pavisam
16 November 2018 @ 08:07 pm
Pendelis  
Līvas raudāšana palikusi tik nekontrolējama, ka nav kur glābties.
Es darbā, viņa zvana un kauc klausulē. Viņa kauc, es dusmojos. Pēdējo reizi gandrīz aizlaidu telefonu pa gaisu.
Izmēģināju palikt no rīta ilgāk mājās, viss mierīgi, pabaroju, paskatījāmies multenes, izlaižu pa durvīm - acis sausas. Pēc 2 min zvana, kauc. Grrrr
Nākamos rītus vedu līdz skolai, pusceļā slūžas vaļā.
Nu wtf.
Vakaros ņēmu līdzi staigāt, lai izrunājas, izlādējas (viens dieviņš vien zina, ko man tas nozīmē pēc 10h darbdienas, kur ar mani komunicē miljons cilvēku un viss, ko es vēlos, ir KLUSUMS).
Pa dienu piezvana, raudulīgā balsī - a tu ar agro brauksi mājās? ...nu labi... braukšu... Atbraucu mājā - ā, mammu, čau! Mēs ar Katrīnu ejam ārā!
Nu mļe.

Nu nekā, pakonsultējos ar viediem cilvēkiem, izlēmu aizvest uz smilšu terapiju, jo šrinks vulgaris toreiz pavisam nenostrādāja.
Vajagot vispirms atnākt pašai, lai visu izrunātu.
Izklāstīju visu kā pie bikts, dabūju pretim arī apmēram tāpat - ar bērnu viss ir kārtībā, mamma ir problēma. Teikums, ko katrs vecāks vēlas dzirdēt :>
Kamēr mamma negulēs, neraudās, nedusmosies un nelamāsies kapos, kā arī neatradīs, kur uzņemt enerģiju, nekas nemainīsies, tikai turpinās tuvoties sabrukumam, kuru izraisīs vēl mazāks sīkums par raudāšanu.
Bērns, kura māmiņai raudāšana esot kaut kāds nesaprotams tabu, ar to izraisa dusmas un panāk kaut nelielu tvaika nolaišanu, atliekot Lielo Sprādzienu.
Vai viņa ir tik gudra? Nē, viņa to dara neapzināti.
Un bērni pendelējas. Daba tā iekārtojusi, ka viņi ilgi nevar dzīvot skumjās, tāpēc nākamajā brīdī spēj vārtīties eiforijā.
Pieaugušie tā nedara, viņi cenšas valdīties.
Nu tas ne par mani, es pendelējos. Tikai, manuprāt, no tā nogurst vēl vairāk.

Bērnam vajag pieskārienus, kaut sēdiet un galvu kasiet viņai.
Galvu kasīt, nopietni?
Vai jums ir iebildumi pret kontaktu?
Nu nē it kā...
Vai jūs bērnībā gadījumā neesat fiziski ietekmēta?
Muahhh!!!

Mā gan ne reizi vien ir teikusi, ka mēs abas ar mimmi par maz sistas esam, varbūt arī vajadzēja :D Zinātu, par ko ciešu.

Žēl tikai, ka viedie un gudrie nevar pateikt, kur raut laiku reģenerējošam hobijam, ja bērns esot citādāka temperamenta, nekad nelasīs grāmatas un vienmēr dripselēs visiem pa galvu.

Atgriezīšos pie miega zālēm un tad jau izdomāsim, kādu dziesmu spēlēsim.



Nez vai mūsdienās ir vēl šautuves? Es varētu šaut.
 
 
Current Music: Баста - Сансара
 
 
pavisam
11 November 2018 @ 08:28 pm
Šlumbergers  
Mans prieks un acuraugs nesagaidīja Ziemassvētkus. Nu rozā vēl kaut ko kasās, bet, ņemot vērā, ka tas taisījas nosprāgt, plāns "ziedēt" ir apsveicams!

https://image.ibb.co/c2853V/unnamed.jpg

Vēl gribu bordo un oranžu.
Vispār man ir abas rokas kreisās un īkšķīši ir visādi, tikai ne zaļi. Tomēr kaktusi ir izvilkuši gadu, divas lapiņas, kas palika no naudas koka pēc Pupas aizgādnības, ir savairojušās uz astoņām, esmu uz viļņa! Džonis gan saka, ka tas liecina par vecumu :>

Diemžēl, tas, ka tie maitas zied, tikai papildus norāda, ka mums jābūt plānam Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam.
Pupa, kas jau mēnesi dziedāja, kā viņa grib Ziemassvētkus, grib vaibu, sniegu un dāvanas utt, vakar, braucot uz Ķegumu, ieslēdza savu savu Z-sv dziesmu (All I want for Christmas...), dziedāja, dziedāja, apraudājās. Viss, ko varēju pateikt - nu tu tagad saproti?

Izbraukājām ciemus, sēžam mājās, blenžam viens uz otru.
Ziemassvētkos nobalsojām gāzties pie mimmes cept piparkūkas.
Vajagot īsto egli!
Kur tās rauj, ja vecis neatved no laukiem? Kaut kur tirgo? Nez pa cik?!

