Božena Chodunska

Dārgā dienasgrāmata!

Tā nu 'viš i...

Name
Božena Chodunska

View

Navigation

August 27th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Pārraku pusi dārza, nu labi, tikai vienu aizaugušu kaktu. Tik un tā nevar saprast, vai izskatas labāk vai vienkārši citādāk. Patiesība, tumsā izskatās diezgan romantiski.
Mūsu dārzs ir ... nu, košs un interesants, varbūt pat savdabīgs, eee.. jocīgs, bet tikai paša māte viņu varētu nosaukt par skaistu.
Daiļdārzniecības gēns mūsu plašākajā ģimenē atpūšas jau kura paaudzē, pie tam katris un ikviens rauj to sīko zemes pleķi uz savu pusi, kam ābeles jāstāda, kam gurķis, kam par visu vari vajag dilles. Es gan esmu pieticīga, man tikai ļaujiet puķītes paaudzēt. Šogad bija ļoti padevies samteņu gads, nu tad tās man ir visur. Visur, es teicu!
Māsīca Rūženka, kura gan ir daiļdārzniece pēc izglītības, dažreiz saka, ka vajadzētu varbūt tā kā te parakt un tur ne, bet es jau neapvainojos, mēs ar Rūženku drīkstam viena otrai iebakstīt par pirmo krunku un neizravētajam skābenem.
Papus saka, ka es esot kā babuška, kurai arī viss dāŗzs bija puķēs, es gan atceros, ka viņa bija gājusi stipri tālak, jo viņas dārza tāda zālāja nemaz nebija, tikai puķudobes, kuras atdalīja labākaja gadījumā akmeņi, bet pārējos šīfera lauskas. Babuška, kas jaunībā pirms kara bija smalka dāma, vecumdienās audzēja stādus un pārdeva vai iemainīja mazpilsētas puķu tirdziņā.
Tā kā lāpstas cilāšana nebija padarījusi apkārtni daudz gītaku, mēs ar Jaunkundzi uzkāpam uz velleriem (kā izrādījās es ar zemainiem ceļgaliem un kūdru krūšū bedrītē) un aizbraucam izpētīt pārupes ķīmiķu ciematiņu. Aplūkojām Metāna, Ozona, Kālija, Nātrija, Fosfora un Skābekļa ielu arhitektūru, tā kā ciematu viņi uzcēluši senajās kāpās, dažas ielas ir tik stāvas, ka mums bija bailīgi ripot lejā, un vispār jābrīnās, kāpēc celt mājas, viņi tak varēja vienkāršī ierakties nogāzēs kā hobiti.

August 26th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Tagad krēslā pa dārzu jāstaigā jo uzmanīgi, jo mums te ir personīgais ezis, un nedrīkst tak uzkāpt savam ezim! Jau kuro vakaru satieku viņu pie komposta kastes. Noliku slīpu dēlīti, lai eža kungam vieglāk iekāpt kaudzē meklēt sliekas un gliemežus.
Vēl šovakar tur saimnieko 3 mazi, pūkaini uķipuķi kaķēni. Divi rudi, viens pelēkbalts, dienās droši vien būs Latvijas strīpainais. Ezis, mandomāt, ar šādu pavērsienu nav apmierināts.
Ja nu kādam vajag savvaļas kaķus, varu palīdzēt saķert.

Add to Memories Tell A Friend
Šodien izgadījās mans pirmais šīs sezonas velonokritums (jāpiezīmē,ka tas nemaz arī nav slikts rādītajs!).
Viss bija tā - gribēju uzkāpt savā bifelī, kas ir gana augsts, garš un smags tik mazam radījumam ka man, kā parasti ar tādu nosacīti daiļu kājas izcēlienu, jo rāmis ir pārlieku augsts, lai uzkāptu kā dāmai pienākas, un, ko domajies, ar šortu atloku aizķēros aiz sēdekļa, pēc kam pazemojoši nolikos slīpi.
Rezultāts - izšķobīta potīte, nobrāzts stilbs, bet tas ir nieks, jo rētas rotā sievieti.
Citādi viss skaisti, mes ar Līželi nogulšņājam manu atvaļinājuma dienu pie jūras. Jūra vēsa un dzidra, smiltis pilnas ar visādiem kukainīšiem un sīkiem nāpšļiem. Brīnišķīga diena!

