rūsganais sprakšķis

ja jūs zinātu, cik es jums daudz te cibā rakstu. domās.
līdz klaviatūrai nekādi netieku.

man bija bērna kopšanas atvaļinājums, esmu pārgurusi, taču darbiņā pamazām sāk atgriezties dzīvība un aprite un vajadzētu nedaudz iespringt un tiešām arī strādāt.

diemžēl es kā vienmēr nebiju kaut ko darēķinājusi un vienādojumā par kucēna socializāciju aizmirsu, ka man pašai arī ir jāsocializējas, tad nu esmu izsocializējusi un izrunājusi normu līdz rudenim, ja ne gada beigām. tā, ka fiziski nespēju pār lūpu pārspļaut daždien. bet nekas jau nepaliks labāk vēl ilgi, darba šķirne, my ass.