Božena Chodunska

Dārgā dienasgrāmata!

Tā nu 'viš i...

Name
Božena Chodunska

View

Navigation

December 13th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Tā kā manā dzīvē nekas nenotiek, vismaz nekas psihoterapijas cienīgs, izņemot to, ka man ir māte un tēvs, es izstāstīšu, ka mēs ar Līzi bijam uz teātri. Uz Mēness Dārzs Dirty Deal Teatro, kas vispār laikam domāts skolu jaunatnei, kas studē Kārli Skalbi. Nu tad es jums pateikšu dakter, tas Kārlis Skalbe ir latviešu psihoterapija, jo dažās vietās man stipri, stipri, nevaldāmi vilka uz nekontrolējamu šņukstu. Jūs, dakter, būtu varējis stūrī apmierināti smīkņāt.

December 12th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Es visādi turos pretī visādiem tur Ziemassvētku komerciāļiem - šodien esmu izgājusi cauri diviem Zsv. tirdziņiem ne zariņa nenolauzusi un ne centa neizdevusi. Vispār, lai panāk šurpu tas Saurona kalps, kas ieviesa un aprobēja vispārīgo apdāvināšanās pasākumu šajā miera un pārdomu (lasīt ar sarkasmu, ja!) laikā, kad visi nodarbinātie strādnieki un kalpotāji jau bez tā visa skraida kā ar fenolftaleīnu saindējušies mērkaķi.

December 10th, 2014

Par kultūru

Add to Memories Tell A Friend
Lai aizlāpītu savus kultūrvēsturiskos robus, lasu Simenona sēriju par komisāru Megrē. Absolūti apburbuļojoša, naiva un izglītojoša lasāmviela. Es, ziniet, gribu uz to 1965. gadu. Parīzē, vēlams. Kratīšanai nevajag orderi, nopratināt lieciniekus var arī pludmalē. Komisārs ne tikai pīpē pīpi, bet arī iedzer. Izmeklēšanas gaitā. Vienreiz viņš bija nogājis arhīvā, un tur darbinieks tūdaļ apvaicājas, vai nevajag nosūtīt puišeli uz traktieri pēc kāda aluskausa. Vienreiz veicot izmeklēšanu komisārs vienā vakarā vispirms baudīja baltvīnu, tad sarkanvīnu, pēcāk šampanieti un visbeidzot brendiju. Man liekas, viņš visu laiku ir nelielā žvingulī. Politnekorektums atbruņo. Viens no lieciniekiem bija (citēju, ja!): "...bija pederasts, un viņam piederēja sīkpreču veikals". Un tas viss pirms nieka 50 gadiem!

December 7th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Pat es esmu pamanījusi, ka tuvojas Ziemassvētki, tāpēc apcirkņiem izvilku savu Ziemassvētku vāveri. Šo te:
http://klab.lv/~bozena/223056.html
Te nu viņa sēd ar pilnīgi šizodēlisku izteiksmi savā plīša purniņā. Dažipat izsakās, ka tā vāvere izskatoties tā it kā naktī varētu kādam pārgrauzt rīkli.

November 30th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Es te salasījos, ka visiem ir šitie te Adventes vainagi, un arī mēģinu vienu uzgatavot. Diez ko nesanāk, kas, atklāti sakot, arī neizbrīna. Nezin kāpēc. Pagaidām vairāk izskatās pēc ligzdas. Pie tam baloža.
Varbūt noderēs uz Lieldienām.

Add to Memories Tell A Friend
Tā kā esmu labi organizēta un visu atceros, šodien aizmirsu darbā cepuri. Ar bunbuli, ja gribam būt precīzi. Sākumā es tā biju nodomājusi, ka tur nekas vairs nav darāms un, vienvārdsakot, rītā kapos gājēji atradīs mani nosalušu, bet tad iedomājos ( jo esmu neparasti attapīga), ka ap galvu var glīti aptīt lakatu ar lielām sarkanām rozēm no pašas plašās Krievzemes, to pašu kura dēļ mani jo bieži uzrunā krievu vīrieši. Tagad es domāju, ka, lai tēls būtu pilnīgs, man būtu jāiepērk velteņi.

November 27th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Piecas nieka darba dienas, un pieslieniet mani kaut kur stūrī. Vai es nevaru kaut kur labāki parakt zemi tā vietā, lai dzenātu cīparus?
Starp citu - ja es turpināšu šitik dūšīgi ēst, man ir izredzes kļūt par štopmodeli!

November 24th, 2014

nesaki - hop!

Add to Memories Tell A Friend
Lai es tā īpaši nesapriecātos par iepriekšējo ierakstu, veikals Drogas jau divas reizes man iedāvināja pretgrumbu krēmu.

