Božena Chodunska

Dārgā dienasgrāmata!

Tā nu 'viš i...

Name
Božena Chodunska

View

Navigation

January 2nd, 2024

Sasala jūriņa!

Add to Memories Tell A Friend
Tā kā ledusskapī trūka vietas (viss tik dārgs, viss tik dārgs), uz balkona sasala zupiņa (Ances Krauzes balsī).
Sasala zupiņa līdz dibinami. Ar visām frikadelēm.
Līdzi sasala arī kūpinātas vistas atliekas, cepetis un šķovētie kāposti.

December 17th, 2023

Add to Memories Tell A Friend
Nav tādas lietas kā slinkums, es teicu, nogāju Krūzā, nopirku normālu sniega lāpstu.
Atnāca atkusnis…

September 10th, 2023

In cold blood

Add to Memories Tell A Friend
Mierīgi guļu vasarasmājā. Nevienu neaiztieku. Tumsā klusi šņākuļo ābolu žāvētājs un suns (divi dažādi personāži), rullēju ekrānu, meklēju internetos virtuves krēslus…
Nevienu joprojām neaiztieku.
Te pēkšņi ekrāna gaismā redzu uz sienas ievērojamu zirnekli!
Mierīgi pieceļos, ieslēdzu lampu, sameklēju glāzi un papīru un izmetu zirnekli pa logu.
Un ko jūs gaidījāt?

September 4th, 2023

Add to Memories Tell A Friend
Mīļā draudze, ko jūs darāt, kad jūs piemeklē trauksme?
Nu tur visas ģēlas, sirds sitas, kaklā kamols, nekur likties? Jūs dzerat zālītes? Jūs taisāt elpošanas vingrinājumus?
Mani viņa piemeklē lielākoties darba jautājumos diezgan regulāri, nu jūs saprot, tur visas tas lielās naudas, cipari kā telefona numuri, atbildības un tā, bete ir arī sadzīviski gadījumi, piemēram es nevarēju saņemties aiziet pēc šķiršanās papīra. Bija tikai jāizņem. Nekas cits. Es protam aizgāju, bet man viss viss ķermenīts kliedza, ka negrib tur iet nekad, nu laikam bija nepatīkami.
Darbu var nomainīt, bēg nu ziniet, par to, kas nesagādā trauksmi, tak neko nemaksā, tāpēc droši vien vajag elpošanas vingrinājumus. Visa dzīve ir stress, ja tā padomā.
P.S. Es varētu lietot atslēgas un friends only, bet domāju, nē, be brave, kur mēs nonāksim, ja ne par ko nerunāsim, ko? Vajag runāt atklāti, protams, ja tas neskar citus.

August 25th, 2023

Add to Memories Tell A Friend
Mēs ar Samurajiņu apspriedāmies un nolēmām, ka visu atvaļinājumu pavadīsim vasarasmājā, uz Rīgu nemaz nebrauksim. Ja beigsies tīrās drēbes, te skapjos jābūt kaut kādām no pagājušā gadsimta, un biksītes un zeķītes taču var izmazgāt ar rokām!

Gribu, lai būtu kā bērnībā, kad brīvdienas bija tik košas, saulainas (pat, ja bišķi uzlīst), garas un visas vienādas kā ravējamās milzumgarās zemeņu vagas (kādi 10 metri, jo mazdārziņš!), ka kļuva pat mazliet garlaicīgi, bet tik labi zināt, ka rīt arī tāda pati brīvdiena, un parīt un aizparīt…
Samuraja ziņās - vakar viņš man nospēra sviestmaizi (bet tomātiņu atstāja, jo tomāti nav ēdami), šodien krietni patukšoja piparkūku trauciņu. Tas varbūt mazs solis cilvēcei, bet īsts parkūrs mazam Sunītim, kuram ir tik īsas kàjiņas, jo pipatkūkas atradās uz diezgan grūti aizsniedzama galda, bet Sunītis ir veikls- uzlec uz krēsla, tad jau piparkūkas ar ķepu aizsniedzamas.
Kad es verbāli nosodīju nodarījumu, Samurajiņš ar aizvainojuma izteiksmi sejā demonstratîvi apgūlās māsas gultā, lai visi redz, kā nepatiesi apvainotam zvēriņam jācieš!

