│₪│₪│₪│₪│

Tas būtu pizģec, ja tev nebūtu neviena. 2011 es cibā arī ierakstīju "ja tev nav neviena, tas ir sliktāk kā trešais pasaules karš". Man 2011 nebija neviena. Drūmākais alkoholisms no tukšuma, sāpēm, un vēlme, galamērķis ir mirt.

Man 2026 ir daudz vairāk, es negribu mirt, jo ir true savējie

Zanķis. Govs tik precīzi pateica. Es gulēju uz liela daudzuma tabletēm, atkal desmitiem stundu, tikai 20-30 šoreiz, jo kur atrodos ir zaņķis. Pirms šā es uzspodrināju māju. Viss nokrita atpakaļ. piečurāju bikses, ko noskalojies apmainīju. Viss galds noliets lipīgs, visa grīda, māja ir apgriezta otrādi. Man uz milzīgajām miega zālēm rādās Šivas rokas, bet es turpinu gulēt, līdz 15:30. Ilgāk vairs nevarēju – jāmostās miskastē.
Nevar ilgāk nogulēt. ZZZert tālāk.
Mūzikas izvēle. Es klausījos pirms miega depresiju, to arī dabūju. Tagad Alanis Morrisete, ko precētu uzreiz. Es nepiekrītu sevi spīdzināt, ja mani mīl bērns, Gunta, Laura.

Gunta ir burvīga. Pārskaitīs uz Revolut iedzert. Un es jau nevis prasu uz parāda. Es jau aizskatīju viņai no Swedbank. Es vnk esmu padirsis Swed karti.
Tik sirsnīga saruna. Izlamāja mani nedaudz, bet cik viņa ir laba! Nu muļķe, ka pakāsa mani. Tik labi cilvēki ir milzīgs retums kā viņa

Ieslēdzu gaismas atpakaļ. Latests būtu par daudz lasīt, palasīju Govi.
Tu ko, tas jau ir sen izlemts. Man teorētiski pieder dzīvoklis, bet 10 mēnešus nav darīts, lai būtu mans īpašums.
Point ir, ka es no mantojuma atsakos par labu dēlam. Tikai notāriem vajag naudu, pagaidām nav.
Viss ir uz bremzēm, te neviens neko nespēj risināt, dēļ naudas neesamības, un izmanto robus mantojuma tiesībās. Ir mans, bet nav nokārtots. Es varu dzīvot, tiesu izpildītāji var ēst mīkstās vafelītes. Dzīvoklis ir mans, būs dēla, kad juridiski kārtosim

Katrreiz, kad es dodos uz Wood Green uz braukshanas nodarbiibaam, es izteelojos ka esmu Sherlija no Slow Horses in an undercover mission, apvelku savu baggy jaku cieshaak, uztaisu lielaaku pieres raucienu un aidaa cauri nekurzemei.

tas pats cilvēks, kas velta veselu postu tam, lai pārmestu amerikāņiem, ka viņi pārāk sacepās par lūgšanu sātanam valdības iestādē, par sievietes sišanu ar pātagu, jo nav nosegta galva, pasaka, ka subjektīvi slikti, valsts iekšējā lieta utt. tātad viņa vērtību sistēmā amerikāņu cepiens par sātanu lūgšanu ir daudz lielāks ļaunums - objektīvi slikti - nekā valsts piespriesta sievietes sišana ar pātagu par nenosegtu galvu. amazing.

o, šis labs: par sievieti, kurai jāsaņem 74 pātagas sitieni, jo nebija uzlikusi hidžābu.

citēju:

"Nekvalificējas kā noziegums, jo tas pastrādāts sabiedrībā ar citādiem likumiem, citādu kultūru, citādu sabiedrisko iekārtu.