Add to Memories Tell A Friend
Nav jau tā, ka manā dzīvē nenotiktu itin nekas patīkams. Lūk, sestdien ar mani notika veseli divi patīkami notikumi.
1) es palīdzēju pazudušam krievu vīrietim atrast mājas (vai ko nu viņš meklēja).
Pie kioska aplūkoju žurnālu vākus ar dīvainām receptēm pret saaukstēšanos un diabētu, kad mani uzrunāja Krievu Vīrietis. (Kopš man ir autentisks krievu lakats, ar visādām teiksmainām puķēm (to audusi Pelageja Ipatjevna Dubova), mani bieži uz ielas uzrunā krievu vīrieši)."Девушка, спасите меня, где я нахожусь?", viņš jautāja. Izelpā jautās konjaks. Es viņam diezgan smalki izstāstīju, ka šī ir Tāda un Tāda iela. Viņš piebilda, ka kādreiz esot šajā ielā pat dzīvojis, tikai tik un tā nezinot, kur tas ir.
Noskaidrojis, kurā virzienā ir centrs, viņš noskūpstīja man roku un pazuda. Ar to es gribu sacīt, ka viņš iekāpa trolejbusā nevis teleportējās.
Tā kā visas pareizās atbildes ienāk prātā pārālk vēlu (tāpat kā tad, kad man darbā piezvanīja pavisam nepazīstams sievišķis un palūdza pie aparāta dakteri Sesku), es tikai pēc tam sapratu, ka man vajadzēja paziņot, ka viņš atrodas uz planētas Zeme, pajautāt, kur atrodas viņa kuģis un vai viņš grib runāt ar mūsu Pašu Galveno.
2) Es domāju, ka vainīga bija Līžele, jo mēs pie Rimi kasēm skaļi irgojām un žagojāmies, kā rezultātā man pirmo reizi mūžā palūdza uzrādīt dokumentus alkohola iegādei. Gadījums patiešām ir vairāk kuriozs nekā glaimojošs, jo visu savu garo alkohola pircējas mūžu vienmēr esmu atzīta par derīgu un nobriedušu dažādu dziru iegādei. Mans izbrīns, ziniet, bija neviltots un sašutums taisnīgs.

November 21st, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Es vispār ticu cilvēkiem, bet par Kaķīša dzirnavām nenoticēju. Paskat, ko mēs lasām pēc Kaķīša dzirnām, jūs jau lasījāt, protams, es tikai visu palaižu garām:
http://www.diena.lv/kd/literatura/latvijas-bibliotekas-atkal-viena-no-lasitakajam-gramatam-greja-piecdesmit-nokrasas-14077601.
Es vismaz ceru, ka tas palielina apmierinātību visā Visumā.
Tas ir ļoti netaisnīgi, es teikšu, tagad skolu jaunatnei vienīgā problēma ir izvēles grūtības neierobežotas izvēles apstākļos. Vari šķirstīt brāļa Playboy vai lauku bibliotēkā izrakstīt sev Greja ciktur un kādas nokrāsas. Manā bērnībā visautoritatīvākais avots bija somu autoru megadarbs "Atklāti par laulības dzīvi". Es vēl tagad atceros, ka autori ieteica bērnus nosaukt vārdos, kas nešaubīgi liecinātu par viņu dzimumu(zēns vai meitene), piemēram, Kaisu, Taivo, Jari...

November 20th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Svētkos man gadījās nonākt iekš Nabaklab. Es biju kaut kā iedomājusies, ka tur ir jauki, nu pēc Labas Dabas un tā, bet tā vieta tak ir baisāka kā visa mana dzīve, kā teica klasiķis! Ja man nākamreiz gribēsies dzert sēžot tumsā un lūrot sienā, es nokāpšu šepat mūsmājas pagrabā. Lūk, vēl viena ilūzija sagruvusi! Iemesls psihoterapijai, pareiz, dakter?!

November 16th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Manipulatīva uzvedība ir tas, ko es visu mūžu mācos nedarīt, kā nu sanāk, tā sanāk. Bet, zinait ko, mīļā draudze, dārgo Dakter! Ko gan mēs redzam, ja pasaveramies apkārt? Pareizi, pareizi - manipulatīva uzvedība nes reālu taustāmu labumu pašam darītājam darbā, tautsaimniecībā un šitajās te Attiecībās. Mīlā un karā arī, tas pats par sevi saprotams. Nu ko tad lai mēs mācām saviem pēcnākamajiem, kāpēc tā nevajadzētu darīt? Tikai tāpēc, ka nesmuki? Bojā karmu? Kamēr tu tā gaumīgi un nemanipulatīvi uzvedīsies, tu dabūsi jaunus izaicinājumus par to pašu naudu, un tu varēsi dzert tēju ar savu taisnību, kamēr Tiem Citiem būs rāma dzīve un labumi, radi mās ar galvu un slavēs, un viņus/ viņas beigās vēl apprecēs (par šo protams, vēl varētu strīdētis vai tas ir labums).

