Božena Chodunska

Dārgā dienasgrāmata!

Tā nu 'viš i...

Name
Božena Chodunska

View

Navigation

June 29th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Vilcienā brauc tik brīnišķīgi personāži, un es šeit nedomāju sevi, ja, jo es acīmredzot tik pilnībā saplūstu ar apkārtni, ka daži pat cenšas man uzsēsties virsū. Šodien vagonā iekāpa dāma-makšķerniece, ap gadiem 60. Tā pa vidu starp Mēriju Popinsu un Piķamici. Kājās melni, spīdīgi gumijnieki līdz ceļiem, bet uz augstiem papēžiem, mugurā šauri, uz leju paplatināti Piķamices svārki, augsā makšķernieku žakete ar daudzām kabatām, galvā, protams, cepurīte ar malām. Uz muguras milzu mugursoma ar Makšķerēšanas Piederumiem, t. sk. vairākas makšķeres un vēl ķesele, kas slējas augstu virs galvas. Es izkāpu, bet viņa aizbrauca makšķerēt.

June 28th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Jūs tak piekritīsiet, Dakter, ka sēdēt naksnīgā darzā, dzert brendiju, drusku salt, skatīties, kā aug puķes, kamēr visi iespējamie dārza kaitēkļi cenšas viņas nograuzt, un klausīties, kā kaimiņu puika, kas vēl nesen patiesam bija puišels, bet tagad jau īsts vīrs ar bārdu un ūsām, savā fazendā spēlē ģitāru, ir ekskluzīvi.
Lūk, viņi, mazie dzīves prieciņi!
Es domāju, ka kaimiņu zēns spēlē tikai industriālo trešu, bet šovakar tādas basanovas.

June 26th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Kad es, nepārtraucot darba sarunu pa mobilo (iespiestu starp ausi un plecu) automātiski noķēru kabinetā ielidojušo nomaldījušos biti (ar plastmasas glāzi un kaut kādu Svarīgu Dokumentu) un izlaidu brīvībā aiz loga, kolēģi sita plaukstas, gavilēja, un sauca, ka tas lūk, esot tas izslavētais sieviešu multitaskings.

June 24th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Ir gadījies pieredzēt arī jautrākus Jāņus, visu dienu un nakti lija, lija un lija. Nopinu sev slapju, bet citādi glītu vainadziņu, sakūru jaunkundzēm diezgan slapju ugunskuru, un, lai gan viņām labāk tikās ķiķinat un spiegt savā namiņa, pāri ugunskuram pāris reižu pat pārlēca. Izcepto gaļu gan aprija kaķis, strīpains laipītājs, bet lai jau viņam tiek.
Vēlak pārvācos gaidīt sauli uz kaimiņmāju, kur ciemos bija uzradies Vitjuks. Vitjuks bija nenosakama vecuma, inteligenci nodzēris krievu kungs, kurš gan pats teicās esam francūzis, beidzis Mākslas akadēmiju un pārcietis trīs sievas. Vai četras. Otrajai kājas ļoti garas. Вооот, такие ноги! Nezinu, ko tieši viņs varēja būt pabeidzis, bet valoda vietām smalka un burzguļoja kā vīns no kakliņa. Вы такая миниатюрная но у вас должно быть несколько детишек, viņš teica (tas droši vien smalks mājiens uz manām formām) un aicinaja uz deju. Gumijniekos. Slapjā dārzā. Vitjukam pasam esot 3 bērni, oficiālie un vēl daži neoficiāli. Meita dzīvo Kiprā, dēls Londonā.
Saule kaut kā uzlēca pavisam nemanāmi pie Gaujas un bez Vijuka, kuru atstājām sargāt ugunskuru.
Sapnī es piedalījos realitates šovā, tajā man bija geju draugs, vārdā Deksters.
Man vispar ir jau gana šīs piecu dienu dīkas dzīves tēvamājās, es tā vairs nemāku, es esmu kā maza, resna, hiperaktīva taksene, kā teica Jaunkundze, man vajag, lai apkārt viss vārās un virst. Kur mani grūtumi, kur šūpuļtīklā un stāvus!

