Cirslītis dodas mājup un pavisam netālu no pagrieziena uz māju ielu ierauga savu kaķi (ārā staigājošs, piķa melns bez neviena baltumiņa). Pasauc - kaķis saka murmur un skrien klāt, gluži kā parasti. Paņem rokās - kaķis joprojām saka murmur. Nu ko, tālu laikam aizklīdis. Cirslītis pasit Savu Kaķi azotē un dodas mājup.

Tiek līdz dārzam Cirslītis un raugi - pretī nāk Savs Kaķis. Īstais. Svešs Kaķis azotē domīgā un neparasti dobjā balsī saka "Mjau, b**".

Tā nu Cirslītim nācās labu gabalu stiept atpakaļ visai neapmierinātu, visu ceļu rūcošu Svešu Kaķi.

Šodien esmu samērā nesatraukts - pulss 51 sitiens minūtē.

ar katru gadu ignorēt svētkus (to tradicionālajā izpratnē) kļūst arvien vieglāk. ja agrāk bija tāda kā drusku skaudība, drusku vainas sajūta, tad tagad viens vienīgs prieks par papildus brīvu dienu
tāpat ikdienā nav laika un spēka tiem pašiem serikiem, tā ka - līgo! līgo! - svinēsim ar serikiem un semuškām

Ir labi būt Rīgā. Ja nejauši neiemaldies krastmalā. Vēl labāk rīt no rīta.

brīnišķīga diena. gandrīz nevienas mašīnas, tā dēļ vien ir vērts palikt pilsētā.
atbraucām pirmo reizi ar Simoniņu ar riteni uz Zolitūdi. viņš izrādās ņerkst, kad ir par lēnu vai jāstāv, ātrumā viņam nav iebildumu pret krēsliņa šaurību.
šašliks arī nevainojams. labākie Jāņi mūžā.

Talsu rimi redzēju dzeltenu arbūzu, kas tā par nešķīstību?

pirms brīža sākām skatīties sister wives un aš žēl palika mormoņus - i jādzemdē pārsvarā mājās, lai nepaņem pie dziesmas par daudzsievību, i jāmācās pašiem savās skolās, lai parastie bērni no poligāmām ģimenēm nākušos neizsmej (bet mormoņu skolas nav akreditētas n šit), un jāseko līdzi tam, lai piektā sieva labi satiek ar pirmo, un nauda kaut kā jāpelna un un un

Žanrā "normālas, ikdienišķas sarunas pie alus"

kakjux: Visa mana dzīve ir castle.gif.
vistu_zaglis: *castle.gif*

----

Kratām pačkas pie Mobija "Erupt and Matter"

K-x: Revolūciju! Es pieprasu revolūciju!
VZ: Nē nu – mēs jau varam iet ielās un sākt, bet nav līdz galam skaidrs, ko tieši darīt. Varētu apgāzt ceļazīmi, bet viņa jau ir nokritusi.
K-x: Es viņu pacelšu un nogāzīšu, tad jūs visi, bļaģ, redzēsiet!

----

K-x: (ar drūmu jebaļņiku) I'm fucking excited.
VZ: Aha, izskatās.
K-x: Es pieprasu kaut kādu empātiju!
VZ: Awwww
K-x: Bļaģ, ok, labāk nē!
VZ: Nu atvaino, tas sākas uz burtu A un bija pirmais rezultāts manā feels tabulā.

Nav entuziasma šiem svētkiem.
Velk uz miegu vai vannu. Lai gan noskaņojums ir OK.
Trīs dienas ceļot ar taboru ir darījušas savu.

eat, sleep, rave, repeat.

teicu VZ, ka man pohiņa. viņš teica, ka +/- piekrīt. sašutu un atbildēju, ka I don't need you to validate my need for validation. VZ viss tāds, a ko tad? es saku, ka pohiņu ta, jo, ja nu tā tikai manā galvā... oh wait.

citās ziņās gribu pierakstīt, ka šovakar satikšos ar meiteni, kura nemāk flirtēt. mums lieliski sanāk neflirtēt. no kopīgiem draugiem uzzināju, ka viņa traka. un vispār viss tāds... nu. a ko nu?

