Božena Chodunska

Aleluja, šodien ir tā diena, kad varam skaidri zināt: šogad vairs tumšāk nebūs.
Gaišāk gan arīdzan nē. Saulgriežu īpatnība ir lēna skalošanās sinusoīdas bedrē (vai tikpat lēna zvāļošanās uzkalnā). Tāpēc man ekvinokcijas ar savu spraigo dinamiku patīk labāk.


(Mani gaida milzīgs steidzamu darbu saraksts, bet es prātoju, vai nevarētu kaut kā paslēpties no erīniju visuredzošajām acīm un pārlasīt kādu vecu, ziemai piedienīgu grāmatu. Piemēram, kaut ko no Umberto Eko.)

Viss liekas nepareizi un es pati jūtos nepareiza. Un vāja un apdraudēta. Daudz trauksmes. Pagājšnedēļ ļoti sadirsos ar savu iekšējo pieaugušo. Viņš mani “piečakarēja”. Tāpēc nespēju viņam šobrīd uzticēties. Bet bez iekšējā pieaugušā nav iekšējās drošības sajūtas. Akūti gribas kaut kādu atbalstošu ārējo drošības sajūtu. Bet nav. Un es jūtos nepareiza un nejūtos pelnījusi. Un dusmojos uz sevi, ka tā jūtos - nepareiza, vāja, trauksmaina un nepelnījusi un vēl sadirsusies ar iekšējo pieaugušo. Un dusmojos uz sevi, par to, ka dusmojos uz sevi.
Negribas būt vienai, jo liekas, ka tā grimstu dziļāk kaut kādā pelēkā voidā. Bet komunicēt arī negribas - man nav vispār nekāda outputa. Gribas bēgt un pazust un nebūt, bet ar sajūtu, ka kāds mani tomēr meklēs un atradīs un es būšu drošībā. Bet kurš gan?
Vajadzētu salabt un atgūt ticību savam iekšējam pieaugušajam, droši vien tas ir reālistiskākais risinājums. Bet šķiet tik neiespējami. Viņš pieļāva, ka esmu ievainojama un arī tieku ievainota. Un viņa loģika un mēģinājumi mani nomierināt izrādījās meli un muļķības. Man negribas ar viņu runāt. Kaut kādai ļoti lielai un senai vātij ir norauta krevele un rētaudi. Apakšā izrādās ir trauksmes nekroze un strutas. Teorētiski - iespēja iztīrīt un sadziedēt, bet es nejūtu sevī kapacitāti tam, man nekā nav. Un paralēli jau visu laiku notiek arī visa pārējā dzīve, kurai man jau nebija kapacitātes vēl pirms šīs iekšējās drāmas.
Par daudz tumsas. Tumšākā nedēļa gadā. Es nesaprotu, uz kuru pusi ir izeja. Tāda vispār ir? Es vispār neko nesaprotu. Viss ir nepareizi.

Tiešām un ļoti- Andras N. dienasgrāmatu grāmata ir viens no labākajiem notikumiem oriģinālliteratūrā (?) sen pa ļoti ilgiem laikiem.

Ja varētu, es šobrīd neko citu nedarītu, saritinātos un lasītu kā šī mazā un mūžam tehniski vecā ciba,
cilvēki un laiks tajā kļūst pat literatūras, nē, dzīvošanas pieminekli vai atskaites vietu. Tas vis nav nekāds augšālejā kripto. Tīrs, stabils zelts, virs laika.

jā - http://klab.lv/users/rkktzd/465024.html

un vēl par neapķērību.

sēžu, dzeru rīta kafiju un NESAPROTU, ko tās zīlītes bļaustās un ik pa brīdim iesitas logā. viņas, attiecīgi, nesaprot, ko es to Murminci nesavācu uz iekšu...
Jo Murmincis sēž uz palodzes pretī barotavai un netiek istabā, tas ir vienīgais veramais logs telpā...

Lai pieņemtos svarā no plikiem kartupeļiem, cilvēkam ar sēdošu dzīves veidu ir jānotiesā aptuveni 3kg kartupeļu dienā.

Santa Anča Feisbukā: “Tikko Latviju pāršalca ziņa par basketbolista Timmas aziešanu, un reizē arī ziņa par Mārupē notikušo traģēdiju, kur cilvēks nogalina savus tuvākos. Straujiem soļiem tuvojas Ziemassvētku laiks."