Ko ar Jauno gadu?
Es jau šo kādu laiku maļu galvā, bet neko nevaru izdomāt.
Uz Ķegumu vienbalsīgi nē. Tā vai citādi, tas ir saslēdzies kā beigu sākums. (P.S.Jāizdomā, kā to pateikt mimmei).
Izklāstīju savu plānu atdot kādam Līvu un palikt mājās ar krimiķiem un rumu, un ignorēt faktu kā tādu un šie lai iet kaut kur kost.
Pupa domīgi novelk ka varbūt tomēr ne tik depresīvi? Nē nu bet es tak nevaru ar jums kost, ar ko tad man par dzīvi parunāt?! Un ko draugi par to? Nu stulbi kkā.
Ernests piesola atvest savu māti. (Nezinu, vai viņi mēģina savest vecākus, bet nu divas vientuļās mātes Jaunajā gadā starp jauniešiem izklausās vēl briesmīgāk par vienu ar krimiķi un rumu.)
Braucam uz Veldzēm!!! Davaj, braucam, savedam visus draugus, neviens neizsauks pašvaldību!!!
Pēc 3 sekundēm vienlaicīgi - nē, tur nevar.
Viesnīcas LT/EE nav variants, pirmkārt, tas ir mēģināts, tas nav forši plus tas arī ir darīts kopā.
Klubiem sīkie par mazu. Par Spāniju pateicu, lai iedzer vēsu ūdentiņu :)
Ernests saka - braucam uz maniem laukiem?! Tur vietas daudz, jūs tur neesat bijuši un man tur ir onkulis eee apmēram eee jūsu vecumā, kas labprāt runā par dzīvi.
10 par cenšanos, bet sasmējos un pateicu, ka lauki laikam nebūs labi, jo otrais ir darbdiena, kas nozīmē, ka pirmajā jābrauc mājā.
Domādami izmalkojām kaut kādu wannabe Asti, ko Pupai skuķi uzdāvinājuši, bet gudrāki nepalikām.
Pēdējā versija, sadalīt pasākumu divās daļās - iesākt pie mums un tad lai jaunie un skaistie iet kost un mēs ar Līvuci iesim gulēt. Ja Mimme grib, lai brauc pie mums un, ja Ernesta māte neaizbrauks uz laukiem, lai arī nāk.
Nekad nebiju iedomājusies, ka Ernests arī kaut kādu daļu smaguma stiepj. Es esmu laimīgi Pupas depresijas novirzījusi 17-gadīģa puikas rokās un pat neesmu par to iedomājusies. Tik priecājos, ka mans bērns smaida.
Nu kaut kā tā.
Vēl kaut kā jāpasaka, ka neplānoju gādāt dāvanas, šaut salūtu or smth.
 
 
Current Music: Flower duet - Anna Netrebko& Elina Garanca(Lakmé de Delibes)
 
 
pavisam
09 November 2018 @ 10:44 pm
!@#$%^&*(  
Visas Purva Intas un KEFi ir palaiduši matu nekontrolētā riksītī. Protams, šaurā ģimenes lokā un arī tas tiek filtrēts.
Es, protams, zināju, ka vienreiz tas slikti beigsies, bet ka 2x vienā nedēļā?

Situācija Nr. 1: Morim viens noraidījis rēķinu ar norādi pārlikt uz 1212.
Blenžu, domāju - mums tak nav tāda departamenta. Izrokos - nav. Projekts? Nav!
Rakstu kontrolierei, sāku - paklau, man šitais noraidījis rēķinu, es kaut ko nesaprotu. Jūs atkal jaunu projektu viņam uztaisījāt?
Uz ko dabūiju tādu lavīnu - pusi dienas ar Kristapu pret viņu cīnamies, es vispār par šito vairs negribu runāt.
Mmmmkei...
Rakstu Kristapam:
- paklau, man Pēkšņas Finanšu Apgaismības Pārņemtais noraidīja rēķinu, Agnese uz mani kliedz, es neatrodu tādu projektu. Kas te notiek?
- uz ko viņš grib likt?
- 1212!
- Aha, tas ir konts nevis projekts.
- Nu bet tas ir PL konts!
- Aha!
- Nu bet viņš nemaz to nevar redzēt apstiprinot!!!!
- Aha, to mēs viņam pusi dienas skaidrojam!
- Nu bļe

Pašai aizcērtas elpa, kamēr meklēju, kā izdzēst tekstu, Kristaps mauc pretim:
- Da idiots!!!
Uzelpoju un neidzēsu :D Astoņos vakarā par darbu var.


