rūsganais sprakšķis

Recent Entries

rūsganais sprakšķis

View

Navigation

May 22nd, 2020

padodiet ožamo sāli, es ģībstu!

Add to Memories Tell A Friend
nav ne pms, ne pilnmēness, bet man ir ieslēdzies kaut kāds superjūtelīgums, vakar jau pusdienu noņuņņājos, jo suns slikts, šodien knapi valdos.

vispirms mani milzu pļavas vidu izlamāja tante, kam bija iebildumi gan pret maniem suņiem, kas sēdēja uz taciņas un gaidīja, gan pret to, ka es fotografēju putnus. godīgi atbildēju, ka zinu, ka pārkāpju likumu un, jā, viņa var mani nofotografēt ar telefonu, kas esot kabatā, ja grib. Nosauca mani par nekauņu.

Kontemplēju šo nākamo pusstundu, jutos slikti, līdz vienā no bezgalgarajām mazdārziņu ejām priekšā pamanīju baru ar vistām. Izskrēja cilvēku sugas būtne, kliedza uz mani krieviski. Jā, kad mani sveši cilvēki uzrunā krieviski, es atbildu ar "Ko, lūdzu?". un,ja viņi turpina krieviski, saku, ka nesaprotu.
šī būtne tikai kliedza ot kuda ti vzjalasj s svoimi sabakami, es stāvēju un gaidīju, kad viņa savas vistas sadzīs atpakaļ teritorijā; diemžēl vistas negribēja sadzīties un būtne palika arvien niknāka, kiedza uz mani vēl, es atbildēju, ka nesaprotu, uz ko saņēmu pa krieviski ne? da skoro tut vsja budjet rosiija.

Turpināju gaidīt, diezgan nožēlojot, ka man ir paklausīgi ganu suņi, kas sēž blakus (neba viņiem nebija vēlmes iesaistīties), jo "nedrīkst", varēja tak man būt kāds medību suns un mēs paķertu vienu vistu līdzi vakariņām.

2 stundas vēlāk man vēlarvien ir milzu smagums pakrūtē, gribas raudāt un jūtos itkā man kāds būtu uzlaidis Atprātotājus. Jo viss prieks šai pasaulē ir pazudis.

May 19th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
pēdējās nedēļās man kas nav ar acīm, tas ir - palkstiņiem.

ik pēc brīža iemetas kas sāpīgs - liekas,ka būs miežagrauds, bet nekur tālāk neaug, pastāv sarkans, pasāp un pazūd. bet šodien jau kāds 6.tais-7.tais?

nevaru saprast, kas par lietu.
biju domājusi, mož putekļi, jo savilkās tāda kopsakarība, tagad veļļojot lieku brilles, lai nesapūš acis, bet laikam nav tas.

September 25th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
vakar iebakstīju cibā un ieraudzīju,ka iepriekšējais ieraksts pirms mēneša, ja neskaita vienu zemactiņas.

es TIK bieži diendienā padomāju,ka šito gan ierakstīšu, bet neierakstu. jo nekas jau man nenotiek, un ko tad es te par suņiem, puķēm vai putniem - kas pa lielam ir mana svētā trīsvienība, ārpus kā citu interešu diži nav.

darbs riebjas, bet piespiežos; riebjas, jo jātaisa apmācības=jātiekas ar cilvēkiem, cilvēki nav apdāvināti un nepatīk kā suga.

August 25th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
Myohmy, es esmu tāds hoarderis :(

10 faking gadi, kopš es šeit ievācos; 10 gadus tas viss kastēs riņķo pa kaktiem, bēniņiem un šķūnīšiem

Apņēmības pilna izmetu visu, kam plaisas, saliku kasti uz Otro Elpu, bet tikuntā čupa, no kā nespēju šķirties, jonu, šī bija mana mīļākā tasīte bērnībā, un šī ķīniešu tējas servīze visu manu mūžu stāvēja nelietota. Stāv vēl aizvien, lol

Un Bohemia šerija glāzes, kam man tādas var vajadzēt?! Divreiz pa piecām. Otro komplektu nopirkām, jo pēc svētkiem mazgājot sasitu vienu ar liliju, māte jutās dikti vainīga. Vietā nopirktais komplekts ir daudz prastāks, nupat sēdēju pie šķūņa un salīdzināju skaņu; padomju čehu kristāla skaņa ir tik dzidra!!

