rūsganais sprakšķis

Recent Entries

rūsganais sprakšķis

View

Navigation

January 21st, 2021

pierādījumos nebalstīti spriedelējumi

Add to Memories Tell A Friend
viss ir nekonkrēti, līdz ar to slikti, iestājies atkal "nevaru vakarā piespiest sevi aiziet gulēt, guļu līdz pusdienslaikam", un tas ir tā, ka reāla pretestība vakarā virzīties uz vannasistabu un totāls pofig, kas notiek apkārt no rīta, segu pār galvu. es vakar vakarā neaizgāju uz saldētavu (20 soļi pa āru) lopiem pēc gaļas, jo nu "lai ēd sauso vienu dienu". tas nav diezko lāga.

vēl piedevām šausmīgi murgoju par strīdēšanos un šķiršanos ar vīru šorīt, un pms, karoč viss slikti, tad nu staigājot (un salstot) pa rajonu ar veco kazu, kamēr viņai pie katra staba "paga,paga, izņemš'brillīt, kas šitas i', nevar salasīt, ā, reku vēl šito neizlasīju", mana galva risināja šādas body nepozitivitī domas

uzmanies, nekaitinies, dumības, suns )

November 30th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
vakar bija pilnmēnes un kārtējā šķiršanās drāma.
ok, šķiršnos atkal postponējām, bet būs Pamatīgas Izmaiņas.

nav jau tā, ka es mazliet nesaprastu vīru; protams, mājas tīrīšana ir ļ.smags jautājums un neatrisināms, jo vienmēr atduras pret viņa dzelžaino pārliecību, ka man ir pārāk daudz mantas, es tās izmētāju un tāpēc viņš pat gribēdams neko nevarētu satīrīt; katru reizi, kad es izveicu piemērus ar viņa mantām, kas arīdzan izmētājas, tas neskaitās, jo manu mantu ir vairāk. un, manas mantas, protams, ir arī viss, kas ir virtuvē un ar to saistīts,  dvieļi, gultasveļas, dajebkas, principā viņš, nabadziņš, viss tāds balts, pūkains un tikai apenes un zeķes.tas ir, ja es esmu izmazgājusi un no žāvētāja izņēmusi, un atvilktnē ielikusi. jo tas jau nekāds darbs neskaitās, es taču nemazgāju ar rokām, lol.

savukārt es negribu būt pareiza sieva, es gribu brīvajā laikā vazāties pa mežiem ar suņiem vai putnus ķert, un vakarā gulēt dīvānā un lūrēt netflixu, jo man nešķiet godīgi, ka tas viss ir mana atbildība, tāpēc es sagaidu, ka viņš vismaz dajebko iztīrīs. piemēram, podus, tur kind of man nekas nav izmētāts.

karoč, mums katram ir savas taisnības apziņa un mēs uzvelkamies no 1-100 pussekundē.

un viņam Nav Vietas. un Gaisa. un Klusuma
(atcerēsimies manu ierakstu pirms gadiem 7, kad viņš žēlojās, ka kaķis daudz ņaud, jūs man jau tad teicāt, ka nafig tādu vīru).

Nav jau tā, ka viņam te nebūtu taisnība - pirmais stāvs viss ir spalvās, vakaros es esmu okupējusi dzīvojamo istabu un suņi dara troksni.

tad nu es smagu sirdi piedāvāju kompromisu - viņš dabon tagadējo guļamistabu kā savus telpu , tā ir otrajā stāvā un viņš varēs izolēties no spalvām un trokšņa.

smagu sirdi, jo man šausmīgi patīk mana guļamistaba; tur ir tikai gulta un galdiņš, daudz brīvas vietas un tumši zaļas tapetes, kas saskan ar gleznu.

diemžēl, kad mēs plānojām pārbūvi un remontu, lietas tika pakārtotas domai, ka pie mums dzīvo A. nevis tam, ka mums katram ir vajadzīga sava personīgā telpa
da i cik tad mēs vispār bijām kopā bijuši, lai to saprastu. kad satikāmies, vīrs dzīvoja savā 2stāvu dzīvoklī un vakaros klausījās mūziku;
ja neskaita, es viņa mūziku nesaprotu, man vispār pilnīgi pietiek ar Frediju Kvinnu uz Ziemassvētkiem un depresīvo plejlisti reizumis uz PMS, māju kārtojot, nepatīk man, ka skan.

