pavisam

About Jaunākais

Eko lēkme20. Okt 2019 @ 09:20
Sagribējās kukurūzas putru.
Savārīju pienā to, kas, manuprāt, bija kukurūzas putraimi.
Šķita aizdomīgi blāvi, bet nospriedu, ka tas no ilgās stāvēšanas.

Tad tā netipiski ātri uzbrieda.
Un galīgi negaršo pēc kukurūzas.
Patiesībā, tā bija vispār bez garšas un smaržas.
Lai vai kas tas bija, izmetām.
Varētu būt prosa, bet tā man nekad nav garšojusi, nebūtu pirkusi.

Pupa saka - būsi kādā eko lēkmē nopirkusi...

Man vajag trauciņus, kuriem var uzlikt uzrakstus. Lai eko lēkmēs sapirktajiem putraimiem vismaz zinu nosaukumu...
Vēl man ir bulgurs un kvinoja. Kad nobriedīšu gatavošanai, gūglēšu, kurš ir kurš.
Ja viens no tiem neaizgāja šorīt skuju taku.

Joprojām gribu kukurūzas putru, bet tās man, acīmredot, nav.

Mimme19. Okt 2019 @ 20:13
Kad bijām mazas, visi radi vaimanāja, kā var tik drausmīgi plēsties. Nu kur var būt tik pretēji raksturi!!!
Mā bija tādas platas ādas siksnas - balta un melna - nu tad līdz pirmajām asinīm/zilumam vai mātes pārnākšanai. Gribētos, protams, ievīt simbolismu un iedot viņai balto siknsu, man melno, bet tam goda vārds nebija nekādas nozīmes. Kuru pirmo paspēja pagrābt un tad jau galvenais trāpīt! Ja pavisam nopietnas diskusijas, tad ar sprādzi.

Юбилейное )
Laika gaitā gandrīz visas draudzenes atbirušas, tikai Mimme palikusi. Neba nu neplēšamies, tik siksnas māte kaut kur nobāzusi...
Mūzika: Prāta Vētra - Māsa nakts

Aivirvirvirvirbumbumbumaitrrrrrrasasā18. Okt 2019 @ 13:53
Ha, tomēr biju uzinstalējusi visus pareizos šoferus, kas arī bija tas "bankas softs", ko vajadzēja, lai maksātu Taivāniski.

Pavaicāju Dorisai, ko labu šonedēļ ir sadarījusi.
- We made takī-takī with Angelo!
(Neesmu pārliecināta, bet man šķiet, par daudz informācijas manām ausīm.)
-Good... what else did you do?
-Then we put that in template!
-You put THAT in template?
-Yeees! We put takī-takī in budget template!
-ohhhhh!!! You made budget for twenty-twenty?!
-Yeeees!

meh.

Atsauca atmiņā pavasari, kad Tbilisi apspriedām hobijus, meitenes teica, ka patīk dejot.
Un tā kā mana angļu valoda aprobežojas ar dzimto pilsētu un bilanci, paprasīju:
-Like tuc-tuc or umpa-pā-umpa-pā?
-No, no! More like ceka-ceka!

Te, starp savējiem.

Ātrāk tas pilnmēness beigtos...16. Okt 2019 @ 22:38
Ir sapņi “parastie”, kuros brien, lien, cīnies, kāp, spārdi. Nu normāli tādi - pamosties un tik brien, lien, cīnies, kāp, spārdi.
Un tad ir tādi, kuros viss ir forši. Pamosties viss tāds laimīgs, piemiegtām acīm, izstaipies, un tad īstenība lēnām izgraužas cauri dmadzeņu garozai.
Otrie, protams, foršāki, bet pirmie mazāk traumē.

Paldies, brāl!16. Okt 2019 @ 07:58
Visi šitie trakie auditu periodi asociējas ar pabriesmīgo anekdoti:
Kareivis velkas pār kaujas lauku, lavierē starp kritušajiem brāļiem. Ierauga, viens pavisam izšķaidīts, knapi elpo un lūdz:
-Brāl', nošauj mani, drausmīgas mokas!
Neiztur kareivis un asarām birstot salaiž automāta kārtu armijas biedrā. Iet tālāk un dzird no aizmugures:
-Paldies, brāl'...

