Princese Zeltīte

Jaunākais

You are viewing the most recent 20 entries

6. Janvāris 2017

10:19: Taisu mohikāņiem kaut kādu turpinājumu un tagad meklēju ciemus. Liels bija mans prieks, uzzinot, ka ciemā Zelta Dibens, jebšu Zalta Dibins ir tieši divi iedzīvotāji :) (skaidrs,ka jābrauc!)

5. Janvāris 2017

10:05: Ziniet, cik jāmaksā par mazo polo, lai izietu ikgadējo apskati? 500 eiro ar kapeikām! Kur tā milda ar solīto naudu? Šitā jauniem zābakiem Elegancē nesakrāšu!

3. Janvāris 2017

15:30:
Apgūstu tuvāko apkaimi. Pirmais secinājums - mūsu mājā visi nacisti, pagalmā tikai vācu mašīnas, mēs ar savu polo lieliski iekļaujamies. "Cepiens" - vienas minūtes gājienā un lielisks, Cēzara salāti milzu bļodā un garšīgi, liellopiņš arī. Pretējās mājas kurpnieks sola zābakus sataisīt divās "labās" dienās. "Latiņa" pārdevēja fantastiska, jau trešo reizi tur biju un viņa pa telefonu visu laiku pamāca draudzenes. Ciemakukulītis jau bez komentāriem.

Mūzika: Stereophonics

30. Decembris 2016

10:30: 2017
Gribu lai rudzupuķes Eiropā vairs neskaitās izzūdoša augu suga, lai pavasarī ar jauno suni var braukt jaunos zemes neceļos,
lai mīlestība paliek vēl lielāka, lai jaunajām grīdām nav nevienas skabargas, lai vienmēr gribas vēl.

Mūzika: DB little wonder

28. Decembris 2016

21:20: esmu jaunajā dzīvoklī!!!

23. Decembris 2016

15:08: Reizēm es vienkārši dievinu savu slikto atmiņu! Tik daudz lietas/sajūtas var piedzīvot vēlreiz un vēlreiz!

22. Decembris 2016

18:55:
Ja (mantu) pārvākšanos varētu realizēt ar teleportu, tad labprāt pārvāktos kaut reizi gadā.
Ļoti veselīga mantu/domu atlase. Ko paturēt, kāpēc mest ārā, kāpēc vispār kaut kur būt vai nebūt.

Mūzika: Stereophonics

13. Decembris 2016

10:24: Izpildīju to travel map un izrādās, ka "Number of countries/states - you have lived in: 1, you have visited: 50. You have explored 8.67% of the world". Kas nav slikti. Man taču tikai 30. Bet labi daudz kur vēl jāaizklīst.

9. Decembris 2016

17:15:
Gribēju izstāstīt. Kāda mana vācu draudzene strādā Berlīnē par ārsti un stāstīja, cik sarežģīta situācija esot bijusi ar sāpju izpratni. Proti, viņas slimnīcā ierodas daudzi pacienti, kuri nesaprot vāciski un ne pie visiem var tikt klāt tulks, lai gan tulku esot samērā daudz, tāpēc slimība bieži jāsaprot no kunkstēšanas skaļuma. Piemēram, ja slimnīcā ierodas vīrietis pusmūžā, kurš ir no Polijas un saka, ka viņam vajadzīga ārsta palīdzība, tad parasti tas nozīmē, ka viņam jau ir plīsusi aklā zarna, insults vai kāda cita mirstamā kaite, toties, ja ierodoties bēgļi ar asarām acīm, vaidot pa visu slimnīcu, tad visdrīzāk kāds būšot tā dziļāk iegriezis dziļāk pirkstā. Tātad - austrumeiropieši daudz labāk panes/pacieš/mazāk izrāda/sāpes, nekā tie, kuri nāk no middle east. No sākuma to esot bijis grūti saprast, pierast, bet nu jau visi ārsti piešāvušies pie dažādajām sāpju izpausmes izrādīšanām.

12:29:

5. Decembris 2016

16:28: Runā, ka pirmais vārds, ko es esot pateikusi, bija nevis "mamma" vai "tētis", bet gan skaļš "ŠKIC!"

16:09: ir 2008.gads un es klausos šo https://youtu.be/RFaO8KMpacw

3. Decembris 2016

01:55: cik labi, ka ir draugi, ar kuriem vienos naktī var kaukt līdzi pie the cranberries.

14. Novembris 2016

10:00:
Forša bija tā grāmatas prezentācija, cik nu paspēju pieredzēt, lielāko daļu pavadīju parakstoties grāmatā un tikai attāli dzirdot kā citi šķindina glāzītes, kas pilnas ar šmakovku. Bija nenormāli daudz cilvēku, kaut kur pie 200, daži pat netika iekšā, par ko, protams, žēl. Grāmata arī gandrīz jau visa izķerta, varbūt jātaisa otrais metiens, nevar saprast. Kamēr viss vēl vārās un notiek, šodien aizbraukšu uz Kaboverdi. Nedēļu medīšu ēnas lielā karstumā un tad jau atpakaļ īstajā dzīvē.

Mūzika: https://youtu.be/uHOwM59IlQ4

6. Novembris 2016

13:32: diena kā radīta stronghold crusader.

