Božena Chodunska

Dārgā dienasgrāmata!

Tā nu 'viš i...

Name
Božena Chodunska

View

Navigation

May 27th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Vakar vakarā gribēju uzrakstīt, kā vasaras mājas logos tumsā ar troksni sitas maijvaboles, kā te viss zied taisni kā, kad rīt būtu pasaules gals, kā kaimiņš vakar gribēja rādīt sievas vēstules viņam (uz tādu vietu, kur mēs negribētu nokļūt; viņš saglabājis tās visas, kādus 15 cm, pavisam, visas tādas, redzams, ka tiek pārlasītas, rāda un saka, šī te visa ir mūsu mīlestība), kā eži šmakstinās tumsā gar kompostu (cerams, ka tie bija eži). Visu ko gribēju uzrakstīt, bet nesanāca, jo aizmigu.
Pamodos, nekāds pasaules gals nav iestājies.

May 25th, 2017

21. gs. sākums, Latvija

Add to Memories Tell A Friend
Līžele arhīvos atrada ar telefonu bildētas bildes, kuras formāli iekrīt sadaļā Ģimene, bet kuras pilnīgi nevienam pašam nav rādāmas un pašos modeļos izraisa histēriskus smieklus līdz grīdai. Snapčata efekta pašģīmji ar ausīm, ar zaķa deguniem, šoferu ūsām, bildes, kur fonā mētājas mūžīgie krūšturi, bildes ar Jaunkundzi 5 gadu vecumā, kura uzvilkusies saulesbrilles tēlo slavenību un izliekas, ka pīpē zīmuli, bildes ar mani remontstrādnieka kostīmā ar putekļu aizargbrillēm un respiratoru, bildes ar mani sazinkāpēc pīles cepurītē un pīles maskā, neglaimojošā apģērbā un fonā Jaunkundze, kas tērpusies tikai dvielī pēc dušas, tikko ienākusi pa durvīm un sejā viņai patiess WTF.

May 21st, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Vakar, atgriežoties no Mazpilsētas, saņēmu dienesta uzdevumu nopirkt, atvainojiet, paketes. Tā nu bez divdesmit desmitos nolēmu iekāpt vietējā, ne visai tīrajā mazlielveikalā ar dīvaino personālu un savādo piedāvājumu. Tur plauktos vienuviet ir tādas mantiņas, ka nenopriecāties. Vari stāvēt un aplūkot silikona pīrāgu ieziešanas otiņas, sakņurīves, ekoloģiskās kukurūzas galetes, krievu kosmētiku (no ekoloģiskām saimniecībām, vecmāmiņa Nastja vākusi rītausmā tās drogas) par eur 1.95, kaķu barību, tīrāmos līdzekļus, brieža gaļas desas un garu alkohola plauktu un just, kā mirkļi rindojas mūžībā.
Neko lielu nedomājot sametu groziņā 3 pakas higiēnisko pakešu dažādiem dvēseles noskaņojumiem, sviestu, tomātus, kā arī kolekcijas lepnumu - divas rozā (!) boksertipa sieviešu apakšbikses ar ieaustām sirsniņām par 0.79 eur, lai pakaitinātu savas jaunkundzes, bet būtībā produkts brīnišķīgs savā stulbumā un stereotipos, atsauc atmiņā pantalonus, kādus vienīgos mana omīte atzina par labiem, un ir noderīgs Grūtajās dienās, jo piežmiedz tevi visur. Pie tam ķīniešu mērvienības Eiropā pazīst tikai XL, tā kā nav te ko lepoties ar saviem parametriem.

Kad groziņš jau bija nokomplektēts, pamanīju, ka darbībā ir tikai viena kase, bet rinda stiepjas līdz pat saldētajiem produktiem.
Ha, es nedomāju atteikties no savām paketēm, un iemetu groziņā arī kafijas paku.
Rindā pa tam lāgam bija sabriedusi revolucionāra situācija, tika solīts sūdzēties, veikala vadība tika aicināta demisionēt, jo kļuva skaidrs, ka visi nepagūs iegādāties savu alkoholu. Taisnības labad jāsaka, ka pusei rindas grozos bija sviesti, pieni un cīsiņi, un arī alkoholu lielākoties pārstāvēja pāris aliņi uz nakti, nevis stiprās frakcijas.
Kasiere strādāja tik lēni, ka ar viņu lepotos jebkurš lēnā dzīvesveida popularizētājs. Kopumā viņas kustības atsauca atmiņā divpirkstu sliņķu barošanās īpatnības.
Es par savām apakšbiksiņām norēķinājos tieši pl.21.55, lepni paziņoju, ka maisiņš nevajag, un ar izpildīta pienākuma apziņu atstāju veikalu, bet aiz manis palika nepiepildītu vēlmju jūra.