tā nu tagad istabu, kuru A lietoja, cik, 6 mēnešus? un turpmāk tur tika krautas nevajadzīgas lietas un palika mana māte, kad Rīgā, mēs padarīsim atpakaļ par guļamistabu, kas tā bija, pirms remonta un 2.stāva.

labā ziņa ir tā, ka tur mēs vienmēr esam gulējuši daudz labāk nekā tagadējā.
sliktā ziņa ir, ka tur tagad vienmēr pie mammas, vai manis, kad man sagribējās, drīkstēja gulēt suņi. būs mazliet jāpacīnās + kur tad lai es tagad guļu ar suņiem?!

vīrs entuziastiski vakar salaboja uzcēlušos grīdas dēļus, kuri tādi stāvēja 6 gadus;

jāizkrāso lejas istaba, un Tad Jau Redzēs.

October 29th, 2020

vienmēr ir pirmā reize

Add to Memories Tell A Friend
izņēmu preci specifiskā veikalā. ienāk čalis bez maskas un nostājās metru aiz manis, pagriežos un mēģinu izskatīties indīga, viņš nekustas
paskatos vēlreiz un šis mani ar tādu pretīgumu itkā es būtu spitālīgā

vīram negatīvs, visiem ofisā arī, bet vēl jau nav zvanīts.

vienu brīdi likās, ka viņš sāka nopietnāk uztvert, bet tagad šķiet, ka atkal ieslēdzies 'ar mani jau nekas nevar notikt, un es taču lieku masku, skat, kāds es labiņš'

October 23rd, 2020

dzīves mazie prieciņi

Add to Memories Tell A Friend
nolēmu, ka esmu pelnījusi atsākt putnubarošanas sezonu, tad nu man te viss ņirb zīlēs. kas arī bija nepieciešams.

un šorīt no [info]ttp dabūju vistu galvas un kājas, un pēkšņas veiksmes rezultātā fb grupā paspēju pieteikties uz trušu galvām vakarpusē.

ko gan vēl sirdij daudz vajag?
pastaigu mežā, to dabūs rīt.

October 9th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
par spīti rumpja pārspīlētai vēlmei pēdējās nedēļās ēst sīpolus, loku, skābus kāpostus, etc, pagāšned dabūju temperatūru un visu laiku kakls tāds jocīgs

lai gan droši vien, ka tā notiek, ja oktobrī plenderē apkārt šortos.

visumā ir tāda tizla apātija, māja turpina aizaugt cūcībā, neko negribas darīt, dārzā baltblusiņas norijušas rozes, bet tā arī katru dienu bēdīgi noskatos, i viss. vairs pat nav lomkas pēc kalniem un oekāna.

varbūt tomēr man vajag terapiju? bet negribas runāt. un kur gan lai atrod to dr, ar kuru saskanēs.

July 16th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
ja jūs zinātu, cik es jums daudz te cibā rakstu. domās.
līdz klaviatūrai nekādi netieku.

man bija bērna kopšanas atvaļinājums, esmu pārgurusi, taču darbiņā pamazām sāk atgriezties dzīvība un aprite un vajadzētu nedaudz iespringt un tiešām arī strādāt.

diemžēl es kā vienmēr nebiju kaut ko darēķinājusi un vienādojumā par kucēna socializāciju aizmirsu, ka man pašai arī ir jāsocializējas, tad nu esmu izsocializējusi un izrunājusi normu līdz rudenim, ja ne gada beigām. tā, ka fiziski nespēju pār lūpu pārspļaut daždien. bet nekas jau nepaliks labāk vēl ilgi, darba šķirne, my ass.

April 21st, 2020

eži

Add to Memories Tell A Friend
man šodien drūms noskaņojums (paskatījos spogulī - resna)
tad nu domāju drūmas domas.

kā piemēram - vai man vajag ežus dārzā vai nevajag? es nezinu, vai viņi tiešām ēd gliemežus un kaitīgos kukaiņus, bet ērces viņi toč izmētā.

ciktāl esmu atklājusi, ir 4 tranšejas, drasē viņi te štāpeļiem, viennakt bij až pieci gab, bet vai viņi te arī ēd? manuprāt, sliekas izrij strazdi, cauru dienu vazājās pa dārzu un velk no zemes laukā, zālājs no vienas vietas caurumos.

un putni arī pārnēsā ērču nimfas!

kā man būt?!

