Mana purgatorija
Recent Entries 
10th-Nov-2014 02:14 pm
kāpēc velk pastiprināti uz alkoholu.
šodien bija jābūt brīvdienai, bet vakar piezvanīja priekšniecība, vai nevaru ārpus kārtā pieņemt jaunu pacientu, jo es tak visa tāda gudra un jau gandrīz ar izglītību. Tie sukas domā, ka es nesaprotu. Labi, lai viņiem tiek. Vel 9 mēneši un tad visus pasūtīšu uz trīs burtiem kubā.
Aizbraucu, bet tur priekšā mīkstās rotaļlietas sajaukumā ar pusčurātiem palagiem un plazmas TV pusotrā metrā pa diagonāli. Un tad ir Māte. Blonda histēriķe, kura kliedz, ka nākošreiz, ja es nokavēšu (nokavēju 6 min. jo nevarēju atrast kur noparkoties), tad maksāšu par taxi. Atvainojos. Prasu, vai lejā gaida taxis, mums viss jādara ātri? Nē, neviens negaidot, bet mana kavēšana pāradot attieksmi. Necieņu parādot.
Ejam iepazīties ar pašu pacientu. Zēns..nu labi, vīrietis, dzimis 1982 gadā. Ratiņkrēslā. Kad bija deviņpadsmit, pārnācis no rīta pēc tusiņa un pakritis, mamma jau darbā. Nogulējis visu dienu. Kad beidzot pārradās mamma, viņš jau bijis galīgi auksts. Galvā plīsis trombs. Viņa viņu kopusi, kopusi, kopusi un vēlreiz kopusi, līdz viņš tagad sēž ratiņkrēslā, tecina siekalu un spēj ar kreisās rokas rādītājpirkstu spiest pa datora taustiņiem. Runāt nespēj, galva kratās, bet visu saprot. Tā viņi tur divatā mocās. Viņa viņu staipījusi līdz izkustējušies muguras skriemeļi un galvā drusku tā kā aizgājis ciet (es pat teiktu, ka ne drusku, bet diezgan klīniski).
Mūsu firmas uzdevums no rīta viņu gultā apmazgāt, apģērbt un iesēdināt ratiņkrēslā. Vakarā viss tas pats, tik apgrieztā kārtībā. Darīju rīta darbu un paralēli mīzu biksēs, jo sapratu, ka es tos 90 kg un metr astoņdesmit četri neizkustināšu. Māte uz mani bļauj, puika/vīrietis ar savu vienīgo darbojošos locekli - kreisās rokas rādītājpirkstu mierinoši glauda manu elkoni.
Viņš rakstot grāmatu par savu slimību. Jā, viss tas atgādina filmu par tauriņu un skafandru.

Ja nākamreiz nekliegs un būs ciešamā garstāvoklī, palūgšu atļauju nobildēt.
10th-Nov-2014 12:05 pm
kopš esmu atmetusi nedzeršanu, atkal guļu saldi un mostos atpūtusies.
Ja eju gulēt skaidrā, tad ilgi grozos un nevaru aizmigt. Līdz trijiem naktī risinu Globālās Problēmas, ap četriem beidzot, ar sirdsklauvēm, aizmiegu, bet īsi pēc pieciem jau jāmostas.

Pēc divām nedēļām atsākas skola. Varēšu atkal vadīt savas dienas bezjēdzīgā nedzeršanā un eksistenciālās mokās par Būtisko un nenovēršamo.
7th-Nov-2014 09:36 pm
par karmu un šarmu.