Nu un Situāciju Nr. 2 man daļēji sagādāja Līvucis.
Kamēr staigājām veloceļu, Līgalīte man atnesa Prieka Vēsti par Mīsli Absolūto, es saku - pagaidi, bērns, man te Līgalīte, svarīga saruna.
-Labi, pazvanīšu tikmēr omei!
-Kurai?
-Džeses! (mā)
-Labi!
Kamēr noskaidroju visas netīrās detaļas, Līva sazvanījusi omi, tērgā pa telefonu. Es, daudz nedomādama, saku - iedo man ar parunāt!
Viņa arī iedod.
Es, protams, kā jau ar mā, bez ievada rauju vaļā:
-Paklau, paklau, tas viss huiņa, iedomājies, Mīsli Gatavo atlaiduši!!!
Dzirdu otrā galā manas omes balsi - Ja, kurš tad tas ir?
Es atkal palieku bez valodas - Līva, tā tak ir kaķu ome!?!
Līva gārgdama, spilgti sarkana no smiekliem - nu ja, Džeses ome nepacēla!!!

Priekškars nokrīt ar visu stangu uz manas lielās mutes, ņēmu noklāju matom savu miesīgu omi :)))

"Mani draugi saka, ka es esmu parupja. Dirš pidari!!!"
 
 
Current Music: Anna Naklab feat. Alle Farben & YOUNOTUS - Supergirl
 
 
pavisam
07 November 2018 @ 09:12 pm
"Other professional endeavors" my ass  
Ak vai!!! Ak vai ak vai ak vai!!!

Mīslis Gatavais is leaving the company to pursue other professional endeavors. He worked his last day with us yesterday.

Es zinu, ka manas vainas tur nav, bet kaut kā mīlīgi sakrīt ar to, ka pirmdien pateicu savējam, ka džeks balansē uz mobinga robežas un palūdzu, lai nākamreiz sit viņu atpakaļ pie manis, ja vien nav parāk liels putns, lai uzzvanītu man pirms bliezt pa taisno Jākobam un visai valdei savus spriedelējumus, cik viss ir RED un SERIOUS.

Tik priecīga neesmu bijusi kopš bērnu dzimšanas!!!
Ir tomēr taisnība zemes virsū un pat, ja mani rīt atlaiž, man vienalga, jo es redzēju viņa atlaišanu!!!

 
 
pavisam
05 November 2018 @ 01:59 pm
Pitstop  
Tas nu reiz notika.
Braucām ar Pupu uz skolu/darbu, kad man aizmugurē dāma midžina un žestikulē.
Grūti izstāstīt žestus, bet es sapratu, ka viss slikti.
Izkāpju ārā - jap, ir - mīkstais.
!@#$%^&*(
Paldies visžēlīgajam, ne pārāk tālu no mājas, palikt turpat bez variantiem - A7/Baložu krustsojums nav tā vieta, kur sākt mainīt riepu. Izsitīšu karmā caurumu kā Lielais kanjons.

Izliku Pupu pieturā un čunčināju uz māju.
Protams, aiz ieraduma piezvanīju cīsam
-Tā riepa, kas bija aizdomīga, izlaida gaisu. Jāpērk jaunu?
-Nu pri čom te jaunu, jāremontē, gan jau laiž gar disku kkur.
-Nu, kamēr es līdz mājai, nebūs ko remontēt.
-Nu tak stājies turpat, kur esi!
-Jā, labi, davai!

Nu kad es sapratīšu, ka nav jēga nevienam zvanīt? Vecis var ielas vidū apstāties un nomainīt riepu, es esmu ofisa drēbēs, papēžos un izmisumā. Labāk nojāšu 3 diskus, kā rāpošu ceļmalā.
Klusībā cerēju, ka augšējais mājās, varētu palūgt palīdzēt. Skuju - iegriežu pagalmā, bet tur tikai tuksneša ķērpis ripo, nevienas mašīnas, visi evakuējušies.
Nu neko, pārģērbos, gāju ložņāt.
Pavasara mācības nav bijušas veltas, 20 minūtēs nomainīju, ieskaitot laiku, ko pavadīju blenžot uz domkratu, mēģinot saprast, kur augša, kur apakša. Sētnieks, kas atnāca pūst lapas, nozuda otrā pagalma galā, sajuzdams, ka var pielikt pie darba.

Aizvedu riepu uz servisu, vēl pēc stundas savācu.
-Jums uzlikt arī?
-Būtu jau baigi labi!
-Bet tas rindas kārtībā!
-Cik ir rinda?
-Nu patlaban 5 mašīnas!
-A nē, tad paldies, es pati!



Kopumā es teikšu - mīlīši, čurāšana stāvus jūs nepadara par stipro dzimumu, vajadzēs ko vairāk.

Es šo vēl pārvērtīšu par izklaidi. Nopirkšu puķainus cimdus, sedziņu ar hello kitty, nākamreiz mainīšu turpat, krustojumā :>
 
 
pavisam
04 November 2018 @ 01:15 pm
Ragana  
Faktiski es nekādām mistikām neticu.
Domāju, ka ir cilvēki, kam ir talants "nolasīt" otru un tie tad nu ir mūsu ekstrasensi. Tie ir tautas psihologi, kas tevi nolasa un iedod atbildi tavam jautājumam, kas atbilst tai, ko zemapziņā pats būtu devis, tikai pats nevari aizrakties. Tāpēc tā ir arī pieņemama un ieteikums ir labs. Tas ir labs gaišreģis. Pieļauju, ka sūdīgs dod padomus pēc veselā saprāta. Un tādas, kā zināms, neviens nevēlas dzirdēt.
Šitiem visiem dzīvs/miris noteicējiem iespēja trāpīt ir 50/50. Tas arī viss bizness.