April 11th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
piecēlos 7:20, man tas ir tas pats, kas normāliem cilvēkiem 4os
3 stundas kapos fotografēju putnus, tad ar suņiem, kurus obvs nevar ņemt līdzi uz putnošanu, apgājām apkārt Čiekurkalnam
uztaisīju pusdienas, parušinājos pa dārzu, aizbraucu ar sīko krupi uz skrienamtreniņu, noskrējos

tagad iedzēru viskiju un esmu galīgā autā
brīvdienas, my ass

March 6th, 2020

paralēlās pasaules

Add to Memories Tell A Friend
vakar biju Nīcgales ielas t/c Zaļais, jo tur ir suņu gaļas veikals

paliku vieglā ahujā, pardon my french

vispirms rimi kasiere 1)nesveicinājās 2) uzrunāja mani un turpināja runāt krieviski

tad aptiekā
/dāma izpeld no blakustelpas lēni un cienīgi kā kruīzu laineris/
Labdien, vai jums ir lorozīvs?
/atbildi noņurd nesaprotami/
"ko, lūdzu?"
"Nav"

Jautāju - kas varētu būt līdzīgs?
/piepeld pie plaukta/ nu, kautkādsnosaukums
Saku, nezinu tādu, kas tas ir?
/ar nicīgu skatienu pasniedz man iepakojumu/

wow. sen nebija kas tāds izbaudīts.

September 25th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
vakar iebakstīju cibā un ieraudzīju,ka iepriekšējais ieraksts pirms mēneša, ja neskaita vienu zemactiņas.

es TIK bieži diendienā padomāju,ka šito gan ierakstīšu, bet neierakstu. jo nekas jau man nenotiek, un ko tad es te par suņiem, puķēm vai putniem - kas pa lielam ir mana svētā trīsvienība, ārpus kā citu interešu diži nav.

darbs riebjas, bet piespiežos; riebjas, jo jātaisa apmācības=jātiekas ar cilvēkiem, cilvēki nav apdāvināti un nepatīk kā suga.

June 5th, 2019

introverterība

Add to Memories Tell A Friend
man kānebūt sevi jāpiespiež satikt cilvēkus, spēja kontaktēties ir noslīdējusi nesalasāmos mīnusos.

satieku vairākreiz nedēļā biedrus suņu treniņos, bet tas nav tas, tas ir kautkas pilnīgi cits, lai arī taču sarunājamies, un, ja sacensības tad pat padaudz, bet hvz, cita pasaule vai arī visi suņinieki sprivetom

nekādus vēl cilvēkus es vispār neredzu, māte tomēr neskaitās vai veikala pārdevēja. reizi mēnesī ofisā parunāju biš par darbu, tas arī viss.

nupatās, pagalmā strādāju ar suni, nevienu neaiztieku, zinu, ka neviens mani neredz, jo šajā stundā gar sētu gandrīz neviens neiet, un pāri tai ar ne visi redz.

te pēkšņi atveras kaimiņa jumta logs, kurā NEKAD, nudien, nekad nav redzēts cilvēks, protams, mans alert dog saceļ haju, attiecīgi kaimiņš uznirst vēlreiz, lai izstāstītu man kautkādu joku par trenēšau, bet es esmu tādā šokā,ka tikai blenžu uz viņu un vispār nesaprotu,ko viņš saka.

vēlarvien jūtos kā idiote.

October 3rd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
pastāstiet,ko jūs labu esiet sabojājuši savos kūleņžāvētājos?

visu vīkendu to vien darīju kā mazgāju un žāvēju, tagad pārdzīvoju,ka nav vairs ko mazgāt, dikti feina tā uzparikte, bet, ir problēma - kā maniakāls birku izgriezējs esmu diezgan tankā, kurus apģērbus tur nedrīkst likt

saprotu,ka vilnu un visādas sporta drēbes. ko vēl?