Pienenīte Fredriks, saņēmis atgādinājumu par to, ko uzņēmās sagatavot auditam, atbildēja sešos vakarā:
-Jā nu tabulu es uztaisīju, noliku uz servera, bet nokomentēt gan nevarēšu!
Izgrūdu tādus vārdus, kurus pati brīnos, ka zinu.
Būtu laicīgi pateicis, es būtu salikusi pa dienu. !@#$%%^&*

Nu nav variantu - no rīta auditori tiekas ar valdi, komentāriem jābūt.
Pakaļu neatrāvusi, asiņainus sviedrus svīstot, sagatavoju komentārus, aizsūtīju Taileram deviņos vakarā.
Pēc 5 min atnāk - Paldies!!!
Mūzika: Seal - Crazy
Other entries
» Internetbankas šoferis
Acīmredzot bija vērts svīst asiņainus sviedrus, atlasot cilvēku Taivānā. Doris ir nenormāli forša meitene. Joprojām nesaprotu lielu daļu, ko runā un "mark-up" vietā lieto "make-up", un "deadline" aizvieto ar "dateline", bet ļoti saprātīga un gudra par jomu, kas man ir svarīgāka par angļu valodu.

Atsūtījusi soli-pa-solim instrukciju, kā uzinstalēt internetbanku.
Ieej internetbankā, notestē savu pārlūku un OS, viņš pasaka, kas man trūkst (java, pārlūka versija vai smadzenes) un piedāvā attiecīgi visu trūkstošo novilkt. Izņemot smadzenes.
Vien maza ķeza, ka viņa ekrānšāviņus taisa uz sava kompja, kuram acīmredzot ir cits viss virsū un viņas bilde nesakrīt ar to ko redzu savā ekrānā. Salīdzināju pa ķeburiņam, figu.

Un tad es nodomāju ko es te ņemos - ir taču gūgle transleit!!!


大卡讀卡機
驅動程式

Liels karšu lasītājs
Šoferis

憑證晶片卡
瀏覽工具

Kupona čipkarte
Pārlūkošanas rīks

小卡讀卡機
驅動程式

Mazais karšu lasītājs
Šoferis

企業網銀用戶憑證
申請操作手冊​

Uzņēmuma internetbankas lietotāja sertifikāts
Lietošanas rokasgrāmata
(un šito tā iztulko normāli!!!)

Man ir atsūtīta zibatmiņa...

Nospriedu, ka tā ir kupona čipkarte.
Tagad man ir arī Mozilla...
Vajadzēja taču saprast, kas ir Pārlūkošanas rīks.

Ainulai, ceturtdien liksim abas kopā. Instrukcijas ir forši, bet mazākā nobīde no tās un es palieku kā akla pele.
» 10.10.01.
Manam.
Bērnam.
18!!!
Briesmīgi.
Šausmīgi.
Tas nevar būt tiesa!!!

Diemžēl, Līvucis pavilkās uz manu ideju "ceļamies naktī un 2:22 nodziedam viņai dziesmiņu". Tas ir daudz grūtāk kā izklausās, turklāt pēc tam aizmigt gatavās mokas.

Pirmā krīze mani nogāza no kātiem, kad viņai palika 10 (tagad šķiet smieklīgi). Šī būtu otrā. Jau neskaitāmas naktis murgoju par un ap.
Sēžot sojas mērces garaiņos ganbejā, apcerot dzīvi, pēkšņi atskārtu, cik patiess ir teiciens par dalīto bēdu un prieku.

Izrādās, pilnu porciju bēdas ir daudz vieglāk paciest kā ne-dubultotu prieku.
Tik ļoti žēl, ka viņš neredz savu pilngadīgo meitu, kura (šķiet) izaugusi no pubertātes, lasa ziņas, prasa "kas ir opozīcija un kā Juris tur nonāca" nevis "no kā taisa saldējumu" un skrien pirkt rīslingu, lai varētu uzrādīt pārdevējam ID :D
Viņiem būtu daudz par ko parunāt.

