Princese Zeltīte

Draugi

You are viewing the most recent 20 entries

28. Jūnijs 2022

mazeltov @ 23:26: Resnie hiphopa mākslinieki ir rieperi.

mazeltov @ 22:15: auksts gaiss pa kalna namiņa logu iekšā, orgasms laukā

indulgence @ 20:47: skolotāja loma
"(..) tas, ka skolas, orientējoties tikai uz kompetencēm, nevis zināšanām, tikai uz pielietojamību, nevis saprašanu, pārvēršas par [pusaudžu] pieskatīšanas vietu, ir acīmredzami. Šai tendencei atbilst arī plaši pieprasītā skolotāja pārvērtība - no augstskolā izglītota eksperta viņš ir kļuvis par sociālpedagoģiski skolotu mentoru un pavadoni.

Ticību tam, ka individuālo talantu un dotumu attīstīšana ne tikai palīdz uzplaukt atsevišķam indivīdam, paverot iespējas darba tirgū, bet arī veicina ekonomikas konkurētspēju, aktuālo norišu gaismā parādās kā bīstama ilūzija arī cita iemesla dēļ. Digitalizācijas aizsāktais automatizācijas vilnis skar galvenokārt tieši tās profesijas, kurām šķita nepieciešama tikai augstākā kvalifikācija, un nu tās, izrādās, varēs racionalizācijas procesā likvidēt. "Viedie roboti" aizstāj nevis nekvalificētus strādniekus, mediķus, juristus, tulkus, matemātiķus, programmlīdzekļu inženierus, skolotājus, zinātniekus, žurnālistus, māksliniekus. Tāpēc cerības, ka labāka terciāra izglītība ilglaicīgi nodrošinās darba vietas, labklājību un sociālo stabilitāti, ir ja ne maldīgas, tad vismaz krietni pārspīlētas. Tikai tur, kur ir zemas akadēmiķu kvotas, - Šveicē, Austrijā un Vācijā, - arī akadēmiskā bezdarba līmenis ir zems. Visur, kur augstākās izglītības programmas pārgājušas uz īsāku studiju laiku, aug akadēmiskais prekariāts. Vienlaikus atkal pieaug pieprasījums pēc lēta darbaspēka rūpniecības un apkalpojošajā nozarē.
- - - -
Via: Līsmans Konrāds Pauls. Izglītība kā provokācija. / tulk. Raivis Bicevskis - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2022., 44.-45. lpp.

Tags: ,
mmd @ 17:50: Par labo
Ak jā, pirmo reizi mūžā apdrošinātājs pateica - tu kaut kā baigi pieticīgi esi satāmējis, mēs tev izmaksāsim bik vairāk.
Madara riktīgi trakus visus padara, pēc mēneša būs gatavas 500 bruņuvestes.
Tuvojas mans pirmais rallijs un pēc tam - pirmais komandējums uz Āfriku.
Par vēja dēli jau izstāstiju? Tur arī viss labi.

martcore @ 17:04: viena no galvenajām futbola kluba atbalstītāja privilēģijām - pirms sezonas iet un pafanot par bandas trešo kreklu
kas ir ārpus kanona krāsām, pilnīgi brīva improvizācija

karoče
nē, nevienā momentā nav volfsburga vai senetjēna vai tereka
es jau veicu izpēti, viņiem ir daudz gaišāks zaļais
nu, tipa, mums ir "arābu zaļais", lai ko tas arī nenozīmētu
taču tādās krāsās it kā neviens āzijā nespēlē, al-ahly ir , teiksim, red-white, ja kāds nezināja
emirātu karogs, moš

izskatās svaigi un draivīgi





au @ 14:28: pēdējo traģisko notikumu sakarā domāju par lamatām ar saukli "svešu bērnu nav", un ka pie ūdeņiem visi bērni vienmēr jāuzpasē.
jā, ir vērts būs modriem, bet nav nekā trakāka par kolektīvo atbildību, jo tad īsti atbildīgs nav neviens.
jo "gan jau kāds cits pieskatīs",
"gan jau cits"

martcore @ 14:14: Viena no jautrākajām lietām nesen notikušajā Sankt-Pēterburgas bēdīgi slavenajā ekonomikas forumā bija tās spēcīgais video intro - ar galveno ideju "neskatieties, kas notiek apkārt, Krievija ir tilts starp austrumiem un rietumiem".

