Kaut kad grāmatvedību pārstāju vest, jo tas mani dzina šausmās un depresijā, bet rupji rēķinot domāju, ka ar šodienas procedūru cīņa pret plikpaurību iegājusi četru ciparu skaitlī kas ir šausmīgi un briesmīgi, bet efekts ir un jāturpina, jo vēl nekas nav beidzies
vakar biju pie triholoģes. pakauša un paura daļā ir labāk un gandrīz labi - matiņi resnāki, daudz jaunu sadīgušu, bet dārgo procedūru vajadzēs tāpat (marts) un tā kā pieres daļā ir sūdīgi (bet labāk nu jau kādu nepilnu mēnesi, tur ņēma un sakrita laukumiem vien), tad man jāpasūta un katru (!) dienu pēcpusdienā (!) tur būs jāliek viens šķidrumiņš. šķidrumiņš jāpasūta speciāli lai uzjauc aptiekā un maksā 100 ml ap 70 eiro.. 0_o
iepriekšējā gada labākais un dārgākais lēmums bija tā saņemšanās trihologam. ko lai saka - ja liekas, ka kkas līdz galam labi nav, ir vērts aiziet, bet nu dārgi, jā. toties visa tā matu kosmētika ne tikai dārga, bet arī forša matiem un es vēl tikai ar tādu minimālo izdzīvošanas komplektu, jo man besī krāmēties un tam tērēt enerģiju.
bet nu pie savas vecum vecās (ne gadu ziņā) frizieres gan aiziešu, jo gribas lai uz galvas ir smuki un vienkārši sataisāmi, nevis cilvēkos ejot jātērē domas un spēki tam, kā tur aibažubažu ir (vai nav.lol) un atkal jāgriež, jo tikko mazgāti ir viegli, bet visās citās dienās jūtams, ka par garu un smagu
Kaut kas pamainījies uztverē. Jā, kovids, jā, samaksāju trīsciparu skaitli, 44 eiro par vitamīniem, bet esmu gandarīta, jo nu pēc Apiņa galīgi negribas izskatīties un ja neko nedarīs, mums ar viņu būs viena frizūra. Vīram šito saku, viņš pajautāja vai ūsas arī izaugs
:/ :D
ieķēzīju matos to ampulu, kas no rīta, pie rīta kafijas visa tāda dvakojoša rūpīgi pārdomāju savas dzīves izvēles. man jau tā tukšā dūšā viss šķebina, īpaši smakas. smagi, ja pats esi tas šķebeklis un nekur nevari sprukt, jo vēl gandrīz mēnesi katru dienu jāiesmiržinās, turklāt voncuks smird līdzi visur, lai kur ietu (un nevar līst migā, ja nu iesmārdina spilvenu?!)
vispār tagad domāju par Simonu de Bovuāru. nu drīzāk par tiem viņas lakatiem un turbāniem. lai gan nekas jau nav nokavēts
