Božena Chodunska

Dārgā dienasgrāmata!

Tā nu 'viš i...

Name
Božena Chodunska

View

Navigation

April 16th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Konkursa jautājums, bet bez google, labi?
Kas ir Koļesova šķēps, un ko ar to dara?

April 15th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Acīmredzot man ir selektīva disleksija, kas no Tā Kunga Žēlastības dāsni izpaužas noteiktos dzīves posmos.
Jūs jau zināt, kas rakstīts uz vecās velorūpnīcas alias "Sarkanā Zvaigzne" daudz cietušās fasādes, ja, dakter.
"NEIZVĒLIES GARLAICĪBU. IZVĒLIES ALFU" tur rakstīts.
Zīmīgi, ka šodien man tas izlasījās kā "NEIZVĒLIES GARLAICĪBU. IZVĒLIES ALU".
Manā krājumā ir vairākas ovulācijas vai pilnmēness izraisītas zīmīgas teksta interpretācijas. Piemēram "SARGIES NO PRECĒTAJIEM".
Patiesībā uz tramvaja sāniem bija Propolki reklāma, kas vēstīja: "SARGIES NO INFEKCIJĀM.

Add to Memories Tell A Friend
Starp citu, laukāesamais laiks traucē pilnvērtīgi ciest un grūti pūst.

April 13th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Vēl jums, dakter, būtu jāzina, ka es esmu patiešām cirslis. Īsts un tizls ciršļucirslis. Cirslis the Real One.
Pirms divām nedēļām es mantoju Jaunkundzes telefonu, jo viņa savukārt dzimšanas dienā ieguva jaunu modelīti. Mūsu adresē ar jauniem gadžetiņiem nodarbojas bērni, nuja. Nekā jauna zem Saules.
Cirslis gan ieliek uzpariktē savu simkarti, bet nolaidīgi nepievērš lielu vērību apstāklim, ka daļa nav ierakstīti kartē, bet gan telefona atmiņā, savukārt Jaunkundzes telefonā palikuši vecie ieraksti. Cirslis guļ un nenojauš, ka rūtas un rihardi jaunajā pribombasā pavisam nav tie paši, kas vecajā. Izrādās, šajā laikā es esmu izgāzusies vismaz divas reizes. Tā Laura pavisam nebija šuvēja, bet kaut kāda meitenīte no 5. klases...

svētdiena

Add to Memories Tell A Friend
Jūra bija pelēka, bet to jau varēja gaidīt, un mēs mazliet salijām, toties apskatījām nūjotājus, suņus (man īpaši patika punduršpici, bet Jaunkundzei labradori), skrējējus un nūdistu būves, tās gan tikai pa gabalu, un izostījāmies svaigu gaisu. Latvijas Dzelzceļa interaktīvais saraksts gan reāli sūkā ledu, tāda vilciena nemaz nebija, ja gribat zināt. Bet tas nekas, jo vilciengaidīšanas brīvajā laikā mēs apmeklējām lielveikalu.
Mums iepatikās saldais pārītis, kas sastāvēja no algota killera, kā mēs vienprātīgi nospriedām, un viņa draudzenes, maigas, trauslas būtnes ar lielām, uzticīgām acīm. Viņi viens otram piestāvēja kā zilums acij, kā rūsa dzelzij, kā kola vecam viskijam. Ar to es gribu sacīt, ka viņi viens otram nemaz nepiestāvēja.
Viņš pirka Viņai kurpes. Viņi bija krievi, bet Jaunkundze dzirdēja, kā Viņš latviski stāsta pārdevējai, lūk, ka mums melnajiem, drūmajiem vīriešiem vajag, lai blakus būtu skaistas un krāsainas sievietes.
Viņš neizskatījās pēc izsitēja, jo bija drīzāk astēniskais tips nevis kaululauzējs. Tāds Kaurismeki varonis.
Beigu beigās Viņš nopirka savai stirniņai neticami augstpapēdīgus, gaišzilus zābaciņus, ar kuriem Viņai bija grūti staigāt, un es savukārt dzirdēju, kā Viņš saka, voobše ja ļjubļju dļinnonogih.
Viņš droši vien noskūpsta viņu, pirms iet uz darbu. Uz lūpām. Un tad kontrolskūpsts uz pieres.

