pavisam
13 February 2018 @ 10:28 am
Svešinieks  
Sagribējās pārlasīt Kamī Svešinieku, jo nelika mieru deja vu.
Protams, faktu, ka viņš nošāva cilvēku, es biju aizmirsusi (!!!).

Bet tas, ka šāvēju notiesāja ar augstāko sodu tikai tāpēc, ka tas neraudāja mātes bērēs, bija tas, kas urdīja.


Now I'm not looking for absolution
Forgiveness for the things i do
But before you come to any conclusions
Try walking in my shoes
 
 
pavisam
07 February 2018 @ 03:08 pm
Sapnis (atkal)  
Šonakt ar Janci dzērām kafiju pie smalki klāta galda. Stāstīju, kas jauns manā darbā. Tā rāmi čalojām kā viesnīcas brokastīs.
Pēc tam turpat sapnī sapratu, ka tā nevar būt, jo viņa vairs nav.

Tagad visu dienu vajā skumjas.

Atkārtošos, bet teikšu, ka labāk bija bez sapņiem.
 
 
pavisam
06 February 2018 @ 01:08 pm
Sapnis  
Šonakt biju Jaltā ar māti. Staigājām pa kaut kādu pils/muižas dārzu, domāju - kur tik stulbi, kad ar Janci un Lauru bijām Jaltā, pat nezināju, ka tāda pils eksistē.
Rādīju Mā jūrā klinti, kas ir pie Simeīzas (jo to noteikti no Jaltas var redzēt :D). Tā gan stipri atgādināja sirēnu klintis pie Kapri, bet tās vienmēr ir bijušas līdzīgas...
Nu un tad sākās standarta grimšana, brišana un netikšana ārā no tumšiem ūdeņiem un citas zampas.
Labāk bija, kad sapņu nebija nemaz.
 
 
pavisam
05 February 2018 @ 03:50 pm
Failing  
Viss šis laiks pats par sevi ir drausmīgs, bet kaut kā koncentrējoties uz konkrētiem uzdevumiem, var paciest.
Tikai brīžos, kad vecākā paziņo, ka neies uz skolu vai jaunākā pazvana un mēģina iestāstīt, ka ir slima, pārņem bezspēks un dusmas.
Tad ir sajūta, ka netieku galā. Ir dusmas, ka viņš atstāja mani vienu ar visiem šiem sūdiem.
 
 
pavisam
01 February 2018 @ 08:15 am
Turies!  
-Man flautas skolotāja prasīja, kāpēc nebiju tajā nedēļā...
-Nu tas tik driz nebeigsies, bērniņ! Apraudājies?
-Jā...
-Tas ir normāli, par to nav jākaunas! Dabūji vēl vienu "turies"?
-Jā! :) :) :)

Zinu, ka slims inside joks, bet mēs neesam vainīgas, tas pats atnāca!
 
 
pavisam
30 January 2018 @ 02:50 pm
My kitchen rules  
Es tagad saprotu, kāpēc ārzemju filmās pie sērojošajiem palicējiem iet ar paiku.

Tas ir kaut kāds dīvains bezsvara stāvoklis - ēst gribas, bet tu esi pilnīgi nespējīgs kaut ko gatavot.
Vakar meditējām pie pelmeņu bļodām.
Pirmdienā ēst pelmeņus, tas ir kā desmitos no rīta raut šņabi.
Pelmeņi ir piektdienas ēdiens, kad leduskapī tikai tuksneša ķērpis ripo.
Un arī ne katras piektdienas, jo... nu jo tie ir pelmeņi, tie sucks in general.
 
 
pavisam
29 January 2018 @ 08:17 am
precizējums  
Prizmas nav, bet mēle gara.
 
 
pavisam
26 January 2018 @ 03:32 pm
Mā  
Mamma ir cilvēks, kuram vari teikt visu.
Vari būt super laulenis, mega māsa/brālis, bet ir ļoti grūti nelaist informāciju caur savu prizmu.

Mammai nav prizmas.
 
 
pavisam
21 January 2018 @ 08:26 pm
2 nedēļas pēc  
Otrā diena bez nervu nomierinātājiem.
Pagaidām ir ok, vairs nenāk virsū kratīklis, kas visam rumpim liek raustīties, turklāt katrai daļai citā ritmā.
Vienīgi nāk virsū melanholija kā melna nakts.

