Božena Chodunska

Dārgā dienasgrāmata!

Tā nu 'viš i...

Name
Božena Chodunska

View

Navigation

July 25th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Mēs ar radinieci Katržinku reiz dzērām vīnu. Un nodomājam, ka bērni mums jau lieli, mēs varētu iestāties zemessardzē. Skrietu pa mežu ar bīsem, matiem plīvojot. Iemacītos atrast pazudušas tantiņas ogotājas un rakt ierakumus. Katržinkas dēlēnam gan tā nelikās laba doma, viņš teica, ka mūs tūlīt aizsūtīs uz Irāku un nošaus, un viņi ar mazo Jaunkundzi paliks bāreņos. Bez mammām. Un paši mazgās zeķes.
Kaut kā tas tā arī palika ka pjanijs bazars, bet aizvakar mēs atkal dzērēm vīnu un Katržinka man saka, ka mēs tak tā to nevaram atstāt un mums būtu jāiet pieteikties. Un tagad es saku domāt, vai es varu laikā noskriet jūdzi.
Jā, un mūs droši vien paņems sanbata, jo mums ir gandrīz attiecīga izglītība.

Add to Memories Tell A Friend
Nu tad tā, pēc 13 sundu darbadienas (prasām 12 h darbdienu!) man ir iestājies atvaļinājums. Es to jau steigšus sāku atzīmēt ar īsi pirms piedarba Maximas slēgšanas iegādātu koliņas pudelīti. Ja tic tam, kas rakstīts uz etiķetes, manu skūpstu gaida Ekstrēmists. Es varēju izvēlēties starp Aleksejs, Mārcis, Rihards un Longbordiste. Veikalā neko neaizmirsu.
Ziniet ko, mīļo Garkājtētiņ, tagad ir tik labi, sēzu gultā, dzeru alu, nestrādāju, lasu Cibu. Patīk atvaļinājums.

July 24th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Dakter! Laikam nav labi. Es šodien nopirku piedarba Rimiveikalā 4 mazas karbonādītes. Un tikai. Neko vairāk. Un samaksāju un aizgāju mājās bez karbonādēm. Laikam jau atstāju pie kasēm.
Es, protams, mēģinu sevi attaisnot, ka tā nav aizmāršība vai izklaidība, tas ir pilnīgs autopilots pēc 9h darbadienas, bet īsti pat nesanāk.

Nē, tas tomēr ir briesmīgi nožēlojami. Pēc tam, kad darbā esi ņēmies ar naudas cipariem, gariem kā telefona nr., zvanot uz Alabamu, atstāt veikalā personīgās karbonādītes. :(

July 22nd, 2015

mirkļa tirānija

Add to Memories Tell A Friend
Pie tam, dakter, es vēl nepateicu, ka kaut kadi fuckin langolieri zog manu laiku, proti, agrāk, nu sen, sen, kad mes vēl nebijām tik pazīstami, vasaras dienas bija garas, garas, pat bezgalīgas, saulainas, pat garlaicīgas, un nebeidzās gandrīz nekad. Un pat naktis bija garas, bet tagad modinātājs zvana jau pēc 5 minūtem. Kā vakar, piemēram. Tagad diena kaut kur pazūd žurku skrējienā no punkta A uz punktu B.
Mana mamma jau brīdinaja, ka līdz 30 gadu vecumam laiks igst ilgi, ilgi, bet pēc tam sak joņot un mētāties ka apdzēries mēŗkakis.
Te nu mēs esam, rīts-vakars-rīts-vakars-vakars-vakars, māja māja koka koks stabsstabsžogsžogsžogs, nav īsti laika parunāties un neko arī īst nevar paspēt, lai arī nokavet neko nevar paspēt, jo jūs tak atceraties, ka es visu paspēju pēdēja bridi, sāksim aizmigt seksa laikā un pie stūres tā arī neiepazinušies.

kā kuģi nosauksi, tā šis peldēs

Add to Memories Tell A Friend
Man dārzā aug garšaugs ar tādu kā pretenciozu nosaukumu PUPUMĒTRA. Smaržo pēc dīzeļdegvielā samītas raudenes.
Pie tam piemājas veikalī Maxima ir dabūjami KRŪŠU PILIENI. Es vēl nezinu, ka tie smaržo, bet pielietojumam noteikti ir vairākas versijas.

