Božena Chodunska

Dārgā dienasgrāmata!

Tā nu 'viš i...

Name
Božena Chodunska

View

Navigation

October 30th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Vakara pusē migla acīmredzot bija salīdusi Kapos. Kad gāju cauri, tur bija daudz, daudz miglas. Tik daudz, ka bija pat grūti elpot. Ziniet, dakter, kā pirtī, tikai aukstā. Es taisni brīnos, kālabad tur visādi emoļaudis nerīk bēdīguma seansus, un visādi kapu estētu pulciņi - kapu estētu fotosesijas.
Migla. Sašķiebušies un nesašķiebušies krusti. Aizaugušas, vientuļas kopiņas. Pieminekļi. Aizmirstsa kapličas. Kaili zari. Starp tiem mēness sirpītis. Skaisti taču!

October 29th, 2014

nekur nav tik labi kā mājās

Add to Memories Tell A Friend
Mazā Chodunsku māsa sēd Vistu zagļa pilsētā smalkā viesnīcā (sēd tad, kad nedejo), un ziniet ko? Cieš, jo tur nav bezmaksas internetu. Interneti maksā 100 vietējās Vistu zagļa pilsētas naudas vienības! Galīgi atpalikuši, ne?
Interneti esot tikai tuvējā lielveikalā.

October 28th, 2014

auksts, slapjš, tumšs

Add to Memories Tell A Friend
Es jau visādi deklarēju, ka man viss viens, ka ārā slapjš un/ vai auksts un/ vai tumšs, un lapas melnas, nav vairs zaļas, bet kaut kas tomēr lav lāga. Nav laimes kaut kā. Un tad svētdien bija jābūt kapos un jāapkašā kapi (es pret kapiem allaž esmu izturējusies kā pret mazdārziņu, tas laikam nav lāga, pieklājīgi bija vismaz svecīti aiznest, vai ne?). Un man taisni tāda sajūta, ka man kaut kas līdzi atvilcies no tiem kapiem (bet es esmu ļoti materiāla meitene ar stāžu, un visādiem niekiem neticu). Pareiz dakter, ka tas tāpēc, ka auksts, slapjš, tumšs?

October 27th, 2014

skaties uz maniem darbiem

Add to Memories Tell A Friend
Pēdējā laikā es tik sparīgi, daudz un bieži gatavoju visāda veida barību (nav tā, ka man būtu tāds aicinājums vai profesija, dakter, godavārds, tā vienkārši sanāk, tie ir karmas zigzagi!), ka pēc manas ikonizēšanas vai heroizēšanas, vai kanonizēšanas, vai jonizēšanas (nu, kā sauc to procesu, kad tevi padara par dievieti? Es arī domāju, ka esmu to godam pelnījusi, padomājiet par visiem maniem sasniegumiem un labajiem darbiem!), vienvārdsakot pēc tam, kad es būšu godam iekļuvusi dievietes kārtā, mani freskās, ciļņos un sienu gleznojumos attēlos ar čuguna pannu rokās.

October 23rd, 2014

aprēķini

Add to Memories Tell A Friend
Skolu jaunatne fizikas mājasdarbā jo viegli aprēķināja, ka Zēns (kaut kāds, mēs viņu nepazīstam, ja), braucot ar ragutiņām no kalna, tā lejasdaļā sasniedz ātrumu 80 m/ s.
Man kā cilvēkam ar pieredzi likās, ka kaut kas te neštimm, tālabad es arī nolēmu parēķināt un aplēsu, ka, pirms šis Turbozēns kalna lejā apstājās, viņa kamanas sabremzējā ar 120 m/s2 dižu paātrinājumu (palēninājumu).

October 3rd, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Jaunkundze iestājusies tekstilpulkā, kur cita starpā no mākslīgajām puķēm cako matu/ galvas stīpiņas ar puķīšu rotu, tāpēc mēs gājām uz tuvāko mazlielveikalu iegādāt mākslīgos ziedus. Tie tur arī bija, dažādas drausmības pakāpes, balti un sarkani, rozā un dzelteni. Mēs, priekā ķiķinādamas, izvēlējāmies sarkanu neļķīšu bunti, dzeltenas wannabe krizantēmas un baltas sazinkādas sugas poliestera puķes, pie kam tikām apveltītas ar pārējo pircēju ievērību un neviltotu izbrīnu. iespējams, viņi nodomāja, ka mēs tās nesīsim uz kādiem alternatīviem apbedījumiem.
No izejvielām ir izgatavots kaut kas vidējs starp ukraiņu tradicionālo vainadziņu un apkakles agāmas seksti, bet lietotājam, zinies, patīkot.

