pavisam

About Jaunākais

Tbilisi #323. Feb 2020 @ 08:13
Izrādās, nevis nesezonā nav tiešo reisu, bet kalniem apsēstie izpērk tos.
Tāpēc man bija iespēja redzēt Stambulu.
Redzēt Stambulu gan būs maķenīt pārspīlēti - 8h starp reisiem, apmēram stunda ar taksi līdz centram, stunda tikt ārā no lidostas, stunda tikt tajā atpakaļ, tātad 4h Stambulā. Atlikulikām.
Patiesi atlikulikām, lai apskatītos mošeju, aizrikšotu līdz jūrai, paēstu vakariņas un testos atpakaļ.

Riksītis bildēs )
Īsti nesapratām, bet nekādu lavašos tītu kebabu tur nav. Kebabs, ko pasūtīja kolēģi bija mūsu acu priekšā māla podā gatavota gaļas mērce (podiņš mira procesā, to sasita, lai dabūtu gaļu ārā). Es nospriedu, ka ar vistu nevar kļūdīties, pasūtīju cāli Dagestānas gaumē. Acīmredzot, Dagestānā ir sāslraktuves, pēc tam biju gatava izdzert to pašu Marmora jūru. Kaut ko tik sāļu nebiju ēdusi, un es esmu ēdusi Ādažu čipsus un rolltonus.

Tbilisi sagaidīja mīļāk kā parasti.
Pirmkārt - tagad pie pasu kontroles izsniedz vīnu.
Otrkārt - viesnīca nesezonā kā pastāvīgus klientus apgreidoja uz kkādiem super numuriņiem - ar mega gultu, vannu un milzu platību.
Treškārt, viesnīcas Wi-fi netipiski labs, pat pietiekams videozvanam.
18h ceļā, 2h starpība - faktiski palika stunda sataisīties, paēst un pa taisno uz biroju. Pat neglaimoju sev. Satikāmies ar Agnesi brokastīs vienpadmitos (!!!) gulējušas 4-5 stundas. Mūžam perfektā Agnese, izskatījās beidzot kā humanoīds - nekrāsojusies, maķenīt aizpampusi un bubinoša, ka komandējumi neesot so much fun, kā likās. Protams, vājprātīgais Kristaps, pagulējis 2h, aizlikās uz biroju. Kur mani 30...
Vedām Agnesi kalnā. Es ņerkstēju, ka negribu, uz ko Kristaps pateica - tu vienmēr saki, ja tev jāiet dibenā, tad rausi mani līdzi? Lūk, ja man atkal jāiet tai kalnā, tu nāksi līdzi!!! meh
Arī dažas bildītes )

Darba ziņā, viss kā parasti. Parunāju ar tik daudz cilvēkiem, cik salien Vatikāna laukumā, sapulce pie sapulces, 2h džetlagiņš.
Tomēr Tbilisi ir tikpat mīļa komanda kā Rīga. Man jau automātiski tiek iedota cieņa un mīlestība avansā. Kas it kā ir jauki, bet mazliet sasaista attaisnot cerības. Tās, kuras jau ir mani satikušas, esot sajūsmā stāstījušas jauniņajām, ka intervija neskaitās, ir jāsatiek dzīvē!!!
Esmu pieradusi, ka man dod pagaršot vīnu un vairs pat nesaku, ka neko no tā nesaprotu. Paskalinu, pasmaržoju, pagaršoju un lietišķi saku, ka derēs. Nu wtf? šmiga kā šmiga, ja gluži etiķi neielej glāzē, ar ko mani var pārsteigt? Ar īpaši ielu kaiju baru, kas, sarijušās zivis, pārlaidās 2004.gadā pār Teliani vīnogulājiem?!
Vakariņu galds izstiepies garumgarš, kopā ar mums - 3 viesiem - jau 11 cilvēki.
Ēdiens kā parasti lauž galdu, gardumgards.
Trešajā reizē gan pat man ir pielecis, ka maizi ēst nevajag un limitēt cik vien var sieru. (Vienalga mirstu kopš atgriešanās...).
Troksnis un čalas, bet kapa klusums, tiko kā es atveru muti. Nekad nepieradīšu pie šī.
Tāda īsta ego atkopšanās kūre sanāca, pat istabene viesnīcā mēģinājusi nolasīt "paternu" - pēkšņi jaunas ūdens pudelītes parādījās pie gultas, nevis uz galda. Brīnums, ka kafijas kannu neaizstiepa uz vannasistabu. (Laika trūkums no rītiem - kafija - vienīgais spogulis).
Kopumā visi starā par reorganizāciju. Izņemot personāldaļu.
Tā apvainojās, ka "nepakonsultējos". Noliku fakta priekšā, parādīju struktūru, jau atpakaļceļā lidostā saņēmu ziņu, vai neplānoju saskaņot ar viņiem savas izmaiņas. Godīgi atbildēju, ka nē. Viņa neesot tik pārliecināta par galvenās kandidāti, jo viņa ir klusa un reti rakstot e-pastus. Uzsprāgu, uzrakstīju lai netraucē man darīt manu darbu. Gribēju rakstīt Jākobam, lai dabū to kuci nost no mana kakla, bet, apjaušot, cik nogurusi esmu, nolēmu nogaidīt ar rakstīšanu (mācos no kļūdām!!!). Protams, tā toties aizgāja pie savas vadītājas un Jākobs galubeigās piektdien zvanīja man. Tomēr viss, ko viņš pajautāja - vai esmu droša? Jā esmu! Tad jautājumu nav. Un vētra norima. Dabūja nost no kakla, un es nebiju tā, kas aiztesās pie C leveļa sūdzēties. Pašai prieks un zeķes smaida.
Kamēr es psiha pa lidostu cīnos ar HR, Kristapiņš sarkaniem vaigiem pa projektu - mūsu IT izdzēsuši kaut kādus lietotājus, vietējā projekta komanda netiek nomainīt licensi, un neviens netiek iekšā, kamēr license nav nomainīta. Diena padirsta, varēsim nākamnedēļ raut naktis, lai iedzītu grafiku... Pabeigsim šo go live, likšu noskaidrot, kurš ko izdzēsa...