Tilts? Ķīnai un ASV ir ilgstošas savstarpēji izdevīgas ekonomiskas attiecības. Kāda ir Krievijas loma tajās? Japānai un ASV ir ilgstošas savstarpēji izdevīgas ekonomiskas attiecības. Kāda ir Krievijas loma tajās? Dienvidkorejai un ASV ir ilgstošas savstarpēji izdevīgas ekonomiskas attiecības. Kāda ir Krievijas loma tajās?
Emirātiem, Taivānai un Malaizijai ar ASV ir ilgstošas savstarpēji izdevīgas ekonomiskas attiecības. Kāda ir...

Respektīvi, Krievija cenšas sevi pozicionēt kā mediatoru starp divām pusēm. Tas ir lieliski, mēs arī vadājam nozāģētos kokus turp-šurp. Kas ir mediators (ne tas, kas ģitāras)? Subjekti A un B diršas savā starpā. Atnāk subjekts C, kas mēģina izvērtēt situāciju, atvēsināt iekarsušos prātus, un maksimāli pozitīvi atrisināt domstarpības.

Tad, nolādēts, šīs ir ģeniālākais kombo pasaulē. Kad A ar B nediršas, toties C iziet ārpus kontroles un hujārī visu sev apkārt. Tipa, it kā tiesnesis hokeja laukumā sāktu dedzināt skatītājus ar liesmu metēju. Tas ir vienkārši labākais priekšlikums, uz kuru, diemžēl, neparakstās Ķīna caur Tokajevu - "Kāds tilts? Mums viņu laikam nevajag? Visiem rokas asinīs? Par bipolāro pasauli? Psihiatrs pieņem no vieniem līdz astoņiem."

indulgence @ 09:50: Abi mirušie bārdaiņi apmierināti gruzina viņsaulē...
Gudrākie muļķi apspriež dumjas idejas, vidusmēra muļķi apspriež gadījumus, bet dumji muļķi apspriež cilvēkus, kuri viņus par muļķiem uzskata.
P.S.
Ienāca prātā, ka pēdējā laikā, šķiet apzināti, ir tendence nonivelēt cilvēku spriestspēju, atsakoties no kritērijiem, kas senāk ļāva klasificēt "gudrs" vai "dumjš". Abi šie vārdi pamazām zūd no valodas aprites, jo "visi līdzvērtīgi" un "visi pelnījuši cieņu".

Tags:
mazeltov @ 08:47: Es: Tevi nevar laist pie plīts!
Viņš: Pārāk lielas pēdas?

inese_tk @ 01:13: jūnijs
tā kā nezinu, kā man tālāk dzīvē ies - ar internetiem un visu pārējo, iepostēšu jūniju jau tagad. un atlikušās dienas papildināšu kaut kad. varbūt.

jūnijs )

27. Jūnijs 2022

mazeltov @ 21:29: Starp citu, pēdējais MotoGP Assenā bija ahujennijs ar vnk milzīgāko cherry on top pēdējā apļa pēdējā līkumā!

