zivs

izdzēris savus 200, iemigu. tādu sviestu nosapņoju, atpestiet.
man apgalvoja, ka es esot bijis pie Goldie vecākiem, lūgt viņas roku. es kliedzu "NĒ! tā nav bijis" (pietam laikam irl mammuka vairs nav).
esot esot. es apgalvoju, ka es neesmu pat izgājis no mājas. tu vienkārši neatceries. un es sāku šaubīties, ko es varu zināt pālī

sapnis šonakt:

šonakt bija izcili slikts sapnis, bet ne murgi. filma. es vnm ar prieku iegrimstu miegā, jo kino būs awesome, kaut bieži šausmīgi. es nezinu, ko šoreiz rādīs.

bija manam paziņam konflikts ar korumpētu personu no valsts iestādes, kas negribēja viņam maksāt dark naudu. lielu. mēs iegājām iestādē, apmēram kaut kas starp VID, KNAB, muitu. paziņa vnk nospēra ievērojamu apjomu ar naudas paciņām, un gājām ārā. man arī iedeva pamatīga biezuma salocītu naudu. puse tur izrādījās tukši papīri, biezumam. bet tāds pizģec. džekam sajēgas nebija vispār. es domāju "tu saproti, ka mēs esam atstājuši parakstu, 2 minūtēs mūs atrast? videokameras tādā iestādē nosedz katru centimetru". bija jau nakts, es kaut kā atpisos no tā dumjā paziņas, un meklēju bāru, kur dzert, pirms mani arestē. bija dolāri. vēl viena problēma. kurš ņems dolārus bārā?

Šīs nakts sapņu sakarā atcerējos vakardienas. Vnk likās nenozīmīgi rakstīt.
Taču tikko aptvēru, kas tajā ir bijis fun.
Mēs staigājām pa Rīgu ar klusu, pieklājīgu indieti. Sāka veidoties draudzība, ne romatiskā, bet uzticēšanās, jo es biju pieklājīgs, uzmanīgs pret viņu.
Ejot, es piedāvāju panest viņas somu. Kad mēs pašķīrāmies, aizmirsām par somu. Tā palika pie manis.
Un tad es iedomājos, kāds kauns – es nezinu vai neatceros viņas vārdu. Izņēmu no somas viņas maciņu, un izvilku sudrabotu bankas karti, lai izlasītu vārdu.
URAD. Uzvārdu nelasīju, jo eiropeietim tā vienalga ir neizlasāma burtu kombinācija. Ieliku karti atpakaļ, cerot, ka atdodot somu, viss būs vietā tāpat kā bija, un viņa nepamanīs, ka esmu tā darījis.

Tikko aptvēru, ka tā ir ambigramma. DARU.

piebilde: svarīgs sapnis man. tieši tāpēc, ka pirms nedēļas es ciklēju ļoti tumšas domas. nedetalizēsim. bet es vienalga daru. cenšos nepalikt nodegušās mājas pelnos. un visa sajūta kas ir, ka tas ko es daru ir "daru"

Akvareļu / bulciņu epizode

Bija kaut kāda akvareļu skate, un kā vnm es visu pēdējā brīdī, vai nokavēju. Ir gandrīz plkst. 16, pēdējā diena. Noslēdzas 17:00.
Muldēju, kā jau es māku, līdz atļāva līdz nākamās dienas 17:00, vai pat pirmdienai.
Tad nu es paņēmu G mašīnu, un devos pēc akvareļpapīra. (tik ļoti reālā LMA garā)
Izpirku visas veikalā esošās bulciņas, jo tur tās cepjot uz vietas, un ideāli, ka nebūs jādomā par ēdienu. Visa komūna priecāsies.
Mirklis realitātes: Dzīvē es neprotu gleznot. Kaut kā tiku cauri ar minimumu akvarelī, lai saglabātu mācības citos, interesējošos priekšmetos.

Savāda pirmsprecību epizode

Kāda ļoti tuvojās. Esam pazīstami ļoti īsu laiku, vēl mazāk kopā. Bet es esot the one. Tā, ka beidzot atradusi.
Esot manā vecumā. Izskatījās vidēji skaista. Mani nervozu darīja, ka tik masīvi iet virsū, bet sildīja, ka neko citu negribot. Beigās nācās būt nekaunīgam, un pajautāt vārdu pēc visa šī laika.

