rūsganais sprakšķis

atnāca no ķīnas ph mērītājlapiņas (jo man neaiziet bordo šķīduma skābuma mērīšana ar naglu)
ūdenim glazē - 7, kafijai - 6, siekalām - 8, bet ābolim - 3. trīs!!!
bet visi skābsārmju līdzsvara blogi apgalvo,ka āboli esot sārmaini,nevis skābi.
man ir slikti indikatoriņi atsūtīti jeb internets melo?

padomāju nelāgas domas par dievbijīgo kaimiņu bērnu un iegriezu pirkstā ar elektriskajām dārza šķērēm
baigi sāp
ielēju kalvadosu

- man sāp mugura.
- no seksa?
- no gliemežiem.

kautkā laika prognozītes un webkameras tur uz vietas nekādi neveicina vēlmi doties tais kalnos, nemaz nerunājot par tā kunga nolāpītajiem ceļiem,kas nebeidz īdēt pat ar visām zirgu ziedēm

mož labāk tomēr palikt savā dĪvānā un BEIDZOT IZRAVĒT DĀRZU

tātad, pēc līksmās pašvemšanas nedēļu atpakaļ dēļ insekticīda vārdā Decis, da i vispār skatoties uz to plašāk un zaļāk, nolēmu ķerties pie tautas līdzekļiem.

biju laukos, sagrābos kosu un karpeļu lakstus, jau sestdien iemērcu strutenes (afigeķ,es laikam beidzot tās būšu iznīcinājusi pat pa pakšiem,knapi bija,ko iemērkt), bet tam vēl jāmērcējas according to 88.gada izdevuma Rožu-kaitēkļu-un-slimību-apkarošana.
Nomigloju ar karpeļu lakstu uzlējumu kam intersē. Uz rozēm nevaru saprast, mož tās spārnainās utis izbesījās,ka es viņas vislaik spiežu. Uz zvaniem un margrietām pofig, rij tālāk. šobrīd nevaru saprast, vai uz plūmēm (kur uzmeties kārtējais dējiens (noturējās 2 ned pēc Deča)) man GRIBAS,lai būtu iedarbojies,jeb tiešām ir. vēl rīt nočekošu,janune,laidīšu virsū struteni.

galvenais jau,kā smejies,sajūta,ka kautko DARI LIETAS LABĀ

ar visu pretniezes ziedi ciešu no nepārvaramas vēlmes kasīties

( garlaicīgi,dārzs )

pārņem tāds kluss izmisums.

atnāc vakarā no darba, ej parunāties ar dārzu, izlasi gliemežus no to dienas slēptuvēm, nospied laputis (es taču pirmdien rozes nopūtu - par velti vemts, ir atpakaļ), pārbaudi jasmīna jaunos dzinumus, secini,ka uz lielajiem baltajiem zvaniem jau ir virsū un ar dziļu pretīgumu visas nospied, atklāj,ka kautkādi smecernieki dragā pa pīlādzi un tam tāpat kā rozēm lapas paliek plankumainas (bet to es mož atradīšu savā grāmatā par rožu audzēšanu mūsu padomju republikā). ā, un laputis ir jau arī uz tomātiem, vēl tikai dažas dēj pagaidām,bet šas būs.

bet tas viss ir sūds, salīdzinot ar stindzinošajām šausmām,kas pārņem,ieraugot totāli sacaurumotos petūniju stādus, iebāžot degunu dobē un ieraugot,ka tur atkal ir nolijis kailgliemežu lietus un iekšā pa mulču dzīvo tādi 3-5 mm gari kailgliemji,kuriem pieskaroties tie saraujas tādā milimetrīgā kniepadatas galviņā,kuru izlasīt laukā ir tuvu neiespējami.

es nesaprotu,no kurienes viņi rodas - dobē,kur pagājušās vasaras beigās uzmetās, vismaz pagaidām nav. ar stādiem? ar zemi? tiešām nolīst ka lietus?
un es nezinu,ko iesākt,jo viņi rij nenormālā tempā,vakar no rīta vēļ nekā nebija, a vakarā jau pusstāds nograuzts. ok,tai dobē viņīem paliek gandīrz nogājušas neaizmirstules un rozes, nu,un tad mauriņš. tuvumā nekā cita nav.

bet nevilšus prātā zogas domas par napalmu un emigrāciju.

