Božena Chodunska

Dārgā dienasgrāmata!

Tā nu 'viš i...

Name
Božena Chodunska

View

Navigation

July 25th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Visu dienu saule dūmakā. Em, tas ir uz to izslavēto pasaules galiņu? Vai varžu lietus, siseņi un miesas augšāmcelšanās arī būs?

Add to Memories Tell A Friend
Milzu zirnekļu lokalizēšanā sasniegti jauni augstumi. Tagad es viņus ķeru humāni- ar glāzi un kartonu. Un nesu prom, tālu, tālu.

July 24th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Atvedu no Ēvas tantas divas astilbes, rozā un lillā, vienu sazinko ar sarkanām lapām un vienu lielu anemoni. Vī, kvī!! Puķītes!
Papus skatījās uz stādu maisu ar tādu "ja hujeju" skatienu. Tad sacīja, nu tu dulla, tāda pati kā mana māte. Un ja vēl kāds plānojums būtu!
Es pilnībā noraidu apgalvojumu, ka dārzs būtu kā babuškai. Viņai dārzā vispār zālāja nebija, tikai puķes, bet jau būt, ka man ir kāds babuškas puķugēns, un bērnībā es no viņas vienmēr mājās braucu ar stādiem. Kā tikai aizbraucu, tā tūlīt vajadzēja uz dārzu skatīt augus. Puķes viņa gan pirka, gan pārdeva, gan mainīja.
Mūsu miestā ir viens īstens babuškas dārzs, nav zālāja nemaz, tikai puķu kolekcija un daudz dārza gaismiņu. Mājiņas vietā tas pārvadājamais vagoniņš - māja uz riteņiem, ko pārdod kopā ar visiem mežģīņu aizkariņiem, atzveltnes krēsliem un naftalīna smaciņu.

Add to Memories Tell A Friend
Gājām ar Sīko suņstaidzē un noķērām vienu poksi. Tūlīt aiz tilta, pie akmeņkaļa darbnīcas. Tāds ar kuplu asti, droši vien vāverpokemons kaut kāds. Vispār garlaicīgi, mēs tāpat mākam pastaigāties.
Ārā skaisti šovakar; silts, klusums, tikai cikādes dzied.

July 23rd, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Zvēru vakars! Atejā bija milzīgs zirneklis (divlatnieks iet uzpīpēt). Sīks tā spiedza un raudāja, ka man nācās pielietot slotu un matulaku, lai viņu (zirnekli) lokalizētu un izdzītu naktī un tumsā. Piedod, brāl zirnekli! Man ir arahnofobs bērns.
Pagalmā pie sēņu čužu spannīša ieturējās 3 pāri ērihimarijas un zigfrīdannas. Izskatās, ka sēnes ir milzu kailgliemju kulta ēdiens.

July 22nd, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Lūk, sēdējām ar biedriem, zēniem un meitenēm ar stāžu, kapājām, ko Sv Antons devis, runājām par seksu.
Visi klātesošie lielos vilcienos bija vienisprātis, ka pie saderības jāstrādā un tehnika jāslīpē, citādi nav tur laimes, pārbaudītas vērtības ir spēks, pirmā reize ir stress, pirmā reize ir vārgulīga un skaitās izdevusies, ja iesaistītie personāži vispār vēl parakstās uz otro reizi, droši vien tikai filmās Ar Saturu no pirms reizes visi ģībst. Tad draudzenes ilggadējais laulātsdraugs domīgi sacīja uz mani: Es tevi jau ilgi pazīstu (nu ja, kādus 25 gadus varbūt), bet man liekas, ka mums ar tevi arī pirmajā reizē nesanāktu.

Add to Memories Tell A Friend
Sīkais vakar noķēra pokemonu pie mājas durvīm. Tagad man būs neērti iet dušā, ja nu viņi sēž un skatās.

