Božena Chodunska

Dārgā dienasgrāmata!

Tā nu 'viš i...

Name
Božena Chodunska

View

Navigation

December 3rd, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Jauki, ja pēcnācēji jau tik lieli, ka var aizsūtīt uz koncertu bez pavadoņiem, bet brīnumaini pārpalikušajā laikā skatīties televīzijās, kā ķer Hydrocynus goliath, milzu tīģerzivi vai kā tā. :)

Add to Memories Tell A Friend
Es vēl nepateicu, ka Līziņa vakar bija ļoti skaista savā garajā kleitā ar atturīgo frizūru (droši vien soc.tīkli nu jau būs pilni ar bildēm, bet tā kā es ignorēju tīklus un viņi ignorē mani, nevaru par to pārliecināties) un cēli dejoja polonēzi.
Mazā Jaunkundze kā eksperts gan sacīja, ka pēc viņas ieskatiem polonēze esot apbrīnojami neglīta deja, izskatoties akurāti pēc kalpu dejas, kur man liekas, ka polonēzei tak bija jābūt kungu dejai, un visi jau nevar dejot laikmetīgās dejas un vārtīties pa grīdu, pie viena augstu cilājot kājas.

Add to Memories Tell A Friend
Brīnišķīga ziemas diena, lai tas, kurš saka, ka tā nav, pirmais dabon ar piku pa apkakli. :)
Vecais kungs ar ratiņspieķiem, kurš bieži stāv pie SantaBarbaras un cieņpilni parāda, ka jūs varētu iemest kādu artavu viņa krūzītē zālītēm, maizei vai kočiņam (kam, mēs precīzi nezinām), tikpat cieņpilni novēlēja skaistu dienu, kad iemetu viņa kolektē eiro.
Tūlīt pat, ievērojiet, no skaidrām, zilām debesīm pēkšņi sāka krist vai drīzāk laisties krusa skaistiem, baltiem, viegliem graudiem.

Nopirku prosecco vietējā bodē (lēti! droši vien nav nekāds smalkais, bet zinu, ka garša laba) un iešu to izdzert kopā ar mammu un māsu.
Abām jaunkundzēm nopirku biļetes uz Ewert and the Two Draggons, tā kā arī viņām vakars būs izdevies.

mainīties līdzi laikam

Add to Memories Tell A Friend
Apskatīju Līzes žetonu. Dizains neesot mainījies kopš Radīšanas.
Es gan pamanīju vienu atšķirību, rūpīgāk apskatot.
Manā laikā šīs te pašas skolas žetons saturēja vienu piecstaru zvaigzni. Pašā augšā. Velti literatūras skolotāja stāstīja, ka tā esot tā zvaigzne, kas alejas galā...
Es nepateicu pašu galveno. Mūslaiku žetonu ar nemainīgo dizainu rotā veselas trīs zvaigznes, izkārtotas mums visiem tik tuvajā un pazīstamajā kombinācijā. :)
Tā jau ir, nemetīs jau labu mantu laukā, ja var palabot.
Līdzīgi Latvijas Balzama sēžu zāles griestos laimē dej uzgleznotas tautumeitas un tautudēli. Rokās viņiem karogi. Tad nu lūk, karogus esot vienkārši pārkrāsojuši, pie tam divreiz.

December 2nd, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Sēžu Līželes žetonvakarā. Jau 3 stundas. Priekšā sēdošais puisītis vienu brīdi ieslēpa seju rokās. Laikam no izmisuma. :)

December 1st, 2016

par to, kā ir

Add to Memories Tell A Friend
Pucējot grāmatu plauktu atradās ezotērikas izdevumi (dakter, neprasiet, no kurienes, aizdomas, ka izvilkti kaučkādos 90-gadu Jungadu laimesratos). Iekšā nopietnas stadijas Dzīvās ētikas mācības adiktu pārspriedumi par dzīvi un vienkāršā kosmogonija iesācējiem. Es jums tagad izstāstīšu, kā ir. Vārdu sakot, ir tā, tu, cilvēkveidīgais, attīsties, skrien karmas zigzagos, spiralizējies, reinkarnējies uz nebēdu, kamēr sasniedz apgaismību, virsapgaismību, līdz beidzot kļūsti par Dievu, un tad visbeidzot tev ir iespēja radīt savu personīgo Visumu. Ha, nepatika iepriekšējais, taisu savu!
Tāpēc viņu ir bezgalīgi daudz, nu Visumu.

November 30th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Nodevīgi nodrebēja roka, un tagad man ir piebērta pilna rokassoma ar kvalitatīvu jūrascūku barību.
Ko lai tagad dara? Varbūt jāielaiž Kundziņš somā, lai izēd?

