:
Man ir kaut kāda nenormāla biezpiena atkarība. Nupat arī iešāvu krāsnī biezpiena-rabarberu sacepumu.
Princese Zeltīte
Jaunākais
- Jaunākais
- Arhivētais
- Draugi
- Par sevi
- Mājaslapa
You are viewing 20 entries, 20 into the past
17. Maijs 2021
24. Februāris 2021
:
Es zinu, ka visu vajadzētu ņemt vieglāk.
Bet es nemāku.
Bet es nemāku.
31. Janvāris 2021
:
Gribu tikai skaļi pateikt, ka es no visas sirds skaļi nīstu Jāni Poruku.
Paldies par uzmanību.
Paldies par uzmanību.
13. Janvāris 2021
:
Nezinu, kāpēc, bet tieši sniegotās ziemās es sevi saprotu vislabāk.
25. Decembris 2020
:
You don't have to put up a fight
You don't have to always be right
Let me take some of the punches
For you tonight
You don't have to always be right
Let me take some of the punches
For you tonight
19. Decembris 2020
:
Pilnīgā tumsā izstaigāt mūsu takas un kalna augšā atrast īsto eglīti. Viss skaisti.
21. Novembris 2020
:
Pirmo reizi mūžā sakārtoju skapi. Un salocīju drēbes. Spilgti piederu pie
"mans haoss, mana dzīve, manas drēbes" kārtas, taču šī nogurstošā mājās
sēdēšana lauž arī mani. Tagad jāizdomā - varbūt to tomēr pierakstīt pie
simptomiem slimībai X? Bet varbūt vienkārši nekautrējoties ļauties visām
jaunajam iegribām.
"mans haoss, mana dzīve, manas drēbes" kārtas, taču šī nogurstošā mājās
sēdēšana lauž arī mani. Tagad jāizdomā - varbūt to tomēr pierakstīt pie
simptomiem slimībai X? Bet varbūt vienkārši nekautrējoties ļauties visām
jaunajam iegribām.
17. Novembris 2020
:
grūti to sajūtu aprakstīt, bet kad izdzerti 8+ citramoni, tad tā patīkami tirpst galva.
19. Oktobris 2020
18. Oktobris 2020
9. Septembris 2020
:
Kaut kā pēdējā laikā čakarējas veselība. Biežāk kā parasti sāp galva, nereti ir dienas, kad aiziet kādas 8 citramona tabletes, lai normāli funkcionētu. Šorīt arī nenormāli reiba. Pavēmu, pagulēju un dzīvoju tālāk. Sejas āda arī kaut kāda jocīga palikusi, reizēm nevaru pabeigt teikumu, ko iesāku, jo gluži vienkārši pazūd doma, biežsi liels nogurums. Laikam jāaiziet beidzot nodot asinisanalīzes vai ko tādu. Paliek aplam meomulīgi.
Kaut kā pēdējā laikā čakarējas veselība. Biežāk kā parasti sāp galva, nereti ir dienas, kad aiziet kādas 8 citramona tabletes, lai normāli funkcionētu. Šorīt arī nenormāli reiba. Pavēmu, pagulēju un dzīvoju tālāk. Sejas āda arī kaut kāda jocīga palikusi, reizēm nevaru pabeigt teikumu, ko iesāku, jo gluži vienkārši pazūd doma, biežsi liels nogurums. Laikam jāaiziet beidzot nodot asinisanalīzes vai ko tādu. Paliek aplam meomulīgi.
2. Septembris 2020
:
kad viss ir slikti, tad uzliekam "without you i'm nothing" uz repeat un izspļaujam visu rūgtumu kaut kur nebūtībā.
25. Augusts 2020
:
visu laiku traucē dzīvot iekšējs pieņēmums, ka gaidu kaut kādu mītisku atļauju no nezinu kā, lai kaut ko izlemtu darīt.
4. Augusts 2020
:
Ir tik labas tās dienas, kurās izdaru visu atlikto!
Sarunāju visas bildēšanas, kas karājās gaisā, izmazgāju drēbju kalnu un grīdu, pabeidzu rakstu, savācu kaut kādu vajadzīgo literatūru, sakārtoju bildes pa īstajām mapēm.
Sarunāju visas bildēšanas, kas karājās gaisā, izmazgāju drēbju kalnu un grīdu, pabeidzu rakstu, savācu kaut kādu vajadzīgo literatūru, sakārtoju bildes pa īstajām mapēm.