August 24th, 2023

Add to Memories Tell A Friend
Dārgo Dakter,
ja sieviete apbērnojas līdz 25 gadu vecumam (vai vēl ātrāk, Latvijas ataudzei, meh!), tas gandrīz vienmēr nozīmē, ka no šī brīža turpmākos 18-20 gadus lielākoties viņas nauda un laiks, kā arī citas materiālas un nemateriālās rezerves nepieder viņai. Es šeit neaģitēju ne par, ne pret bērniem, tikai konstatēju faktu, ka tas nozīmē, ka no šî mūsdienu izpratnē pilnīgā bērnu vecuma Tu doma par citiem un citu intereses stādi augstāk par savām.
Tas ietekmē personību, draugi. Tā vienkārši ir.
Ja jūs vēl dažus gadus pastrādāsiet frontofisā vai klientu apkalpošanā, nevilšus sāksiet visiem piedāvāt sēdvietas un kafiju. 😁
(Neļaujiet savām meitām strādāt klientu apkalpošanā ilgāk kā divus gadus.)
Kāpēc es neko nesaku par vīriešiem?
Varbūt tāpēc, ka es neesmu vīrietis, lai viņi paši par sevi izsakās, nav ne jausmas, kā tas tur pie viņiem ir!

August 19th, 2023

Lai iesper zibens, gaudo suns!

Add to Memories Tell A Friend
Vakars tāds, kas rosina lādēties tīri latviskā garā, saskaņā ar Saeimas preambulu:
Deviņi pērkoni!
Lai sasper jods!
Zibeņi un pērkoni!
Jupis parāvis!

Mums te bija dabisks lāzeršovs no septiņiem vakarā, kad pazuda elektrība, un šito Zemes stundu Sadales tīkli pārtrauca tikai pēc pusnakts! Es biju stipri sabijusies, kas notiks ar vairākiem kg smalcinātas gaļas Samurajiņa ilgākam patēriņam, bet nu ledusskapis ir atpakaļ, Alleluja!
Samurajiņš no pērkona nebaidās, bet lietus gan viņam neko netīk, lai nu kā, īsi pēc elektrības atjaunošanas Sunītis izprasījās dārzā, ar smilkstu pazuda kaimiņu tantes sētā, kur pēc brīža es viņu arī atradu, liekot čupu (meklējot tumsā ar pieres lukturi, pieķēru pēc spīdošajām acīm tradicionālā gopņika ietupienā).
Daudzinādama latviskos spēka vārdus, devos uz garāžām pēc lāpstas, lai slēptu nedarbiņus. Sunītim caureja, bet man tagad miegs nevienā acī!

August 17th, 2023

Kā mums iet?

Add to Memories Tell A Friend
Kopumā ņemot mums ar Samurajčiku iet ļoti labi, gaidām manu atvaļinājumu, kad varēsim darīt neko, bet vakaros vasarasmājas lievenī dzert kokteiļus (es), klausīties tālumā braucošajās fūrēs (abi) un laiku pa laikam ierieties klusumā šitā te: vauvauvauvauvauvavauvau (Samurajiņš).
Normāli cilvēki atvaļinājumos kaut kur brauc, bet man jaunu dzīvi uzsākot jāpērk no jauna visi tie dīvāni, apenes, skapji un vēl visādi izdevumi, pandēmijas uzkrājumi pa kāju, tāpēc mēs sēdēsim lievenī, un lievenī arī ir ļoti labi. Vēl ir mežs un upe un uz jūru arī var iet, viens vienīgs skaistums. Un visi skapji un dīvāni jauni un rūpnīcas iepakojumā. Vienīgi jāizdomā pareiza atbilde uz jautājumu, kāpēc es atvaļinājumā nekur nebraucu.
Ir taču cilvēki, kuri tādus jautājumus uzdod.
Tieši no šī lieveņa punkta var redzēt mūsu Šanhajiņu - bomzīgo šķūnīti, kauna traipu pa visu mazdārziņu, skatos uz Šanhajiņu un visas domas nevis par skaisto un mūžīgo, bet par to, ka vajadzēs taču reiz to šķūni nojaukt. Galīgi nav glamūrīgs.
Nekādā tādā tinderī es neesmu piereģistrējusies, ja jūs par to. Man šim ir zarna par plānu, nu šādām lietām, un tur tak jābūt garai gaišmatei, kur es esmu īsa tumšmate, un man noteikti ir kkāds nepareizs ķermeņa masas indekss.
Toties mēs ar labāko draudzenīti bijām uz Barbijas filmu; filma mums patika, mēs izdzērām katra pa rozā vīniņam un pēc tam ilgi pavadījàm viena otru uz mājām, pļāpādamas par nekustamo īpašumu cenām, NĪN, remontiem un EURIBOR, kamēr sāka kost odi!