July 21st, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Nu man arī ir jaunais Office. Jūtos kā mājsaimniece, nevis kā biroja tīģeriene, un jau otro stundu skaļi sarunājos ar Tildi par komatiem.

par zvēriņiem un kaciņām

Add to Memories Tell A Friend
Eju pa taciņu uz vilcienu, pašā taciņas viducī (ar attieksmi, tātad) - tas, kas jauki rīmējas ar vārdu "taciņa". Neliela, bet jauki noformēta, ar zināmu rūpību, varētu pat teikt.
Fakts kā tāds nebūtu nekas neparasts, taču pat bez sīkākas izpētes bija skaidrs, ka nezināmais gardēdis pārtiek no ķiršiem ar visiem kauliņiem.
Mums tur nāk visādi zvērēni - stirnas, lapsas. Esot sermuliņi un zebiekstes. Ziemā visādi sīki skunksi mēdz atstāt savas miniatūrās atskaites "Ja zdjes bil. Bermont" uz lieveņa atstātā soliņa. Arī ar attieksmi - ar tornīti un astīti.
Šis ķiršēdājs būs bijis vēl nezināmas sugas pērtiķis droši vien. Vai varbūt pat čupakabra.

July 20th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Skatīsimies uz notiekošo pozitīvi, nu kā uz pa pusei pilnu glāzi.
Jaunie kurmju rakumi katru jaunu rītu tak ir kurmju diasporas kompliments par labo augsni un treknajām sliekām!
Vakar mūsu kurmju draugi bija izcilājuši nemēziju dobīti. Jaunkundze veltīja viņiem biezu vārdu, kas liecināja, ka Igija vectēvs atstājis nospiedumu nenobriedušajā prātā. Proti, viņa sacīja, ka kurmis ir īsts Mātes Drāzējs.
Man liekas, tas nevarētu būt no Dinamohokeja, tur apgrozās cita leksika.

Add to Memories Tell A Friend
Mēness pār kokiem, atļaušos atzīmēt, apaļš un dzeltens kā siers.

July 18th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Dzīve šodien tāda lēna, lēna. Lūdzu, nelieciet man neko darīt ātri.
Mūsu brigāde iet uz pestivāliem kā fabrikas meitenes uz darbu, uz 16 stundām, par visu naudu un ar pilnu atbildību. Mums arī izdevās noturēt patīkamo, ātri gaistošo reibuma līmeni (tiesa, ne visiem un ne visu laiku), kurā visi ir gudri, skaisti, bet vēl nekļūst drosmīgi un neredzami, un viss patīk, lai gan sestdiensvakarā pašgatavotā kandža trausli sārto līniju gandrīz pārrāva.
Bērnudārziņš arī bija ļoti apmierināts. Līželi pēc izsniegšanas labi trenētam jaunietim es redzēju tikai 3 reizes - tīģera vanzijā, arī tīģera vanzijā un trešo reizi telefonu lādēšanas zonā un figviņzin, kas tas tāds bija viņai mugurā.
Mazo jaunkundzi ar draudzenīti redzēju bišķi biežāk, jaunkundzei ļoti patika Igija vectēvs, jo varot tak redzēt, ka viņš savu darbu dara ar prieku. Viņa pajautāja, vai viņam ir bērni, es sacīju, ka nezinu, bet droši vien ka daudz.
Pienavedēji savukārt bērnam nepatika, bet par to man tak arī bija jāklausās viņas Ņūmens, kas pie viena bija arī pavisam nesportisks, mums jau bija bail, ka neaiziet ar sirdi.
Tagad iešu lasīt, ko jūs esat sadarījuši tai Turcijā.

July 13th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Kurmju namiņā šovakar smaržīgi. Sabāzu rakumos lupatiņas, samērcētas Trīskārtīgajā odekolonā.

Veikalā piedāvāja sēra sveces, bet tās tak kairinot elpceļus. Šito es nevaru. Viņš tak ir tik simpātisks, samta kažociņš, jaukas ķepiņas, glīts deguntiņš, melnas acu ēē...podziņas?

Add to Memories Tell A Friend
Ko pie trešdienas neizdarīsi atvaļinājuma laikā. Nopervēj virtuvē sien! (Bet vispār besī! Un nevis pati krāsošana, bet tā vākšanās, visa kā aplīmēšana ar krāsotājlīmlentēm, pēc tam savākšana un šmuce, šmuce, šmuce!)
Es varētu būt krāsotāju vadone, visi citi nes, vāc, aplīmē.
Un tad pararamm! ienāku es. Ar krāsu notrieptās drēbēs, piegrieztās pēc pagājušā gadsimta modes, tātad nu jau modīgās, galvā cepurīte no avīzes, krāsotāju brilles un maska...
Rokā rullītis. Un krāsoju, krāsoju, krāsoju!

