Božena Chodunska

Dārgā dienasgrāmata!

Tā nu 'viš i...

Name
Božena Chodunska

View

Navigation

May 27th, 2015

tajā pat laikā paralēlajā pasaulē

Add to Memories Tell A Friend
Vidusskolā mēs ar draudzeni dikti irgojām, iztēlojoties, kā gan tas būtu, ja mēs būtu piedzimušas kā puisīši. Mēs būtu divi stulbi draugi, garais un īsais. Es, protams, būtu īsais. Mums nebūtu jāvaksē kājas un jāskuj paduses. Un uzacis varētu atlaist. Un ūsas.
Un mēs varētu savstarpēji nekonkurēt. Man, protams, tiktu visas īsās meitenes, bet draugam - garās. Un mums būtu pašiem savi krāni. (Ar krāniem bija tā, ka zēni mums patika, bet tie viņu krāni ne pārāk, drīzāk izraisīja bijību, kā nekā mums toreiz bija tikai 17 gadu). Saskaņā ar stereotipiem man būtu jābūt piselīgam, lai kompensetu savus metrssešdesmitpieci, bet garajam jābūt labsirdīgam.
Mēs pajautājām vecākiem, kā mūs sauktu, ja mēs nejauši būtu puikas. Mana mamma teica, ka sauktu par Pēteri, par godu vectētiņam. Bet tas nav tik droši, jo mums ģimenē tolaik nevienam normālus vārdus nelika. Māsa teica, ka sauktu mani par Marianu (!). Tas vispār ir ticamāk, ņemot vērā anamnēzi. Draudzenes mamma aizsapņojās un teica, ka dēlu nosauktu par EMRIKU! EMRIKS! Tas esot cilvēka vārds. Esot bijis tāds aktieris. Un, tātad, es kā Marians zvanītu Emrikam (EMRIKAM!) un , kad klausuli paceltu viņa mamma, sacītu, labdien, Emrika mamm, vai Emriks mājās? Un viņa teiktu, nē Marianiņ, Emrikiņš ir airēšanas treniņā, muahhh!

May 24th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Skairds, ka kaķiem nav daļas nedz par zvaigžņoto debesjumu virs, nedz par morālo likumu iekš. Mani ūsainie draugi pietaisījuši sīpolu un garšaugu dobīti, un es rušinoties leknajā augsnē uzdūros leknām kaķa kaku kaudzītēm. Es vēl neko neteiktu, ja tā būtu kāda dāliju dobe, bet te tak ēdamlietas, kaķu kungi!
Dārzkopībā man, lūdzu, ielieciet kādu papildu punktu par centību un artistiskumu, lai arī kopējais sniegums izskatās kā piecgadnieka mēģinājumi ainavu arhitektūrā.

May 23rd, 2015

Dienas prieks

Add to Memories Tell A Friend
Slēdziet iekšā! LTV 7. kanālā rāda Eirovīziju ar surdotulkojumu. Neko tik labu neesmu redzējusi!