Un tas ir tikai sākums, vēl būs izlaidumi un, ja atradīsies drosmīgie, kāzas...
Labās ziņas - šķiet, tikai mani met melanholijā.

Varbūt tas tikai rudens un 12h darbdienu sekas.
» Par kakām
Patiesībā, pēc pēdējā kaku ieraksta sākās negaidīts progress - mēs esam iztērējušas visus maisiņus, kurus es jau biju novēlējusi kodēm un nopirkušas vēl pāris iepakojumus.
Tātad, žēlabas cibā patiešām strādā!!! (kā tur palika ar to miljonu un pili laukos?)

Suns neciešas, neprasās, bet, kad izejam ārā, 99% gadījumu nodarām visas lietas kā lieli suņi.
Protams, pēc garas, vientuļas darbdienas, pa grīdām var atrast all kind of shit staff, bet ko lai dara.

Toties, parādījušās dažas saprātīga suņa iezīmes - kad taisāmies ārā, viņa paceļ ķepu, lai var uzvilkt iemauktiņus!!! Vēl viņa sargā māju. Kas ir ļoti parocīgi, zinot, cik regulāri aizmirstam aizslēgt durvis. Mīnuss šajā plusā - esam uzlikušas to pārjūtīgo deviņdesmito gadu auto signalizāciju, kas ķērc "iuiuiu-bīpbīpbīp-bēpbēpbēp-īīūūīīūū" tiko kā lapa uzkrīt uz kapota. Vakar biju augšā no 3:30, jo kāds vazājās pa kāpnēm, suns tam centās ierādīt vietu, bet es nevarēju vairs aizmigt.

Bēēt, vakar no rīta viņa nostājās pie durvīm un ņerkstēja. Mana kļūda, ka es domāju, ka varu paspēt uzlikt kafijai ūdeni pirms iet ārā. Ieslēdzu tējkannu, iekāpu peļķē, kamēr pārģērbu zeķes, viņa man skatījās acīs un krāmēja čupiņu turpat, koridorā.
Tāpēc, kad šorīt 5:45 (svētdiena!!!) viņa stāvēja pie durvīm un ņerkstēja, es daudz nedomāju - lecu ārā no gultas, rāvu bikses tāpat pa virsu pidžamai, šoreiz paspējām!
Ir klusa cerība, ka drīz arī cietīsies un prasīsies.

Vēl paliek staigāšanas problēma, pie tās strādājam, bet diezkā neiet.
Ir divu veidu citu suņu saimnieki - tie, kas rauj savu lolojumu mums garām un neielaižas sarunās un tie, kas grib ar katru suni sadraudzēties un izālēties. Vakar satikām rodēzijas ridžbeku, saimnieks no otrās sugas - suņi sāka skriet man uz riņķi, kamēr sapina kā avi siksnās. Vēl mūsu progresu konkrēti bojā mopši Guči un Zero un kaut kas ļoti liels, balts un pūkains kā kupena. Faktiski tad pastaiga ir beigusies.

sen nav bijis suņu bilžu )

Ar Pupu bija diezgan nelāga "Tu man esi nozagusi suni" saruna, kurā man nebija iespējas vinnēt. Vai nu jāpasaka, ka viņa ir sūdīgs suņa saimnieks, vai egoistisks, nereāli izlutināts tīnis, kuras nekad nav mājās. Kādu laiku Margo gulēja viņas istabā, gaidīja, aš sirds lūza skatoties. Nu vairs ne... Guļ tikai pie manis.
Izņemot gadījumus, kad tuvumā ir Mimme, tad es ar vairs nekotējos. Acīmredzot, suncis zina, kuram jāpateicas par iespēju elpot un sašķeldot manu vienīgo tabureti.
» (No Subject)
Mazliet jokaini pēc tik liela pārtraukuma iet Lielo Apli.
Te nav daudz izvēles, kur noiet 10km, lai nebūtu jālavierē starp mašīnām, motoriem, meitenēm... Un pat šis viens nav lietojams sniega, lielu lietavu un karstuma periodos.
Tā kā ilgais pārtraukums gan jau bija ne tikai izdegšanas rezultāts, bet arī fakts, ka rutīna bija sasniegusi brošu.