July 21st, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Es vēl neesmu izlasījusi visus menstruālos cepienus un varbūt pat neizlasīšu, bet es varu palielīties (es jau saprotu, ka tas ir kā invalīdu ballē uzdejot zemo breiku!), ka es varu itin mierigi visas trīs festivāla dienas dzīvot teltī un mazgāties aukstā upē. Es gribēju teikt, ka tas šajās grūtajas dienas, protams, kā mēdz sacīt televīzijās. Es vislaik domāju, ka tajā Marsa misijā es varēju būt noderīga.
Visādi citādi man visvairak sirsniņa ka oglīte iekrita The Rival Sons. Īsts, dzīvs, varbūt mazliet vecmodīgs testosterons un daudz. Solistam seksīgas ūzas.
Vēl man ir saule nosvilis deguns un zilumainas kājas.

July 11th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Kam kaķu bikšeles, kam citādas! Es nepastāstīju, ka meinstrīma un tautas veikalā Lindex ilgi nostāvēju pie zaļām biksītēm ar rozu maliņu un uzrakstu You're inside of the melon. (Par artikulu varu kļūdīties.) Apakšā bija uzzīmēts arbūzs. Vai kaut kas tāds.
Es tagad esmu pārdomās, vai tas nozīmē kaut ko divdomīgu, vai tā ir atsauce uz tām arābu melonēm.
Nopirku ar puķītēm. Tādām kā pārziedējušām kāršurozēm, bet varbūt, ka man vajag arī tās arbūzu apenes?

Add to Memories Tell A Friend
Tā es arī nedabūj biļetes uz to skolnieku lielkonceru, kur jaunkundzes abas dzied, jopcik, bet tā gribējās! Maitas spekulanti!
Sevišķi gribējās redzēt, ko lielie vidusskolas teļi atkal izstrādās, izgājšreiz, iepriekšējā piecgadē bij uzstiepuši augšā estrādē 5 l bidonus ar ūdeni zem saviem strēlnieku ķiteļiem un tad pašā interesantākajā vietā (kur viņiem īpaši nepatika dziesma ar tautas dzejnieka Rača vārdiem) aiz gara laika gāza ūdeni lejā. No skatītāju vietām izskatījās pēc sudraba salūta, es vēl iedomājos, ka kaut kāds specefekts. Koordinators gandrīz sajuka prātā, bet Raimonds Pauls teicis, ka ar šitādiem koriem sadarbojas pēdīgo reizi.

July 8th, 2015

Un, kad tā ēzeļa mugura vienreiz pārlūzīs, kas tad tie visiem būs par priekiem

Add to Memories Tell A Friend
Viss gruzons darbā, kur viss jāizdara vakar un daudz un kaut kā sakrīt, ka man, un tad vēl mājās, tas tak nav skaidrā izturams, man drīz būs izsūkta pēdējā asintiņa, es apsveru iespēju sākt dzert po čornomu!

July 6th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Lai nu kā tie grieķi dzīvo, tak kādi vārdi viņu ministriem!
http://www.diena.lv/pasaule/jaunais-griekijas-finansu-ministrs-bus-oksforda-izglitotais-eiklids-cakalots-14103651

July 5th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Cilvēks tak varētu runāt un rakstīt nepareizi vismaz par naudu! Kā maksas pagrieziens. Samaksā 2.50 EUR un neliec nekādus komatus. 3.50 un raksti "izstaba" vai "atdzīties". Samaksā kredītā 10 EUR un raksti muļķības ar atlaidēm visu mēnesi.

