Katru riitu man galvaa skan cita Cocomelon dziesma.. Shoriit taa ir 'you naughty kittens, you lost your mittens, now you shall have no pie.. Miau miau miau miau, then we shall have no piiie'

Shoriit gaaju pa ielu un pagaaju garaam atveertai graamatai, kas bija salijusi aukstajaa Marta lietuu.. droshvien tur visu nakti staaveejusi, uz seetas apmales, tumsaa.. un tad visblaavaakajaa, nekaismiigaakajaa saulleektaa, kaut kur aiz statiskiem kreeslas maakonjiem, atklaajusi savu nesaglaabjami izmirkusho dveeseli. Un uzreiz saakaas kaut kaadas Tarkovska eergjeles nu.

Katru reizi, kad es redzu kaut kaadu plumbing issue vai uncanny mix of objects and natural phenomenons man saakas Tarkovska eergjeles.

Ieskreeju ar pieri stenderee, Jedrzejczyk vibe.

Manupraat, lielaaku dalju cilveeku kristietiiba saista tikai esteetiskaa un/vai intelektuaalaa liimenii, mazu dalju cilveeku taa saista praktiskaa liimenii.

Labaak tad ir vispaar neskarties kristietiibai klaat, citaadaak taa sanaak tikai kaa taads kaarteejais skumjais eksponaats tavaa postmodernajaa laboratorijaa.

Cilveeki, kas nepraktizee kristietiibu, to dabiski ka nesaprot. Jo to saprast noziimee to praktizeet, jo Dievs dabiski cilveeku ir radiijis ar instinktu pieslieties patiesiibai, kas ir tikai viena.

Kam jaanotiek, lai cilveeki saprastu kristietiibu?

Kristietiiba jau nav nekas aareejs un aarishkjiigs. Liela dalja cilveeku, kas neasociee sevi ar sho smago terminu, kristietiibu taapat praktizee ikdienaa; bet vinjiem taa ir vienkaarshi dziivoshana pienaaciigu dziivi. Savaa zinjaa taadi cilveeki ir dabiskaaki un tiiraaki, nekaa skumjsh, apmaldiijies intelektuaalis, kursh atklaajis tagadinjaas kristietiibu, un nu tik vinju praktizees. Taadam vajadzeetu vienkaarshi pakluseet, un imiteet vienkaarshus, labus cilveekus, nevis par vinjiem kaut kaa lemt.

Imiteet Jeezu ir viss, kas nepiecieshams, lai buutu kristietis, bez jebkaada dizha intelektuaala sloga un izgliitiibas, kas tieshaam ir aarishkjiibas, bet laikam taada daasna privileegjija.

Taa dalja cilveekaa, kas alkst peec arvien grandiozaaka intelektuaala piesaatinaajuma, es neesmu paarliecinaata vai nav no taa pasha saatana, kas ir zinaams savaa lielummaanijaa.

Jo intelektuaalisms var izraadiities maldugunis. Viss, kas cilveekam jaazina, vinjaa ir ielikts no Dieva un briivi pieejams klusumaa un sirdsbalsii un sirdsapzinjaa. Ja cilveeks to ignoree, un tajaa vietaa izveelas otra cilveeka vaardu un to idealizee, tad taa nevar buut laba paziime un ir baushlja paarkaapums jebkuraa gadiijumaa.

Jaunākais raksts Telos par mākslīgo apaugļošanu ir just totally heartbrekaing and devastating..

"Ja neauglības ārstēšanas uzņēmējdarbības pārkāpumi pret bērniem tiktu publiski demonstrēti, būtu grūti izvēlēties, kurš no tiem ir pats briesmīgākais. Nevēlami embriji regulāri tiek iznīcināti, pirms vispār nonākuši sievietes dzemdē, bet tie, kuriem izdodas tur nonākt, saskaras ar selektīvās retināšanas risku. Selektīvā retināšana ir zinātnisks apzīmējums mākslīgajam abortam laikā starp divpadsmito un divdesmito grūtniecības nedēļu. Pārpalikušos embrijus, kas iesaldēti, lai apturētu attīstību, galu galā atkausē un izmet, ziedo pētniecībai vai nodod embriju adopcijai. Šķiet, ka šeit ir dziļa pretruna: nozare, kas kalpo jaunu dzīvību radīšanai, procesā daudzas dzīvības iznīcina."

"Gribēt bērnu un mīlēt bērnu ir divas dažādas darbības. Pirmā ir dabiska vēlme turpināt pasauli pēc sava prāta. Otrā ir savas dzīves dāvāšana, lai kāds cits varētu attīstīties. Embriju radīšana, sasaldēšana un atteikšanās tos audzināt pašiem nav savas dzīves veltīšana viņu labumam – tā ir viņu upurēšana jūsu labumam."