September 29th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Jūs jau zināt dakter, ka es esmu apolitiska kā putu polistirols un paranoidāla kā parabola, tāpēc, ja drīkst, es drusku paklaigāšu par to, kas man krīt uz nerviem un jūs mani pamierināsiet, labi? Nu tad tā, man rīt uz nerviem Ušakovs visur. Un vēl tā kundzīte, kura uz mikroautobusiem sola lētāku desu. ir arī citas lietas, jūs jau zināt, kā ir, pilnmēness un PīeMeS un es. Bet šoreiz tikai par šo.
Un tad vēl, man ir paranoidālas fantāzijas. Es jau saprotu, ka tas būs bezgaumīgi, bet jūs pats teicāt, ka jāstāsta visu. Jā, jā, dažas manas fantāzijas jau jums īpaši patika, tā kā nav ko te atgaiņāties. Nu lūk, dakterīt, es dzēru kafiju kopā ar cilvēkiem, Kuri Zina. Un viens Noslēpumu Zinātājs stāstija stāstu, kā viens pazīstams eks un next to be politiķis dzēris šņabi kopā ar bijušajiem čekistiem (bet kā sacīja klasiķis, bijušo čekistu nav) un jautājis, kā tad tur ir, kā mēs te tālāk dzīvosim, un bijušais Tas Tur attraucis, ka nekas traks jau nebūšot, nekādu zaļo vīriņu, mēs paši ievēlēsim prokremlisku valdību un aizsoļoim atpakaļ, no kurines nākuši aļa demokrātiskā ceļā. Šīs būšot pēdējās jūsu demokrātiskās vēlēšanas, lūk, tā sacīja bijušais Tas Tur un uzkoda ar gurķīti. Es jau, dakter, cieši gribu ticēt, ka tā ir urbānā leģenda, bet kaut kā šķērmi kļuva. Lūk, tagad jūs varat sacīt, ka tas man ir kāds tur dzemdes trakums un trakojoša Dieviete manī, pareiz?

September 22nd, 2014

Mani ķīmiskie mirkļi

Add to Memories Tell A Friend
Dārgo dakter, Jums būtu jāzina, nu es domāju, tīri terapijas labā, ka mana vienīgā medikamentozā pieredze ir, nē nu bija tīri legāla. Pirms gandrīz 17 gadiem ne bez sarežģījumiem piedzima Līžele. Dakteris-daiļšuvējs sacīja, ka lielākus bojājumus varētu izraisīt tikai napalms, te nu bez adatas un diega nekādi neiztikt, un ne čiku negrabu - salaida man vēnā veselu pudeli anestēzijas. Jā, dakter, nu un tajā brīdī operzāles prožektori izgaisa, un es biju plīša spilvens, jaukās un patīkamās kliedzošās, šizodēliskās krāsās, nu tādās, kā elektrodzeltens un rozā. Es lieglaimē peldēju pa plīša tuneli, tik pat jaukos toņos un man pretī slīdēja citi spilveni, elektrozaļi, elektrozili un elektrooranži. Mēs priecīgi sveicinājāmies. Viss būtu labi, ja vien kādam ārējam, svešam spēkam neienāktu prātā man uzlikt šuves ar mēbeļu skavām. Acīmredzot sānā man bija pušu kāda vīlīte un laukā nāca pildījums. Es gribēju teikt, ka man sāp un mani nevajag skavot, bet neko daudz nevarēju pateikt. Virs manis parādījās vienīgi komiksu mākonītis ar uzrakstu PAIN!.
Par spīti starpgadījumam ar skavām, pēc tam, kad elektrokrāsas mainds izgaisa, es gribēju nevis zināt, ku mans bērniņš, bet gan, TUR ATPAKAĻ.
Man palātas biedrene bija briesmīgi ticīga krievu sieviete, kura caurām dienām gremdējās lūgšanās. Viņa manu ķīmisko pieredzi komentējaa pavisam vienkārši : Может быть Боженьке показал тeбе Рай.

September 19th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Sēžu un lasu Cibu. Speķītis savukārt guļ man klēpī un taisa mazus, bet ļoti smakojošus jūrsacūku purkšķīšus.
Vispār viņam patīk gulēt man uz krūtīm.