Add to Memories Tell A Friend
Nebiju redzējusi šādu
http://www.channel4.com/programmes/our-guy-in-latvia
Mīlīgi par Gaja latviešu vectēvu, varbūt drusciņ vienkāršoti, bet no otras puses, kurš tur spēj iedziļināties visās tajās peripētijās.

May 19th, 2017

Laiks mīlēt

Add to Memories Tell A Friend
Kapos šodien bija aplam jauki, gluži kā Plūdoņa "Eža kažociņā", kur dūja dūc, žube velk, sēri zvana dzeguzīt'. Dzeguzes gan nebija, toties žubju pilns, un man pat likās, ka dzirdēju savu pirmo šīgada lakstīgalu. Pa Garo Garlaicīgo ielu pretī nāca steriem pārīšu, visāda vecuma, dzimumu un kombināciju, gan sadevušies rokās, gan solīdi ieķērušies elkoņos (pārsvarā elkoņos ieķeras dāmas), citi savukārt bučojās Kapos uz soliņiem, pie viena dzerot alu. Nodomāju, ka tas ir gaužām mīlīgi, un man tūdaļ sagribējās alu. Kaut kur manas melnās un nocietinātās sirds dziļumos atausa vāra atmiņa par sadošanos rokās un bučošanos uz soliņiem kā kaut ko vērā ņemamu un iepriecinošu, tomēr veselais saprāts tūdaļ indīgi piemetināja, ka neviens kandidāts neatradīsies līdz pat pašai Špicbergenai, tāpēc prātīgi būtu iet tūdaļ mājās un nomazgāt logus. Rajona kaijas savukārt pēc nodošanās romantikai un saldējuma un kino perioda atgriezušās atpakaļ sadzīvē. Droši vien sēž uz olām. Apprecējusies arī tā kaija, kuru piebaro dullā kundzīte no blakusmājas. Viņa tam zoss lieluma albatrosam liek ēdienu uz palodzes, un kaija laikam uzskata viņu par savu patronesi, jo nesen, iestājoties ligzdas pošanas trakumam, nemitīgi lidoja pie savas labdares rādīt dažādus ligzdas polsterēšanas materiālus, spalviņas, iesaiņojamā papīra stērbeles, pie viena dziļdomīgi ķērcot.

May 15th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Cienījamie, zemesgrāmatu apmeklētāji un citi Kosmoda Noslēpumu zinātāji!
Man jautājums no stulbā gala - ja man jāveic ierakats par vairākām pozīcijām ( nu tur viens nostiprinājuma lūgums par vistukūti, cits par šķūni), vai par katru jāizņem savs numuriņš? Notāre kaut ko tādu teica. Bet kā tad tos numuriņus izņem - visus pēc kārtas, vai? Un, ja divas personas, tad atkal katrai savs Nr? Viņu informatīvais telefons diez ko sazvanāms nav.

May 13th, 2017

Negodībiņa!

Add to Memories Tell A Friend
Gribu pasūdzēties valdībai, ka brīvā Latvijā joprojām vīriešu sporta apavi ir daudz kuplākā skaitā kā sieviešu. Tāpat kā daudzas citas sporta mantas. Mēs varētu sadusmoties unvispār visu pasūtīt tikai internetos no Ārzemēm, bet mēs dažreiz gribam palaikot.
Pasaules tirdzniecības organizācijai un pircēju labklājības atbalsta brālībai man arī ir ko teikt. Proti, vīriešu sporta apavu modeļus ražotāji arīdzan pamanās izgatavot glītākus un smukākās krāsiņās. Piemēram, vīriešiem ir daudz mazāk neglīti rozā apavu. Bet vispār ir.

May 12th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Jūtu mulsumā nopirku kaut ko, kas ir šaurlapu ugunspuķes (Chamerion angustifolium) tēja. Ivančaj. Fermentētu, ko domājies. Es vispār uzticos cilvēkiem, domāju, cilvēki taču ne velti vāc, fermentē, jābūt labai.
Brīnišķīgo īpašību ir pagalam daudz, gan jau arī ūdeni ceļgalā ārstē, pie tam, kungi, veicina potenci. Vēl Rakstos var uzlasīt, ka Ivančaj bija padomju armijas slepenais spēks, un Hitlera armija kavēja Barbarosas piecgades plāna izpildi divos gados, lai izmestu līkumu un izbraukātu Ivančaj laukus un nodedzinātu slepenās laboratorijas, kur vārīja ivantēju. Pēc tam Hitlers bija sadomājis šturmēt Pokaiņus, ja nu jūs gadienā nezinājāt. Cara laikā Ivantēju eksportējuši kurtur.
Nu tad tā. Garšo pēc pirtslotas vai diezgan negaršīgas melnās tējas, nekādas augļu garšas tur nav, bet ja jau sola, ka imūnsistēma, kunģis un zarnutrakta no šī palēksies sajūsmā, es saņemšos un dzeršu.