August 10th, 2023

Manas nedienas ar alkoholu

Add to Memories Tell A Friend
Cirslītis uz vakaru nolemj iestiprināties. Mājas nekā stipra nav. Cirslītis, tātad, paņem no ledusskapja kaut kādu rozādzērienu, kuru atvase pārvedusi no festivāla ar vārdiem, ka šito vairs nedzeršot, esot pārdzērusi.
Māte-Cirslis ielej sev glāzi šī Dievu dzēriena un nesteidzoties izmalko. Garšo pēc limpenes. Tādas, ko tirgo Kino Bizē un kuru dzer visāda hipsterjūgends. Vai pēc šsmpūna.
Nav nevienā acī no šitā limpo.
Cirslis Māte nospriež, ka nu tad jau var arī vèl vienu atļauties. Garšīgi nav, bet ko pie bada neizdzersi. Dzīve ir stress galu galā!
Pudelē (bamslis) paliek vēl arī rītdienai.
Rītdienā Cieslītis nolemj palasīt, kas tad tas tāds par kokteili ir.
Kokteilis izrādās rozā tonikūdens, nevainīgs kā jaunavas asara!

August 1st, 2023

BairbieMe

Add to Memories Tell A Friend
Vai man vienai tā šķiet, ka latviešu (un krievu arī, kur tad liksies) sieviešu BairbieMe bildes lielākoties ir ar Paņemšu Aiz Olām enerģiju? Mēs darbā visas izmēģinājām! Sliežukostprasmi aiz smukām Bārbiju cirtām nenoslēpsi!

July 24th, 2023

Add to Memories Tell A Friend
Jūs jau zināt visus tos stāstus par vīriešu it kā pieci vienā, kur šampūns, dušasželeja, skūšanās putas, zobupasta, veļas mazgājamais.

Nu bet, kad svētdienas dārzkopis nokļūst veikalā Depo un grib nopirkt UNIVERSĀLOS šķīdinàmos minerālmēslus, ko viņš ierauga?
Pareizi! Minerālmēslus peonijām, minerālmēslus gurķiem, minerālmēslus tomātiem, minerālmēslus skujeņiem.
Mellenēm. Upenēm. Jāņogām. Hortenzijām. Rozēm. Neļķēm.
Uttt.
Katrs atsevišķā iesaiņojumā un maksā kādu piečuku. Vai pat visus astoņus eiro! Pilni plaukti! Pilni! In neviens pieci vienā!
Tas tak nav normàli, jūs, dārzkopības snobi! Atdodiet UNIVERSĀLOS minerālmēslus!
Nu labi, ka ir tāds Vito. Tas mūs nedaudz glābj!

Add to Memories Tell A Friend
Ko tikai visu neizdaru pirmo reizi cienījamā vecumā! Vakar es pirmo reizi noskatījos “When Harry Met Sally”, un man filma ļoti patika.
Sallija raudāja, uzzinot, ka Džo apprecējies, un es pilnībā viņu sapratu!

Nesen uzzināju, ka Manu Meitu tēvs, saukts arī par Ex, beidzot novācis tvaika nosūcēju, kurš nedarbojās jau gadus piecus, un arī iestrādājis sienā kabeli, kurš karājās virtuvē, kopš latus nomainīja eiro vai vēl senāk, un es gadiem lūdzu to kabeli novākt. Es, tātad, pilnībā sapratu Salliju, jo pati aiz aizvainojuma apraudājos.
Džo nodarījums ir pilnīgs sūds, bet tas nosūcējs un kabelis! Kabelis, Karl! Kabelis!
Es viņu šausmīgi ienīstu par šo, es ceru, ka tas ir saprotami!

