Božena Chodunska

Dārgā dienasgrāmata!

Tā nu 'viš i...

Name
Božena Chodunska

View

Navigation

August 26th, 2016

dienas prieks

Add to Memories Tell A Friend
Lūk, īstu vīru draudzība! ;)
http://www.bbc.com/news/world-europe-37196629

August 25th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Beigšu prokrastinēt arī es. Iešu pļaut.
Zāli. Atcerējos, ka senāk mums dārzā bija brūnas vardītes (es zinu, ka zinātniski viņas nesauc par Brūnajām Vardītēm, bet ērtības labad es teikšu Brūnās Vardītes), bija jāuzmanās pļaujot. Tagad jau gadiem nav nevienas. Toties parādījās Zaļās Vardītes upē. Vai nu Zaļās izspieda Brūnās, vai nu tām kāda kaite piemetās, vai vides tīrība nebija varžu gaumē. Žēl.
Arī zalkšu ģimene kādu laiku nav redzēta.

Add to Memories Tell A Friend
Man ir atkal pusotrs kartupeļu grozs sēņu.
Un mēs atradām dzīslkāta bekas, kas esot no Ziemeļamerikas vispār. Izskatās pēc tādas dzeltenas baravikas.
Mūspusē ir tāds īsts pasaku mežš, tāpēc mēs ar Jaunkundzi neko daudz nebrīnījāmies, vietējā mazlielveikalā ieraugot rūķveida tēvoci. Tikai rūķis var iedomāties uzvilkt svītrainas zeķes (līdz ceļgaliem, ja!) pie pusgarām biksēm, pie kam viņš bija apmēram manā (tātad krietna hobita) augumā.

Add to Memories Tell A Friend
Hm, bet nu tas burkini aizliegums pludmalēs tomēr izskatās pastulbi. Ko tad sievieša cilvēks vair nevarēs arī hidrās un treniņtērpos staigāt?
Ja par treniņtērpiem, mana mamma un mana meita skatās latviešu lielseriālu Likteņa līdumnieki. Varoņus es īsti vairs neatšķiru un notikumus arī, bet vides rekonstrukcijai respekt i uvažuha. Šodien vienam varonim bija mājas kostīms - garās kokvilnas treniņbikses, krekls un TĀS brūnās ādas zandales ar z. Un iekšā zeķes. Gan jau, ka lāpītas. Mājā uz galda vienmēr izšūts galdauts (saburzīts neaudz), taisni kā manai babuškai, un uz tā ne ta vāzīte, ne ta konfekšu trauks.

August 24th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Nupat pabeidzu cept visas nu jau vakardienas sasēņotās bekas! Alleluja! Pusotrs kartupeļu grozs. Tagad droši vien būtu prātīgi kaut ko apēst.

August 22nd, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Man Jums, dakter, tak jāpastāsta, kā man iet. Vispār. Nu, tātad, man pēdējā laikā tikai pavisam vienkāršas lauku sievišķa izpriecas, taisni kā vēlējāt. Sestdien biju mūsu ciema nēģu festivālos, tirdziņā nopirku burvīgus sudraba auskarus (jā, jā, vēl vienus, lūk, grab kā Jeruzālemes netiklei, kad pakratu galvu!), noskaidroju, ka meistars ar prieku uzmeistaros brāli vienam pazudušajam senāk iepirktajam auskaram, lai tikai noejot viņu veikaliņā, nopirku daudz medus, sudraba latvju karekli Līžai un bronzas kuršu Jaunkundzei, nenopirku toties tautisku vāzīti vasarsmājai, par ko turu rūgtumu, nu vāji bija ar keramiku.
Svētki mūsu ciemā ieliek Nila un Andra svētkiem, šite viss notiek uz vairākām skatuvēm, atbrauc trīs tenori, izgājšgad trīs raimondi, t.sk. arī Raimonds Pauls, neviens neskatās tev uz nagiem, un cenas ir patīkamas, ienes milzu nēģi un vēl un vēl. Un, jā, es dejoju zaļumballē visādus pašizdomātus svingus un lēcu rokenroļus (meitu jaunkundzes gan ķiķināja un taisīja feispalmus, viešņa Annmarija sacīj, ka mūžā neņemšot savus bērnus uz ballēm. Tāpēc.), jo spēlēja Muraveja blice, un viņu solists, ziniet, Toms Odels plus Elviss viss dzīvs, būtu taisi metusi biksītes uz skatuves, vienīgi iedzimts kautrums atturēja, un vēl visas mūsmāju meitas sekmīgi izvairījās no dejām ar kaimiņAndžu. Jūs jau nezināsiet, dakter, dejas ar kaimiņAndžu ir pielīdzināmas olimpiskajai daudzcīņai, ja runājam par kardioslodzi un roku& kāju atrašanos tām paredzētajās vietās.