It kā jau nekādu smago artilēriju nelietoju - vecie, labie balderjāņi un nervostrong, tomēr izrādās tie strādā.
Paniskas bailes no "tūliņ sākšu just" liek dzert visu, ko aptiekas piedāvā bez receptēm.

Vienīgā nelāgā blakne izrādās ir tā, ka es neko neatceros.
Visu pirmo nedēļu biju mierīga, (man škita) domāju loģiski un darbojos sakarīgi.
Tomēr cilvēki turpina stāstīt lietas, kuras es dzirdu pirmo reizi. Un ko es darīju es arī nezinu.

Vate, kurā biju iekužināta, palīdzēja ne tikai būt mierīgai, bet arī aizmirst.

Varbūt tā arī labāk.
 
 
Current Mood: melancholy
Current Music: M83 - Midnight City
 
 
pavisam
21 January 2018 @ 12:03 am
Es esmu  
slikts cilvēks.
 
 
pavisam
01 January 2018 @ 08:38 pm
Jan’01  
Spriežot pēc dzīvās satiksmes uz veloceļa šodien, bijis daudz jaungada apņemšanos vakar :>
 
 
pavisam
29 December 2017 @ 10:01 pm
Vēža zvaigznājā dzimušie  
Viņš nav gluži mans tips. Kāda māsiņa ienāk, rāda atslēgas, vai dakterim nav pazudušas? Dakteris sašutis - vai ta' neredzot, kas par piekariņu, kurš normāls vīrietis ar tādu staigātu?!
Neatceros, kas tur bija piekabināts, uzmanību novērsa zelta pildspalva, kuru dakteris izvelk no krūšu kabatas. Nemāku noteikt ne karātus, ne proves, tikpat labi Tiger pirkta, bet pēc ievada ar piekariņu, šķiet, ka jātic vien būs - zelta.
Viņš zīmē uz lapas mā vēderu, stāstot, kā izņēmuši audzēju bērna galvas lielumā.
Kopā operācija aizņēmusi 8 stundas. (O, to es pamanīju, es biju tā, kas reizi stundā zvanīju uz nodaļu).
Nosūtījuši paraugu uz steidzamo biopsiju un saņēmuši atbildi, ka atrastas vēža šūnas.
Turpina zīmējumu - drošības labad izņēmām visu, kur varētu būt vēža šūnas - dzemdi, olnīcas, šos te limfmezglus, šitos limfmezglus, te visapkārt pie vēderplēves...
Es blenžu uz lapu un domāju - nez, kas tur vispār ir palicis?!
Viņš paskatās uz mani - jūs gadījumā neesat mediķis?
Laikam lasa domas.
Tagad, pēc gada sonogrāfijā atklājās, ka paķēris arī aklo zarnu. Varbūt palaidu garām zīmējumā, varbūt aizmirsa uzskaitīt. Tipa rounding error.
Otrs bumbulis bija stipri mazāks, cirksnī. Ļoti sarežģīti sapinies nervos un asinsvados. Tā vispār neesot viņa specialitāte, bet ar pieaicināto ķirurgu izlēmuši, ka viņš pats izņems.
Tam vairs nevarēja taisīt steidzamo biopsiju, jāgaida nedēļa.
Šodien mammai jāapsēžas. Rīt ir jāpieceļas. Svētdien jāvar noiet pāris soļus. Ir jākustina, jo bīstamākais tagad ir trombs. Bīstamāks par 8h operāciju. Es savu izdarīju, tagad jūsu kārta.
Viņš ir ļoti labs ķirurgs. Tomer vēl labāks psihologs. Ir uzdevums, ir punkti, kas jāpilda, ir misija. Visi radi, kas mēnešiem mocījušies ar on hold režīmu, beidzot var mitrās salvetes atvest, likt celties, runāties un neļaut krist izmisumā.
Pēc nedēļas mazajā bumbulī arī atrada vēža šūnas, tikai cita. Jūsu mammītei ir divi vēži, kas dotajā gadījumā ir labas ziņas!
Es skatos uz viņu un domāju - divi fakin vēži, kādas labas ziņas?
Un dakteris, kurš lasa domas, atbild - ja tas būtu viens vēzis, tā būtu metastāze, tātad 4.stadija. Tagad ir divi otrās, tobiš, agrīnās stadijas.