pirms trim mēnešiem tikām pie "jauna" tantuka. Sieviete ap gadiem 50, labu jūtu vadīta, savāca uz mājam savu 91 gadus veco tanti (tēva māsa). Pirmās dienas pati kopa, tad atrada mūsu firmu. Vadība vienojās par sniedzamajiem pakalpojumiem un es biju pirmā, kas brauca tos īstenot dzīvē.
Tantuks sapucēts, ļoti labi apkopts, ar sakrēmotu rozā dibenu, un iedresēts čurāt uz tualetes krēsla ne pamperos. Man tiek nodota komanda izcelt viņu no ratiņkrēsla, ielikt gultā, noģērbt apakšdaļu, uzsēdināt uz tualetes krēsla, tad atkal iecelt gultā, apmazgāt, apģērbt un iecelt atpakaļ ratiņkrēslā. Es saku, pag, pag, mums ir vienošanās par diviem transfēriem. Nu un ko viņai tagad darīt?! Kāpēc es esmu tik nelaipna?
O.k., noriju, sāku visu darīt, un tad atskan:kā jūs viņu ņemat?! Tā nedrīkst celt! Tā viņai sāp. Jāceļ šādi (rāda kā ceļ bērnus opā). Saku, piedodiet, bet ja es tā celšu, tad mana mugura būs kaput. Es esot tik problemātiska. Viņa tā ceļot, bet es redz nevarot. Noklusēju, ka viņai ir vismaz kilogrami 85, bet man pat nav 60.
Viss beidzās ar to, ka viņa piezvanīja uz biroju un pieprasīja, lai mani nekad vairs tur nesūtot, jo es esot asa, nepieklājīga un kā zilonis trauku veikalā. Gods kam gods, priekšniece mani aizstāvēja un paskaidroja, ka katra celšana mēnesī maksā papildus 20 euro un vispār, mums ir tieši tik darbinieku cik ir, un jums nāksies aukstu enetelektu paciest arī turpmāk, ja vien viņa patiešām nenodara jūtu tantei redzamus miesas bojājumus.
Un tad mēs dzīvojam uz tādas kā mazas kara takas. Es braucu uz turieni sakodusi zobus, bet viņa stāvēja aiz muguras visu vēroja un kritizēja. Un tad lēnām sāka pieklust, tad pārstāja kontrolēt, tad nāca palīgā cilāt. Un līdz šodien, kad cēlām kopā gultā, viņa pēkšņi saka raudāt un staipīt rokas, ka vairs nevarot, viss ļoti sāpot. Katra dzīsla, katra locītava. Naktīs viss tirpstot, nevarot gulēt, dzerot pretsāpju un miega tabletes. Apbrīnojot kā es varot tādu darbu darīt katru dienu un ne ar vienu vien pacientu. Ar dibenu jūtu, ka šis ir tas brīdis, kad man viņa jāpamierina, jāpaglauda vai pat jāapķer, bet es nevaru. Man viņas nav žēl.
31st-Oct-2014 03:48 pm
mīļie frendlistes zēni (un cipargalvu meitenes), cik liela iespēja piecus (sešus?) gadus vecu portatīvo padarīt drusku ātrāku un ne tik ļoti uz nerviem krītošu? Izdarīt tam pārinstalēšanu, vai kā jūs tur to saucat?
Un cik tas maksā?
27th-Oct-2014 09:23 pm
Vakar atgriežoties no Beģijas gadījās nokļūt Ķelnes stacijā, kad notika šitas http://m.tvnet.lv/article/532640
Tādas dzīvnieciskas bailes piedzīvoju pirmo reizi mūžā. Lūdzu Dievu, lai spēju vāciski ko atbildēt bez akcenta, ja piesienas kāds no tiem piedzērušiem ne cilvēkiem (jā tieši tā viņi izskatījās).
Lai arī policija bija izveidojusi koridoru pa kuru aizvadīja atbraukošos, tas nekādu drošības sajūtu neradīja, jo koridors beidzās un tu nokļūsti pūlī, kur jau no pašas policijas rokām visi tiek mētāti pa labi un kreisi. Un tā kā man vajadzēja gaidīt pārsēšanos, tad viss ko spēju-piespiest sevi neapčurāties no bailēm.
14th-Oct-2014 06:59 pm
drusku jau tā kā aknās sēž tā paliatīvā aprūpe. Jau kuro nedēļu pa kārtai mēs to skolā maļam un maļam.
šodien atkal "dvēseliskās" lietas. Iedeva vārdu abschied un uz katru burtu jāizdomā kaut kas sirdi plosošs. Visi tur Empathie, Ethik, Hoffnung, Seele, Akzeptanz, da sein, Demut, Isolierung..Pie burta B mana kaimiņiene, kurai laikam viss sēž tur pat kur man, zem deguna norūc "bay - bay".
7th-Oct-2014 09:55 pm
mīļie, draugi, glābiet.
Prezentācijai nepieciešamas bildes ar tipiskiem kapu svētkiem. Vēlams tādas, kurās redzama ģimene daudzās paaudzēs, svecītes, uz segas vai mašīnas kapota pīrādziņi un t.t.
Izmeklējos googlē, bet tur viss stīvi. Man vajag no dzīves.
Vispār būtu ideāli, lai jūs man pasviestu idejas, ko var uzrakstīt par tēmu "vispārējs ieskats mūsdienu Latvijas miršanas kultūrā":). Un bildes, bildes, lūdzu, lai varu visu to sabāzt powerpointā un pati mazāk runāt.

P.S. oficiāli tas skan tā Stellen Sie Sterbekultur in Lettland in einem allgemeinen Überblick vor. Wie wird in der heutigen Gesellschaft mit Tod und Sterben umgegangen?
30th-Sep-2014 05:57 pm
jūs zinājāt, ka vjetnamiešiem nacionālā valūta ir tāda papīra naudiņa, ko nevar saplēst, var mazgāt ūdenī un tur ir iestrādāti divi caurspīdīgi lodziņi?
Nezinājāt?
Da ko jūs vispār zināt..
8th-Sep-2014 08:45 pm
Ko juus domaatu par cilveeku, kursh labi sageerbies seezh tramvaja pieturaa, pats ar sevi sarunaajaas, tadizvelk no iepirkuma maisinja kakja konservu (viskas) un saak to eest?
Es saprotu, pilnmeeness un taa, bet man taa kaa drusku neomuliigi. Tramvajs peec 10 min, teeloju, ka neko neredzu, jo viskautkas svariigs jaaraksta telefonaa. Ja riit atrod mani sagrieztu gabalos un puseestu, ziniet kursh bija maniaks.
Ak mans dievs, vins tikko man pajautaaja peec cik ilga laika buus tramvajs. Veel laiks vienam kakju konservam, vai manis sadaliishanai.
This page was loaded Nov 24th 2014, 3:16 am GMT.