September 13th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
na dņah, redzēju sapnī,ka esmu stāvoklī no Lemberga, par laimi, zemapziņa aiztaupīja bildi ar "kā",bija vien pats fakts,ka ir

vismaz trešo dienu kavējas mēnešreizes, sāku apsvērt teoriju par bezvainīgo ieņemšanu

citās ziņās,man ir temperatūra un salst kājas, uzvilku [info]shveps adītās pusgarās vilnas zeķes, nepārgāja,uzvilku pa virsu vēl otras, jo nevaru atrast savas neglītās ziemas zābakčības

June 25th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
vīrs staigā kā negaisa mākonis, zibeņus sperdams
skaidrs ir tikai tas,ka es noteikti pie kautkā esmu vainīga, ja ne es, tad toč mani suņi. vai kaķis. bet drīzāk jau es
noskaidroju,ka nevar atrast objektu x
lēnām, staigājot pakaļ, izvelku,ka ir meklēts mājā, šķūnī un katla telpā nevar būt

kad trešo reizi jautāju, VAI TIEŠĀM nevarētu būt "tur",paņemu atslēgas, aizeju, atrodu objektu x


saku ommm un iedomājos,ka tas ir smieklīgi.
pavisam noteikti,ka ir vīri,kam ir dranķīgākas rakstura iezīmes.
bet nu

June 4th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
manu daudzo talantu vidū jāatzīmē spēja pazaudēt kontaktus
no visām skolām un darbiem, kolektīviem un kur vēl ne,kā pēc burvja mājiena
es pat nerunāju par tiem,ar kuriem arī tad neesmu gribējusi biedroties,nē,es par tiem,ar kuriem kopā dažādos piedzīvojumos iets

ja par viņiem iedomājos,tas šķiet kā vispār citā grāmatā sarakstīts

a te pēkšņi manu mikroplanētu satricina "tev pienācis ziņojums" "pēdējā laikā tevi bieži atceros"

mamītmīļo,kālai no tā izbēg? man negribas aizvainot,bet nav taču iespējams nekā pieklājīgi pateikt "es par tevi nē, tāpat kā pat praktiski dajebkuru citu planētas iedzīvotāju, lūdzu lieciet man visi mieru"

kautko taisnoties stulbi, neatbildēt vispār - neērti.

kāpēc vispār ir jāraksta 10 gadus nesatiktam subjektam? vecums nāk virsū, sentiments?

es neesmu ļauna un iedomīga sterva, es tikai neesmu normāls cilvēks,par kuru saka,ka tas ir sociāls radījums.

man slikta dūša no šausmām palika.

April 26th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Gribētos kāddien dabūt skaidru atbildi, ko suņi necieš vairāk - brīvdienas, kuras rušinos pa dārzu vai brīžus, kad dziedu un dejoju. Man liekas, ka otrais.

March 9th, 2018

man tikko salūza sirds

Add to Memories Tell A Friend
jau bērnībā sapņoju,ka izaugšu liela un strādāšu par bākas sargu - jo kluss un mierīgs, UN - jo pašam savs tornis.

un es nupatās čehu pļavās atrodu,ka ir tornis,ja, sataisīts dzīvojams. ok,nav baigi smuks iekšā, bet saproti, TORNIS

UN viņš tieši tai vienā dienā ir aizņemc driznaks, nu!!!

December 28th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
kā tur bija tas pantiņš -ja gribi ar ragutiņām braukāties,tad kasturkastur

negribi,ka zobīšiem emalja plīst, saknes lien ārā un viscaur sāp, liec uz žokļspiešanu miegu nakckapīti

tas jau nekas,ka nevari aizmigt, jo sajūta a ļa ginekologs spoguli aizmirsis izņemt, tikai cituviet

November 21st, 2017

Add to Memories Tell A Friend
vakar taisot dārzeņ-lēc-rīs-kautko sajaucu burciņas un dārzeņu zaptes vietā piešķīlu bazilika-čili zapti

pūšu uguntiņu un priecājos,ka ofisā tik trokšņaini, jo vēderā pūķi kaujas nudien.

nevaru sagaidīt savu londõnu
man jau bail,ka būšu uz to sacerējusies tik ļoti,ka tas laimes lācis nenostrādās; manās iedomās tās 3 dienas vienai pašai samazinās naidu pret cilvēci un sapildīs baterijas un vienradzim pūce astes vietā izaugs

November 6th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
mašīnā klausos radio Klasika. Vakar vakarā mājupceļā slēdzos ārā un tur ļoti monotoni runāja, spaidīju radiouztvērēja pogas, jo,protams, nezinu,kā īsti dabūt citu kanālu, uztrāpīju uz radioskonto, viss lieliski, roxete, bon jovi, itd
a te pēkšņi - māsa u-pēē
klausos un domāju,ka man no saguruma halucinācijas sākušās vai, nu kas tas par murgu??
iegūglēju tagad, dons.
Powered by Sviesta Ciba