Huizhou Huibao

mani ir noķērusi reklāma, par kuru nācās aizdomāties.
lego meiteņu līnija, ar spēcīgu un jautru dziesmiņu.
kinda jau viss forši- meitenes arī var spēlēties ar lego
bet, kapēc tur ir tikai puķītes un delfīniņi un kaķēniņi un all other "girlie stuff"
tā nav iekļaušana, tā ir turpmākā segredācija, radot esoša produkta jaunu segmentu
jā, protams, meitenēm parasti patīk delfīniņi un kaķēni, bet vai arī viņas nevarētu gribēt uzcelt vienkārši lego sienu.
jauns produkts, viss skaisti (valentīnas dienas puķes ir vēl krutāks grieziens), bet, ja tiek uzsvērts, ka VIŅA to ceļ, kapēc tā celšana joprojām ir "pareizi" meitenīgā?

Kāpēc gan dzirdēju S. Jēgera Rēdereju? Visiem hi, visiem ha

Varbūt vārds Krustiņš arī nav nejauši. Krusts, kas jānes.

Almost Famous (2000)

Oh, limbic games

Epstein stain

ko jūs domājat par sirmiem matiem sietietēm ‘normālā’ vecumā?
par tādiem, kas ir viscaur un acīmredzami sirmi, nekrāsoti nevienu unci

viens no spilgtākajiem piemēriem ir santa didžus šobrīd
(mani neinteresē, ko jūs domājat par santu, bet par principu kā tādu)

Dodos uz Valmieras teātri, laikam "Pazudušais dēls", ja pareizi atceros.

pirms 20 gadiem šajā dienā:

"mēs palīdzam jums nebūt, nebūt pavisam tuvu, nebūt tālumā, nebūt tā, ka nejūt, nebūt tā, ka nevar pieskarties, nebūt tā, ka neaizsniegt arī stāvot uz pirkstgaliem, mēs jums palīdzam"

uzkāpu uz svariem, tagad jūtos resna un bēdīga

Latvijas Radio: "Vēl viņš bija aizrautīgs brunču mednieks."

Padumnieks/-ce

- Vai tu esi atradis Jēzu?
- Jūs atkal viņu pazaudējāt? Jums jāsāk lietot lielākas naglas.

Starp citu, Elizabetes un mana jaunākā popmūzika:

https://www.youtube.com/watch?v=YZGd6P6gfHA
https://open.spotify.com/track/2yzGdZUluJzwc3ytXhLVkT?si=53e98d47dbd74f63

Kindle nomira. Vienreiz jau nomira, brīnumainā kārtā augšāmcēlās uz ilgu laiku, bet tagad nomira atkal.
Un man sāpīgi trūkst.
Nez ir jēga meklēt, kur lietotas tirgo, jeb šī ir manta, kas jāpērk jauna?

atkal kārtoju māju. pirmdien izkārtoju un aizsūtīju kasti (!) ar bērnu apģērbu, šodien aiznesīšu lielu maisu, šo to saliku sludinājumos, bet reāli gribas šmotkēriju, tiesības vai vismaz drusku siltāku lai var arī smuki sagērbties nevis kā tāds pūt un palaid plus vēl nosalis. esmu izdegusi un ikdiena drusku atgādina to atjautības uzdevumu vismaz no 90.tajiem ar laivu, kazu un kāpostgalvu

paklausījos jūtūbi un saskumu - viss pilns ar MI sūdiem, kas sačinīti tā lai izskatītos īsts un kamēr krietni nepameklē neatrodi norādi ka to nav cilvēks rakstījis un klausoties arī dažreiz uzķer tik kādā 7.minūtē

Latvijas Radio šodien: (nolasa kādas klausītājas vēstuli) "Un tas notika 2001. gadā, tātad - ļoti, ļoti sen."