Tikmēr mājās...
Lielākie zaudējumi ir LMT pults )
Līvucis izaudzis - uzreiz ziņoja, ka abas baterijas atrada, viss kārtībā. Beidzot esmu iemācījusi, ka mantas ir sūds, galvenais, lai tiem, kas kust, viss labi.

Pilnīgi velti uztraucos par badu. Līva no mā atgriezās ar spaini karbonādēm. Pirmdien pirkušas & cepušas friškas. Otrdien cīnījās ar mā doto paiku. Trešdien krustmeita atbraukusi man zupu vārīt (wiii), pabaroja arī meitas. Arvienvārdsakot, stresam nav pamata. Ja arī kāda ļotene laimīgi nožausies, radiņi parūpēsies par maniem sugas kaķiem.
Toties, kas nenormāli iepriecināja - sazvanījāmies videozvanā un izrādās, visas 3 iekārtojušās manā gultā. Tomēr ir arī kaut kāda vienotība, ja manis nav.
Ledusskapis joprojām apaļš (paldies, radiņi), vēl dies dod apēst to visu.

Piektdiena salikta pa minūtēm, visas 12h... jo 4 dienas bez manis taču ir ārprāts un šausmas. Arī džeks, kurš atbrauca no Stokholmas iepazīties ar mūsu komandu, teica, ka bija ļoti saintriģēts satikties ar cilvēku, pie kura eventually nonākot VISI jautājumi. Varot prasīt, ko gribi, Jākobam viena atbilde - es!
Kaut kas nav pareizi ar šo organizāciju...

Tikko sapratu, ka šodien ir svētdiena. Nu fuj. Atdodiet man sestdienu!!!

Āksts21. Feb 2020 @ 22:21
Ak, jā.
Par filmām atpakaļceļā - noskatījos Goodbye Christopher Robin. Tā beigās nebija tā Robina filma, kuru prafukala kādu laiku atpakaļ kino un gribēju noskatīties. Es pat teiktu, ka veiksmīga nejaušība - nebija kārtējais Pūka atgremojums, bet reāls stāsts par reāli sačakarētu pasauli. Man patika.

Nu un "garajā" reisā tomēr neizturēju un noskatījos Džokeri.
Faktiski varu atkārtoties - reāls stāsts par reāli sačakarētu pasauli. Man patika.
Es zinu, ka kāda no dāmām te rakstīja par slimību un to, kā tā nav līdz galam iztirzāta, bet es no tā neko nesaprotu, tāpēc man netraucēja. Smieties, kad tevi sit (burtiski vai nē), ir īpaša māksla, ne?
Te gan bija tas gadījums, kad tas diezko nepalīdz.
Nu vispār man patika. Kolēģe teica, ka viņai nelikās nekas īpašs, iespējams, viņa nav galvā sista kā es. Vai kā mīļotā Sigita teiktu - nu tu pavisam neķer vairs ēteru, ko?
Es neķeru. Man patika un, iespējams, skatīšos atkal.
Tags:

Then & Now21. Feb 2020 @ 22:06
Žetonu vakaram izdomājuši baigi foršu lietu - paņemt kādu bērnības bildi un pārfočēt tagad.
Atradām baigi feinu, kur Pupai tikai dibis no veļasmašīnas torčī ārā, bet nebūšot labi, jo sejas nav.
Pārfočēsim to, kur mēs trijatā pie Džoņa un Semas "kapājam" kaut kādas spēles. Es sēžu uz dīvāna, Pupa ar kājām uz dīvāna atzveltnes, ar muguru uz manas muguras un fonā Jancis.
Izmēģinājām - dīvāns nesagāzās, man mugura vietā.
Piedāvāju izgriezt tikai mūs abas. Neļauj.
Kaut kā skumji tas beigās sagriezās. Bet patiesi.
Rīt, kad tiksim līdz darīšanai, piedāvāšu apsēdināt fonā Līvu.

