Draugi

About Draugi

18. Jan 2022 @ 13:24
[info]lavendera
Man likās, ka "Musulmanis. Ramadāns. Polārā diena" ir viena no pasaulē īsākajām anekdotēm, bet nē, viņi ir atraduši risinājumus pat musulmaņu kosmonautiem un citu planētu terraformētājiem.
Savukārt tikai vienam sikham esmu pajautājusi, ko viņš domā par bārdainām sikhu sievietēm, kas atsakās no epilācijas, viņš atbildēja, ka par tādu esamību neesot informēts.

Bridgerton18. Jan 2022 @ 10:56
[info]217
Kad iznāca Bridgerton pirmā sezona, es iesāku skatīties, bet kkas mani pirmajās 15 minūtēs izbesīja, un es izslēdzu laukā. Vakar gribējās kko vieglu un nenopietnu, domāju, nu pamēģināšu vēlreiz. Aizsēdējos līdz ceturtās sērijas sākumam vienā piegājienā, šodien skatīšos tālāk, patīk.
Tags:

18. Jan 2022 @ 12:45
[info]gribu_gribu, posting in [info]pajautaa
Sveiki Cibiņi,

Vai kādam no jums ir bijusi nepieciešamība vērsties tiesā ar prasību par parāda piedziņu no fiziskas personas, ja nav bijis aizdevuma līgums?
Ir sarakste whatsapp, kurā ir tiešs lūgums aizdot, un konta numurs, uz kuru sūtīt naudu, kā arī bankas izraksts, ka esmu pārskaitījis.

Summa nav "liela", tie ir 35Euro, bet esmu gatavs samaksāt divreiz vairāk, lai tikai cilvēks gūtu mācību un atcerētos teicienu ”parāds nav brālis”.
Mācības gūšana jāsaprot tiesiskā ceļā, nevis a'la 90tie vai pirkstu laušana krūmos.

Bijušais kolēģis, kuram vairākkārt aizdevu, un parādu atdeva norunātajā laikā.
Šo pēdējo aizdevumu izsniedzu, kad viņš bija pametis mūsu kopējo darba vietu.
Ir pagājis pusgads, un naudas atdošana nesekmējas, jo kā vienmēr ir "problēmiņas", savukārt
parādu piedzinēju kantoris nevēlas neko darīt, ja aizdevuma summa ir mazāka par 50Euro.

Vai Jums ir bijušas šādas situācijas?
Garastāvoklis:: hyper

18. Jan 2022 @ 12:33
[info]_re_
starp citu, luīze pastore saka, ka tūves labākā esot 'vasaras grāmata'.

18. Jan 2022 @ 12:14
[info]zazis
Jau šobrīd mājlopu audzēšanai tiek izmantoti aptuveni 80 procenti no globālās lauksaimniecības zemēm, taču saražoti no tā tiek vien 20 procenti no visas pasaules pārtikas.
Tags:

18. Jan 2022 @ 11:33
[info]neraate
nesen uzdūros vienai autorei, kas man kādreiz ļoti patika. izlasīju grāmatu un paliku nereāli dusmīga. mani sadusmoja tas amerikāniskais piegājiens. izpētam visu par 2.Pasaules karu, palasam kas un kā, iedvesmojamies no reālas personas Beļģijā, pārbāžam viņu uz Franciju, pārmainam viņas ārieni un dzīvesstāstu un bliežam augšā. grāmatā ietilpinot pēc iespējas vairāk vēsturisko notikumu. visvairāk saniknoja kā bērni grāmatas beigās sataisīja un SALĪMĒJA galvā liekamus vainadziņus, kam pielīmēja (!) pērlītes, akmentiņus un ko. laikā, kad vienīgā pieejamā bija kaulu līme un arī tikai šad tad. nevis kā mūsdienās līmes pistole un voila. tad vēl viņa tur mierīgi bez žākstīšanās lauza un ēda iepriekšējās dienas bageti. man gan ar bagetēm tāda švaka pieredze, bet es kaut kā atceros to, ka bagete jāēd tajā pašā dienā, jo vēlāk viņa ir akmenscieta un tur vajag kaut kā īpaši lai vēlreiz dabūtu ēdamu. ne velti maiznīcām piedāvā speciālu iekārtu vecu bagešu samalšanai ar kkādiem super asmeņiem, jo citādi nevelk. tad tur vēl viņi mira badā un pārtikas kartītēs iegūto baroja vistām un trušiem un visas grāmatas laikā tā arī ne mainījās ar olām, ne kādu no tiem lopiem nokāva apēšanai. nemaz nerunājot par klimata neatbilstību (sniegā SS virsniekam nozog velosipēdu un to aizbrauc līdz pretošanās kustības štābiņam) un to, ka pat lappuses ietvaros viņa aizmirst ko dara un kur atradās viņas varoņi. turklāt viss bija iepriekš paredzami un vienu no lielajiem ahā! momentiem viņa pati palaida garām. tur bija par vienu labu vīru, kuru nogalināja un vienu sliktu, kuru nē, un tā otrā līnija bija tik švaka, ka es pat visā tajā palaidu garām
bet nu o.k. viņai parasti ir divi galvenai gvaroņi no kuru skatpunkta raksta un viņa nebaidās savu lasītāju ne raudināt, ne arī novākt galveno personu
ā un vēl viņai piezvanīja, ka rīt vakarā Parīzē notiek atceres pasākums un viņa bez problēmām dabūja biļetes un aizlidoja. un es gan īsti neatceros kur tas viss bija, bet principā bez pārsēšanās :D

