│₪│₪│₪│₪│

Mūra privātmājai jātaisa jauns lievenis (2 pakāpieni), jo vecais ir pamatīgi sadrupis un sašķēlies. Tā kā pilsēta nerūpējas par grāvjiem, pagalms mēdz applūst un mājas gruntsgabals ir mitrāks, nekā vajadzētu. Meistari iesaka taisīt lieveni no terases dēļiem. Mūra mājai? Bet betona lievenis atkal varētu sākt grimt un plaisāt. Kādam ir pieredze? Cik ir normāla cena par to?

a bitch-slapping tree

No Lubējas (Liezēres draudzē).

Ap 20. martu še notika briesmu darbs. Kādi jauni ļaudis, saķildojušies, kā dzirdams, sieviešu dēļ. Naktī viņi bijuši Laktu krogā. Trīs no tiem (skroders, kurpnieks un seglenieks) devušies ap pulkst. 4 rītā uz māju. Viens no viņu ienaidniekiem ar savu biedri dzinies tiem pakaļ un tos ari panācis un sitis ar kūju katram vienreiz par galvu. Tā kā šis sitējs ir spēcīgs cilvēks un arī ļoti stipra kūja viņam bijusi rokā, tad skroders ar izjauktu pieri bij uz reiz pagalam, tikai savās briesmās nabadziņš vēl atvāztu ķešas nazi rokā turējis un tāpat ar visu nazi uz mutes uzkritis. Otrais ar sadauzītu pieri ar bijis tulit uz zemes, bet vēl kādu dienu sadzīvojis un tad nomiris. Trešais, tikai dabūjis cauru un asinaiņu pakausi, gan ari pakritis no sitiena un izlicies par nosistu, bet kad slepkava pagriezies uz otru pusi, tad šis uztrūcies un aizbēdzis. Slepkava tika tulit cieti saņemts un nodots tiesām. Viņš ari izteicis, ka viens pats esot šo slepkavību izdarijis: viņa biedrs pie sišanas neesot piedalijies.

Glizda Šuba

Gaidīju busu uz mājām, un pieturā vēroju šo namiņu Melnsila un Ernestīnes ielu krustojumā.

Celts XX gadsimta sākumā, Rīgas kapu pārziņa famīlijai. Pret Melnsila ielu vērstā ēkas daļa kalpojusi kapu pārziņa nelielajam, bet ienesīgajam biznesam, pildot kapličas funkcijas.

To var nojaust no attēlā redzamās sānu fasādes. Augstu izvietotie sānu logi, lai garām klīstošie skatieni netraucētu sērotājus, un starp tiem, tagad jau aizmūrētais parādes logs, kas, visticamāk, bijis dekorēts ar kādu aizsaules motīvu vitrāžu.

Mūsdienās, šī ēkas daļa ir mainījusi savu profilu, tomēr kapu pārziņa pēdējā griba un nosacījums mantojumam bijis, lai telpas interjers tiktu saglabāts sākotnējais.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tajā uz laiku tika atsākta aizgājēju izvadīšana, tomēr bez ciešiem sakariem kapu biznesā, arī kapličas bizness nīkuļoja, un jaunie īpašnieki ēkas kapličas daļu izīrēja dažādiem pasākumiem, arī skaļiem rautiem. Ir dzirdētas, bet neapstiprinātas baumas par pikantiem slēgtajiem pieaugušo vakariem, katra mēneša pēdējā sestdienā, bet zināms ir fakts, ka uz svētdienām telpa tikusi izīrēta un pielāgota Jehovas liecinieku rituālajām sanāksmēm.

Tomēr, cilvēki tur apgrozās nereti, un pa retam kāds arī nomirst. Tad nu namiņš, šķiet, uz brīdi atgūst savu sākotnējo pašcieņu.

Nu, tā es apmēram iedomājos, pamatīgi to nopētījis.

"What we know by heart becomes an agency in our consciousness, a 'pace-maker' in the growth and vital complication of our identity. […] The archaic Greek belief that memory is the mother of the Muses expresses a fundamental insight into the nature of the arts and of the mind.

The issues here are political and social in the strongest sense. A cultivation of trained, shared remembrance sets a society in natural touch with its own past. What matters even more, it safeguards the core of individuality. What is committed to memory and susceptible of recall constitutes the ballast of the self. The pressures of political exaction, the detergent tide of social conformity, cannot tear it from us. In solitude, public or private, the poem remembered, the score played inside us, are the custodians and remembrancers (another somewhat archaic designation on which my argument will draw) of what is resistant, of what must be kept inviolate in our psyche."