Vispār, ik pa laikam atceros par Marko Simončelli. Diemžēl, mēs nekad neuzzināsim, kā būtu, ja būtu. Es laikam arī vienmēr atcerēšos, ka ziņu par viņa nāvi man iekomentēja helvetica.

inese_tk @ 20:01: jūnijs
rīt agri no rīta lidoju prom. vispār labprāt pārceltu šo ceļojumu uz rudeni vai ziemu. man dārzā ir tik labi. tik skaisti un smaržīgi un mierīgi. man žēl, ka nesatikšu ziedošas vecāsmammas lilijas un nepiesūkšos ar viņu smaržu. domāju varbūt jāpamēģina sagriezt pumpuri un nolikt pagrabā. kādreiz mamma tā darīja, kad veda tirgot uz kapusvētkiem. stāvēja diezgan ilgi. šobrīd zied lielais jasmīns (filadelfs) un meža zemenīšu jasmīns (filadelfs) un pojenes un pagalms smaržo vienkārši grandiozi. ja nebūtu tik daudz odu, es gulētu ārā filadelfos. nupat sākas zemenes, tās ar baigi nedabūšu noēsties. uztraucos vai K tiks galā ar augiem, vai nenokaltēs vai nenoslīcinās vai pamanīs kāda ausis nokāruša auga, trešās dobes tālākajā stūrī, saucienus pēc palīdzības. pēc treniņa ilgi glaudīju zirgam galvu. tikai divas nedēļas, bet es ļoti ilgošos pēc viņa un es zinu, ka viņam arī manis pietrūks. Rikardo arī būs bēdīgs. K visu šo nedēļu strādā Lampā un kaķis dzīvos pa māju pavisam viens. šogad arī drošvien būs maz tēju - gan apjoma, gan daudzveidības ziņā. daudz kas, ko parasti vācu, tik tagad sāk lēnām ziedēt. pēc 2 nedēļām būs jau noziedējis. līdz šim neko daudz neesmu paspējusi ievākt. eh.

taisnā līnijā no Smiltenes līdz Minesotai ir 7201 km.

bet nevar čīkstēt, citādi pierunāšu vēl nepatikšanas. mums ir maz laika Amsterdamas lidostā, lai pārsēstos un ziņo, ka tur streiki un garas rindas un trūkst darbinieku.

Garastāvoklis:: jādara vēl miljons lietas
Tags: ,
mazeltov @ 18:50: Esmu Robins Hujuds

indulgence @ 15:44: diploms
"(..) Izglītības diplomi, kas sākotnēji pavēra iespējas tiem, kuri tādus varēja uzrādīt, apliecinot ievērojamus panākumus, zaudē savu funkciju, ja tādus saņem visi vai ļoti daudzi un rodas šaubas par šādi apzīmogoto panākumu un kvalifikāciju izcilību. Universitātes un augstskolas jau sen ir pārgājušas pie tā, ka formulē savas prasības un pārbauda studētgribētājus pēc. saviem kritērijiem - tātad vidējās izglītības diploms ir zaudējis savu vērtību: tas vairs nav garants, ka tā ieguvējs ir derīgs augstskolai. Šāda attīstība rāda, ka agrīnas specializācijas dēļ cieš vispārējās izglītības ideja; vēl vairāk - reālas akadēmiskās un profesionālās karjeras iespējas paveras tikai tiem, kuri var atauties sagatavošanas kursus iestājeksāmeniem un studiju maksu elitārās universitātēs. Visi pārējie nonāk akadēmiskā prekariātā. (..)"
- - - -
Via: Līsmans Konrāds Pauls. Izglītība kā provokācija. / tulk. Raivis Bicevskis - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2022., 43.-44. lpp.

P.S.
Man no Somijas izglītības sistēmas tuvām aprindām stāstīja, ka pēdējos gados ne tikai strauji krītas Somijas rādītāji PISA reitingā, bet arī tikpat strauji pieaug pieprasījums pēc privātskolotājiem. Jo aizvien mazāk vidusskolu absolventu spēj bez papildus sagatavotības iestāties augstskolā. Mums gan tas nedraud, jo Latvijā augstskolās uzņem visus, kas spēj maksāt, pat tos, kurus armijā neņemtu.