Cilvēki nezina, ko viņi dara, viņi ir savtīgi un neapdomīgi, un tiecas vienīgi pēc sava labuma un izklaides, viņi neredz bērnus kā suverēnus cilvēkus pašus par sevi, un ir grēcīgi privātīpašnieciski pret viņiem, vēl sliktāk - viņi tos redz kā savu vēlmu apmierināšanai paredzētus, manipulējamus objektus. Tāpat kā visas aptrakušās feministes, kas bauro par rokām nost no mana ķermeņa; pasaule nav tik skaudri banāla, un otrs cilvēks tev nepieder, un tu pats sev esi tikai tik lielā mērā kā Dieva dāsnums. Cilvēki neredz bērnos citus cilvēkus, un izturas pret viņiem tik skaudri un tik grēcīgi un tik garīgi iznīcinoši.

Ai, kā visi pratīsies un drebēs, ieraugot savus dziļos, tumšos, baisos grēkus.

Bet varbūt nepratīsies.. jo Dievs jau atkal būs tik mīlīgs pret grēciniekiem, ka nevienam neliks prasties, tikai nopaijās vaidziņu un čukstēs 'there, there..'

Man vakar tikai pieleca, ka I will never catch up and never return to pre-baby me.

Not as if a bad thing, jo ja neskaita labaakas dreebes, meikapu, smarzhas un kaartiigaakus matus + daudz viina, there's not much difference. Es vairaak bumbuleeju, bet ikdiena bija tik pat antisociaala un tedious, tikai tagad I have a fun companion kursh veersh tedium par sveetku dienu.

Yet, es visu laiku gaidu, kad vareeshu atvilkt elpu un sakopot speecinjus, lai uzfrishinaatos un atkal paarveerstos sevii, lai vismaz R, ja ne kaut kaadiem citiem cilveekiem, es buutu decent kompaanija.

Ja man nebuutu jaauztraucas par citiem cilveekiem (kaa vienmeer) tad man buutu totaali pie kaajas un es bumbuleetu ar bubiku muusu slobby crumbs and boogies paradiizee indefinitely. Bet kaa jau people pleasing snow white, es visu laiku juutos, ka man sevi jaaspiezh un jaadzen uzvilkt pieaugushas, zoliidas meitenes kostiims un jaataisa socializaacija un interakcija as human adults do.

Yet this act is not very motivated at all, jo es nezinu uz cik ilgu laiku, bet crumbs and boogies have hijacked my consciousness as far as I can tell irrevocably. So man tikai pa pusei ruup buut arii cilveekam, which is my fear. Man vienmeer ir bijis bail nebuut cilveekam, and now it is actually a real challenge.

Working in hospitality is sort of a spiritual practice, as you constantly need to make it so that when there is a problem you need to make it seem as if there is no problem and that everything will be fine, then fix the problem, make everything fine, not take it personally and quickly forget about it, and be happy and humbly keep doing your work.

Galvenais dzīvē, nepieļaut sev kļūt pārāk nestoiciskam, tai skaitā centienos sev to nepieļaut.

*Frustrated little laugh-sigh..* Honestly, why do people even bother to argue with Christians? We are clearly much more open-minded and metaphysical, and happy to be shoredinger's kittens. So unless agnostics admit that reality is undefined, it is like an argument between entity from 1-dimensional world and an entity from 3-dimansional world, both are right within their set of rules, yet 1-dimensional one will never ever comprehend, thus unlikely to believe that 3-dimansional exists, and the only way to jump into the 3-dimensional is let go of your 1-dimansional set of rules.

Lol, DINKS. I guess that is better than being a SINK. And we ar technically a DIK, but a small DIK.

Like what the actual fucking Jesus Christ on a stick.. Kaapeec drag queen children story reading thing is even a thing!? Go read stories to teenagers if you must, but why children?

Is wearing women's clothes not sexual pleasure enough for you? You need the added kick of children watching you wear women's clothes, while pretending to read them a story, so you would have an excuse to make them watch you?

Fuck oooff nasty bech with your insatiable pervert penis.

Buutu debiili, bet ticami.. ja beigaas izraadiitos, ka visas problemaatiskaas not-sure-if-god-is-nice pasaules probleemas, ir saatana apseesto cilveeku darbs, un netieshas vai tieshas sekas. Ka dabaa viss ir perfekts un maigs, bet visas katastrofas un slimiibas un viss drausmiigais, ir kaut kaadu cilveeku chakaru sekas.

Es visaadas Dieva izdariibas saprotu, man shkjiet.. Tur kad cilveeki atkal pashi sevi un viens otru chakaree, un tad Dievam atkal viss jaasaglaabj un jaaveersh uz labu. Bet es nekaadi nespeeju aptvert, apologjeet dabas katastrofas. Kaa Dievs var pieljaut Turcijas zemestriici? Vai tad daba nav vinja field of expertise? Kaapeec vinjsh nevar triicinaat zemi kaut kaadaa savaa tuksnesii? Vai pat stulbaa, ljaunaa vietaa, kur dziivo debiili cilveeki, kuriem sods jau ilgi gaida? Buutu lieliski, ja Dievs sho paskaidrotu, lai ticiiba vienmeer nenokristu no klints, un nepaliktu nozheelojami wishful.

