Božena Chodunska

Kopumā čempis bez pārsteigumiem - visi sastājās atbilstoši ilgtermiņa rangam - viss likumsakarīgi. Spānijas uzvaru pie Kalvja feisbukā prognozēju jau pirms čempja un publiski. VAR - pasaulē viss robotizējas - tapat kā ceļu satiksmes uzraudzība - tā ir laba ziņa godīgajiem, taču fair play garu tā nogalina. Lai gan postpatiesības pasaulē nav nekāda vispāreja godīguma gara, ir tikai nekaunība maskēta par tiesībām un viedokli. Vai attaisnojās dalībnieku skaita palielināšana - man tā netraucēja, bet statistiku neesmu redzējis cik no tām papildus 16 komandām iekļuva top 16. MVP dotu Modričam - joprojām nereāli kruts un lietderīgs. Nu vismaz Raisam. Ieraudzīju sev iepriekš neredzētas aizsardzības sistēmas - kā basketbolā, ar doubleteam rotāciju, kad uz bumbu vienmēr iet divi aizsargi, un to caurumu uzreiz aizlāpa trešais. un sistemātiski, ne situatīvi. Jo zonas aizsardzība pret precīzām komandām vairs nestrādā un zvaigznes 1:1 arī nevar noturēt. Uzskatu, ka Francija izniekoja savu monstruālo potenciālu - trenera vaina. Anglija izspieda maksimumu. Argentīna - kļūst par kautkādiem frīpalestain popkultūras avatariem - mentāli arabizējas. Spānija - joprojām nesaprotu, kas ir tās efektivitātes pamatā. Būtu gribējis Norvēģiju finālā. Un Nīderlandi. Vilšanās - no Jamala gaidīju arī rezultavitāti. Atklājums - Ojarzabals. Mesi darīja Mesi lietas un ir aktuāla leģenda. Mbape - šis ir viņa laikmets. Nakts spēles neskatījos. Dzeršanas pauzes - ko vajag, to vajag. Tikai vajag tad izbeigt ākstīšanos ar laika kompensešanu - tās vajag legalizēt. Bronzas spēle - visi redzēja kāds ir patiess futbols, ja pasūta dirst trenerus ar savām taktikām un sistēmām.

Vai ir kādi ieteikumi, kas jāredz/jāapēd Cīrihē vai tās netalumā?

Beidzot Raupa lieliski tulkotajā Huana Rulfō „Līdzenumā liesmās” esmu nonācis līdz titulstāstam. Sagribējās dažas pasāžas noklausīties spāniski – iemetu aci torrentos, vai pirāti nepiedāvās audiōbībeli orižinālā, tak tukšais zieds. Joka pēc nočekoju Trubu – jēzīt, tur krietns pusducis vaŗjantu. Vispievilcīgāk izskatījās šis – https://www.youtube.com/watch?v=f78iBo5cAyU – kur bārzdainis ar suni lasa iz aumež nodriskāta sējumiņa. Tomēr klausīties izvēlējos citu. Lielākoties pirmā komentāra dēļ.



Soy lavaplatos, mi labor es bastante repetitiva y tediosa, asi que me he puesto a escuchar "El llano en llamas" de Juan Rulfo, estoy aqui parado, fregando, pero mi mente esta en sus mundos, visionando las historias que ahi ocurren.

Esmu trauku mazgātājs, mans darbs ir diezgan monotōns un nogurdinošs, tāpēc esmu sācis klausīties Huana Rulfo grāmatu „Līdzenums liesmās“; tā nu te stāvu, spodrinot traukus, bet mans prāts ir viņa radītajās pasaulēs, iztēlojoties tur notiekošo.

Rubrikā "drucenes, kuras žēl salabot": starpautisks

No reklāmas feisbukā: “Tu vaino kurpes. Bet problēma parasti ir tavas zeķes.”

Kā var vienas un tās pašas šortas krist nost, spēlējot futbolu, un griezties vēderā, sēžot dīvānā?

man ļoti patika "Somebody Somewhere". bet beidzās. tagad atkal jāmeklē ko skatīties.
ko lai skatās?

nē es, protams, saprotu pēcspēles treštolku

mazpilsētas badtrips - ir sestdienas vakars, tu esi viena pati mājās, tu ieliec thermacell jaunu plāksnīti, apēd drusku sēnītes un gribi pagulēt šūpuļtīklā un paskatīties kokos, debesīs un svīrēs un atslābināties. un tad viens kaimiņš tieši pie robežas ierubī zāles pļāvēju, bet kaimiņam pāri ceļam ir sākumā šlāgeru, pēc tam tuctuctuc ballīte.

par biohakingu runājot

aizvakar atbraucu mājās pa Raunas ceļu un ierakstīju par to ierakstu šeit. un kas notika apm 24h vēlāk? es atkal braucu mājās pa Raunas ceļu un brīžiem biju lielā neizpratnē par savām izdarītajām izvēlēm. bet nu Volvo jau tāpat ir iztecējuši 2 amīši un salūzusi atspere un bukses pagalam - ko nu vairs. pa ceļam redzēju ļoti daudz zaķus. ir kaut kāds zaķu laiks?

citās ziņās - vasarās pa LR1 skan tikai tas jocīgais Anša Pavasara raidījums par visādiem nezināmiem, bet vienlaikus ļoti slaveniem mūziķiem. lai kurā diennnakts laikā neieslēgtu radio - tur ir Ansis Pavasaris. vēl viena ultimate vasaras sajūta :D

vēl citās ziņās - kaut kad pēdējās dienās - laikā no 8. jūlija 16.00 līdz šim rītam - ir (daļēji) nolūzusi plūme un iegāzusies manās dobēs. dzīvesbiedrs nesen ar pārcilvēcīgiem spēkiem likvidēja tai blakus esošu vecu, bet joprojām dzīvu un ar plūmi savienotu celmu. plūme laikam apvainojās, ka tika noslepkavota viņas vecmāmiņa.

un citās, citās ziņās - Rikardo ir kaut kādas jocīgas un aizdomīgas attiecības ar žagatu. žagata regulāri nāk pie Rikša un ļoti tuvu žvadzina viņam sejā. dzīvesbiedrs reiz krūmājā uzgāja, ka Riksis un žagata sēž viens otram pretī un žagata kko bļaustās. ieraugot, ka tuvojas mans dzīvesbiedrs, abi izskatījušies pieķerti un uzreiz devušies katrs savā virzienā.

atkal un atkal apzināti izvēlēties braukt pa Raunas ceļu, manliekas, ir kaut kāds īpašs mazohisma paveids. it īpaši, ja pavisam nesen tur jau ir braukts.
Raunas ceļš (jebšu Smiltene - Rauna - Cēsis) ir fundamentāli nemainīga vērtība. varbūt pat tāda kā pasaules ass, kas nepātraukti mainīgajā dzīves ņirbā ienes ārkārtīgi reti sastopamu un pamatīgu stabilitāti - tas ceļš ir drausmīgā stāvoklī jau desmitgadēm, bet dīvainā kārtā tas nepaliek sliktāks (labāks arī nē).
ja gribas pavisam gardēdīgi izbaudīt Raunas ceļu, iesaku pārvietoties pa to vecāka gadagājuma sabiedriskajā autobusā. tā ir īpaša pieredze!

citās ziņās Kuzucuk un Seržants Bēda un DDZ Malā bija ļoti forši. galvenais hailaits laikam bija šrilankiešu operdziedātājs. nenožēloju, ka aizbraucu, bet rīt no rīta noteikti nožēlošu, ka sen jau neguļu.

Sveiki, draugi!

...video_nav...