June 23rd, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Gribētu ko pateikt par laiku, bet drošības pec labak neko neteikšu, tikai pagādašu ciema veikalī kaudzi ar lietusmēteļiem. Visādi citādi kaimiņu Andžs jau gatavojas lokālai ballītei, slej tentu un ir nosolījies izdancināt visas meitas un sievas, kas vien spēj. Starp citu, dejas ar Andžu nav nekada nieka lieta, tās prasa nopietnu fizisku sagatavotību un kardiotreniņu. Andžs vispar ir no Talsiem un runā smuku kurzemnieka īso runu.

June 22nd, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Saulīte, ko domajies! Negaidījām! Pat patīkami, lai gan kā bipolarajai mitrenei man, protams, ir, karsti, bet lai jau paspīd, es varu paciesties for greater good.

Add to Memories Tell A Friend
Ciema veikalā sapirkos kokvilnas gultasveļu visās varavīksnes krāsās. Katrai meitenei citāda. Tagad mums uz šņores žūst pašām savs varavīksnes karogs.

June 21st, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Mums te mājas viss notiek labākajas sitkomu tradīcijās. Visu dienu lija, ja Jūs pamanījat, dakter, un visi pret vakaru jau bija gandrīz viscaur savstarpēji sastrīdējušies, mājās sēžot, un tad, kad likās, diena kaut kā nebūt būs beigusies, aizkrita ārdurvis un vairs nebija atveramas. Sirmais kungs bija pavisam sašuvies, kad pusstundu bez panākumiem lietū mēģināja atmūķēt iestrēgušo mēlīti un, kad es piedāvāju pasaukt kaimiņu Andžu ar štrumentiem, visādi mani motivēja.
Labi, ka mūsu namiņam ir vēl divas durvis. Sīkums, bet patīkami. Labu durvju nekad nevar būt par daudz, es jums teikšu. Starp citu, kad nupat mēgināju atvērt pakaļdurvis (tās es tā saucu, lai varētu atšķirt no parādes duravām), man likās, ka arī tās sāk drusku tā kā sprūst.
Jaunkundzei atbrauca draudzenīte, tad nu man priekšā Jāņi kā īstenai salmu atraitnei ar zemu tirgusvēŗtību, izklaidējamiem bērniem un kašķīgu papu. Līze brauks pie Jāņa. Kur gan citur Jāņos var braukt. Ņemšu un aiziesu šogad ar meitenītēm uz zaļumballi paklausīties Kantori 04 vai kas nu tur spēlēs, nekad mūžā (un es te vasarās dzīvoju kopš atvēras mans lūramcaurums) neesmu bijusi vietējā Jāņu zaļumballē, tātad tā būs atkal kāda pirmā reize.
Šodien notika arī kas labs, Līze nejauši nometa zemē peli, un no kritiena pelei pašsalabojās nestradajošā labā poga. Un vēl šodien mūsu ciemā atbraucis cirks(!). Sliktā ziņa, mēs uz to neaizgājām.

Night eating deserves a quiet night

Add to Memories Tell A Friend
Mēs ar Līzi nupat uz sveces cepām māršmelovus. Un ēdām. Pusvienos, tā sacīt. Droši vien no tā uz dibena uzaug kilograms.

June 18th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Es zināju, ka ir runājoši margarīni, bet izrādās, runā arī Knorr zupiņas!

Add to Memories Tell A Friend
Pīt vainagu no pļavas ziediem, sežot uz terases lampas gaismā, klausoties putnu balsīs un odu liegaja sanoņā, jasmīnu smaržai piepildot naksnīgo dārzu...un skatīties youtube, kā to vainagu vispār pin! Romantika!
Pateicoties internetiem es uzzinu, ka visu mūžu esmu pinusi nepareizi, tāpat kā Viesistabas tīņu pavārs mani apgaismoja, ka es visu mūžu esmu nepareizi griezusi lokus! Ap stipli vajag pīt, ap stiepli!
Un rezultātā man ir ļoti skaists, dievgodvards, skaistākais manā mūžā, vainags, kas meitēnam noteikti nošļuks par ausīm, sazin uz kuras galvas es mērīju!
Pie beigam man aptrūkās puķes, bet es veiksmīgi krēslas aizsegā ielavījos kaimiņu dārzā, kur neapdzīvotības dēļ tāpat ir neliela pļava, un pieplūcu vēl.