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.12.2024-ka-lietuvai-izdevas-butiski-samazinat-alkohola-paterinu-bet-latvijai-palielinat.a580510/

https://jauns.lv/raksts/zinas/631149-pasnavibas-sliksana-un-nodzersanas-arejo-naves-celonu-statistika-latvija-uz-eiropas-fona-ir-briesmiga

https://www.delfi.lv/898102/versijas/120052202/gatis-krumins-kas-stipraks-latviesi-vai-alkohols-neliels-ieskats-pedejo-200-gadu-notikumos

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.12.2024-zeme-kur-uztankojas-kaimini-gradigo-apriti-ierobezo-latvija-degvielas-uzpildes-stacijas-ir-alus-istabas.a580815/

Krietnu brīdi nevarēju beigt brīnīties par to, ka pārtikas tehnologi par visām varitēm cenšas visur un visam pievienot vājpiena sūkalu pulveri. Čipšiem, piparkūkām, cepumiem, šokolādei utt utjp
Un tad es sapratu. Tiek ražots neprātīgi milzīgs daudzums dažādu piena produktu - siers, biezpiens, sviests, jogurti utt utjp. Ražošanas procesā rodas milzīgs daudzums blakusprodukta jeb vājpiena sūkalas. Lūk arī atbilde, nekā personīga, prasts bizness. Kaut kā tak tas sūds ir jāiedabū nabaga patērētājā. Izcils risinājums kā appošļīt pēc iespējas vairāk pārtikas produktu ar strutu sekrēta ekstraktu.

nedēļas hailaiti:
* atvaļinājums. kādas 2,5 - 3 dienas bija miskaste. jutos ļoti slikti. neizdarīju visādas lietas, ko gribēju. bet bija arī daudz foršas nekā nedarīšanas;
* bindžojām C. B. Strike. šon laikam iznāk jaunā sezona;
* satiku KP uz 4,5h Čē;
* dabūju par brīvu ļoti garšīgu mango lassi un pat neiedevu savu phone number;
* anxious un avoidant attachmentu klašs;
* viena pati izdzēru vairāk nekā 0.5 ruma (vienā piegājienā vakarā);
* atkal daudz oksitocīna;
* zirgs ļoti hot;
* pārāk maz kustos;
* un nav nekāda ZSV vaiba un entuziasma un ideju dāvanām.

p.s. un aaaaaaaaaa, kaķu kaku īrniece beidzot izvācās (dedlains bija jūlija beigas). mēbeles (un kakas) gan palika. solījās izvākt janvārī. tā baigi tam neticu. bet tāpat kruti!!!!!

Dārgā Ciba, varbūt kāds zina - vai kādā no Rīgas ziedu veikaliem ir nopērkami kadiķu zari?
Esmu kādos piecdesmit taujājusi, bet nekā. Lūdzu, iesakiet, ja esat redzējuši savām acīm, vai jums ir cita droša informācija, ka tur toč, toč ir, nevis kādreiz bija vai varētu būt.

Sīkums, bet lepojos ar sevi - atcerējos, ka pierakstījos pie ārsta uz nākošo gadu, bet nevarēju atrast, uz kādu datumu. Piezīmēs nav, telefona kalendārā nav, plānotāja sadaļā "2025" arī nav. Un tad es paskatījos telefona zvanu vēsturē, kurā dienā zvanīju konkrētajam numuram, un pārbaudīju plānotāju attiecīgajā dienā. Un tur skaidri un gaiši rakstīts "Piezvanīt X". Un apakšā ar zīmuli pierakstīts laiks janvārī. Bingo!

lapsa, viņa nāk ar gaidīšanu. ilgām. caur caureju smilgās.
lācis, šis paķeras uz sildīšanu. gastrō-maķ–intestinālis.
ko mēs, bērni, šovakar no šī varam mācīties?
viss tas ūr•primārais laimes un sūdu avots mīt punča rajōnā.
sekojiet sev, esiet uzmanīgi & piesardzīgi.
sen nav skanējis anzamblis „Belly” ar hītu „My Boody Lies over the Ocean”:
might as bloody well

Ko par to saka zinātne un inženierija?