Add to Memories Tell A Friend
Tieši pl 2:12 mani pamodināja skaļš un kaislīgs kaķu sekss. Sakumā pārītis dzenāja viens otru pa dārzu, pēc tam nodevās baudkāram orģijām apakš manas guļammājas, kas celta ta kā uz pāļiem. Man pat nebija iespēju uzliet šiem vakardienas tēju.

August 24th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Milzu kabacis ir sastrādāts 4 burkās dārzeņu mērces, kas sastāv no pamatelementa, tomātiem, apceptiem sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām. Šitādas mērces gana labi aiziet ar makaroniem un tā tālāk, pat uz picām, ēdelīgai skolu jaunatnei. Līze jau 2 burkas no iepriekšējiem vārījumiem ir piebeigusi.
Un, alleluja! Es jau zināju, ka katrim un ikvienam, pat, ja tas būtu sīkākais tārpiņš vai sūdu bambālītis, mārketologa asistenta asistents, vai, pavej, pārgatavojies kabacis, ir vieta šai pasaulē!
Es sapratu, ka kabaču ikriem (jā, jā, ikriem, uz šķūņa arī rakstīts X*Y, bet iekšā stāv malka) ir vajadzīgs tieši šāds pāraudzis kabaču monstrs, jo, šāda vecumposma īpatnim nav tik daudz slapjuma kā viņa jaunākajam sugasbrālim, un veidojas pareizā kabaču ikru konsistence.

Un vēl, nepienāca ne augusts, un ko domajies, mēģinu sev iekniebt, lai pāŗliecinātos, ka neguļu - aiz loga silta nakts.

Add to Memories Tell A Friend
Man ir 2 gabali lauku kabači laba sivēna lielumā un, kā izrādās, ar bruņuzivs cienīgu mizu.
Nazis tādus neņem, es saprotu, ka man tagad jādodas palienēt āvu vai sirpi.

August 23rd, 2015

maize un izpriecas

Add to Memories Tell A Friend
Šitie te Nēģu svētki drīz ieliks Ušakova maizei un izpriecām, jo mums, pavej, bija gadatirgus un cukurvate un visādi garšīgie un atbraucis pats Maestro, tad vēl Raimonds Macats un Raimonds Ozols, kurš bija vienkārši atnācis, jo viņš te dzīvojot. Un the Sound Poets un Aminata, ja. Tā kā iedomājieties, ka man bija mazliet ciešanas, jo jauna paaudze visu šito gribēja klausīties, un Sound Poets daiļrade lielākā apjomā man sagādā ciešanas. Un vēl pusnaktī salūts bija, un Aminata iznaca Eirovīzijas kleitā, tad nu paši saprotiet, kāds vēriens, ja. Tā kā drīz te būs Ņū Vasjuki un starptautiskā lidosta, kur visi brauks ēst nēģu zupu.
Bija arī milzīgs mīksts Nēģa atveidojums ar ziediem piesūceknī, kuru nēsāja apkārt un kuru droši vien nākotnē atlies bronzā un izvietos lidosta pie termināliem, lai atbraucēji redz. Es tikai brīnos, ka baznīca vēl nav iebildusi pret pagāniskajiem rituāliem, diženā Apaļmutnieka cildināšanu un dejošanu ap elku tēlu.
Es izdzēru 2 kausu Brāļa alu un vienu Brenguļu Pūkaino un nopirku gredzenu ar visādām nekristīgām elku zīmēm, tagad jāgaida vai ar mani nenotiks visādas negaidītas pārvērtības, Jaunkundze izēda popkornu un dabūja patriotiskas rokassprādzes sev un māsai.