July 3rd, 2015

gāju vakarā uz māju, sadauzīju kāju

Add to Memories Tell A Friend
Es nu gan esmu nodauzītā nelaime, dakter! Viss bija tā - otrdien (otrdiena nav mana laimīgā diena) ejot uz darbu iemaucu ar kāju pa betona plāksni (netīšām, es nespārdījos), bet kājā - tikai balerīnkurpe. Divas dienas tikpat kā nestaigāju, to tak nesauc par staigāšanu, kad cilvēks velkas kā nedabraukts, trešjā kaut kā pēkšņi viss uzlabojās, un tagad pat izskatās, ka nebūs jāpērk Zandales Kā Vācu Tūristiem, no kādām jaunkundzes pirmdien atteicās ar dziļu riebumu, bet tās daiļās grūpiju platformenes, kuras tā uz mani skatījās, varu mājās nenest. Oktobrī tak man viņas nevajadzēs, ne ko?
Tas viss tikai tālabad, ka es esmu slepenais līdzautors grāmatai "Multitaskings iesācējiem.Kā darīt 5 lietas vienlaicīgi, paspēt pēdējā brīdī (un nemaz nekaunēties)."

June 29th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Vilcienā brauc tik brīnišķīgi personāži, un es šeit nedomāju sevi, ja, jo es acīmredzot tik pilnībā saplūstu ar apkārtni, ka daži pat cenšas man uzsēsties virsū. Šodien vagonā iekāpa dāma-makšķerniece, ap gadiem 60. Tā pa vidu starp Mēriju Popinsu un Piķamici. Kājās melni, spīdīgi gumijnieki līdz ceļiem, bet uz augstiem papēžiem, mugurā šauri, uz leju paplatināti Piķamices svārki, augsā makšķernieku žakete ar daudzām kabatām, galvā, protams, cepurīte ar malām. Uz muguras milzu mugursoma ar Makšķerēšanas Piederumiem, t. sk. vairākas makšķeres un vēl ķesele, kas slējas augstu virs galvas. Es izkāpu, bet viņa aizbrauca makšķerēt.

June 28th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Jūs tak piekritīsiet, Dakter, ka sēdēt naksnīgā darzā, dzert brendiju, drusku salt, skatīties, kā aug puķes, kamēr visi iespējamie dārza kaitēkļi cenšas viņas nograuzt, un klausīties, kā kaimiņu puika, kas vēl nesen patiesam bija puišels, bet tagad jau īsts vīrs ar bārdu un ūsām, savā fazendā spēlē ģitāru, ir ekskluzīvi.
Lūk, viņi, mazie dzīves prieciņi!
Es domāju, ka kaimiņu zēns spēlē tikai industriālo trešu, bet šovakar tādas basanovas.

June 26th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Kad es, nepārtraucot darba sarunu pa mobilo (iespiestu starp ausi un plecu) automātiski noķēru kabinetā ielidojušo nomaldījušos biti (ar plastmasas glāzi un kaut kādu Svarīgu Dokumentu) un izlaidu brīvībā aiz loga, kolēģi sita plaukstas, gavilēja, un sauca, ka tas lūk, esot tas izslavētais sieviešu multitaskings.

