pavisam
22 January 2019 @ 10:04 am
Ticējums  
Ja svētdien teātrī pasēj mīļāko šalli, tad otrdien kāds pufaikciemā ieslēdz -13 grādus.
 
 
Current Music: The Cranberries - When You're Gone
 
 
pavisam
21 January 2019 @ 04:41 pm
PMLP  
Cirslītis šodien saprata, ka parīt beidzas ID termiņš.
Aizlikos uz Čiekurkalnu, tur Bābele pašā plaukumā - čum un mudž - visas valodas, visas krāsas, piesēst nav kur. Pilnīgs 3,14159...
Daudz variantu nav, gaidīju.
Bet tur - dāma - laipna, smaidīga un ātra. Tip "Nē, nē, šitik nogurušu bildi mēs neliksim!" Saku, ka no šī materiāla viņa Andželīnu Džoliju neizspiedīs! Izspiedīšot! :D
Es kā kārtīgs latvietis pat nezinu, kur vērsties, ja esmu patīkami šokēta ar apkalpošanu valsts iestādē.
 
 
pavisam
20 January 2019 @ 02:42 pm
Face ID failed  
2 naktis pa 8h miega un telefons no rīta paziņo, ka šito seju nezina, ievadiet kodu...
Augstās tehnoloģijas : Pārslodze 0:1
 
 
Current Music: Nina Simone - Don’t let me be misunderstood
 
 
pavisam
18 January 2019 @ 10:41 pm
Year closing #w2  
Чукча приходит в парикмахерскую.
- Как будем стричься, - спрашивают, - нулевка, полубокс, канадка?
- Однако, нулевка.
Постригся, смотрит в зеркало:
- Однако, плохо, давай канадка.

Pirmdien Jākobiņš paprasīja veikt nelielas final izmaiņas, kas parāva veselu procesu ķēdi pārtaisīt praktiski visu piektdien noslēgto.
Otrdien - oднако, плохо...... Liekam atpakaļ, bet tagad pārliekam uz šito budžetu. Un pie viena tad arī ieliekam šito Kanādā.
Akmeņainu ģīmi, apceru, kā man uzrakstīt to čīfiem, visiem jau audits klāt, bet mēs vēl stumdām cipariņus... Kanāda ar savām -10h izstiepj manu darbadienu atkal vismaz līdz deviņiem...
Skatos Fredriks kko kompī drudžaini raksta, parauj dusma - ko te pierakstīt, ravējam visu ārā, sākam no sākuma.
Nožvadz ziņa - Fredriks - "Another FINAL correction..." Aha, beidzot izbesīts mans nesatricināmais zviedru biedrs.
Gruzija ielaida kļūdu, brauca astoņos atpakaļ uz ofisu.
Malta aprēķināja nodokli ne tai virzienā.
Ieņēmumi atjēdzās, ka aizmirsa vienu būtisku uzkrājumu.
Pēdējās korekcijas, ko Fredrikam sūtīju jau aizgāja ar komentāru "Already afraid to call it FINAL"...

Trešdien laikam Stokholmā kamera atliekusies, nefokusē:
-Fredrik, you're blurry! Or that's my vision.
-No, no, that's me...

Mans pirmais group reporting file, kamēr nonāca pie galvenajiem, jau bija v5.0.
Pēc pirmās dienas, kad viņi mēģināja pildīt, kļuva par v5.3.
Vaboles однако.

Auditori visās valstīs rauj 24/7, Gruzijā turklāt smaga OCD mocīti.
Desmitos naktī saņemt zvanu vairs nav nekas jocīgs. Nu labi, Stokholma - tur deviņi, bet Tbilisi tā ir pusnakts!!!

Jau kādā otrdienā pārstāju lasīt e-pastus no tiem, kas nav Jākobs, Fredriks, galvenie vai auditori.
Kas šodien nelāgi atspēlējās, jo cilvēki sāka mani tvarstīt. Starp trešo un ceturto sapulci bija stunda, kurā cerēju kaut ko izdarīt, bet kamēr gaiteņos dzēsu ugunsgrēkus, netiku pat līdz savam stāvam un vilkos atpakaļ.

