godīgi atzīšos, ka ČL finālu es neskatījos, viņš negaidīti izrādījās prioritāšu ziņā trešajā vietā, redzēju tikai hailaitus. žēl, ka salahs salūza, drošvien būtu ugunīgāks mačs ar faraonu. starp citu, mūsu starptautiskajā komjunitijā pa kluso atbalstīja liverpūli - nu, dēļ rafas, tad vēl kāds atcerējās, ka čelsija ir kopēji ienaidnieki, bet nu tas tā.

tā visa vietā aplūkoju, kā manis atbalstītā kiberatlētu banda fnatic tomēr nolej birmingemā pusfinālu optic gaming, žēl, vietām viņi ļoti kruta figačīja. atliek vēl vairāk trenēties un uzvarēt kvalifikācijās.

nu un par pirmo pozīciju topā, domāju, daudz nav jāstāsta. tur katrs mačs ir pilnīgi svētki, tie, kas to neredz, ir pilnīgi duraki. ak jā, arī lebrončegam būs septītā spēle.

Nekad nemaxgājiet logus, nespodriniet stiklus. Jums, varbūt, no priecīgāks prāts, gaišāka istaba, kārtīgāka nama fasāde, bet putni... putni izmisumā. Turklāt ne tā, ka nosēstos zarā un ķērktu, cik viss ir slikti, bet tā, ka viens pēc otra metas stiklos, darītu sev galu un kā mēms pārmetums gulētu uz lodžijas beigti.

lētas mantas started following you

šovakar sapņaini. tādas sapņainas domas, domas, domas. un ir arī skumji. labi vismaz, ka kaķītis visur man seko un nāk būt mīlīgs.

citās ziņās, ir pienākusi tā diena, kad pasūtīju sev grocery delivery uz otrdienu, samaksāju ar Apple Pay.
rīt domāju mosties un būt praktiska. būs jāstrādā.
šovakar iedzers.

SAUDZĒJAM VIDI UN IEPRIECINĀM SAVUS AUGUS – VEIDOJAM DĀRZĀ KOMPOSTA KAUDZI

kā vakar teica Eižena pulciņa izstādes atklāšanā bibliotēkā, "šīs vaboles mēs liekam dzejas telpā, jo citādi te neviens nenāk"

Ingmārs šodien uzstājās ar savas dzejas lasījumiem Hāgenskalna komūnā

biju piejūras mežā, tur kroplīgas priedītes, zirnēkļi, karsts, sauss. izkaltuši sūnu paklāji. priedes ziedēja un smaržoja tik stipri un asi kā kauns.

Šodien pagaidām izdevies viss.

Gulēju ilgi un laimīgi;
Skrēju pa ziedošajiem parkiem - kopā ar staipīšanās pauzēm sanāca 1 h 20 min.;
Sauļojos, lasīdama "Jelgava'94";
Apciemoju mammu;
Biju nodarbībā, satiku foršus cilvēkus, to skaitā ļoti iedvesmojošu honeybee;
Apēdu saldējumu.

Tagad plānoju ar seru Ričmondu apskatīt kaimiņu forštati.

Rīt būs mazliet jāpastrādā.

Padalies, lūdzu! Vai ir kaut kur kāda prezentācija/apkopojums/video, kur normāli un ne pārāk sarežģīti izskaidrota vispārīgā datu aizsardzības regula?

viņiem nav problēmu, toties viņi visu laiku par to runā


uzminiet, par ko es?

Simons domā, kā Bārbijai ir ( pamperīts )

rūs, rūs tās vecās mīlestības. vakar netālu no viņa darbavietas (un šo es zinu jo vnk zinu nevis baigi interesējis noskaidrot) redzēju vecu mīlestību braucam ar mašīnu. nulle emociju. ne par to kas man mugurā (nebiju sapucējusies) ne par to kā es izskatos (nesaķemmējusies, dažas krunkas un daudzi kg vairāk, visi ap nabu) ne par to kā mēs (ne)šķīrāmies, ne dusmas? aizvainojums? par to, ka viņš mani nemīlēja un negribēja un aizgāja pie citas (briesmīga rakstura un neglītākas, jā es par šo ilgi pārdzīvoju) bet vienkārši tā - oi, baigi līdzīgais. ai, laikam bija. good riddance. gribu saldējumu, ceru, ka draudzene kafiju līdzņemšanai jau nopirka

skaidrs ir tas, ka traki ir tad, kad pazūd humoriņš, bet kāds humoriņš, ja ir traki vai ne. vakar visu nakti raudāju, JO, jo viss ir slikti un es varu sakasīt tik naudas lai Tabora Izmēra dzīvesvietu nopirktu kaut kādā Pācē piemēram. šodien protams sāp galva. tad nu mēs pa vidu brokastīm un bērniem (ir gandrīz neiespējami normāli samenedžēt laicīgu sarunāšanos par tēmām un organizatoriskiem jautājumiem, kāds tur brīnums ka jādzīvo vienā ciklā ar grābekļiem) risinājām Sarunu

- a tev patīk kā mums tagad ira? tu gribi šitā dzīvot turpmākos 20 gadus. man nepatīk. es negribu
- kāpēc 20. davai visus 30 viņš saka un es atcerējos to, ko biju aizmirsusi (vai par ko cieši centos nedomāt)

Ir pienākusi tā diena, kuru izteikti negaidīju. Dzīvoklis kaut kā tur apvākts, mantas laikam visas paņēmu, zilo mugursomu noteikti paņēmu.
Bija oriģināli doma pavadīt laiku vienatnē, pastaigāt, pakafijot, nu tā. Bet ir jau nu pārāk slikts garastāvoklis. Sēžu stacijā, klausos mūziku un izliekos, ka esmu cilvēks.

