piezvanīja man ķipa lietišķā sakarā viena sieviete. visa tāda uzvilkusies, sajūta drusku tāda kā skolas direktora kabinetā 'kāpēc jūs domājat, ka?'
es saprotu, ka darbs ar cilvēkiem ir grūts un cilvēki ir visādi, bet tagad drusku nožēloju, ka tikai izteiksmīgi klusēju nevis palūdzu lai nepaaugstina balsi
vakar vakarā sajutu, ka kaklā kkas īsti nav labi. no runāšanas. es vakar visu dienu pļāpāju un sestdien vakarā un piektdien gandrīz visu dienu un man kaklā diskomforts, jo piekususi mēle :D
bušočanās laikā izmežģītu mēli šis nepārspēs, tādēļ no pašizraisītiem ievainojumiem ir godpilnajā trešajā vietā. otrajā - griežot arbūzu kājā iedurts nazis
ļoti priecājos par tām biksēm, jo tagad paveras plašas iespējas lielai daļai blūžu, kas man jau ir! gandrīz kā iet uz veikalu un uzreiz dabūt veselu kaudzi savu mīļāko apģērbu, kuros Jūties. turklāt šāda materiāla garas platas bikses man bija +- vidusskolā, elastīgs ķipa džinss
vispār Sidonas no veikaliem ir tiešām mans mīļākais un tur šobrīd bija tik daudz riktīgi foršu džemperu - mīksti jo mīksti i īsām rociņām (v veida izgrieziena trikotāžas džempertkrekls) i zeltītām pogām, i bītlenes, bet man nevajag. nu tā, ka tiešām laikam neko nevajag (ja nu vienīgi melnu džemperi, jāuztaisa revīzija vai der tie, kas man ir)
šodien bija ļoti piesātināta, ļoti veiksmīga diena, izdarīju daudz mazu darbiņu, kurus ikdienā nevaru, jo vajag padomāt. uzrakstīt skolotājiem par dažādiem sīkumiem; noskaidrot, precizēt, saliku atgādinājumus lietām, jo es jei bogu vairs neko neatceros, lasu (atkal), tūlīt bliezīšu un nevaru atrast failu, kuru toč zinu ka iesāku kkad oktobra beigās. neatceros ne kur liku, ne kā nosaucu :D
šajā semestrī no visiem rakstāmajiem darbiem (kuru izspiešanai līdz tekstam vispirms ir nereāli daudz jāizlasa un jāsaprot, t.sk. Regulas) trīs man bija par zivīm. nu, viens par garnelēm, kas arī skaitās. ironiski, jo man zivis negaršo, nekad nav bijis akvārijs un vispār interesē tikai tik cik jebkura dzīva būtne, kas ne pārāk
šodien visu dienu virpoju, bet visvairāk lepojos ar to, ka beidzot gaišā dienas laikā un pie pilnas apziņas apskatīju savas ūsas un atcerējos noskūt. nebija jau TĀDAS, bet drusku dūrās un kaitināja un tā kā bija gaišs un bija laiks un saprašana un jāsteidzas un būs saspringti, paņēmu gaiši zaļu vienreizējo skuvekli un izdarīju. mazs solis cilvēcei, milzīgs - cilvēkam un mani kaut kā tas iepriecina :D
oktobrī iedeva instrumentu, šodien - notis Grīga "Kalnu karaļa alā" :D <3
kā katru gadu i izbrīnījos par rozēm, i kritu panikā i aizkaitinājos (uz sevi) i sasmējos
atkal aizmirsu kāzu jubileju. t.i. es zinu datumu, bet reti kuru dienu zinu, ka datums ir šodien
peldu sūdos līdz ausīm, bet pagaidām kuļos un vēl neesmu nogrimusi :D
patīk man tie sestdienas vakaru raidījumi, šodien bija ļoti forša saruna ar Lolitu Ritmani:
https://youtu.be/zHHzSIisE1w?si=eGJhBEX
es gan klausījos LR1
vienā dienā vienā laikā ir:
- vīra darba pasākums
- sīkām deju koncerts mazajā skolā
- puikam kora koncerts lielajā skolā
nākamajā dienā gan sīkām gan puikam ir braucieni un pasākumi un vakarā man karnevāls
Aaaaa
šodien es esmu malacīte. ja šodien noiesim 5 km tad tā būs nedēļa katru dienu, neizlaižot, šorīt otro dienu pēc kārtas pavingroju (kkādus vārguļu vingrojumus, bet kas par to!), uzliku noplēšamu sejas masku, padarīju vēl šādus tādus darbiņus un pat pieķēros Baisajam Bubulim Ekselim :D kur man no tabulas jātaisa grafiki. vienu grafiku uztaisīju pat tādu, kas man patika. nepatīk tas, ka tā bakstīšanās prasa baigo iedziļināšanos un domāšanu, tas nav kā ravēt - izravē un redzi cik ir, te tikai piņķerējies, piekusis esi a liekas, ka jēgas nekādas
pa desmit gadiem tik daudzkas var mainīties! nu jau ir vieglāk un vēl joprojām ir nereāli interesanti, bieži vien arī izklaidējoši un tas ir tik kruti, ka tev patīk savs bērns. un arī tāds wow! ka vari aizsūtīt pustrako tanti pavadīt uz trolejbusu lai pa ceļam paskatās Staro Rīga lai arī ir satumsis. mans mazais bērniņš paaudzies. piektdien instrumentu spēlēja kopā ar koncertmeistari pie klavierēm. šodien ciemiņiem bija vispirms klavieru, pēc tam īstais koncerts
un man šī diena ir lielāki svētki par pašas dzimšanas dienu. ir tik kruti, ka ir bērni!
Tagad LR 1 būs saruna ar Ilzi Vazdiku. Pieteikums izklausījās daudzsološi
mammu, ko nozīmē ģindenis?
sīkas šodien bija skolas bibliotēkā. katra klase var iet noteiktā dienā. a
A - 1dienās, B - 2dienās, C - 3dienās, D - 4dienās. lasu priekšā Loti no Izgudrotāju ciema. - vai, bet tu nepaspēsi visu izlasīt līdz nākamajai nedēļai.
- nekas, tu taču pati arī vari lasīt.
- es jau lasu.
- cik tālu esi tikusi?
- līdz astotajai.
- lappusei?
- nodaļai.
/priekškars, lustra
ir man kkāds stresis uz papīra darbiem, kas Jāsaskaņo un Jāparaksta. šodien kā akmens no sirds novēlās, kad dabūju divus no trim (trešo parakstīs pie pieņemšanas). pat ja zinu, ka vēl ir ko darīt un rakstīt un tāpat vēl jāprecizē un jāsaskaņo un nekas nav beidzies.
interesantākais, ka šis ir visās jomās, visur, kur kkas jāparaksta. pirkšanas, pārdošanas, iesniegums precēties, darba līgumi, studiju līgumi. nav laikam tikai kaut kādos pilnīgos sūdukos. nu tur RS paraksts par e-talonu vai cits līdzīgs sviests
arī ar e-parakstiem
tāds dzīves posms, kad intensīvi ir bijis jārunā un jāsocializējas un jākontaktējas un es esmu nereāli daudz ieguvusi, bet arī ahujenna nogurusi un vienkārši gribu gultā ietusēt amēbā un pāris dienas ne ar vienu nerunāt :D
bet man! bet man! bet man būs dārziņš! tik jāsagaida kad otrā galā parakstīs papīrus. un jā - tāds it kā sīkums uz lielā baisā un drūmā fona, bet vajag arī par kaut ko priecāties, citādi tiešām palagā jātinas rāpot uz kapsētu
vī!
