pavisam

About Jaunākais

Sacīts, darīts!7. Apr 2020 @ 09:21
Vakar nospriedu, ka, ceļoties piecos nevis sešos, paspēju daudz vairāk. Jāmēģina atgriezties pie šī režīma.

Дима сказал, Дима сделал - pamodos septiņos...
Tags:

Neviens labs darbs nepaliek nesodīts6. Apr 2020 @ 19:47
Mūzikas skola paprasīja atsauksmes par attālināto mācīšanos.
Kā jau taisnības sītarai pienākas pateicu, ka ar flautu viss ok, videozvans tā pati stunda vien ir.
Ar solfedžo skolotāju gan jau ar laiku sapratīs, ko viena no otras grib, pagaidām vēl pieslīpējas.
Bet, ja klavieres tiešām domā, ka uz manu bērnu strādās "nu tu vienkārši patrenējies mājās", tad tie ir mūža meža maldi.
Ja nebūs tik reizes šis vai šitik tas, viņa nedarīs neko.

Ņēmuši pie sirds. Šodien 40 minūtes klausījos - Līva, Līva, cik ir ceturdaļa un cik astotdaļa?! LĪVA, KURŠ PIRKSTS!!! Lēnāk! Ātrāk! Klusāk!
Plus videozvanā nevar klavieres likt uz ausīm, tātad reāla klimperēšana.

Diesapžēlojies, varbūt patiesi velti viņu spīdzinu turot mūzikas skolā...
Tags:

Win!6. Apr 2020 @ 16:23
Burtiski nedēļu atpakaļ nopublicējām 2019, jau sapulce par 2020...
Godavārds, lielākais grāmatvedības trūkums ir kaut kāda mūžīga nepabeigtības sajūta. Mēnesim nav ne sākuma, ne vidus, ir tikai slēgšana. Viens gads beidzas un otrs jau sāk beigties...
Sapulcēs ar savu Šefu Daiļdirsēju jūtos kā Kristīne Garklāva 900 sekundēs - viņš Muld Kā Pa Ķešu, es, savilkusi nopietnu seju, piekrītoši māju ar galvu un kratu, kur nē.
Turklāt man vienmēr jābūt gatavai, ka viņš ik pa brīdim iemet - ja, pavisam?
Tāpēc jābūt modrai un nevar kapāt candy crush, kamēr viņš lej tīru avota ūdeni.
Fredriks stabili kaut ko spēlēja.

Sanāca reāli debila situācija, kā kad māte paprasa - nu, kad tad precēsieties? palaižot uz pirmo randiņu.
Tailers, ticis pie vārda, pirmais ko paprasīja kurš liks kopā 2020 tagad, kad konsultante ir prom - pavisam?

Mēs ar Fredriku saspringām, jo šis jautājums vispār nav izrunāts.
Es ar šausmām griežu galvā - projektam vajadzētu būt cauri, tak tūliņ ņems un uzmetīs man...
Jākobiņš žagojās, žagojās un atdeva Fredrikam.
Godavārds redzēju pazibam bļeģ viņa acīs.

Un es vēl ņerkstu, ka neveicas loterijās...

Slikti tas, ka šķiet ir iemesls, kāpēc man neiedeva.
Man liekas, ka viņi perina atkal ko jaunu...tikko uzzināju, ka kopš feb ir vēl viens štats vaļā. Bet tas nevar būt viss..
Tags:

5. Apr 2020 @ 18:28
Nedēļa no pekles.
Plānoti/neplānoti, salikās kādas 25 sapulces, tai skaitā nelāgs kašķis ar apturētās valsts auditoriem, 3 intervijas otrpus okeānam, ikgadējais kašķis par "kāpēc man tik maz pielika pie algas" (kā Jākobs saka - this time of the year...). Goda vārds kā nešķīstas kritiskās dienas reizi gadā.
Plus 3 divu-metru-pastaigas ar kolēģiem.
It kā jau forši - var izrunāt gan darbu, gan kliedēt vientulību, bet iztukšo baisi. Un es tā kā nesūdzos par vientulību.
Cits piezvana un STUNDU ļerkst. Nopietni?! Un tas pēc tam, kad esmu pateikusi, ka dīka nav dilemma, kas piemeklējusi mani, esmu noslogota vairāk kā parasti.
Divas dienas guļu, staigāju un lasu grāmatu, bet neesmu droša, ka esmu 100% atguvusies.

Gribētos kādu profesionāļa viedokli, kas notiek? Kāpēc cilvēki kļūst bezpalīdzīgi? Uzdod debilākos jautājumus ever. Paģēr, lai viss tiktu pienests, padots, iebarots ar karotīti.
Uzmanības trūkums? Stress sabloķē smadzenes? Vaino darba devēju visā?