Add to Memories Tell A Friend
Jaunkundze piekrita, un mēs brauksim raudzīt jūru. Ņemsim līdzi tēju un želejlāčus. Cerams, ka laika prognozes izrādīsies greizas, nupat te vēl bija itin kā saulīte.

April 12th, 2014

par vecumu

Add to Memories Tell A Friend
Kad cilvēks kļūst vecs, viņš pamazām zaudē visus savus tjūningus, pielikumus un uzslāņojumus, visu, ar ko lepoties un visu, kam ir kāda nozīme. Smukums, cik nu kuram dots, pazūd, seksu ar tevi neviens vairs negrib, sociālās lomas arī atkrīt cita pēc citas, izņemot dažas, kā kaķu barošana un mazbērnu izglītošana, un ari tās ne katram. Beigās paliek tikai tīra cilvēka būtība, ja marasms nav pievācis to jau iepriekš. Nu, tā tas varētu būt iecerēts. Kaut gan daudz vienkāršāk būtu izsēdināt katru uz vientuļas salas. Mēs esam septiņi miljardi, un visiem nepietiek salu. Varbūt tāpēc mēs novecojam.

Šis nav bēdīgs ieraksts, drīzāk ironisks.

šis tas par velti

Add to Memories Tell A Friend
Kaimiņi īrnieki kaut kur augšā pīpē tualetē, un liekas, ka nevis vienkārši pīpē, bet pīpē kaut kādu īpaši kodīgu spaisu. Es gan neesmu nozares eksperts. Nu jā. Varbūt pasīvajiem ostītājiem ir iespēja dabūt nelielu kaifu pavisam par velti?

Add to Memories Tell A Friend
Līze nupat aizmiga IZŠUJOT pērlīšu apkaklīti. Nekad nedomāju, ka piedzīvošu ko tādu. Tikpat labi es varētu aizmigt, piemēram, burājot. Lai gan, es jau esmu aizmigusi gludinot. Bet tas bija sen.
Visādi citādi rīt vai parīt noteikti būs gana pareizs laiks, lai brauktu skatīt lielo, briesmīgo jūru. Nūdisti tak vēl nebūs atklājuši sezonu. Vienu gadu viens nesmuki ģērbies nūdists apmēram 8. martā mēģināja iztišināt mani no kāpām, kur es biju iegājusi sakārtot matus un nopūderēt degunu.

March 18th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Dārgo dakter, vai jums maziņam bija tā, ka dramatiskā pulciņa vadītājs jūs nosauca par niecību, piemēram? Varbūt volejbola treneris pateica, ka tikai jūsu eksistences dēļ komanda zaudēja spēli, vai varbūt klavierskolotājs uzblieza jums ar klaviervāku pa pirkstiem un teica, ka jūs mūžā neko nespēsiet nospēlēt Šopēnu un pat Klipiņpolku, jo jūs neko nemākat? Punkts. Varbūt baletskolotājs ruporā ģenerālmēģinājuma laikā aizrādīja, ka jūsu apakšbikses ar ponijiem ir redzamas cauri baleta pačkai pat no pēdējās rindas, vēl vairāk, tās redz pat ģērbtuves tantiņa? Un, ka jūsu špagats ir sūdīgākais šaipus Reinas.
Vai bērnam obligāti būs trauma visam mūžam, ja viņu ļoti skaļi, publiski un, iespējams, netaisnīgi, bet iespējams, ka taisnīgi, izkritizē ārpusskolas interešu kopu mākslinieciskie vadītāji un vadu komandieri? Es atzīšos - es jau sen būtu sākusi raudāt un negājusi tur vairs nekad. Bet sīkie ir pēc vella izturīgi. Viņi iet.
Es jau saprotu, ka mūsdienu interešu pedagoģija ievērojami atškiras no padomju laiku mākslas vingrošanas skolas pedagogu piekoptajām tradīcijām, tomēr es esmu maiga un ēteriska, un arī dažas pašreizējās metodes uzskatu par fašistiskām. Netaisnīga izturēšanās prt bērnu tak ir nogurušu vecāku pienākums un tiesības, vai ne? :) Un ko man darīt? Ņemt savu spiričuelisti/ zemā breika meistari padusē un iet citur? Basketbolistes tik viegli padusē nepasitīsi, viņām ir pašām savi plāni.