ak jā, Terēze Maijs laikam apžēlojusies par mums nabaga dirty imigrantiem un, ja nu esam uk ilgāk par 5 gadiem, tad ļaus palikt.

drogainings

Kā no rīta uzzinu sociālajos tīklos, neesmu bijis vienīgais, kuram šonakt bijusi darīšana ar Hitleru. Izrādījās, ka Hitlers tomēr ir pamanījies nodzīvot līdz sirmam vecumam un nomiris tikai tagad. Man viņš bija jāsapoš bērēšana, bet nekā stīvajās kājās nevarēju uzdabūt cietas melnas ādas kurpes. Bet Hitlers izskatījās kā jau Hitlers, tikai krietni vecāks - frizūra, ūsas ierastajā fasonā, bet viss pavisam sirms. Jāpiebilst, tas viss notika manos sapņos jau bieži sastopamajā "Āfrikas" valstī. Krita arī lidmašīnas, satiksmes autobusi ripoja okeānā (traktori tos atkal vilka laukā, un satiksme varēja turpināties), pūtēju orķestris armijas bāzē atskaņoja "Bolero", bija jācenšas nofotografēt saulrietu un cilvēka sejai līdzīgu klinti jūrā, vēl bija arī kaut kāds muzejs utt. Bet tas Hitlers, Hitlers!

Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Ar kaunu jāatzīst, ka tikai šorīt, moduma īgnumā uzzināju, kas ir slavenais Dallesa plāns.
A, neko. Ārā smuki spīd saulīte, jāņem suns un reptīļu ķeramais tīkliņš, jāiet pie dabas.
No passaran!

http://www.medicaldaily.com/cry-it-out-6-surprising-health-benefits-shedding-few-tears-333952

pateicības:
vakar ap septiņiem, kad man jau likās, ka izlaidīšu garu, palika vēss. visi guļam,
melns kaķītis atnāca ciemos, viņš katru nedēļu mazliet paplašina teritoriju,
labi paraudāju (nav smieklīgi),
sāpošais kakls nahrenizējis runāšanu, reizēm ir labi paklusēt un paklausīties -
visi dzīvžogi zied - kā atver āra durvis, pilna māja saldas, dullas smaržas


man liekas, kaķītis mums bez visa cita ir atstiepis blusas. viņš/a tāds smieklīgs, vispirms nāca līdz dīķim, ziemā un pavasarī, tad līdz terases trepēm, tad vasaras sākumā pabāza purniņu atvērtajās āra durvīs. tad izstaigāja zem galda un nu jau ticis līdz otrajam stāvam, ievieš kārtību guļamistabās un vannasistabā. liekas, sācis apgūt arī bēniņus. ziņkārīgs kaķītis, melns kā ogle. varētu arī iekāpt klēpī un pamīļoties, bet, gan jau. dzīvotu mājās, pieradinātu -

šito laikam es gribētu tomēr piezīmēt, kā mums pazuda Phu quoc fish sauce suvenīra izmēra pudelīte, kas bija domāta zin, kas tur uz plauktiņa stāvēja pusgadu, un tad pēkšņi, kad es nosaulcīju putekļus tās tur vairs nebija, un es zinu cik ļoti ir mums bardaks dzīvoklī, bet es tik ļoti labi orientējos savā bardakā un zinu precīzi kur es ko varu atrast

biezpilota lidaparāts

Bija plānots, ka šodien īsā un priecīgā pieskrējienā pabeigšu darba lietas, pēc tam došos romantiskā pēcpusdienas randiņā, un varbūt pat vakarā pagūšu uz lekciju "Bolderājā". Tā vietā esmu gandrīz visu dienu blenzusi monitorā uz jaunievēlēto Rīgas Domi, astoņos vakarā beigusi darbadienu un atgriezusies mājās - nogurusi, bet neapmierināta. Sieru netaisīšu, rīšu čipsus, kad jau, tad jau.
Līgo, ja!