July 19th, 2023

Add to Memories Tell A Friend
Cirslītis ieliek mugursomā rokas putekļusūcēju, lai pamēģinātu iztīrīt Samuraja villu no lietotāja Bļanna automašīnas.
Ar to pašu somu Cirslīgais aiziet uz veikalu. Mego, ja gribam būt precîzi, nopērk visādu barību, samaksā.
Liekot preci somā, nejauši ieslēdz putekļusūcēju.
Brīnums, ka apsargs nedeva pavēli visiem gulties!
Ar kasieri un nākamo pircēju stipri smējāmies.

July 18th, 2023

Add to Memories Tell A Friend
Skatos, sen nav bijis nekā par kurmjiem!
Par kurmjiem, tātad. Viņi pašlaik dūšīgi izved dzīvē jauno paaudzi.
Gribu gāzt mītu par superauglīgo zemīti kurmīšu rakumiņos!
Tie, kuri izplata šo naratīvu, var atbraukt ar ķerru pie mums savākt to piejūras smilti, pis viņ zirks!

July 15th, 2023

Add to Memories Tell A Friend
Cirslītis iet uz koncertu, tāpēc paņem rokassomu, kura kādu brīdi nav lietota. Skatās, kas gan tur tik smags. Smagums izrādījās Lidl Čedaras siers vakuumā.
Jautājumu ir vairāki.
Kad Cirslītis pēdējo reizi lietoja somu?
Vai sieru var ēst?

July 12th, 2023

Add to Memories Tell A Friend
Izgājšnedēļ atbrauca dīvāns, un es vairs neguļu uz piepūšamā matrača.
Es vispār guļu ļoti labi, tas ir viens no maniem talantiem, guļu sēdus un stāvus, BET! Ne uz piepūšamā zilā Jysk matrača. Uz tādiem matračiem grēcinieki guļ šķīstītavā, es jums teikšu, tāpēc labāk negrēkojiet!

Izrādās, drosmīgajam sunītim Samurajčikam ir histēriski bail no matrača pumpīša, un arī pats matracis ir aizdomīgs. Pirmo reizi Zilo Matraci sanāca pūst pusdivos naktī, un augšā noteikti bija visa māja, kamēr Samurajiņš centās mani pasargāt no radījuma, kas acīmredzami uzbrūk manai kājai. Viņš lēkāja un smilkstēja, un rēja un pat mēģināja pumpi nokost.
Pēc mēnesi ilgas dīvāngeitas (viens internetā iegādāts pretendents tika nosūtīts atpakaļ), es padevos un nogāju uz Dīvāniem un Dīvāniem.
Dīvāni un Dīvāni Latvijā ir tikpat sens zīmols, kā, piemēram, Tide. Mēs, padzīvojušie ļaudis, domādami par dīvāniem, allaž atceramies Dīvāni un Dīvāni. Starp citu, viņiem kaimiņos ir veikals Podi un Podi.
Gribu nedaudz painfluencet D&D, viņi to ir pelnījuši. Tātad, manam horizontālajām draugam ir patîkama cenas vs performances attiecība, jeb labs Ervīns. Tiešām iesaku, normāls, stabils dīvāns, pārmaiņas pēc pat nav pelēks, nedaudz atšķaida Ikeas. Visa dīvànu ekspozīcija atrodas tādā kā noliktavā, kas daļèji izskaidro cenu. Visi, kuri bija ienākuši tikai paskatīties, beigu beigās kaut ko nopirka. Viņiem ir arī Latvijā ražota prece, piem simpātiskā Liepāja un diezgan senilā Daugava.

