rūsganais sprakšķis

ja jūs zinātu, cik es jums daudz te cibā rakstu. domās.
līdz klaviatūrai nekādi netieku.

man bija bērna kopšanas atvaļinājums, esmu pārgurusi, taču darbiņā pamazām sāk atgriezties dzīvība un aprite un vajadzētu nedaudz iespringt un tiešām arī strādāt.

diemžēl es kā vienmēr nebiju kaut ko darēķinājusi un vienādojumā par kucēna socializāciju aizmirsu, ka man pašai arī ir jāsocializējas, tad nu esmu izsocializējusi un izrunājusi normu līdz rudenim, ja ne gada beigām. tā, ka fiziski nespēju pār lūpu pārspļaut daždien. bet nekas jau nepaliks labāk vēl ilgi, darba šķirne, my ass.

man šodien drūms noskaņojums (paskatījos spogulī - resna)
tad nu domāju drūmas domas.

kā piemēram - vai man vajag ežus dārzā vai nevajag? es nezinu, vai viņi tiešām ēd gliemežus un kaitīgos kukaiņus, bet ērces viņi toč izmētā.

ciktāl esmu atklājusi, ir 4 tranšejas, drasē viņi te štāpeļiem, viennakt bij až pieci gab, bet vai viņi te arī ēd? manuprāt, sliekas izrij strazdi, cauru dienu vazājās pa dārzu un velk no zemes laukā, zālājs no vienas vietas caurumos.

un putni arī pārnēsā ērču nimfas!

kā man būt?!

piecēlos 7:20, man tas ir tas pats, kas normāliem cilvēkiem 4os
3 stundas kapos fotografēju putnus, tad ar suņiem, kurus obvs nevar ņemt līdzi uz putnošanu, apgājām apkārt Čiekurkalnam
uztaisīju pusdienas, parušinājos pa dārzu, aizbraucu ar sīko krupi uz skrienamtreniņu, noskrējos

tagad iedzēru viskiju un esmu galīgā autā
brīvdienas, my ass

vakar biju Nīcgales ielas t/c Zaļais, jo tur ir suņu gaļas veikals

paliku vieglā ahujā, pardon my french

vispirms rimi kasiere 1)nesveicinājās 2) uzrunāja mani un turpināja runāt krieviski

tad aptiekā
/dāma izpeld no blakustelpas lēni un cienīgi kā kruīzu laineris/
Labdien, vai jums ir lorozīvs?
/atbildi noņurd nesaprotami/
"ko, lūdzu?"
"Nav"

Jautāju - kas varētu būt līdzīgs?
/piepeld pie plaukta/ nu, kautkādsnosaukums
Saku, nezinu tādu, kas tas ir?
/ar nicīgu skatienu pasniedz man iepakojumu/

wow. sen nebija kas tāds izbaudīts.

vakar iebakstīju cibā un ieraudzīju,ka iepriekšējais ieraksts pirms mēneša, ja neskaita vienu zemactiņas.

es TIK bieži diendienā padomāju,ka šito gan ierakstīšu, bet neierakstu. jo nekas jau man nenotiek, un ko tad es te par suņiem, puķēm vai putniem - kas pa lielam ir mana svētā trīsvienība, ārpus kā citu interešu diži nav.

darbs riebjas, bet piespiežos; riebjas, jo jātaisa apmācības=jātiekas ar cilvēkiem, cilvēki nav apdāvināti un nepatīk kā suga.

man kānebūt sevi jāpiespiež satikt cilvēkus, spēja kontaktēties ir noslīdējusi nesalasāmos mīnusos.

satieku vairākreiz nedēļā biedrus suņu treniņos, bet tas nav tas, tas ir kautkas pilnīgi cits, lai arī taču sarunājamies, un, ja sacensības tad pat padaudz, bet hvz, cita pasaule vai arī visi suņinieki sprivetom

nekādus vēl cilvēkus es vispār neredzu, māte tomēr neskaitās vai veikala pārdevēja. reizi mēnesī ofisā parunāju biš par darbu, tas arī viss.

