Mana purgatorija
Recent Entries 
21st-Dec-2014 06:31 pm
tantuka iedāvinātais gaišais vīns izrādījās tik salds, ka pie visas savas alkohola mīlas nevarēju to dabūt iekša. Paņēmu ķiplokspiedi, piespiedu klāt kārtīgu deva ingvera. Sanāca viena no jocīgākajām lietām, ko jeb kad esmu dzērusi (neskaitot kokteili "vienmēr pilns" - šampānietis ar olu liķieri).
Es pat teiktu, tīri garšīgi.
19th-Dec-2014 03:12 pm - mans pirmais gada MAS
Вечной любви в самом деле не бывает. dzeru alu, ēdu pliku rupjmaizes riencientiņu (nopirku krievu veikalā) un klausos uz ausīm up. Pasaulei tik tiešām kaut kādas skrūvītes aizgājušas pa pieskari...un arī laikapstākļi tādi, ka salst ķepiņas. uz Latviju nelidošu, lidošu uz Tenerifi. man te viens tantuks, kurš ir tiešā nozīmē miljonārs, bija šodien savācis paciņu. jautājums viens:kā tikt vaļā no Stokholmas sindroma. Sestdien sēdējām ar Dž. vīru dārzā, pīpējām kāsīti un slinki vācām kopā bērnu izmētātās mantas. esmu pūce ne cīrulis, tāpēc no rītiem izmantoju visas iespējas, lai ilgāk pagulētu. mīļie, draugi, glābiet. skaistajā, romantiskajā viesnīcā, ar vannu uz balkona, kur skats aiziet perspektīva kalnos, nekas nesanāca, jo tur bija remonts. vakar pirmsgulētiešanas pastaigā pie miskastēm ieraudzīju brīnumskaistu eglīti.
16th-Dec-2014 12:53 pm
izlīdu caur adatas aci un dabūju prakses vietu hospiz.
Maza uzvara par visiem tiem, kas no augšas gudri dirsa, ka tur iebraucējus neņem. Labi, tas (vēl) nav īsts darbs, tā ir tikai prakses vieta, bet es vienalga To izdarīju.
10th-Dec-2014 12:14 pm
Te iet vaļā kārtējais Ziemassvētku tirdziņš, ar tingeļtangeļiem, ar brošu, māla figūriņu, cepuru, garo konfekšu un karstvīnu būcenīšiem. Un vēl tirgo kastaņus, protamska, kastaņus. Vakar vakarā nācu no darba un stūmos cauri pūlim. Sajutos kā mana maija silova no tramvaja, jo visi te rij un dzer (otrdienā!). Lai nebūtu tā, ka jānoskatās svētkos caur atslēgas spraudziņu, izlēmu sevi iepriecināt ar turziņu ceptu kastaņu. Lūdzu, četri kastaņi - 2 eiro! 4 kastani - divi eiro! Paldies, rijiet paši. Šorīt aizcilpoju līdz veikalam un uzšmorēju sev brokastis.  
1st-Dec-2014 07:35 pm
vakar pirmsgulētiešanas pastaigā pie miskastēm ieraudzīju brīnumskaistu eglīti.
Jā, mākslīgu, bet ar tik skaistiem rotājumiem! (bumbas kā ar roku apgleznotas, īsti porcelāna zvaniņi un pērļu krelles). Sākumā aizgāju garām, tad atskatījos un tad gāju pētīt. Tumsā īsti neko nevarēju saskatīt, paspīdināju ar mobīlo, pavirpināju pirkstos skujas, lai saprastu, vai īsta, tad padomāju, aij nu labi, var tak vienmēr izmest, ja nu kas, cēlu opā un nesu mājās. Eglīte neliela, bet smaga. Mājās izritināju no papīriem un atklāju, ka smagumu radīja vēl klāt esoši vadi, lampiņas un sadalītājs(?). Skaidrs, lampiņas nedeg, tāpēc izmesta. Nē, viss smuki deg un silda sirdi.
Prātā nāk tikai viens variants, kāds izlutināts bērns slikti uzvedies, tāpēc vecāki par sodu izmetuši svētku eglīti. Kā citādi, lai tāds brīnums svētku priekšvakarā nonāktu pie miskastēm?