Īsums ar enerģijas uzglabāšanu. Labi, ka akumulatoru cenas turpina strauji kristies. Slikti, ka EU viegli izgāzās ar ražotņu būvniecību un attīstību, Ķīna atkal jau mums "izgriež pogas". Tīras vides, dzeramā ūdens utml cena ir augsta, bet personīgi es esmu ar mieru to maksāt.
https://about.bnef.com/blog/lithium-ion-battery-pack-prices-see-largest-drop-since-2017-falling-to-115-per-kilowatt-hour-bloombergnef/

Because renewable production fluctuates with the weather, it often causes grid congestion and cannot always be relied on, while → baseload power from conventional power plants is still used to ensure security of supply. In the future, storing renewable power is predicted to play a more important role in allowing Germany to give up fossil fuels altogether, alongside flexibility options like demand-side management. Some industry players already use battery storage plants to balance short-term fluctuations in power supply and to keep the grid stable

https://reneweconomy.com.au/baseload-power-generators-not-needed-to-guarantee-supply-say-science-and-engineering-academies/#google_vignette

3 miljardi par 3.5GW un 4.5GWh glabātuvi ir ļoti ļoti neslikti. Kaut kur redzēju apreķinu, ka tas atmaksāsies max 4.2 gados. Tas tev nav 15 gadi, 15 miljardi par 1.6GW, kas, iespējams, neatmaksāsies nekad, jo jāpērk degviela. Pēc $ gadi var bliezt augšā nākamo, neieguldot ne kapeikas. Un tas neņemot vērā, ka saules paneļu un bateriju cena turpina strauji krist.

https://www.constructionbriefing.com/news/philippines-delivers-contracts-for-us3b-worlds-largest-integrated-solar-battery-facility/8043479.article

Aplī izbrauciet tumšākajā izejā.

Ārā stabili negatīva temperatūra. Ar to arī visus apsveicu.

braucu vienu vakaru un skatījos, kā mājas apdekorētas ar gaismiņām, daudzviet tiešām smuki, bet nekādi nesaprotu, kāpēc cilvēki izvēlas krāsainās lampiņas, izskatās tik... krieviski un nemājīgi

betnu, es arī gribēju kaut kādu z sv dekoru mājai ielikt, īsti vienīgais risinājums likās - logā, jo durvis man ir no sētas.

tērēt naudu, protams, negribēju

aizbraucu uz depo, nolūkoju led lampiņu zvaigznes, nekas cits īsti neģeldēja likšanai logu starpā.

atbraucu mājās, ieliku baterijas un - TADĀ - lampiņas krāsainas. Uz iepakojuma skaidrā latviešu valodā rakstīts - krāsains. vot,kā instant karma sit par to, ka domājam slikti par citiem.

aizbaucu, samainīju pret baltajām.

long story short - tās nolāpītās lampas pat, ja pa dienu izslēdz, ir izēdušas visas 3 barterijas (katrai) pa nepilnām 3 dienām. sapīku. skopums.

nu, un vēl arī besis, jo lēkājot pa dīvāna malām, ielauzu finieri, to vajag mācēt.

no zila gaisa ņēmu un vakar nolikos ar sāpošu kaklu, šonakt jau pievienojās mega iesnas, visu dienu esmu pa gultu novārtījusies, jo strādāšana ar tādu ķobi nekāda nesnāks

agrākos gados es vispār mēdzu nolikties ar temperatūru īsi pirms ziemassvētkiem, mēs parasti ar māti bijām ne pārāk labās attiecībās un tad tas bija tāds materiāls izlīgumam, bet šoreiz tā kā par agru un pārāk pamatīgi.

gribas normāli elpot

Sen nav rakstīts par tumsu, vai ne?

Tātad - kā liecina https://www.timeanddate.com/sun/latvia/riga?month=12&year=2024 - pirms dažām dienām esam iekrituši vismelnākās tumsas visdziļākajā caurumā, kas turpināsies apmēram mēnesi, tumsas blīvumam praktiski nemainoties. Laiks no tā saucamā saullēkta līdz tā saucamajam saulrietam (cik bieži jums šajā gadalaikā gadās Latvijā redzēt vienu vai otru? nu, vai vispār kaut ko saistītu ar sauli, izņemot ziemeļblāzmu?) šodien ir apmēram tāds pats kā būs 3. janvārī. Pa starpu diennakts tumsas daudzums vēl nosvārstīsies 12 minūšu amplitūdā - skaidrā laikā modrākie vērotāji varētu savos Moleskin blociņos to fiksēt, bet uz skaidru laiku pārāk sacerēties nevajadzētu.

Nu jā, un kad šis tumsas mēnesis būs pagājis, atliks paciesties tikai vēl vienu mēnesi, un tad solārā ziema beigsies. Tie, kuri nodzīvos līdz februārim, apmēram no sestā datuma varēs jau ar neapbruņotu aci uztvert mazliet gaismas. Pirmo nakts koncentrāta trimestri esam jau pieveikuši, lai tas mums visiem dod mazu cerības stariņu!