May 11th, 2017

Tai pat laikā Rajonā

Add to Memories Tell A Friend
No rīta celtnieki- augstkāpēji pie atjaunojamā objekta visi vienādos atstarojošos kombinezonos sastājušies rindā kā vārnas uz elektrības vada. Domāju, droši vien rīta līnija, brigadieris dod instrukciju. Izrādās, pīpē.
Vakarā savukārt no viesnīcas izspurgušās ķīniešu omītes (kādas sešas) trendīgās drēbēs spiedzelē ap ziedošu Kaukāza plūmi. Droši vien saka, paskaties, Anniņ, taisni kā mūsu sakura, un tā atbild, nu pareizi, Mildiņ, kā tā sakura, kas pie mūsu rūpnīcas, kur tavs Antons strādā.
Veikalā čalis gumijniekos un šortos rindā stāvot ļoti skaļi un skaidri stāsta, ka izšķīries no meitenes, jo viņš viņu nemīlēja, kāda tur var būt attīstība. Bet divi gadi dzīvojuši kopā.
Es dikti mulstu, jo man visas tās mīlēšanas tik intīma padarīšana, ka es varbūt tikai mācītāja kungam, nu vai jums, Dakter, varētu atzīties, kad nu man kāds tā ļoti patiktu.
Bet pēcāk puika pastāsta arī, ka nav vairs kopā ar jauno vindouzu un jauno kompi, jo nesaskanēja raksturi un tā. Nebija laikam tā klikšķa.

May 10th, 2017

izglītība - mūsu spēks

Add to Memories Tell A Friend
Izvilkums no VISC sagatavotas (reālas, ja!) eksāmena lapas 2010. gada bioloģijas eksāmenam (reālam, notikušam). Saglabāta oriģinālā interpunkcija.

V. Vīrietis strādā kabinetā, kurā nav logu un kur telpu apgaismo viena spuldzīte. Lai uzmundrinātu sevi, viņš telpā ienesa puķu podiņu ar prīmulu. Pēc dažām nedēļām augs sāka nīkuļot un aizgāja bojā.
Nosauc auga bojāejas svarīgāko cēloni.

VI.Dod padomu vīrietim, kā rīkoties, ja viņš vēlreiz domā iegādāties kādu telpaugu šai telpai.

P.S. Puse valsts esot ieteikusi vīrietim vairs neiegādāties augus.
UPD Es nepateicu, ka tas 12.klasei! 12!

Add to Memories Tell A Friend
Ā, nu lūk arī viņš - sniedziņš. Kur tad tik sen nebija redzēts, ko?

Add to Memories Tell A Friend
Līze noreportēja no Maskačkas, ka viņasprāt lielais hokejs izglābis daļu sociuma no 9.maija, jo daudzi ne tik pārliecināti Uzvaras kandidāti pieminekļa dzeršanas vietā izvēlējušies dzeršanu ar šallēm Latvijas karoga krāsās, hokeju un "Laaatvija, Laatvijaa!..."

May 9th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Biju pasākusi rītos dušu beigt ar pavisam aukstu ūdeni, tā ir iespēja pie viena izvingrināt balssaites ar visiem patskaņiem un vienu šņāceni (proti, šššs!).
Šodien laukā sajūta gluži kā tajā rīta dušā, tā jestri.
Bet es nolēmu par visādām tur temperatūrām neko nesūdzēties, bet nopirkt Siltās Drēbes.