interesanti. vai es varētu būt maķenīt apindējusies ar Deci? Respektīvi,sanāk,ka tās maskas,ko pērk remonta nodaļā tomēr aiztur indītes? jo pagājušonedēļ,kad migloju plūmi, nebija nekādu seku, bet vakar, noriebusies spiest tās laputis uz rozēm ar pirkstiem, ielēju mazajā špricētājā un, ar domu " ātri aizturēšu elpu", nesavilku visus savus aizsargkostīmus.

lūk. un pēc apmēram pusotras stundas sagriezās vēders un izvēmu, piedodiet par atklātību, to neko, kas bija kunģī. ātri sadzēros sodūdeni i vsjo.

mulstu.

vai arī pie vainas mož Ķīšezera ūdens? vakar atklāju peldsezonu (gandrīz pazaudēju laulības rinķi, acīmredzot kāda daļa no 10% ķermeņa masas nogulsnējas arī uz pirkstiem)

tagad sēžu darbā un nesaprotu,vai man ir nelabi,vai nav, ēst brokastīs tā,lai nāk ārā skaisti,vai viegli...

pēc pseidointelektuāļu svētdienas (nodziedāts koncerts baznīcā, fonā no aizvēsturiskām vef tumbām skan Kalniņa 4.simfonija, zem ziedošas plūmes sēž vīrs žaķetē un lasa RL un es duru pienenes mauriņā) ļoti sāp ceļgals un plauksta ir tulzna

bet es reāli rēcu par vīru un žaķeti

un šonakt viņš bij izdomājis gulēt nojumē, es jau zināju,ka, sūds ar viņu,bet es neizgulēšos,jo viņš to taisījās darīt kopā ar suņiem, neklausot,ka vecā bez manis tur nepaliks un sīkā visu laiku urkšķēs uz katru skaņu. kā arī notika,dabūju kāpt lejā un laist iekšā, plus sešos saule spīdēja un putni trkšķēja tik ļoti,ka atvilkās mājās un nozaga 5 minūtes mana miega,kas,kā zināms, ir vissaldākais pirms modinātāja

būšu vakar pārdozējusi D vitamīnu - kopš novakares sāp galva, nepārgāja par ar dubutdevu paracetamola

nofrizēju īvi uz pusi, puse lavandas izkritusi, mūlis nosauļots sarkans.

obožaju pavasari, vien,piecēlusies pus7 samulsu,kamdēļiņ putni vel nedzied un tāds patumšāks.

nebūs man siltumnīca.

respektīvi, nebūs tomāti citādi,kā vien podos.
būs lecekts, bet šõreiz saulainākā vietā un vīra taisīta (lasi- regulārākas formas un taisnākiem leņķiem. manējā bija...hmm. interesanta,jā. šī būs smuka)

vakar stāvējām, domājām līdz pagalam nosalām, bet nu, tiešām nekur jēdzīgi to būdu nevar iebāzt, lai kā man gribētos. vai arī es pagaidām vēl nepietiekami gribu.

bet paldies visiem par viedokļiem, procentuālais sadalījums piespieda vīru vismaz apsvērt to domu un patīksmināties ap smukākajām bildēm internetos.

p.s. ko es no tā visa izsecināju - esmu viegli apvainojusies uz cibu,kas domā,ka nemāku audzet tomātus un salātus.

nostājieties lūdzu,protams,manā pusē, ja?

tātad, dotie lielumi ir: zemes desa 15x60 metri, kur vienā galā māja, otrā dārzs. viss tāds ļoti man patīkoši mežonīgs, dauadz koku un krūmut tā,ka reāli saulainas vietas ir stipri pamaz, bet nozāģēts jau ir maksimums.
lūk. un visās saulainajās vietās man jau aug puķes, kā piemēram kokveida peonija, kuru man nudien neceļas roka vēlreiz pārstādīt.
es gribu siltumnīcu. lecekts bija nepareizā vietā,pa tuvu eglei, tur nekas neauga. gribu salātus, gribu tomātus, gribu garšvielas.
vīram ir PRETENZIJAS. viņš jau tā nošņāpis man gandrīz pusi ar savu terasi un badmintona laukumu.
siltumnīca esot nesmuki. !!!
da es tač gribu tādu pašu mazāko 2x2, jo reāli man nav,kur iebāzt, pat dēļ tadas jāzāģē ārā ceriņi.

tā kā ciba zin visu, īpaši jau,kā ir PAREIZI, prasu Jumsīm:

Poll #20623 estētika vs pierīties
Open to: All, results viewable to: All

Kā Tev šķiet, siltumnīca Rīgas privātmājas dārzā ir

Ilgstoša piparmētru tējas lietošana var radīt grūtsirdību.