Toties pēc ilgāka pārtraukuma baigi forši. Redzēs, ko ļeškas rīt teiks, šodien pat noķēru kādu endorfīnu.
Un arī smieklus. Par ko kļuvusi mana pleiliste, nodota vasaras braucienu lietošanā!!!
Busuļa Nākamo pieturu (jo Pupa apmeklēja vairākus pilsētu svētkus un kļuva par fanu) pēkšņi nomaina Heirate Mich (jo Rammstein koncis), tad aizlec uz Dejot takāk (jo Līva ir neglābjams Astro'n'out fans) pa vidam visādas pārāk bieži un ilgu laiku klausītas dziesmas, kas noslēdzas ar Sad but true (jo nu...atkal koncis).
Pat neko nekur neslēguļoju, ļāvu, lai olivjē salāti pleilistē izskrien cauri rosolam smadzenēs.

Citās ziņās man nav laika bērniem vai staigāt, man nav spēka valdīties un esmu sākusi pacelt balsi pret cilvēkiem un pārtraukt viņus. Nav iedvesmas rakstīt cibā, nav spēka sakoncentrēties un lasīt...jebko.

Mūzīgais Softa Projekts uzņēma ātrumu septembrī un šonedēļ iemauca tādā virāžā, ka visi izvēlāmies no boba - asprāši uzlika North American versiju Morim un Kanādai, nekas cits tai nav pielāgots. Kad prasīju, vai viņi zināja, ka tā būs citāda, atbildēja - nē. Sapratuši, ka atbildēja lieku, paziņoja, ka no viņu puses viss iet, tā nav viņu vaina, ka papildinājumi neiet, ja vajag, viņi var par atsevišķu samaksu pielāgot. Ļoti iespējams, ka tas, ko es atbildēju, aizies līdz augšai.

Nedēļu sēžu pa naktīm, lai noskaidrotu, kas šoreiz neiet.
Toties rīti agri, jo Taivāna pieslēgusies ar pilnu jaudu.
Un Gruzijā jauns nodokļu audits, tiesu darbi ar streikotājiem (kā jau varēja paredzēt), sākam gada slēgšanu (atkal!!!), un ar nagiem plēšu grāmatvedību no cilvēkiem, kas nevēlas man to atdot, bet man ir pavēles atņemt. Arī tas kaut kad aizies līdz augšai.
Moris noķēra krītošu sveci ar abām rokām (reflekss), tagad raksta lēnāk kā mana ome, jo abas rokas apdegušas un apsaitētas. Gruzijai atrada bez vēsts pazudušo brālēnu... mežā sadedzinātu.

Ļoti, ļoti grūti saredzēt dienai labo...

Toties Ernests nolika ar pirmo reizi tiesības un otrā rītā uz manu "Eu, jums uz skolu nav jāceļas?!" saņēmu "A mēs ar mašīnu, izbrauksim vēlāk!!!"
Ātrāk viņa mamma atgrieztos no ceļojuma un atņemtu mašīnu... Nav tā, ka es neuzticos, malacis un tā tālāk, bet varbūt Pupa varētu vēl gadiņu ar sabiedrisko...
Vakar meklējām uz bākas degvielas veidu, facetime pildījāmies.
Tomēr, kad Līva dīca braukt viņiem līdzi uz Lielo DinoZoo, tad gan neizturēju un patiecu, ka nē.
Nu ne jau visas olas vienā groziņā. Plus šoferim tomēr jāiziet papildus stresa noturības tests, lai varētu braukt ar Līvuci salonā...

Netīšām uzliku videokonferencei arī savu attēlu

plus zilganais tonis no gaismas un kameras, sabijos un atcēlu visas nākamās nedēļas sapulces. Un es nevarēju saprast, ko viņi visi kļuvuši tik iejūtīgi un maigi ar mani runā, neko nepaģēr, neko nerunā pretī...