Vēl tik jādabū kkur zaļas kokvilnas zebikses un jaciņa ar putniņiem :D

Anger begets greater anger17. Feb 2020 @ 13:03
Ceļš uz elli bruģēts ar vislabākajiem nodomiem...
Ļotenē bija pieejama Three Billboards Outside Ebbing, Missouri, kuru sen jau gribēju redzēt.
Te nu bija - drāmas vairs ne.

Mazliet likās, ka esmu nojūgusies, ka ik pa brīdim rauj smiekli tik smagā filmā, bet IMDB saka, ka viss ok, tā patiesi ir darkly comic drama.
My kind of drama...

Paskatīšos atpakaļceļā ko debilu.
Lai gan, redzēju, ka tur ir Džokers...
Tas gan, iespējams, neizslēdz debilumu.
Tags:

Wisteria Line Five vs Monterey Five15. Feb 2020 @ 21:44
Kaut kā pilnīgi netīšām, pateicoties TV3, būšu beidzot noskatījusies Desperate Housewives.
Spriežot pēc pēdējās sērijas - man bija taisnība, tur patiesi bija vairāk līķu kā Robocop visās daļās kopā.
Mazliet kaitina, ka viņas tiek no visiem sūdiem tīras ārā, bet citādi ļoti daudz "tieši tā!!!" momentu. Jo īpaši par un ap kontrolfrīkiem, sērojošām vīrenēm un visādām novirzēm un novirzītēm.

Paldies visiem, kuri ieteica Big Little Lies. Arī laba. Dīvainais pirmās sezonas risinājums, Merila Strīpa (nekad neesmu bijusi fans) - lai sasper jods, kas tam bābietim ir iekšā.

Vispār jau paralēli skatoties pēdējo sezonu sievām un abas sezonas meliem, sižeti pamatīgi pārklājās, bet BLL pārliecinoši ieliek kloķi DHW pirmkārt jau ar ticamību, otrkārt ar personāžu IQ, treškārt aktrišu buķete.

Uz brīdi pametīšu drāmas sadaļu, tā jau neesmu baigais saulsstariņš, šis viss tik sabiezina krāsas.

Vēl stulbā Valentīndiena nobīdījusi nākamo F&F daļu. ech.
Tags:
Other entries
» Year closing #w5-W7
Ne nu vairs gada slēgšana, ne nu kā, bet kaut kā pastarpināti ir.
Nezinu, kur es pagājušajā gadā biju februārī (labākais minējums - pilnīgā pakaļā), bet izrādās janvāra slēgšana ir pilnīga katastrofa.
Uzstājos ar runu "What could go wrong, did go wrong" un pilnēmeness teoriju, bet Fredriks domīgi novilka, ka katrs janvāris šitāds.
Visi knapi tikuši vaļā no auditoriem, piekusuši no gada slēgšanas, visas tabulas jāpārliek uz jaunu periodu utt.
8 (!!!) nesakritības intragroup, novirze par nieka 600k, apraudājusies Rumānija, jo pirmo mēnesi viens no Veiksmīgā Ieguldījuma uzņēmumiem pie viņas, uzlecu viņu CFO, un pilnīgi apdolbījusies Malta, kura nesaprot e-pastu "reversē šos ciparus". 10 min pirms slēgšanas sapulces saku, ka cipari joprojām ir tur, ko notiek?! Tad tu gribi, lai viņu tur nav?! Paprasīju, kuru daļu no "reversēt" viņa pārprata un izravēju pa taisno no konsolidācijas.

Paralēli iet Ģeniālais Projekts, kura komanda pilnīgā šokā par to, ka Rumānijas PVN atskaite ir rumāniski. Skaitīju līdz 10 un teicu, ka netulkosim neko un nenorādīsim, kas iet uz kurieni. Lai meklē beidzot vietējo partneri, ko jau 2 gadus viņiem borējam. Uzmeta lūpu.

Toties! Mana pēdējā inovācija - Finanšu IT puiks ir attaisnojis sevi par visiem 100%. Sataisījis jau visus jaunos uzņēmumus pats jaunajā softā, plosās pa mūsu "mājaslapu", folderu sistēmu, paroļu drošu glabāšanu. Vienīgā ķeza - nekā nav pierunājams pieņemt, ka es neesmu viņa vadītāja. Atskaitās man un Kristapam kopā, liek mani par paroļu adminu, saskaņo... gaidu, kad Kristapiņš uzsprāgs.