August 21st, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Rūpīgi iekopto tradīciju garā pēdējā darba diena pirms atvaļinājuma parasti izvēršas gara un/ vai grūša. Varbūt tādos atvaļinājumos nemaz nav jāiet, strādā tik mierīgi tālāk. Nevis nāk majās puskrēslā, kad eži jau izgājuši medīt un ap galvu zibinās sikspāŗnīši. Lai nu kā, esmu klāt, sēdēšu dārzā, dzeršu godīgi nopelnīto alu, skatīšos sikspārnīšus.
Velciet ķiteli, dakter, gadījumā, ja nu man uznāk runāšana.
Pagaidām tikai pateikšu, ka nākot mājas pa Garo Garlaicīgo ielu šitajās te Tērvetes ērzeļa augstpapēžu kurpēs aiz izklaidības un noguruma nošķiebu kāju, sastiepu potīti un aiz skumjām iegaudojos, pēc dažiem metriem nošķiebu to pašu kāju un sastiepu to pašu potīti vēlreiz un iegaudojos vel skaļāk, aiz kam pretīnakošais vidēja vecuma neuzkrītoša izskata vīriņš sabijies iesaucās, kas tad nu, kas tad nu!

August 20th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Rajona Maximā uztur ievērojamu alkoholiski reibinošo dzērienu kolekciju akurāti pie kasēm kopa ar citiem dzīvībai svarīgiem produktiem. Principā nodzerties ir stipri vieglāk ka noēsties. Īpaši plaši parstāvēti šņabji. Radošums tehnoloģijās un mārketingā izpaužas etiķetēs. Degvīns filtrēts vai noturēts, vai ko tur ar viņu dara, caur sudrbu, platīnu, zeltu un paipalu, ko domajies, paipalu olām!

August 15th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Mīļais raidījumiņ, Zebra!
Sakiet lūdzu, skrejritenis (alias skūteris, samokats, kaķakāja) taču nekvalificējas godājamajam velosipēda statusam, tāpēc ar to var braukt pilnīgi pierambājies vafelē no kroga, baznīcas vai kapiem, ja vien spēj atsperties un stāvus nostāvēt?

August 14th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Nē nu, taisni tā kā uz galu! Gribēju pasēdēt laukā, dārzā pie puķēm un zvaigznēm, bet tur grādi kādi 5 vai 7 pēc Celsija.
Nu labi. Patiesībā ir 12. Tie grādi.
Krītiet bez manis, zvaigznes! Es labāk virtuvē pasēdēšu.

radošums, ko domajies

Add to Memories Tell A Friend
Nejauši uzdūros šādam brīniškam, gan ne pārāk svaigam faktam: 
...Uzņēmumu reģistrs ne vienmēr piekrīt reģistrēt komersantus ar dīvainiem nosaukumiem. Piemēram 2008. gadā tika atteikts juridisko pakalpojumu firmai SIA Heidelberga mainīt uz nosaukumu Viss mainījies skaļi klusēja migla virs pļavām aiz upes un jenotiņš to sajuta tik skaidri ka aizrāvās elpa un nosvīda uz ceļgaliem rātni uzliktās ķepiņas (jeb saīsinot – VMSKMVPAUUJTSTSKAEUNUCRUĶ). «Mūsu ikdiena ir pietiekoši sausa, kāpēc to neizskaistināt,» toreiz savu izvēli argumentēja Heidelbergas līdzīpašnieks, jurists Arnis Nīcgalis.
 
Ļoti cienījami no jurista, man liekas. Lai juridisks spēks ar viņu!

http://www.db.lv/bez-kaklasaites/lursoft-apkopojis-smiekligako-uznemumu-nosaukumus-saraksta-ari-zakis-ar-bisi-un-bebru-atmoda-387235

August 11th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Es jau zināju, es to jutu, ka es neesmu tā vienkārši slinka ka maiss, es esmu godājami saslimusi ar kādu cūku sarkanguļu, un tieši tālabad man darbā šon visu laiku tā vien vilka pagulēt uz klavieres!
Ja es nepamostos, aprociet mani zem rožu krūma un pasakiet dakterim, ka viņs ir tik foršiņš.

