Božena Chodunska

Dārgā dienasgrāmata!

Tā nu 'viš i...

Name
Božena Chodunska

View

Navigation

November 18th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Štrunts tur bija ar to salūtu. Labāk būtu mājās Hēgeli lasījuši.

November 17th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Nu re nu, sāku lasīt presi un medijus, še tev nu bija, viena ziņa sliktāka par otru. Dioksīni un ibuprofēns gliemenēs vēl ir ziediņi, paskatieties, ko Latvijā dzer (mūs nekas vairs neglābs, ashes to ashes, es jums teikšu, tā ja).
https://www.delfi.lv/news/national/politics/cesu-premium-somersby-winston-sogad-iecienitakais-alus-alkohols-un-cigaretes.d?id=50588157

Add to Memories Tell A Friend
Man nebija lielu ilūziju par vides tīrības statusu, bet iespējams, ka ir vēl sliktāk, kā domājām:
https://www.delfi.lv/bizness/lauksaimnieciba/latvijas-saldudens-gliemenes-atrasts-pretsapju-lidzeklis-ibuprofens.d?id=50578623

November 15th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Ja serbi negrib sev šitik smuku pretrunīgi vērtētu terakota pūci, varbūt mēs varam to dabūt sev uz simtgadi?
https://www.bbc.com/news/world-europe-46226953
Kaut kā tiem serbiem trūkst? Mākslas sajūtas, vai?
Mākslinieka arī žēl, lipina viņš pūci pēc labākās sirdsapziņas, beigās kaut kādi profāni to neatšķir no, piedodiet, pimpja.

November 13th, 2018

Tā paiet pasaules godība

Add to Memories Tell A Friend
Svētdien gājām uz Krastmalu nolikties svecītes, un ejot cauri Vecrīgai, Jaunkundze pēkšņi saka, vai, paskat, kāds nosaukums, Runcis, pavej. Un tur nu viņš bija, krogs Runcis. Nebiju tur bijusi gadus piecpadsmit. Un, kad nu sveces bija nolikušās, un Jaunkundze gribēja karsto dzērienu un pieaugušie gribēja pieaugušo dzērienus, un visur bija papilns, kurš cits gan kā es varēja ierosināt, ka vēl tak ir Runcis.
Varējāt jau nu brīdināt.
Jūs jau noteikti zinājāt, tikai man neteicāt, ka tur tagad ir kā pie Pudiņkājas madāmas tējnīcā. Visur sveces. Dažādas nesmukuma pakāpes. Kamīnā, piemēram. Kur es vēl atceros, ka kamīnu kurināja, kad tas vēl bija pieklājīgs krogs, visi godprātīgi dzēra alu un dzērienus un skatījās hokeju.

Tagad tur ir mākslīgās puķes uz katra galdiņa un pie sienām (man smagi to teikt) tur ir pielīmētas sūnas. Sūnas! Tās sūnas man atsauca atmiņā izstādes Rudentiņš bagāts vīrs, kuras parasti rīko bērnudārzos, un tādiem nolūkiem vecāki sestdienas vakaros paposta mežus un ar superlīmi pielīmē izpostītās sūnas pie dažādām virsmām un vēl piegludina.
Par sūnām mēs ar Jaunkundzi bez skaņas histēriski smējāmies

Nebija jau tā, ka viss nepatika, karstais dzeriens esot bijis labs, un mums ļoti patika glezna sieviešu tualetē. Tajā bija attēloti gūlbji.
Es gribētu izteikt visdziļākos cieņas apliecinājumus interjera dizainerim, tapetes ir pilnībā pieskaņotas visam citam.

