rūsganais sprakšķis

kā jau vienādiņ, dārzā pieķēros pie darāmā, kas iekrita manā short attention span, nevis, kam esmu ekipējusies

atspalvoju tūjas no nokaltušajiem (lapas? kas tas ir, nav tak skujas?) pie stumbra, da i nepamanīju kā visa biju noskrāpējusies, sasmērēju ar himalaju cinka krēmu,kas parasti palīdz, iegāju vannā, tagad abas rokas kā eleganti cimdi pār elkonim ar nātreni

sāp, maita

bet uz vīna - grābekļa muskuļu atslābinātāja- laikam nevaidzētu dzert antihistamīnus, ne

tātad, pēc līksmās pašvemšanas nedēļu atpakaļ dēļ insekticīda vārdā Decis, da i vispār skatoties uz to plašāk un zaļāk, nolēmu ķerties pie tautas līdzekļiem.

biju laukos, sagrābos kosu un karpeļu lakstus, jau sestdien iemērcu strutenes (afigeķ,es laikam beidzot tās būšu iznīcinājusi pat pa pakšiem,knapi bija,ko iemērkt), bet tam vēl jāmērcējas according to 88.gada izdevuma Rožu-kaitēkļu-un-slimību-apkarošana.
Nomigloju ar karpeļu lakstu uzlējumu kam intersē. Uz rozēm nevaru saprast, mož tās spārnainās utis izbesījās,ka es viņas vislaik spiežu. Uz zvaniem un margrietām pofig, rij tālāk. šobrīd nevaru saprast, vai uz plūmēm (kur uzmeties kārtējais dējiens (noturējās 2 ned pēc Deča)) man GRIBAS,lai būtu iedarbojies,jeb tiešām ir. vēl rīt nočekošu,janune,laidīšu virsū struteni.

galvenais jau,kā smejies,sajūta,ka kautko DARI LIETAS LABĀ

( garlaicīgi,dārzs )