July 2nd, 2023

Add to Memories Tell A Friend
Es, tātad, izšķīros. Laikam gribu parunāt par to.
Pēc mēneša būs papīrs, kad IRL neko nemaina, tomēr likās, ka tad ir kā bēres, nu kaut kādam noslēgumam jābūt.
Sarunāties sarunājamies, par nepatīkamo nerunājam, lai gan būtu, ko pieminēt, bet nu ko jau vairs.
Ja visi visam piekrīt un necel materiālas pretenzijas, izšķirties ir kā divus pirkstus apčurāt. To jūs saviem laulātajiem tā arī pasakiet. 15 minūtes un cauri. Vēl vieglāk kà pie musulmaņiem, kur vismaz līdz pilsētas vārtiem jāiet un kaut kas jākliedz.
Faktiski es jau sen tik daudz ko daru vienītī, ka tiešām nekas tāds jau nemainās, tomēr nevaru noliegt, ka brīźiem uzmācas zināma panika.
Man ir strēķītis meistaru, kuri sekmīgi aizpilda mājsaimniecības plaisas tajās kategorijās, kuras pati nemāku. Viņi man kontaktu sarakstā figurē kā Vārds Amats.
Nu tad nesen man bija atbraucis Rihards Metāls.
Rihards Metāls savāc visu ko no metāla, viņam var atdot arī visādus padomju artefaktus, kurus jūs paši negribat turēt sekcijā Daina. Un man te pilna papiņa garāžiņa ar vidu ko.
Atbrauc, tātad, Rihards Metāls, saka, Božena, jums vīrs laikam dikti greizsirdīgs, nevaru jūs sazvanīt. Saku, Rihard, esmu godājama gandrīz šķirtene. Sākam runāt, Metāls stāsta, ka ir jau divreiz šķīries. Bijušas nupat attiecības, bet jutis, ka šausmīgi besī, ka draudzene viņa mājā kko dara, nu viss besī. Laikam kkas neesot ar viņu labi. Nospriedām, ka labi ir saldējuma un kino periods, un, jo mazāk sadzīves dzīvē, jo labāk.
RM saka, ka viņam radies priekšstats, ka sievietes nevarot tā vienas pašas, viņām obligāti vajagot kādu blakus. Vai jums, Božena, arī tā ir, ka vajag kādu blakus?
Es saku, ka nezinu. Laikam nē. Bet es tiešām nezinu.
Baumanes Mans laulību projekts ir tāda vieta, kur liriskā varone redz vīrieti kā lielu drošu valzirgu vai roni vai kas tas tāds par zvēru, un sevi kā mazu ronīti. Tas tā kaut kā piedūra. Es esmu pati sev gan lielais ronis, gan mazais. Bet tas jau tā sen.
Nu kaut kā tā. Toties prātu neviens nepiš. Tikai es pati.

June 27th, 2023

Pirmās pasaules probza

Add to Memories Tell A Friend
Kafijas automāts sāk darbu ar to noti, pēc kuras sākās “Sojuz ņerušimij, respubļik svobodnih…”.
Tiem, kuri dzimuši pēc Berlīnes mūra krišanas, paskaidrošu, ka tā bija PSRS himna, tagadējā Krievijas, bet tai par laimi vārdus nezinu.
Vai es varētu vērsties pie ražotāja un lūgt šo skādi ja ne labot vai morāli kompensēt, tad vismaz turpmākās kafijas mašīnas ražot tādas, kuras sāk Tavu rītu ar Marseljēzu vai Dievs, sargi Karali?

June 26th, 2023

Add to Memories Tell A Friend
Siguldā katoļu baznīca atrodas Trimpus ielā (ja tic norādēm). Jauki un ironiski! Gribētos vairāk šādu smalku joku.

June 15th, 2023

Add to Memories Tell A Friend
Statusa un dzīvesvietas maiņas dēļ nācās līdzšinējās mājas atstāt diegan lielā steigā.
Paņēmu tikai suni, suņa mantas, savas drēbes un grāmatas.
Cilvēkam nevajag tik daudz drēbju, nekrājiet mantas uz zemes, bet gan debesīs, es optimistiski nospriedu, un diezgan daudz tīri labu mantu saliku atdošanai uz labdarības kasti.
Nonākot otrā galā atklājās, ka Kosmoss šo informāciju bija uztvēris nopietni.
No manas biksīšu populācijas bija atlikuši tikai divi īpatņi- zemās jostas, ar tumšzilām puķītēm. Kur gan palika tās visas leoparda rakstā? Ar sirsniņām un nierīšu rakstu un mazo mežģīņu maliņu?
Mhmhmh. Gaŗa acīm redzu, kā labie ļaudis nevalstiskajās labdarības organizācijās atver maisus un rauc pieri, atrodot manas apenes kuplā skaitā. Ar leoparda rakstu, sirsniņām un nierīšu rakstā.
Powered by Sviesta Ciba