Božena Chodunska

Viņi

Tā nu 'viš i...

Name
Božena Chodunska

Navigation

May 26th, 2022

maijs

Add to Memories Tell A Friend
labajās ziņās: vakar atgriezās svīres
sliktajās ziņās: vakar atgriezās odi

May 25th, 2022

Add to Memories Tell A Friend
Tā kā šodien jau ir kāda dzīvības dzirksts, tad gribu šo piefiksēt. Šodien man bija jābūt Sietlā un jābauda turienes pavasaris. Un ko daru es? Guļu Parīzes viesnīcā kovida pašizolācijas gūstā. Vismaz iet uz gaišo galu, te dažas dienas iepriekš jau likās, ka ieskatīšos acīs jēzuliņam. Nu, neko. Aizbraukšu citu reizi.

putni

Add to Memories Tell A Friend
Vakar balodis stiklā, šodien miris balodis puķu dobē. Turpat arī ieraku, viegls... šī pavasara cālis.
Gan jau ka vārnu pusaudžu darbs. Vanags būtu aiznesis līdz.

May 24th, 2022

Kaķītis

Add to Memories Tell A Friend
Asīte "Kaķītim buljons ir kā ūdens ar garšiņu"

May 23rd, 2022

Add to Memories Tell A Friend
 

laimīte

garšo kā tad kad nemaz nebiji plānojis bučoties

 
Tags:

#mood

Add to Memories Tell A Friend
Hey baby
You've really got my tail in a spin
Hey baby
I don't even know where to begin
But, baby, I got
One thing I want you to know
Wherever you go tell me 'cause I'm gonna go
 

May 20th, 2022

Add to Memories Tell A Friend
Šodien biju koncertā, kur izpildīja pirms pieciem gadiem miruša komponista skaņdarbu, kas sarakstīts pirms 30 gadiem, tas bija pasaules pirmatskaņojums, uz skatuves bija Valsts akadēmiskais koris un Nacionālais simfoniskais orķestris paplašinātā sastāvā - sešpadsmit alta vijoles, divpadsmit čelli, desmit kontrabasi, sitamie un pūšamie, kopā kādi 130 cilvēki, zālē bija 67 klausītāji. Koncerts ticis divas reizes pārcelts pandēmijas dēļ, tā sagatavošana izmaksājusi ap 100 000 eiro - izpildīšanas tiesības, notis, franču diriģents, papildus instrumenti utt. Reāli biļetei vajadzēja maksāt 1500 eiro.
IMG-0624

No go

Add to Memories Tell A Friend
Gads knapi pusē, bet es jau tagad par gada nevārdu esmu gatava pasludināt vārdu "jaudīgs". Sīki asniņi bija jau pagājšgada nogalē, spēkā pieņēmās ap Jauno gadu, kad no visādām pusēm ienācās jaudīga jaunā gada novēlējumi, bet tagad pat bodīšops man prezentē savu "līdz šim jaudīgāko matu kopšanas līniju". Jaudīgums lien virsū no visām pusēm, pavērojiet, jūs arī pamanīsiet. ;)

Add to Memories Tell A Friend
cik aroniski tas lasās šodien
http://klab.lv/users/rasbainieks/1952781.html

Add to Memories Tell A Friend
Rubrikā "uzzinu pēdējais": aptvēru, ka dāsnuma trūkums var būt nevis vienkārši domāšanas kļūda, kas ir īzī pīzī labojama, vai arī īslaicīga problēma, kas radusies no pārslodzes, depresijas, vilšanās cilvēkos vai tamlīdzīgi, un arī īzī pīzī labojama*, bet actual rakstura īpašība

*protams, ka tas var būt arī tas

Add to Memories Tell A Friend
Salinieki, apzinīgi būdami, pēc lustēšanās pa Tokiju parasti uztaisa covidtestu.
Tagad covidtestus var darīt Hanedas lidostā, tāpēc viss ir daudz ērtāk.

Kāda kundze pēc brauciena uz Tokiju sataisījās braukt mājās un uzreiz pirms lidojuma Hanedā uztaisīja testu. Tas esot antivielu tests, kurš, kā runā, esot jūtīgāks.
Tests uzrādīja pozitīvu rezultātu.
Tajā pašā brīdī kundzes lidmašīnas biļetes tika atceltas, tika aizliegts lietot sabiedrisko transportu un taksometrus. Kāds lidostas ierēdnis ierādīja, ka kundzei tagad būtu jātiek līdz slimnīcai un jāpasūta covidviesnīca, kur apstāties.
Līdz slimnīcai varot tikt ar savu auto. Bet ja nav, tad šeit ir kovidtaksometrs, kurš par nieka 300 eiro ekvivalentu aizvedīs uz vienu pusi. Kā tikt līdz viesnīcai izdomājiet patstāvīgi.

