Pabriks tikko LR1 "sabiedrība patiesībā sapņo par obligāto militāro dienestu..."
Tas ir, ko?!?

Ap 50+ lpp beidzot mainīju savas domas par Bereļa grāmatu (nav baigi svarīgi, bet jāpiemin, lai nesanāk tikai gānīšanās), viņš tiešām ir izlasījis daudz labu grāmatu par rakstīšanu un ne tikai atzīst to eksistenci, bet arī atbilstošās vietās citē - šobrīd man reāli pietrūkst literatūras saraksta grāmatas beigās, nevis tikai piezīmes atsevišķo eseju beigās.
Tas vēl arvien nav tas, ko es gaidītu no grāmatas par rakstīšanu, bet atkal, priekš grāmatas ar šo nosaukumu ir ok.

Pēc loģikas vajadzētu apsēsties un saprast, kas tieši man šajā grāmatā pietrūkst, jo kaut kas reāli pietrūkst, no trešās puses, varbūt ka kopā ar Laura Gundara "Dramatiku" (kura tur līdz šim nav pieminēta, kas ir dīvaini, jo nevar tak būt, ka Berelis nav lasījis) tiešām ir nosegts plusmīnus tas lauks, kas ir vajadzīgs.

Man šķiet, ka mana problēma (vēl arvien) ir tur, ka es nevaru iedomāties, kurā rakstīšanas brīdī man reāli tas teksts noderētu. Pirms rakstīšanas toč nē, "pusiesākts teksts spiež uz dvēseles, un es nezinu, ko ar viņu darīt" arī nē, reāli es viņu lasu stāvoklī "nahuj vispār rakstīt, sūdskautkāds" un tur arī palieku. Man šķiet, ka tas pat nav efekts no stāstītāja intonācijas (lai gan intonācija, protams, ir nu jā), bet drīzāk no sajūtas, ka "labākās esejas daļas ir tās, kuras ir apaudzētas apkārt labāku tekstu citātiem" un attiecīgi "mūsu provinces autora grāmata ir laba tad, ja atgādina par citu, labāku grāmatu".

Gatavināšana kodolziemai

Šorīt pēc desmitiem pa cistu krūtī (nu bet vai tiešām vienmēr vajag precīzi pa sāpošo vietu?!) trāpīja maziņš kastanītis. Nu tāds īkšķa naga izmērā. Visu dienu smeldz.
Mājās nākot turpat alkatīgi sagrābos vairāk nekā kilogramu kastaņu un visu ceļu apmierināti žvadzināju rokas pilnajās kabatās
Rīt jāpaņem maisiņš, tur palika vēl a man vieta izbeidzās
Tie spīdīgie košie dzīslainie apaļie kastaņi tik ļoti patīk, ka viņus gribas glaudīt, svārstīt, grabināt, smaržot, pieglaust pie vaiga un jā, pat apēst varētu

vai kaut kur ir analīze, kur uz politiskā spektra ir katra no ievēlētajām partijām? vai arī mēs pašlaik esam karā un par spektru runāt vairs nevar?

Man garso polaarmaize ar mocarella sieru un tomaatu

es atvainojos, es joprojām par to pašu veco tēmu, bet tas, ka 13 052 cilvēki pamanās sabojāt savu vēlēšanu zīmi, tomēr ir pārsteidzoši, ne?

un matemātiski šajā skaitā mierīgi varētu būt ~ 300 a/p nepieciešamās zīmes

Man sāk patikt Tidal algoritms. Gandrīz katru dienu man sanāk pastaiga divu dziesmu garumā, kurā es ieslēdzu man pielāgoto pleilisti, un man ir jāsecina, ka tur skan lietas, kurās gribās ieskatīties.

Spotify, protams, joprojām ir ētāks, un vienīgais, kas strādā ar Google Home. Bet Tidal overall vaibs un skaņas kvalitāte tomēr ir tā vērta, lai tomēr uzturētu to subscription.

Cibiņi, paturiet īkšķīti, LCD, Tev viss tāpat redzams, *uztaisa kaķīša actiņas*

gunai šodien aizvakar 50

https://youtu.be/OgIvuqav_zU

uz tās pašas ielas, kur uz pārejas notrieca manu mammu, smašīnas turpina darīt savu smašīnu lietu:
https://www.delfi.lv/news/national/criminal/marupe-divi-auto-uzbrauc-gajejam-vins-mirst-notikuma-vieta.d?id=54802746

Pamazām tuvojos apsolīto darbu kaudzītes finālam.

Nesmaidīt 20m no ieejas. Sods par neatļautu smaidīšanu — 5 kabači.

un tā arī darīju, ka saliku plusiņus visām progresīvo sievietēm.

es atsakos pieņemt vēlēšanu rezultātus. Tas vienkārši nevar būt un nevar būt, ka mēs dzīvojam tik nacionāli konservatīvā sabiedrībā. Atklāti kremlisko spēku plašais atbalstītāju loks vispār ir apokaliptisks, lūdzu, nē (nekad nebiju domājusi, ka "pārdzīvošu" par Saskaņas neiekļūšanu Saeimā, nu gan dieniņa).

runājot par mākslu, kultūru un skolotājiem. mums šonedēļ 2 vakarus pēc kārtas bija izrāde un uz pirmo vakaru bija vēl brīvas kādas padsmit biļetes. vienmēr jau ir foršāk rādīt izrādi pilnākai zālei, nekā tukšākai, tāpēc iemetām pēdējā brīža akciju, ka skolotājiem atlaide par godu tam, ka tuvojas skolotāju diena (un izrādes tematika varētu būt skolotājiem saistoša). un tad uz FB atrakstīja kāda sašutusi skolotāja, kura esot pirms kāda laika pierunājusi ~8 kolēģes iegādāties biļetes uz mūsu izrādi par pilnu cenu, jo neesot zinājusi, ka šāda akcija būs un lūdza mūs atgriezt viņai atpakaļ starpību starp pilnu biļetes cenu un cenu ar atlaidi. mēs darba čatā ilgi spriedām ko un kā (cik ieturēti vai neieturēti) viņai atbildēt, ka pienāca izrādes diena un tā arī palikām neatbildējuši.

interesanti vai viņas iet arī uz maximu ar iepriekš iegādātu doktordesas luņķi, kam parādījusies atlaide, un prasa atdot naudu?

es te vispār pēdējā laikā esmu pabraukājusi pa dažām skolām ar mūsu jauno izrādi un jau esmu paspējusi nonākt pie secinājuma, ka skolotājas ir vai nu nenormāli foršas un sirsnīgas vai ekstrēmi nepatīkami un riebīgi radījumi. vidusceļu pagaidām nav nācies sastapt.

attīstībai/par birojā šobrīd validols ir visvairāk lietotā viela, ne?

mamma, mēs varam Sofijai uz ballīti aizvest vārītus (cūku) kartupeļus?
nē.
kāpēc?

/vakar, kad teicu, ka vajadzētu uzzīmēt apsveikumu, gribēja uzdāvināt vēlēšanu biļetenu. tā, kura man vienu zīmējumu jau uzdāvināja (un zin savu darbu vērtību)