Un tieši tāpēc, visādas mistikas mani mūždien vajā.
Pirmā, protams, ir mā. Kā viņa pati teiktu - nabassaite kā čuguna trose.
Kad mācījos Komercskolā, kādā sapnī redzēju, ka esmu Meldros, ir ziema un mā mani ved uz siltumnīcu, kur iekšā viss spilgti zaļš. - paskaties, kā te virza saauga ziemas vidū!!!
No rīta apņirdzos un nākamajā vēstulē (!!!) uzrakstīju, skat kā man te smadzenes čakarē, šitādu sviestu redzēt.
Uz ko saņēmu atbildi, ka ziema ir netipiski saulaina un līdz ar to maz sniega. Siltumnīca nav salūzusi kā citus gadus, palikusi ciet un acīmredzot, sakarsusi saulē un zeme atkususi. Kādu dienu mā ko tur savajadzējies, viņa iegājusi - a tur spilgi zaļa virza! Sajūta bijusi tik sireāla, ka visu dienu nav varējusi atjēgties.
Citu reizi rakstu - nu tai dienā bija tāda depresija, trauksme un nomāktība vispār bez iemesla, nevarēju saņemties. Jā, tai dienā es pazaudēju maku ar visu naudu...
utt utjpr.

Ar laiku par likumsakarību kļuva tas, ka tiem, kas mani pamet, karma sadod pa dirsu.
Precīzu sarakstu vairs neatceros, bet zinu, ka bija. Tai dienā, kad Kamoliņš bija izlēmis atgriezties pie bijušās, viņu uz ielas piekāva.
Kaut kad ar Janci šito tēmu sāku cilāt, smiedamās stāstīju par savu pārliecību, viņš palika domīgs.
-Atceries, kā mūsu "pirmā dzīve" beidzās?
-Protams. Es pateicu, ka nekad mūžā nedzīvošu Rēzeknē un Tu pateici, ka nepārvāksies uz smirdīgo Rīgu. Un tad es pateicu, ka netērēsim viens otra laiku un katrs aizgājām uz savu pusi.
-Nu lūk. Mājupceļā es sasitu Sierru.
-Nevajag braukt dzērumā!
-Tā bija vienīgā mašīna, ko sasitu skaidrā...
-Meh.

Vēl viens mīļš stāsts ir par slimnīcu un manu operāciju. Nekādu sarežģījumu it kā nebija, tik daudz, ka intensivās māsiņas bija ārkārtīgi priecīgas, ka es pamodos. Varbūt viņas vienmēr tādas priecīgas.

Par šo rakstīju mā vēstuli, tad lai arī iet oriģinālā redakcijā (tai skaitā pat disklaimeris, ka stāsts cibai par garu :>)
30.04.2009., e-pasts mā )

Māsiņas bilde joprojām ir acu priekšā, precīzu atbilstību neatrodu, bet pagūglējot saprotu, ka tie ir 70-to nevis 80-tie.
Gribēju apgāzt visu šo murgu, noskaidrojot, ka Linezers celts vēlāk. Hren, 1972 :D


Tai naktī, kad Rihards nomira un Jancis aizbrauca uz laukiem, es aizgāju gulēt. Kaut kur pret rītu uzrāvos kājās, jo pie gultas stāvēja Jancis.
Ieraudzīju sms "Esmu galā" un nomierinājos. Tomēr aizmigt vairs nevarēju - gulēju un domāju, nafig stāvēt man blakus, ja esi veiksmīgi aizbraucis?

Vienalga, vai tā ir smadzeņu spēja savākt datus, ko apzināti neredzu, analizēt un dot uz āru rezultātus, vai arī tiešām esmu ragana.
Kāda no tā jēga, ja rezultāts nav nolasāms?
Kāpēc virzu redz 1:1, bet nāvi kā bezjēdzīgu mājienu, kuru gribēdams nevari saprast?
Un, ja tā tas ir, tad kāpēc tā kurva ar zelta brillēm un ķēdīti pie tām bija izlēmusi mani sūtīt prom? Nekādu sarežģījumu man izrakstos nav, lai noliktu karoti no vienkāršas laparaskopijas vajag ko vairāk par narkoleptisku miegu.
 