Add to Memories Tell A Friend
Šodien ginekologs, rīt frizieris, pēc nedēļas zobārsts! Es pārspēju pati sevi!
Tas nav randiņu kalendārs, Dakter, bet gan tehniskā apkope, ja!
Es mēģinu realizēt plānu Parūpējies par sevi, pirms to izdara patologanatoms. Izgājšreiz pauze starp diviem ginekologiem bija četrarpus gadi. Man bija tik ļoti kauns skatīties dakterei acīs, ka es gandrīz nolēmu neiet nemaz, vienīgi asarainie plakāti uz ielām ar uzrakstu Pārbaudies! lika pārdomāt.

November 29th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Man tagad ir jauns mīļākais barības veikals, proti, Santa&Barbara. Es tur reiz iegāju tikai tā pie Bankomātes naudu paņemties un paliku uz pusstundu. Sortiments ir tiešām ievērojams, un man tūlīt vajadzēja visu aptaustīt kā lauku tantei, kura pirmo reizi nonākusi Drogās.
Kādi 17 veidi rīsu, t.sk. melnie, savvaļas un kādi tik ne, vairāku veidu amaranti (tas bija tas, kas lipa pie karotes un kas man negaršoja), kādas 3 kvinojas (arī kaut kā neaizgāja), lēcas tādas un šitādas, dažādu krāsu, turku zirņi, parastā mārdadža milti (lai jūs un visa cilvēces progresīvā daļa varētu gatavot savus veselīgos smūtiju, ja), amaranta milti (tādiem pašiem nolūkiem). Tad es nonācu sauso brokastu nodaļā, kur acis un netiklas fantāzijas iepriecināja sausās brokastis bez glutēna, toties no amarantiem (amarantu spilventiņi ar šokolādes pildījumu, amaranta spilventiņi ar kokosu, amaranta spilventiņi ar saldā krējuma glazūru un vienkārši amaranta spilventiņi ar Sūkli Bobu, uz kastītes, nevis iekšā). Eļļu nodaļā pulcējās eļļas visām gaumēm, ķirbju, linsēklu, avokādo, parastā mārdadža un, protams, amaranta (neizdevās pārsteigt, vai ne?!) un melno ķimeņu. Viss šis klāsts ne vezuma apjomā, bet pilnīgi pietiekami, lai daudzu tautību un ādaskrāsas amaranta adikti te pulcētos caurām dienām kā uz kapusvētkiem. Starp citu, lielākajai daļai vielu ir uzrakst „organisks” vai „bio”.
Nav jābrīnās, ka tieši šajā bodē atradās arī gī sviests (veselu divu ražotāju pat!). Vēl viņi tirgoja manas mīļākās šokolādes, bet tās nu ir izpirktas, pie tam es vairākkārt mainīju viedokli par savu mīļāko šokolādi, tik un tā katrreiz pazuda visas, tāpēc nu es domāju, ka tā ir sazvērēstība.
Gandrīz piemirsu, ka pirms kasēm ir pirmās palīdzības stends ar visādiem zemestauku ekstraktiem un āpšu taukiem. Gočpendel, nopirkšu vienu pudelīti, man nekad nav bijuši āpšu tauki.
Ja nu jūs nospriedāt, ka tas ir kāds veikals hipsterjūgendam, kliedēšu šos maldus, tur tirgo arī ķīniešu čības un ogļu šķidrumu.

November 28th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Nolēmu paēst veselīgi.
Rīsi ar tvaicētiem dārzeņiem.
Spļaudos vēl tagad par šķiedrainajām pākšu pupām un puķkāpostiem. Rīsos bija arī selerijš sakne kubiņos un kālis. Rīsos, ja.
Es saprotu, ka darba ēdnīca nav Bibliotēka Nr 1. Un pat ne Nr. 2, tomēr, tomēr.
Lūk, šitā jau depresijā gremdējies cilvēks pēc šādām pusdienām aiziet un ielec upē.
Nekā nebija, mani ar šo nepaņemsiet.

November 26th, 2016

baltajā pantā par to, kā ir

Add to Memories Tell A Friend
ja naktī pēc pusnakts neguļ
un izslēdz televīzijas
var dzirdēt, kā virtuvē kaut kur
cauri mūrim
pie mums cenšas iegrauzties
pele

vai varbūt pat žurka
*
mēs dzīvojam pirmajā stāvā
aizvakar sētniece pie mūsu pagraba šķūnīša
atrada beigtu žurku

November 25th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Līze šon pabija ibioloģijas olimpiādē. Tik daudz par dažādiem caureju veidiem nekad neesot nedz lasījusi, nedz rakstījusi. Kā jau iepriekš konstatējusi, augi viņai neinteresējot, nedz ar tādām saknēm, nedz šitādām, toties interesē visādas kaites. Tas par caurejām esot bijis zajebisj uzdevums.
Varbūt izaugs epidemiologs.