LSM. Nelegālā noliktavā Rīgā netīrās telpās fasēti ķirši

honor the source

Šis ieraksts ir rakstīts no manas ne īpaši valodas un izdomas bagātās nerdy perspektīvas - un tas pat nav nērdisms kādā aizraujošā nišā, piem, astronomijā vai vēsturē vai vismaz kulinārijā, nē, just some stupid* slice of life anime.

Sawako Kuronuma (From me to you) un Tohru Honda (Fruits basket) ir viens meiteņu tips - naivā, bezgalīgi labsirdīgā un brīžiem izteikti neveiklā meitene, visas labās dievietes personificētas vienā ļodzīgi jokainā cilvēkā ar izteikti spēcīgu morālo kompasu.

Bet starp viņām ir lielas atšķirības: Tohru piemīt īpašas spējas sakruķīt realitāti no tādiem leņķiem, ka viņa var atbruņot vislielāko buliju un reizē arī tevi kā skatītāju, viņa tev atver acis un viņa raud un viņi raud un tu raudi un visi raud. Viņa arī spēj savākties, kad tas tiešām ir vajadzīgs, viņa ir naiva, bet viņai ir savs funktieris.

Nevaru pat izteikt, cik ļoti mani ir nokaitinājusi naivā, labsirdīgā un neveiklā meitene Sawako. Viņai arī ir ļoti laba sirds, jā, bet viņas neveiklums un aprobežotais naivums stipri vien pārspēj viņas labsirdību, līdz tādai pakāpei, ka viņa atkal un atkal ļauj sev iestāstīt pēdējās muļķības, nevar izdabūt pār lūpām vienu vārdu, kārtējo reizi jokaini raustās, kad viņai pasaka 'labdien' - viņa ir kā Tohru karikatūra. Tāds tēls man personīgi ir neskaitāmas reizes kaitinošāks nekā intrigants, kurš mēģina viņai sagrozīt galvu. Intrigants zina, ko viņš dara, savukārt Sawako kārtējo reizi iekrīt uz atkārtotu intriganta manipulāciju, kura reizēm ir gandrīz identiska iepriekšējai - te nevar runāt par nekādu tēla attīstību, tēls paliek tikpat aprobežoti naivs un neveikls un nekas nespēj viņai likt mācīties no pieredzes un nobriest, viņa tik turpina raustīties un skatīties pa labi, pa kreisi, sarkt un bālēt un slīdēt tik lejā pa taisno dvēseles kanalizācijā.

____
*why did i even wrote 'stupid', i've never considered Fruits basket as anything stupid, quite the opposite. i'm struggling with Sawako though.

upd. devos palasīt komentārus

( ... )

par šobrīd cibā aktuālo cepienu - man tas nešķiet īpaši interesants, bet nespēju arī nesekot līdzi. vēlos norādīt tikai uz vienu lietu - ir minēts, ka netiek moralizēts: "tu man te pārmet moralizēšanu par to, ka atkārtoju vienus un tos pašus faktus. ētiku un morāli es vispār pieminējis pat neesmu"

tai pat laikā vairākas reizes ieskanas šāds tonis:

"mirsim visi draudzīgi un ar mūziku, rādot ar pirkstu viens uz otru, ka visi viņi vainīgi tikai ne manas izvēles un ieradumi."

kas te ir domāts - ka rakstītājs uzskata, ka varētu būt pie vainas? nē, protams, te ir implicēts, ka visēdājs ir vainojams pasaules bojāejā.

"visdrīzāk krievs un izraēlietis domā līdzīgi kā tu." [..] "izraēļi un krievi izvērš genocīdu, tu par to neko nesaki, lai izklaidējas kā māk? man personīgi ir nepatīkami, ka citi vairo saprātīgu būtņu ciešanas baudas dēļ. izvaro, atņem mazuļus un nogalina, jo vajag apšaubāmu garšas karpiņu radītu baudu."

ja tu esi visēdājs, tu esi tāds pats kā izraēļi un krievi, kuri veic genocīdu, nogalinot nevainīgas būtnes, beisklī tu esi slepkava, bet nevis vienk slepkava, bet kkas vēl sliktāks- tu atbalsti mazuļu izvarošanu un nogalināšanu, lai dolbītos no garšas baudas, bet es - es gan tāds neesmu, es esmu labs, bet tu - [maigi sakot] ļoti slikts.