September 17th, 2014

sūdu būšana

Add to Memories Tell A Friend
Veci ļaudis zina parunu, ka, raug, slikti ir tad, ja kaka nokļūst ventilatorā. Mīļo Garkājtētiņ, es gribēju uzrakstīt, ka ļoti slikti ir arī tad, ja kakucis nokļūst zālespļāvējā. Kā viņreiz mauru pļaujot Līzei gadījās. Kaka bija milzīga un gaiši brūna un visticamāk suņa. Vairāk es neteikšu ne vārda. Neko par to, cik tālu spēj lidot suņusūda daļiņas un uz kā nosēsties. Varat minēt trīs reizes, kuram vajadzēja veikt zālespļāvēja apkopi, ja.
Es domāju, dārgo dakter, ka tas bērniš tagadīt būs jums pacients ar ticamu potenciālu, jo šito kakas sapļāvumu viņa daudzina jau divas nedēļas.

August 15th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Mīļo Garkājtētiņ! Dārgo Dakter! Ja es tagadīt sacīšu, ka taisos pavadīt vakaru kā vīrietis - bez bērniem, bet ar alu un pie televizora, vai tas būs seksims, ja, es ceru?
Jā un re, kur mani pēdīgie muzikālie mīulīši no Pītera Theodor Bastard, no kuriem es metu biksītes uz skatuves
https://www.youtube.com/watch?v=2W7yWEr9tfo

July 23rd, 2014

vertically challenged

Add to Memories Tell A Friend
Tā kā es neesmu neko gara (nu, patiesībā, es esmu īsa, ļoti īsa), daži veikalu augšājos plauktos nelietīgi uzliktie produkti un preces man nav pieejami (un ne tikai man, bet lielai daļai Dižās Ķīnas Tautas meitu un dēlu!), ja. Un, ja nu es gribu tieši to alu vai tualetes papīru, vai zeķbikses (indīgi piezīmēšu, ka veikalā Prizma 6. numuri joprojām apakšā, bet 1. un 2. pašā augšā), man nākas atrast kādu garāku personāžu, kas man izpalīdz. Lūdzu, vai jūs nepalīdzētu dabūt man to un to? Vai, paldies!
Vienreizi, sen, toreizējā Marijas ielas Neldā, apsargs nocēla manām ballītes vajadzībām no augšējā plaukta veselus 6 alus. Sirsnīgi pateicos. Es būtu bijusi vēl paticīgāka, ja apsarga kungs būtu man pajautājis, kāda suņa pēc man vajadzīgi 6 bezalkoholiskie (!) ali.

July 14th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Mīļo Garkājtētiņ! Dārgo Dakter!
Nav tā, ka es jūs būtu pievīlusi ar kādu sieviešu pašpalīdzības grāmatu. Man nav vai nu laika vai internetu, vai visa kopā.
Es visu pastāstīšu, tikai pamazām. Labs nāk ar gaidīšanu! Velciet ķiteļus.
Mans papiņš dārzā uzstādījis Kurmju Atbaidītāju. Tā ir ierīce, kas reizi 15 sekundēs neganti pīkst un tricina zemi. Spriežot pēc Dižās Ķīnas tautas dēlu izsniegtā apraksta, visi kurmji 300 m apkaimē visupirms kļūst nīgri, pēc tam sajūk prātā vai sakravā koferus. Pagaidām man šķiet, ka papiņš ir kļuvis nīgrāks (1.7 Viņa Normālā Nīgruma), bet prātā sajuks vai koferus sakravās visi pārējie.

June 17th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Kas pietiekami ilgi neiztīra pastkastīti (fizisko, tādu bleķa kastīti), tas vēl 17. jūnijā saņem 2 vēlēšanu avīzes ar tautas draudzeni Grigali, 2 Rīgas Santīmus (tāds atkal iznāk), vairākas Mego, Betas un Elvi avīzes ar visādām kotletēm un desām, kas nu jau būs nomaitājušās un degvīniem, kas jau izvaikojuši gaisā, kā arī 2 IZZI rēķinus (kāpēc viņi sūta man rēķinu, es tak maksāju automātā?). Vai dieniņ, par to Grigali gan bija aizkustinoši. Ņemšu uz mazmāju palasīt. Ivetiņa viena pati izaudzinājusi Meitu. Meita esot kārtīga un tura māju spodru. Būs jāpastāsta Līžbetei un Sīkajai jaunkundzei. Kad es sākšu kandidēt kandidātos, es gan tā nevarēsu lielīties, ko domajies...