Lieki piebilst, ka bērnus neviens nav atcēlis, trešdien nop.bag.skatuves māksliniece bija jānoliek Ķekavā un jāsavāc Jelgavā (!!!), pa ceļam turpinot risināt trešās pasaules problēmas. Toties dabūja trešo vietu, sajuta podesta saldo garšu! Varbūt nākamreiz nesaslims aiz psihosomatikas un nepūtīs jau trīs dienas PIRMS pūtēju konkursa :D
Sēžu pie savām tabulām un esejām, vēls vakars, Pupa pieskrien:
- mammu trīs minūtes palikušas - rekur vienādsānu trapece, man vajag augstumu!
-(vienā elpas vilcienā) šito kateti no augšējās apakšējās malas, ja vienādsānu, te 30 grādi, ar tangensu dabūsi augstumu.
-A cik ir tangenss 30?
-Nu mļe, Pupa!!! Google!!!
-Labi, labi, atradīšu! Paldiesiņ!

Un tad pienāk Līvucis...
- mammu, gribi, izstāstīšu anekdoti?
- protams, ka gribu...
 
 
Current Music: Pixies - Where Is My Mind
 
 
pavisam
17 January 2019 @ 09:13 pm
50 tūkstoši vistu dienā  
Vakar mentālā noguruma pakāpe izdzina apmest aplīti pa pagastu, lai nogurdinātu rumpi un varētu aizmigt.
Laiks nepieklājīgi vēls, bet ausis ausīs, sniedziņš, laternas... Ļapota!!!
Tomēr kaut kas nav tā.
Ejot pirms lampas ēnas nav, blakus - viena, aiz - četras. Hmmm... padaudz...
Repina glezna eļļā. Pripliļi.
Varbūt kāds nelaimīgais izdzīts naktī čurāt un iet aiz muguras? Bet es eju tik lēni, ka pat pārbarots mopsis mani apdzītu divas lampas atpakaļ. Palūru pa labi, pa kreisi - neviena. Tātad mana ēna.
Vispār jau skaitos eksakts kadrs, bet nekā nevaru izspriest, kā var sanākt četras. Turklāt divas nepilnas.
Pie ceturtā staba metu kaunu pie malas, griežos skatīties uz lampu, lai saprastu, kā pie velna ir jākrīt gaismai, lai sanāktu kas tāds?!
Bet tur - smaidošs vīrietis. Soli aiz muguras, soli pa kreisi. Te arī atbilde, kāpēc nepilnas un četras kopā!!!
Viņš krieviski sveicina "Labavakar!"
Neizpratnē skatos, domāju, vai man viņš būtu jāzina?
-Es te tā stāvēju pieturā, līdz autobusam 15 minūtes, domāju pavadīšu jūs, lai nav tumsā pa mežu vienai jāiet, un braukšu no nākamās pieturas!
Pārlaižu skatienu spoži izgaismotajai veloceļa līknei, kur 2km garumā nav nevienas dzīvas dvēseles. Vispār jau man nebija plāna iet mežā. Un patlaban redzu tikai vienu potenciālo kadru, no kura mani būtu jāaizsargā.
Nu neko, izvleku ausis, galubeigās, katru dienu cilpojot, arī jūtūbe apriebjas, būs pārmaiņas.
Noskaidroju daudz jauna par mūsu pagasta prieku un acuraugu - putnu fabriku.
Paralēli mēģinu izrēķināt, nez kurā pieturā man pieklīda šis brīnums?! Pirms cik lampām sāku domāt par gaismu un ēnu...bet tas jau ir tikai, kad pamanīju... nja. Laikam tomēr jāizpēta sīkāk tās skrējēju ausis, kas neliekas ausīs, bet blakus.
Šitā vēl nezko var salasīt pa ceļam.

Pie mājas laimīga saku, ka man te, paldies par kompāniju (nolādētā labā audzināšana), uz ko viņš atbild: Dievs jūs ļoti mīl un brīnišķi svētī!

Oh, that explains a lot.
Galvā nozib pāris atbildes, bet noriju - cilvēks tik gaiši smaida, izdarījis labu darbu - pasargājis noklīdušu avi pusnaktī!

Zināmā mērā man ļoti skauž tāda pārliecība, ticība un aizrautība, ar kuru var pēc 12h darbdienas fabrikā testies pakaļ vecam, nīgram babulim, lai pateiktu, ka dievs to mīl.
Vienīgā manējā ir "Debets pa kreisi, kredīts pa labi", bet ceru, ka nenonāks līdz tam, ka es to sludinu uz veloceļa noklīdušām dvēselēm.
Lai gan šādā darba ritmā kā patlaban, tā stunda strauji tuvojas.
 