 
Current Music: Calvin Harris, Sam Smith - Promises
 
 
pavisam
01 November 2018 @ 07:31 pm
Komandējums ne mans, es tikai izliku aprakstu  
Latvija )
 
 
pavisam
27 October 2018 @ 08:46 am
27.10.2003.  
Tēvs. )
 
 
pavisam
25 October 2018 @ 10:28 pm
Tālbraucējs  
Šonakt parkoju fūri kalna līkumā. Man pašai liekas, ka kolosāli noliku. Bet Cīsa lēkā apkārt un brēc, ka nav labi, slīdēs prom. Dubļiem šķīstot pārlieku viņam pa prātam, manuprāt ceļam pa vidu, bet Cīsa noliek "uz ķepiņas" un saka "aij, kas gribēs, tiks garām". Paraustīju plecus un aizgāju.
Par Cīsu nekādu pārsteigumu, tipiski. Ja kāds arī būtu tik drosmīgs, lai lēkātu apkārt, kamēr es fūrei pie stūres, tad tikai viņš. Auto izvēle gan dīvaina.

Nez ko sapņu tulks saka par fūres parkošanu kalna līkumā? :>

Brīvlaiks. Pupa raksta:
P: Čau mamm, nezini, kur var dabūt lielas karbonādes ar sieru pa virsu un kartupeļiem?
Es: Puncī, bet tas līdz pieciem. Lido.
P: A ir tipa kkādi krogi? Ķekavā ir Bambaleo, bet tam sliktas atsauksmes. Drausmīgi gribas ko tādu.
Es: Trešās pasaules problēmas...
P: Tas ir kroga nosaukums vai tu rēc par mani?
Es:
 
 
pavisam
23 October 2018 @ 09:22 pm
Kur lai šovakar es lieku Savu Ziemassvētku prieku?  
To, ka esmu biroja kurpītēs izgājusi no darba, sapratu pie parkinga, kas mums ir tikpat šķīstošs kā Nescafe 3 in 1.
Neies jau katra sūda dēļ atgriezties darbā, bet nākas atzīt, ka nolādētais rudens ir klāt un žaketīte jāliek nost. Un apavus jāpārvelk. Vienmēr.

Moris ir laimīgi ticis pāri okeānam, baigi laimīgs gan neizskatījās - 24h kopējais lidojums, džetlags kā tīņa paģiras pēc Positivus, bet cepuri nost - izturēja visu dienu un pat izdarījām vairāk kā plānots.

Atceros, kaut kad frizierīte stāstīja, kā dusmās gājusi ārā, skrējusi un dusmojusies. Likās briesmīgi amizanti - skriet un dusmoties.
Tagad eju un dusmojos. Liekas, jo ātrāk iešu, jo vieglāk paliks. Kamēr rumpis pasaka - nu tu kā gribi, bet es te duršu, tur vilkšu, te tupa sāpēšu, bet tu tikmēr pamēģini paelpot. Dusmas pārsniedz spēju iet :))) Skriet manā gadījumā netiek izskatīts kā variants, varētu mēģināt aurot, bet divi bērni audzināmi, kas pieskatīs, kamēr es traķenē iespundēta?
 
 
Current Music: twenty one pilots: Stressed Out
 
 
pavisam
19 October 2018 @ 10:27 pm
Piektdienas atskaite  
Rakstu "Piektdienas" un trīsreiz pārlasu - kaut kas sagājis uz īso un pie "aboslūti" jāpiedomā - p vai b, esmu pat noķērusi dažus eksemplārus pirms nosūtīt.
Then un than, kas vajā VISAS sarakstes un briesmīgi besī, tagad jāpārlasa pašai.
Es domāju, ka uz vecumu cilvēks apstājas izaugsmē, tak izrādās vēl tupejet pa maļeņku.

Kopumā nedēļa vājprātīga, ar IFRS 15 zem spilvena, asiņainiem sviedriem par katru audita jautājumu un 5h maksimālo miega daudzumu diennaktī. Nokaitināju Fredriku - viņš faktiski dara visu manu darbu, man tik apkārt jāapslauka, bet es - paklau, Fredrik, a kas ir šis? Un kāpēc šitā? A šito čista te vajadzēja noņemt nevis pielikt?
Mītiņš uz mītiņa, cipars uz cipara (no šitā dziesma sanāktu, 100%)

Jākobs pārņēma karu ar Idiotu Absolūto, nezinu, ar ko tas beidzās. Visticamāk ne ar ko, jo nevienam šonedēļ nebija tam laika.

Šodien aprit apaļi 3 mēneši jaunajā amatā, spriedelējām un filos(z)ofējām visi četri rokādes skartie - ir sūdīgi, bet atpakaļ ar' laikam nemainītos.
Kā jau teicu, ja neiztur nervi, ceļš tikai viens - prom.

Nākamnedēļ Moris brauc uz LV, būs interesanti!

P.S. Kur viņu aizvest, lai 1 dienas braucienā apķertu maksimāli daudz un skaisti, bet nenobeigtu?
 
 
Current Music: Arctic Monkeys - Do I Wanna Know?
 
 
pavisam
18 October 2018 @ 09:17 pm
Mizanscēna  
Interim noslēguma sapulce. Iezvanos Stokholmas ofisā, kur četri veči peras kā vārnu bars papīru kalnā, iestājas klusums, atskan četri "Hi!!!" un džeki pa vienam nemanāmi uzvelk žaketes.