August 10th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Šī bija reize, par kuru katris un ikviens sapņo, proti, izpildījusies iespēja teikt – es tak teicu, ka tā būs! Un es tak teicu, ka Gauja starp varoņpilsētām Cēsis un Sigulda ir baisākā vieta visā Visumā un tur nevajag spert kāju un mērkt airi. Smailes, plastmasenes un kocenes, pilnīgi jaunas pēc riepam smirdošas gumijenes un veci pūšļi, pēc svilināta sajūga smakojoši tikpat jauni glābšanas plosti taisni no rūpnīcas vai nogrimušiem kuģiem, izpriecu plosti ar griliem, nomas laivas, personīgās laivas.
Pārīši, klases, skolas, kompānijas, ģimenes ar omēm, nukleārās, tradicionālas ģimenes un netradicionālās ģimenes ar un bez zīdaiņiem un suņiem, visu tautību, dzimumu, seksuālo orientāciju un partijas piederību laivojoši ļautiņi. Kopumā ļoti līdzigi baltajiem zalkšiem.
Šādos apstākļos, kad laiva jāaprīko ar atpakaļskata un sānu spoguļiem un pagrieziena rādītajiem, vienā brīdī nemanot piezagās īgnums. Sevišķi, kad garām pabrauca krievu minoritātes laiva, kura sēdeja wannabe bards ar ģitāru (I shit you not!) un repertuāru, kurā viņš pauda savas ciešanas un nepiekrišanu valdošajam meinstrīmam. Dīvainā kārta šis dziesminieks mums pabrauca garam divreiz.
Otrajā reizē es nosolījos braukt pa Gauju šai pat maršrutā atkal, pie tam atrast šo pašdarbnieku un viņam atdarīt ar mazprasmīgu kokles spēli un dziedot korāļus.
Pret vakaru viss šis festivāls kā tādi abinieki pa vienam vien sāka rāpties krastos, lai nodotos telšu celšanai un no dzeršanas uz ūdeņiem pārorientētos uz sauszemes dzeršanu.
Ap šo brīdi dzidra kā bāreņa asara izkristalizējās naktguļas problēma, jo visi daudz maz solīdie krūmi jau bija aizņemti. Tajos ēda žāvētas vistas, dzēra šņabi un alu, žāvēja bikses, zaudēja godu citi, veiksmīgie un ātrie baltie zalkši.
Tā es, protams, saku tikai aiz skaudības, jo arī man ļoti gribējās darīt visu augstāk uzskaitīto vai pat tikai daļu no tā, bet tā vietā nācās cilināt airi vēl naskāk, lai atrastu kādu kaktiņu, stūrīti zemes.
Tā kā mūsu komandā tika pārstāvēti visplašākie sabiedrības slāņi ar vāji savietojamiem uzskatiem par aktuālo pamatjautājumu, proti, vai atpūtai uz ūdeņiem jābūt pasīvai vai aktīvai, ap to laiku, kad izvilkām laivas cietzemē, nebūt ne labiekārtotā cietzemē, bet mazā, Hrušcovkas dzīvokļa izmēra sērītē, kura kaut kāda pārpratuma dēļ bija palikusi neaizņemta, daļa sociuma jau bija pamatīgi savstarpēji uzmetuši lūpu.
Kad pēc tradicionālās zupas nāca viskijs, viltīgais gaišais rums un asa vārdu pārmaiņa, lai piešķirtu attiecībam kādu pikantumu un sākās pat tāda kā neliela vicināšanās, es drošības pēc noslēpu cirvi.
Naktī lija, arī rīts atausa lietains. Visi ilgi gulēja, līdz ap pusdivpadsmitiem ar maziet vainīgām sejām no teltīm ļaunu nepieminot un jau bez vālem rokās izrausās visi dramatiskie tēli. Turpmāko ceļu līdz Sigudai pievārējam ļoti draudzīgi un ļoti lēni.

August 7th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Es tagad krāmēju mantas laivu braucienam, mani jau neviens neklausa, kad saku, ka nekādā gadījumā nevajag braukt no Cēsīm līdz Siguldai, kur būs vairāk ļaužu kā uz Brīvības ielas pl. sešos vakarā darbdienā, ja, drīkst es te paburkšķēšu nedaudz.
Izgājšreiz, kad tur braucām, nakšņošanas vietā bija mežacūka vai kas cits, kas sēdēja krūmos un rūca, ka pat rūdīti vīri jutās neomolīgi un vajadzēja krietni sadzerties gaišo rumu tālabad, un vēl es atkal nodomāju, ka man acis labi nerāda, jo pusdeviņos no rīta šajā maršrutā garām mūsu naktsguļai pabrauca 30 ķīniešu vienādās laivās.
Tad nu redzēs, kā šoreiz ies. Jindržiks ņemšot līdzi cirvi.
Ko cirst sausos zarus iekuram, protams.