 
Current Music: Silverchair - Emotion Sickness
 
 
pavisam
15 January 2019 @ 10:13 pm
Un kad jūs pēdējo reizi ķērāt sniegpārsliņas uz mēles?  
https://i.ibb.co/y58zN0r/unnamed.jpg
 
 
pavisam
12 January 2019 @ 08:43 am
 
Bijām ar Puci ciemos pie Lilijas, kurai izrādās ir jau 66 (!!!) gadi un 1.stadijas vēzis.
Nezinu, kas notraumēja vairāk. Par vēzi zināju, bet taču tikai nesem svinējām viņai 50.
Mēreni esmu pārgājusi no būšanas par jaunāko kolektīvā uz to, kas tā vidējo vecumu ceļ debesīs.
Manā gadījumā ne tikai kolektīva, bet visa uzņēmuma :>

Teorija par to, ka janvāris ir pats baisākais gada mēnesis, vienmēr šķita pilnīgi bezjēdzīga. Neskatoties uz daudzajiem apliecinājumiem.
Izrādās, kājas augot no Jūlija/Gregora kalendāra starpībām un to, ka visi sūdi notiek gada beigās.
Piemēram, pēc Jūlija šodien ir 30.12.2018., tobiš šis nolādētais gads beigsies tikai rīt.
Savā ziņā makes sense. Ja tā, tad no pirmdienas dzīve ies uz augšu. Obladi-oblada!

Savukārt, Turies ir nomainījis Tu vēl esi jauna un skaista.
Ja par katru man dotu eirīti, es tagad parkotu savu lamborghini pie villas Jūrmalā.
 
 
Current Music: Thom Yorke With Bjork - I've Seen It All
 
 
pavisam
10 January 2019 @ 04:36 pm
Ha!  
Es, protams, konceptuāli nemēdzu lielīties, bet...

ES NOMAINĪJU MAŠĪNAI LAMPIŅU!!!

 
 
pavisam
08 January 2019 @ 09:05 am
Day X  
Nu tātad, tā vai citādi, esam tikuši cauri visam (cerams) ciklam (gadam).
Ir lietas, kas paliks vienmēr traucējošas un kaitinošas (apsveikums tēva dienā, kuru jāzīmē visai klasei vai ailīte “ģimenes stāvoklis” stulbajās anketās), ir tādas, pie kā pieradīsim (riepu maiņa!!!), ir kas vienkārši padzisīs un aizmirsīsies (un tas notiek ļoti strauji pēdējā laikā).

Gads visur minēts kā svarīgs ceļastabs (milestone tomēr izklausās mazliet smalkāk :>), pēc kura viss būs “pušķītī” un izmantot nelaimi sevis žēlošanai vai atmazkām kaut ko nedarīt (un šo es izmantoju par 200%) vairs nav pieklājīgi.

Gada laikā esmu sapratusi, ka Latvijā ir miljons vientuļo māšu un vienkārši sieviešu. Es absolūti neesmu nekas unikāls. Nezinu, cik aizņem šķiršanās lietas, bet mantojumi un visas saistību/līgumu pārņemšanas ir paņēmušas nenormāli daudz laika, naudas un nervu šūnu. Bērni, iespējams, vairāk traumēti kā šķirtā ģimenē toties viņas ir daudz lielākas kā miljons citos gadījumos. Tā vai šitā, gandrīz 17 gadi laulības ir diezgan pieklājīgs termiņš.

Vēl pa gadu esmu sapratusi, ka man ir pilnīgi pie vienalga, ko domā apkārtējie. Mā saka “Beidzot!!!”, pašai gan šķiet, nav īsti pareizi – cilvēki sagaida to vai šo. Bet galubeigās – tā ir mana dzīve, sadiršu kā gribu.

Tāpēc ar 4 dienu “norakstīšanu” zemāk (lai dies apžēlo šito grafomāniju, sanāca 8 lapas!!!), paziņoju tēmu par slēgtu.

P.S. Svešām acīm nebūs interesanti, neiesaku.

