30 January 2015 @ 11:14 am
#things, lately  
 
 
30 January 2015 @ 10:13 am
 
esmu atvērusi darba failu, uzrakstījusi "Eiropas Savienība", blenžu virsū un raudu par Džima rakstu satori.
 
 
30 January 2015 @ 10:06 am
 
guess what? es biju darbā un esmu atpakaļ. jo man tur nav interneta. bet tagad tiešām jūtos arī slima.
 
 
30 January 2015 @ 10:52 am
---  
Man nav viedokļa abortu jautājumā. Un es ar to lepojos.
 
 
30 January 2015 @ 10:37 am
 
Es izdarīju kā cilvēcīgāk. Domāju, varbūt man sanāks ar kādu citu, nav jāatsakās no dzīvības, labāk atteikties no mīlestības.
 
 
30 January 2015 @ 10:24 am
 
jauna spēlīte

https://geoguessr.com/
 
 
30 January 2015 @ 09:04 am
 
KRISTĪGAIS RADIO. Ja tava problēma ir interneta pornogrāfija, atslēdz internetu! Neej tur iekšā!
 
 
30 January 2015 @ 07:52 am
 
pateicības
visi veseli,
ir ko vilkt mugurā,
bērns, kurš vēl grib klēpī un runāties,
viss ir labi (vairāk vai mazāk)
atsūtīs simkarti uz māju
un pavisam nesaprotamā kārta vēl paglābies vecais telefons ar visiem kontaktiem

darāmie
kā parasti, akcents uz darbu un franču valodu
+ Agnese vakarā pie LOR
 
 
30 January 2015 @ 08:11 am
 
gribētu šoziem nokrist, bet esmu palikusi stabila, pat kad sadzērusies, visi apkārtējie smuki veļas kupenās, bet es stāvu kā stabs.
kā arī - datoram pēkšņi nestrādā burti i,k,m (laboju tekstu ar onscreen keyboard) plānoju uz kādu sadusmoties internetā un tad ātri rakstīt, tā lai parastajām drukas kļūdām nāk līdzi ar trūkstošie burti, sanāk visādi brīnumi (piemērs a: grbētu šoze norst, bet esu palus stabla), tikai jāatrod kāds uz kuru sadusmoties. varbūt jāraksta dusmīgi komentāri tvnetā.
 
 
30 January 2015 @ 08:02 am
wheeee  
pagājušā vasarā krāmu bodē nopirku teši šādas krelles
kā ar izskatās ka pirmo reizi mūžā lidošu ar lidmašīnu
 
 
30 January 2015 @ 07:38 am
 
Katru rītu redzu, ka galapunktā iekāpušas tās pašas divas tantes, apsēdušās atkal tajā pašā solā, un atkal visu ceļu bez mitas ļer-ļer-ļer. Tieši ļer-ļer-ļer nevis sarunājas, jo cik tad var runāt. Pat, ja spēj daudz, tak ne jau katru rītu gadiem ilgi. Šorīt glābjos ar Club des Belugas - Fishing for Zebras.
 
 
30 January 2015 @ 05:44 am
burti par rising world  
Mana ieinteresētība mainkrafteros nav saistīta ar survival žanru kā tādu - neteiktu, ka esmu liels fanāts bezgalīgajām sudmaliņām ar nedzīvo pilsoņu ordām (vienīgais, labprāt pats paspēlētu par zombiju, ar draugiem ietu palīgoties pa ielām vai izliktos par beigtu uz noliktavas grīdas, lai pēkšņi iekostu kājā kādai fifīgai brunetei). Nē, tā ir saistīta manu dziļo nemīlestību pret SimCity seriālu, kas ir sitībīldinga negals, posts un dedends, ja agrāk bija vienkārši viss slikti, tad tagad tā jau ir diskotēka psihiatriskajā slimnīcā tiem, kam pāri divarpus. Laba sitībīldinga nav vispār, tāda, kas detalizēti ļautu no skreča saprast, kā funkcionē dažādas dzīvi nodrošinošas sistēmas (vienīgais labais, par ko varu pateikt vārdus - kā tropico strādā enerģētika, protams, drausmīgi brutāli un primitīvi, bet vismaz kaut kāda ideja ir aiz muguras). Šajā sakarā pa atomiem izjaucamās un saliekamās mainkrafteru konstruktorpasaules varētu būt vispateicīgākais placdarms manai vēl neatmestajai cerībai, galvenais, virzīties uz konstruēšanas pusi, nevis miroņiem pamestajā benzīntankā.