Sīkums, bet patīkami!

Add to Memories Tell A Friend
Maximā man kopā ar čeku izsniedz uzlīmes Pasaules Dzīvnieki! Man jau ir četri komplekti.
Līze teica, ka viņa līmēšot savā uzlīmju albūmā, kur vēl saglabājušās uzlīmes no Bārbiju laikiem.

August 19th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Šī bija lielā Visa Paspēšanas diena. Paspēju aizvest jaunkundzi uz ierakstiem, nodot asinis Donoru centrā (tagad viņu pārtikas pakā donoriem ietilpst tikai vietēji ražotāju brūvējumi, tak ko tas līdz, ja visa tā pārtika ir baisāka par apokalipsi un kopumā der tikai kā uzskates līdzeklis, ko nevajag ēst; un vai tikai tas nav kāds Valsts iepirkums par lētāko vafeli ar palmueļļu, vai ta kāds ir redzējis veikalos vafeles Džeks?!), palīdzēt Līziņai nokomplektēt dāvanu jaunietim astoņpadsmitgadē un izciemoties pati, bet galīgi ne pie astoņpadsmitgadīgā jaunieša.
Līziņa gribēja jaunietim uzdāvināt minibāru, pareizāk, tā saturu, tāpēc apstaigājām vairākus veikalus, iepērkot miniatūrus 0,1 šņabīšus un konjaciņus, un pat odekolonu Saša. Nu ziniet jau, kā tur viņiem vajag.

Add to Memories Tell A Friend
Esam mājās, kas ir jauki un patīkami. Vilkšana 350 km garumā pie kam pusi diennakts tumšajā laikā ar šito te lokano sakabi (katrā staķikā nopērkamu šņoriņu, kas pamanījās pārtrūkt pēc pirmajiem km) tomēr ir diezgan liels izaicinājums. Vienreiz pašā priekšā ceļu pārskrēja briežu govs, taču jāatzīmē, ka viņa bija rātna un nemēģināja lekt pāri sakabei.
Vienīgā skāde, ka visas drēbes netīras, un rīt jāved jaunkundze uz ierakstu studiju iedziedāt dziesmiņas.

August 18th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Sēžam ar zvērudārziņu diženās Saaremaa salas Mändjalas kempingā jau otro dienu. Mašīnai ūdenssūknis pateica čau un ģenerators laikam arī. Gaidām, līdz labais draugs Jndržiks atbrauks no cietzemes ar busu un sakabes āķi. Dižjūra šeit kā vienmēr cēla un daiļa, lai arī pelēka. Saulīte lai bija izlīdusi uz pusstundu. Šajā pusē saule izlien no jūras, bet noriet aiz kāpām mežā. Visādi citādi arī šeit līst, lai arī laikam mazāk kā Dievzemītē.

August 15th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Es domāju, uz visu jāskatās no gaišās puses, lūk l.t.dz. par lietus labajām un augsti teicamajām īpašībām:

Dod, Dieviņi, lietum līt
Nejās Jancis pieguļā,
Visu nakti skandinās
Gar manāmi saktiņām.