Es pat neko neteikšu par pusservīzi Jesenes un pusservīzi Kuzņecova, nu tak nafig man vairāk par tiem traukiem, kas virtuvē, man nav draugu, kam galdu paklāt!!! Un glāžu komplekts krāsainu stiklu nenosakāmiem dzērieniem no nenosakāmiem laikiem. Nobāzu dziļāk zem burku plaukta. Lai pastāv vēl piecgadi.

Zinu, nožēlojami. Bet arī viena kaste prom ir kaste prom, vaine?

August 8th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
Vaimanšesiņ!! Viss bija tik slikti, tik slikti, šķita, neaizrāpošu līdz atvaļinājumam, tā, ka nudien nav vispār spēka padomāt

A kā gadījies, kā ne, pavedās saruna - nu, tak aizbrauc uz nedeļu uz to savu Skotiju

Tāda sajūta itkā kāds būtu, esnez, narkotikas neesmu lietojusi, kastasbūtu, betnu čista no miroņiem uzcēla, kājas pašas dīdās, nagi niez pēdējās atskaites sacept, visu darezervēt un doties paijāt slapjas aitas un apēsties midžiem

April 12th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
aaarhg

pēc iepriekšējā feiljēra atkal saņēmāmies pamēģināt mājāzi, nezinu, kur īsti vīrs viņu izraka, kautkāda pensionāre

un bāc, viņa te ņemas jau divas stundas, ņemas un ņemas, es saprotu,ka man ir spalvaina māja, bet viss tagad izskatās apslaucīti spalvains, nevis tīrs, spoguļi vannasistabā tākā tīrīti, bet ne da galam; man darbagaldam kafijas pleķis pusnoslaucīts
viņa teica,ka brilles noņēmusi, jo svīst ciet, mož neredz?

un es esmu nikna uz vīru, jo viņš ta mājās nav un es neesmu spējīga hanļot šādas situācijas un es nezinu, ko darīt, (tas, ir, ja viņa vispār kautkad šodien beigs), jo es nedomāju,ka mums var veidoties teicama sadarbība

mož vnk samaksāt, teikt nākamnedēļ un tad lai vīrs piezvana un atsaka?

nelaba dūša no diskomforta

October 3rd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
kautkad lasīju kvōrā diskusiju par to - kura ir īstā personība - tā,kas esot depresīvam, jeb tā, kas dzerot AD. mans hihs saka,ka tā,kas dzerot. (AD)

lai arī šobrīd vairs negribas griezt vēnas, hihs vēl pacēla AD devu, tip, paskatīsimies, a vdrug es visa tāda saulstariņš palieku?

pa lielām šaibām, liekas,ka dažādu pakāpju depresija man ir bijusi jau no padsmit gadiem, bet īpaši jau sākot no tricāra, kad te daudzi mira un kašķi ar māti, šķiršanās un tml.
un es esmu ļoti mainījusies pēd.10 gados. baidos,ka citi teiktu,ka ne uz to labo pusi, lai gan man pašai ar sevi ir daudz vieglāk dzīvot, kopš nemēģinu būt tas,ko no manis sagaida.

bet kā lai zin, kur ir patiesība tur ārā, vai ir, un vispār...

April 26th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Gribētos kāddien dabūt skaidru atbildi, ko suņi necieš vairāk - brīvdienas, kuras rušinos pa dārzu vai brīžus, kad dziedu un dejoju. Man liekas, ka otrais.

April 22nd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
tik daudz plāni.tik daudz darbi.
izgāju ieslidīties un stundiņu paurķēju pienenes .
vsjo, mugura pakaļā, ceļi sāp.
tinos palagā un rāpoju uz kapiem...

February 23rd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
man ir gana rakstura īpašību,kas pašai diezgan nepatīk, daļa no tām, es ceru,ka plašākai publikai pat nav aplūkojama, jo izpaužas vien manā galvā. bet nu KĀ izpaužas, idritvaimicīt.

ir piecpact pāri divpactiem un es sev ielēju viskiju,cik ļoti pati sevi esmu izbesījusi
šoreiz ar kautkādu jobano teicamnieces-vienmērizgludinātāsapkaklītes-pirmāpacelšuroku-skolotāj-tizlumu

šitas ir regulāri,bet šodien bija īpaši smagā formā.