Add to Memories Tell A Friend
Šodien darbā paņēmu brīvdienu. Остопиздeли и наши и не наши. Grābšu lapas.
Man liekas, ka kādu dienu man darbā parādīsies gļuks rozā ziloņa izskatā vai jaunava Marija un teiks, Božena, ņem tak savas mantas un ej prom. Un es paņemšu savu kafijas krūzīti un iešu prom.
Es esmu ļoti, ļoti nogurusi no the Darba, the Nozares. Gribu uz laukiem audzēt bebrus vai aitas.

November 21st, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Kas ir tas, kas darās laukā, em? Vētra? Nē nu, paldies, Vējamāt, nevajdzēja tā pūlēties. Man jau tāpat rītos grūti piecelties.

November 20th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Šodien gāju uz grāmatu veikalu, lai nopirktu dāvanu māsai vārdadienā. Nostāvēju pie plauktiem stundu domādama. Kas viņai varētu patikt. Kādas viņai vēl nav.
Atcerējos, ka man pazīstamu kungu aprindās ir pierasts savstarpēji apdāvināties ar ļoti praktiskām dāvanām - bez tradicionālās veca viskija pudeles draugam tiek pasniegs kāds svarīgs un personisks instruments - urbis, roratslēga, uzgriežņu atslēgu komplekts, t. sk.atslēga nr. XX, es pat atceros kaut ko par auto slieksni. Dāvanas arī tiek saņemtas ar prieka un pārsteiguma izsaucieniem waauu, tā taču uzgriežņu atslēga XX! O, muciņu komplekts! Es jau sen tādu meklēju!

Add to Memories Tell A Friend
Es atteikšos iet gulēt, Dakter, ja man sapnī jāskatās asa sižeta vēsturiskas filmas ar mani galvenajā lomā.
Vispirms sapnī bija notikuši Sūdi. Bija apokalipse, anarhija. Visi, kas savējie, bija nocietinājušies savās migās, apkārt plosījas huņņu ordas. Man bija bīse ar atsitienu, ar kuru es lāga nemācēju šaut, bet es šāvu kā Skārleta, un kādu pat nobliezu. Vēsturiskai ticamībai es nēsāju priekšautu.
Es tikko paspēju pamosties un ar atvieglojumu konstatēt, ka tas taču tikai sapnis, kā milzīgs, ūsains honveds man gribēja atņemt Jaunkundzi. Viņam esot talantīgo meiteņu koris. Es apķēros vispirms Jaunkundzei ap vidu, kad tas nelīdzēja, ap honvedu ģenerāļa viksēto zābaku un raudāju, raudāju, raudāju.

November 19th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Mēs ar māsīcu C. * vakar pēc lāpu gājiena kļuvām sentimentālas, (tur tā nevar precīzi pateikt, vai nu sentimentālas izdzertā Latvijas dzimumdienas šampanieša iespaidā vai dzimumdienas sentiments mudināja dzert šampanieti un vēl vēlāk alu krogā) atcerējāmies, kā senāk par 18. novembra salūtu pat nevarēja iedomāties, un kļuvām vēl sentimentālākas.
Lai vai kā, šodien man no šī sentimenta sāp galva.

*C. nav īsti mana māsīca, bet gan Manu Meitu Tēva, taču, kāda gan starpība?

November 16th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Aizvien grūtāk rītos piecelties. Modinātājs nopūlas kādas 20 minūtes, un ceļoties es no sirds vēlos, kaut būtu vakars un varētu atkal iet gulēt.

November 15th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Busā brauc ģimenīte, mamma, tētis un dēls ap gadiem 17-18. Mamma abiem saviem puišiem uzadījusi vienādas melnas cepurītes ar oranžu bumbuli. Mīlīgi.

November 14th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Šodien pagaršoju to jūsu kalē kāpostu. Nē, nu galīgi nebija slikti, bija kaut kā kaltēti vai grauzdēti.
Vispār jau to kāpostu bija pārāk maz, lai spriestu par garšas īpašībām. Tāpat kā visa pārējā.
Bet pretīgi nebija.
Man liekas, ka tādu pavisam negaršīgu augu nemaz nav. Bet man var arī nebūt taisnība, jo pilnīgi iespējams, ka esmu dzimusi veģetāriete, ko mednieku-vācēju vecāki konvertējuši gaļēdājā. Kad es bju maziņa, es allaž gribēju ēst salātu, nevis kotleti, bet kotletes bija nospiedošā vairākumnā, un beigās es padevos.
Powered by Sviesta Ciba