June 9th, 2014

Aktualitātes

Add to Memories Tell A Friend
Nu jā. Dārzā es nebiju bijusi divas nedēļas. Pirms tām 2 nedēļām viena skābeņu dobīte izskatījās tā kā maziet neravēta. Tagad tur ir pusotru reiz divi metri liela pļava ar zāli līdz šekumam. Darbā viss bija tik briesmīgi, ka bija jāapraudas uz papīriem. Ja jūs man pajautātu par nākotnes plāniem, dakter... nav man nekādu nākotnes plānu, ja nu kas, nav. Visi mai pribori darbojas izdzīvošanas režīmā. Paspēt izdarīt šito, pabeigt to. Un visur deg sarkanās lampiņas.

June 1st, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Kur, ellē, es vakar biju? ZZ čempionātā, jā. Daži tūkstošu kidu, tikai daži pieaugušie. Kidu planēta. Nu, labi, Getto basketa jaunatnes sadaļā pieaugušo nebija nemaz, un sajūta vispār sirreāla, vienreiz ar Manu Meitu Tēvu aizbraucām apskatīt, kā tur iet Līzei. Viņi tur ļoti kārtīgi uzvedas, respekt i uvažuha. Labi tagad sīkajiem, pasākumus viņiem rīko, lūk, kad mēs augām, mums bija jāslaistās pa ielām, jāprotestē pret sistēmu... :D

May 28th, 2014

Mazo veikalu šarms

Add to Memories Tell A Friend
Lūk, kad jūs mazajā piemājas piparbodē iedomājaties uzjautāt veikala īpašniekam, vai viņiem nebūs vēl tas garšīgais Rīgas alus, viņš apsola noteikti pasūtīt vēl, tieši jums, jau jau pircēji novērtē, lūk. Dāmai, kura rindā pirms manis pirka mazo pudelīti Metaxas, tika jautājums, vai tad nevajagot tomēr lielāku, vai varbūt divas mazās, uz ko viņa mazliet samulsusi atjautāja, vai tad izskatoties, ka viņai varētu nepietikt. Ak nē, ko jūs, ko jūs, es tikai tā pajautāju. Lūk, uzmanība, lūk serviss, pavej!

Eksperiments

Add to Memories Tell A Friend
Ja zelejlāču paciņu atstaj saulē, iesākumā jūs iegūstat želejlāču kolektīvizāciju, agregāciju un beidzot pilnīgu saplūsmi lielā, vienotā un ļoti staipīgā želejlāča pirmmasā, no kuras noteikti reiz radies pirmais želejlācis.
Šo matēriju iespējams neko sekmīgi nokost, nogriezt un tādejādi patērēt uzturā. Tā staipās, līp pie deguna un rada bažas, ka jūsu žokļi varētu pilnībā salipt.
Ja šo želejlāču pirmmasu aizmirst vēsumā, šis mikrokosms atkal sacietē un jūs iegūstat ar nazi griežamu paciņas formas želejlāču presējumu.
Šo eksperimentu var droši atkārtot mājas apstākļos. Nav ziņu, ka želejlāču matērija būtu viegli uzliesmojoša.

May 27th, 2014

PīeMeS, pilnmēness un es

Add to Memories Tell A Friend
Šodien Mēness ir kaut kur Āzī vaineko, es jau pamodos visa stervoza un depresīva, un pret vakaru viss kļuva tikai sliktāk un sliktāk, jo nogurums arī atvilkās un vēl skumjums pārpasaulīgs un bēdīgums, ak netramdiet mani rudenī, parammm.
Es arī nokavēju frizētavu, jo kaut kas nebija pareizi pierakstīts vai nu manos mazajos kurmjādas bloknotiņos vai nu viņējos, bet varbūt labi vien bija, citādi, kas zina, es būtu izskrējusi no cirptuves raudādama ar pusapgrieztu galvas mataino daļu. Tāpat es domāju, ka šīs dienas nobeigums ir pelnījis, lai to pavadītu zem segas, ja ne gluži ar galvu, tad ar kājām gan, un ar kaut ko lielu un gaišu rokā, piemēram alu.

May 24th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Man ir ciešanas. No šitā karstuma. Es jau sāku apsvērt emigrāciju. Lapzeme. Jā, tur noteikti ir labi.
Powered by Sviesta Ciba