Memuāri, ko pensijā pārlasīt, jo atcerēties 100% neko vairs nevarēšu. )
 
 
pavisam
07 January 2019 @ 08:40 pm
Day before  
Meitenes šķīst un jūk. Mimme raksta, ka stāv pie izlietnes un asaras pēkšņi veļas pār vaigiem, Cīsa staigājot zaļš.
Brālim dzimeni nenosvinējām, mā netiekot pāri Déjà vu un nevienam nav noskaņojuma.
Šodien vadāju sīku uz skolu un atpakaļ, uz kalniem un atpakaļ, piņņā vienā laidā.
Lielā aizbēga no dejām, esot briesmīgi slikti. Gājām visas trīs staigāt.
Tāda sajūta, ka vakarā varu gaidīt abas ar spilveniem pie sevis.
Atļāvu rīt neiet uz skolu. Nezvai tas ko līdzēs, bet vismaz būšu bijusi iejūtīgā māte.
Tuvāk finišam vienmēr briesmīgi grūti, tikai mūsu gadījumā neviens nav solījis finišu.

Toties labi, ka darbā viss obladi-oblada.
Viena bankas operācija, gatavota divas nedēļas iepriekš, tomēr nobruka.
Valde sēž Beikerstrītā, gaida maksājuma uzdevumu, a tur mēs - nāni! Nebūs! Negaidiet.

Fuckin agonija visapkārt.

Nezvai man vēl ir darbs?
Aij, noskaidrošu parīt.


P.S. Runājot par bērniem un pendelēšanos - tikko mani sagaidīja ar trīsbalsīgu Bruģa "Kaiju". Lai dies nogrābstās...
 
 
Current Music: Jauns Mēness - Skroderis bez vārda
 
 
pavisam
04 January 2019 @ 05:38 pm
Imant, mans Pupsiks pazudis!  
Gadus 2-3 atpakaļ mani pierunāja doties uz salidojumu. Parasti gan ne uz ko tādu neparakstos, bet...
Viss pasākums absolūts kosmoss un flašbaks - mani sauc meitas uzvārdā, daži izmainījušies nenormāli, citi nemaz. Skola maziņa, nepazīstama. Pilsētiņa maziņa un tukša. Cilvēki mani pazīst, es viņus nē.
Pasākuma dalībnieki pārsvarā tādi, kam saikne ar pilsētu nav zudusi - kas pats palicis tur, kam vecāki... Vien es un Didzis kā divi balti zvirbuļi, kuriem 20 gadus vispār nekāda kontakta ne ar pilsētu, ne cilvēkiem.
Omulīgi sēžam pie maizītēm un rumkoliņas, pārāk liela apmeklētība nav - viens pedagogs un kādi 10 cilvēki no divām mūsu gada klasēm.
Te atsprāgst durvis, iegāžas "mazais", 40-gadīgais Jančuks un sauc:
"Man zvanīja Ilžuks un teica, ka Pupsiks ar Kešu atbraukuši!!! Šito es tak nevaru palaist garām!!!"

Palieku vaļēju muti, saskatāmies ar "Kešu"...
Skolotāja, kas visu vakaru vecuma demencē nespēja mani sazīmēt iesaucas - ā, Pupsiks! Nu pareizi, tagad atceros! Ko ta uzreiz neteicāt?!
Visi sāk gārgt...

Deviņdesmitajos kāds tulks bija iemetis ну че, Пупсик?! vienā no neskaitāmajām karatē filmām, kuras, kā zināms, visi skatījās, neatrāvuši degunus no zilajiem ekrāniem. Nākamajā klases kariņā, viens no pretējās komandas uzsauca šo man un viss, spriedums parakstīts - pēc tam skolā reti kurš zināja manu vārdu, bet VISI zināja, ka Pupsiks...

Pret KEFu es jau tā neesmu vienaldzīga, bet Pupsiks piedod vēl nedaudz personiska pieskāriena :>
 
 
Current Music: Menuets - Melnā aronija
 
 
pavisam
03 January 2019 @ 04:21 pm
Brīžiem vienk nolaižas  
Saruna ar galveno grāmatvedi:
-LV vēl nesaņēma naudu, EE & NL ir, LV nav.
-Nu pagaidām rītdienu, varbūt vēl ienāks...
-Labi!
-Bet pag, kontā, no kura tu skaiti, atlikums ir 30k, Tu mēģini pārskaitīt 8mio...
-Tad negaidām rītu?
-?!