Gads, 8 ķīmijas un mamma dumpojas - neies vairs un viss. Tas nav mans lēmums, tie nav mani mati, kas 8.reizi izkrituši. Tomēr radi izmisumā.
Ome dzirdējusi raidījumu par mega onkoloģijas profesori. Braucam. Mā profesorei pastāsta visu, ko domā par ķīmijām un to turpināšanu. Viņa man dumpiniece vienmēr un visur. Pret pret.
Profesore šķir lietu un prasa, vai mā maz apjēdzot, ka pēc pēdējā PET izskatās, ka vēzis ir apturēts un visas tās ķīmijas bija vajadzīgas un ir bijušas īstais ierocis? Bet kā tad - sākotnēji uzstādīja 2.stadiju un tagad PET rakstīts 4.?
Nē nu jums jau 2.nekad nav bijusi, paskatieties te pirmajās pārbaudēs - viennozīmīgi 4!
Tagad, pēc gada izrādās, ka diagnoze bija nepareiza.
Kāda laimīga kļūda.
Nezinu, vai būtu izdevies salasīt mā lauskas, ja viņa gadu atpakaļ zinātu, ka vēzim 4.stadija.

Toties nosvnējām Ziemassvētkus, mums ir atgriezies ļoti ēterisks un netverams ilgtermiņa jēdziens (no ekonomikas terminiem - ilgtermiņš sākas, ja periods ilgāks par 12 mēnešiem).
Ļoti jau nu bail sapriecāties, bet ļoti gribas. Gads ir vājprātīgi garš, ja somā bahilas.
 
 
pavisam
26 October 2017 @ 09:06 pm
Demence  
Vairāk kā mēnesi esmu izrakstījusies no FB un neplānoju atgriezties.
Drausmīgi kaitina:
ka fb domā, ka tam ir tiesības mani nobērt ar kretīniskām reklāmām. ja pateikšu, ka nevēlos redzēt, jo not relevant, mani nobērs ar 100 citām, vēl mazāk relevant.
ka brālēns ieliek bildi ar saviem čomiem no olimpiskā ciemata un es saprotu, ka viņš ir viens no viņiem. ir neērti atdraugot, bet saproti, ka laikot ir vēl neērtāk.
ka mans laiks tiek ķēzīts pat lai pāršķirtu nodrāztus jokus vai dziļus padomus par laika tērēšanu.
ka bijusī kolēģe dalās ar 9.maija plāniem un tu tikai tad saproti, ka ne velti viņa ir tikai kolēģe. bet kaut kā neērti atdraugot.
ka iesūc kultūrā laikot visas draugu bildes.
ka maijā apskati neskaitāmas svešu bērnu izlaidumu, bet augustā - svešu kāzu bildes.
ka padotie laiko jebko, ko ielikšu. jo tā vajag.
ka es laikoju visus padoto ierakstus. jo tā vajag.

Drausmīga, kaitinoša, sveloša liekulība.

bet es piespiežu cilvēkus runāt :)
kā? tu nezini, ka es sestdien biju ballītē? ā, nu pareiz, tu jau no feisbuka izrakstījies... nu tad klausies!!!
klau, tu jau neredzēji feisbukā ne? nu paklau, Ilze ielikusi ģimenes foto. Nu tā vajag izskatīties pēc 4 bērniem!!!

Pati briesmīgi apmierināta ar sevi.
Tags:
 
 
Current Mood: apathetic
Current Music: Gene Rene - what if
 
 
pavisam
21 September 2017 @ 08:33 am
Velodrasts  
Es konceptuāli neesmu velosipēdu nīdēja, ar auto braucot cenšos tos cienīt un apbraukt ar līkumu.
Bet lai dies žēlīgs kā zajebaļi ar saviem zvaniņiem uz ietvēm!
Nav iespējas nekur normāli aiziet, lai tevi neiezvana kokos, tilta margās un suņu būdās.
 
 
pavisam
06 September 2017 @ 08:21 am
Lepni  
-Es eju gulēt, kad Sevastova padirsīs, nogriez uguni zem vistas!
-A ko, ja vinnēs?
-Nu tad nogriez ar lepnumu sirdī!
 
 
pavisam
02 September 2017 @ 09:35 am
Par pumpainiem tīņiem un citiem zvēriem  
Kāds reiz mani aplaimoja ar epitetu, ka man ir mūzikas gaume kā pumpainam tīnim.
Nekad neesmu noliegusi un nekad nevaru atbildēt uz "kas ir tava mīļākā dziesma".
It depends...

