Depresīva troļļa piezīmes [entries|archive|friends|userinfo]
zazis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Sveiciens visiem starptautiskajā vīriešu dienā. [Nov. 19th, 2020|06:57 pm]
link13 comments|post comment

[Nov. 19th, 2020|04:07 pm]
Tik jauki silts mežā, vakar un šodien strādāju vienā kreklā.
linkpost comment

Dziedēšanās [Nov. 13th, 2020|02:31 pm]
[Tags|, ]

Tieši pirms 3 nedēļām iecirtu īkšķī. Vāts ir gandrīz pilnībā sadzijusi, esmu šokā par tempiem. Turklāt nebija tā, ka ļāvu tam visam dzīt, vairākas reizes iebliezu ar dēli pa caurumu, vairākas dienas pakļāvu vāti cementa putekļu iedarbībai. Tikuntā sadzija kā sunim, vainoju savu diētu.
link19 comments|post comment

Vegānisms = feminisms. [Nov. 13th, 2020|01:48 pm]
[Tags|, , ]

Kas kopīgs vegānismam un fenminismam?
Piena industrija ir balstīta uz sievišķās reproduktīvās sistēmas abjūzošanu!
link42 comments|post comment

Paskraidīju pa mežu. [Nov. 12th, 2020|06:59 pm]
[Tags|]

Tiku pie atvaļinājuma, izbraucu padzīvot pāris nedēļas meža vidū. Pēdējā laikā jebkuras brīvdienas pārvēršas par sporta nometni.
Jau pirmajā dienā nolēmu paskriet aplīti, ko biju skrējis ieriekšējo reizi, kad biju šeit, aplis ~17k. Izlēmu, ka pēdējā laikā ir daudz ēsts un mazāk kustēts, tāpēc 2h aktivitāte tukšā dūšā nekādi nevar kaitēt. Sadzēros ūdentiņu un devos tālajā ceļā.
Pēc iesildīšanās ~ 7min, secināju, ka garpiedurkņu krekls ir lieks, novilku un pakarinaju uz zara, ceļu turpināju ģērbies tāpat kā vasarā + cepure. Tik ļoti jauks laiciņš ārā, nespēju beigt priecāties par to, ka nesalst. Ātrumu turēju mērenu, 6.5 min/km ar domu, ka pie augsta pulsa organisms netiek pie enerģijas rezervēm, kas noglabātas tauku fomātā.
Jautrība lēnām sākās, kad paskrēju garām pagriezienam, kuru uzskatīju par šortkatu. Tāpēc nonācu krustojumā, kurā nebiju bijis, protams, ka krustojumā izvēlējos nepareizo pagriezienu. Skrienot tālāk biju mazliet izbrīnīts, ka nav kapiņu, kuriem skrēju garām pagājušo reizi. Izbrīns pārgāja, kad izskrēju uz lielā ceļa un sapratu, ka esmu aizskrējis netur, kur biju plānojis. Noskrieti apmēram 9K, pulkstenim bača vēl stundai, telefonam 18%. Izdomāju, ka noskriešu pusmaratonu, jo kas gan ir sliktākais, kas var notikt. Noguris nejutos nemaz.
Pāri lielajam ceļam bija norāde uz skatu torni ~2K. Skatu torņus mīlam, augstums patīk, skaisti skati ļoti patīk (bija ļoti skaisti skati, mhmmhm). Nolēmu aizskriet nočekot un skriet atpakaļ kā atskrēju. Tornī augšā nolēmu telefonā noskaidrot vai nevaru tomēr uzmest apli, nevis skriet kā atskrēju, lai interesantāk. Kaut ko īsti ar telefonu nesapratos un aizskrēju precīzi pretējā virzienā kā bāze. Apķēros par kļūdu, kad nočekoju telefonu, sapratu, ka neesmu pareizi tulkojis to, ko man saka telefons un jāskrien atpakaļ. Noskrieti kādi 13K telefonam padsmit %, pulkstenim 4.
Nezinu kas tieši mani dīdija neskriet atpakaļ, bet mēģināt atrast šortkatu. No torņa aizskrēju pa citu ceļu, attiecīgi pie lielā ceļa nonācu citā vietā. Pieņemu, ka cukura trūkums smadzenēm darīja savu manu lēmumu pieņemšanā. Lielā ceļa otrā pusē bija redzems krietnu brīdi nelietots ceļš, telefons teica, ka tas ir virziens, kurā atrodas bāze. Pēc dažiem simtiem metru ceļš izbeidzās ar akas grodu. Aplauziena sajūta lika man saskatīt ļoti aizaugušas liela trasportlīdzekļa sliedes, kuras veda, pēc manām domām, pareizajā virzienā. Sliedes lēnām pārvērtās par zvēru taku līdz beidzās arī zvēru takas.
Šinī brīdī saprātīgi būtu grieztis atpakaļ (noskrieti ~17K, pulkstenim 2%, telefonam 6), bet saprātīgums nav mana stiprā puse, tāpēc nolēmu pāris kilometru nomaukt pa brikšņiem, jo kas gan ir ļaunākais, kas var notikt. Noguris biju tikai nedaudz, salt nesala, pēc maniem aprēķiniem maksimums pēc 5K jābūt ceļam, sliktākajā gadījumā nāksies pievārēt maratona distanci. Kad brikšņi sāka kļūt par purveli un es sapratu, ka nez vai precīzi zinu, kur ir tā vieta, kur aizaugušās sliedes pārvēršas par zvēru takām. Un ir tak iespējams sākt riņķot un tā arī līdz ceļam netikt. Saules nav, da i nav tā, ka baigi māku pēc tās orientēties. Gandrīz sabijos. Kājas, protams, slapjas. Priekšā ieraudzju gaišaku pleķi, cerēju, ka ceļš, huj, paplats grāvis. Šai brīdī, šķiet, biju atmetis opciju griezties atpakaļ. Kāds gādīgi bija novietojis divus kritušus kokus, lai es, bez satraukuma iekrist, varētu šķērsot grāvi. Liels bija mans prieks, ka ieraudzīju, ka brikšņi beidzas ar stāvu pauguru, jo zināju, ka ceļš, ko es savās iedomās meklēju ir kalnā. Pukstenis izbeidzās (piefiksējis 19k), telefonam 2%, skrēju kalnā, centšoties ieturēt vienu virzienu. Skriet bija salīdzinoši viegli, jo bija sacies sils, bez pameža, bez mētrām. Drīz vien nonācu pie ceļa, kuru meklēju un uzsāku ceļu mājup. Priecīgi domāju par atlikušajiem ~ 7K, ka viss beidzies + -laimīgi, tikai slapjas kājas un dikti gribās ēst.
Nonācu krustojumā, kurā aizskrēju netur, kur biju paredzējis, uzsitu domās sev uz pleca, ka biju paskatījies iepriekš atpakaļ, lai fotoatmiņa atcerētos, ka izskatās krustojums no otras puses. Skrienu, gaidu, kad būs vieta, ko labi atceros, jo tur ceļš strauji iet lejup, pēkšņi, labajā pusē caur kokiem sāk vīdēt nopļauta pļava, neko tādu manas smadzenes neatceras, bet padomāju, mazums, es daudz ko neatceros. Karti telefonā čekot negribējās, jo cerēju, ka tas izdzīvos līdz bāzei, kur varēs uzlādēt, jo PIN neatceros, zato atceros, ka neatradu kā atslēgt tā pieprasījumu. Paskrēju vēl gabalu, tad ieraudzīju kapiņus, kurus biju cerējis ieraudzīt srējiena pirmajā daļā. Tālāk jau viss gāja kā ieeļļots. Griezos atpakaļ, atradu šortkatu, kuram paskrēju garām un nonācu krustojumā. Savācu savu garpiedurkņaino kreklu kā reizi brīdī, kad sāka kļūt grūti un salt.
Atgriezies bāzē saņēmos ielīst dīķī, nopeldēju 5m un jutos laimīgs. Telefons izdzīvoja ar 1%. Aprēķini saka, ka veicu ~33K ~4h. Tagad domāju, ka mierīgi var noskriet maratonu tukšā dušā. Nez vai mēģināšu gan.
link6 comments|post comment