May 21st, 2015

sniegpārsliņas ir dažādas kā mēs

Add to Memories Tell A Friend
Vakar maģiskajā autobusā garām paspraucās trīs bērneļi, ap 9-10 gadus veci, kas brauca uz ebreju skolu. Divi puikas un meitenīte. Es jau mēģināju saīgt par grūstīšanos, jo visiem bija mugursoms, bet tad atmaigu, jo jaunieši ļoti izturēti diskutēja par savām sekmēm mācību priekšmetos - krievu valodā, latviešu valodā, mūzikā un ivritā. Izklausījās, ka viņi ļoti nopietni nododas mācību procesam. Nekas cits viņus neatšķīra no krievu vai latviešu sīčiem. Vēl vienam puikam rokā bija āra termometrs un mazītiņš kaktusiņš, bet man liekas, ta tas bija vajadzīgs kādām tur dabaszinībām, tāpēc to nevar uzskatīt par īpašu pazīmi.
Kad mans papus bija mazs, vēl pirms kara, viņš mācījās krievu skolā, un skola atradusies tādā laukumā (es slikti pārzinu Liepāju, tāpēc nevarēšu pateikt, kur tas ir), kur pāri pretī bijusi žīdu skola (tāds bijis arī oficiālais nosaukums). Krievu skolas skolniekiem nav bijis lielāka prieka, kā kāpt uz galdiem un pa logu skatīties pa žīdu skolas logiem, kādas viņiem cepurītes un peisas, un kā viņi skaita lūgšanas pirms stundām. Ar žīdu skolas skolniekiem draudzība bijusi galvenokārt tāda, ka abi etniskie grupējumi spēlējuši futbolu- Urugvaja pret Paragvaju un gājuši kāpās boksēties. Manam papiņam vienīgajam bijuši īsti boksa cimdi, kurus viņam nopircis tēvs, attiecīgi mans ģeduška. Tos tad visi vilkuši pēc kārtas.

Add to Memories Tell A Friend
Jaunkundzei skolā vajadzēja taisīt prezentāciju par kādu rokgrupu. Nu, mūzikā. Man riebjas tāda rokmūzika, teica jauniete. Es negribu rakstīt par tādiem. Es varētu stāstīt vienīgi par Rammstein vai par Pertti Kurikan Nimipäivät, sacīja Jaunkundze. Un uzgatavoja prezentāciju par Pertti Kurikan Nimipäivät.
Es jautāju, vai klasesbiedri nesmiesies, viņa padomāja brīdi un teica, ka smiesies. Bet tas nekas.
Par prezentāciju Jaunkundze dabūja desmitnieku, bet dazi esot smējušies. Viņi ir stulbi, un neko nesaprot. Tie cilvēki ir daudz sasnieguši, viņi māk spēlēt vairākus mūzikas instrumentus, viens pat ērģeles.
Es gandrīz lepojos.

May 19th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Visi, kas skumji, visi, kas vēlas tapt iepriecināti, ieslēdziet Eirovīziju! Tur tādas oldskūl nepieklājības rāda! Taisni prieks. :D

Add to Memories Tell A Friend
Jāpieraksta savos mazajos kurmjādas bloknotiņos, ka "ģērbties atbilstoši sezonai" pašlaik pie mums nozīmē cimdus, kurus es no rīta ar lielu atvieglojumu izvilku no somas. Ejot caur kapiem, cimdi jo lieti noderēja.
Kapos pa tam lāgam jau noziedējušas mazās, zilās puķītes, kuras bērneļi, kas pastaigājas kapos, parasti plūc un pasniedz savām mammām. Pie mums nav siltā ūdens, jo Rīgas Siltums pārrakuši mūsu ielu un arī visas apkārtējās. Ir auksti, auksti, un Speķītis sabozies sēž savā būrītī. Man jau nav nekas pret aukstumu, ja tas notiek ziemā. Es būstos, ka reaģējot uz vides svārstībām es varu apaugt ar īsu vilniņu. Starp citu, es kaut kā palaidu garām to pašu galveno argumentu, kāpēc cilvēkiem nav vilnas.
Mēs ar Speķīti domājam saspiesties cieši kopā, tā mums būs siltāk.