5. Novembris 2016

15:47: cepu asinsdesu

29. Oktobris 2016

20:51: šodiena Latgalē


21. Oktobris 2016

12:30: Bet par Ameriku
Bija skaisti, protams. Sākām ar Vašingtonu, palikām pa nakti netālu no Vašingtonas, pie jauka airbnb pāra. Paši pirms 25 gadiem pārvākušies uz ASV no Īrijas, lieli ceļotāji un par spīti ilgai negulēšanai, pie vakariņu galda nopļāpājām vairākas stundas. Pēc tam izbraucām slaveno Skyline Drive, veltot tam visu dienu, jo, nu, tur nemaz ātrāk nevar tikt uz priekšu - liels skaistums, tāpēc jāstājas katrā otrajā skatpunktā. Dienas beigās savā mašīnā uzņēmām mormoni, kurš dziedāja līdzi mūsu izvēlētajam deviņdesmito gadu radio, stāstīja, kā netic dievam, par dažādām ticības praktiskajām pusēm un visu šo laiku ļoti smirdēja, jo slaveno Appalachian Trail gājis jau divas nedēļas. Bez mazgāšanās. Pa nakti palikām Roanoke,Virdžīnijā, pie kāda jauka airbnb volejbolista, kurš visu māju bija izdekorējis ar indiāņu kokgriezumiem un literatūru. Tam visam pa virsu divi burvīgi suņi. Pēčāk agrā un lietainā rītā devāmies braukt tālāk - pa Blue Ridge Parkway, tur bija vēl skaistāk kā Skyline drive, pie tam uztrāpījām kādu nedēļu pirms lielajiem tūristu pūļiem, tāpēc arī mašīnu bija samērā maz. Vēlā vakarā nonācām Great Smoky Mountains nacionālajā parkā, kur mums bija noīrēta teltsvieta trim naktīm. Vakars bija tīri patīkams un nekas neliecināja par to,ka visu nakti jutīsim atskaņas no "Metjū". Mūsu lēto rimčika telti labi paplosīja lietus. Lielāko daļu nakts pavadījām smieklos par absurdo situāciju un no rīta no segas, kura bija palikta apakšā zem matracīšiem izžmiedzām kādu spaini ūdens. Pirmo dienu izbraucām Cades Cove un pēc tam vakarā pirmo reizi satikām amerikāņu radus (tur jauks stāsts par to, kā vectētiņš ilgus gadus meklēja savu kara laikā aizbēgušo māsu ar sarkano krustu un nevarēja atrast, bet es feisītī atradu viņas mazmeitu un tika uzņemti kontakti). Otro dienu sagaidījām ar visskaistāko saullēktu Clingmans Dome un vēlāk aizbraucām pie cherokee indiāņiem un izbraucām kaut kādu mistisku zemes ceļu cauri kalnam. Trešajā dienā arī kaut ko pabraukājām, ik pa laikam vien kluši izdevšot "uhh" un "ahh" un tad jau devāmies uz Ņujorku. Ceļš tāls, tāpēc pa nakti vēl palikām vienā airbnb treilermājā, kur dzīvoja trīs mopši. Lieliska pieredze. Ņujorka apbūra pilnīgi negaidot, laikam man tur patika pilnīgi viss, kas notiek reti, jo pilsētas man parasti riebjas. Tagad visā plašajā pasaulē man jau ir divas pilsētas, kas patīk - Sidneja un Ņujorka. Divdienas nobliezām Ņujorkā apskatot gandrīz visu iespējamo no klišejām un pēc tam bliezām uz Vašingtonu, par labu lemjot nevis kārtīgai Vašingtonas apskatei, bet gan detour cauri amišu zemēm. Tā arī tika darīts un nevienu bŗīdi netika nožēlots. Mājupceļš samērā nesāpīgs un ātrs. Tagad, protams, nespēja iejusties ikdienā.


11:00: Aizvakar diezgan komiski gandrīz padarīju sev galu. Ar visu džetlegu un kādu trīs stundu gulēšanu vajadzēja celties diezgan agri, savākt mammu no lidostas. Tomēr dušā arī vajadzēja ieskriet. Kāpjot ārā no duškabīnes (nekas neesmu sapratusi,kāpēc mums visiem deviņdesmitajos sākās tā mode viņas pirkt ar nenormāli augstām malām),uz grīdas paslīdēju, jo pati pa nakti biju pārvietojusi paklājiņu (nav neviena ko vainot, tikai sevi). Bet paslīdēju pamatīgi - attiecīgi, visu labo kāju uzdauzīju uz tās asās malas, galvu atdaudzīju pret veļasmašīnas stūri un par to visu vēl labi apraudājos guļot uz grīdas. Vienvārdsakot, vārda diena iesākās spoži. Pēc tam aizbraucu uz laukiem, taisīju mājiniekiem jūras velšu zupu un nākamo nakti grozījos gultā stenēdama aiz lielām sāpēm. Mierināju sevi, ka zils zilu nemaitā. Smuki nobildēju vectētiņu, vairāk gan neko.

Mūzika: https://youtu.be/TpWUIRGZwvE?list=LLgfdDvUOuN9904donFPh-HA

20. Oktobris 2016

21:56: Vasara ir ziedu zaļumballe.

I. Ziedonis. Epifānijas (1978), 44.lpp.

Powered by Sviesta Ciba