Božena Chodunska

Mēs ar Samurajiņu apspriedāmies un nolēmām, ka visu atvaļinājumu pavadīsim vasarasmājā, uz Rīgu nemaz nebrauksim. Ja beigsies tīrās drēbes, te skapjos jābūt kaut kādām no pagājušā gadsimta, un biksītes un zeķītes taču var izmazgāt ar rokām!

Gribu, lai būtu kā bērnībā, kad brīvdienas bija tik košas, saulainas (pat, ja bišķi uzlīst), garas un visas vienādas kā ravējamās milzumgarās zemeņu vagas (kādi 10 metri, jo mazdārziņš!), ka kļuva pat mazliet garlaicīgi, bet tik labi zināt, ka rīt arī tāda pati brīvdiena, un parīt un aizparīt…
Samuraja ziņās - vakar viņš man nospēra sviestmaizi (bet tomātiņu atstāja, jo tomāti nav ēdami), šodien krietni patukšoja piparkūku trauciņu. Tas varbūt mazs solis cilvēcei, bet īsts parkūrs mazam Sunītim, kuram ir tik īsas kàjiņas, jo pipatkūkas atradās uz diezgan grūti aizsniedzama galda, bet Sunītis ir veikls- uzlec uz krēsla, tad jau piparkūkas ar ķepu aizsniedzamas.
Kad es verbāli nosodīju nodarījumu, Samurajiņš ar aizvainojuma izteiksmi sejā demonstratîvi apgūlās māsas gultā, lai visi redz, kā nepatiesi apvainotam zvēriņam jācieš!