nupatās, pagalmā strādāju ar suni, nevienu neaiztieku, zinu, ka neviens mani neredz, jo šajā stundā gar sētu gandrīz neviens neiet, un pāri tai ar ne visi redz.

te pēkšņi atveras kaimiņa jumta logs, kurā NEKAD, nudien, nekad nav redzēts cilvēks, protams, mans alert dog saceļ haju, attiecīgi kaimiņš uznirst vēlreiz, lai izstāstītu man kautkādu joku par trenēšau, bet es esmu tādā šokā,ka tikai blenžu uz viņu un vispār nesaprotu,ko viņš saka.

vēlarvien jūtos kā idiote.

pastāstiet,ko jūs labu esiet sabojājuši savos kūleņžāvētājos?

visu vīkendu to vien darīju kā mazgāju un žāvēju, tagad pārdzīvoju,ka nav vairs ko mazgāt, dikti feina tā uzparikte, bet, ir problēma - kā maniakāls birku izgriezējs esmu diezgan tankā, kurus apģērbus tur nedrīkst likt

saprotu,ka vilnu un visādas sporta drēbes. ko vēl?

na dņah, redzēju sapnī,ka esmu stāvoklī no Lemberga, par laimi, zemapziņa aiztaupīja bildi ar "kā",bija vien pats fakts,ka ir

vismaz trešo dienu kavējas mēnešreizes, sāku apsvērt teoriju par bezvainīgo ieņemšanu

citās ziņās,man ir temperatūra un salst kājas, uzvilku shveps adītās pusgarās vilnas zeķes, nepārgāja,uzvilku pa virsu vēl otras, jo nevaru atrast savas neglītās ziemas zābakčības

vīrs staigā kā negaisa mākonis, zibeņus sperdams
skaidrs ir tikai tas,ka es noteikti pie kautkā esmu vainīga, ja ne es, tad toč mani suņi. vai kaķis. bet drīzāk jau es
noskaidroju,ka nevar atrast objektu x
lēnām, staigājot pakaļ, izvelku,ka ir meklēts mājā, šķūnī un katla telpā nevar būt

kad trešo reizi jautāju, VAI TIEŠĀM nevarētu būt "tur",paņemu atslēgas, aizeju, atrodu objektu x


saku ommm un iedomājos,ka tas ir smieklīgi.
pavisam noteikti,ka ir vīri,kam ir dranķīgākas rakstura iezīmes.
bet nu

manu daudzo talantu vidū jāatzīmē spēja pazaudēt kontaktus
no visām skolām un darbiem, kolektīviem un kur vēl ne,kā pēc burvja mājiena
es pat nerunāju par tiem,ar kuriem arī tad neesmu gribējusi biedroties,nē,es par tiem,ar kuriem kopā dažādos piedzīvojumos iets

ja par viņiem iedomājos,tas šķiet kā vispār citā grāmatā sarakstīts

a te pēkšņi manu mikroplanētu satricina "tev pienācis ziņojums" "pēdējā laikā tevi bieži atceros"

mamītmīļo,kālai no tā izbēg? man negribas aizvainot,bet nav taču iespējams nekā pieklājīgi pateikt "es par tevi nē, tāpat kā pat praktiski dajebkuru citu planētas iedzīvotāju, lūdzu lieciet man visi mieru"

kautko taisnoties stulbi, neatbildēt vispār - neērti.

kāpēc vispār ir jāraksta 10 gadus nesatiktam subjektam? vecums nāk virsū, sentiments?

es neesmu ļauna un iedomīga sterva, es tikai neesmu normāls cilvēks,par kuru saka,ka tas ir sociāls radījums.

man slikta dūša no šausmām palika.

