zivs

Istaba. 3.sērija. (Anotācija)
[Iespaidīgi stulba lubene. Anšlāgs. Izņemta no repertuāra.]

Ar pašapziņām, manā pusē, ir tā, ka viss ko cenšos ar to darīt, ir likt to mierā, nedunkāt ar elkoni, ne augšup, ne lejup.
Tomēr ir reizes, kad tā veļas pa kāpnēm. Tāpēc, mums šeit ir stingri noteikumi, ko drīkst un ko nedrīkst.
"Ahjj", nosēcas Krastijs, aizpīpējot. Visu šo laiku viņš bija naivi domājis, ka tikai formalitātes pēc brīdināts neklaiņot vēlreiz pa avēniju.

Uz pieres pielīmētais post-it nostrādāja. Tagad, kad iedomāšos, atcerēšos post-it. Tā ir, arī ar daudz ko citu – man vajag to redzēt, lai labāk atcerētos.
Un skat, pagaidām diena nav pārvērsta slinkumā. Jo, atceries par post-it > par to, kāpēc pielīmēju > par to cik apbēdināts par slinkumā un miegainībā puszaudētām 2 dienām biju, un nostrādāja.

Ir sagatavoti, līdzās uz galda, ūdens bļoda ar švammi, dažāda kalibra lupatas, mazgāšanas un susināšanas operācijām, fērijs.
Katru, gandrīz pilnīgi katru priekšmetu uz galda, ir jāberž, jāskalo, jānosusina, tad vēlreiz šo ciklu, līdz nolikt tīrajā kaudzītē. Cik tādu nav. Pat zīmuļasināmais, fleška, dzēsenes, katrs mazākais sīkums jāapstrādā divus ciklus, pa vienam. Nereāli līp, kas vēl, kopš cidoniju vodkas massīvā uzbrukuma, nav asimilējies galda virsmā kā reljefs ar benefitiem (piemēram, integrētā galda dzēsene).

Paveroties apkārt, pilnīgai seku lokalizēšanai ar 2 dienām nepietiks. Darbs uz stundām galda sīkumiem vien.

Īsa, garlaicīga atskaite.
Nebiju webā 2 diennaktis, lasījis 3 dienas+ nē. Vakardienas "dantes" pieredzi jums nevajag, kad ne kāpu ārā no gultas, ne ieslēdzu kādu ierīci, dzesējot, līdz murgu līmenim, pākarsušos grafītus, gaidīdams vismaz "pulkstens deviņus jau zvana", lai spektakulāri forsējot naktszāles, papildus nogulētu nu jau miegā 20h.
Vienīgais cilvēks vakarpusē, izlauzās līdz manīm, zvanot uz blakusistabu, un uzzināju, ka man esot ļeņina dz.d.
Paldies arī par citiem sveicieniem, kad šodien atvēru kompi.
Pabeidzu "3 Body Problem", ļoti patika; panācu arī visu šo dienu leiteistus; pa dienu sazvanīju RNPC, jo kalendārs nojucis kad-bij-kas; sagādāju "Baby Reindeer". Grafīti tik ātri neatdziest, bet apātija jau drusku labāk, – vismaz filmītes var skatīties, tās interesātākas par inner limbo.

Viena no detaļām, kā mani kaunināja, kad kādos padsmit manos gados, žurnālā Liesma, nesiekalojoties, vnk aplūkoju, un patika melnbalts mākslas foto ar kailu sievieti, viņas formas, mugura, pludmales smiltīs. Man izrāva žurnālu no rokām, tētis, un vicināja draudīgi gar mammas acīm, kliedzot ārprātā "tu redzi ko viņš skatās?!"

Es vnk brīnos, kā Dievs mani pasargāja tādos apstākļos. Mamma, šajā ziņā, nebija gluži labāka. Un tā ir tikai viena no detaļām.

Vēl bija tāds klients manā agrā minibiznesā. Strādāju kā vienas personas aģentūra, ar dažiem nodarbinātajiem. Ziemassvētki medusmaize. Pasūtītās apdrukai kartiņas beigušās, un firma veņikov ņevjažet – par savu naudu nopirku 2x dārgākas, estētiskākas. Pieņemiet to kā atvainošanos. Estētiski līnijās zīmēti enģeļi, un varbūt ar minimāli iezīmētiem enģeļu krāniņiem? "Es nevaru sūtīt tādu pornogrāfiju klientiem."
Nu pzģc. Vairs nekādas laipnības no manis. Tad slāj cauri jūgendstila kvartāliem aizžmiegtām acīm.

Zinot savas mērauklas cibā, jā, šīs nedēļas nav gaišas, bet es neteiktu ka sātanisms izplešās, bet Dievs nekad nav gribējis mani tā izpildāmies. Vnk truli dzerot un muldam visu pēc kārtas.

Es dzirdēju sātana priesterus, 2011, un tad pamatīgi sabruku. Istabā elles dekorējumi, meitene, kas mirusi, ielocīta plauktā, cita meitene dzied vairāku personu bandā, velkoties uz šampja pudeles kakla, kailā pussy, istabā "mums ir pudele, mums ir meitene". Tas bija sātans, mēģinot mani pārņemt.
Tāpēc es neuzrakstīju to grāmatu, ka tas bija viens no mazākajiem melnumiem, visā 3 diennakšu tripā, esot skaidram, attejot no kodiena. Tā būtu sātana bībele, ja visa izstāstīta.

X gāja šermuļi caur kauliem, reāli nodrebēja, kad pirmajā randiņā pastāstīju citas detaļas no nenotikušās grāmatas.

Varbūt būtu pārdoklis, jo par visiem fragmentiem, ko atļāvos stāstīt, sliktāko un drausmīgāko neatklāju, draugi gāja sviestā, tā kā unbelievable. Bet es negribu būt rakstnieks par jebkuru cenu.

Man LND profesors ieteica biku mainīt kadrējumu, un nepieminēt grāmatā ne sevi, ne pazīstamos. Nope, ja pazaudē to pure black energy, var pat nesākt rakstīt, vai jābūt Bulgakova līmenī.

Kāpēc "bērnu seksualitāte". Cilvēks jau piedzimst seksuāls. Tas nenozīmē, ka viņam nav jāattīstās līdz briedumam.
Kā tēvs es devu labu padomu savam bērnam, kad viņš sāka just to, kas ir dabīgi. Nevajag nomākt to, kas pienāk visiem. Viņš neizaugs greizs.
Atšķirībā no maniem vecākiem, kuri slāpēja manu pubertitāti ar drausmīgi ievainojošiem, iznīcinošiem tekstiem. Bet neko, izaugu normāls, ļoti kautrīgs, un nevarot tuvoties meitenei, iedomājos izpist suni, ko plds Dievam neizdarīju, līdz vecumam, kad nu jau kauns vairs neko nenozīmē, un cibā var muldēt bez ierobežojumiem.
Nekādu slimu vēlmju nav pieredzē. Tikai mēli nevar noturēt, tas viss mans grēks.

Bet mapat, kāpēc tevi tā interesē bērnu seksualitāte? Problēmas un ciešanas ir neiedomājamas uz pasaules. Neredzi problēmu sevī?

Atkāpjos, ja pats esi bijis upuris tajā.