kāda grāmata tevi pēdējoreiz saniknoja un ar ko?

17. Jan 2022 @ 23:32
[info]arcigaretizobos
Nez, vai agrāk pasaule bija naivāka vai vienkārši es/mēs tādi bijām?

17. Jan 2022 @ 23:05
[info]arcigaretizobos
Labās skolas bērni II rakstās. Lēni.
Vakar kā reiz vienu satiku. Foršs džeks, bet iekšēji salauzts.
Varbūt man skauž. Nezinu.

Gribas kādu, ar ko padalīties nepiedienīgās domās. Tikai domās.
Par to, kā tagad gribas tik ļoooti, bet spēka nav, bet, iespējams, tāpat - ielīdīšu zem segas, ļaušu rokām vaļu, elpai palikt straujai, tad atslābt... un no rīta nevarēs saprast, vai tas bija tikai sapnis...

17. Jan 2022 @ 21:55
[info]_re_
sapratu, nekad neesmu bijusi viesībās, kur diskutē par prustu. cik nu atceros, varbūt ap 20 bija tādas sarunas

un ja jau šokēt, tad. es neesmu lasījusi muminus, (noskatījos filmu tūve, it kā vienkārša, tāds somisks vienkāršums, bet skaista un smeldzīga), man šķiet, ka mums pat mājās uzradās komēta nāk, bet laikam par vēlu. un vējš vītolos arī neesmu

p.s. es neesmu barbars, bērnībā daudz lasīju, jaunībā daudz lasīju, bērniem priekšā daudz lasīju.
viena no pirmajām grāmatām, kuru izlasīju patstāvīgi, bija par lidmašīnu izgudrotājiem 20.gs. sākumā. uz beigām gan saguru un lūdzu, lai mamma izlasa līdz galam

17. Jan 2022 @ 16:57
[info]mufs
Saistībā ar maniem sirmajiem matiem ar Vladu aizrunājāmies par zvēru miršanu un eitanāziju.

Brīdī, kad viņš stāstīja, kā palaidis savu suni un teicis tam, lai skrien brīvi, ilustratīvi pacēla kopā saliktas plaukstas kā uzpūšot ceļavēju, uz sekundi pazuda elektrība.

17. Jan 2022 @ 16:48
[info]authenticity
Laikam tas bija kkāds sapnis, ka cibā ir aplikācija, kurā var ierunāt tekstus un automātiski uzrakstās posts. Ļoti gribētu kko tādu, nespēju vairs skatīties ekrānos un klabināt līkām rokām.