lūk,kas izrādās pie visa vainīgs. jo,tā kā piparmētras es ievācu 3 milzu spaņus (kaltētā veidā) tad to arī tempju litriem ik dienas.
kā man tagad tālāk būt?

diena,kad saņem NīN paziņojumu laikam ir viena no retajām,kad es baigi nepriecājos par sava dārza izmēŗu
lai gan arī, tikai tāpēc,ka februārī vēl neko nevar stādīt.

bet - tas būtu netaktiski jautāt - cik jums zeme maksā kvadrātā? es izmeklējos, bet neatradu nekādu pārskatāmu tabulu/karti par kadastrālajām vērtībām Rīgā.

man,lūk, zeme čierī ir 52 centi, zeme zem ūķmājas āgenskalnā - 69 centi. bet tās laikam nav salīdzināmas kategorijas.

p.s. es par NīN dalīts ar m2 runāju

Noņēmu dālijas, uzraku dobi, sabāzu pa visurieni tulpes, narcises un hiacintes, izbakstīju frēziju sīpolus, šoto nedaudz apravēju un svētdiena bija beigusies.

es nesaprotu, kā tie citi visu paspēj, man atkal bij milzu plāni brīvdienām, bet čušs vien sanāca. nu,labi, ne čušs, bet gribējās padarīt vairāk. tūliņ būs gads kopš remonta, bet vēl kaudze grāmatu nav no kastēm plauktos saliktas, utt utjp

Man māja smird pēc kaķu čurām.

Vakar uznāca maniakāla tieksme visko nogriezt, piemēram, pujeņu lapas, zeltslotiņus, dienziedes, nu un tātālāk, līdz nonācu pie piparmētrām,kas saaugušās abnormāli milzīgas, jo es čakli vasaras sākumā izkniebu lapas. tad nu arī ņēmu tādus teļus un sasēju buntēs, jo man nav ne konfekškastes,ne arī tik daudz virsmu,lai to izkaltētu pa lapiņai guļus, sakāru virs trepēm

lai līdzsvarotu smakas, blakus istabā noliku bļodu ar tikko iegrieztajām,izkaltušajām lavandām (nu,pārkaltušajām)

pamodos dullu galvu.

no otras puses, ja tas ir pirms 9iem,tad es vienmēŗ mostos ar dullu galvu, tumsa aiz loga nepalīdz.

ziniet,ko es te pusotru stundu darīju?
lasīju gliemežus.

labā ziņa - es neesmu traka. tas,ko pēdējos gadus esmu darījusi, ir rezultējies - parastie, normālie mājiņgliemeži pieaugušu indivīdu apmērā ir , bet ne daudz. ir,protams, arī viņu kniepadatas lieluma atvases.
bet. sūdi ventilatorā ir tādi,ka ir apdzemdējušies tie pretīgie, milzu kailgliemji. tas ir kā lasīt meža zemenes - sēdi uz kvadrātmetru piecas minūtes, bet,kad paveries atpakaļ - vēlaizvien ir. un tas pat nav čelindžs viņus - tādus 0,5-3 cm- lasīt no zālāja. čelindžs ir nolasīt no augiem, spešlī - hostām, kas visas ir salijušas un viņi ir pretīgi un glumi un noslīd pa kātiņu kā pa slidkalniņu lejā.

man sāp mugura un mana tolerance pret pretīgumiem dārzā ir izsmelta totalī, kaut sausais,glumais atlikums ir tikai viena litrīgā perwoll pudele.

riebjas

šitas pēdējais gāziens toč panāks to,ka dārzā šovasar vairs nebūs,ko darīt, except visu nopļaut. cik paspēju apskatīt, no darba atminusies, visas puķes sasistas, noliekušās, gliemeži dzīro

iesnas, sāp kakls un visas pārējās ķermeņa daļas. no gultas nevarēju izkāpt, vēlarvien nevaru pakustēties, nesaprotu,kā man izdevās atmīties līdz darbam.

nolāpītā čiekurkalna pludmales zona,kur dziļāk par 30cm sākas burvīga dzeltenā smilts. mēs to visu norakām,ja, jo man rožu dobīti sagribējies. ja man tās dranķes neaugs ar visu to,ko tur ielaboju iekšā!!!!!

un vainīga pie tā visa ir up, jo nevar atskatīt to,ko esi redzējis, un es nevaru dzīvot bez lidijas freimanes

kuru,ja kas,vēl neesmu dabūjusi, vakar tirgū rožu tante teica,ka diezvai vairs dabūšu.