[Oct. 30th, 2020|09:11 am]
как мы жили как попало так и ляжем кое как (c)
link5 comments|post comment

Oktobra pusmaratons. [Oct. 28th, 2020|09:26 pm]
[Tags|]

Lai dzīve šķistu šķebinoši salda, bonusā pasmagai darbdienai, noskrēju pusmaratonu. Ja jau ar kluba biedriem sarunāts, tad jāskrien. Štirī, ka maz neliekas.
link3 comments|post comment

[Oct. 28th, 2020|06:10 pm]
Pārsteidzu sevi. Sapratu, ka man patīk mūrēt skursteni no veciem ķieģeļiem. Tāds radošs darbiņš, epta.
Beidzot saņēmāmies uz objektu, kuru mums lūdzas saregulēt jau veselu mūžību. Saņemties nevarējām dažu vienkāršu iemeslu dēļ. Objekts Kauguros, ritīgi slīps šīfera jumts. Pāris reizes biju uz tā kāpis, remontēt caurumus. Pārvietoties pa šo jumtu ir ārkārtīgi nepatīkami. Nepietiek ar to, ka šīferi viegli salauzt, maigi uz tā uzkāpjot, jumta korē ir vairāki skursteņi, kuru augšējās rindas kustās. Kāpt uz tādiem ir nedroši. Vienvārdsakot neomulīgi.
Mājas apsaimniekotājs beidzot saņēmās remontēt skursteņus. Sākam ar diviem, pašiem bēdīgākajiem. Sākām ar jumta trepju izbūvi, lai var pārvietoties bez bailēm, ka katrs solis ir ielauzts jumts. Šodien bij doma notīrīt skursteņu apmetumu, kas birst, un aizsmērēt šuves. Kolēgai ar savu skursteni nosacīti veiksmīgi tas arī izdevās. Man sagribējās paņemt nost augšējās pāris rindas un pārmūrēt, lai glītāka augša. Viss beidzās ar to, ka noņēmu kādas 12. Knapi pietika vietas uz jumta trepes salikt ķieģeļus.
Apraudājos. Iepriecināju klientu, ka viņiem vairs nav viena skurteņa (noārdīju līdz mazliet zem jumta līnijas). Klients apraudājās, apķērāmies, paraudājām kopā. Bet kas jādara, jādara, ķēros pie mūrēt atpakaļ.
Darba apstākļi tiešām bija neērti. Itkā jau varēja uzbūvēt stalažu, bet ko nu vairs. Beigās tomēr atradu, kur nolikt abus spaiņus (javas un ūdens, kur mērcēt ķieģeļus), un samūrēju rindas 5. Šķiet, ka tiešām patika mūrēt, vēl pirms dažiem gadiem es būtu kritis panikā, bet, šķiet, ka līmeņrāža apgūšana ir nākusi jūtami par labu.
Rīt damūrēšu un jutīšos lepns uz sevi.
link26 comments|post comment