May 14th, 2015

īsumā

Add to Memories Tell A Friend
Man ir jaunas un skaistas tumšzili-bordo krāsas kurpes uz ļoti augstiem papēžiem un pieskaņotas krāsas zeķes. Un mētelīts. Man ir tāds tumšzilais periods. Ja es ilgi nerakstu, būšu kaut ko sev nolauzusi ar tām ķekatām.
Blakusmājas kaimiņi remontē dzīvokli, patiesībā lauž ārā visu veco. Pie mājas stāv milzu konteiners ar vecu iebūvēto mēbeļu paliekām. Jau otro dienu ap šito kravu ņemas mazs, salīcis un pusvājprātīgs vecītis. Viņš lasa laukā derīgo kokmateriālu, liek savos ratiņos un skaļi izpaužas trejās valodās. Dzied leģionāru dziesmas (latviski), izjusti un bez akcenta lamājas matom (krieviski, saprotams), un pa laikam ar izteiksm kā Smiļģa skolas aktieris deklamē kaut ko (vāciski). Nebrīnītos, ja tas būtu Fausts. Viņš ir mūsu vēstures sublimāts un esence, šis mazais, trakais vīriņš.

May 8th, 2015

kāda pirmā reize

Add to Memories Tell A Friend
Es domāju, ka jau esmu pagaršojusi visas negaršīgās lietas pasaulē, bet te es ēdu rozīnes un man uzkodās tāda rozīne, kas garšoja tā, kā varētu garšo dīzelī samērcēts peļusūds vai varbūt dīzelī samērcēts prusaks, bet tad tā rozīne būtu bijusi kraukšķīga, tāpēc šo versiju es atmetu.
Tas bija diezgan briesmīgi, un tagad man bail ēst rozīnes.
Kā jūs domājat, kas tas bija:
a) dīzelī samērcēts peļusūds;
b) peļusūds, samērcēts dīzelī;
c) cits.

May 6th, 2015

vīri oranžās vestēs

Add to Memories Tell A Friend
Mans šīsdienas prieks bija pieci remontstrādnieki, kas nāca pretī par Garo un Garlaicīgo ielu, saģērbušies vienādos zaļos kombinezonos un oranžās vestēs. Viņi nāca tik vienādā solī līgani šūpojot savus remontstrādnieku dibenus, ka man likās, te kaut kur jābūt filmēšanas grupai un es tūdaļ tikšu kadrā. Kaut kas tajā visā atgādināja šo:
https://www.youtube.com/watch?v=I_izvAbhExY

May 5th, 2015

Sad but true

Add to Memories Tell A Friend
Visa tā galvenā nelaime noteiktā vecumā, dakter, nu manā vecumā, teiksim, ir tā, ka cilvēks vairs nav gana multipotenciāls, lai visu savu sadirsto un velto dzīvi atdirstu un atveltu. (Varbūt var atdirst un atvelt tādu mazu gabaliņu.) Pie tam es esmu nīgra, jo esmu nokavējusi savu Marsa misiju (kur varēja savākt mazu maisiņu personīgo mantu un aizpirdolēt one-way virzienā). Es, protams, nesūdzos, bet kaut kur pašos manas melnās un nepateicīgās sirds dziļumos man šķiet, ka viss, kas pēdējos 15 gados ir bijis patiešām mans, ir bijis aizlienēts, dabūts uz parāda vai zagts.
Drīzāk pat pēdējos 18.

May 4th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Palasīju nesen, ka daži Cibiņi sašutinājās par visādām antiliberālām vēsmām un pūsmām tepat mūsu mazajā Dzimtenē, pie tam tik ļoti, ka pat apsvēra iespēju doties emigracijā, kur elpot vieglāki. Es gan domāju, brāļi un māsas iekš Cibas un Veselā Saprāta, ka tieši otrādi - jāpaliek tepat. Un jāliberalizējas. Par spīti. Jo mēs nedarīsim to tāpēc, ka tas ir viegli. Mēs darīsim to tāpēc, ka tas ir grūti.