Nē nu mīļi jau, bet kurā brīdī esmu ielīdusi vīriešu pasaulē, es ņepoņala. Man liekas LV finanses un grāmatvedība ir 100% bābu rokā.
 
 
pavisam
17 October 2018 @ 09:21 pm
Interim Q3  
Noguruma pakāpe - ieslēdzu waze un aizgāju uz veloceliņu staigāt...
 
 
pavisam
13 October 2018 @ 12:31 am
Aptiekas iela - continued  
Nedēļa aizsākās lieliski - ar Jākoba pārsūtītu vēstuli, ko adresējis Mīslis Gatavais aš vai visai uzņēmuma vadībai.
E-pasts saturēja tādus elementus kā ***Serious*** virsrakstā un RED tekstā. No tā pilnīgi VISIEM bija jāsaprot, cik ļoti viņš ir sašutis.
Strādāt esot praktiski neiespējami, konta US joprojām nav, izpildrakstus nevar samaksāt, apdrošināšanu tāpat. Uzņēmums balansē uz likumības robežas, turās praktiski diedziņā uz personāldaļas trauslajiem pleciem, bet neviens neko nedara lietas labā.
Neviens šajā gadījumā esmu es, jo nelāgā kārtā amatam līdzi nāca bankas. Tramps ar prātu pasauli sadarboties negrib, dolāri lēnītēm pamet Eiropu, bankas tiek spiestas no visām pusēm un nemanot pārvēršas par VDK un tur es - neko nedaru lietas labā.



Visu nedēļu kalu Briesmīgus Atriebības Plānus. Ja es no šitiem sūdiem izlīdīšu, es nodedzināšu jūsu ciemus un nogalināšu vīrus, lai suga nevairojas.
Apsolītā zeme ASV ir kaut kāds atpalicības perēklis, kur cilvēki algu saņem čekos, apdrošinātāji nedod bankas informāciju un tiesu izpildītāji gariem zobiem piekrīt Kanādas čekam. MANI cilvēki mokās un perās, VISS līdz šim ir samaksāts. Bet, lūk, Mīslim Absolūtajam ir GRŪTI STRĀDĀT.
Nē, arī sievas nežēlošu.

No otras puses, nav ļaunuma bez labuma. Jākobs sabrēca uz CLO un tas sāka kustināt pakaļu. Protams, pirms tam paprasot, vai nevaram ņemt darbā tikai tādus, kam nav izpildrakstu (!!!) un apdrošināties pie tāda apdrošinātāja, kam ir konts (to kārto ...Jākobs, kurš šai brīdī sāka žagoties)? Mani pie runāšanas nelaida, laikam juta, ka tas labi nebeigsies.
Es jau biju noskatījusi CLO miega artēriju.

Neviens, NEVIENS man nepalīdz. VISI ir ļoti aizņemti, tikai ne es. Pati rokos pa CV, kamēr atradu savu Mori. 2 nedēļas pagāja, kamēr Moris piekļuva pie servera.
Bet ES emu tā, kas neko nedara.
Stāvēšu uz krāsmatām un dziedāšu jautru dziesmiņu.

Šodien Zviedru banka paprasīja papildus dokumentus citiem 3 kontiem. Pēc nedēļas būs pilni 3 mēneši kopš viņi pēc katru dokumentu iesniegšanas/parakstu savākšanas/notarizēšana paprasa nākamos. Lai viņiem rociņas īsiņas, bet galva pilna ar utīm.

Tad atnāca pieprasījums no Curacao bankas, ka jāatjauno dati, un pielikumā... anketa.
Aizcirtu kompi un aizbraucu mājās. Pati izlemšu ne tikai, kur man ir viduklis, bet arī kad beidzas darbadiena.


Atbraucu mājā, sarējos ar Pupu, jo neļāvu uz dejošanas iesvētībām ņemt manus Tupperware trauciņus (10EUR par ķozīti, jopcik). Līva nosēdās blakus un sāka uzdot pirmās palīdzības jautājumus (gatavojas velodrošībai)... sajuta vibrāciju gaisā, paziņoja, ka neesot labi pārmācīties pirms sacensībām, pagrāba riteni, Katrīnu un prom bija.
Sēžu, raustu vienu aci un domāju - mož paraudāt? Un tad iezvanās kompis - Moris kontu atvēris!!!
Uzrakstīju sms Jākobam, ielēju ananasu vodku, un ar baudu meklēju grupas atskaitē pazudušos 120k.
Jākobs, protams, steidza paziņot Mīslim Debilajam, ka viss nokārtots.

Lietas sakārtojas...



