rūsganais sprakšķis

kamēr kaķis pa dārzu ķēra actual cirsli, (vismaz bildē pēc kautkā tāda izskatījās) es divas dienas sēdēju sapulcēs un ziniet, ko dabūju? noberztu tulznu uz elkoņa.
nesaprotu,kā to var dabūt gatavu.

vēl,kamēr es biju prom, vīrs pa vakariem sācis barot ezi.
jo kāpēc ne.
smuki kraukšķinot.

man liekas,ka es jau esmu to prasījusi, bet 1) nevaru atrast 2) liekas,ka šo to no tā mēģināju,kautko neatradu, bet sk.punktu 1

kāds ir jūsu labākais roku krēms ever?

es te biju dikti sajūsmā par Deciem apvecējušām rokām domāto, bet - iestājoties sezonai,kad nemitīgi neuzvelkas cimdi, ieejot dārzā, man ir konstants skrāpis un neviens krēms īsti neņem

vislabāk strādā olīveļļa ar citrōnu sulu gumijas + slēpošanas cimdos,bet uz to grūti saņemties, gribētos ātri un ērti tūbiņā.

nav līdzējuši Bioderma, Smiltsērkšķu kurpjusmēre, mjahkije ručki vai kāviņutur, kredo, neutrogena, un vēl virkne.

kā jau vienādiņ, dārzā pieķēros pie darāmā, kas iekrita manā short attention span, nevis, kam esmu ekipējusies

atspalvoju tūjas no nokaltušajiem (lapas? kas tas ir, nav tak skujas?) pie stumbra, da i nepamanīju kā visa biju noskrāpējusies, sasmērēju ar himalaju cinka krēmu,kas parasti palīdz, iegāju vannā, tagad abas rokas kā eleganti cimdi pār elkonim ar nātreni

sāp, maita

bet uz vīna - grābekļa muskuļu atslābinātāja- laikam nevaidzētu dzert antihistamīnus, ne

dikti gribāāās siltumnīcu, bet nav,kur likt, da i vīrs turpina tiepties par to,ka neglīti

mnja

uzrakstīju garu,žēlabainu ierakstu par to,kā man grūti ar kaimiņiem, bet tas nenopublicējās un pazuda

gluži vai jādomā,ka viņu mīļais tēvs stāv tiem klāt ik katru brīd, kā jau tiek piesaukts reizes piecdesmit dienā, un neļauj pat tik daudz,kā ēnu mest uz viņiem internetos...


bet jautājums,tātad, mērnieks vaig. jo lai viņi man atdotu pleķi,kas ir manā pusē, apžogots ar 10 dažādām drātīm, viņiem vajag zināt,ka ir godīgi un man nav par daudz,ja. jo man pagalms lielāks,ja.

es jau tā neesmu dzimis diplomāts, bet,kad saskaros ar demagoģiskiem apgalvojumiem par to,kā ir pareizi, man ļoti jāvaldās, lai neko nepateikt, a pateikt man ir daaaaaudz iekšā, daaaudz

tik daudz plāni.tik daudz darbi.
izgāju ieslidīties un stundiņu paurķēju pienenes .
vsjo, mugura pakaļā, ceļi sāp.
tinos palagā un rāpoju uz kapiem...

ir kāds bijis Rāmavas izstādē, tur ir ko darīt mazdārziņniekam iļi tur pa traktoriem un slaucamrīkiem vien?

noaerēju zālāju. visu. 2 stundas, airētu vēl, bet beidzās benzīns. man bail pat domāt,cik tonnas sūnu/zemes maisījuma es izcilāju, izberot savācējkonteineri, principā, pastum metrus 20 un pilns
ja ta zāle man tagad neaugs!!!!!
uz to baiso sagurumu nopirku sev fiskars light dobju grābekli. viņs ir tik skaists!!!

pirmais januāris.
izravēju puķudobi no sūnām.

atnāca no ķīnas ph mērītājlapiņas (jo man neaiziet bordo šķīduma skābuma mērīšana ar naglu)
ūdenim glazē - 7, kafijai - 6, siekalām - 8, bet ābolim - 3. trīs!!!
bet visi skābsārmju līdzsvara blogi apgalvo,ka āboli esot sārmaini,nevis skābi.
man ir slikti indikatoriņi atsūtīti jeb internets melo?

padomāju nelāgas domas par dievbijīgo kaimiņu bērnu un iegriezu pirkstā ar elektriskajām dārza šķērēm
baigi sāp
ielēju kalvadosu

- man sāp mugura.
- no seksa?
- no gliemežiem.

kautkā laika prognozītes un webkameras tur uz vietas nekādi neveicina vēlmi doties tais kalnos, nemaz nerunājot par tā kunga nolāpītajiem ceļiem,kas nebeidz īdēt pat ar visām zirgu ziedēm

mož labāk tomēr palikt savā dĪvānā un BEIDZOT IZRAVĒT DĀRZU

tātad, pēc līksmās pašvemšanas nedēļu atpakaļ dēļ insekticīda vārdā Decis, da i vispār skatoties uz to plašāk un zaļāk, nolēmu ķerties pie tautas līdzekļiem.