April 26th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Dārgo dakter, es Jums pilnīgi piekrītu un klausu Jūsu rekomendācijām vairāk izklaidēties. Tad nu lūk, brīvdienās es tā izklaidējos, ka taisni vai noguru, apmeklēju dzimšanas dienas pārtiju, par kuras kuras pašu gulbja dziesmu uzskatāms jubilāra no šķūņaugšas nomestais Dormeo matracis (viesiem gulēšanai), ka teju nospieda vienu viesīti, un pa mājas perimetru izkaisītā bebra gaļa. Es viena pati izdzēru, liekas, kādus 4 litrus alus "Brālis. Vasara", bet viņam tak nieka 4 grādi, tāpēc tā nav nekāda dzeršana. Vairāk man nav, ko teikt. Ja nu vienīgi atzīmējiet, lūdzu, ka mežā zied visādu krāsu vizbuļi (safotorāfēju zilos!) un plaukst visāda veida mazas zaļas lapiņas, dažas pat man pavisam nepazīstamas.
Skūpstu. Božena.

April 19th, 2015

... bet tajā pašā laikā ellē...

Add to Memories Tell A Friend
... bet svētdienās ellē līmē tapetes priekšnamā (elles priekškambari sauc par Limbo). Līmē smukas Esprit tapetes (!, jā jo īstām modesdāmām viņi ražo tapetes) salātzaļas ar fuksiju krāsu uz ļoti, ļoti šķībām sienām (Limbo acīmredzot ir celts padomju laikos).

April 16th, 2015

Laika zobs

Add to Memories Tell A Friend
Ja tic visādiem tur dzīvesstila padomiem un speciālistiem (jātic tak ir, kā var neticēt!), cilvēkam neko daudz nevajagot sevi pārpūlēt fiziski, pilnīgi pietiekot ar pusstundas pastaigu. Kaut kas tur neštimm. Es darba dienās staigāju gandrīz stundu (gan ne no vietas, toties uz augstiem papēžiem (jūtiet spēku, dakter!) ar pilnu uzkabi un ātri, jo, kā saka Līžele, man vajadzētu sarakstīt grāmatu "Kā paspēt pēdējā sekundē un nekaunēties par to") bet ar aknu priekšējo daivu jūtu, ka ar to kaut kā nav gana. Man liekas, normālam kantora vergam būtu vismaz pusotru stundu jāskalda malka vai jāmuk no sanknotiem pērtiķiem, vai jārakņājas zemē, lai atrastu ēdamās saknes, vai jānirst upē pēc ēdamajām zivīm. Un tikai tad šī ofispersona būtu pietiekami izkustināta, jo šo 8 stundu uzsēdējumu nevar neitralizēt stunda sporta zālē.
Pie tam, man ir paaugstināts holesterīna līmenis, apsveicam laimētājus! Un vēl es uzzināju, ka tās cistas, tas nav nekāds vēzis (es nemiršu, vismaz ne tūlīt), bet gan "vecumposmam raksturīgas fizioloģiskas izmaiņas". Kas tālāk? Sirmi mati? Zobu protēzes? Mazbērni? Nūjošana? Kādas tur paaudzes deju kolektīvs "Sānsolītis"?
Vienvārdsakot, dakter, viss ir sarežģīti. Laika zobs grauž. Bioloģiskā dzeguze kūko.

April 11th, 2015

Tajā pašā laikā ellē...

Add to Memories Tell A Friend
Man ir viedoklis par to, ko dara ellē. Visupirms - ellē grēcinieki regulāri mazgā krīta balsinājumu no griestiem. Un tad gruntē griestus, vēlams tā, lai šķidrā grunts (vai grunte?) tek uz galvas. Ellē regulāri pārplīst ūdens caurule sanitārajās telpās un nolīst akurāti tās sienas, kuras jūs nesen nošpaktelējāt un nokrāsojāt. Un sestdienās ellē notiesātie iet iepirkties ar Līželi vai viņai dvēseliski un uzvedībā tuvu personu. Pirkt kurpes un bikses. Uz stundām trim. Vislabāk - uz ļoti augstiem papēžiem savos jaunajos štibļetos. Kopā ar otru mazāku, diezgan nelaimīgu meiteni, kurai savukārt vajag pirkt krūšturi. Un kurai nenopērk kurpes un bikses, atšķirībā no māsas, kurai tagad ir jaunas laķenes un stabulītes, un kas tagad būs zolīda kā klavieres.
Pēc visa šitā izgājiena man smeldz pēdapakšas itin kā es būtu nogājusi līdz Kurmenei vai Zosēniem, vai kāda citai tāltālai zemei. Mazajai jaukundzei jau šī vispār nebija neko laba diena, jo savā dziedāšanas konkursā nav lāga paņēmusi apakšas un izvilkusi augšējo do, un tad bija jāraud par to (nekad agrāk nebija redzēts, ka šitas skuķīts raud par sūdīgāku pašsniegumu) un tad vēl nebija nopērkams tas krūšturis... Tas tak ir pietiekams iemesls, lai mes tagad mazliet remdētos ar pepsikolu un čipšiem, pareiz ko?

