Božena Chodunska

Dārgā dienasgrāmata!

Tā nu 'viš i...

Name
Božena Chodunska

View

Navigation

July 20th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Katru dienu aizmirstu nopirkt baterijas ierīcei Sonic Kurmiams.
Ierīce Sonic Kurmiams ir ražota Ķīnas Tautas Republikā, taču to rotā uzraksti brāļu lietuviešu valodā: Elektroninis prietaisas kurmiu ir pelenu atbaidymu. Es to saucu par kurmju bubinātoru, jo kopumā ņemot, mantiņa nepatīkami vibrē. Un wannabe atbaida kurmjus 800 m2 platībā.
Katru dienu sevi par to nosodu. Par baterijas nenopirumu. Jo ūdežurķu rakumi nāk tuvāk. Ar katru dienu tuvāk.

Add to Memories Tell A Friend
Mūsu Mazciems ir īstens Murmuļciems. Lielākoties to laikam apdzīvo murmuļi nevis svilpastes. Dārziņi ir labi iekopti un zālāji nopļauti, bet murmuļus pašus gandrīz nekur neredz. Izskatās, ka viņi izlien no alām naktīs kā tādi rūķi vai kurmji, izravē, nopļauj un salien alās atpakaļ.
Senāk bija vairāk svilpastu un visādu citu zvērēnu - uzdzīvotāju, man liekas. Bija visādi dārzasvētki, pabļaustīšanās, zvilnēšanas saulē, lampiņu virtenes.

July 18th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Man vispār rīt jau uz darbu tā kā. Tas nekādi netraucē šovakar kurināt kamīnu, dzert kokteiļus, ēst pēdējās zemenes un likt darba sajūtai mīksto.
Pa tam lāgam dārzā viss sācis augt kā tropos. Kamēr es trīs dienas biju prom, viss paaudzies par galvas tiesu. Visa dzīvā radība sapratusi, ka dzīve ir īsa un aši, aši nepieciešams augļoties, vairoties un piepīldīt zemi. Ja kādu brīdi pats pasēdi mierīgi, var dzirdēt tādu klusu paukšķi. Tur izsprāgst atkal jauna gārsa. Gliemji vispār ir visur un visādu krāsu un lielumu. Lapgraužus var kraut kaudzēs, laputis - ņemt ar dakšām.
Tomāti droši vien izaugs lakstos, jo kurš gan var atrast un izlauzt visas tās paduses.
Bet par to mēs domāsim rīt.
Vispār šitāds augšanas un vairošanās trakums parasti novērojams jūnijā, bet šogad laikam visi gaidīja, gaidīja vasaru, līdz saprata, ka šitā jau ir tā vasara, un citas nebūs.

Add to Memories Tell A Friend
Viens no dizaina pērlēm Rīgā manuprāt ir Brasas cietuma glīši noformētais uzraksts. Puslokā izliekts. Tādiem burtiem, kādus 90-tajos lietoja, lai norādītu, ka še ir Mazpisānu vidusskola vai Dāvanu veikals. Prieks noskatīties ikreiz, kad braucu garām.
Lūk, skaistums kāds!
https://www.google.lv/search?q=brasas+cietums&prmd=imvn&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ved=0ahUKEwiqn7u195LVAhUmYJoKHWXxC2sQ_AUICSgB&biw=360&bih=512#imgrc=hoWOPX7Uz8O4rM:

July 13th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Varēja jau nedaudz pierimt līt. Gribu nobraukt galvaspilsētā, bet no lietussargiem tikai bērnu. Ar dalmāciešiem.
Un vēl ļoti vecs japāņu. Ar puķītēm. Smako pēc četrdesmitgadīgas pagātnes.

July 7th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Meklēju Vasaras Mājai aizkarus. Biju šitajā te, ko nevaru izrunāt, tāpēc saucu par Azkabanu, bet neko neatradu. Vienīgie, kas patika, bija dārgi, atgriezumi, kas lēti, atkal pārāk maz, pat, ja krāsas glītas.
Man vajag diezgan daudz, 2 Lielās Istabas (ks patiesībā ir diezgan maza) logiem, un tomēr ekonomisko klasi.
Kur vēl meklēt, viedās mājasmātes?
Es jau pierāvos savās vēlmēs, nevajag man linu, ko rītausmā audušas etniskas latvju tautumeitas.

July 6th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Braucu vilcienā. Man pretī sēž Braiens Molko.
Vai vēl kādam ir tā gadījies?

