28.. Dec, 2024 | 16:55
cibiņš ≡: zivs
Brīvības ielas otrajā joslā, iepretim Amoralle, izfrēzēts asfalts, pazemes komunikāciju remontdarbiem. Izraktā dziļā bedre pilnībā aizpildījusies ar netīru ūdeni. Laiks nemīlīgs, kā šobrīd. Tikpat nemīlīga un netīra paskata cilvēks iekritis līdz malām ar netīro ūdeni pilnajā bedrē. Tāda bomzīga noskaņa, it kā tas pat ir normāli, visa kontekstā.
Tomēr skatos, – cilvēks nevis cenšas izkļūt ārā, bet lēnām iegremdējas, līdz arī galvu pārklāj ūdens. Manu sajūtu gamma bija no "es jau ar savu beigto muguru tāpat viņu nespēšu izcelt ārā", caur vienaldzību pārejot uz "ja cilvēks izlēmis šķirties no dzīves, stulbi viņu traucēt". Kamēr stāvēju un domāju, kādi jau drīz bija izcēluši viņu ārā, iekārtu ar kājām gaisā, kā pacēlājā, netīrajam ūdenim notekot no viņa un viņam izklepojot ūdeni. Viņam izskatījās vienalga. Saukt 113, kad viss jau bija izdarīts, tur lūk, es izdomāju ieguldīt savu artavu.
Vareni sapnis par mani pastāstīja.
Actually, pats gan esmu līdzsvarotā un mierīgā noskaņojumā
Tomēr skatos, – cilvēks nevis cenšas izkļūt ārā, bet lēnām iegremdējas, līdz arī galvu pārklāj ūdens. Manu sajūtu gamma bija no "es jau ar savu beigto muguru tāpat viņu nespēšu izcelt ārā", caur vienaldzību pārejot uz "ja cilvēks izlēmis šķirties no dzīves, stulbi viņu traucēt". Kamēr stāvēju un domāju, kādi jau drīz bija izcēluši viņu ārā, iekārtu ar kājām gaisā, kā pacēlājā, netīrajam ūdenim notekot no viņa un viņam izklepojot ūdeni. Viņam izskatījās vienalga. Saukt 113, kad viss jau bija izdarīts, tur lūk, es izdomāju ieguldīt savu artavu.
Vareni sapnis par mani pastāstīja.
Actually, pats gan esmu līdzsvarotā un mierīgā noskaņojumā