August 13th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Šovakar nekādi neizdosies izpildīties tik aplam smalki kā izgājāšnakt, kad man bija, tā varētu teikt, mazā atvaļinājuma sākumdienas ballīte, un pēc desu cepšanas viss zvērudārziņš piemetās kur kurais skatīt Perseīdas, kuras krita acīmredzamas, ar astēm un bez, dažas pat ar dūmu grīstēm, kā likās. Es iekārtojos īpaši labā vietā, pašā dārza vidū ar segu un fufaiku uz salikamās gultas, saucamās razkladuškas, un pēc krietnas zvaigžņu vērošanas attapos turpat divos naktī, kad mani pamodināja olimpiskā basketola vērotāji.

August 12th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Ar šo es pasludinu atvaļinājumu par sākušos. Tas viens sūda līgums, ko pārsūtīju uz māju palasīties, nespēj nomaitāt visas avenes!

Add to Memories Tell A Friend
Šorīts spožs un mirdzošs kā Faberžē ola. Tieši tādiem jābūt rītiem. Kājas gan rasā, bet ko tu padarīsi, augusts taču.

August 11th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Skatos olimpiskās vingrošanas. Izrādās, Tīģeris un Drakons un Lidojošo dunču nams ir dokumentālās filmas.

Add to Memories Tell A Friend
Šorīt pamanīju, ka pl 6.00 rīts vairs nav TIK gaišs un visnotaļīgi patīkams, noskumu, bet tad uzspīdēja kaut kas saulveidīgs, atcerējos, ka tuvojas divnedēļu atvaļinājums, jūra, saule, augusta naktis, kad nav jābaidās negulēt, un ātri atskumu atpakaļ.
Visvairāk mani dzen grīdā tumšie, agrie rīti, es pilnīgi saprotu tos, kas pamostas 5.50 un ielec upē, zobus pat nemazgājuši, jo cilvēkam nav jāceļas pirms saules, lai ietu uz fabrikām. Neviens tumšais vakars nav tik bīstams. Pirms saules ir baigi, tur ir visi spoki un dēmoni un viss kas tāds sēž kaktos, vesela aģitbrigāde un čukst visādas nelietības.
Cilvēkiem jāļauj gulēt līdz gaismai.Jā!

August 10th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Es šodien esmu pļāpīga, dakter, man jums jāpastāsta, kā man iet pokemonu frontē.
Kas man tiešām patīk, tas ka mazie virtuāļi virtuāli dzīvo tur, kur viņu dzīvie analogi. Pie upes noķērām gārņa pokemonu, pie grāvja kaut kādu aļģi un pļavā tārpiņu. Pilsēta pilna ar žurkām un baložiem. Tāpēc es nemaz arī nebrīnījos, ka vakar pēc darba pie puiku tualetēm noķērās rozā cūka, bet pie vienas vārdā neminamas valsts iestādes tāds briesmīgs melns indīgs mošķis.

Add to Memories Tell A Friend
Es pasūdzēšos - manam vistas buljonam, visam tādam pētersīļos un saknēs, māmuļa piebērusi Vegetu. :D
Viņa to baismu kaut kur slēpj (baigi labi noslēpts,viltniece!) un pieber visam ēdienam, kad es neredzu
(mums te vasarā tāda kopīga mājsaimniecība). Es tūlīt atpazinu to sausā buļōna garšu.

August 9th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Es nesen teicu, ka man bija grūta fizioterapija.
Tā nebija taisnība.
Grūti bija vakar. Rokas tagad atsakās turēt kaut ko smagāku par dakšiņu.

August 8th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Šodien atkal bijām poligonā. Sēnēs. Sēnes ir ieklājīgs iegansts, lai cilvēki stundām staigātu pa saules piekarsētu mežu.
Uzdūros uzstādījumam, ko varētu nosaukt Izmisums.
Kāds bija izpildījis lielās darīšanas bezgala bezmalas priedulāja viducī un atslaucījies ar nēzdogu.
Lai gan vēl lielāks izmisums būtu atslaucīties ar zeķi.
Powered by Sviesta Ciba