Ikgadējā nozares sabatā Jākobiņš pagrābis jaunu ideju, kā dabūt naudu no mūsu bezcerīgās bankas. Plus, noskaidrojis, ka banka piederot ietekmīgai ģimenei Ekvadorā. Džefs iespurdzās - jā jā, tie esot tādi kā "El Chapos cousins". Jākobiņš par to priecājās, jo gan jau tad šie negribēs liekas problēmas. Aši sagūglēju (piemēram, šo) un drausmīgi sagribējās vēsu ūdentiņu. Viņiem jautri, ne jau viņi tikko aizblieza Tuko Salamankam draudu vēstuli par prasības sniegšanu banku regulatoram...

Katram vadītājam ir kaut kāds hobijs, acīmredzot mans ir reorganizācijas...
Izdomāju veselas 3 (!!!).
Katra iniciatīva sodāma ar izpildi )
Un šis viss pa vidu hektiskai slēgšanai. Šonedēļ es teiktu kādas 60h darba nedēļa, rītdiena salikt mantas un svētdien prom... gulašu nevārīšu, lai ēd roltonus. Tos, kā šodien noskaidroju, var ēst pat nevārītus.
» Relativitāte laikā
Nedzirdēju, kā Pupa aizgāja uz skolu, uzrāvos 7:45.
Auroju - Līvuča, mēs aizgulējāmies!!!
Pēc 2 min viņa stāv pilnībā saģērbusies, acīm ciet, uz galvas ligzda.
-Tu atkal aizmigi drēbēs?!
-Nē, es jau saģērbos!!!
-Mums jau vēl ir laiks!
-Cik pulkstens?
-7:45...
-Nu bet MAMMU! 7:45 nav aizgulējāmies. 8:25 IR!!!

Šī būs viena varena darbdiena...

» (No Subject)
Sabraukusi puse Taivānas ofisa.
Mīļā, labā Doris atsūtījusi našķus man un komandai. Divi sūtņi tiko manāmi klanās, noskaidro, vai es neesmu pārāk aizņemta, vai ir ērti tagad runāt utt. Neapzināti, beigās klanījos arī es. Nu tik mīļi.
Noķēru Jāni, mūsu iedzimto taivānieti, prašņāju, kā tur kas, kā mans mega-nazis Dorisa, vai visi cilvēki tur tik forši utt utjpr.

Piemetās klāt meitene, čukst man ausī:
-от куда они все?
-no Taivānas!
-а они не заразные?

Pat mūsu absolūti politnekorektā Annuška valodu atguva pēc 30 sekundēm un noelsās - vatafaaak?!
Nē, es visu saprotu, nav tā ka man nav bērnu mājās, bet nu... vatafaaaak?
» HBO
Noskatījāmies ar Pupu Černobiļu.
Noblieza pa smadzenēm kā pa timpāniem - kā nepārtrauktās sirēnas, fona mūzika, kas mainās no drūmas uz ļoti drūmu un atpakaļ, tā visa ideja kā tāda.
Ļoti daudz bija Pupai jāskaidro. Ka tiešām tā var būt. Ka tiešām cilvēkam nav vērtības. Ka var melot un noliegt, pat, ja patiesība spētu palīdzēt.
Izdzirdēt Latvijas vārdu, skatīties kartē, sekot līdzi. Atgādināju "Vai viegli būt jaunam", kas tagad saslēdzās ar bailēm. Ar Mātes pienu un un galubeigās manu fizkultūras skolotāju, par kuru esmu stāstījusi.
Sēriju ar teritorijas tīrīšanu nosēdēja ar rokām acu priekšā nobimbājusies.
Nereāli laba filma!

Labs atgādinājums tiem, kas skumst pēc Divas kājas slikti, četras - labi.

Un pāri visam dziļi personiskais we did everything right.
Divus gadus. Divus fakin gadus esmu skandējusi "Es visu izdarīju pareizi".
Un tagad kāds to pasaka tieši tādā pat tonī, tieši tikpat nepamatoti un tieši tikpat acīmredzami mēģinot to iestāstīt sev un tikai tad citiem.

Bezmaksas mēnesis HBO būs ļoti liels izaicinājums darba attiecībām, paralēli iesākti Big Little Lies, kādreiz līdz galam nenoskatītais Curb Your enthusiasm, Pupa iesāka Sex & the city (no tā gan es esmu izaugusi, kaitina nešķīsti), Sopranos...
Ka varētu negulēt nemaz!
» (No Subject)
Atgriežos nedēļas nogalē izmēztajā mājā un redzu... pritonu.
Ne pārāk lēnām uzvelkos:
-kura ēda Kārumu un atstāja papīrīti?
-es nē!
-es nē!!!
-Margo, tu taču zini, ka tev nedrīkst šokolādi!!!
-Kas pannu atstāja? Kāds tas galds?...Velns un elle, meitenes!
...
-Aij, Margo, ejam staigāt, es jūtu, ka palieku psiha!
(no virtuves atskan Pupas balss)
-Mēs visi jūtam...
Apgriežos, eju lēnām atpakaļ uz virtuvi.
(Līva izmisusi) - māsā!!!
Ieeju virtuvē - Pupa guļ uz grīdas.
-kas pie velna?!
-GUĻOŠUS NESIT!!!
» Mītava
LMT ielikuši Jelgava 94.
Tik vīlusies kādu laiku nebiju bijusi.