Notāre tabuliņu nenovērtēja - atsūtiet tekstā. Nolāpītie juristi, kā man patīk ražot plain text aprakstus.
-Un vienojieties visi 4, ka tam piekrītat.
-Kādā veidā?
-Mutiski!
-Un tad ko?
-Nu dariet man zināmu.
bļe, ko?
Piezvanīju vīrenei, lai zvana notārei un dara zināmu.

Savukārt īrniece pazvanīja, lai pateiktu, ka vīrs ieskrēja lampā, kaut kas nozibsnīja un pazuda elektrība un nevar ieslēgt atpakaļ.
Nez ko es tur var izdarīt? Aiziet atspārdīt vīru, lai skatās, kur iet?
Iedevu apsaimniekotāja numuru...
(Pēc tam gan atzvanīja atvainoties, ka pati nesaprot, kāpēc vispār man zvanīja.)

Kas tur atkal kkādas zvaigznes iet atpakaļgaitā uz bezgalīgu melno caurumu?

 
 
Current Music: Muse - Supermassive Black Hole
 
 
pavisam
01 January 2019 @ 07:20 pm
Brīvdienu skaits ir apgriezti proporcionāls vēlmei atgriezties darbā.  
Jaunais sagaidīts nenormāli forši - spēles, mīļa kompānija, šampis, pļāpas, uguņošana un pārēšanās (kur nu bez tās). Oooosom.
Galubeigās viss bars pašķīrāmies un svinējām kur nu kurais, bet iespējams tas arī bija vienīgais pareizais risinājums.

Tātad:
Jaungada apņemšanās: Nav
Plānotājs 2019.gadam: Nav
Vēlme atgriezties darbā: Nav

Oficiāli paziņoju, ka jaunais gads sāksies nākamnedēļ, es vienkāŗši vēl neesmu tam gatava.
(prokrastinācija vispārākajā pakāpē...)

Toties beidzot visi ho-ho-hoo, yippee ki yay un citi tingeltangeļi ir cauri.
Aleluja!!!
 
 
Current Music: Nina Simone - Feeling Good
 
 
pavisam
31 December 2018 @ 09:33 am
Īsumā par 2018.  
.
 
 
pavisam
29 December 2018 @ 07:55 am
Christmas & food poisoning  
Mīļā dienasgrāmata,
Vecums ir klāt. Vakar atslēdzos 20:30 (!!!) un šorīt lieku puzlīti no 4:30.
Laikam vajadzētu pagulēt diendusu, lai šovakar neizslēgtos 19:30 :>

Ziemassvētki ir pārdzīvoti, cik nu veiksmīgi, bet tomēr. Apciemojām visi 10 omi, 3x izgājām ar Robi staigāt, mēmais šovs, dāvanas (jo mēs taču sarunājām - šogad bez dāvanām. Vīrs un vārds! Es nevienu neesmu nopirkusi, toties saņēmu kādas 3. grrr).
Cīsas mamma pašā vakarā uzsāka liriski sērīgu meldiņu - nu šis ir bijis viens briesmīgs gads, kad pieci citi sāka drudžaini mainīt tēmu, kas galubeigās izskatījās pēc tabora tarkšķēšanas, Maija palika pilnīgi apstulbusi.

Kad otrā dienā ar Pupu liriski vārtoties nospriedām, ka būsim godam izdzīvojušas Ziemassvētkus, man vajadzēja ieslēgt Rūdolfa mantojumu. Kā es varēju zināt, ka šis nomirst un sērīgas dziesmas pavadījumā visi gatavojas bērēm - zārki, melni uzvalki utt? Pupa sabruka.
Acīmredzot, kā Ērkšķrozītei lemts sadurt pirkstu un izrubīties, tā mums nebija variantu izvilkt Z-svētkus pilnīgi bez kaukšanas.

Nākamo dienu pavadīju bēdīga embrija pozā, domādama, vai nav jāsauc ātrie. Esmu izspiedusi divus bērnus, šķita zinu, kas ir sāpes... Mimme sacēla traci, atdzina Pupu pie manis. Pupa atbrauca, paskatījās uz mani - ā, šitā es vakar jutos!!! Šodien jau viss labi.
Kādreiz smējāmies, ka vienīgais, kas mūsu tēvu varētu nobeigt, būtu tīrs avota ūdentiņš. Tā, acīmredzot, mūsu junk food pieradušie vēderi nebija gatavi mājā gatavotam ēdienam.