Hey (hey)
I'm your life
I'm the one who took you there
Hey (hey)
I'm your life
And I no longer care

I'm your dream, make you real
I'm your eyes when you must steal
I'm your pain when you can't feel
Sad but true

I'm your truth, telling lies
I'm your reason, alibis
I'm inside, open your eyes
I'm you

Sad but true
» mūsu vakari
es satieku Margo:


fonā Pupa:

- jā, čau, mammu, es arī te esmu!
» Latvija #3
Vakar bijām roadtrip'ā ar Mimmi, turklāt, šoreiz nevis es kādu vedu, bet mūs vadāja. Tas (izrādās) ir daudz foršāk un mazāk stresaini :)
(Ja Vadātājs ļaus, pieminēšu. Nikneimi, kā zināms, arī noteikti aizsargāti ar GDPR...)

Apciemojām Limbažu pusi, kopumā tāds krietns ceļa gabals, bet bija tā vērts.

https://i.ibb.co/jvMXZhR/Capture.jpg


Piešķīrām izbraucienam pipariņu nevienam nepasakot, kur dodamies. Manējās nedēļu ņēmās...
Pupa prasīja "Vai tu zini, ka ir bijuši gadījumi, ka cilvēki actually nomirst no ziņkārības?!"
Līva piezvana:
- nu, jūs jau braucat mājās?
- nē, mēs vēl dzīvojamies!
- a kur jūs dzīvojaties?
- nice try...

Labākais minējums bija SPA, bet netrūka arī tādu pērļu kā "staigāt gar jūru" vai "staigāt citur, bet tālu".
Ļoti labas idejas, starp citu.

Tātad, kur mēs patiesībā bijām?
pic or didn't happen' )
Vietas ļoti skaistas, zelta rudens visapkārt, kompānija burvīga - ļapota.
Tikai nepadomājiet, ka man tāpēc sāks patikt rudens. Pat ar to, ka paveicās un lietu dabūjām tikai vakarā, tas vienalga ir depresīvākais gadalaiks ever.

Vēl man briesmīgi gribētos redzēt Smiltenes un Rūjienas pusi. Vecpiebalgu.
Ātrumā nevaru izdomāt, ko vēl. Vieglāk laikam patiesībā ir uzskaitīt, kur esmu bijusi...
» (No Subject)
Šorīt nopublicēta atbilde uz manu jautājumu - “Kā mūziķi neizdeg?!”
Lidojumi, 2-3h plosīšanās pa skatuvi, viens un tas pats, atkal un atkal. Kā to var izturēt?
Nevar!!!
Metallica pārtraukusi tūri, jo Džeims izkritis no vagona.
Turklāt tik drosmīgi pateikt taisnību, nevis mālēt kaut ko. Godīgi pret faniem un tādiem kā man.
Visi izdeg.

Tomēr cik drausmīgi egoistisks lops ir cilvēks - jau paspēju padomāt, cik labi, ka es redzēju.
Taču pilnīgi vienalga, ka cilvēks iet postā, galvenais, ka es biju un redzēju.