Edinburgh vispār nebūs mana mīļākā pilsēta. Es saprotu, ka kaut kādiem cilvēkiem patika arhitektūra (“arhitektūras šoks” I believe was the phrase used), bet nu man kaut kā neaizķer. Barčiki gan te tādi savdabīgi. Kaut kas apmēram - can’t be bothered to decorate this old and run down pub, this is hipster enough. Vēl drusku kaunos tā teikt, bet ir baigi smieklīgi tas akcents. Pats par sevi jau norm akcents, bet, kad tādā runā visi, parādās sajūta, ka it can’t be real. Ļ uzjautrinoši. Botāniskais dārzs gan bija traki patīkams, ļ indeed. Zaļa siena, kas viļņojas, tur bija. Un nu, ja nu kas, varbūt kādreiz ierīkošu pagalmā ūdenskritumu.

Bet nu. Gaidu vilcienu, rīt jāstrādā.

s0miem ir mazāk ikdienā dzīvo pagānisko tradīciju. vairāk dzīvs ir sentiments. piemēram, pirts pēršanas zinības viņiem nav zināmas, visi bija šokā par maniem (trešā uzlējuma recyclētiem) pēršanas skilliem; tāpat arī tautasdziesmu dziedāšana (viņi varbūt zina 1-2 dziesmas; lai arī vispār folkmūzika, ko viņi klausās, ir daudz kvalitatīvāka. besī tas pašlaik LV modē esošais folk production stils un videoklipi vispār ir krindž līdz debesīm); olu krāsošana (lieldienās ēd šokolādi), arī par manu pašlasīto zāļu tēju krājumu viņi bija apbrīnā un šokā. nezinu, kāpēc es vislaik salīdzinu, varētu arī nesalīdzināt. tajā pašā laikā viena meitene vakar man iemācīja kā var vārīt un ēst ugunspuķu lapas. smaržo kā cūkupupas, garšo nedaudz pēc jūras.
pamanīju, ka manī organiski sadzīvo anti-patriotisms un anti nacionālisms ar visu šo folku un koku apskaušanu. es šīs lietas jūtu, līdzīgi kā jogu, kā senas zinības par sinhronizēšanos ar dabu. sinhronizēšanās ar dabu ir vienkārši fizisks kaifs, es to nevaru paskaidrot vai attaisnot.

Allaž patīkami saņemt atgādinājumu, ka ASV moži stāv sardzē par Eiropas drošību. Un lūk atkal ziņu portālos raksts - ASV apsver sankciju noteikšanu "Nord Stream 2" iesaistītajiem uzņēmumiem. Pareiz ir, nevaig mums to Krievijas gāzi. Var taču nopirkt no... nu piemēram no Amerikas?

izrādās, izlikt savas dzīvesvietas fotogrāfijas visiem uz apskati nav ne uz pusi tik forši, kā izlikt kaķīšbildes vai pat savu jauno matu bildes (piemēram), jo tāda sajūta, ka ielaid svešiniekus savās mājās, un viņi iet un visu aptausta un bāž degunu aizvērtos skapjos un baksta ar pirkstu stiklos, un dara to visu ar neapmierinātībā sarauktu degunu.
bet citādi acis sludinājumam nepiesaistīsi.

esmu slima un sanīgrusi. un visam pa virsu šodien sola bezdievīgu karstumu.

pateicības:
vasara, gaišs

darbi:
puķes pārstādīt?

Pirmais, ko padomāju 5:40, kad gar logiem nogāja cilvēki(gribēju teikt, ka jaunieši, bet varbūt večuki vai jaunās māmiņas zīdaiņu pilniem ratiem, neredzēju), skaļi klausoties ne pārāk melodisku dziesmu "ja reaļnij pocsan, ja rosijan", bija tas, ka šajā pasaulē ir riktīgi par daudz trokšņa. Otrais - ka nav taču nemaz tik sarežģīti cilvēkiem no bērna kājas iedzīt galvās domu, ka absolūta sociālā harmonija slēpjas vienkāršajā tēzē - netraucē un neļaujies tikt traucēts, kālab tas netiek darīts, nav skaidrs. Tad sapratu, ka nav jēgas gulēt, tāpat jāceļas, lai dotos uz fizkultūru, iedzēru kafiju, izgāju uzsmēķēt un pamanīju, ka pienenes jau noziedējušas.