biju laukos, sagrābos kosu un karpeļu lakstus, jau sestdien iemērcu strutenes (afigeķ,es laikam beidzot tās būšu iznīcinājusi pat pa pakšiem,knapi bija,ko iemērkt), bet tam vēl jāmērcējas according to 88.gada izdevuma Rožu-kaitēkļu-un-slimību-apkarošana.
Nomigloju ar karpeļu lakstu uzlējumu kam intersē. Uz rozēm nevaru saprast, mož tās spārnainās utis izbesījās,ka es viņas vislaik spiežu. Uz zvaniem un margrietām pofig, rij tālāk. šobrīd nevaru saprast, vai uz plūmēm (kur uzmeties kārtējais dējiens (noturējās 2 ned pēc Deča)) man GRIBAS,lai būtu iedarbojies,jeb tiešām ir. vēl rīt nočekošu,janune,laidīšu virsū struteni.

galvenais jau,kā smejies,sajūta,ka kautko DARI LIETAS LABĀ

ar visu pretniezes ziedi ciešu no nepārvaramas vēlmes kasīties

( garlaicīgi,dārzs )

pārņem tāds kluss izmisums.

atnāc vakarā no darba, ej parunāties ar dārzu, izlasi gliemežus no to dienas slēptuvēm, nospied laputis (es taču pirmdien rozes nopūtu - par velti vemts, ir atpakaļ), pārbaudi jasmīna jaunos dzinumus, secini,ka uz lielajiem baltajiem zvaniem jau ir virsū un ar dziļu pretīgumu visas nospied, atklāj,ka kautkādi smecernieki dragā pa pīlādzi un tam tāpat kā rozēm lapas paliek plankumainas (bet to es mož atradīšu savā grāmatā par rožu audzēšanu mūsu padomju republikā). ā, un laputis ir jau arī uz tomātiem, vēl tikai dažas dēj pagaidām,bet šas būs.

bet tas viss ir sūds, salīdzinot ar stindzinošajām šausmām,kas pārņem,ieraugot totāli sacaurumotos petūniju stādus, iebāžot degunu dobē un ieraugot,ka tur atkal ir nolijis kailgliemežu lietus un iekšā pa mulču dzīvo tādi 3-5 mm gari kailgliemji,kuriem pieskaroties tie saraujas tādā milimetrīgā kniepadatas galviņā,kuru izlasīt laukā ir tuvu neiespējami.

es nesaprotu,no kurienes viņi rodas - dobē,kur pagājušās vasaras beigās uzmetās, vismaz pagaidām nav. ar stādiem? ar zemi? tiešām nolīst ka lietus?
un es nezinu,ko iesākt,jo viņi rij nenormālā tempā,vakar no rīta vēļ nekā nebija, a vakarā jau pusstāds nograuzts. ok,tai dobē viņīem paliek gandīrz nogājušas neaizmirstules un rozes, nu,un tad mauriņš. tuvumā nekā cita nav.

bet nevilšus prātā zogas domas par napalmu un emigrāciju.

interesanti. vai es varētu būt maķenīt apindējusies ar Deci? Respektīvi,sanāk,ka tās maskas,ko pērk remonta nodaļā tomēr aiztur indītes? jo pagājušonedēļ,kad migloju plūmi, nebija nekādu seku, bet vakar, noriebusies spiest tās laputis uz rozēm ar pirkstiem, ielēju mazajā špricētājā un, ar domu " ātri aizturēšu elpu", nesavilku visus savus aizsargkostīmus.

lūk. un pēc apmēram pusotras stundas sagriezās vēders un izvēmu, piedodiet par atklātību, to neko, kas bija kunģī. ātri sadzēros sodūdeni i vsjo.

mulstu.

vai arī pie vainas mož Ķīšezera ūdens? vakar atklāju peldsezonu (gandrīz pazaudēju laulības rinķi, acīmredzot kāda daļa no 10% ķermeņa masas nogulsnējas arī uz pirkstiem)

tagad sēžu darbā un nesaprotu,vai man ir nelabi,vai nav, ēst brokastīs tā,lai nāk ārā skaisti,vai viegli...

pēc pseidointelektuāļu svētdienas (nodziedāts koncerts baznīcā, fonā no aizvēsturiskām vef tumbām skan Kalniņa 4.simfonija, zem ziedošas plūmes sēž vīrs žaķetē un lasa RL un es duru pienenes mauriņā) ļoti sāp ceļgals un plauksta ir tulzna

bet es reāli rēcu par vīru un žaķeti

un šonakt viņš bij izdomājis gulēt nojumē, es jau zināju,ka, sūds ar viņu,bet es neizgulēšos,jo viņš to taisījās darīt kopā ar suņiem, neklausot,ka vecā bez manis tur nepaliks un sīkā visu laiku urkšķēs uz katru skaņu. kā arī notika,dabūju kāpt lejā un laist iekšā, plus sešos saule spīdēja un putni trkšķēja tik ļoti,ka atvilkās mājās un nozaga 5 minūtes mana miega,kas,kā zināms, ir vissaldākais pirms modinātāja

būšu vakar pārdozējusi D vitamīnu - kopš novakares sāp galva, nepārgāja par ar dubutdevu paracetamola

nofrizēju īvi uz pusi, puse lavandas izkritusi, mūlis nosauļots sarkans.

obožaju pavasari, vien,piecēlusies pus7 samulsu,kamdēļiņ putni vel nedzied un tāds patumšāks.