Tags: ,
simamura @ 15:17: O, šo es nezināju -- britu Pārstāvju palātas zālē visiem locekļiem nemaz nepietiekot vietas. Un Čerčils uzstājis, ka tā arī jāpaliek, kad pēc kara postījumiem bija doma to paplašināt un mainīt izkārtojumu. Jo uz tehniskajām ikdienas debatēm tāpat nenākot visi, un lielas zāles pustukšība tās tad darītu vēl nomācošākas, savukārt, pārbāzts kambaris, kad jāstrīdas par patiešām būtisko, vēl vairāk pasvītrojot situācijas svarīgumu.

au @ 14:04: un vēl. lauku mājas ir labākais karstā laika izgudrojums - guļamspārnā joprojām ir knapi pāri 20 grādiem un guļu ar segām. virtuves un dzīvojamā zonā ir pat vēl aukstāks! (flīžu grīda, logi uz ziemeļiem, jesssss)

au @ 13:21: šodien ārā ir izcili:
karsts, vējains, ēnains.

az @ 11:33: vakar nodzīvojām visu dienu bez telefoniem un interneta, tikai milzīga, mūžīga mīlestība un miers, brokastīs bija glāze seleriju sulas, es uzreiz apreibu un izstāstīju visu, ko nebiju tev nekad teikusi, un kā vienmēr viss uzreiz sadzija, you just heal everything, pāris sekundēs atgriezās gaisma, which was rude, dude, but that's physics and lifetimes of darkness, tad smējāmies daudz, ēdām maz, bet ļoti garšīgi, un visu laiku bijām tuvu. happy and exciting relationships, i shall believe it for me and u and all of us.

indulgence @ 09:56: sausa statistika, nekas cits
1772. gadā mežs klāja 46,7 % no Vidzemes guberņas, 1861. gadā - 40,5 %, 1887. gadā - 31,9 %. 1914. gadā ar mežu bija klāti vairs 26,8 % no Kurzemes un Vidzemes guberņu platības. 1923. gadā meži Latvijā bija 23% no valsts teritorijas. 1930. gadā - 27%, 2018. gadā - 52% no valsts teritorijas. Koksnes pieaugums šobrīd ir 16,5 milj. m3 gadā.