August 6th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Mīļo Garkājtētiņ! Es jau vēl nepastāstīju, kā pavadu atvaļinājumu. Kopumā atvaļinājuma laikā es būšu vairāk novāļājusies pa teltīm un tmldz. vietām kā gulējusi normālā gultā.
Patiesi brīnišķīgajā Saaremaa salā viss pa vecam brīnišķīgi, vienīgi viņu galvaspilsēta aizvien vairāk darbību un izklaides vērš uz gausiem, bet turīgiem zviedru /vācu pensionārtūristiem. Garlaicīgi, vienvārdsakot.
Mandjalas kempings mūs uzņema kā allaž draudzīgi, vieni kaimiņi bija Narvas krievi, kuri ceļoja kopā ar mūziku no padomju multenēm un vairākiem puišeļiem. Visvairāk prātā palika Aļiks, kurš kliedza visskaņāk, un pāris reižu ar koku rokā izskrēja cauri mūsu nometnei. No rītiem Aļiks izlīda iz telts ģerbies rūtainā pidžamā kā Kevins no Viens pats mājās.
Otri tuvākie kaimiņi bija lietuviešu bars, kas ceļoja ar Maķedonijas Aleksandra vērienu. Ziloņu nebija, toties bija milzīgs tents, gāzes grils, galdu viņi noformēja ar īstiem traukiem, galda piederumiem un pat 2 zaļām papardēm podos, es gan nepārliecinājos, īstām vai mākslīgām. Man īsti netapa skaidrs, kāpēc viņi nepaliek dzīvokļos vai privātmājas, bet izvēlas vazāties apkārt, jo izskatījās, ka pa salu viņi nebraukā, bet laiku saturīgi pavada kempingā. Vakarā pēc tumsas iestāšanā viņi skatījās kino ar līdzpaņemtu projektoru un pārnēsajamu ekrānu. Eksperti nozarē sacīja, ka tā esot filma par Sūkli Bobu.
No Laba Daba visvairāk patika Pekša dejas pusnaktī klausoties Inokentiju, ko es butu gribējusi uzgleznot, ja vien prastu, sevišķi jauka bija vieta, kur Peksis griezās elkoņos ar bārdainu hipsteri.
Apsargi, Vīri Dzeltenās Vestēs, turpretī ļoti nepatika, īsti maitasgabaliņi. Viens, kurš nepatika īpaši, apgalvoja, ka no Jiržika palienētais dzīvojamais busiņš neesot kemperis, bet gan vieglā mašīna. Jiržika busiņš ir ļoti jauks, lai arī neatbilst mūsdienu dailes un košuma standartiem, un ļaudis no malu malām nāk iepazīties ar busiņa ekipāžu. Ja tas būt manss busiņš, es tam pašūtu tematiskus krāsainus aizkariņus, bet tagad aizkariņi ir kādi nu ir, vairāk atbilst apbedīšanas dienesta automobīlim.

Add to Memories Tell A Friend
Kas kaiš karstuma/aukstuma rekordiem, ka tie turpina krist cienījamajos plašsaziņas līdzekļos? Kur skatās valdība/ valodnieki? Lūdzu, pasakiet rekordiem, lai viņi tā nedara!