30. Jūlijs 2020
:
bišķi tādas saņurcītas dienas
17. Jūlijs 2020
:
un ko Boriss tagad?
ai, nevaru visu šito.
ai, nevaru visu šito.
8. Jūnijs 2020
: nāc ņem manu roku un aizved mani
Šogad atkal taisīšu Jāņus Koknesē. Forši, jo biju pa šiem pandēmijas mēnešiem piemirsusi, cik ļoti man patīk plānot balles. Tajā sakarā - šorīt piecēlos ar asiņojošu degunu, jo laikam sapnī biju kādā lauku zaļumballē.
Vēl pagājušajā nedēļā biju interesantā ekspedīcijā, ko varētu nosaukt par "Ziedonim un Kurzemītei pa pēdām". Izrādās,ka Imanta Ziedoņa pirmais vārds, ko viņam nomainīja jau 3 gadu vecumā, bija Ālfrēds Zakalovskis. Māte lībiete, tēvs polis, ta nu laikam ģimene iekūlusies kādās nepatikšanās un visi pārtapuši par Ziedoņiem. Un Ādolfs par Imantu. Tad vēl, lai gan braucu pa daudzkārt izbraukātām vietām, kārtējo reizi pieķeru, ka praktiski vienīgā vietas bagātība tik tiešām ir tur esošais cilvēks. Saulrietam Pitragā ir cita vērtība, ja tu viņu pavadi ar dziesmu, ko nodziedi kopā ar jauniegūtiem biedriem. Nu, un tad jau vēl tas kapu piemineklis, kurš sagrauj feminismu "Nika Zariņš un sieva" un vēl tajos Košraga kapos bija tas stikla piemineklis ar vainagu iekšā. Tādu Latvijā vēl nebiju pieredzējusi. Vēl jāpieglabā doma par to,ka egļu pumpuri kopā ar medu ir ļoti garšīgi (skābā+saldā uzvaras gājiens).
Šogad atkal taisīšu Jāņus Koknesē. Forši, jo biju pa šiem pandēmijas mēnešiem piemirsusi, cik ļoti man patīk plānot balles. Tajā sakarā - šorīt piecēlos ar asiņojošu degunu, jo laikam sapnī biju kādā lauku zaļumballē.
Vēl pagājušajā nedēļā biju interesantā ekspedīcijā, ko varētu nosaukt par "Ziedonim un Kurzemītei pa pēdām". Izrādās,ka Imanta Ziedoņa pirmais vārds, ko viņam nomainīja jau 3 gadu vecumā, bija Ālfrēds Zakalovskis. Māte lībiete, tēvs polis, ta nu laikam ģimene iekūlusies kādās nepatikšanās un visi pārtapuši par Ziedoņiem. Un Ādolfs par Imantu. Tad vēl, lai gan braucu pa daudzkārt izbraukātām vietām, kārtējo reizi pieķeru, ka praktiski vienīgā vietas bagātība tik tiešām ir tur esošais cilvēks. Saulrietam Pitragā ir cita vērtība, ja tu viņu pavadi ar dziesmu, ko nodziedi kopā ar jauniegūtiem biedriem. Nu, un tad jau vēl tas kapu piemineklis, kurš sagrauj feminismu "Nika Zariņš un sieva" un vēl tajos Košraga kapos bija tas stikla piemineklis ar vainagu iekšā. Tādu Latvijā vēl nebiju pieredzējusi. Vēl jāpieglabā doma par to,ka egļu pumpuri kopā ar medu ir ļoti garšīgi (skābā+saldā uzvaras gājiens).
29. Aprīlis 2020
:
Ļoti gribu iemācīties nepārdzīvot par sīkumiem un lai ātrāk paiet šī diena. Un tad vēl nākamā. Un arī aiznākamā, vidrīzāk.
Citādāk sarkans ģīmis no pinkšķēšanas un lēcas arī vairs neklausa.
Ļoti gribu iemācīties nepārdzīvot par sīkumiem un lai ātrāk paiet šī diena. Un tad vēl nākamā. Un arī aiznākamā, vidrīzāk.
Citādāk sarkans ģīmis no pinkšķēšanas un lēcas arī vairs neklausa.
21. Aprīlis 2020
:
Nu, ko. Pārskatu citu gadu dzimšanas dienas un smaidu. Man ir tik brīnišķīgi draugi :)
Priekā!
Priekā!
7. Aprīlis 2020
:
Laukos ir tā - es sajūtos dzīva, jo fiziski nogurstu. Rīgā ļoti reti sanāk pa īstam nogurt.