Princese Zeltīte

Jaunākais

You are viewing the most recent 20 entries

4. Augusts 2020

12:38: Ir tik labas tās dienas, kurās izdaru visu atlikto!
Sarunāju visas bildēšanas, kas karājās gaisā, izmazgāju drēbju kalnu un grīdu, pabeidzu rakstu, savācu kaut kādu vajadzīgo literatūru, sakārtoju bildes pa īstajām mapēm.

30. Jūlijs 2020

08:12: bišķi tādas saņurcītas dienas

17. Jūlijs 2020

18:19: un ko Boriss tagad?
ai, nevaru visu šito.

8. Jūnijs 2020

09:20: nāc ņem manu roku un aizved mani
Šogad atkal taisīšu Jāņus Koknesē. Forši, jo biju pa šiem pandēmijas mēnešiem piemirsusi, cik ļoti man patīk plānot balles. Tajā sakarā - šorīt piecēlos ar asiņojošu degunu, jo laikam sapnī biju kādā lauku zaļumballē.
Vēl pagājušajā nedēļā biju interesantā ekspedīcijā, ko varētu nosaukt par "Ziedonim un Kurzemītei pa pēdām". Izrādās,ka Imanta Ziedoņa pirmais vārds, ko viņam nomainīja jau 3 gadu vecumā, bija Ālfrēds Zakalovskis. Māte lībiete, tēvs polis, ta nu laikam ģimene iekūlusies kādās nepatikšanās un visi pārtapuši par Ziedoņiem. Un Ādolfs par Imantu. Tad vēl, lai gan braucu pa daudzkārt izbraukātām vietām, kārtējo reizi pieķeru, ka praktiski vienīgā vietas bagātība tik tiešām ir tur esošais cilvēks. Saulrietam Pitragā ir cita vērtība, ja tu viņu pavadi ar dziesmu, ko nodziedi kopā ar jauniegūtiem biedriem. Nu, un tad jau vēl tas kapu piemineklis, kurš sagrauj feminismu "Nika Zariņš un sieva" un vēl tajos Košraga kapos bija tas stikla piemineklis ar vainagu iekšā. Tādu Latvijā vēl nebiju pieredzējusi. Vēl jāpieglabā doma par to,ka egļu pumpuri kopā ar medu ir ļoti garšīgi (skābā+saldā uzvaras gājiens).

29. Aprīlis 2020

19:05:
Ļoti gribu iemācīties nepārdzīvot par sīkumiem un lai ātrāk paiet šī diena. Un tad vēl nākamā. Un arī aiznākamā, vidrīzāk.
Citādāk sarkans ģīmis no pinkšķēšanas un lēcas arī vairs neklausa.

21. Aprīlis 2020

07:17: Nu, ko. Pārskatu citu gadu dzimšanas dienas un smaidu. Man ir tik brīnišķīgi draugi :)
Priekā!

7. Aprīlis 2020

21:14: Laukos ir tā - es sajūtos dzīva, jo fiziski nogurstu. Rīgā ļoti reti sanāk pa īstam nogurt.

22. Marts 2020

21:09: keto šmeko
Nu, vot, kas šitais IRA. Kā kaut kāda karantīna, tā uzreiz palieku vāja. Gribas visādas kūkas un bulciņas cept. Kanēļmaizīes. Speķa pīrādziņus. Šokolādes kūku.
Bļa.

24. Februāris 2020

16:49: atkal zila. biš vieglāk elpot.

21. Februāris 2020

12:36: "mani krasti atkal izskaloti"

7. Februāris 2020

13:28: biju pieradusi sevi stāstīt. tagad tikai sienai. un arī tai negribas.

2. Februāris 2020

17:36: life is life

1. Februāris 2020

21:00: LB
manas sirds slēdzene sadilusi

sarūsējusi

tavas līdzcietīgās nopūtas atslēga

kas pūlējusies to apgriezt

salūzusi

iestrēgusi manā sirdī kā skabarga

28. Novembris 2019

21:55: http://klab.lv/~elina/447635.html

17:15: sometimes you can't make it on your own (tīksminoties ap savu pēdu ēnām)
2004.gada nogale manā dzīvē bija diezgan traumatiska. Nu, vairāku iemeslu dēļ, kurus droši vien nav jēga baigi iztirzāt, bet šodien spotify randomā man U2 atgādināja un pie viena atdzīvināja, ka tajā ziemā vislaik skanēja U2 albums How to Dismantle an Atomic Bomb. Nav tā, ka man baigi patiktu U2, lielākoties tikai smeldzīgās dziesmas, kuras arī kaut kā no nekurienes ir uzpeldējušas dažādos svarīgos dzīves notikumos un cilvēkos.

Divdūjiņas gaisā skrēja
un pazuda vējā

23. Novembris 2019

11:13: Ir tomēr jāmāk labajai kājai samežģīt/stipri sadauzīt pirkstus un ar kreisās kājas papēdi uzkāpt uz stikla. VAI NE.

bet citādāk dzīve ir brīnišķīga. Ļoti pat. :) (trešā kabatā)

29. Oktobris 2019

17:43: Gribas gulēt sniegā un ļaut sniegam snigt sev virsū. Tā, lai kūst uz vaigiem un lūpām.

25. Oktobris 2019

15:39: wild is the wind

10. Oktobris 2019

14:53: Riju sarkanas, karstas smiltis un ilgojos.

26. Septembris 2019

21:20: Zirga deķis vs mežģīņu deķis.
ir svarīgi zināt, kur un ka esi.

Powered by Sviesta Ciba