P.S. Vodka tomēr ir draņķis, vienalga kādu garša tam nebūtu piešķirta.
 
 
pavisam
07 October 2018 @ 08:58 am
Other update  
Aizvakar izjaucu trauķenes "sprinkleri" - to verķi, kas griežas un lej ūdeni, jo trauki sāka nākt ārā netīrāki, kā ieliku. Tipa iztīrīju, nākamā mašīna bija spoža!
Hūz da king?!
Teorētiski jau es vispār esmu gana tehnisks cilvēks, es domāju, varētu arī mašīnas labot, ja nebūtu bail sasmērēt rokas. Arī būtu labs sektas dalībnieks, ja lepnums ļautu krist ceļos un zemoties.
Pupa ir beidzot palaista uz skolu (apaļš mēnesis noslimots).
Kaimiņi Veldzēs mēra zemi un aicina 18.10. piedalīties mērījumos. Jjja.
LAD aicina uz apmācībām Ludzā, lai nākamgad varētu saņemt bioloģisko platību maksājumus. Plus pārmērījuši kaut kādus blokus, samazinājuši platību. Vīrene ārprātā - ko nu tagad darīt?! Ko ko, absolūtu neko. Braukāsiet uz Ludzu? Nē. Es arī ne. Iesiet cīnīties, kāpēc samazināja par 0,3ha? Nē? Es arī ne. Tad ko tieši darīt? Pofig tak.
Vai atbraukšot? Tik daudz kartupeļu un ievārījumu... Laikam jāpaņem fūre, lai atmaksātos 500km brauciens pakaļ kartupeļiem. Neko nesolīju. Tik izaugusi tomēr esmu, nemaz nesolu.
Kamēr biju Tbilisi, Sociopāte Svaine brauca glābt slimo krustbērnu (Līvucis izpļurkstējās vīrenei, ka Pupa slima, tā sastresojusies trieca SS ar medus burku). Mā ar Līvu metās prom no mājas, tomēr SS paspēja izlamāt Līvu pagalma vidū, jo tā viņu nepasveicināja. Tas, ka pati nav turējusi par vajadzīgu sveicināt manu mā, ir tikai pats par sevi saprotams. Tad stundu stāstījusi Pupai kā bērēs gandrīz noģībusi, ko Jancis teicis un kā Līvai viss vienalga un man tagad vispār dzīve izdevusies, karjera iet kalnā utt.
Pupa, protams, arī nav vakarējā - nezinu, no kurienes tādas idejas - esot uztaisījusi absolūti klusu dzīvokli, lai ir daudz neērta klusuma un SS drīz tītos prom. Laikam jau nostrādāja, ja reiz krustbērna rehabilitācija ilga tikai stundu.
Kopumā, esam izkustējušās no sasaluma - Pupa drukā bildes, liks pie sienas rāmīšus - protams, liela daļa ar tēti. Līva sākusi runāt - tētis to, tētis šo.
Man visu laiku šķita svarīgi saprast, kurā fāzē esam, lai noskaidrotu, cik ilgi vēl vilksies šis sviests. Tad atradu šo:

Sieviete zina, ko runā. Nu nav tā plūsma mērena un viennozīmīga.
 
 
pavisam
06 October 2018 @ 08:59 pm
Tbilisi  
თბილისი )
 
 
pavisam
29 September 2018 @ 02:48 pm
Bedre #2  
gari kā parasti )
 
 
pavisam
24 September 2018 @ 05:00 pm
Money  
Šodien ar vēl pāris tūkstošiem ticīgo apmeklējām IKEA jeb kā viens vecis, kāpjot mašīnā teica, odno švedskoje ģermo.
Mazliet nokaitināja fakts, ka nevarējām pa taisno uz knibuļu veikalu aiziet, vajadzēja iziet rāmā plūsmā cauri visām ekspozīcijām.
Sapirkām visādus krāmus, virtuļu formīti tā arī nedabūjām (Līva grib cept uz Miķeļdienas tirdziņu).
Pāvestu nesatikām, lai gan mums bija lielas cerības - Vatikānā taču IKEA nav, spriedām, ka varbūt viņam arī kādu knibuli vajag unieskries pa fikso.
Nu nekā.

Secināju, ka svētdienas sindromam sakara ar svētdienu nav, esmu nekur liekama dienā pirms darba.
Vakar nodirnēju omulīgi pa māju, skatījos krimiķus, tīrīju kompi, pabeidzu aizgājējas sarakstu (apdrošinātāji, paroles, kredīti, klienti, īrnieki, īpašumi, apzināmo cilvēku saraksts utt.). Ir tik laba sajūta, kad šķiet apkārt kārtība. Lietas izdarās. Psihanula un sataisīju ēst gandrīz uz nedēļu (par ko Līva šodien uzmeta lūpu, jo IKEA nepirku hotdogu par 30 centiem gabalā, jo mājā ledusskapis pilns). Gribētos gan redzēt sastāvu hotdogam par 30 centiem ar jau iekļautu PVN un uzcenojumu, tobiš pašizmaksa ~21cents.
Šodien čušš. Viss besī, uz ielas vieni idioti, veikalā kretīni, nekodarītnegribu. Redzu, ka darba telefonā birst e-pasti, jo Francis jau iedeva brīvu dienu tikai tūdaliņiem, pārējie turpina radīt e-pastus. Izliekos par beigtu.