Skaidrs, ka precīzāku apzīmējumu par вечно обиженные visai Kobein-plūsmai grūti piemeklēt. Pats par sevi - rūtaini krekli un saplēstas džinsas. Pats par sevi - life is pain & then you die. Skaidrs, ka šmiga un cigaretes. Yupi (kuru, starp citu, nesen ar meitām apspriedām), gan man šķita bija ču agrāk, bet gads turp, gads šurp... nemāku teikt. Bet, vai tam jāziedo filmas minūtes?

Absolūti, pilnīgi un nemaz filma neko neizvilka no mana 94, izņemot augstāk minētās klišejas. Mēs, goda vārds, bijām daudz priecīgāki bērni. Kasetēm mainījāmies paši, pārrakstījām, meklējām vārdus (atkal jau man bija nereāls pārsvars, jo man bija [info]ratatoska un praktiski visi pieejamie vārdi). Mums varēja sporta zālē 2 puiši nostāties un a capella nodziedāt "Lake of fire" un pārējie sajūsmā klausīties.

Varbūt tāpēc, ka ne Jelgava, bet dziļi lauki? Varbūt tāpēc, ka skola tāda, ka pasūti skolotāju un vari doties uz autoostu? Izslēgs bez ped-sēdes un rīkojuma.
Varbūt tāpēc, ka zālīte gan nebija pieejama. Varbūt tāpēc, ka attiecības tālāk par 50km no Rīgas ir stipri citādākas. Tur var visi savākties "kultūras namā" un ārdīties, nevajag vazāties pa pakšiem. Varbūt tāpēc, ka atšķaidītāka visa sāpju plūsma - 94-tais ir arī No need to argue, Live through this, Music for the Jilted Generation, Smash, Monster un galu beigās Stinga bestu gads.
Varbūt arī tāpēc, ka meitenes acīm.
Lai vai kā, otrreiz neskatītos, nu, izņemot standarta - piščiks pie deniņiem.

Ā, un vēl TV3 sākuši piektdienās dot Fast & Furious.
Nu tur gan mākslinieciskās vērtības nav, bet ak vai, kā man patīk... Un Pols Vokers, rrrrroar...
Vienīgā bēda - kā pēc karatē filmām šķiet, ka rokas kājas sāk raustīties un visus vari nolikt pie zemes ar vienu vēzienu, tā pēc šīm uz ielām labāk nerādīties.
Kaut kā Tokyo Drift ir vismazāk redzētā, palikušas 7 minūtes, pēdējās sacīkstes, bet jābrauc pie omes. Likās, ka nositīšos pat ar savu golfiņu, kad lidoju uz Rimčiku, kur Mimme jau psiha gaida.
» Year closing #w3 & #w4
Tas, ka gaismu tuneļa galā ieslēgs 27.01. bija gandrīz taisnība. Otrdien naktī vēl nosūtīju pēdējos failus un patiesībā mans gads ir beidzies.
OCD mocītā Gruzijas auditoru komanda šogad salīdzinoši rāma, Maltas clearance mītiņā beidzās dzīvības Candy crash.
Tomēr, kā teica mūsu fizikas pasniedzēja universitātē - daba nemīl tukšumus.
Nāk virsū kaut kāds devītais vilnis.
Sarunāju ar Jākobu, ka Maltas komandu nafig likvidēšu. Mans mērs reiz ir pilns.
Papildus viņš pēkšņi nolēma, ka esam gatavi mitozei - veidosim A-eiropas reģionu un pie trešā štata - arī Ziemeļamerikas.
Tas varētu samazināt manu padoto skaitu no 10 uz 6 vai 7, atkarībā no tā, kā izspēlējam šūnu dalīšanos.
Ar mana jaunizveidotā shared service meiteni sarkaniem vaigiem zīmējām rimbulīšus un bultiņas, kamēr nonācām pie risinājuma, lai kaza elpo un vilks necieš badu.
Tas nozīmē 3 jaunas reorganizācijas + 7 jauni uzņēmumi pie durvīm + Kaščejs Nemirstīgais softa projekts.