Nabaga kundzei asaras un panika, jo nu, tādu uzmetienu viņa nebija gaidījusi.
Vairākas stundas tuntulējot pa lidostu un žēlodamies draugiem un paziņām beidzās ar to, ka kāds cits ierēdnis no pilsētas domes pateica diezgan acīmredzamu lietu: neviens nevar aizliegt braukt ar vilcienu vai taksometru, tāpēc brauc ar ko gribi uz slimnīcu un uztaisi normālu PCR testu.
Ko kundze izdarīja un saņēma negatīvu rezultātu, jo antivielu testi bieži dod viltus trauksmes.
Tās pašas dienas naktī jau ar prāmi devās mājās, bet lidmašīnas biļetes un sirmos matus neviens neatlīdzināja.

May 19th, 2022

darba epasts

Add to Memories Tell A Friend
"We would like confirmation from you that you will destroy the bad parts that are currently with you"

maijs

Add to Memories Tell A Friend
vakar izgājām ļoti, ļoti skaistu maršrutu:
mašīna jāatstāj Ratniekos (tur, kur notiek Laba daba). gar trīsstāvenes stūri jākāpj lejā Ratnieku gravā. jāiet gar Krāčupīti, pa ceļam apskatot Ratnieku alas. vietā, kur taka pagriežas atpakaļ uz augšu, uz Ratniekiem, jāturpina iet uz priekšu. turpat blakus Krāčupīte ietek Vildogā un tālāk ceļš ved gar Vildogu. vispirms jāšķērso nātraina, gārsaina, avenājaina pļava un turpmāk jau pārsvarā mežs. sākumā vēl gadās noiet gar visai pamestu un zālēs ieaugušu atpūtas vietu, bet tālāk ir pilnīga mežonība. Vildoga met daudz, daudz līkumu, krastos ir ļoti baltu un ļoti smalku smiltiņu pludmalītes, bet labajā pusē gandrīz visu laiku ir ļoti augsta krauja. neilgi pirms Vildogas ietekas Gaujā, kreisajā krastā ir Vecandrijāņu klintis. Ļoti, ļoti skaistas un iespaidīgas. izejot līdz Gaujai, jāgriežas pa kreisi un pa visai platu un civilizētu taku, pa Elpju ieža kori, jāiet līdz tiltiņam pār Tildurgas ieteku Gaujā. pirms tiltiņa jāgriež iekšā pa kreisi Tildurgas kanjonā. priekšā būs Dagnes ala un sakritušo koku dēļ, iespējams, liksies, ka tālāk tur nav kur iet. bet ir. ejiet alai pa kreisi un sekojiet upītei. tālāk kādu gabaliņu būs nenormāli smuks un medžik smilšakmens kanjons. pēc tam turpinās vienkārši ļoti skaista, mežonīga un visai grūti brienama grava. tur vajadzētu spēt izsekot, kura ir Tildurga, bet - kuras sānu pietekas un turpināt iet gar Tildurgu. kad nu galīgi apnīk (baigais kritušo koku un nogāžu labirints) un ir sajūta, ka kādas 2/3 no Tildurgas ir noietas, var līst augšā, iznākt ārā pļavā, pieklājīgi, pa maliņu iziet līdz grantiniekam un atlikušo gabaliņu līdz Ratniekiem aizsoļot pa ceļu. kopā aptuveni 11 kilometri, bet ar krietnu nokāpelēšanos gan reljefa, gan kritušo koku ziņā. gājām trīs stundas. pie Vildogas cilvēku pēdas redzēju vienā vietā. pie Tildurgas tikai kanjona sākumdaļā. toties pārnadžu pēdas visur no vienas vietas. konkrētas takas nav, dažos posmos ir kaut kas takveidīgs, dažos šauras un dubļainas zvēru takas, dažviet tīri un neskarti brikšņi.