June 16th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Brīnišķīgi! Mazajiem par zvēriņiem.
http://cargocollective.com/oddworx/Adorable-Circle-Of-Life

Add to Memories Tell A Friend
Rajonā tajā pašā laikā kaimiņiene izravējusi sabiedriski-kolektīvās puķudobes zem logiem, kuras es savā sapņu pasaulē biju izravējusi, bet reālajā gan nē, tāpēc man tagad ir drusku kauns, bet no otras puses jāpriecājas, ka atkal viens Latvijas stūrītis sakopts.

June 15th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Jumtā dzīvo lapsenes un sogad arī irši. Sēžu virtuvē un man šķiet, ka kaut kas griestos fonā dūc. Es tikai ceru, ka tie nav gluži irši. Tie dzīvo vairāk tā kā virs garāžas. Māja ir veca, un caurumu tajā daudz. Irši ir milzīgi lieli, bumbvedēji tādi, un ne īpaši veikli. Vakaros viņi āra lampas gaisma ķer kukaiņus un tad brīžiem nevar trapīt savā jumta caurumā kā piedzēries Viesturonkuls, mūsu Rīgas kaimiņš, parādes durvīs. Vienreiz viens iršu Viesturs ievēlas lietusūdens vannītē, un es viņam palīdzēju izrāpties laukā. Es ceru, ka viņš to atlīdzinās ar labu, un nekritīs man matos. Tāda mums, dakter, te ta dārza romantika, ziniet.
Kurmji laikam aizbaidīti ar to antikurmju elektrobubinātāju, ko mans papus uzstādīja, un tagad zemesvēži apēd vasaras dālijas no apakšas.

June 14th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Nevilšus pēdējā laikā gadās nodarīt pāri dzīvajai dabai. Nejauši nominu Zigfrīdu Annu. Vai Ērihu Mariju. Raibo milzu kailgliemezi. Viņi ir divi. Viņi vienmēŗ ir divi. Ar to es domāju, ka viņi staigā pa pāriem. Viņš bija iznācis uz cementētās taciņas pastaigā. Dīvainā kārta viens pats. Lai gan viņš droši vien iekšēji bija divatā, jo viņi ir hermafrodīti, šitie gliemji.

June 10th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Tā, un tagad mums ir probēma, mazaja vasaras guļammājiņā ir viens zirneklis un viens arahnofobs bērns, un kā man tagad būt kā graudam starp diviem dzirnakmeņiem. Atskrēju uz lielo māju pēc matu lakas. Piedod, zirnekli!

June 9th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Sēžu tātad, skatos uz Venēru!

June 8th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Ak, Kosmosa Noslēpumu Zinātāji, kas ir tā zvaigzne ko es tagad redzu rietumu pusē, tāda visspožākā, loti glīta? Venera? Tas ir tas, kas būtu jāgodā par Rietekli? Vai ari man satelīts pagadījies?

Add to Memories Tell A Friend
Man ir augsts sadzīves sīktraumatisms, apdegumi, skrāpējumi, lielizmēra skabargas, neidentificējami iegūti zilumi, tas viss ir mans. Es nekad neesmu griezusi veēēnas vai citādi darījusi sev pāri tik vulgārā veida (mūspusē to dara daudz izsmalcinātāk), es vienkārši tā izskatos.
Reiz sensenos laikos es mācījos slēpot kaut kādos tur Austrijas Alpos pie vietējās Cugšpices, un, jūs, dakter, neticēsiet, es visu nedēļu neko nesalauzu, pat ne roku, bet paša pēdējā dienā pret virtuves skapīti pārsitu galvu. Man ir bijušas ari sadzīviski iegutas zilas acis, kad es vienkārši iekritu nenorobežotā tranšejā, kuru tie maitas trubu licēji nebija laikā aizrakuši.
Pašlaik man uz rokas rotajas divi pušumi no karstas eļļas, un izskatās, itin kā kāds būtu mani svilinājis ar cigareti. Es jau gaidu, ka man uz ielas kāds piedāvās kādu bukletiņu, kā glābties no vardarbības.

June 7th, 2015

Add to Memories Tell A Friend
Beidzot tiku pie Markesa "Dzīvot, lai izstātītu". Pagaidām ļoti patīk. Skaidrs, ka būs tikai reālisms bez maģiskuma, bet tik un tā ir maģiski.
Powered by Sviesta Ciba