Mana purgatorija
Recent Entries 
14th-Oct-2014 06:59 pm
drusku jau tā kā aknās sēž tā paliatīvā aprūpe. Jau kuro nedēļu pa kārtai mēs to skolā maļam un maļam.
šodien atkal "dvēseliskās" lietas. Iedeva vārdu abschied un uz katru burtu jāizdomā kaut kas sirdi plosošs. Visi tur Empathie, Ethik, Hoffnung, Seele, Akzeptanz, da sein, Demut, Isolierung..Pie burta B mana kaimiņiene, kurai laikam viss sēž tur pat kur man, zem deguna norūc "bay - bay".
7th-Oct-2014 09:55 pm
mīļie, draugi, glābiet.
Prezentācijai nepieciešamas bildes ar tipiskiem kapu svētkiem. Vēlams tādas, kurās redzama ģimene daudzās paaudzēs, svecītes, uz segas vai mašīnas kapota pīrādziņi un t.t.
Izmeklējos googlē, bet tur viss stīvi. Man vajag no dzīves.
Vispār būtu ideāli, lai jūs man pasviestu idejas, ko var uzrakstīt par tēmu "vispārējs ieskats mūsdienu Latvijas miršanas kultūrā":). Un bildes, bildes, lūdzu, lai varu visu to sabāzt powerpointā un pati mazāk runāt.

P.S. oficiāli tas skan tā Stellen Sie Sterbekultur in Lettland in einem allgemeinen Überblick vor. Wie wird in der heutigen Gesellschaft mit Tod und Sterben umgegangen?
30th-Sep-2014 05:57 pm
jūs zinājāt, ka vjetnamiešiem nacionālā valūta ir tāda papīra naudiņa, ko nevar saplēst, var mazgāt ūdenī un tur ir iestrādāti divi caurspīdīgi lodziņi?
Nezinājāt?
Da ko jūs vispār zināt..
8th-Sep-2014 08:45 pm
Ko juus domaatu par cilveeku, kursh labi sageerbies seezh tramvaja pieturaa, pats ar sevi sarunaajaas, tadizvelk no iepirkuma maisinja kakja konservu (viskas) un saak to eest?
Es saprotu, pilnmeeness un taa, bet man taa kaa drusku neomuliigi. Tramvajs peec 10 min, teeloju, ka neko neredzu, jo viskautkas svariigs jaaraksta telefonaa. Ja riit atrod mani sagrieztu gabalos un puseestu, ziniet kursh bija maniaks.
Ak mans dievs, vins tikko man pajautaaja peec cik ilga laika buus tramvajs. Veel laiks vienam kakju konservam, vai manis sadaliishanai.
3rd-Sep-2014 02:53 pm
atkal jau par Ukrainu.
Šodien birojā satiku čečenieti, sievu vienai no manām kolēģēm. Jā, te nav drukas kļūda. Abas iepazinās internetā un pagājušogad Spānijā apprecējās.
Mums bija laiks un mēs aprunājamies. Vispār ar viņu kaut kā strjoman runāt, jo pie visas manas mierīgās attieksmes pret citādākiem, ar viņu ir citādāk. Viņa nēsā vīriešu kurpes, uzvalka bikses, kurās ievērta josta ar milzīgu sprādzi un melnus tkreklus. Satiekoties pastiepj roku sveicienam un runā tādā kā aizbildnieciskā tonī, nu, aukst entelektiņ, nabadziņ, kā tad tev iet, ēdusi esi, dzīvot ir par ko. Un tas pie tā, ka ir vismaz gadus 7 par mani jaunāka.
Tātad par Ukrainu. Viņa man jauta, ko es par to domāju. Saku, ka putins ir psihiski slims pimpis. Bet viņa atbild, ka pie visa vainīga Amerika un Eiropa. Sakumā domāju, ka tas joks. Kā cilvēks, kurš piedzīvojis kara šausmas, kurš piedzīvojis, ka viņa valstī iebrūk krievu karaspēks, var ko tādu pateikt?! Es, protamska paliku klusa, klusa un neko vairs neteicu. Vēl viņa pateica, ka Merkelei vajagot domāt uz priekšu un pievienoties putinam nevis laizīt pakaļu Amerikai.