+ iesaku paņemt līdzi papīra karti, jo mums zona pazuda jau iekāpjot Ratnieku gravā un atgriezās tikai izlienot no Tildurgas gravas
+ neiesaku iet vasarā. Tildurgas gravas pēdējais posms jau šobrīd likās drusku par lapainu. un to nātru/aveņu/gārsu pļavu varētu būt ļoti nepatīkami iet, kad tas viss būs saaudzis garāks. tā kā ir auksts un viss aug un lapo lēni, vēl kādu nedēļu var mēģināt, bet vēlāk varētu būt baigi grūti + caur salapojumu arī nevarēs īsti novērtēt smukos skatus
+ neiesaku iet arī ļoti slapjā un slidenā laikā, jo ir liels potenciāls kaur kur nošļūkt lejā pa nogāzi
+ mazliet ilustrāciju
Tags:

piezīmes par maiju 19. maijā

Add to Memories Tell A Friend
* joprojām neesam beiguši apkures sezonu. ilgākais pārtraukums laikam bija marta beigās, kad labprātīgi nekurinājām krāsni veselas 3 dienas pēc kārtas. likās, ka būs kaut kāds malkas ietaupījums un atspaids augstajām malkas cenām, bet nekā
* maijā esmu peldējusies mazāk nekā februārī. februārī bija psiholoģiski vieglāk paciest aukstumu
* joprojām neesmu dzirdējusi lakstīgalu
* šortus esmu uzvilkusi divas reizes
* trešo gadu pēc kārtas uz manu vārda dienu nezied ceriņi
* ekstrēmi maza sparģeļu raža. nav baigi ieinteresēti līst ārā šajā aukstajā pasaulē
* dārzs drausmīgi sauss, vieni putekļi. normāls lietus nav bijis kopš aprīļa
* zirgs joprojām nav pilnībā izģērbies no ziemas kažoka. šobrīd puse galvas ar ziemas, puse ar vasaras spalvu. pārējais ķermenis ar vēl ļoti pūkains
* K regulāri staigā biezajā ziemas jakā. es savu izmazgāju un noliku skapī, spītīgi atsakos vilkt atkal ārā. bet brīžiem gribas. diezgan bieži.

May 17th, 2022

Add to Memories Tell A Friend
vo, beidzot Egersu varu paskatīties
visus uz valhallu

Par kafiju

Add to Memories Tell A Friend
Sākumā bija doma rakstīt par japāņiem un kafiju, bet tad labi, ilgi padomājot kļuva skaidrs, ka par japāņu un kafijas attiecībām man ir daudz neskaidrību.
Jebkurā gadījumā, jau dažus gadus Japānā notiek kafijas būms, tāpēc kafijotavas ir daudz un dažādas, arī vietas kur var nopirkt labu kafiju ir pavairojušās.

Par kafijotavām runājot, tās vien vērojot kļūst skaidrs, ka šis nav pirmais kafijas būms. Varētu būt trešais, jo man sanāk izdalīt trīs ļoti dažādus kafijotavu stilus.

Pirmais, senākais, Džunkissa, nāk no pirmskara gadiem, droši vien no Taišo laikmeta. Tās ir iestādes, kur var just to laiku Anglijas ietekmi dekorā. Fonā gandrīz obligāti spēlē klasiskā mūzika, ēdienkarte sastāv no kafijas un kūkām un apmeklētāji bieži ir gados vecāki cilvēki. Kafiju pasniedz no japāņu sifoniem, kas jau pats pa sevi ir piedzīvojums. Kafija ir laba, kūkas ir labas, atmosfērai nav ne vainas. Diemžēl tādās iestādēs bieži ir (vai vairs nav, bet bija) atļauts pīpēt, tāpēc ir pamanāms viegls smacīgums, kuru arī varētu piedēvēt 20.gs. sākuma atmosfērai. Jo jā, visi pīpēja.