Add to Memories Tell A Friend
Nav tā, ka ļoti un pavisam gribētos uz to Pozi braukt, bet es jau esmu apsolījusi pieskatīt bērnudārziņu, tā kā nekodarīt.

July 12th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Aizmināmies ar Sīko jaunkundzi līdz jūrai, tur tādi viļņi, lēkājām augšā lejā augšā lejā un klaigājām kā ķertas kaijas. Bez mums bija tikai divi pārīši viens pavecs, viens jauns un vēl kungs labākajos gados. Izrādās, visi paviļņiemlēkātāji klaigā apmēram vienu un to pašu.
Noskatījāmies saulrietu, mināmies mājās caur kluso mežu, kas pēkšņi bija kļuvis citāds. Jāminas ātri, jo sākas zvērulaiks. Mežacūkas, stirnas. Neviena nav redzēta, bet mēs zinām, ka viņas te ir.

Add to Memories Tell A Friend
Dārgo dakter, es nepaspēju izstāstīt, kāds man bija sapnis šonakt.
No debesīm krita pilnīgi jauni, zili žiguļi. Pirmie, ja nemaldos. Vēl krita teltis un guļammaisi, arī daži traktori pilnīgi jauni. Krievijā esot bijusi viesuļvētra.
Es sacīju meitenēm, lai pievāc mums vienu žiguli, jo tur daudz bija gribētāju, būs ar ko braukt sēnēs. Liels bija mans pārsteigums un vilšanās, kad izrādījās, ka mūsu žigulī pie stūres bija palicies pilnīgi pliks krievs, kas lamājās matom un šitāds pats pliks aizlaidās pa pļavu.

Add to Memories Tell A Friend
Sapeldējāmies kārtīgi, Gaujā ūdens gan vēsāks kā vakar. No lietavā laikam. Jauki tak šitā peldēt uz muguras, aplūkot mazus baltus mākonīšus un skaitīt vārnas uz augstsprieguma līnijas.
Izrādās, pastāv tādi cilvēki, kuri nezina, ka Gaujā gultne mainās katru gadu, nevar tā brīvi peldēties, kā grib, un pie mums jautājums "Kur šogad var peldēties" ir pilnīgi normāls.

July 11th, 2016

Add to Memories Tell A Friend
Gan jau, ka vismazākajam sūdiņam ir savs pielietojums. Tā domādama es pavasarī iesēju radījumu vārdā Salātu baldriņš. Salātu baldriņš ir mazmazītiņš audziņš, kurš dīgst nepiedodami ilgi, ir zaļš un garšo diezgan negaršīgi. Par to ir mīksts taisni kā tāda balanda. Var ēst ar tomātiem un sīpoliem. Bet tikpat mierīgi var arī neēst. Man liekas, kaut kāds selekcijas strupceļš. Paciņa ar nosaukumu Japāņu zaļumi, savukārt, izdevās. Iesēsim uz Bis.

July 10th, 2016

Visādi nieki

Add to Memories Tell A Friend
Izravēju rožudobi. Tagad visa esmu saskrāpēta. Vēl biju skatīties kaķīšus. Tur gan mani neviens nesaskrāpēja. Kaimiņos ir trīs kaķēni - svītrots, melnbalts un trīskrāsu meitenīte. Iesaucām par Pūcīti. Varbūt kādam vajag kaķīti? Meitenīte ir īsta zvaigzne. Ģīmītis gluži cilvēcisks.
Rīt būs lietus, ja tic prognozēm. Bet, ja tic zirnekļiem, tad tik drīz vēl nebūs, jo zirnekļi savilkuši tīklus. Arī lielais, kas šovasar medī taisni uz mājas adreses plāksnes un kurš izkatās taisni kā uz Spider cepurītēm.
Powered by Sviesta Ciba