November 14th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Lai aptvertu bezmaksas (valsts apmaksātās medicīnas, jūs tak saprotat, dakter?) spožumu un postu un galvenokārt jau pēdējo, atliek pārlapot savas ambulatorās kartes, tā saucamo "kartiņu". Tā ir ievērības cienīga literatūra, to varētu drukāt par naudu, ja vien mēs dikten negodātu šitos te personu datu aizsardzibas likumu. Ja kādam akurāti nepatīk veca papīra un padzisušas tintes smarža, viņš/ viņa var ielūkoties savā e- veselībā, gan jau arī tur atradīs kādas druskas. ... tālāk ... )

November 6th, 2014

PMS, pilnmēness un es 2

Add to Memories Tell A Friend
Šodien nopirku:
- profesionālu jūrascūciņu barību profesionālai jūrascūkai (nevis kaut kādam utainam civilistam);
- alu sev. Man likās, ka šīs dienas noslēgums absolūtā skaidrībā vienkārši nav panesams.

October 30th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Vakara pusē migla acīmredzot bija salīdusi Kapos. Kad gāju cauri, tur bija daudz, daudz miglas. Tik daudz, ka bija pat grūti elpot. Ziniet, dakter, kā pirtī, tikai aukstā. Es taisni brīnos, kālabad tur visādi emoļaudis nerīk bēdīguma seansus, un visādi kapu estētu pulciņi - kapu estētu fotosesijas.
Migla. Sašķiebušies un nesašķiebušies krusti. Aizaugušas, vientuļas kopiņas. Pieminekļi. Aizmirstsa kapličas. Kaili zari. Starp tiem mēness sirpītis. Skaisti taču!

October 29th, 2014

nekur nav tik labi kā mājās

Add to Memories Tell A Friend
Mazā Chodunsku māsa sēd Vistu zagļa pilsētā smalkā viesnīcā (sēd tad, kad nedejo), un ziniet ko? Cieš, jo tur nav bezmaksas internetu. Interneti maksā 100 vietējās Vistu zagļa pilsētas naudas vienības! Galīgi atpalikuši, ne?
Interneti esot tikai tuvējā lielveikalā.

October 28th, 2014

auksts, slapjš, tumšs

Add to Memories Tell A Friend
Es jau visādi deklarēju, ka man viss viens, ka ārā slapjš un/ vai auksts un/ vai tumšs, un lapas melnas, nav vairs zaļas, bet kaut kas tomēr lav lāga. Nav laimes kaut kā. Un tad svētdien bija jābūt kapos un jāapkašā kapi (es pret kapiem allaž esmu izturējusies kā pret mazdārziņu, tas laikam nav lāga, pieklājīgi bija vismaz svecīti aiznest, vai ne?). Un man taisni tāda sajūta, ka man kaut kas līdzi atvilcies no tiem kapiem (bet es esmu ļoti materiāla meitene ar stāžu, un visādiem niekiem neticu). Pareiz dakter, ka tas tāpēc, ka auksts, slapjš, tumšs?

October 27th, 2014

skaties uz maniem darbiem

Add to Memories Tell A Friend
Pēdējā laikā es tik sparīgi, daudz un bieži gatavoju visāda veida barību (nav tā, ka man būtu tāds aicinājums vai profesija, dakter, godavārds, tā vienkārši sanāk, tie ir karmas zigzagi!), ka pēc manas ikonizēšanas vai heroizēšanas, vai kanonizēšanas, vai jonizēšanas (nu, kā sauc to procesu, kad tevi padara par dievieti? Es arī domāju, ka esmu to godam pelnījusi, padomājiet par visiem maniem sasniegumiem un labajiem darbiem!), vienvārdsakot pēc tam, kad es būšu godam iekļuvusi dievietes kārtā, mani freskās, ciļņos un sienu gleznojumos attēlos ar čuguna pannu rokās.

October 23rd, 2014

aprēķini

Add to Memories Tell A Friend
Skolu jaunatne fizikas mājasdarbā jo viegli aprēķināja, ka Zēns (kaut kāds, mēs viņu nepazīstam, ja), braucot ar ragutiņām no kalna, tā lejasdaļā sasniedz ātrumu 80 m/ s.
Man kā cilvēkam ar pieredzi likās, ka kaut kas te neštimm, tālabad es arī nolēmu parēķināt un aplēsu, ka, pirms šis Turbozēns kalna lejā apstājās, viņa kamanas sabremzējā ar 120 m/s2 dižu paātrinājumu (palēninājumu).

October 3rd, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Jaunkundze iestājusies tekstilpulkā, kur cita starpā no mākslīgajām puķēm cako matu/ galvas stīpiņas ar puķīšu rotu, tāpēc mēs gājām uz tuvāko mazlielveikalu iegādāt mākslīgos ziedus. Tie tur arī bija, dažādas drausmības pakāpes, balti un sarkani, rozā un dzelteni. Mēs, priekā ķiķinādamas, izvēlējāmies sarkanu neļķīšu bunti, dzeltenas wannabe krizantēmas un baltas sazinkādas sugas poliestera puķes, pie kam tikām apveltītas ar pārējo pircēju ievērību un neviltotu izbrīnu. iespējams, viņi nodomāja, ka mēs tās nesīsim uz kādiem alternatīviem apbedījumiem.
No izejvielām ir izgatavots kaut kas vidējs starp ukraiņu tradicionālo vainadziņu un apkakles agāmas seksti, bet lietotājam, zinies, patīkot.
Powered by Sviesta Ciba