Gribētos kāddien dabūt skaidru atbildi, ko suņi necieš vairāk - brīvdienas, kuras rušinos pa dārzu vai brīžus, kad dziedu un dejoju. Man liekas, ka otrais.

jau bērnībā sapņoju,ka izaugšu liela un strādāšu par bākas sargu - jo kluss un mierīgs, UN - jo pašam savs tornis.

un es nupatās čehu pļavās atrodu,ka ir tornis,ja, sataisīts dzīvojams. ok,nav baigi smuks iekšā, bet saproti, TORNIS

UN viņš tieši tai vienā dienā ir aizņemc driznaks, nu!!!

kā tur bija tas pantiņš -ja gribi ar ragutiņām braukāties,tad kasturkastur

negribi,ka zobīšiem emalja plīst, saknes lien ārā un viscaur sāp, liec uz žokļspiešanu miegu nakckapīti

tas jau nekas,ka nevari aizmigt, jo sajūta a ļa ginekologs spoguli aizmirsis izņemt, tikai cituviet

vakar taisot dārzeņ-lēc-rīs-kautko sajaucu burciņas un dārzeņu zaptes vietā piešķīlu bazilika-čili zapti

pūšu uguntiņu un priecājos,ka ofisā tik trokšņaini, jo vēderā pūķi kaujas nudien.

nevaru sagaidīt savu londõnu
man jau bail,ka būšu uz to sacerējusies tik ļoti,ka tas laimes lācis nenostrādās; manās iedomās tās 3 dienas vienai pašai samazinās naidu pret cilvēci un sapildīs baterijas un vienradzim pūce astes vietā izaugs

mašīnā klausos radio Klasika. Vakar vakarā mājupceļā slēdzos ārā un tur ļoti monotoni runāja, spaidīju radiouztvērēja pogas, jo,protams, nezinu,kā īsti dabūt citu kanālu, uztrāpīju uz radioskonto, viss lieliski, roxete, bon jovi, itd
a te pēkšņi - māsa u-pēē
klausos un domāju,ka man no saguruma halucinācijas sākušās vai, nu kas tas par murgu??
iegūglēju tagad, dons.

tas,kurš nenāk viens
sensenos laikos mēdzu lepoties ar to,ka spēju 20 minūtēs no pamošanās iziet no mājas, tobiš, pielecu - duša -skapis -eju

šorīt pār mani nāca apskaidrība,ka izstiepies vai saraujies, ar smilgu vai bez, bez divām stundām nekur netieku. pa lielām šaibām,protams,vainojami lopi, kuri jābaro, jāstaidzina un ar vienu arī jāpastrādā kaut maķenīt, bet vēl arī iestājusies totāla nespēja apģērbties, jo jāsavieno paskats ar veloderastēšanu un slapjdranķi, iesēsties mašīnā bez šalles un cimdiem bija krietni vieglāk

nesaprotu,cikos jāceļas cilvēkiem,kam ir bērni.

oh, welll

A recent study now raises the possibility that sleep could be affected by the degree to which someone feels like their life is purposeful or meaningful. /.../ found that people who reported having a greater sense of purpose in life also reported getting better sleep – even when taking into consideration age, gender, race, and level of education.

šeit

īsti nava skaidrs,ko lai dara ar to savu cibu. par ko lai raksta. es pati esmu diezgan garlaicīga personība,kopš vairs nemetos randiņos un tamlīdzīgi, bet par vīru rakstīt kaukā nesmuki.

kopš vispārējajam dzīves apnikumam uzlikts psihiatra zīmogs- depresija, nu,ko tur daudz izpausties.

par teiātriem un tamlīdzīgi mūždien aizmirstu.

par darbu - varētu jau pačīkstēt,ka visi idioti, bet tas tāpat jau skaidrs,ko daudz runāt.

par suņiem - pavisam personiski.

lūk.iekšā ir, bet ārā nenāk...

nezinu,vai tie būtu tie paši nelaimigi serotonīni un dopamīni,ar saviem motivācijas un pārējiem trūkumiem, vai vēl kāda figņa, bet man viiispār nav spēka, no rītiem nevaru piespiest sevi piecelties, pat noguļot desmit stundas, nav sajūtas,ka atgriezusies enerģija; par dzīvesprieku,protams,nerunāsim

kādu ekstazī man palietot, dakter?

kamēr mēs kāpsim Skotijas kalnos, krievija taisīs savas baisās militārās mācības

tagad man būs jauna čupa ar šausmustāstiemko pie sevis domāt un baidīties un nevarēt aizmigt