Un vēl šodien ebay uzvarēju solīšanā un par 50 euro tiku pie Dell Latitude D430.

tagad jums skaidrs, kurš visu gadu labi uzvedies?
10th-Nov-2014 02:14 pm
kāpēc velk pastiprināti uz alkoholu.
šodien bija jābūt brīvdienai, bet vakar piezvanīja priekšniecība, vai nevaru ārpus kārtā pieņemt jaunu pacientu, jo es tak visa tāda gudra un jau gandrīz ar izglītību. Tie sukas domā, ka es nesaprotu. Labi, lai viņiem tiek. Vel 9 mēneši un tad visus pasūtīšu uz trīs burtiem kubā.
Aizbraucu, bet tur priekšā mīkstās rotaļlietas sajaukumā ar pusčurātiem palagiem un plazmas TV pusotrā metrā pa diagonāli. Un tad ir Māte. Blonda histēriķe, kura kliedz, ka nākošreiz, ja es nokavēšu (nokavēju 6 min. jo nevarēju atrast kur noparkoties), tad maksāšu par taxi. Atvainojos. Prasu, vai lejā gaida taxis, mums viss jādara ātri? Nē, neviens negaidot, bet mana kavēšana pāradot attieksmi. Necieņu parādot.
Ejam iepazīties ar pašu pacientu. Zēns..nu labi, vīrietis, dzimis 1982 gadā. Ratiņkrēslā. Kad bija deviņpadsmit, pārnācis no rīta pēc tusiņa un pakritis, mamma jau darbā. Nogulējis visu dienu. Kad beidzot pārradās mamma, viņš jau bijis galīgi auksts. Galvā plīsis trombs. Viņa viņu kopusi, kopusi, kopusi un vēlreiz kopusi, līdz viņš tagad sēž ratiņkrēslā, tecina siekalu un spēj ar kreisās rokas rādītājpirkstu spiest pa datora taustiņiem. Runāt nespēj, galva kratās, bet visu saprot. Tā viņi tur divatā mocās. Viņa viņu staipījusi līdz izkustējušies muguras skriemeļi un galvā drusku tā kā aizgājis ciet (es pat teiktu, ka ne drusku, bet diezgan klīniski).
Mūsu firmas uzdevums no rīta viņu gultā apmazgāt, apģērbt un iesēdināt ratiņkrēslā. Vakarā viss tas pats, tik apgrieztā kārtībā. Darīju rīta darbu un paralēli mīzu biksēs, jo sapratu, ka es tos 90 kg un metr astoņdesmit četri neizkustināšu. Māte uz mani bļauj, puika/vīrietis ar savu vienīgo darbojošos locekli - kreisās rokas rādītājpirkstu mierinoši glauda manu elkoni.
Viņš rakstot grāmatu par savu slimību. Jā, viss tas atgādina filmu par tauriņu un skafandru.

Ja nākamreiz nekliegs un būs ciešamā garstāvoklī, palūgšu atļauju nobildēt.
10th-Nov-2014 12:05 pm
kopš esmu atmetusi nedzeršanu, atkal guļu saldi un mostos atpūtusies.
Ja eju gulēt skaidrā, tad ilgi grozos un nevaru aizmigt. Līdz trijiem naktī risinu Globālās Problēmas, ap četriem beidzot, ar sirdsklauvēm, aizmiegu, bet īsi pēc pieciem jau jāmostas.