March 16th, 2014

Zīmīgi (ziemīgi)

Add to Memories Tell A Friend
Labdien, Ziema, man jau likās, ka mēs vēl tiksimies!
Zīmigi/ ziemīgi - vakar vakarā atradu auskaru, kurs bija pazudis kādus 3 mēnešus. Tas pazuda vienā no tām trim dienām pagājušā gada decembrī, kad mums te bija ziema. (Nožēlojami, vaineko?!) Auskars atradās ieķēŗies šallē-trubā, kuru es uzliku todien (vienā no tām trijām), kad gāju izvārtīties sniegā. Jānulūk, un vakar vakarā es to šalli atkal izvilku ar skaidriem nolūkiem.

March 15th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Mēs ar Mazo Jaunkundzi noskatījamies multeni. Devītais. Pabaisa multenīte. Sevišķi, ja aiz loga gaudo, bet mums patika.

March 14th, 2014

Tas var jums noderēt!

Add to Memories Tell A Friend
Teikā nu ir ir bārs Korķītis. Pavisam netālu no skolas, ja tā padomā. Nez vai būs tie vajadzīgie attāluma metri.

March 13th, 2014

Skolas šaize

Add to Memories Tell A Friend
Vakarnakt es mēģināju atkaliebraukt Oma likumā un atcerēties, kā tur vajadzēja saslēgt ķēdi ar lampiņām virknē vai paralēli. (Tālāk gari un uzbrūkoši par izglītību.)... tālāk ... )

March 10th, 2014

par nepaklausīgo, nepaklausīgo stīpiņu

Add to Memories Tell A Friend
Ziniet, kas ir reāli kaitinoši? Ja pēkšņi atrodi, ka no krūštura izlīdusi stīpa un duras kaut kur gandrīz sirdī taisni kā nelaimīga mīlestība vai miokarda infarkts, pie tam ir sapulce, vai viss kas tāds svarīgs, kad nevar tā vienkārši paņemt pildspalvu vai karoti, vai kabatas nazi, vai jebko citu, piemēram lauzni, vai kazaskāju vai pat lāzerpistoli un iebakstīt šo atpakaļ, un tas arī neko daudz nelīdzētu, jo, kad jau viņa ir nolēmusi izlīst, tad to arī pārliecinoši veic. Ak, šī nerātnā, nerātnā stīpiņa!
Ir 21. gadsimts. Kosmiskie kuģi vago Visuma tāles, zinātnieki kolonē aitas Dollijas, bet ražotāji joprojām nevar rast risinājumu krūšturu stīpas problēmai. Protams, droši vien tikai tālabad, ka produkta attīstītājs ir vīrietis.

March 8th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Manas nedienas ar arūjvēdas virtuvi turpinās.
Unpy apgalvoja, ka esmu kapha. Un pat uzzīmēja. Man arī tā likās, bet saskaņā ar Mildas došu testu mani rezultāti gan ir šādi, lūk:
Vata:19
Pitta:69
Kapha:28
Tātad es esmu pārliecinoši noēdusies pitta!
Tas vēl nav viss. Tur ir patīkamas zupu receptes, tikai man ir vajadzīgs dažas noslēpumainas garšvielas, piemēram, asfetīda un tumeriks. Citādi došas nebūs līdzsvarā, var pavairoties kapha, nedodies, un ko es darīšu ar tādu hiperkaphu, dakter.
Tas ir tik sarezgīti, man liekas, ka jāizvēlas kāda inuītu virtuve. Tur viss būs vienkārši, jāaizslēpo līdz pieliekamajam, jāizrok daži kilogrami pūdētas roņa gaļas...


