![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Aatvainojos, biedri un draugi, ka biju iekritusi bedrē, bet tas nebija kovida dēļ.
Kovids sāka atkāpties pēc kādas 5.dienas, lija iesnas, nebija spēka, bet kakls vairs tā nesāpēja. Valdība paziņoja, ka atceļ vakcinētajiem-inficētajiem sertifikātus uz 2 ned un es uzdūros frāzei, ka vakcinētajiem-inficētajiem jāizvairās no sabiedriskām vietām un kontakta no cilvēkiem, nevis jākarantinējas, tā nu es atļāvu sev braukt uz mežu, kas gan augustā Latvijā nav gluži izvairīšanās no sabiedriskām vietām.
Pagājušo svētdien grābu dārzā kubikmetrus ar aizpuvušām kaukāzenēm, kad ārā iznāca kaķis un bija skaidri redzams, ka ir slikti. grīļodamies aizgāja līdz dārza vidum un pakakāja zālājā (kaķi tā nedara), es pacēlu rokās un viņš man pār plecu izvēmās, noliku zemē un viņš vnk nogūlās uz sāniem.
man sākās histērija, tad nu sēdēju uz zemes ar kaķi rokās un raudāju un tiešām likās, ka mirst nost, piekļāvies man pie pleca.tā vairākas stundas dīvaini guļot uz zemes vai klēpī, kaķis tomēr nolēma nemirt un visu nedēļu ir bijis spirgts kā gurķītis, ko nevar teikt par mani, es reāli guļu līdz pēcpusdienai, ja vien nav kāda sapulce.
tāda čerņa, ka nav ne mazākās jēgas izkāpt no gultas.
šodien tomēr piecēlos agrāk, jo sapulces; sapulces dīvainā kārtā radīja nedaudz dopamīna, saņēmos izķemmēt lopus
un atradu Frīdai cirksnī pamatīgu bumbuli; protams, pagaidām neko nezinu, svētdien nodos asins analīzes un skatīsies, bet parādījies strauji, kas nav labi.
nu. kā jau nekas nav labi.
Kovids sāka atkāpties pēc kādas 5.dienas, lija iesnas, nebija spēka, bet kakls vairs tā nesāpēja. Valdība paziņoja, ka atceļ vakcinētajiem-inficētajiem sertifikātus uz 2 ned un es uzdūros frāzei, ka vakcinētajiem-inficētajiem jāizvairās no sabiedriskām vietām un kontakta no cilvēkiem, nevis jākarantinējas, tā nu es atļāvu sev braukt uz mežu, kas gan augustā Latvijā nav gluži izvairīšanās no sabiedriskām vietām.
Pagājušo svētdien grābu dārzā kubikmetrus ar aizpuvušām kaukāzenēm, kad ārā iznāca kaķis un bija skaidri redzams, ka ir slikti. grīļodamies aizgāja līdz dārza vidum un pakakāja zālājā (kaķi tā nedara), es pacēlu rokās un viņš man pār plecu izvēmās, noliku zemē un viņš vnk nogūlās uz sāniem.
man sākās histērija, tad nu sēdēju uz zemes ar kaķi rokās un raudāju un tiešām likās, ka mirst nost, piekļāvies man pie pleca.tā vairākas stundas dīvaini guļot uz zemes vai klēpī, kaķis tomēr nolēma nemirt un visu nedēļu ir bijis spirgts kā gurķītis, ko nevar teikt par mani, es reāli guļu līdz pēcpusdienai, ja vien nav kāda sapulce.
tāda čerņa, ka nav ne mazākās jēgas izkāpt no gultas.
šodien tomēr piecēlos agrāk, jo sapulces; sapulces dīvainā kārtā radīja nedaudz dopamīna, saņēmos izķemmēt lopus
un atradu Frīdai cirksnī pamatīgu bumbuli; protams, pagaidām neko nezinu, svētdien nodos asins analīzes un skatīsies, bet parādījies strauji, kas nav labi.
nu. kā jau nekas nav labi.
Mēs ar Samurajčiku dikti gribētu jūs, meitenes, satikt, atdot Bertas vestīti. Bet es saprotu, ka tagad nav līdz tam. Bet mēs gatavi kādu vakaru, kamēr nav tumšs, ja nu kas!