17. Jan 2022 @ 15:31
[info]missalise
Tā kontaktlēcu licēja man tomēr bija dīvaina. Cik atceros, viņa visu laiku stāstīja man par to, ka man tiek liktas tādas lēcas kā Pure Vision. Bet tad, kad es viņai paprasīju, lai viņa iedod man lēcas birku (nu, lai zinātu, kas ir ielikts), viņa man to sākumā atteicās dot, bet vēlāk iedeva. Šodien apskatījos - tur rakstīts Proclear. Neko nesaprotu - viņa man ir citas lēcas iedevusi, nekā tās, kuras sākotnēji teica? Turklāt viņa teica, ka man nav nepieciešama tā lēcu birka, jo manaslecas parādīšoties, ko es esot pirkusi. Šodien apskatu tur pirkumu vēsturi - nekā tamlīdzīga - nav iereģistrēta ne tā otrā vizīte, nedz tās lēcas. Kāda mele. :( Esmu ļoti vīlusies.

Pasūtīju vienu pārīti savu veco lēcu. Ar jaunajām vēl pat mēnesis nav pagājis, bet sajūta tāda, ka būtu stipri vien pārnēsājusi laiku. :( Acis bieži vien ir sarkanas un nogurušas. Neder šīs te lēcas. :(

17. Jan 2022 @ 13:20
[info]vilibaldis
Kalendāri beidzās, ja kas.

17. Jan 2022 @ 13:10
[info]missalise
Biju izgājusi uz darbam blakus esošo veikalu. Mani gandrīz no kalna nopūta nost, neatceros, kad vēl būtu piedzīvojusi tik stipru vēju.

fs 180 unlocked17. Jan 2022 @ 12:36
[info]ingmars
Izrādās, ka es jau varu izdarīt stacionāru FS 180, tagad tikai jāiemācās to darīt kustībā.

nc17. Jan 2022 @ 11:11
[info]ingmars
Nakts citāts?

17. Jan 2022 @ 10:00
[info]az
when we leave something that is no longer loving we shed no tear and we walk without a fear for there is nothing to lose and all the freedom and love to gain in this infinite universe where nothing ever is destroyed, only transformed. u are safe and loved and wise.

17. Jan 2022 @ 09:53
[info]lavendera
diplomātisku saunu ceļā krīzes tika pārvarēta

17. Jan 2022 @ 08:09
[info]missalise
Bet brīvdienās es savukārt redzēju tādu sapni - izrādījās, ka brāļi ir pieteikuši mani Šlāgeraptaujā ar kaut kādu jestru dziesmu, kuru es knapi biju dzirdējusi. Un tad aizbraucu uz laukiem - un tur pēkšņi ir uzreiz jāiet uz skatuves un jāuzstājas (pēkšņas uzstāšanās ir viena no manām regulārākajām murgu tēmām). Un tur ir uzlikti mikrofoni - nevis īsti, bet no koka - tādi taisnstūrveida nolakoti koka gabali. Un mums sazin kāpēc vēl kā piedziedātājs ir pievienojies Zigfrīds Muktupāvels. Un tā nu mēs ritmiski lēkājam pa to skatuvi - un dziedam dziesmu ar šādu tekstu -
Jā, jā, jā, mums nav vairāk desmit, (šajā brīdī mēs ritmiski lecam uz vienu pusi),
jā, jā, jā, arī divdesmit (un te atpakaļ).
Jā, jā, jā, te nu kopā esam (atkal lecam uz pirmo pusi)
jā, jā, jā, līdz būs sešdesmit (un atkal atpakaļ).

Laikam šādi manas smadzenes pārstrādāja informāciju, ka man Feisbukā viens vietējais pasākumu organizators - ļoti foršs cilvēks - mani - kā dziesmu autori - uzaicināja piedalīties kaut kādā vietējo rajona dziesmu autoru saietā šogad maijā. Es, protams, piekritu.
Tags:

16. Jan 2022 @ 22:27
[info]neraate
tā Gata Līduma pāru (ne)būšanas man patika ļoti, izrāvu cauri vienā diennaktī (bet nu es ātri lasu un šis bija paralēli sadzīvei). patika, tagad gribas lai nosēžas un ir laiks integrēt dzīvē. pārsteidzošā kārtā tā grāmata manī turpināja to, ko iesāka Panca Sarunas par laimi, kas mani nolika uz pauzes ar to, ka var dzīvot vienkāršāk un nav visai dzīvei jābūt obligātām ciešanām

lai neliekas, ka viss ir slikti, nekam nav laika, ieviesu tagu grāmatām, būs vieglāk izsekot līdzi
Top of Page Powered by Sviesta Ciba