Maskavas epizode

Maskavas stacijas gājēju tuneļi. Liela cilvēku plūsma. Es totāli kavēju, bet palīdzēju neredzīgajam tikt cauri tunelim, pa lēzeniem pakāpieniem, pieturot, un diktējot latviešu valodā, ka lūk tagad pakāpiens. Man bija vienalga, ka latvietim tūlīt var bēdīgi klāties. Neviens apkārt taču nezina, ka esmu no Baltijas, vnk sveša valoda. Beigās tikām līdz uzgaidāmajai zālei. Nosēdināju solā, parunāju ar viņu vēl angliski / krieviski, lai saprot arī. Latviešu valoda bija tikai, lai nekas nav jādomā, un pašokēt citus.

Vectīģera epizode, jau lasot cibu nomodā, haha

Sveiciens Lauvām!

Savāds msg no sapņa.

Ausis kustina ausis kustas
Ko es tiku atkārtojis staigājot

MI:

ir bijis vēl tāds shit, ka es vnk atgūlos pie koka. nāca sieviete, šausmīgi nosodošu seju, ar milzīgu reliģisku koka krustu "tu guli uz bērna kapa". es šausmīgi atvainojos, ka nezināju. viņai tas neko nemainīja. es bēgu as shit. L dzirdot no rīta smējās. "tu beidzot apglabāji savu iekšējo bērnu".
L ir studējusi filozofos, un ļoti gudra by nature

MI par regular ap 2000 sapņiem viena sīka detaļa, absolūti ne galvenā, vienā 2000 sapnī.
Man ir rakstīta papīra diary, ieskenēta, un joprojām pastāv original arī. Tikai, kas bija elements no Dubļu pilsētas:
es staigāju pa dubļainām XIX izskata ielām. Malās tirgotāji salikuši priekšmetus, kā krāmu tirgū. Es ienteresēts pieliecos apskatīt vecu teātra binokluāru. Viena stikla nav, pats nobružāts, trūkstošai acij apkārt ir nožuvuši dubļi, asins pēdas, un dažas matu šķipsnas. Paberzēju gar sāniem, lielākie netīrumi noberžas prom, es – "ok, ņemšu".
Pasaki, ka neesmu gots

Pamošanās no diendusas animācija bija episka.
Zīmēts Hulks, ar apavu lāpstiņas palīdzību, stīvēja pēdu zābakā. Viss tāds sasprindzis, un pēda lēnām slīd iekšā tajā.
Kad kritiskais punkts pārvarēts, un pēda ar švunku ieslīd, Hulks uzvaroši iestenas, tajā pašā brīdī atskanot mana modinātāja signālam.
Zelc!

Vēlos pastāstīt par īpašiem sapņiem. Detaļu nebūs, jo detaļas tur ir, un es nekad nespēju atcerēties. Es sūdzos. Tas ir vājprāts. Pilnīgs haoss. Sižeti, telpas, notikumi, personas mainās. Gravitācijā ir kāds noziegums, baiss noziegums. Es to neesmu pastrādājis, bet ceļi aizvedīs uz visiem, arī mani. Supermārketi, Sagruvušas rajona ēkas, Pastāvīgs sprosts, lai kur tu ietu.

Un ar to, es sapņos jūtos labāk nekā nomodā. pagaidām

Kas notiek manos sapņos, bitīt matos?
Šonakt bija xtreme absolūtais. Mūs ar vienu meiteni (man nezināmu) bija sagūstījuši KGB, 2 purni. Bija paredzama spīdzināšana. Tad zaudēt nav ko. Es plosījos, dauzot rūtis, mēģinot dabūt kādu lausku kā ieroci. Nekas īsti neizdevās, bet nogāžoties uz zemes, man bija iespēja uzlikt viņam celi uz kakla. Es spiedu no visa spēka, ilgi. Sapnis parādīja vizuāli. Turēju celi, kā ar hidrauliku, viņam iespiestu kaklā, līdz beidzās pēdējās viņa konvulsijas. Kā ar otru tiku galā, īsti neatceros. Bija kāda nestrādājoša pistole. Laikam netiku, bet mums izdevās aizbēgt.