July 4th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Dārgā draudze, uzskatu, ka man sācies atvaļinājums. Es nostrādāju pilnas 12 stundas šodien, ja.
Nopirku rumu un sazinkāpēc vīteņa stādu. Nezinu, kā viņus latviski pareizi sauc. Latīniski Clematis. Kaut kā stulbi būtu rakstīt klemaša stādu, pareiz? Un kur tikai, intetesanti, es viņu stādīšu, kur viss jau apstādīts.
Rīt ilgi gulēšu, dzeršu kafiju dārzā... darīšu tikai patīkamus darbus, es varētu kā angļu lēdija apgriezt rozēm noziedējušos ziedus, ja ziedus jau pirms ziedēšanas nebūtu nograuzuši zaļi tārpi. Zied tikai viena roze. Toties daudz un kupli. Izlikšos, ka griežu to.

Starp citu, vai jūs, Dakter, neatrodiet, ka šovakar pēc lietus ir ārkārtīgi skaistas pasteļu debesis?

July 2nd, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Bijām radu salidojumā, kur satiekas visi, nu gandrīz visi, kas cēlušies no Mājām. Jau 10. gadu sanāk. Manam vectētiņam bija seši brāļi. Tas nozīmē vectantes un tantes, tēvoči un vectēvoči, dažādu pakāpju brālēni un māsīcas, un vēl un vēl, un viņu vīri, sievas un bērni, lielie un mazie, no jauna sadzimušie, kas atkal viens otram sanāk tēvoči un tantes. Vārdu sakot, Simts vientulības gadu ciltskoks.
Scenārija nav nekāda, īsti pat bilžu rādīšana nenotiek, visi satiekas, apskaujas, ēd, dzer, apskaujas un atvadās līdz nākamajam gadam.
Tagad ir patīkams nogurums un mazliet skumīgi, ka es it kā kaut kur piederu un iederos un tajā pašā laikā nepiederu un neiederos. Šodien vairs nedarīšu neko, sēdēšu uz lieveņa, skatīšos uz dārzu un lasīšu lubeni.

July 1st, 2017

Add to Memories Tell A Friend
No rīta izgāju pa vārtiņiem, lai pierakstītu elektrības rādītājus, un tūlīt padevu labrītu kaimiņu kungam pāri upei. Tā, lūk, mēs te sveicināmies pa taisno, kopš Viņi nozāģēja Maigonīša ceriņus. (Tagad man augstākās sabiedrības stilā vajadzētu piebilst "Bļaģ!")
Atbraukusi Jaunkundze ar draudzenīti, un iztrenca mani cept pankūkas, citādi būtu gulējusi vēl.
Pa nakti pie mums palika mana draudzene un kaimiņiene, KaimiņAndža sieva, jo kungs bijis kunga dūšā, bērna prātā un vispār slikti uzvedies.
Tā, lūk, es te dzīvoju, tāds mans rīts.

June 30th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Līžele aizvakar saņēma savu atestātpapīru un varēja ievērtēt rezultātus.
Tā kā Līžele šo to pastāsta gan par pašu eksāmenu norisi, gan vērtēšanu, man sāk rasties noteikts, lai arī ar cēlo izglītības nozari nekādi nesaistīta personāža viedoklis.
Pie ziņas, ka centralizēto eksāmenu rezultāti atkal pasliktinājušies, parasti ir komentāri, ka jaunatne kļūst stulbāka ar katru gadu un skolotāji neko nejēdz iemācīt.
Mazliet apšaubu, vai jaunatne kļūst stulbāka dažu gadu laikā (jau pagājušo gadu matemātiku kārtoja "īpaši stulbais" 1997. gads, 1998. ar to konkurē, acīmredzot Saules aktivitāte vai ķīmiskās trases būs izraisījušas īpašu intelektuālo krīzi šajos gados dzimušajiem). Tāpāt atļaušos apšaubīt, vai pāris gadu laikā tik dramatiski būs kritusies izglītības kvalitāte (kvalitāte vispār atsevišķš stāsts) un skolēnu zināšanas. Es pat gribētu izteikt sazvērestību teoriju, ka mainījusies eksāmenu organizēšana un vērtēšana.