November 10th, 2018

kur palicis sociālais taisnīgums 2

Add to Memories Tell A Friend
Lielākoties visi zina maziedarbīgās sociālās reklāmas, kas aicina pirkt sociāli atbildīgi iegūtus banānus un ētisku šokolādi, tajā pašā laikā aicinot neiegādāties sociāli bezatbildīgi iegūtos banānus un šokolādi. Šajos plakātos parasti attēloti mazlaimīgi bērni no trešajām pasaules valstīm un nostrādājušies vīrieši un sievietes no apmēram tām pašām vietām.
Visiem žēl šo sazinkuru vietu vīriešu un sieviešu. Un bērnu.
Bet! Paraudzīsimies tak apkārt!
Rēķinus par mizkastes* izvešanu mums atsūta pārstrādājušies grāmatveži no visādām mizkastu firmām, un, pat, ja tas ir automātiski piedzemdināts rēķins, to droši vien ģenerējis pārstrādājies programmētājs ar uzsēdētiem hemoroīdiem (nav ko smieties, tā ir briesmīga padarīšana). Bail iedomāties, ko izcietušies visi jaunizceptie personu datu aizsardzības speciālisti, kuri sacerējuši kalambūrus un oksimoronus par jūsu personu datu nodošanu vai nenodošanu un visas primātuma, atvainojiet, privātuma polītikas,informētību par kurām jums jāapstiprina, ja gribat, lai jums izved šito te pašu mizkasti. Cik nelaimīgu juristu nav naktīs raudājuši uz čupas dokumentu, kuros apdaiņotas direktīvu prasības un patērētāju tiesības, un represijas, kas iestāsies, ja jūsu uzņēmums gadienā nejauši kaut ko pārdos, vai nedod dies, nopirks no Vānes pagastā reģistrētas firmas, kas papildu kārklu mizu maukšanai tik pat nejauši sadarbojusies ar Ziemeļkorejas bebru audzētājiem.
Jānulūk! Ja nu mums kas pietrūkst, tad sociālās reklāmas šī bezjēgā nostrādinātā biroja planktona aizsardzībai.
Pircēj! Ieskaties acīs nelaimīgajam personu datu aizsardzības speciālistam un ātrāk spied pogu Piekrītu!

* Par mizkasti. Vienīgais pieklājīgais skaidrojums miskastes vārda izcelsmei ir Mizu Kaste. Tāpēc uzstāju, ka pareizi ir mizkaste jeb mizene.

November 4th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Uz manas jaunās profesionālo jūrascūciņu barības paciņas rakstīts, ka Gvinejas cūkām (!) nepieciešams svaigs ūdens un sazinkas vēl.

Add to Memories Tell A Friend
Svētdiena - tas ir tad, kad kāds visu laiku atnāk un izdzer tavu kafiju un jātais jauna jau trešo reizi, un pašceptās olas arī, izrādās, nav man!
Un tad, kad visi ir ārā no mājas un es varētu dzert kafiju, izrādās, ka piens skābs un jādzer ar sojas pienu kā kādam hipsterim.

November 3rd, 2018

korporatīvo kaķu kultūra

Add to Memories Tell A Friend
Rajončika Zvēru veikalā, kur es pērku profesionālo jūrascūciņu barību, piemitinājies melns kaķis. Jau kādu laiku. Viņš bija parasts ielenis. Varbūt ne pavisam parasts, jo bija proaktīvs, neprokrastinēja, izrādīja iniciatīvu un piemitinājās veiklā. Veikals viņu tūdaļ apgādāja ar zilu siksniņu. Veikala meitene stāstīja, ka kopš korporatīvās karjeras uzsākšanas viņa reitings kaķu vidū zibenīgi sasniedzis A+. Iepriekš viņu citi kaķi esot visādi nievājuši un situši, tad tagad dod ceļu un klanās.
Vienu dienu nāku pirkt profesionālos graužamos kociņus šinšillām (kungs domā, ka ir šinšilla, viņam garšo viss, kas šinšillām), un pie durvīm uz skatloga palodzēm sēž jau divi meļņi. Laikam runas par brīnišķīgo veikala dzīvi aizklīdušas tālu, un vēl viens grib ieņemt veikala kaķa amatu. Otrs izcīnīja bļodiņu pie durvīm, bet veikalā un noliktavā tik un tā drīkst iet tikai Zilā Siksniņa.

October 23rd, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Cerību ezers patika. Sirsnīgi un bez nosodījuma. Es nesaprotu, ko tur kritika izkritizējusies par šausmīgo mātes - dēla attiecību izplājumu. Mums mājās arī pilnīgi mierīgi var atskanēt: mamma, bļaģ!