Un vēl, šorīt mašīnā klausījos vietējo "Latvijas Radio", tur bija telefonintervija ar sievieti no Sanktpēterburgas, kura aizstāv Ukrainas karā bojā gājušo karavīru tuvinieku tiesības. Stāstīja, ka nepārtraukti zvanot, prasot kādu informāciju, jo neesot no karavīriem nekādu ziņu kopš augusta vidus. Pašā sākumā esot bijuši aprauti zvani, kur ka pantiņš nolasīts - esmu mācību nometnē/atvaļinājuma, neuztraucieties, nemeklējiet. Dažām mātēm/sievām atsūtīti zārki, kur pavaddokumentos par miršanas vietu viss aizkrāsots ciet.
Lūk, šī sieviete stāstīja, ka esot bijusi saruna ar oficieri, kurš 1991 gadā piedalījies Baltijas "nemieru" likvidēšanā. Viņš sacījis, ka mums nav bail karot, mums nav bail šaut uz cilvēkiem, mums nav bail, ja šauj uz mums. Mēs esam tam apmācīti un sagatavoti. Bet brīžos, kad mierīgie iedzīvotāji pienāk un stobrā iesprauž puķi, vai bērns sniedz balonu sirds formā, sākoties panika un bailes, jo nav rīcības plāna.
Sieviete teica, ka tas ir vienīgais veids kā uzvarēt krieviju, ar spēku to nevarot.
Tā īsti nesapratu, ko viņa ar to domāja, bet intervija bija interesanta.
2nd-Sep-2014 07:43 pm
esmu pūce ne cīrulis, tāpēc no rītiem izmantoju visas iespējas, lai ilgāk pagulētu. Vakarā sasmērēju maizītes un nākama rīta tās noloku tramvajā, braucot uz darbu. Kafiju ari dzeru pa ceļam. Man ir brendota termokrūze. Viss bija labi līdz apmēram pirms diviem mēnešiem ar mani vienā laikā sāka braukt maija silova vīrieša paskatā. Viņam vienmēr ir super stilīgas drēbes un ideāla ar matu laku sapūsta frizūra, tā itkā nebūtu seši no rīta, bet pats uz operu ejamais laiks. Vēl viņš somu nes uz elkonī saliektas rokas. Kad pirmo reizi satikāmies, es sēdēju pieturā un ēdu savu pirmo maizīti, bet viņš nogāja garām ar smaržu šleifi un paskatījās uz mani tā, ka es visu sapratu "ak, kungs, kāds līmenis! sēž un rij bulkas!". Pat brendotā krūzīte neko neglāba. Man gan nav skaidrs, kur tāds Princis var strādāt, ja jābrauc 5:45 uz darbu. Varbūt administrators frizētavā vai solārijā.
Mūsu pietura trešā no galapunkta, tāpēc tramvajs vienmēr gandrīz tukšs. Viņš parasti sēž pēdējā vagona pašā aizmugurē, bet es apsēžos pirmā vagona pēdējā krēslā. Tad mēs tā braucam min 20 un es jūtu kā manu muguru dedzina tas "sēž un rij savas bulkas".
Šorīt pamodos pirms modinātāja, nezkapēc ļoti labā noskaņojumā. Domāju, jaukiņi, beidzot ir laiks mierīgi pabrokastot mājās, palasīt ziņas. Bet tad man radās velnišķīgs plāns. Izgāju no mājām 10 min ātrāk, aizskrēju vienu pieturu pirms mūsu un apsēdos Prinča Vietā. Protams, Viktoria mirklis bija ļoti patīkams un maizītes garšoja daudz labāk, bet tagad saprotu, ka ir pieteikts karš un turpmāk katru rītu nāksies celties agrāk, lai skrietu vienu pieturu pirms.

https://www.youtube.com/watch?v=9FCIjSLdXYI
26th-Aug-2014 08:58 pm - sen nekas par politiku nav rakstīts
.
21st-Aug-2014 12:57 pm
вторая половинка есть у мозга, жопы и таблетки, а я изначально целая!
/Фаина Раневская/
20th-Aug-2014 01:28 pm - īsumā par mani
This page was loaded Oct 20th 2014, 11:07 am GMT.