņā un tad mēra kā aug. perkošanās automāts neļāva iereģistrēt mašīnu (mēgināju vismaz divreiz) un es neiedomājos, ka vajag aizvest kaut kur citur pārparkot, iznācām no veikala un jau bija mīlestības vēstule uz vējstikla

skola maksā naudu, bet nu stulbi

Mājās ir kaut kāds samērā vecs pensionārs, kas lāgā nesūc, nevar saprast, kāpēc, bet vispār strādājot ar to var izbesīties. Viņi noveco un izbeidzas? Vai arī ir remontējami? Man ir Philips.
Skatos rd electronics un nevaru saprast, kas mūsdienās ir labs, strādīgs putekļsūcējs par draudzīgu cenu. Problēma ir paklāji un mīkstais grīdas segums (koka grīdas jau mierīgi var izmazgāt arī ar mitru lupatu).
Ir ieteikumi? Akumulatorīgie vai ar vadu, rokā turamie vai uz grīdas liekamie, ar maisiņiem vai ar konteineriem?
Man joprojām tā rd dāvankarte neizlietota (būtu jel kāds palīdzējis un samainījis pret naudu).
Ak jā, un kā uzvedas roboti telpās ar paklāju, dēļu grīdu, galdu, krēsliem?

Kamēr citi veikala stāvvietā cenšas piebraukt tuvāk veikala ieejai, es meklēju vietu pie ratiņu novietnes. Šķiet, ka veikto soļu skaits mums beigās ir līdzīgs, toties no attālā stūra, prom no burzmas, ir vieglāk un ātrāk aizbraukt.

Savādi, ka ar gadiem cilvēki kļūst apdomīgāki, lai gan iespēja, ka "rītdiena nepienāks" ir daudz ielāka nekā jaunībā.

Paldies!

bet šo biju aizmirsis: http://klab.lv/users/dienasgramata/799980.html?nc=6 Kā es pavadīju Demakovu uz Indiju

šo pirms divdesmit gadiem atceros: http://klab.lv/users/dienasgramata/800268.html Vai jūs gribētu būt Čegevara jaunībā?

no noklausītajām sarunām: vakar biju Mūzikas akadēmijas jauno diriģentu skatē, visnotaļ lieliski, bet viens skaņdarbs (Mijo "Skaramušs") bija saksofonam ar orķestri, tas saksofonists tāds puika ar brillītēm un piesārtušiem vaigiem, aizpogājies līdz augšai (nezinu, ko tas nozīmē, bet izskatījās tieši tā) nopūš trīs daļas nonstopā, gabals sarežģīts, tur visu laiku mainās temps utt, tad ir starpbrīdis, kura laikā viņš jau ir foajē un saticis savu meiteni, dzirdu tikai, kā meitene viņam prasa: "Tu vispār redzēji, kur es sēdēju?"

Pirms 20 gadiem 6. martā rakstu:

"kad man bija 12 gadu, tad domāju, ka spēlēšos ar lellēm visas dzīves garumā, kad man bija 22 gadi, tad domāju, ka vienmēr būšu iemīlējusies, jo tad iemīlējos visu laiku, šķita, ka tā būs vienmēr. re kā piekāsu. nav tādu vārdu kā visas dzīves garumā un vienmēr."

Es šogad nepirkšu vairs nevienu melnu drēbi.

šodien vēl bez CSDD eksāmena paspēju: sapīt matus, pagulēt pusstundiņu (līdz trauksme uzrāva augšā), ieiet vannā, aizbraukt ar auto un sīku uz mūzikas skolu, daudz runāt pa telefonu, vijoles stundu ar jauno skolotāju, izmazgāt divas savas maiciņas, izkārt, ciemos pie draudzenes paēst pusdienas (cepti kartupeļi medus mērcē ir wow!), klases vecāku sapulci (kaut kāds sviests, IZM beidzot! sapratusi, ka skola 2030 ir fuipēkakasūckaukāds, tā nu tagad visādas ģeniālas idejas kā mainīt visu - @#€ lohi, normālas grāmatas uztaisiet bez kļūdām un skolotājiem samaksājiet par darbu - un varbūt būs 11 klases, kā nu mainīs kas nu būs, karoče es šito nepārvāru, lai labāk iet vīrs, nesacepos jo kur nu pēc tādas dienas septiņos vakarā var vēl par šito sacepties), izmācināju vienu niknu punduri, nomazgāju visus traukus, sakopu izlietni, apstrādāju brūci uz ciskas - tās feikādas bikses man noberza cirksni, jo uz eksāmenu gāju ziemas zābakos lai apavi netraucē braukt un es pa visu dienu esmu nogājusi astoņus kilometrus
a tagad? a tagad viss

TRAVELNEWS.LV Pētījuma dati rāda, ka 74% restorānu apmeklētāju izvēlas izmēģināt jaunas garšas, dodot priekšroku bagātīgām un interesantām kombinācijām. Visā pasaulē šobrīd ir novērojama pāreja uz drosmīgām, daudzslāņainām garšām, kam raksturīgs asums, izteikts skābums, kūpinājuma un fermentācijas elementi. Arvien biežāk tieši dārzeņi kļūst par ēdiena galvenajiem varoņiem. 60% restorānu apmeklētāju vēlas uzzināt vairāk par garšu un produktu izcelsmi, kā arī par pašiem šefpavāriem.

kurš šodien kasīs no stikliem M burtiņu? es!!!

Kas jums liek sajusties tā pa īstam priecīgiem? Kad jūs pēdējo reizi tā jutāties?

Mani nomāc pavasara saule. Patikt patīk, bet arī nomāc. 6 mēnešus būs spilgta gaisma.

oi, šajā dienā pirms divdesmit gadiem es ierakstīju cibā:
"kad es nomiršu, jūs raudāsiet?"

un jūs atbildējāt

bet vispār es kaut kad šodien (vai vakar) izdomāju, ka varētu nostiprināt testamentā savu potenciālo reinkarnāciju (kāpēc potenciālo, es visai noteikti nepaspēšu izrauties no sansāras riņķojuma šīs atlikušās dzīves laikā, tā ka agri vai vēlu neizbēgami atgriezīšos) un noteikt deviņus gadus neizmest manas grāmatas un plates gadījumam, ja es piedzimstu atkal cilvēka izskatā

saķemmēju matus
pagulēju
pie kurpnieka pēc pavasara zābakiem
duša
ar mašīnu uz Stradiņiem
vizīte pie ārstiem
pusdienas kafūzī
nopirku puķes, aizskrēju mājās, paķēru baseina čības
vijoles nodarbība mūzikas skolā (atkal jauna skolotāja)
izņēmu skuķi no mākslas skolas
aizvedu sīkas uz baseinu
uztaisīju pankūku mīklu, puscepu pankūkas
tagad jāskrien žāvēt matus un ganīt niknus pundurus
un tad vēl vakara cēliens parastais, plus baseina štruntu mazgāšana
nopūta, žesc