Varbuut dziives jeega nav tik ljoti kaut kaa konkreeti dziivot vai nedziivot, bet gan ieksheejaa saruna ar Dievu. Maaciishanaas nemelot Dievam, uztureet ar vinju attieciibas katru dienu. Katru dienu atgriezties pie vinja, izdomaajot, kas ir pareizi un vinjam to pastaastot.

Man liekas, tam kas notiek pasaulee nav nekaada sakara ar Dievu. Cilveeki vinjam paarmet, bet pasaule pieder cilveekiem, cilveeki katru dienu rada pasauli kaadaa dziivojam. Cilveeki dara visas lietas, un daba dara savas lietas. Bet tas kaa vinji to dara, cik patiesi un ar cik labu noluuku, ir atkariigs no shiis neparraujamaas sarunas ar Dievu. Jo tu nevari vienaa teikumaa teikt patiesiibu un izdariit nepatiesiibu ar rokaam. Un to protams to vari, un taa radiit sashkjeltu psauli kaadaa dziivojam.