[Oct. 28th, 2020|09:51 am]
[Tags|, ]

Ja tu nogalini suni, tad tu i psihopāts. Ja cūku, vistu, liellopu utt, tad viss super labi. Savukārt, ja atsakies nogalināt vispār, tad ekstremālis.
link61 comments|post comment

Zupa FTW [Oct. 27th, 2020|05:26 pm]
[Tags|, ]

Sadomāju vārīt kāpostu zupu. Lūkoju internetos, atradu vairākas receptes +- vienādas. Koroč. Punkts pirmais jem kg lielopa gaļas un vāra ~h, tad loba gaļu no kauliem, liek atpakaļ šķidrumā. Tā arī nesapratu kakova tā jāņemās. Tā vietā var viegli apcept kāpostus olīveļļā un vēlāk piepiļīt kokosa eļļu.
Sanāca pārsteidzoši garšīgi.
link28 comments|post comment

[Oct. 24th, 2020|12:42 am]
Vakar bija diena, kad teicu, ka pirkstos ar cirvi necērtu, un kad iecirtu sev īkšķī.
link6 comments|post comment

[Oct. 21st, 2020|07:17 pm]
Pēc idejas bezvadu peli vajadzētu saukt par kāmi.
link5 comments|post comment

[Oct. 20th, 2020|05:05 pm]
[Tags|, , ]

link1 comment|post comment

[Oct. 20th, 2020|08:55 am]
Iznācu šorīt no baseina, a tur super spilgta dubultā varavīksne. Neaprakstāms skaistums.
link3 comments|post comment

Baskājskriešana. [Oct. 14th, 2020|09:33 am]
[Tags|]

Salasījos par skriešanu basām kājām. Ka esot baigi forši pa asfaltu skriet. Neskaitāmi bonusi. Tak nesēdēšu rokas klēpī salicis un ticēšu uz vārda, bija jāpamēģina. Sāku ar to, ka vakar atnācu basām no darba. ~1K. Baigi forši tas nebija, mierināju sevi, ka skriet nav iet un ka skriet noteikti būs savādāk. Doma bija sākt ar kādiem 2K un tad likt pa 10 - 20 % klāt. Nesanāca.
Sāku skriet, asfalta mazie akmentiņi bija diezgan sāpīgi jau no paša sākuma. Mana dīvainā skriešanas tehnika kļuva vēl dīvaināka. 190 soļi minūtē. Pēc pirmā kilometra likās, ka vieta ar kuru piezemējos atteiks pēc brīža, bet tā sajūta pārgāja. Norikšoju ierastos 4.2K ar ātrumu 5min30 kilometrs. Pēdas neko sliktu nesaka. Esmu absolūtā sajūsmā. Tiešām izdosies ietaupīt uz apaviem? A to zb, drīz jāsāk domāt par 4. pāri gada laikā.
link2 comments|post comment

[Oct. 14th, 2020|07:52 am]
Ha! Trūkst kādi 5cm, lai pakauša mati būtu līdz viduklim. Galīgi nelikās, ka tie var tik gari izaugt. Prieks, ka ir pieticis pacietības nenodzīt pliku pauri. Kārdinājums atbrīvoties uzmācas regulāri. Traucē sportot.
link11 comments|post comment

[Oct. 13th, 2020|04:51 pm]
Rudens atnācis, varbūt jāsāk turēt ārdurvis ciet?
link3 comments|post comment

[Oct. 12th, 2020|01:47 pm]
Šorīt manā guļamistabā bija 6 grādi. Nekādi negribējās no gultas kāpt ārā.
linkpost comment

[Oct. 12th, 2020|10:24 am]
[Tags|]

Noskrēju ierastos 10K. Sāp cisku muskuļi. Vīīī, tik sen nebijušas sajūtas.
linkpost comment

[Oct. 12th, 2020|08:14 am]
[Tags|, , ]

Interesanti vai brīdī, kad tu mani sauca par agresīvu, karojošu vegānu, tu uz brīdi pārkliedz savu sirdsapziņu, kura raud, ka gūsti baudu uz svešu ciešanu rēķina?
link

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]