Idejas ir izmētātas pa visurieni, bet pamatuzstādījumu ziņā vistuvāk tēmai atrodas vācu izstrādātāju veidotais Rising World, kas ir un vēl ilgi būs early acess alpha utt, taču sākotnējie developu principi ir daudzsološi, runa iet par evolūciju no ogām/medībām līdz pat dzelzceļiem, un tas ir tikai sākums - tālāk vairs vienīgi bezgalība. Nu čo,pastāstīšu par iespaidiem. Kas ir vairāk nekā savādi.



Pirms Olimpa dievi mūs no helikoptera iemetīs cilvēces neapdzīvotos džungļos nežēlīgajā survival modē (šķiet, jau ar kaut kādām drēbēm, tas nav Rust, kur visu pasākumu nākas pavadīt ar pliku pakaļu vārda tieš.noz.), paralēli apbruņojot ar cirvi un cērti (tāds c&c generals, jā), vēlos ieminēties par parastajām starta stratēģijām šādos gadījumos. A stratēģijas parasti ir tādas, ka mēs meklējam kaut ko līdzīgu konservbundžai vai vismaz lapu tūtiņai, kur varētu ieliet ūdeni, pēc tam kaut kur meklējam uguni, lai šo pašu ūdeni uzvārītu (jo, biedri, zemes ēšana un dzeršana no peļķēm noved pie dizentērijas, tas tā ir!), lai beigās četrrāpus rītu nepazīstamas ogas tieši no pudura, moš, paveiksies. Skaidrs, ka ne par kādām medībām nevar būt ne runas, kamēr mēs nevaram uztaisīt vismaz cilpu kādam trusim-invalīdam. Pirmais, kas mani sveicināja Risen World bija..
... )
 
 
30 January 2015 @ 03:11 am
"es negribu būt tava lelle"  
nu vot tā, prijehaļi, liberasti, ne. draudziņš vakardien kautrīgi apjautājās, vai man nebūs iebildumu, ja viņš pa vasaru ies modernajā baletā [trauslas balerīniņas cilāt, kārumnieks tāds]. es tikmēr iešu stenēt un cilāt dzelžus ar citiem večiem. apdraudēsim tradicionālās vērtības kopā! /eju pastīties, vai man jau nedīgst ūsas

citās ziņās - darbā karoju ar vienu slinku franču jenotu, kas tur visus ar savu šarmā apvedis ap stūri. es tur esmu tikai trejas nedēļas un tiešām negribās nākt virsū kā tādam dirsīgam viesulim, bet cieši klusēt arī nespēju. priekšniecība ir šausmīgi jauka, bet disciplīnas viņu aģendā nava nemaz un tad es jūtos arī vainīga par to, ka es piepišos, jo tas nav mans darbs un kāda man galu galā starpība. bet starpība man ir, jo tas ir darba ētikas jautājums. nav man jāizsmeļ svešas savārītās ziepes un jāsit plaukstiņas par to, ka krītas darba kvalitāte tikai tamdēļ, ka viens trollis ērti iekārtojies un iekasē tādu pašu algu kā man, kamēr es velku gan savu, gan svešu vezumiņu, mkēj. šobrīd huiņu apkaroju tīri sievišķīgiem līdzekļiem tb drusku viltīgā morālterōra veidā - nekaunīgi skatos kolēģim uz pirkstiem un publiski veicu ne pārāk glaimojošas piezīmes viņa darba virzienā [nu, tur tā skaļi un domīgi "tu vēl neesi pabeidzis to un šito?!" un tml.]. priekšnieks uzslavēja, ka mani cipari strauji šonedēļ gājuši augšup, uz ko es atbildēju, ka var daudz vairāk izdarīt, ja frančupuikam neļauj nodarboties ar viņa usual bullshit. neviens, saproties, nebija pamanījis, ka viens cilvēks sēž un nekā nedara, tikai viltīgi izokšķerē vieglākos darbiņus [piņķerīgos dāsni atstājot kolēģiem, man tātad], kas ienes fiksus rezultātus un pārējo laiku simulē vieglu aktivitāti un pielien priekšniecei izliekoties par nevarīgu bērnu [šis ir extra bweh]. the struggle is real, though - vai es tiešām gribu indēt lielisku, bezrūpīgu atmosfēru? un vai es pati gadienā neuzprasos uz bullying apsūdzībām? nemeklēju nedz kašķi, nedz izdevīguma, bet par idiņu zem citu svara izliekties arī nesmeķē.
 