Kamēr es slēdzu gadu, Kristapiņš pakojas uz Ameriku. Norezervējis ar mani sapulci, pavēlējis paņemt līdzi kompi un karti - izrādās, lai nokārtotu e-vīzas.
Briesmīgi jau nu interesanti - ja Kanādu vairāk uztrauc, ka man ir darbs un es netaisos tur strādāt (kāds uzņēmums, amats, cik ilgi strādāju utt), tad ASV, lai vienkārši nepalieku - kur es te dzīvošu un kurš par mani atbildīgs. Starp citu, tikai ASV pieprasa emergency contact. Sarakstīju mimmi un tad sapratu, ka neko stulbāku nevarēju izdarīt - ja nakts vidū viņai kāds piezvanīs angliski, kāda iespēja uz auglīgu sarunu?! [info]ratatoska, šis nav pats pieklājīgākais veids, kā to pateikt, bet, ja Tev martā zvana Tramps, tad zini, ka NJ nenovērtēja manu white trash stilu...

Vakar bija TĀ diena, kad ierodies darbā 7:30 un pamet to 18:30 ar domu par žileti. Starp 5 sapulcēm, maksājumiem, sarunām koridoros, iespraucas Kristaps ar paziņojumu, ka LV iztērējuši visus limitus - atver banku, ieej šiten, iekopē šito. -Man jālasa? - Nē, spied sūtīt.
Tikmēr Džefs bombī skaipā - viņa Sandra ar manu Agnesi iesniegušas regulatoram 5 dažādus skaidrojumus vienam jautājumam, piedevām visi 5 nepareizi. Tas tagad pilnīgi psihs.. vajag pareizos komentus TAGAD. Visu pametam, sēžam pie cipariem.

Šodien projekta vadītāja pirms ziņošans vadībai nāca klajā ar code freez teoriju kā iemeslu tam, ka Rumānija neaizgāja.
Es gan teicu, ka tam nebija lemts notikt, bet, ja viņa tā grib, varam iet ar code freeze.
Sapulcē Jākobs viņu noveda līdz asarām, man palika žēl, mēģināju skaidrot, par ko pēc sapulces dabūju tādas procedūras, pēc kurām kolonoskopija šķiet kā diena akvaparkā. Pie viena norāvos par Karību banku, ka mums tur redz nestāv gluži piečuks, lai es neko nedarītu. Neko nedarītu!!!
Zemi rakt vajag!!! No šejienes līdz pusdienslaikam!!!

Nedēļu atpakaļ Jākobiņš mani mēģināja noķert, lai pateiktu, ka aizies jauna akciju programma, kurā atkal piedāvās piedalīties visiem C level direct reports.
Tas nozīmētu 3 gadus piesaisti pie kuģa, bet ar mā sarunāts iet prom, kad beigsies iepriekšējā, un pārņemt viņas elli.
No vienas puses - it kā tikai +1,5 gadi, no otras puses - mā jau skaita dienas.


Tomēr viss kārtībā, pēc šīs nedēļas no dalības atteikšos, paldies par kūkām. Lai dzīvo un sabiezē mā klienti!!!
» Tū tikets tudabļin
Kopš mums ir savs IT-išņiks, jautrība nebeidz beigties.

Šodien pēc maniem pierakstiem PAŠI uztaisījām uzņēmumu jaunajā softā.
Pieraksti veikti 5 mēn atpakaļ, mēģinot tikt līdzi citam IT-išņikam, tātad - šizofrēniski telegrafiskā stilā, lepotos pat Vonnegūts.
Tātad plāns ģeniāls - es mēģinu saprast, ko pierakstīju, IT puisis mēģina darīt, un Kristaps mēģina pierakstīt “normāli”.
Nu un tad attiecīgi:
- tagad select all
- jā!
- tagad spied uz zibenīša!
- te nav zibenīša!!!
- neko nezinu, man pierakstos ir, redzi!
-(nopūta)

Uztaisījām, liekam linku no kunga uz vergu.
Saku:
- tagad jānomaina CSI uz CIS.
- kur?!
- ne jausmas!
- (nopūta)

Kad laimīgi pabeidzām, visi uz pacilātas nots, man iešaujas:
- a paklau, varbūt tu pats vari sačinīt fx fīdu?
- ko?!
- nu lai sūc valūtas kursus no vietējās bankas?
- tu domā API?
- ko?!
- nu līdzīgi tam, kuram palielinājām hitus vakar?
- ā, jā!!!

Un pa vidu Kristapiņš, kurš ņerkst, ja mēs neteiksim, ko galu beigās nospiedām, mums tā arī nebūs normālu pierakstu.

Divas stundas, bet izjūtas kā pēc dienas raktuvēs...
» Masāža
Mūžam nebūtu iedomājusies, ka tāda maza, trausla meitene spēj nodarīt man TĀDAS sāpes, piedevām bez beisbola nūjas rokā.
Un kas smieklīgi, darīs to vēl 2-3 reizes nedēļā par 25 eiriki pusstundā pārredzamā nākotnē.