Jā, dvieļgalvu deģenerāti u.tml. subjektīvi vērtējumi, bet..."

ko no šī var secināt: pirmais teikums ir legit - attiecīgajā valstī tas nekvalificējas kā noziegums. bet par otro rindiņu:

"Jā, dvieļgalvu deģenerāti u.tml. subjektīvi vērtējumi, bet..."

tātad, ja tev šķiet, ka sist sievieti ar pātagu ir deģeneratīvi un slikti - tas ir tikai tavs subjektīvais vērtējums. tā ir vienk citāda kultūra, okay? idk, man šķiet, ka jebkurā kultūrā sišana ar pātagu liecina par deģenerāciju. vai to varētu attiecināt arī uz apmētāšanu ar akmeņiem? arī subjektīvi slikti? kā ar izvarošanu? depends on a context?

- Šodien 9.31am izņēmu no bikšu kabatas maku un ieliku to jakas kabatā - vasara ir beigusies.

es saprotu, ka ir jau oktobra vidus, bet pāris vārdi par septembri:
tas bija silts, slapjš un sarežģīts.
gāja grūti darbiņā.
biju uz ļoti foršu Staša un Harija Ločmeļa konci Aleponijā.
biju uz zīmējumu izstādi mākslas muzejā.
uz dažām stundām biju Tūjā - pirmā un pēdējā reize šovasar pie jūras. bija silts ūdens un lieli viļņi.
biju uz Līgu mēģiem.
Līgu koncis Mežaparkā.
biju vairākos foršos apvidos ar zirdziņu.
bija viens foršs VM treniņš.
bija ļoti slikts sēņu trips. sliktākais, kāds jebkad bijis.
pāris reizes biju mežā un vienu reizi kūdras purvā. purvā drausmīgi saliju.
vienu reizi apskrēju ap Niedrāju, bet vairākas reizes tajā iegremdējos.
vienu reizi Keksā pierijāmies kūkas un kruasānus.
ļoti sen nebiju bijusi parkā. vienreiz biju.
satiku imaginārus (bet varbūt arī nē), sapuvušus kartupeļus.
Ingrīdas izstādes atklāšana Briānielā. ļoti smuka. ejiet skatiet.
bijām ar kolēģēm pārgājienā gar Abulu līdz Brenguļiem un atpakaļ.
izstāstīju visu mātei.
ir tik daudz lijis, ka puramalā stāv un stāv ūdens, stūmos tam cauri ar miljons plūmju un ābolu tačkām.
izauga viens mazs, salds arbūziņš, bet nepaspēja nogatavoties, jo kāds iekoda viņam dibenā (gliemis gaņau) un viņš sāka bojāties.
noskatījāmies Small Prophets. man nenormāli patika. iesaku un ļoti gaidu nākamo sezonu.

vakarpusē man radās vēlme palasīt Vitmenu un devos pie grāmatu plaukta, lai secinātu, ka tur, kur viņam, manuprāt, vajadzēja būt, viņa nav. to atklājot man uznāca arī neliels deja vu, ka tas jau ir piedzīvots pat ne vienu vien, bet jau vairākas reizes. sāku domāt vai neesmu kkur pazaudējusi, jo kādreiz mazo grāmatiņu mēdzu nēsāt sev līdzi, tas varētu būt diezgan liels iemesls to kkur atstāt. tad man ienāca prātā kas cits: vai tik nav aizkritusi aiz plaukta - šis minējums reizēm izrādās pārsteidzoši noderīgs, un, nudien - tur jau viņš gulēja, nokritis otrā pusē putekļos.

man atmiņā viņa radītā izjūta bija brīnumjauka, bet atkal to pa īstam lasot tā reizinājās kubos un kvadrātos



kas tad ir zāle? hmm, augs. kas ir augs? hmm, viena no dzīvo organismu valstīm. kas ir organisms? dzīva būtne. kas ir dzīva būtne? dzīvs ķermenis. kas ir dzīvs ķermenis?

tas ir līdzīgi, ja tev jautā, kas ir pieskāriens, bet klausīties skaidrojumu būtu pilnīgi atšķirīgi nekā pieskarties. vai arī - ja tev liktu iemācīties staigāt vai peldēt no grāmatā dotas instrukcijas.