 
: otherwise viss skaisti
skan: Lothar and The Hand People - Space Hymn
 
 
29 January 2015 @ 09:43 pm
 
Šovakar bridu pa mirdzošu sniegu kādu pusstundu, lai beidzot ieēstu tonkotsu ramen.

Tags:
 
 
30 January 2015 @ 03:31 am
 
Brokoļi ir zaļi, to nekad nevaig aizmirst. /Baņuta/
Kartupeļus un sīpolus var cept atseviški. /Usne/
 
 
30 January 2015 @ 01:12 am
sāļā vegan tarte  
mani jau kādu laiku vajāja doma par sāļo kūku- līdzīgā stilā, ka es taisu savas semisvaigēdāju tortes. nevarēju saprast ko dateļu vietā izmantot pamatnei, bet man mazliet internets palīdzēja. pārējo izdomāju pati. sanāca baigi garšīgi. es pat teiktu - garšīgāk, nekā biju domājusi. uztaisiet saviem vegānu vai glutēnfrī draugiem. vai jebkuriem draugiem. var arī vienkārši sev.

receptīte )
Tags:
 
 
: baigi pilns vēders
skan: Dasmodell vinils
 
 
30 January 2015 @ 12:57 am
 
Uzrāvāmies uz regulāri Elizabetes/Dzirnavu/Elizabetes/Jeruzalemes ielu kvadrātā sirojošo Ceļu policijas ekipāžu. Lika pūst trubā, tad paziņoja, ka esot 0,59, rezultātu neparādīja, bet mēģināja iestāstīt, ka vai nu jāmaksā 600, vai arī sods 800 kopā ar "tiesības nost". Kad izlikos neko nesaprotam, lika gaidīt 15 minūtes. Otrajā reizē mudināja kāpt uz pūšanu laukā, bet šoreiz aicināju man piebiedroties arī mašīnā sēdošos likteņa biedrus. Pūtu ar fotografēt gatavas [info]blond atbalstu, un tūliņ pat saņēmām laimīga ceļa novēlējumus un atvadas. Kāds bija rezultāts otrajā reizē, tāpat neparādīja.
 
 
29 January 2015 @ 11:57 pm
 
cerams, ka tie, kas tic ellei, tajā arī sadegs
 
 
29 January 2015 @ 09:18 pm
 
Manā lielajā ģimenē kуда не плюнь, biologam trāpīsi, nu paskaitīsim, kas man tur ir- biologs, biologs, atkal biologs, mirkrobiologs- farmaceits, mediķis, atkal biologs, fiziķis, fiziķis, katram vēl ir īpašās sirdslietas- zooloģija, botānika, ģenētika, ir arī brīvā laika arhīvu kārtotāji un vēsturnieki, tad vēl ir dāmas,kas jocīgi gan no krievu, gan latviešu gala- latviešu valodas filologi (mūžīgi šausminās par biologu gramatiku), vēl biologs, atkal biologs, dažādībai vēl ir ekonomists, sociālais pedagogs un jurists-franču filologs, ā un vēl baleta horeogrāfs un mākslinieks, hell no- visi ticīgi, vairāk, mazāk (kas dzīves laikā pāriet uz vairāk) vai izteikti praktizējoši, agrāk vai vēlāk eksistenciālu pārdomu rezultātā līdz tam nonākuši, pārstāv dažādas konfesijas, turpu- šurpu konvertējas, turklāt bez mazākās konsekvences iekš pāra vai pēc pārmantošanas principa vecāki-bērni, un man šķiet, ka tas tādēļ, ka mēs esam (this kind of) maitas, kas taisās dzīvot mūžīgi, jo cilvēku vidū, kur augstāk par visu tiek vērtēta personības brīvība (nu, vēl elšana uz molekulām, nevainojamiem bio mehānismiem, zarnu bārkstiņām, endokrinoloģiju, smadzenēm, dzīvnieku uzvedības modeļiem, tā visa feiliem "un kāpēc", zinātniskiem atklājumiem un turēšanu īkšķus par NASA) ir arī brīva vieta polemikai par dažādo Dieva uztveri, bet gala- miera-izlīgums vienmēr nāk ar - nu, nomirsim un pārbaudīsim, kuram ir taisnība, ibo Пытливому уму познанье Мира малo.