Maikls, vienīgais jēdzīgais cilvēks projektā, guļ slimnīcā ar C-19.
Pēkšņi šī zaraza no kaut kā abstrakta kļuva par kaut ko ļoti reālu.

Palaidām Maltu bez viņa. Divus vakarus projvads zvanīja histērijā, tipa "šef, vsjo propalo", jo nevarēja testu iecelt produkcijā. Kaut kas ar kaut ko negāja, ko Maikls zinātu risināt.
Bet palaidām... Kā jau teicu - pilnas kapsētas neaizvietojamiem cilvēkiem.

Vispār šī zvanīšanās pa vakariem sāk piegriezties. Tāda sajūta, ka līdz ar darbu no mājām, ir pazudusi sapratne par darba laiku.
Jākobs vienkārši zvanās 5x dienā.

Piektdien vakarā jutos kā uz klona nomesta ola. Izšķīdusi, bez formas un satura.

Bet nākamā ir īsā nedēļa!!!
Tags:

4. Apr 2020 @ 18:41
Nu ko... Esam palikušas trīs.
Trešdien Pupa salaba ar Vārdā Nenosaukto, kurš nu atkal ir Ernests, ceturtdien reanimēja sākotnējo plānu par pārvākšanos, un šodien Līva ievācas Pupas istabā.

Es, protams, kā Māte Sirsnīgā paprasīju, cik ilgi gaidīt, pirms uztaisu viņas istabā trenažieru zāli. Mēnesi... :D

Tā kā viņi dzīvos 5 (piecu) autobusa pieturu attālumā, visas mantas salīda vienā golfā, tas bija tik ātri kā noraut vaska plāksni.
Un aptuveni tikpat patīkami.

Atbrauca, palīdzēju Ernestam (tas ir ļoti slikti, ja man Vārdā Nenosauktais šķiet feināks vārds?) izpildīt angļu valodu, Pupai uzrakstīt motivācijas vēstuli universitātei, paēdām, saliku pārpalikumus līdzi, sabučoju Pupu, pateicu Ernestam: nu... good luck!, ielecu mašīnā un prom biju.

Tici vai nē, tas ir viens sirdspuksts no "stāvu pie omes loga un, žļambādama iedoto karbonādi, stāstu, kas jauns" līdz "pati krāmēju Pupai līdzi pusdienu atlikumus ar maģisko "kas tad mums te to visu apēdīs?!"".

Nepaspēšu samirkšķināt, kad jau auklēšu mazbērnus un tur jau līdz skuju takai ar roku aizsniegt (aleluja).

Nav tāda agonija kā tad, kad pirmo reizi plānojām šo soli.
Pa šiem četriem "Ernests - Lohs" mēnešiem jau biju paspējusi izspļaut manas māmiņas "nemaz nedomā man te taisīt klosteri, tev jādzīvo sava dzīve", kad likās, ka viņa pavisam panīkst un sāka runāt par palikšanu mūžam pie manis.
Tomēr vienalga nevar saprast - raut šampi vaļā par bērna jauno dzīvi, vai šņabi par būšanu otras meitas un suņa attālumā līdz pilnīgai vientulībai.

Labi, ka mēs zinām, ko nozīmē patiesi zaudēt, tāpēc tādu emociju nav. Zinām, ka tepat vien ir. Nav Nenovēršamas Nelaimes sajūta. Ir Lielo Izmaiņu un Filosofisku Pārdomu laiks.

Gaidām ielūgumu pusdienās, būšot griķi ar maltās gaļas mērci. To viņi jau mākot.
Laikam jānes sālsmaizē pavārgrāmatu...
Mūzika: Rompasso - Angetenar
Tags:
Other entries
» (No Subject)
30EUR Nestes rēķinu laikam pēdējo reizi saņēmu sēžot BKA ar Līvuci....
Kad pēdējo reizi DD maksāja zem eiro, vispār neatceros.
Aš vai jāsāk liet rimi maisiņos un glabāt pagrabā.

Iesāku Boardwalk empire, wiii ku gards.
Plus mūsu biroja adrese arī ir Boardwalk, mazliet personisks pieskāriens :D
» (No Subject)
-Mām!
-m?
-Man balss ziņā jāieraksta etīde!
-Ļoti labi. raksti!
-MĀM!
-KO?
-Tavs krimiķis būs fonā!!!
» Kā pārziemot?
7:28 AM
tu atnac uz darbu.. klusums... neviens nav. nav pat no rita kur ieiet parunat. neskatoties uz to ka vel ir agrs. Vismaz tu jau biji darba. Ehh. kaa parziemot?
» (No Subject)
Dažas vēstules vienkārši izspiež sausu.
Jo īpaši tādas, kad ir jāpasaka - anuka, bābas, pākstis ciet un izpildīt!!!
Bet jāpasaka tā, lai neapvainojas un nesaprot, no kuras puses vējš pūš, lai nesākas gāgānu karš.