June 24th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Ir gadījies pieredzēt arī jautrākus Jāņus, visu dienu un nakti lija, lija un lija. Nopinu sev slapju, bet citādi glītu vainadziņu, sakūru jaunkundzēm diezgan slapju ugunskuru, un, lai gan viņām labāk tikās ķiķinat un spiegt savā namiņa, pāri ugunskuram pāris reižu pat pārlēca. Izcepto gaļu gan aprija kaķis, strīpains laipītājs, bet lai jau viņam tiek.
Vēlak pārvācos gaidīt sauli uz kaimiņmāju, kur ciemos bija uzradies Vitjuks. Vitjuks bija nenosakama vecuma, inteligenci nodzēris krievu kungs, kurš gan pats teicās esam francūzis, beidzis Mākslas akadēmiju un pārcietis trīs sievas. Vai četras. Otrajai kājas ļoti garas. Вооот, такие ноги! Nezinu, ko tieši viņs varēja būt pabeidzis, bet valoda vietām smalka un burzguļoja kā vīns no kakliņa. Вы такая миниатюрная но у вас должно быть несколько детишек, viņš teica (tas droši vien smalks mājiens uz manām formām) un aicinaja uz deju. Gumijniekos. Slapjā dārzā. Vitjukam pasam esot 3 bērni, oficiālie un vēl daži neoficiāli. Meita dzīvo Kiprā, dēls Londonā.
Saule kaut kā uzlēca pavisam nemanāmi pie Gaujas un bez Vijuka, kuru atstājām sargāt ugunskuru.
Sapnī es piedalījos realitates šovā, tajā man bija geju draugs, vārdā Deksters.
Man vispar ir jau gana šīs piecu dienu dīkas dzīves tēvamājās, es tā vairs nemāku, es esmu kā maza, resna, hiperaktīva taksene, kā teica Jaunkundze, man vajag, lai apkārt viss vārās un virst. Kur mani grūtumi, kur šūpuļtīklā un stāvus!

June 23rd, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Gribētu ko pateikt par laiku, bet drošības pec labak neko neteikšu, tikai pagādašu ciema veikalī kaudzi ar lietusmēteļiem. Visādi citādi kaimiņu Andžs jau gatavojas lokālai ballītei, slej tentu un ir nosolījies izdancināt visas meitas un sievas, kas vien spēj. Starp citu, dejas ar Andžu nav nekada nieka lieta, tās prasa nopietnu fizisku sagatavotību un kardiotreniņu. Andžs vispar ir no Talsiem un runā smuku kurzemnieka īso runu.

June 22nd, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Saulīte, ko domajies! Negaidījām! Pat patīkami, lai gan kā bipolarajai mitrenei man, protams, ir, karsti, bet lai jau paspīd, es varu paciesties for greater good.

Add to Memories Tell A Friend
Ciema veikalā sapirkos kokvilnas gultasveļu visās varavīksnes krāsās. Katrai meitenei citāda. Tagad mums uz šņores žūst pašām savs varavīksnes karogs.

June 21st, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Mums te mājas viss notiek labākajas sitkomu tradīcijās. Visu dienu lija, ja Jūs pamanījat, dakter, un visi pret vakaru jau bija gandrīz viscaur savstarpēji sastrīdējušies, mājās sēžot, un tad, kad likās, diena kaut kā nebūt būs beigusies, aizkrita ārdurvis un vairs nebija atveramas. Sirmais kungs bija pavisam sašuvies, kad pusstundu bez panākumiem lietū mēģināja atmūķēt iestrēgušo mēlīti un, kad es piedāvāju pasaukt kaimiņu Andžu ar štrumentiem, visādi mani motivēja.
Labi, ka mūsu namiņam ir vēl divas durvis. Sīkums, bet patīkami. Labu durvju nekad nevar būt par daudz, es jums teikšu. Starp citu, kad nupat mēgināju atvērt pakaļdurvis (tās es tā saucu, lai varētu atšķirt no parādes duravām), man likās, ka arī tās sāk drusku tā kā sprūst.
Jaunkundzei atbrauca draudzenīte, tad nu man priekšā Jāņi kā īstenai salmu atraitnei ar zemu tirgusvēŗtību, izklaidējamiem bērniem un kašķīgu papu. Līze brauks pie Jāņa. Kur gan citur Jāņos var braukt. Ņemšu un aiziesu šogad ar meitenītēm uz zaļumballi paklausīties Kantori 04 vai kas nu tur spēlēs, nekad mūžā (un es te vasarās dzīvoju kopš atvēras mans lūramcaurums) neesmu bijusi vietējā Jāņu zaļumballē, tātad tā būs atkal kāda pirmā reize.
Šodien notika arī kas labs, Līze nejauši nometa zemē peli, un no kritiena pelei pašsalabojās nestradajošā labā poga. Un vēl šodien mūsu ciemā atbraucis cirks(!). Sliktā ziņa, mēs uz to neaizgājām.
Powered by Sviesta Ciba