MANVAIGPIRMAI, jopt

shēma - pienāk epasts ar jautājumu, kasturtastāds. uz pirmo aci nevaru pateikt, saku, pastīšos. uuuun metos iekšā, simpiēsmit logi vaļā, eksportējam,pivotējam,filtrējam aizelsušies, jo taču VAJAG būt gudrākajai savā palīgskolas 3.klasē, vajag.

tā,ka rokas trīc,acis izbolītas, mēle izkārta

riebj skatīties.

October 2nd, 2017

kvōvadis

Add to Memories Tell A Friend
īsti nava skaidrs,ko lai dara ar to savu cibu. par ko lai raksta. es pati esmu diezgan garlaicīga personība,kopš vairs nemetos randiņos un tamlīdzīgi, bet par vīru rakstīt kaukā nesmuki.

kopš vispārējajam dzīves apnikumam uzlikts psihiatra zīmogs- depresija, nu,ko tur daudz izpausties.

par teiātriem un tamlīdzīgi mūždien aizmirstu.

par darbu - varētu jau pačīkstēt,ka visi idioti, bet tas tāpat jau skaidrs,ko daudz runāt.

par suņiem - pavisam personiski.

lūk.iekšā ir, bet ārā nenāk...

September 12th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
nezinu,vai tie būtu tie paši nelaimigi serotonīni un dopamīni,ar saviem motivācijas un pārējiem trūkumiem, vai vēl kāda figņa, bet man viiispār nav spēka, no rītiem nevaru piespiest sevi piecelties, pat noguļot desmit stundas, nav sajūtas,ka atgriezusies enerģija; par dzīvesprieku,protams,nerunāsim

kādu ekstazī man palietot, dakter?

June 6th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
netuvojas ne mēnešreizes, ne pilnmēnes, bet man Tā Viss Kaitina!!!

darbā : urbj; kolēģi klepo skaļi un nepieliekot roku priekšā mutei; kolēģi skaļi grauž lietas; there is only that much stupidity i can take

mājās: ārdurvis neveras ciet normāli; suņi neklausa tā kā vajag; vīrs besī vairāk kā parasti

datorā: nevar ielikt gifu no saviem foto feispukā

in general: life is a shit and then you die

p.s. man ir nemitīga panika,ka katra mana dusmu lēkme norāda uz depresijas atgriešanos (noņēma vienu no tabletēm) un līdz ar to katru aizsvilšanos izjūtu desmitkārtīgi

March 21st, 2017

Add to Memories Tell A Friend
bija man reiz paziņa-da-draudzene, pirms 10 gadiem studējām kopā, reizēm gājām pie otras uz dzimšanas dienām un tā.
gadus 4 atpakaļ viņa pierasīja,lai es izmantoju savu pazīšanos,lai viņa (nu,organizācijaa,kur viņa darbojās kā brīvprātīgais) varētu izlikt ziedojumu kastes vietās. es teicu,ka tā tās lietas nekārto,lai raksta projektu un iet caur mārketinu, nevis es caur viesistabu draugu mājās ko tādu kārtošu.
dabūju uz galvas samazgu spaini par to,ka esmu egoiste un vispār diezgan stulbs un nepatīkams cilvēks - precīzi neatceros.

kādu laiku bija miers, bet pēdējos pāris gadus ik pa laikam viņa man raksta, vai uz jubilejām vai tā.
Vakar atkal. Ka ūdeņi esot aiztecējuši un viņai sentiments, mani atceroties, vai tiešām es negribot atjaunot saziņu.

un es jūtos slikti. jājā,tā jau ir,ka es spēju sajusties slikti par dajebko, un vispār jau šis ir tā muļķīgi. skaidrs,ka es jūtos slikti par visiem tiem foršajiem un jaukajiem cilvēkiem,ar kuriem es nekomunicēju tāpēc,ka es vispār ne ar vienu nekomunicēju
bet te?? laikam man kārtējo reizi ir neērti otra vietā. nu neesam mēs mazi bērni lai mētātos ar tādiem vārdiem, ja reiz tu mani uzskati par egoistisku sučku, tad es tev tāda esmu, kāpēc neliec man mieru???!