Es tikai domāju - kas dzen? Mani, teiksim, divi hipotekārie un kaut kāda pašrealizācija (tipa - redzi, es to varu!!!), kas viņus? slava un nauda taču ir.
» (No Subject)
Redzējām Inetu Ķirsi. Stāstu Pupai, ka viņa vadīja rīta vingrošanu Pica tē vē deviņdesmitajos.
Pupa nopēta - tu esi droša? Neliekas, ka deviņdesmitajos viņa varēja kaut kur lēkāt... mož meita?
Mož...
sagūglējām, pēc vīrieša blakus sapratām, ka tomēr ir.
52 gadi un noturējām par meitu...
52!!!!
man neskauž, tikai briesmīgs kauns un sajutos ļoti, ļoti veca.
Viņa mūžzaļa, es mūžsena.
» Ziedonis
“...Zilajam Cerību Zirgam jābūt vienam, jo visstiprāk ilgojas tas, kas ir viens, tāpēc nebūs viņam otra zirga, ne drauga, ne draudzenes, un nebūs zilu kumeliņu, - viņš būs viens un mūžīgs.”
» (No Subject)
Ejam ar Margo Līvucim pretim uz skolu.
Mani uzrunā mazs, blonds skuķēns:
-Es iemācījos pulksteni!!!
uz pauzes, bet nevar nenovērtēt sasniegumu
-to ar ciparnīcu?
-mhm.
-Malacis!
Skatos apkārt, kur šim brīnumam vecāki vai aukle. Nav.
-Tad, kad rādītājs būs uz trijiem, man jāiet mājās. Bet tagad vēl ir uz diviem.
-Nu tad vēl vesela stunda...
-Jā! Redzi, kāda man mantiņa? Viņa brauc... nē, pa šito ceļu ne, pagaidi - rekur šiten brauc!
Lai slavēta providence, ka neesmu vecis, jau sen būtu sašūta. Policija tepat pāri ielai.
-(turpina) un ja šito ieslēdz viņa nuuu šito...
-Runā?
-Jā, runā! Un smejas...
Kā lai aptur šito mazo murmulētāju, lai varētu noskaidrot, no kura bara noklīdusi?! taču viņa turpina:
-...vienrez, kad Līva bija ārā ar Margo un mēs ar Niko, Margo ar Niko saplēsās.
NIKO!!! Aleluja! Tai jābūt Līvas klasesbiedrenes māšelei.
-Mēs ar Margo ejam pretim Līvai. Tu nāksi ar mums?
-Jā, varu aiziet...

Kopš mums ir Margo, ar mani runā daudz par daudz cilvēku.
Pagājušajā nedēļā divi puišeļi līdzīgi uzbruka, "radniecību" sapratu tikai pēc "Džūdija gan lielāka, Džūdija ar šitā pat dara". Tas, savukārt, bija Pupas klasesbiedrenes brāļuks, kuriem arī ir francītis.

Pateicoties Līvai, kura gadiem ir atstāstījusi, ko kura lopiņš ēd pusdienās, es zinu visu pagasta suņu vārdus un varu pievilkt bērnus :D
» (No Subject)
Youtube sāk atgādināt krīzes laika anekdoti:
- Tev joprojām visi darbinieki? Kā tu viņiem vari samaksāt?
- Saproti... Es samazināju algas. Darbinieki turpina strādāt. Samazināju vēlreiz - vienalga strādā. Tad pārstāju maksāt vispār, un iedomājies?
- Joprojām nāk uz darbu?
- Jā! Laikam būs jāuzliek ieejas maksa...

Kādreiz ik pa laikam palaida pa reklāmai.
Tad reklāmas kļuva garākas.
Tad parādījās tādas, kuras nevar noskipot.
Tad to vietā sāka laist wannabe māksliniekus, kas ar tētuka vai menedžera naudu cenšas izlausties pasaulē.
Nu jau iet pa 3 reklāmām pēc kārtas.

Uztaisīt pakalpojumu, pagaidīt līdz tas kļūst populārs, tad ar reklāmām padarīt to nebaudāmu, lai par naudu varētu pārdot baudāmu variantu.

Pērciet! Jaunums!!! - eko-šmeko-baltmaize! Par papildus samaksu izņemsim kāpurus.
» (No Subject)
Un vēl es vakar uz ielas satiku kolēģi no kafejnīcas. Man šķiet, ka viņš bija pavārs, bet nieri par šo apgalvojumu neatdotu.
Varētu būt no tiem, kuri mani pavadīja dekrētā. Tā kā dekrētam drīz 18, tad arī pēdējo reizi redzēju apmēram tikpat sen.

Tas vienmēr ir mazliet maģiski - garāmejot uzmet skatienu, novērsies un turpini ceļu, tikmēr smadzenes sāk kaut ko procesēt un mēģina piemeklēt failu bildei:

Skaties vēlreiz, atceries, pasveicini un dodies tālāk.

Taisni apbrīnojami, kā cilvēki spēj nemainīties.
» (No Subject)
Zobirstes parasti pērku komplektos pa 2. Viena paliek pāri, jau sakrājušās vairākas zilās. Pieteicu Pupai, ka Ernests var izmantot, ja kādreiz vajag.
Šorīt pakojamies uz izstādi, Ernestam iekožas tīrīt zobus.
Dzirdu no vannas istabas:
- Kura ir mana? Zilā?
- Nē, Līvai ir zilā, Tev - tirkīza zilā!
- Aij, es laikam netīrīšu zobus...