October 21st, 2018

Es un Krāni 2

Add to Memories Tell A Friend
Kā televīzijā nesen teics kāds RTU profesors, tiem, kuri nepazīst fiziku, dzīve ir pilna brīnumiem. Šito es atcerējos, kad otrajā Krānu piegājienā nekadi nevarēju izdabūt no boilera laukā ūdeni. Es biju dzirdējusi kaut ko par gaisu caurulēs, tāpēc rūpīgi atgriezu it visus krānus, bet ūdens pa novadcauruli tā arī negribēja tecēt. Sazinkas man uznāca, bet es dūšīgi iepūtu vispirms vienā galā, tad otrā. Atskanēja blurrrpph un urrā, ūdens sāka tecēt, kur jātek, un šitā es iztecināju visus 50 litrus!
Tas, protams, ir mazs solis cilvēcei un jebkuram santehniķim, un jūs, Dakter, un jūs, Mīļo Garkājtētiņ, to vispār darāt katru dienu vēl pirms pēcpusdienas konjaka, bet manā sūkņu un krānu menedžmenta karjerā tas ir solīds sasniegums.

Cirslītis un krāni jeb slapja pati, slapjš mans kažociņš

Add to Memories Tell A Friend
Cirslītis māk drusku ūdenssūkņus, jo papus savulaik ierādīja sūkņu zinības. Cirslītis ir attapīgs un stiprs, lai arī maziņš. Tuvojoties vēsākam laikam, Cirslītis nolemj atslēgt ūdenspadevi āra krānam un šļūtenei, lai neaizsalst (vienreiz jau aizsala). Tur viss viegli, jānokāpj sūkņa bedrē un jāaizgriež tapa kas noslēdz padevi uz āru. Rokrtura tapai izsenis nav, tāpēc Cirslis paņem roreni. Un griež.
Viss būtu labi, tikai kaut kas nogļukojis informatīvajā platformā Tēvu laipa šaizemē, un Cirslīgais aizmirsis iepriekš izlaist ūdeni no spiedienkatla, un sistēmā ir spiediens. Veicot pagriezienu ar roreni, tapa izlido, veidojas krāšņa jo krāšņa strūklaka.
Cirslis slapjš līdz krūšturiem. Tagad Cirslis kurina krāsni, žāvē drēbes. Ies labāk lapas grābti. Nekrāmēsies vairs ar tiem krāniem šodien.

Cik svarīgi atrast savu vietu!

Add to Memories Tell A Friend
Vakar atklāju, ka vismaz divreiz visādas smalkveļas, t.sk. darba lietišķi etiķetās kleitas, sporta drēbes un pat vienu lauku vilnas kamzoli biju izmazgājusi ar eko lavandas trauku mazgājamo šķidrumu nevis ar eko lavandas veļas mazgājamo šķidrumu. Smarža bija vienāda, pudeles skapītī kāds bija samainījis vai pat sakārtojis. Proti, bija izjaukta Kārtība haosā.
Rezultāts pa tam lāgam izrdījās apmierinošs, pat vairāk; es pat uzteicu the Līdzekli (tobrīd vēl nezināju, ka tas ir traukiem) par vilnas darinājuma jauniegūto pūkainību un akota spozmi.
Kā trauku mazgājamais līdzeklis šī substance, starp citu, pilnīgi neiespārda. Trauki nesanāk diezko tīri, un mašīnā krājas neapēstie tauki.

October 20th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Es nepastāstīju, ka vakar bija mans Simpsona vakars. Nedēļa bija tāda pasmagāka. Tāpēc piektdienas vakaru es atzīmēju pagalam smalki - pa ceļam uz mājām nopirku 4 virtuļus (taisni pirms virtuļkioska slēgšanas no Virtuļu Sievietes ar blondo copi, kura vienmēr izskatās dusmīga, bet patiesībā ir zelta sirds, sevišķi,ja paslavē viņas virtuļus). Mājās bija aizķēries viens alus, Miķeļa, ja precīzi. Es pārģērbos rasnačkā un pelēkajās koledžbiksēs. Ieslēdzu televizoru. Dakter, jūs tak pat negribēsiet pat dzirdēt, ko tur rādīja, tomēr nāksies. Tur rādīja Krēslu, dāmas un kungi, pie tam divos dažādos kanālos.
Tā nu es ēdu virtuļus, piedzēru alu un ķiķināju par Krēslu. Tiešām labi atpūtos, sen nebiju tā izpriecājusies, katra kalorija bija tā vērta, rīt svēršu kādus 100 kg, bet man pie kājas.

October 17th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
https://www.bbc.com/news/uk-wales-45877385
Iedvesmojoši, sevišķi, ja arī jūs jau labu laiku domājat par attiecību legalizēšanu. Kādus 30 gadus, piemēram. ;)

October 13th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Jaunkundze ir gatavojusi ķirbju biezzupu, un tagad virtuve izskatās tā, it kā mēs būtu nogalinājuši Ķirbīti.