Uzcepu ekselīti bāriņtiesai ar likumisko un piedāvāto sadalījumu, nosūtīju ar piedāvājumu tikties un izrunāt.
Pēc 15 min atzvanīja:
- cik laba tabuliņa - pārskatāma, saprotama, visas daļas saliktas! Apbrīnojami!
- jā nu labāk pārbaudiet pēc būtības, es esmu grāmatvedis nevis jurists...
- Grāmatvedis!!! Jā mēs tieši ar kolēģi spriedām, ka jums jābūt kā minimums grāmatvedim! (Nez kas būtu maksimums?)
- Mkei, vai mums vajadzētu satikties izrunāt?
- Nē, te nav ko izrunāt, sakiet notāram, lai taisa līguma projektu, mēs nākamajā sēdē apstiprināsim! Varbūt nosūtiet to pašu tabuliņu...
Wiii, lieta kustās!

Nē nu, ja būtu mana teikšana, es visu darītu ekselī...

 
 
Current Music: Imagine Dragons - Bad Liar
 
 
pavisam
22 December 2018 @ 06:35 am
Aizbēgt no Ziemassvētkiem  
Piektdien piecēlos ar dūrēju galvā un nu jau ierastajām asins šaltīm pa degunu. Kaut kā bi ar godu novilkt piektdienu...
Darbā sagaidīja šāda ainiņa:
https://i.ibb.co/LvfkcHr/Untitled.jpg
Bez ierastajām biznesa dāvanām un Līgalītes paciņas - milzu ziedu pušķis!
No Gendalfa manam Hobitam :)
Sēžu, smaidu no auss līdz ausij, aizsūtu Gendalfam selfiju ar ziediem, pētu dāvanu saturu. Atdevu Līgalītei Ideālo Dāvanu.
Kolēģi valdās. Kāds paprasa - mēs taču neko neesm palaiduši garām?!
Vienīgi Līgalīte bez ceremonijām - kas ir Gendalfs?
Skaidrs, ka visi izpētījuši kartiņu, jo ziedi atnāca ceturtdien, bet neviens neko nav sapratis.
Kādus gadus atpakaļ es to pašu nodarīju viņai, arī viņas ofiss kādu laiku dzīvoja pārliecībā, ka ir uzradies slepens pielūdzējs :)
Varbūt arī mana situācija ir tāda, kurā vajadzētu kaut ko paskaidrot, bet man ir iestājies pilnīgs vienalga uz to, ko citi domā. Lai.

Saprotu, ka riebjas viss mans to-do saraksts. Nokliedzos - pieņemu darba piedāvājumus, varu šķirot rēķinus, varu skanēt, varu atnest kādam kafiju!!! Daudzbalsīgo kori nācās sadalīt numuriņos, sēdēju ar ausīm ausīs ļepīju čekiņus. Meditācija.

Piezvanīja Jākobiņš pateikt, ka ir priecīgs, ka esmu viņa komandā, novēlēt priecīgus svētkus un pateikt, lai nenāku uz darbu 27/28, wiiii.
Gan jau tāpat piesēdīšos, jo nolādētā IFRS16 tabula ir beidzot jāpabeidz, bet tomēr jauki.

Vakarā aizgājām ar meitām staigāt. Lai arī es bēgu no Z-svētkiem un esmu sagādājusi precīzi 3 dāvanas (meitām un Līgalītei), tas nenozīmē, ka Pupai tā jādara, nostrostēju, ka vajag Ernestam kaut ko izdomāt. Atnācām mājās, atbrauca Ernests - ar dāvanām... mums visām 3. Nu mļe...
Situācija tieši tik stulba, cik var būt. Nu neko, brauksim šodien uz kino, pie viena jāsameklē dāvana Ernestam.
Te nu bija aizbēgt no Ziemassvētkiem.
Šamējie skrien pakaļ ar beisbola nūju rokā :>
 
 
Current Music: RYGA & Ieva Segliņa - Guli Tu
 
 
pavisam
20 December 2018 @ 09:31 pm
Trip to Režica  
Kopējais laiks: 9h40min
Paveiktais: 537km, notārs, vīrenes māja, kapi, Veldzes.
Stāvoklis: komatozs

gari un detalizēti )
 