Manas mīļākās DM dziesmas ir Lilian un The bottom line. Nevaru pateikt - tie ir vārdi, mūzika, kāds savdabīgs skanējums. Vienkārši ir.
Protams, protams, Enjoy the silence un Never let me down un visas citas vienmēr aurošu līdzi koncertā, nav jau izvēles. Tās īstās jau nedzied.

Placebo - Spite and malice. Esat dirdējuši koncertos? Nope. Never. Mīļākā.

Šogad Liepājā bija (beidzot) iespēja pēc pārdesmit gadiem atkal redzēt Pienvedējus. Azotē nēsāju "Ziedu valsi", bet nekad to neatzīšu un arī nesagaidīju dzirdēt dziedam. Dziesmai patiešām ir valša skanējums (man tā šķiet), pēc veselā saprāta teiktu, ka pilnīgi līka, bet neko nepadarīsi - mīlestība acīmredzot ir ne tikai akla, bet arī kurla.
Puisis, kurš stāvēja man blakus un auroja līdzi visas dziesmas pēc kārtas un mēģināja noārdīt barjeru, to histēriski raustot un lecot, vienā starplaikā noblējās "Ziedu vaaalsiii". Es paliku uz pauzes. Draugs viņu iedunkāja - "nu ko tu ņemies, tāpat jau nedziedās!!!" uz ko pirmais atbildēja - "es zinu, bet bija vērts pamēģināt..."

Es neesmu tāda viena!!!
 
 
pavisam
30 August 2017 @ 08:03 am
Flashback  
Acīmredzot, ir uzstādījums, ka pirms aiziešanas dzīvei gar acīm ir jānoskrien. Ātrāk vai lēnāk, tas nav būtiski.
Ja kādu laiku atpakaļ katru otro sapni pavadīju Meldros, tad tagad jau neskaitāmas Marksenē.
Esmu apzagta, sašauta vēderā un uzmetusi papiņu.

Sāk gribēties kaut ko ar ponijiem un varavīksnēm...
 
 
pavisam
22 August 2017 @ 10:55 am
C1  
Šorīt parkojot golfu parāvu durvis vaļā, lai paskatītos, cik tālu aizmugurējā atdure.
Šis reflekss kādu brīdi bija snaudis.

Zaļajā jaunībā bija lieliska iespēja dažiem klases teicamniekiem, kuriem 18 palika pirms aprīļa (nav ne jausmas, kāpēc tieši līdz aprīlim), par velti iziet auto kursus.
Tā kā kursi notika tehnikumā, acīmredzot ar noteiktu specializāciju, macījāmies uz gazika, t.i. C1 kateogrija.
Kad pēc kāda laika ar apmācību sertifikātu aizgāju uz CSDD pieteikties uz B kategorijas eksāmenu, man paziņoja, ka jāliek tā kategorija, par kuru ir sertifikāts un tikai tad var likt B.

Atradām pamestu karjeru, kur ar māsas vīru, viņa Tranzītu ar kravas kasti un 4 mietiņiem mācījos garāžu.
Māsas vīrs cilvēks praktisks - es brēcu, ka neredzu viņa stulbos mietiņus spoguļos, viņš brēc, lai taisu durvis vaļā un skatos.

C1 noliku, garāžā neviens nelika braukt, tur arī strādā cilvēki - ieraudzījuši 18-gadīgu skuķi starp PMK un MRS večiem, lika nobraukt 100m pa taisni un palaida.

Toties joprojām, parkojot golfu, laiku pa laikam paraujas durvis vaļā...
 
 
pavisam
21 August 2017 @ 09:25 pm
Fckin tired  
Katru reizi, kad Two dots apgalvo, ka esmu "full of life", seja savelkas īgnā smīnā.