Kā mums nav- ksenofobu, antisemītu, rasistu, homofobu, nacionālistu, imperiālistu, šovinistu, mizantropu (ne mizogīnijas, ne mizandrijas ne mazākajā mērā), zagļu, slepkavu, socipātu, sadistu (tai skaitā sievu, bērnu, dzīvnieku sitēju), manipulatoru, tirānu, smadzeņu pisēju, heiteru, tumsoņu (ok, tas bez šaubām ir strīdīgi, bet es praksē esmu redzējusi pietiekami daudz sievietes, kas pieaugušā vecumā bija diezgan pārsteigtas uzzinot, ka nav tā, ka viņas mīž un pišās ar vienu atveri, viņām nebija 9 bēdīgas klases, zems soc. stāvoklis un ne tuvu ne slimas ar ticību). Savukārt ir pārstāvēti veģetārieši un child free pēc pārliecības. Kopumā bērnus uz ticības mācību nesūta, drīzāk viņi gan pirmsskolas vecumā zina iekšējos orgānus un to funkcijas, šūnas dzīvi (ko arī jums novēlu), pārkrustās pirms ēšanas, ja tas ir tas, ko viņi ir gribējuši un spēlējas ar gāzmaskām.

No augstāk minētās kristiešu varzas, es esmu nejaukākā un kašķīgākā, tādēļ arī saku, ja kaut kādiem eirobomžiem un neeksistējošo zinātņu zinātniekiem- jefiņīem ir vēlme mani ārstēt, tad ar skubu jābeidz ņaudēt cibā (jāārstē, jāārstē), bet jāķeras pie lietas (vai fuck off), jo skaidrs, ka es, kā slimības nēsātājs, esmu ļoti virulenta, patogenitātes pakāpe pati no sevis nekritīs, kamēr jūs ņaudat, es inficēju aizvien jaunus cilvēkus.

Varu pat pateikt priekšā, kas ir jādara, lai izskaustu ticību un reliģijas, nekas īpašs, tikai jāatrisina viena problēma - neizbēgamā mirstība, jo stulbā nāve daudziem liek aizdomāties par dzīvības jēgu un tur no eksistenciālām mokām, skaties, ka līdz ticībai ir viens solis, un jāatrisina viens uzdevums - jāievieš kolektīvā apziņa, jo kamēr cilvēks vienlaicīgi gan redz, ka apkārtējie ir tādi paši kā viņš, bet pat valoda nepalīdz ļaut otram saprast tevi līdz galam, pilnībā, šī pretruna, kad skaties kā spogulī citu cilvēku miljardos, bet nesaproti un netiec saprast, liek/ļauj būt pilnīgi vienam, tas sekmē dzīvošanu uz iekšu, dzīvošana uz iekšu- te var aizdzīvoties līdz garīgai dzīvei vienā setā, kolektīvā apziņa kā bitēm vai skudrām, šo kļūmi novērsīs.
 
 
29 January 2015 @ 11:59 pm
mēbeļu (atpūtas krēsla) pārvilkšana  
meklēju kādu atzītu par labu esam mēbeļu pārvilcēju. 



 cik varētu izmaksāt šādam krēslam pārvilkt audumu + salabot iekšas (cik nu viņam tur ir)? 

 derēs arī vienkārši ieteikumi par normāliem kantoriem.

paldies.