May 8th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Ievēroju, ka mani visnotaļ sirsnīgi sveicina vīriešu kārtas kaimiņi, mēs dažreiz parunājamies, viens kaimiņš, ļoti patīkams dzentlmenis, pat piedāvā aiznest manus iepirkumu maisiņus. Pat Ostaps, kamēr mums nebija sākušies koku kašķi, man bija čoms. Kaimiņu sievas turpretī sveicienus tikko atņem. Es pilnībā noraidu jebkurus izdomājumus un aizdomas par sevi kā liktenīga tipa sievieti vai Precēto Sieviešu Biedu. Es, palūgšu iegaumēt, esmu maza, neievērojama radībiņa, kantora peļuks, pie tam pārziedējusi divu bērnu māte. Un man ir tiklas drēbes, kuras patiktu pat Pat Jūlijai Stepaņenko.
Droši vien vaina tā, ka mēs dzīvojam pirmajā stāvā, un kuram gan nav gadījis virtuvē uzdejot vai uzdziedāt, vai atkal skaļi izteikt viedokli, ja uz kājas piepeši uzkrīt panna? Droši vien viņas uzskata mani par ļoti aizdomīgu personu.
Un nav jau tā, ka gluži visas nesveicinās. Policista līgava no blakusdzīvokļa ir ļoti jauka, Jaunkundze gan tūlīt sacīja, ka viņai vienkārši logi uz otru pusi. Vēl ar mums sveicinās patīkamā bārdaiņa sieva, bet viņa dzīvo blakus mājā.
Nesen mums vasarsmājas kaimiņos ieposās jauni iemītnieki, es tūdaļ pamanīju, ka viņi ir tādi latviski rezervēti, proti, man neradās sajūta, ka vajadzētu aiziet ciemos ar pirmo rabarberu pīrāgu. Vēlāk nodomāju, ka varbūt tas tikai tāpēc, ka viņdien stiprinot logā odu tīklu, pie tam trīs reizes, no kurām divas bija nerezultatīvas, vairākas reizes skaļi un ar izteiksmi pasacīju "bļaģ".

Add to Memories Tell A Friend
Varbūt kāds zina, kādi ir riski, ja viens īpašums ir ar dāvinājuma līgumu novēlēts diviem īpašniekiem, kuri vismaz tuvākajā atskaites periodā to negatavojas pārdot, savā starpā it labi satiek un sūdus nevāra?

May 7th, 2017

Ticējums

Add to Memories Tell A Friend
Meitai vajagot atskabargainus dēļus nēsājot īsas bikses vilkt, tad biezo, mello, necaurspīdīgo zeķbikšu sezona turpināsies vēl vismaz nedēļu.

May 6th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Es esmu bijusi varen saimnieciska un no sažuvušiem apelsīniem izvārījusi ievārījumu. Lai nebūtu jāmet laukā.
Ievārījums garšo akurāti tā, it kā kāds no sažuvušiem apelsīniem, lai nebūtu jāmet laukā, būtu izvārījis ievārījumu.

May 5th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Vienīgā nelaime, ka no dārzadarbiem rokas kļūst tādas, ka būs jāaizbildinās kā Skārletai - tikai vienreiz izjāju bez cimdiem.
Jā, un mums te Rīgā aiz loga strazdutēvs tā dzied, tā dzied, itin kā nezinātu, kas seko saldējuma un kino periodam - ligzdas būvniecība, sēdēšana uz olām, kašķi ar kaimiņiem...

May 4th, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Pavisam no vasarsmājas šodien izmetu 5 šausmīgi lielus zirnekļus. No virtuves vienu un četrus uzreiz no verandas. Iespējams, ka viņiem tur bija kāds ģimenes salidojums, tas nebija viens un tas pats zirneklis četras reizes pēc kārtas. Jaunkundzei nemaz nevar teikt, cik to zirnekļu bija. Viņa ir arahnofobs bērns.

May 3rd, 2017

Add to Memories Tell A Friend
Ir tādas reklāmas, kas attēlo, kādiem jābūt pareiziem rītiem. Proti, ģimenes tēvs pirms darba dzer kafiju (ļoti relaksēts un pilnīgi vai meditatīvs), ģimenesmāte harmoniski piedāvā viņam kaut kādu kulinārijas virsotni, ko stundu šmorējusi. Tad atnāk harmoniski bērni un dabū savu apelsīnu sulu vai brokastu pārslas. Es ceru, ka tie ir dokumentāli kadri, labākā cilvēces daļa ceļas pl.5, lai līdz pusastoņiem pie galda harmonizētu ar avīzēm. Man tā nesanāk, pie mums personāži skraida kā apsvilinājušies mērkaķi tradicionālā baletdejotāju apģērbā - krūšturos un zeķubiksēs un ēd stāvus, nekādas harmonijas, tīra Brauna kustība. Šorīt es aizgulējos par stundu un līdz ar mani visa meitentiņu saime, līdz ar to kustība no haotiskas pārtapa pilnīgi izmisīgā, kur trīs raķetes šaudās starp vannasistabu un virtuvi, un skapjiem, pie tam brokasto skrienot.
Powered by Sviesta Ciba