April 10th, 2015

Mana Rajona zvēri

Add to Memories Tell A Friend
Izrādās, ka mūsu Rajonā bez kaijām, vanagiem un vārnām dzīvo arī ezis ar ģimeni. Viņš bija Speķīša kunga izmērā, mēs jau vienu mirkli nodomājām, ka Speķītis paņēmis pēdu. Ezis ļoti lietišķi pārgāja ielu un ielīda aiz žoga pie benzīna tirgoņiem. Ja tā padomā, viņam tur ir tīri labi, ja neskaita suņus, bet arī tie lielākoties iet pavadās

March 13th, 2015

pirmās pavasara lietas

Add to Memories Tell A Friend
Biju fazendā, redzēju pirmo taureni (dzeltenu), uzraku pirmās trīs dobes, iesēju pirmos burkānus, cepu pirmās desas, dzēru pirmo āra alu. Viss. Piekusu. Pieslieniet mani stūrī.

March 12th, 2015

skolas maize

Add to Memories Tell A Friend
Šodien man piezvanīja no skolas. (Man vispār nepatīk, ja zvana no skolas. Man allažiņ liekas, ka kāds būs pārsitis galvu, vai novēmies aizvests uz slimnīcu. Man ir zvanījusi pat Jndržika ķīmijas skolotāja, lai tak Jndržikiņš atnākot uz konsultācijām, atzīmi vajagot palabot). Šoreiz Līželes informātikas skolotāja. Un iesāka ar vārdiem: "Nezinu, vai vajadzētu vai nevajadzētu sākt uztraukties..(bļaģ, es JAU uztraucos!)..bet vai jūs nezināt, kur ir Līžbete? Nē , viņa nav skolā."
Ap šo brīdi man pulss bija saskrējies kā traks zirgs un raustījās plakstiņš. Pēc tam viņa kaut ko piebilda par kolektīvu bastošanu. (Es atviegloti solījos sabārt!) Ka tā jau tie jaunieši darot.
Izrādījās, ka minētie jaunieši tiešām nobastojuši informātiku (izņemot Līzi, kura gāja pie ārsta), jo kādam tak jāskatās superlīgas spēle, bet sk. Eglīte no galda nodzīta kaķa atriebīgumā piezvanīja katram jaunietim, lai pavēstītu, kādi tieši sūdi viņu rīt sagaida, bet gadījumos, kad jaunietis pamanījās atslēgt telefonu, zvanu dabūja māmulīte vai tētis. Vai abi divi. :) Iedarbīgi, pareiz?

March 11th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Es cenšos būt laba māte un sekot līdzi aizraujošajām bērnu skolas gaitām, konsultēju matemātikā, dažreiz ķīmijā, pa retam fizikā (ar palīglīdzekļiem).
Bet te mani pārsteidza nesagatavotu.
Jaunkundze ar tādu Mama knows better sejas izteiksmi pajautāja:
Mammu, kādas ir galvenās atšķirības starp grieķu-persiešu karu un Peleponēsas karu?
Powered by Sviesta Ciba