Es, piemēram, nezināju, ka testu daļas un ne
tikai tiek ieskanētas un tās tālāk labo programma. Un tad nu kādā rokrakstā kurš ierakatījis rezultātu. Kuram 5 pēc trīs nolasās, kuram 3 kā 8. Punktus noņem, ja esi izrakstījies ārpus rāmīša. Rāmītis neesot tāds baigi liels. Ja tava eseja, piem. angļu valodā, pārsniedz noteikto vārdu skaitu, to nelabo, un tu dabū neko. Nulli. Interesanti, ka eseju arī raksta ar roku, man ir noslēpums, ko tad dara, ja esejas beigās saskaiti 50 vārdu vairāk. Svītro nost?
Skolēns var pārsūdzēt rezultātu, taču jaunietis/jauniete nedabū savu darbu atpakaļ, kā tad jauniešpersona var zināt, ka darbs novērtēts viņaprāt godīgi, ja darbs rakstīts pirms pusotra-diviem mēnešiem. Kaut kāds pazemojumiņš un netaisnībiņa tomēr. Viens jaunēklis pagājušo gadu iesniedza apelāciju, viņa fizikas darbu pārlaboja , un viņš no D līmeņa dabūja B.
Pie tam vai tāds centralizētais eksāmens vispār beigās ko parāda.
Latviešu valodas eksāmenā zemenīte uz kūkas šogad bija no konteksta izrauts Joņeva intervijas fragments (J.droši vien ņurd, jo iekļauts klasiķos), ar jautājumu, kādā nozīmē intervijā lietots konkrēts vārds, pieņemu, ka pareizo nozīmi daudzi neuzminēja, bet konkrētais uzdevums bija skolu jaunatnē izraisījis vieglu izbrīnu.
Man šķiet, ka eksāmens drīkst būt grūts un pacelt augstas latiņas, bet tas nedrīkstētu būt tik WTF neizprotams, un tā tehniskā izpilde nedrīkstētu būt raķešzinātne. Šos te pašus eksāmenus kārto arī miesnieku skolas audzēkņi.

Es varbūt daudz ko nezinu un nesaprotu. Nezinu arī, vai skolotājiem vajadzētu būt informētiem un tiesīgiem iesaistīties, redzot, ka VISC eksperti sapīpējušies pavisam un veic sociālus eksperimentus, un vai viņi to dara.

June 29th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Aiz nevēlēšanās darīt jebko jēgpilnu klausos dažādu eksotisku valstu himnas.
Vispār es par mūsu pašu himnu vienmēr domāšu tikai vislabākās domas. Kas par to, ka laimē dej!
Lūk, Džibuti veikums!
https://youtu.be/_hogn0qkYrs
Pašpasludinātās Somālilendas Republikas galvenais skaņdarbs.
https://youtu.be/xErHi3yP7UE
Varbūt tomēr vajadzēja vēl piestrādāt. Kaut ko tādu esmu dzirdējusi. Vienreiz. Lauku bērēs vienīgais muzikants spēlēja činčidrilku.

Add to Memories Tell A Friend
Ārkārtīgi laba ideja. Vajadzētu arī mums ietvert Preambulā.
https://www.diena.lv/raksts/pasaule/tuvie-austrumi/filipiniesiem-draudes-cietumsods-par-himnas-dziedasanu-bez-degsmes-14175297

Add to Memories Tell A Friend
Vispār diena bija pasūdīga, iepriecināja vienīgi šim uzņēmumam piederoša automašīna, smagā, speciālā, kura mūsu darba Rajonā dara, uzminiet ko!

https://www.firmas.lv/profile/baltijas-urbejs-sia/40003628455

Add to Memories Tell A Friend
Dīvaini un mazliet skumīgi tomēr vienai šeit, vasarsmājā. Te jābūt pilnai mājai, kņadai, lai pat ir rīvēšanās un mazliet viens otram uz galvas.
Man pietrūkst manu vecāku te. Jo tā ir viņu māja.
Un vēl šī ir mazu bērnu māja, bet kopš Jaunkundze, kas ir vismazākais bērns, izaugusi, smilšukaste stāv šķūnītī.
Bet tā mēs ar Ruksīti rosāmies, mums iet labi, savācām peles nedarbus (pele bija sagrauzusi paku ar sēklām), visās vāzēs ir puķes. Lielākoties gārsu ziedi, jo tās te ir visur. Un peonijas. Ļoti gleznojami izskatās. Tikai es nemāku. Tad nu tikai skatos.

June 28th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Mums ar Ruksīti nesanāca daudz čillot, bija darbi. Piesējām tomātus, nostiprinājām lielo rozi, sadzinām dažus mietus pie ceriņiem, izvārījām medījuma aknu pastēti. Es darīju, Ruksītis mani morāli atbalstīja pirmajās pozīcijās.
Tagad dzeram tēju un klausāmies radio, ko jau te var uztvert. Mad world viņiem skaitās pie chillout, nu ja.
Ar tādu čillautu puspilsēta var pārgriezt vēnas.

