Slīcināšanās narkotikās bieži vien ir pat līdz galam neapzināta izejas meklēšana no bezizejas. Izvēlētā viela - absolūti nav svarīga. Sekundāra lieta, kuru nosaka cena un pieejamība vien. Lietošanas iemesli - mērķa zudums, sūra vide, sociālā bezizeja, depresijas, vientulība, bezdarbs un nulle nākotnes, pēc kuras tiekties, jo esi principā apkārtējiem normijiem jau miris, zudis.
Dzīves sistajiem patīk apsisties - tāda ir dabiskā lietu kārtība, kad cilvēks principā ir padzīts no cilts un mēģina apgūt izdzīvošanu ārpus drošajiem mūriem - neatkarīgi no kultūras, amata, ādas krāsas un pēdējās algas apmēra. Tukšums un puvušas konstrukcijas, kuras mēģina aizšpaktelēt un aizplāksterēt, lai gan visu būdu no jauna būs jāceļ, lai tiešām savestu to padarīšanu kārtībā.
Cilvēka statusu šodien definē profesija un tas, vai tev ir darbs konkrētajā brīdī. Tavas iespējas diktē atalgojums jeb Fun budžets, kad visas saistības ir izpildītas. Tāpat kā ģimenes vārda svars, bērnības veselīgums, iegūtā izglītība. Bet izglītības iespējas jau no citiem sliekšņiem atkarīgas. Pašvērtējums? Nu, skaties. Ja izvilkta loze, kurā vecāki agri iet bojā vai iegūst smagu invaliditāti, kur pašam piemetas kaites, kuru dēļ tu uzaudz ārstniecības iestādēs un paliec videnē uz otru gadu, zaudē visus savus draugus un sabiedrību - kādas tur dižas iespējas? Bet ienākumu avots katram nepieciešams... Ja darbs tev nav ilgstoši - to jūt uzreiz.
Lai nesabruktu visas tās elles priekšā, cilvēki nereti atrod kādu vieliņu, kuru lietot kā lietussargu pret visu to drazu, kas krīt uz galvas. Tas lietussargs var manifestēties visādu ekscesu formā - narkotikas, pohujisms, nerēķināšanās ar sekām, galvas ierakšanas smiltīs, faka negivošana par politiku un citi klusas, pat neapzinātas pašnāvības veidi.
Ja es nebūtu atradis savu šī brīža darbu, es droši vien būtu aizgājis pieteikties šaut krievus Ukrainā, bija tas jau plānos. Man naudu dzīvošanai vajag pat tad, kad mani sabiedrībai nevajag. Kāpēc lai es savu tumsu neapmainītu pret labuma nešanu citiem, samazinot maskaļu skaitu, klusībā cerot lodi arī savā pierē, lai šis viss ir cauri? ( ... tālāk ... ) |