September 28th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Tā kā allaž meklēju, kā sevi apgrūtināt, bet mazu suni iegādāties neļaun radi un sirdsapziņa, pierakstījos somu valodas kursos.

September 27th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Jaunkundze vasarā bija nobraukuse Ķīnā. Un suvenīru vietā atveda ķīniešu nacionālos našķus-vairākas pakas ar mazās devās sapakotiem kraukšķiem, mīkstām pufām, povidlām un kaltējumiem. Ne vienmēr pēc organoleptiskām īpašībām iespējams identificēt sastāvu un izcelsmi, bet, kamēr vien tie nav fritēti sienāžu vēderi, man viss viens. Nupat dziļdomīgi apēdu cūkupupas saldā glazūrā. Pupas ķīniešiem vispār ir mīļas, tāpat olas. Bija tai pārsteigumu pakā arī kaut kas līdzīgs saldai omletei. Minētās pozīcijas viņi kombinē uz nebēdu. Bija arī rīsukūka. Tā ir nedaudz ļumīga rīsu miltos apvārtīta rīsu ķīseļa sabiezināta versija. To piekritu ēst tikai es. Kopumā es ļoti ilgošos pēc pārsteigumu pakas, kad tā būs galā, jāapsver iespēja pasūtīt kādu maisu internetā.

September 24th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Šis septembris ir tāds nemierīgs un trauksmains. Kurmis ar ģimeni trauksmaini rok maurā rakstu rakstus, projektē lūramcaurumus. Jāsāk vilkt katetes un hipotenūzas, varbūt tur kāda slepena simbolika, vēstījums kā apļi rudzulaukā. Ciema lielveikalā nopirku kurmim divus odekolonus Šiprs un divus odekolonus Saša. Salaistīju lupatiņas, sabāzu alās. Kurmim acīmredzami patīk, jo pa nakti parādījušies vēl divi lūramcaurumi. Arī kurminatoru uzstādīju, bet kurminātors varētu būt sabojājies, jo senāk pīkstēja un kurminēja ar noteiktiem intervāliem, tagad neganti sīc bez pārtraukuma.
Es pati arī esmu nemierīga. Gribas aizrakties līdzi kurmjiem, ar gājputniem lidot jau visi var gribēt. Gribu citu darbu, gribu citu visu ko. Revolucionāra situācija, Dakter! Atcerieties, kā tur bija? Augšas nevar, apakšas negrib pa vecam vai otrādi.
Jā, un kad tos lētos odekolonus pirku, kasierpuika drusku noskatījās, visu vasaru pirkām rumus un visu ko tādu, skaidri viņam tās nacionālās dzeršanas īpatnības redzamas, bet es arī paliku cieta un ne aci nepamirkšķināju, krāmēju savus šiprus un sašas sudraba saktām šķindot.

September 16th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Siltumnīcā sākušas augt sēnes. Man liekas, ka šīs.
http://www.fungi.lv/macrolepiota_bohemica.htm. Docents V. nelepotos ar manām sēņuzinībām.
Ēst nemēģināšu. Lai gan izskatās garšīgi.
Es parasti ēdu tādas sēnes, kuras man kāds prominents sēņotājs ir ierādījis, un no kurām prominentais sēņzinis pats nav atmetis pedāļus. Piem. Juronkulis man ierādīja, ka var ēst makstenes, nu tad es arī ēdu.
Saulsardzenes esmu ēdusi varbūt 2 reizes. Vienu reizi, kad bijām tādā kā ekskursijā pa ezeriem ar visiem radiniekiem. Visi brauca ar mašīnām, pārbraucienā piedalījās žigulis, moskvičs un zaparožecs, tā kā viss mums bija kā pie pārtikušiem darbaļaudīm. Apmetāmies pie ezera, uzcēlām teltis. Brezenta, protams. Un pie ezera Volodjonkuls un Juronkuls, un mans papus arī salasīja saulsardzenes. Un salika uz sviestmaizēm un sacienāja visas mammas un bērnus. Bija garšīgi, saulsardzene tiešām garšoja pēc riekstiem. Bet tad māsīca sāka kliegt, ka saulsardzenes esot tārpainas. Paskatījos, tiešām tārpainas. Kaut kā mūsu tēviem attiecībā uz sēņu tārpainību bija attīstījusies selektīvā vēlmju redze.
Powered by Sviesta Ciba