Tags:
lmr @ 01:47: laikā, kad nomira vecāmiņa, biju londonā.
trešdienas vakarā mamma paziņoja par vecmāmiņas nāvi. ceturtdien gribēju braukt uz izstādes atklāšanu, kurā darbus izstādīja draudzene paula - tas bija viens no iemeslem, kādēļ vispār uz londonu braucu. biju ieplānojis braukt kopā ar krupīti, bet viņai nomira vectētiņš, un bēres bija nedēļā, kura būtu jāpavada londonā.
ceturtdienu pavadīju diezgan jauki, biju uz luīzes buržuā izstādi, izstaigāju tate modern. vakarā sāka ļoti sāpēt labās kājas ahileja cīpsla. citiem arī tā esot - pie vainas botas. todien streikoja metro. gribēju uz atklāšanu braukt ar kuģīti, bet nokavēju - tur bija izveidojusies gara rinda, un es joprojām nesaprotu, kā tad viņi vispār kaut kur paspēj aizbraukt, ja priekšā tāda rinda, bet katrs kuģītis ar savu maršrutu. gāju uz tramvaju. arī tas negāja. gāju uz autobusu - pieturā bija vēl daži satraukušies cilvēki. autobuss nebrauc un nebrauc. pēkšņi google maps šo autobusu pārtrauc rādīt kā opciju. eju uz citu autobusu, bet tas kavējas, un jo ilgāk stāvu, jo ilgāk kavējas. satiksme ir ļoti lēna. nolemju, ka varētu iet ar kājām - pusotra stunda. eju, bet pārlieku sāp ahileja cīpsla, kliboju. google maps piedāvā arī izīrēt skūteri, un tā šķiet kā opcija. skūteris prasa personu apliecinošu dokumentu, bet manu pasi neņem pretī. otra opcija ir elektro ritenis - tur apliecinošu dokumentu nevajag. jāpiebilst, ka visu šo laiku ļoti gribu uz tualeti. pēc ilgas meklēšanas atrodu elektro-velo. sāku braukt, sāku justies labāk, jūtos priecīgs. spirdzinošs vējš, kilometri līdz izstādei sarūk. netālu no galapunkta domāju, ka varētu noparkoties, bet aplikācija saka, ka šeit nedrīkstot. piezūmoju tuvāk karti, un pēkšņi tā visa iedegas sarkana - tuvākā zaļā parkošānās zona ir tur, no kurienes es uzsāku braucienu, aptuveni pusstundas attālumā, un pēkšņi telefons no 30% nolec uz 5%.
tātad - es nezinu, kur īsti esmu, man tūliņ izlādēsies telefons, visas kafejnīcas, kurās varētu to palādēt, ir jau ciet, un man šajā svešumā jāminas viss nobrauktais un aizmirstais šauro ielu kreisās joslas ceļš atpakaļ cerībā, ka telefons neizlādēsies, lai kartē redzētu, vai esmu parkošanās zonā un arī varētu nobildēt noparkotu riteni aplikācijai, lai pārtrauktu savu dārgo braucienu, kā arī es tūliņ piemīzīšu un piekakāšu bikses. un tad jau prāts atgādināja vecmāmmiņas nāvi un karu ukrainā. biju gatavs riteni grūst krūmos un skaļi kliegt. sāku mīties atpakaļ, sāku raudāt, sāku iegaumēt karti no galvas. baikeris uz moča skatījās uz mani un smaidīja, kamēr pinkšķēju un slaucīju puņķus piedurknē. mistiskā kārtā paguvu noparkot riteni un pārtraukt braucienu, un aizsūtīt paulai sms, ka nebūšu, ka braukšu mājās. ieklīdu kādā pagrabā, kur notika privāta ballīte, un aizgāju tur uz tualeti. ātri apskatīju, kādiem transportiem varētu nokļūt mājās, pierakstīju maršrutus skiču blokā. pēc kādām divām stundām ar kavējošiem vilcieniem un autobusiem nonācu mājās.
sakārtoju somu un domāju, vai pirms lidojuma uz latviju pagulēt vai censties palikt nomodā. nolēmu stundiņu pasnaust. pamodos stundu par vēlu. skrēju, rūcu, rāvu sev ārā matus, kniebu, lai pamostos, jo nevarēju noticēt, ka var sanākt tik sūdīgi. uz lidostu izsaucu dārgāko taksi savā mūžā. visu ceļu nosēdēju sakostiem zobiem un skatoties telefonā uz skrienošajām minūtēm. klibodams skrēju uz vārtiem, esmu klāt, bet tur nav neviena cilvēka un darbinieks saka, ka “it’s finished”.
biju nosvīdis, noguris, sāpošs, dusmīgs un arī mazliet atvieglots, jo vismaz šim skrējienam tika pielikts punkts. caur labirintu tiku atpakaļ uz sākumu. biļešu rindā šķita, ka visi, kas rindā ir pirms manis, runā tikai par biļetēm uz latviju - biju satraucies, vai man kāda paliks. galu galā tiku pie savas dārgās biļetes atpakaļ tajā pašā vakarā. man nebūtu problēmu palikt londonā ilgāk, bet nākamajā dienā vecmāmiņai tukumā bija bēres.
12 stundas nosēdēju lidostā uz soliņa. lidmašīna ieradās laikā. mājās noskūpstīju vecmāmiņas portretu.
agrāk cilvēki maksāja naudu, lai kāds par viņiem lūgtos. līdz ar vecmāmiņu nomira arī vienīgais cilvēks, kurš par mani lūdzās, un tieši tā es tobrīd jutos - es biju vecmāmiņas lūgšanu pamests.

Powered by Sviesta Ciba