June 27th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Lūk, mēs ar Ruksīti vieni paši visā mājā, padzīvosim zaļi un paplašināsim apziņu.
Man ir ukraiņu šņabis ar burbuļūdeņiem, bet Ruksītim pieneņu lapas. Varbūt viņam arī derētu kas stingrāks, ko pagrauzties.

Add to Memories Tell A Friend
Ho, ho! Jaunumi krūmu frontē. Vakar vētrā nogāzās ieva. Satrupējusi bija.
Domāju, ko man tagad darīt, zvanīt mīļajam Komunālservisam, lai savāc?
Pie savākšanas noteikti izbradās visu, kas vēl nav izbradāts. Tad tas jādara atvaļinājuma laikā, mana, tbš, lai varu diriģēt parādi. Es lābprāt pati to ievu savāktu, lai garos vakaros grieztu 100 koka cilvēciņus, piemēram. Ja vien man būtu zāģis. Vispār jau tad man vajadzīgs budulajs ar zāģi. Lai pa kluso (pa kluso ar Husqvarnu) sazēģētu. Tas nav nekāds ievukrūms, bet gan riktīgs koks. Un pašvaldība man sastādītu protokolu par publiska koka piesavināšanos un visu to em... leksiku, ko esgu būšu pateikusi.:)
Nezkāpēc negribas piesaistīt KaimiņAndžu...
Jā, kas kaitēja agrāk, kad vietvaras spalvainās rokas vēl nebija iestiepušās mūsu zaļajā ieliņā.

June 26th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Es vēl neizstāstīju ikgadējās pirmsjāņu pļaušanas nākamo sēriju. Kad mīļotā pašvaldība un dārgais Komunālserviss ziemā atļāvās nohujārīt mūsu smalkos potētos ceriņus (tā man pēdējā piemiņa no Maigonīša), pavasarī vietā uzauga jo kupla gārsa, kuru ar rokām arī izplēsām un izpļāvām, un tagad vienīgā daudz maz civilizētā vieta the Ielā ir pie mūsu pieticīgā namiņa. Citur ir ojojoj, kā saka degradēta vide, brīnos, ka tramvaju vēl nebūvē uz šejieni. Tā nu kaimiņu kundze, būdama tādos gados, kad vairāk gribas cilāt korvalolu kā izkapti, zvana Komunālservisam un indīgi atgādina, ka gaidot šos ar trimmeri, par ko es nemazam arī dikti nepriecājos, jo man tak tie potētie Maigonīša ceriņi nāk augšā, nopļaus visus ka divi deviņi.
Tā nu es visu vakaru pucēju upmalu, lai dārgajam Komunālservisam nestāvētu uz ceriņiem.
Tomēr nākamā dienā (taisni pirms Jāņiem, ja) esot bijis klāt kaut kāds Vitjoks ar trimmeri.
Bet viņš esot sācis no nepareizā gala, no KaimiņAndža. Jaunkundze bija mājās un dzirdēja (un tas tomēr nav galīgi blakus), kā KaimiņAndžs solījies Vitjokam visus pautus notrimmerēt, jo tas nevāksies prom, jo Andžam tak te ozoli iestādīti, un vēl, un vēl visu Andža repertuāru dzirdēja sākot ar debijas albūmu un beidzot ar zelta fondu.
Vitjoks pieklājības pēc pavēcinājies ar trimmeri un aizbraucis, jo darbs nav zaķis, bet pauti paliek pauti, kamēr kaimiņtante tā arī nesagaidīja savu komunālservisu.
Man liekas, ka tas beigsies ar visa nobetonēšanu mums par sodu un KaimiņAndža aizvešanu no vienības Alfa rokudzelžos, vienīgi vēlēšanas jau bija un kohēzijas fondi izlietojušies, tikai tas mūs glābj, āmen!

Add to Memories Tell A Friend
Vispār mūspusē ievukrūmi lielākoties nozāģēti kā neatbilstoši sakoptas vides koncepcijai vai nograuzti kā atbilstoši Bebra k-ga ēdienkartei, taču vienas ieliņas galā vēl saglabājies neliels čūkslītis ar tam piederošu ievukrūmu, un tajā sēž lakstīgalu tēvs. Un ne tik vien sēž, bet arī dzied. Rītu vai vakaru. Arī šorīt dzied. Tā dzied, ka cilvēkam dziļi iekšā kaut kas notinkšķ un atritinās. Vai saritinās.
Tieši pretī ir māja. Varētu teikt, ka tai ģimenei ir viņu privātā lakstīgala.
Powered by Sviesta Ciba