Toties apsolīja ar 99% garantiju, ka galva vairs nesāpēs.
Mugura gan nav dirsā (burtiski), kā es biju nodiagnosticējusi, bet griežas pulksteņa rādītāja virzienā ap savu asi (ja skatās no putna lidojuma).
Vajadzētu saprast, kā es sēžu. Lai to pamainītu.
Kā jau visi ārsti, noskaidro, kas garšo tikai ar vienu mērķi - lai to aizliegtu.

Ā un vēl ir filmas, kuras vērts skatīties atkal un atkal, biju palaidusi garām ģeniālo:
My father was like a God... busy elsewhere.
Tik ļoti.

P.S.Tikko, pētot savu skaisto, sarkano teipu uz lāpstiņām (ļāva izvēlēties krāsiņu!!!), sapratu, ka man ir zilumi. FAKIN ZILUMI pa perimetru kaklam.
Izskatās tā, it kā kāds uzskrējis man virsū divas sekundes pēc tam, kad nokrita taburete.
» Stikla griesti
Viena no amizantākajām un vislabāk globālas struktūras raksturojošām situācijām man bija iepriekšējā darba vietā.
Neatceros, kā sauca, bet tur bija Arhīva Sistēma.
It kā uzskatu sevi par attapīgu, bet ielogojos un neko nesapratu.
No Polijas nāca kastes ar papīriem, kuras pēc kaut kādas sloģikas bija jāsūta tālāk - jāpasūta no LT naķenes, jāsūta uz noliktavu.
Rakos, pēros pa sistēmu, nu nesaprotu. Atradu manuāli uz 200 lapām. Nu nafik.
Rokot dziļāk, atradu linku uz suportu pa lokācijām. Laimīga ieklikšķinu Rīgu un atrodu tur... savu vārdu un uzvārdu...

Uzrakstīju uz attiecīgo departamentu, wtf utt. Uz ko viņi man atsūtīja to pašu 200lpp manuāli.
Kad pēc 2 gadiem pametu kuģi, aiz manis stāvēja pilna siena ar kastēm...

Vakar apmeklēju mīļā IFRS16 semināru.
Nonākam pie diskaunta likmēm, sagatavoju pildspalvu un lektore svarīgi paziņo - tās pieprasiet no grupas, visticamāk Treasury.
Ja vēl nav, atgādiniet, ziniet, viņi jau Latviju parasti aizmirst, mēs jau parasti esam nebūtiska grupas sastāvdaļa...

!#@#$%^&
ES esmu grupa :D
» Blizzard of souls
Paldies, [info]heda, Dvēseļu putenis patiesi bija jāredz uz lielā ekrāna.
Gan paklaigāju, gan palēkāju, gan paturēju šalli acīm priekšā, bet salvešu paciņu tā arī noņurcīju neatvērtu.
It’s official - I’m dead inside.
Jāpiekrīt - ļoti aizkustinoša filma. Ļoti savdabīgi skaista. Man ļoti patika, ka tīšām neraudina. Patika aktieri. Patika, kā bezkaislīgaias jēdziens “vēsture” tiek aizstāts ar “pagātne”.
Ja japāņiem ir skaista samuraju cīņa uz oranži rozā sakuras fona, tad mums ir bērni sniegā, dubļos un šautenēm rokās.

Es nekad vēl nebiju bijusi kino seansā, kuru cilvēki pamestu absolūtā klusumā.
Kāds gan mēģināja applaudēt, ne pārāk sapratu, ar kādu domu.

Reāli tikai dažas epizodes atceros no grāmatas (ko gan var gribēt no cilvēka, kurš neatceras, ko vakar ēda).
Atceros, kad lasīju, šķita, ka Grīnam kas sagājis uz īso, ja ko tādu var rakstīt un aprakstīt.
Tagad šķiet, ka visai cilvēcei ir sagājis uz īso. Drausmīgs kauns. Es nezinu īsti par ko, sagulsies zarnas kur tām jābūt, tad varbūt varēšu noformulēt...

Nu un ieskatījos savām kazām acīs (abas filmu redzēja caur skolu), paprasīju, vai tiešām suns? Suns bija pati bēdīgākā vieta?!
Šīs rausta plecus.
Nē nu neko jau nevar pārmest... ar tādu māti jau tik suņa var būt žēl.

Viss, turpmāk es tikai uz ledussirdīm un minioniem.
» Going Mental
Saņēmu e-pastu:

"Hi Insane
Yes that can be fine by me,
..."

Fredriks vārtās pa Stokholmas ofisu, es izspļāvu kafiju uz klavieres, nevaram nomierināties :D

Interesanti - autocorrect vai zemapziņa?
» Netflix & staff
Netflixā ielikuši Eyes Wide Shut.
Es saprotu, ka Kubriks ir Vārds, A Clockwork Orange pat patika, lai gan iedalu pie smadzenes kastrējošajām.
Tomēr nesapratu. Pārlasīju plotu, pārlasīju IMDB, vienalga nesapratu :D
Novērtētu, ja kāds varētu padalīties ar domas izklāstu un atbildēt uz "Jā, un?".