Pupai vēl šis tas jāiemācās par vīriešiem un krāsām :D

Toties Līvai uzradies jauns favorīts - Martins to, Martins šo. Mēs ar Martinu izvedīsim Margo, mēs ar Martinu aizšausim līdz ezeram.
Tāds nedzirdēts šķiet...
- Kas tas par Martinu?
- Mums klasē šogad atnāca!
- Nez no kurienes tad atnāca?
- No kaut kādas čuhņas... Valmieras laikam...
- !@#$%^&* Nu Tu pati tad esi no vēl lielākas čuhņas!
- Bet mūsējā toties tuvāk Rīgai!

Kamēr mēs izstādē lasām bukletus un prašņājam skolu pārstāvjus, Līvucis aplasa končas pa stendiem.
Man jau sen likās, ka viņa ir izkritusi kādam taboram no ratu pakaļas...
-Tur pie ķīniešu stenda ir kalkulatori, Tev nevajag?
Zeme, paveries...

Nezinu, cik liela jēga no izstādes, tik vien kā liku abiem pierakstīties uz IELTS izmēģinājuma testu. Lai saprot, vai var vispār nolikt.
Visādi citādi kaut kā baigi sālīti - 2k studiju maksa gadā, īre ap 500EUR plus laikam jau jāēd.
Īsti neredzu, kā to varētu pavilkt, pat, ja viņa piestrādātu maķītī un reizi mēnesī es ar Maersk aizsūtītu konteineru ar Roltoniem.
Bet ļoti vajadzētu kaut kur aizsūtīt, citādi ieķērušies brunču strēbelē nevar pāri lūpai pārspļaut.
Mājupceļā bubināju, ka ne jau man jāmācās, nebūtu slikti, ja paši uzdotu kādu jautājumu. Pupai esot bail manā klātbūtnē runāt angliski, jo es džadžošu.
Nja.

Toties, šķirstot LMT filmu klāstu, Līvucis iesaucās - ē, viņiem ir čēbēkā, noskatamies?
Varbūt viss vēl nav zaudēts...
» Par brīvību
Ik pa brīdim (vismaz reizi gadā) iekrītu fantāzijā - ja es vinnētu miljonu!

Tas, protams, liecina daudz ko par manu psihi, bet noder kā tāds reality check.
Ar laiku "vinnēšu loterijā" ir nomainījis "dabūšu kkur", jo nu... būtu kauns domāt, ka var vinnēt miljonu.
Turklāt, kaut kad skaitīju - LV esošās loterijas neder, jo man ar 100-200k nepietiek. Nerunājot nemaz par auto vinnēšanu, kas pēc tam jātirgo un vienalga neko nenosedz. Mīnus vēl nodokļi.
Vajag daudz, jo es taču esmu mis america:
World Peace
- man jānosedz visi kredīti. Mani, mimmes, (bija) mā, tad Dinča, tad omei jāiedod tāds piķis, lai var sūkt margaritu džakuzi sēžot, pie Laurīša un Duša parasti apstājos, jo nezinu, vai viņiem ir kredīti.
Nu ar vienvārdsakot, kā skaistākajās varoņu filmās - izkļuvusi no cietuma, nevis vicoju tālēs zilajās, bet atbrīvoju pārējos, riskēdama tikmēr tapt noķerta (vai vinnests izbeidzas).

Kādreiz es nevarēju saprast, ko ar darbu - palikt vai iet prom?
Tagad vairs tādu moku nav. Pieceltos tai pat mirklī, kad redzētu septiņciparu skaitli kontā.

Kad visi kredīti nosegti, es uzceļu mazu pili laukos, ievelku visa veida infrastruktūru un pavadu rimtas vecumdienas prom no cilvēces, bet ar visām ērtībām.