August 5th, 2015

augstākā patiesība, kāda tā ir

Add to Memories Tell A Friend
Vilcienā Vecāķos man blakus piesēda kāds krievu kungs (turpmāk - KK)ar keponu un ūsām. No tiem KK, kuri strādā par virpotājiem, mīl makšķerēt un mazliet ar mēru iedzert. Viņš interesējās, ko es lasu un laiku pa laikam ierāva kaut ko no pudeles, kas bija ielikta mugursomā. Es lasīju cita KK Daniila Harmsa k-ga prōzas izlasi (paldies Bļannai, ir ļoti jauki). Tas viņam patika, un KK uzsāka ar mani sarunu, patiesībā monologu, jo es turpināju lasīt un laiku pa laikam smaidīju un māju ar galvu.
KK izklāstīja savu priekšstatu par kosmogoniju, ko ilustrēja ar īstiem skaitļiem un detaļām. Viss tika pasniegts vienkārši, bet precīzi un interesanti kā populārzinātniskā filmā vai pamācībā par kardāna nomaiņu vai maksteņu kāpuru izmantošanu makškerēšanā, es pat domāju, ka viņš laikam skatās REN TV Baltija, bet lika pagaidīt!
Es neņemos atstāstīt visu sīkumos, jo slikti atceros skaitļus un sejas, bet īsumā Meistara vēstījums ir šāds - Mūsu galaktikā ir XXXXXXXX-jonu zvaigžņu, savukārt mūsu Visumā XXXXXxxxxxxxx-jonu galaktiku. Vai varat iedomāties, viņš saka, un iepleš rokas, tik daudz! Visumu ir pavisam 11. Vai 12. Viss notiek cikliski, viens visums iet bojā un to nomaina cits. Līdz Andromedai jālido apm. xx gadi (man liekas, viņš teica 23), ja lido ar gaismas ātrumu.
Es tā sapratu, ka cilvēks pēc nāves viekārši pārceļas dzīvot uz kādu citu Visumu. Viņa tētis jau esot pārcēlies, reiz arī viņš pats pārcelšoties. Par to KK runāja kā par pašsaprotamu lietu, ko visi jau zina. Vispirms padzīvo drusku te, pēcāk - drusku tur. Vai būs labak - nav zināms. Varbūt labāk, varbūt sliktāk. Kur mani aizsūtīs, tur dzīvošu. Dievs mūs aizūta, uz kuru Visumu pienākas. Mēs esam kā lelles, Dievs mūs rausta.
Man viņa kosmogonija tīri labi patika.
KK pajautāja, vai es gribu zināt, kā viņš to visu zina, un nesagaidījis atbildi, pastāstīja, ka viņām par to pavēstījuši citplanētieši 1993. gadā. Vispirms viņš redzējis kuģi un viens ticīgais, Vitālijs, arī to redzējis. Bijušas lielas liesmas, kad kuģis pacēlies. Naktī citplanētieši atnākuši pie viņa sapnī un visu izstāstījuši kā ir. Bet viņi arī visu nezinot, esot kādi arī virs viņiem, viņi esot mums priekšā tehnoloģiski par 1000 gadiem, bet citi no citem visumiem atkal viņiem priekšā. Viņš esot laimīgs cilvēks, redzējis lodveida zibeni, 1996. gada viesuļvētru un citplanētiešus.
Mēs izkāpām Rīgā, sirsnīgi atvadījāmies un aizgājām katrs savu ceļu.

July 25th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Mēs ar radinieci Katržinku reiz dzērām vīnu. Un nodomājam, ka bērni mums jau lieli, mēs varētu iestāties zemessardzē. Skrietu pa mežu ar bīsem, matiem plīvojot. Iemacītos atrast pazudušas tantiņas ogotājas un rakt ierakumus. Katržinkas dēlēnam gan tā nelikās laba doma, viņš teica, ka mūs tūlīt aizsūtīs uz Irāku un nošaus, un viņi ar mazo Jaunkundzi paliks bāreņos. Bez mammām. Un paši mazgās zeķes.
Kaut kā tas tā arī palika ka pjanijs bazars, bet aizvakar mēs atkal dzērēm vīnu un Katržinka man saka, ka mēs tak tā to nevaram atstāt un mums būtu jāiet pieteikties. Un tagad es saku domāt, vai es varu laikā noskriet jūdzi.
Jā, un mūs droši vien paņems sanbata, jo mums ir gandrīz attiecīga izglītība.

Add to Memories Tell A Friend
Nu tad tā, pēc 13 sundu darbadienas (prasām 12 h darbdienu!) man ir iestājies atvaļinājums. Es to jau steigšus sāku atzīmēt ar īsi pirms piedarba Maximas slēgšanas iegādātu koliņas pudelīti. Ja tic tam, kas rakstīts uz etiķetes, manu skūpstu gaida Ekstrēmists. Es varēju izvēlēties starp Aleksejs, Mārcis, Rihards un Longbordiste. Veikalā neko neaizmirsu.
Ziniet ko, mīļo Garkājtētiņ, tagad ir tik labi, sēzu gultā, dzeru alu, nestrādāju, lasu Cibu. Patīk atvaļinājums.
Powered by Sviesta Ciba