Visai tematiski - šonakt kāds ķīnietis man lika izņemt visu manu naudu no konta, jo viņam ir azartspēļu atkarība un vajag naudu. Ja nedošu, sacirtīs gabalos (par daudz CSI Miami sestdienai). Vienā brīdī skatos uz to naudas žūksni un domāju - nu nahren, mana nauda, lai cērt gabalos, un izvilku ķīnietim no maka ārā. Tad kaut kur briesmīgi bēgu. Jancis nofigurēja, tipa glābt vai ko.
Diezgan riebīgi, palikšana vienai ar diviem liekēžiem un diviem kredītiem manu garīgo pasauli nav izskaistinājusi, tikai palielinājusi merkantīlismu un materiālismu. Kamēr 8 gadus raušu un maksāšu, tikmēr bērni izaugs. Хуйня получается, господа!
 
 
pavisam
23 September 2018 @ 09:20 am
Viesi  
Visa sestdiena viesos. Ieva ar mazulēm atbrauca rīta pusē tāpat vien, tad vakarā viņas nomainīja Dina ar ģimeni, jo vajag "palaist dzīvē" uzņēmumu.

Bērniņi ir forši, bērniņi ir jauki. Tomēr dvīņi ir baigais izaicinājums. Trijatā pieskatot mugura slapja. Kamēr viena lien uz slidkalniņu, otra jau rāpjas karuselī.
Kamēr viena vēl guļ, otra ir pamodusies un aiz garlaicības pamodina pirmo. Es teiktu, ka vajag ratus ar divām izolētām kabīnītēm, lai nav iespēja iebraukt otrai ar visiem pieciem sejā :)
Par barošanu nemaz nerunājot. Goda vārds es redzēju, ka Ievai ir 4 rokas!!!
Mūsu rūpīgi sakārtotā istaba ātri atgriezās izejas stāvoklī, liku Ievai palikt, kamēr Dina atbrauc, lai viņa redz, kāpēc mājā bardaks :)))
Gatavoju pusdienas un tik dzirdu, kā Līva nobrēcas "mammu, nekusties, aiz tevis mazais". Sen, sen aizmirsies skatīties, kur lieku soli.
Novaidējos, ka jūtos, kā Gulivers! Ieva saka - beidzot, ne? Ak šīs jaukās Gendalfa un Hobita attiecības :>


Kopumā ļoti jocīgi, kā zvaigznes sastājas - piektdienā 3 PhM kolēģi uzradās - kurš piedāvāt darbu, kurš pieteikties ciemos, kurš paprasīt, kā iet.

Kad sākšu runāt Koelju citātos, nositiet mani kā traku suni :>

Ar Dinu kārtīgi pastrādājām, papļāpājām. Diezgan nomācoši, bet parādās pirmie viļņi ūdens glāzē, ka ar Kristapu nav iespējams strādāt:
- viņš ir varaskārs idiots un neieklausās citu viedokļos
- viņa (ne)profesionālajam viedoklim neviens neuzticas
- LV vairs nav komandas, tagad tas esot vienkārši darbs.

Sūdā. US nav neviena, CA izrādās idiote, MT ir ļoti jāpiestrādā pēc komandas restrukturizācijas, GE tik strauji aug, ka par komandu nevar būt runa, ir izdzīvošana uz naža asmens un RO sašūpoja stulbeņi no personāldaļas. LV komanda bija vienīgais balsts.

Visā visumā es esmu antisociāls mizantrops un noguru drausmīgi.
Pavadījām ar Līvuci Dinu, saskatījāmies un bez vārda runas nolīdām pa migām un atslēdzāmies uz skaitli 2. Tā kā būtu ogļu raktuvēs strādājušas...
 
 
pavisam
17 September 2018 @ 08:31 pm
Just another manic Monday  
10h darbā
5h no tām sapulcēs
4h gatavošanās sapulcēm
pusdienas nasanoca

koma klāt.

Pirmā mazā uzvara pār Princi Džefu, kurš to vien dara kā bāžas manā lauciņā.
Uztaisīja TĀDU traci "ko mēs esam palaiduši garām Maltas PVN likumā", omg omg, what to do what to do.
Es, protams, orientējos Maltas PVN tikpat labi kā Anniņmuižas lokā, bet likās spocīgi, ka vesela industrija to ir palaidusi garām, jo neviens no klientiem nav norādījis uz nepilnībām mūsu pieejā.
Izrādās, viņš ir MAZLIET pārpratis izmaiņas jebšu nekas no tā nav taisnība. Pēc stundas skaistas ļurināšanas turp un šurp ar konsulatanitem, tiku pie runāšanas un paprasīju
-kas tad īsti ir izmainījies mums?!
-nekas!
Fakin NEKAS!!! Cik stundu izpļurzāts uz NEKO. Es saprotu, tā tāda brāļa un māsas cīņa par tēta uzmanību, bet man ir sakāms tikai viens:
šis )