January 15th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
pat dzīve mani šodien nosauca par resnu.
par kruasāniem samaksāju, bet tie palika pie rimi kases vai izkrita no maisiņa, nezinu, es biju ļoti badā un ļoti nikna, iesēžoties mašīnā

November 16th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
tā kā dzīve tāpat ir sūds un mēs visi nomirsim, spīdzinu sevi dienišķi ar kontrastdušu. ļoti nepatīkami.
efektu uz psihi nemanu, bet ar vieglu interesi gaidu,vai būs kāds efekts uz līķa asinsspiedienu, avoti sola

avoti gan arī sola,ka noies celulīts un degs tauki,kamēr kautkādi nopietnāki pētījumi vairāk vai mazāk noliedz dajebkādus bonusus,tai skaitā muskuļu ātrāku atgūšanos pēc slodzēm,neba tas man būtu aktuāli

tadnu sanāk,ka prosta slīkgstu mazohismā un izklaidējos ar variācijām par Šarko dušu,ko vismaz no Muntes atceros,kā histērisku dāmīšu dakteri bērziņu

p.s. starp citu, Stradiņu mājas lapā saka,ka šarko duša izvada toksīnus!

November 14th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
nomainīju A/D, domas par cepeškrāsns durvīm nedaudz attālinājušās, komunikācijas spējas nepalielinās, turpina sadusmot teksti, norādot uz funkcionēšanas brīžiem, "bet reka tev tak viss ir labi"

November 2nd, 2016

elpošanas vingrinājumi, karma un citi sūdi

Add to Memories Tell A Friend
es pieļauju,ka viena no lietām,kas man šajā dzīvē ir jāiemācās, ir spēt absolūti mierīgi uztvert frāzi " man neienāca prātā"
galu galā, pieļauju,ka visus tos,kas man to saka, arīdzan reāli besī tas,ka es mūždien norādu uz visu to,ko viņi neiedomājās iedomāties.
betnu, srsly, tas ir tik elementāri, vatson

October 24th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
uz gada nesmēķēšanas jubileju rumpis izdomājis mani aplaimot ar vēl izteiktājām ožas , kas tās ir, kārpiņas ne, spalvas laikam aŗī ne.. hmm. nu,vārdaskot, visa pasaule smird vēl baisāk
no rītiem rajona skaideņu un citu sūdu dūmi kāpj no skursteņiem ar vienu vienīgu mērķi- mani nosmacēt.
katram auto izpūtējs smird savadāk un smēķētāji un pārsmaržojušās dāmītes izaicina ne pa jokam.

bet es skatos no pozitīvās puses, man nav jābrauc ar sabtransportu.

October 22nd, 2016

pasaule ir bēdu leja

Add to Memories Tell A Friend
rīts. kafija gatava. meklēju savu krūzi.
nav.
žāvētājā nav, plauktā nav. izlietnē nav. nevienā istabā nav, priekšnamā nav, otrajā stāvā nav. sāku domāt - neesmu dzērusi mājās kafiju kopš pirms Itālijas brauciena, dārzā značit nebūs.
pārmeklēju visu vēlreiz. jau rit piecpadsmitā minūte izmisuma.
zvanu vīram, brēcu- kur mana krūze. saka,ka neesot neko izdarījis, viegli šaubos, bet izklausās,ka nemelo.
zvanu mātei, saucu "linča tiesa, nav neviena cita,ko vainot!" ar domu,ka viņa pateiks "oi,ielēju/iebēru tur kautko,noliku tur un tur"
bet mana sirds salūst sīkās druskās - māte saka, jā, uz flīzēm nokrita un čušs. aizmirsu tev pateikt.
normāli cilvēki noteikti,ka neraud, kad saplīst kafijas krūze, bet kā man tagad būt, mēs bijām kopā tik sen, gadus padsmit. mana krūze, kuru neviens cits neņēma, no kuras un tikai dzēru kafiju. kā vispār lai atrod citu vietā?

R.I.P )
Powered by Sviesta Ciba