Toties Darkest Hour bija forša.
Tikai nācās saprast, ka cilvēkam, kuram vēsture ir patumša tēma, ir riskanti smelties zināšanas no filmām.
Viena no manām Top3 ir The King's Speech, kurā arī ir aina ar Čemberlena demisiju, tikai tajā palika iespaids, ka viņš nosvīst kā žurka no kuģa. Šajā vairāk izskatījās, ka tas pat nebija viņa lēmums.
Fascinē spēcīgi, gudri cilvēki. Un tas, cik tie ir citādāki ikdienā, komunikācijā un attiecībās. Būtu interesanti palasīt ko vairāk. Pensijā.

Nu un vēl pagrābu (šoreiz no LMT) Suņu vīrs un Tille. Kauns, bet bērni ir lasījuši, es ne. Kas arī noveda pie tā, ka filmas vidū Līva iegāzās:
- aa, skaties Tilli? Tā gan ir bēdīga! Princi jau nošāva?
-!@#$% KO? Nē!!!
Un tā vēl pāris reizes, kamēr piedraudēju aizsiet muti, ja nepārstās spoilot.
Man patika. Patiešām bēdīga, bet patika.

Nespēju noticēt, bet tas laikam arī viss.
Vājiniece apsēdusi Netflixu, atkal iesāka Friends, vēl kādu laiku nespīd skatīties ko tādu, ko necitēju sērijām.
Jāpiegriež skābeklis šai demokrātijai ar pulti.
» Sestdieniņa
Vakar 10:30 sēdējām ar Līvuci mašīnā, stūmām vaigos mā līdzdotās biezpienmaizes un filosofējām:
Kurš vēl sestdienā 10:30 ir:
-Nolicis lielo māsu Tallink viesnīcā,
-aizbraucis uz Lielvārdi,
-izvadājis mā pa veikaliem,
-pabijis pie veta Ķegumā,
-ir pusceļā mājup.

Daugmalē ieraudzījām gulbjus, nevar saprast, vai šie jau atpakaļ, vai vēl te?
Eu, bet nopietni, kā šie zināja, ka nau verc nekur lidot?
Un ko darīs, ja ziema tomēr atvilksies ar intelekta neskartu smaidu un "Ta-dā!!!" uz lūpām?

Pupa atgriezās no ekša ļoti sašļukusi. Pat pārāk, lai tas būtu tikai sūdīgi nokārtots IELTS.
39,3˚

Un tad otrais raunds:
-aptieka,
-sulas, tējas un ārstējoši našķi,
-VID atskaites visiem (3!!!:D) klientiem un man,
-īres dzīvoklis pēc rēķina,
-sazvanīju (beidzot) Agrīti par nokritušo asti, dabūja,
-veša (jo vešeriene guļ un prasa pēc mācītāja... jauna un skaista),
-pasūtīju paiku,

Arvienvārdsakot, dienas normu nogāju neizejot uz veloceļa...

ES MĪLU DZELZI!!!



Es jau neko negribu teikt, bet podiņš ibumetīna, klepus sīrups, deguna pilieni un nervomax 43EUR?! WTF?
Vai nu zāles ir par dārgu, vai 430 minimālā alga ir pilnīgs absurds. Viens tāds gājiens uz aptieku un apkuri vairs nevar nomaksāt.

Un vēl es teikšu, ka dažiem cilvēkiem nevajadzētu slimot.
Aizgāju staigāt, atstāju Līvuci par lazaretes atbildīgo. Koridorā dzirdu:
-Uztaisi, lūdzu, avenes! (aveņu ievārījums ar karstu ūdeni)
-Labi. Tev karoti atstāt?
-Tu ieliec avenes, kārtīgi samaisi, izvelc karoti un tad vari nolikt man te!

Pupas standartiņš slimojot ir 3x nomainīt vēlmes, kamēr eju līdz 200m attālajam veikalam.
Lai dies stāv klāt tam, kas būs ar viņu grūtniecībā.

Tik laimīgu Līvuci vēl nebiju redzējusi, kad atgriezos :D
» Year closing #w2
Kāda meitene atteikusies pēdējā brīdī pievienoties mūsu kontrolieru komandai, jo izvēlējusies "more challenging work".
3 sekundes klausījāmies, kā muša ar piekto kāju kasa sesto un tad kanonā atskanēja "more challenging?!"
Briesmīgi gribu zināt, kurš LV uzņēmums tas ir... Lai tur netīšām neaizietu :D

gadiņš slēdzas )
Top of Page Powered by Sviesta Ciba