Tā vien trūka sūdzību, ka manējie palaiž muti un musina tautu.

Stundu dzemdēju. Laikam jau sanāca, ja reiz 3 cilvēki reaģēja absolūti citādi katrs.
Ir cerība, ka sapratīs arī mani virtuves ģenerāļi.

No otras puses - ko var gribēt, es jau tāda pati... varbūt tāpēc divtik grūti.

Man šī krīze jau aknās sēž.
» Diena izdzīvota!!!
Izrādās, lai dabūtu ko šādu:



nevajag krutās lēcas.
Šķidrais laineris, drebelīgas rokas - un tadā!!!
Pēc pāris minūtēm tas nez kur uzsūcās, bet redzētais spogulī mani kādu brīdi vajās...

Šīs dienas smīklis:
"Nevarēju aizmigt, jo domāju par 7 kazlēnu mammu. Pēc kāda piena viņa devās, ja pati ir kaza?!"
» ...kad tad sāksies tā garlaicība?
Šonakt sapnī īrēju ofisa telpu.
Tipa co-working space. Man uzrādīja cenrādi, cik par printeri, cik par ūdens aparātu un cik par... telpaugu. 2 eirīši un manā telpā bija tāds bēdīgs vīteņaugs ar tādām kā mazām vīģes lapām. Esmu tādu redzējusi, nav ne jausmas, kur un kā to sauc.
Bet es tur biju VIENA!!!

Tas laikam no pašizolācijas dīkas. Šodien astoņas (!!!) sapulces, mājās 2 sugas kaķi, suns un ledusskapis. Pēdējais traucē visvairāk... Runā uz mani nepārtraukti.

Uzņēmumā iet tik jautri, ka pat es, kas neapdomīgi gāž visu šajā telpā, vairs negribu rakstīt.
Elpu cērt ciet.

Bet, kā jau līgalīte teica - nu i kur tu tagad iesi? Krīze ārā! Sēdi un netirinies.

Man ir ļoti, ļoti paveicies, ka es savam šefam varu pateikt, ko domāju.
Neko tas nemaina, tikai kaut kā vieglāk, kad esi pateicis.

Tikko atcerējos, kur esmu redzējusi to augu - jau n gadus mēģinām tādu ieaudzēt uz tēva kapa. Nu tieši tikpat nekāds man šamējs bija podiņā manā privātajā telpā :D
» Pašizolācija, trešā nedēļa.
Spriedām ar Līvu, kas izsaukuma zīmē galvenais - svītra vai punkts.
Nolēmām, ka svītra.
» 1EUR
Tātad, vakar sažņaudzām katra pa eirītim rokā un devāmies uz vietējo meguci.

Ko mēs sagādājām? )

Faktiski, viņa mani ir vinnējusi 2 veidos:
- iztērēja mazāk naudas (97 vs 92 saņi)
- nopirka vairāk kalorijas (man ~860, viņai ~930).

Un tas viss tikai tāpēc, ka man vajadzēja kafiju, banāns nesanāca, nopirku burkānu...

Izaicinājums izrādījās dziļāks, kā domāju :)

1. Kā Mā pareizi norādīja - paldies dieviņam, ka šis ir svētdienas eksperiments nevis ikdiena;
2. Sen, sen aizmirsies, kā ir rēķināt, sanāk šis VAI tas. Kā ir stāvēt pie zemnieka ar 21 centu rokā un domāt, vai neieliku par daudz kartupeļu maisā...
3. Atkarības maksā bargu naudu. Sūds par to, ka pusbadā - visticamākais mēs ar Līvuci saskriesimies pie leduskapja īsi pēc pusnakts, bet tas, kas man reāli trūkst, ir silta, salda kafija ar pienu.
4. Līvuča pārdomas. Roltoni ir bomžu ēdiens (tā ir ģimenes folklora, jo baba mēdza šiem taisīt un sauca par bomžu zupu). Un tad ir FAKE roltoni. Iedomājies - ir bomžu ēdiens un tad ir feik bomžu ēdiens tiem, kas nevar atļauties oriģinālo...
5. Izrādās, makaronus patiesi var nopirkt par 40 saņiem puskilo, bet es aptuveni nojaušu, kādi tie savārās.

Pēdējais šāds wake up call bija, kad iepriekšējā burbulī Mā paprasīja, vai es maz zinu, cik piens maksā? Es nezināju.
» (No Subject)
Sīkam sākot patikt attālinātā mācīšanās - kad flautas skolotāja auro, var pagriezt klusāk...
» Rāmai sestdienai
Halo
» Morphing
Jocker
» (No Subject)
https://www.hippoquotes.com/img/famous-axel-munthe-quotes/axel-munthe-quotes-22174.png
Top of Page Powered by Sviesta Ciba