Otrais paveids, kurš, droši vien, nāk no astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijas un kuram es nevaru īsti atcerēties nosaukumu. Var redzēt kā mainījās vidējā japāņa pasaules uztvere: pseidoviktoriāņu greznumu nomainīja lietišķs lakoniskums un praktiskums, kafijas kvalitāte ir kritusies un ir apmēram starp "phe" un "būs ok", cenas arī ir zemākas. Izveidojās arī pirmās tīkla kafijotavas. Astoņdesmito gadu japānim vairs nav laika baudīt dzīvi vērojot mežģinēs ģērbtās viesmīles tabakas dūmu miglā, tagad ar kolēģiem pa ātro ir jāpaķer kāda tase un jāskrien tālāk taisīt biznesus.
Apmēram ap šo laiku sākās arī automātos pārdodamo kafijas kanniņu fenomens. Dziļi grauzdēta robusta, apdullinoši rūgta un ar sliktu dūšu izraisošu smaku kafija mazās, 170ml bundžās katrā kafijas automātā. Salarīmeņa epitome būtu ieraut tādu bundžu, uzpīpēt kādu cigareti bēdājoties par to, cik viss ir slikti, un ejot strādāt virsstundas tālāk. Tādas kafijas fenomens nav galīgi izzudis, bet spriežot pēc tā, ka automāti iet mazumā, es neesmu vienīgais, kuram tā kafija nešķiet garšīga. "Tas nav garšas jautājums! Dzīvei ir jābūt skarbai!", teiktu to laiku salarīmens.

No šī otrā, skarbā kafijas viļņa nāk japāņu paradums dzert dziļi grauzdētu kafiju. Es nekad to īsti neesmu sapratis - kāpēc cilvēkiem patīk dedzinātas eļļas smaka un rūgtums, bet nu, japāņiem ir savas garšas kārpiņas. Es daudz ko nesaprotu un, laikam, nevajag arī.

Japāna nebūtu Japāna bez Amerikas iespaida un trešais vilnis ir amērikānisks. Labākajā vārda nozīmē. Pirms kādiem sešiem gadiem pa visu Tokiju uzradās "coffee stand"-stila vagoniņi un mikrokafijotavas, kur kāds hipijveidīgs jaunkungs taisīja diezgan jaukus uzlējumus ar vairāku pupiņu izvēli. Ar laiku tas pārauga espresso būmā un Tokijā tagad var dabūt tiešām labu espresso un tagad izskatās, ka ši vilnis zaudē spēku, jo kafijotavu ir mazāk, toties kafijas aparāti, uzlejamie gādžeti un citi piederumi ir daudz pieejamāki salīdzinot ar laiku pirms šī būma. Tokijā ir parādījušās vairākas stabilas un augošas kafijotavas ar lielisku kafiju un savu unikālu stilu, kas noteikti ir moderna vēsma. Interesanti ir tas, ka šīs iestādes ir protesta iemiesojums. Ienākot iekšā neviens vairs nesaka "iraššaimasē", kā to darīja visur citur, ar tevi vienkārši sasveicinās. Arī mežģīņotās kleitas un gandrīz absurdā pieklājīgā valoda ir izmesta miskastē -- tagad kafijotavu darbinieki runā vienā līmenī ar apmeklētājiem. Tās ir labas vietas, jo vismaz man nav jādomā kā runāt un kā uzvesties, var vienkārši atrasties savā vietā un nejusties nepareizi.

Šī kafijotavu viļņa iespaids ir maiga pretestablišmenta kustība, kur tiek lauztas vecās tradīcijas un ieviestas jaunās.

Par pašu kafiju runājot, arī Japānā aug kafija, bet, diemžēl, pārsvarā to sagandē ar dziļo grauzdēšanu un garšo viņa tāpāt kā noneim "frenč roast" no Miyama bodes.

May 16th, 2022

nedaudz pa ziemeļamerikas sportu

Add to Memories Tell A Friend
mazliet principiāls jautājums, un kur skatās jūsu VAR
nē, no kreisās kameras (no parējām nevar saprast), tas manuprāt tomēr ir nūjas kontakts ar ripu nedaudz augstāk par vārtu pārliktni (high-sticking golu likums), vai arī man rādās halucinācijas

May 15th, 2022

Rīgas maratons 2022

Add to Memories Tell A Friend
Jauns PR 3:49
Tags: ,

Add to Memories Tell A Friend
Ja vakar brīnišķīgu ļaužu kompānijā dzīve šķita vairāk nekā iespējama, tad šodien, risinot privāto grāmatvedību, destrukcijas eņğelis ir atpakaļ un brēc neatņemdamies "tev nav tiesības neko gribēt! Paskat, kur tu esi nonākusi!"

Nu tur arī esmu... inflācija "na ļico" un pat aiz astes nenoķerama.

Sadzīve

Add to Memories Tell A Friend
Muzejnakts blakusfaktors - visa tik daudz, ka dažas attālākās vietas paliek bez apmeklētājiem. Tā nu bērniņš, vakar, meistarklases vietā tika pie haļavas privātstundas četru stundu garumā. Laimīgs kā rozā mākonītis.
Powered by Sviesta Ciba