Pēc divām nedēļām atsākas skola. Varēšu atkal vadīt savas dienas bezjēdzīgā nedzeršanā un eksistenciālās mokās par Būtisko un nenovēršamo.
7th-Nov-2014 09:36 pm
par karmu un šarmu.

pirms trim mēnešiem tikām pie "jauna" tantuka. Sieviete ap gadiem 50, labu jūtu vadīta, savāca uz mājam savu 91 gadus veco tanti (tēva māsa). Pirmās dienas pati kopa, tad atrada mūsu firmu. Vadība vienojās par sniedzamajiem pakalpojumiem un es biju pirmā, kas brauca tos īstenot dzīvē.
Tantuks sapucēts, ļoti labi apkopts, ar sakrēmotu rozā dibenu, un iedresēts čurāt uz tualetes krēsla ne pamperos. Man tiek nodota komanda izcelt viņu no ratiņkrēsla, ielikt gultā, noģērbt apakšdaļu, uzsēdināt uz tualetes krēsla, tad atkal iecelt gultā, apmazgāt, apģērbt un iecelt atpakaļ ratiņkrēslā. Es saku, pag, pag, mums ir vienošanās par diviem transfēriem. Nu un ko viņai tagad darīt?! Kāpēc es esmu tik nelaipna?
O.k., noriju, sāku visu darīt, un tad atskan:kā jūs viņu ņemat?! Tā nedrīkst celt! Tā viņai sāp. Jāceļ šādi (rāda kā ceļ bērnus opā). Saku, piedodiet, bet ja es tā celšu, tad mana mugura būs kaput. Es esot tik problemātiska. Viņa tā ceļot, bet es redz nevarot. Noklusēju, ka viņai ir vismaz kilogrami 85, bet man pat nav 60.
Viss beidzās ar to, ka viņa piezvanīja uz biroju un pieprasīja, lai mani nekad vairs tur nesūtot, jo es esot asa, nepieklājīga un kā zilonis trauku veikalā. Gods kam gods, priekšniece mani aizstāvēja un paskaidroja, ka katra celšana mēnesī maksā papildus 20 euro un vispār, mums ir tieši tik darbinieku cik ir, un jums nāksies aukstu enetelektu paciest arī turpmāk, ja vien viņa patiešām nenodara jūtu tantei redzamus miesas bojājumus.
Un tad mēs dzīvojam uz tādas kā mazas kara takas. Es braucu uz turieni sakodusi zobus, bet viņa stāvēja aiz muguras visu vēroja un kritizēja. Un tad lēnām sāka pieklust, tad pārstāja kontrolēt, tad nāca palīgā cilāt. Un līdz šodien, kad cēlām kopā gultā, viņa pēkšņi saka raudāt un staipīt rokas, ka vairs nevarot, viss ļoti sāpot. Katra dzīsla, katra locītava. Naktīs viss tirpstot, nevarot gulēt, dzerot pretsāpju un miega tabletes. Apbrīnojot kā es varot tādu darbu darīt katru dienu un ne ar vienu vien pacientu. Ar dibenu jūtu, ka šis ir tas brīdis, kad man viņa jāpamierina, jāpaglauda vai pat jāapķer, bet es nevaru. Man viņas nav žēl.
31st-Oct-2014 03:48 pm
mīļie frendlistes zēni (un cipargalvu meitenes), cik liela iespēja piecus (sešus?) gadus vecu portatīvo padarīt drusku ātrāku un ne tik ļoti uz nerviem krītošu? Izdarīt tam pārinstalēšanu, vai kā jūs tur to saucat?
Un cik tas maksā?
27th-Oct-2014 09:23 pm
Vakar atgriežoties no Beģijas gadījās nokļūt Ķelnes stacijā, kad notika šitas http://m.tvnet.lv/article/532640
Tādas dzīvnieciskas bailes piedzīvoju pirmo reizi mūžā. Lūdzu Dievu, lai spēju vāciski ko atbildēt bez akcenta, ja piesienas kāds no tiem piedzērušiem ne cilvēkiem (jā tieši tā viņi izskatījās).
Lai arī policija bija izveidojusi koridoru pa kuru aizvadīja atbraukošos, tas nekādu drošības sajūtu neradīja, jo koridors beidzās un tu nokļūsti pūlī, kur jau no pašas policijas rokām visi tiek mētāti pa labi un kreisi. Un tā kā man vajadzēja gaidīt pārsēšanos, tad viss ko spēju-piespiest sevi neapčurāties no bailēm.
This page was loaded Dec 22nd 2014, 4:14 pm GMT.