 
Current Music: Dzelzs Vilks - Meitene no Sirds
 
 
pavisam
19 December 2018 @ 03:34 pm
Vēl gadu?  
Ienāk kabinetā Kosķiks, nopietns kā parasti.
Apsēžas.
-Klau es pie tevis...
-Ak tā? Atkal kaut ko shēmo?
-Nē, paklau, es Tevi redzēju sapnī.
-mmmmkei?
-Tu pateici, ka ej prom no darba, jo mums ir sūdīgs ēdinātājs!
-:)))) Nē nu stāsts kā tāds sastāv no divām patiesībām!
-Ko tu ar to gribi teikt?!
-Nu es gribu iet prom vismaz reizi nedēļā!
-Nu kā mēs visi...
-Un lejā tiešām gatavo briesmīgi...
-Drausmīgi negaršīgi!!! Bet mēs goda vārds jau meklējam citu ēdinātāju, tas nav tik vienkārši!
-Es zinu, Kosķik! Tici man, ja es aiziešu, tad ne tāpēc, ka lejā sūdīgi gatavo :)) Es tur vienkārši neēdu :)
-Labi. Man vienkārši bija jāizstāsta...Te nezko visi nezkur iet...
-не даждетесь.

Ne velti mēs ar Līgalīti vismaz reizi mēnesī garāmskrienot pārjautājam "vēl gadu?". Kosķiks gan pirmo reizi iesaistās rotaļā :>
Esmu principā pret "attiecībām" darbā, bet reizēm vienkārši citādi nevar izdzīvot.
Šodien jājos pus-pilsētai pāri, lai nopirktu viņai Ideālo Dāvanu.
 
 
Current Music: Lady Gaga, Bradley Cooper - Shallow (A Star Is Born)
 
 
pavisam
15 December 2018 @ 08:54 pm
Reģenerējošs hobijs  
Divas dienas kāju karsēšanas, burciņa ar avenēm (upenes neatradu) karsta dzēriena veidā, dārzeņu zupas un aptiekāra iesmērētais sīrupiņš un esmu augšāmcēlusies!!! Degunā, protams, joprojām slūžas, ja nerunā, tad neklepo, bet tas viss ir pieciešami. Galvenais, lai nav stulbā ~37 grādu temperatūra, kas iedarbina rumpja dzesēšanas sistēmu (mūžīgie aukstie sviedri), ir par maz, lai gulētu kā nopļauts, bet pietiekami daudz, lai stundu vērtu darbu knibinātu dienu.

Meitenes, protams, izmantoja iespēju atspēlēties:
Līva noskaldīja - nav jāsauc ātrie, nekādas skolas kavēšanas! Taisies rīt uz darbu!
Pupa paprasīja:
- Nu, cik temperatūra?
- 37,3!
- Nu pavāji, mož pasildi vēl?

Šodien Līva sacensībās, Pupa guļ (jo atgriezās no tusiņa laikā, kad es cēlos !@#$%^&), nospriedu, ka ir pienācis laiks reģenerējošam hobijam ... )
 
 
Current Music: Dzelzs Vilks - Viņa grib tik daudz
 
 
pavisam
12 December 2018 @ 07:50 pm
Un tomēr  
Servisa veči izvilka rokas no d*sas un mašīna gatava. Es gan teiktu, ka skaņa stipri labāka nav palikusi, ai nu lai.
Pierunāju meitenes braukt līdzi uz Rēzekni, skola tāpat praktiski cauri un man ar vīreni nebūs jāuztur small talk (nav jau variantu pie viņas nebraukt).
Šī, savukārt, sataisījās līdzi pie notāra, lai pārliecinātos, vai tiešām viss jādala domājamās daļās.
Šis būs episki. Es pat vairs nekomentēju, veķer v popku.

Galubeigās 80% naida uz pasauli tomēr jānoraksta uz (kā izrādās) pēkšņi uzkritušu saaukstēšanos.
NEKAD dzīvē ar tādiem sūdiem nesirgstu. Ja slimot, tad tur normāli - plašu karsonis, žultsakmeņi, triju disku trūce. Nu kas šitas tāds - galva dun, deguns tek un aptiekārs pie aflubīna iesmērē vēl kkādu sīrupu un piekodina dzert pilnīgi visas tējas, ko mājās atrodu!
Nemaz es tik slikti neizskatos!!! Maita.
Vismaz skaidrs, kāpēc naktī uzcēlos augšā ar sajūtu, ka nav ko elpot.

Sūdu Puņķu būšana. Mēnesis vēl vaļā, bet grāmatvedis jau ciet.
 
 
Current Music: Gaismiņ, teci man pa priekšu