Parasti tur arī viss pakarās, jo... Līva.
Ņemt līdzi? Tā būtu bērna nolemšana lauku skolai, bez draugiem pagalmā, bez izklaidēm, bez darba nākotnei. Turklāt tad tās vairs nav rimtas vecumdienas.
Tāpēc secinājums viens - miljonu vajag, bet tad, kad bērni lieli.

Ieraudzīju rakstu, ka sūnu rūķīšiem piedzimis bērniņš un nevaru nomierināties. Savā ziņā viņi izdzīvo manu sapni, tikai bez infrastruktūras. Un ignorējot manas bažas par bērnu. Pat katoļi liek bērnam iesvētīties, kad paaugas, neskatoties uz to, ka vecāki viņu nokristījuši. Tiek dota iespēja pašam apliecināt, ka jā - vecāku izvēlei piekrītu, idejas atbalstu, visam ticu, muna vaiņa!
Kāda iespēja ir šim bērnam neizaugt par antisociālu sūnu rūķīti?
Mums bija mājā ģimene, kas audzina bērnus paši, māca mājās. Tas nav trūkums, ģimene turīga, tā ir pārliecība. Līvai uz dzimeni uzdāvināja dziesmu - mamma pūta blokflautu, meita dziedāja un Līva bija a*ujā. Dziļi cienu par izvēli un par 50% atbalstu. Otrajos piecdesmit ir fakts, ka tas bērns nepārtraukti sūtīja Līvu uz māju pēc kaut kā garšīga, jo mājās var dabūt tikai nātru zupu un maurloku pesto. Viņa nepārtraukti meloja, rīdīja meitenes savā starpā un bija visnotaļ nesaprotama mums, parastajai pelēkajai masai. Mamma rīkoja rokdarbu ceturtdienas, kad līmēja, tamborēju utt ar mājas meitenēm. Līva gan pēc vienas reizes palūdza viņu tur vairs nelaist.
Tā nav bērna izvēle ēst nātres. Tā nav bērna izvēle 90% laika komunicēt ar mammu, kurai ir Pārliecība.
Tad jau humānāka šķiet malkas māja meža vidū, lai bērns nemaz nezina, ka pastāv čupa-čupi.

Netiesāju, tikai šķiet, ka viņi nav līdz galam šo izdomājuši.
» neizgulēj' un nogur'
Nav ne jausmas, kā skan ķīniešu valoda (vai kamā runā Taipei), bet šķiet, tai jābūt ļoti apaļai.

Angļu valoda skan apmēram šādi: Zis is simpo prosī! (This is simple process).
Šis + mana sliktā dzirde svešvalodās nodrošinās jautrību gadu garumā.

Pirmās 10 minūtes visa tāda mundra un uzmanīga, visu saprotu. Kā uzmanība pagurst, tā neko vairs nesaprotu un pilnīgs flashback - atkal sarunājos ar divgadīgo Piču - ē ī ā lai pušī (es iešu ārā laistīt puķītes).
Galotnes, man vajag galotnes!!!

Plus "jautrs fakts" - ja tev rokās nonāk bankā reģistrētais uzņēmuma zīmogs un zini konta numuru, tu vari visu.
Zīmogs!!! Vienalga, Jānis vai Žuangs, ja tev ir zīmogs, vari izslaucīt kontu tukšu.

Visādi citādi, viss baigi citādi.
Doris atvainojas par jebko, ko saka. Toties runāt var bezgalīgi garā teikumā . Ja gribu ko pateikt, jālec brutāli iekšā, lai gan nojaušu, ka tas viņiem varētu skaitīties ļoti rupji. Man nav izvēles, man nav tik daudz laika...

Un vēl man ir ļoti, ļoti bail no situācijas, ka ekrānā varētu būt vairāk par vienu seju un es sajauktu, kura ir Doris...

Citās ziņās - projekts ar astoņiem jauniem uzņēmumiem nogruva (sliktas ziņas vadībai, labas grāmatvedībai). Toties mums pievienos Legal departamentu. Ne pārāk sapratu šo gājienu, dzīvē neesmu redzējusi, ka CLO reportētu CFO, bet nu labi. Būsim liela draudzīga pakaļofisa ģimene :)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba