Mana purgatorija
Recent Entries 
27th-Jul-2014 09:23 pm
biju pie Dž. dārzā norakt Savus Kartupeļus. Pavasarī viņas vīrs man iedalīja divus kvadrātmetrus, kur drīkstu izpausties (mums ar viņu parasti strīdi par politiku, kur es saku, brauc atpakaļ uz savu krieviju, krievs tu tāds, bet viņš man da ja vašu Latviju odnim tankam zadavļu.) Tad nu lūk, iedalīja viņš man divus kvadrātmetrus, kur esot mana Latvija un kur varu vozņikatj.
Pirmo reizi dzīvē, bez spaidiem un pēc pašas gribas stādīju kartupeļus. Pirms tam to biju darījusi tikai bērnībā un mokās. Iestādīju 12 kartupeļus..šodien izraku tieši 22. Ieskaitot tādus, kas bija Eberharda oliņu izmērā.
27th-Jul-2014 11:30 am
esmu nodzeesusi jau piekto komentaaru. Loti terapeetiski.
25th-Jul-2014 01:44 pm
biju izstādē. Darbu autori Hospiz pacienti. Hospiz ir miršanas māja, kurā (maksimums 28 dienas) dzīvo cilvēki, par kuriem skaidrs, viss, tur vairs nav nekādu cerību. Atlikušas pēdējas dienas.
Labi, par bērnu zīmējumiem nerunāšu (bēdīga saulīte, gulta ar žņaudzošam rokām), bet vot bilžu sērija, kur divas meitenes, ar diagnozi vēzis, sev sarīkojušas atvadu ballīti..Jēzu, Jēzu, kāpēc tu tā dari. Viņas palātā no diagnozēm izgriezušas sniegpārsliņas, no receptēm satinušas viltus cigaretes un uz vēnā laižamajām zālēm salīmējušas "alus". Visādās pozās pa gultu, tēlojot, ka piedzērušas un vemj. Abas plikām galvām un iekritušam acīm.
Apakša bija paraksts, ka viena mirusi 25 maijā, otra 4 jūnijā.
22nd-Jul-2014 11:13 pm
Joprojām par Ukrainu. Krievu eksperts par boingu. Ir cerība. Zombisms ne projdjot. no 3:40
21st-Jul-2014 08:10 pm
.
20th-Jul-2014 08:53 pm
šodien mani mazie vjetnamēzēni rīkoja parkā grillpārtiju. Uzaicināja arī mani. Braucu ar pārliecību, ka tur būs vēl kāds, kurš nav maziņš un melns. Ierodos, un ko es redzu - teju 20 rūķauguma cilvēku un es kā ēfeļtornis. Bet vispār ļoti mīļa sajūta, ka viņi mani redz un grib kā savējo.
Lielākā daļa bija no citām Vācijas pilsētām, bet pēc 5 min mēs jau bijām labākie draugi. Zēni ļoti galanti nesa klāt ēdienu,un tikko kā izdzēru vienu alus pudeli tā tūlīt pat rokā tika iesprausta cita. Vēlāk bija rotaļas. Viņi pusstundu dalījās komandās, kaut ko tur savā valodā bļāva un strīdējās, ka neizturēju un teicu, laikam nespēlēšu, jo noteikumus nesapratīšu, ja reiz viņi savā starpa tik ilgi nevar vienoties. Ziniet kas tā beigās par spēli izrādījās? Kur divi skrien starp sevi iespieduši balonu..:)
17th-Jul-2014 10:40 pm
man kursā ir vjetnamēzīte Tinh, kura nekad, nekad neslimo, nekad nekavē lekcijas un mācas tikai uz 1. Sūta uz Vjetnamu paralizētam tēvam naudu, ceļas 5 no rīta, lai nodarbotos ar tai dži un neskuj kājas, jo pēc tam ataugšot vēl vairāk. Viņa visu gadu krāja naudu lidmašīnas biļetei (tieši nezinu, bet kaut kur ap 1000 euro) un tagad tā malāzijas lidmašīna un viņa man zvana un raud, jo arī viņai būs jālido pāri Ukrainai.
Un tikai caur tādiem cilvēkiem es patiesi saprotu un izjūtu, kas notiek pasaulē.
17th-Jul-2014 07:18 pm
atrakstīja ukrainas pielūdzējs, tas, kuru pašā Maidana sākumā sašāva krūtīs. Ka cerams beidzot Eiropa pakustinās savu jēlo locekli krievijas virzienā, jo bojā gājuši "jūsējie, nevis kaut kādi ukrainas aborigēni".
Bet rakstīt gribēju par ko citu. Šodien bija pēdējais eksāmens ekspertu standartos, kad tiek dots piemērs un tev tas pēc visiem standartiem, preambulām un noteikumiem jāizanalizē un jāpieņem pareizais lēmums.
Piemērā tantuks pansionāta, kurš sēž ratiņkrēslā un cauru dienu vizinās pa gaiteņiem, visu laiku atkārtojot vienus un tos pašus jokus. No dienas dienā. Tantukam demenc. Personāls norūpējies.
Un tur sākas diskusijas par to, ka jāaprunājas ar ārstu, par citu medikamentu (nomierinošu) izrakstīšanu, esot jānomaina istaba, jo viņai esoša nepatīk, tāpēc tur pavada maz laika. Es sēžu un hujeju, jo saprotu, ka vienīgā nesaprotu problēmu. Cilvēkam jautri, viņš vizinās (nevis sēž istabā un truli skatās viena punktā) un cenšas uzjautrināt citus, bet mēs viņu spundēsim jauna istaba un ar zālītēm, ar zālītēm.
Paliku pie sava.
11th-Jul-2014 04:33 pm
sēžu mierīgi dzīvoklī, tēloju, ka mācos, kad caur atvērto logu mani pēkšņi sasniedz tik pazīstamas skaņas..Zwei kleine Italiener, die träumen von Napoli, von Tina und Marina...Piegāju pie loga, bet tur vesels ansamblis uz soliņa. Pagaidām spēlē tikai akordeonists, 
pārējie dzied un skaņo instrumentus..
Dievs, izdari tā, lai kaimiņi sāk urbt!!!
8th-Jul-2014 10:26 pm
pirmo reizi mūžā izlēmu paskatīties futbolu..
tas tā normāli, kas tur darās?:)

UPD: tikko izlasīju par to melno māgu, kurš vāciešiem kājas sasējis.
UPD2: nojausma, ka pēc apmēram 9 mēnešiem Vācijā būs demogrāfiskais sprādziens. Varbūt man arī pēc spēles iziet pēc kāda Herr Edorfīn Testosteron un atvilkt uz midziņu.
This page was loaded Jul 28th 2014, 9:16 am GMT.