Upd. Vēl ir vajadzīgs gī sviests. Bez tā vispār nekas nesanāk.

March 7th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Acīmredzamā ovulācijas izraisītā apmātībā es Zvaigznes ABC izpārdošanā nopirku "Arūrvēdas receptes iesācējiem". Droši vien , lai barotu Dievieti sevī. Citronu rīsi. Pavisam jauki, kālabad man nesabrūvēt citronu rīsus vai gurķu raitu vai kičari, vai kādu citu veselīgu indiešu ēdienu, atceroties savas indoeiropiskās pirmsaknes.
Tas nav tik vienkārši, mīļo Garkājtētiņ! Man tagad jānoskaidro, kāda doša man ir, citādi es varēšu ēst tikai kičari ar kanēli un kardamonu, kas der visām došām. Es īsti nevaru saprast, vai esmu pīta vai kapha. Bet nekādā gadījuā ne vāta. Lai nu kā, sirdsmiers ir zudis.

March 6th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Maximās pārdod mimozas. Goda vārds. Iesaiņotas celofānā. Turpat pie kasēm.
Laikam par godu Vispasaules sieviešu solidaritātes dienai. Mēs nu varam nopirkt mimozas, uzvilkt melnus pavasara mēteļus un iet pastaigā pa vietējiem Arbatiem. Jo ir sacīts:
Она несла в руках отвратительные, тревожные желтые цветы. Черт их знает, как их зовут, но они первые почему-то появляются в Москве. И эти цветы очень отчетливо выделялись на черном ее весеннем пальто. Она несла желтые цветы! Нехороший цвет.

March 5th, 2014

Stāsts 2

Add to Memories Tell A Friend
Par kapiem, tātad.
Sensenos laikos, tik senos, kā pagājušā gadu simteņa deviņdesmitie gadi, manos iecienītajos ex-kapos, kur Zemesmātes birojs, vajadzēja patrulēt lokālpatriotiskajām zemessargu vienībām (zemessargu vienības laikam bija cīši populāras tais grūtajos laikos), lai visādi vandaļi nelauž pieminekļus, neapgāna kapličas, nevazājas erebuši, nepiekopj netiklu mīlu. Nu lūk, liriskais varonis-zemessargs kopā ar nelielu operatīvo grupu kādu nakti patrulierē Kapos.
Tumšs. Gaudo vējš. Varbūt pat līst. Auksti. Vīri ielien kādā uzlauztā kapličā uzpīpēt. Pie viena vēro, vai kāds neceļ traci. Pīpē, tātad. Piepeši caur vēja šalkām un lietavām mana un jauš - tepat pavisam tuvu pa aleju tenterē kāds pilsonis, pilnīgā vafelē, pudele rokā, dzied, varbūt pat bļaustās.
Vīri nopūšas, nodzēš cigaretes (bet varbūt pat nenodzēš) un visi pulkā raušas no kapličas laukā audzināt miera traucētāju.
Erebušais pilsonis no pārbīļa apskaidrojies vienā acumirklī.

March 3rd, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Dārgo dakter, man diezgan bieži ir tā, ka ... nu kā man tagad labāk pateikt? Vārdu sakot, man ir aizkavēta emocionāla reakcija, tikai vēlāk, pēc procesa beigām man notiek kāda sajūta šūnu un neironu līmenī, cik tas bija forši (nē, nu ne gluži tā, ka vakar man bija sekss, bet šodien orgasms, lūdzu tūlīt izbeigt ņirgāties,ja ?!). Man šodien ir DM koncerta pēcsajūta. Bet vakar es vienkārši tur stāvēju, nu labi, es dīdījos un vicinājos ar rokām, un ap mani viss skanēja. Tāpat man bija ar Vigīlija. Sapnis par nomodu. Es noskatījos, un tikai tad sapratu, cik labi bija. Vai es esmu žirafe vai kas tāds? Varbūt mani ir problēma būt tagad un te?
Powered by Sviesta Ciba