Job centre nemaz nav tik trax. Zolīds konsirjēžs mūs tur sagaidīja, un patīkama sieviete izpalīdzīgi sakārtoja dokumentus. Es biju iztēlojusies, ka mani tur harasos gīzeri trenniņbiksēs un agresīvi sejā košļas žļiveni Kellija no Misfits. Bet nē, zolīdāk pat vēl nekā vidējajā poliklīnikā. <3

Tagad tikai gaidīsim, cik mums izsniegs pabalstu - yay, varbūt pat es varēšu nopirkt jaunas zeķubikses un kādu parfīmu! Citādāk es vēl aizvien resaikloju maternity tights, kuru skaits biedējošā ātrumā sarūk caurumu vajāts, un smarožojos ar vecām essential oils lol.

Vēl es gribu mēģināt sagrabināt brīsniņus, lai kaut ko pārdotu Vinted. Jo let's face it, man manas daiļās kleitas jau gadiem raud uz pakaramajiem, bet es nevaru iedomāties scenāriju, kurā es viņas vilktu. Perhaps, es vienkārši neesmu meitenīga un leggingi un džemperis is my authentic true self. Plus es gribu atrast vēl visādus sūdiņus ko gadiem vācu no dzīvokļa uz dzīvokli, jo roka neceļas lai izmestu, bet domāju ka celsies lai pārdotu. So that would cover my lunch and travel expences for example, perhaps.

Dažreiz man patīk mazliet izšķērdēties, mazliet uzdzīvot un pēc darba, pa ceļam uz mājām Sainsbury's nopirkt lētāko sviestmaizi, piemēram baltmaizes un šķiņķa, vai ja es jūtos bišķiņ financially reckless tad šķiņķa un siera vai tunča un kukurūzas, un apēst viņu pa ceļam uz metro, jo es zinu, ka tas ir vienīgais brītiņš, kad izdarīt kaut ko pirekš self care.

Just when you think nothing in life can surprise you anymore.. Es senaak dievinaaju sarkanviinu un neieredzeeju baltviinu, bet as of lately red wine is just waaay too strong and oppressive, kameer baltviins ir dievu nektaars.

Tāpat kā Džordanam Pītersonam gribas raudāt par apdalītiem jauniem vīriešiem, tik emocionāli es jūtos par to, cik satriecoši un nepelnīti brīnumains ir Cif tīrīšanas līdzeklis.. viņš maksā tikpat cik kaut kādi randomi neefektuāli pūšamie un prasts Fairy, bet Cif ir maģiskais tīrīšanas līdzekļu valdnieks, kā Aragorns viņš nepamanīts kūpina pīpi pašā tīrīšanas pudeļu skapja aizmugurē, līdz pienāk viņa iznāciens un viņš satriec visus nešķīstos pilienus un random svītras, praktiski no jebkuras virsmas.

Lai cik grūtas šķiet lietas, pēc tam, kad tu viņas esi izdarījis vairākas reizes, viņas pārtop normālās vai pat vieglās lietās, kuras tu esi ietrennējies darīt un tagad viņas ir parastas, un tava ikdiena tagad ir izpletusies, jo tu esi izpleties un kļuvis lielāks ar vairāk rokām un acīm. Ja tās lietas bija par grūtu mazam cilvēkam, tad tagad tu esi lielāks cilvēks un tās vairs nav tik grūtas, jo tu esi jau lielāks par viņām.

Es visu laiku domāju, ko var ņemties tie seksisti ar sievietēm virtuvē, bet dudes.. get this - lai kārtīgi visu iztīrītu, nomazgātu traukus, saliktu lietas vietās, iesāktu vakariņas, pagatavotu pusdienas, un satīrītu grīdu vajag VISU laiku. Un tā ir tikai virtuve, bļe. Tā kā es visu laiku nepavadu virtuvē, tad virtuve nekad nav ideāli tīra, ēdienreizes vienmēr ir viduvējas un nekas nekad nav savā vietā, par traukiem nemaz nerunāsim *hopeless sob*.. Es pārsvarā ieeju virtuvē un saviebjos, jo tā ir mana nemīļākā telpa, vienmēr piekrāmēta un tik relentlessly demanding..

Bet es vismaz nopirku color-coded e-cloths, tāpēc tagad mana dzīvē būs daudz advancētāka.

Es saprotu, ka daudzas sievietes negrib būt mājsaimnieces, šamlīdzīgu iemeslu dēļ, bet es arī saprotu, kāpēc sahm ir tagadiņās trends.. tā ir sava veida garīga būšana, tonijs robins, stumšana un katarse būt tādai mājas mūķenītei, pelnrušķītei.

Vismaz dzīve vienmēr interesanta, jo nekad neaptrūksta netīras krūzes, drupačas vai mazgājamas lupatiņas.

That said, es pat neesmu sahm, lol *more sob*, jo katru nedēļu manus centienus ieiet pus-decent mājsaimnieces ritmā izjauc 3 darba dienas, kuras manus nelaimīguma un neapmierinātības hormonus uzsit pašā augšā, un tad tāpat neko nevar izdarīt, esot tik saplakušai.

According to Chinese tradition this year is “likely to be calm and gentle, bringing an energy that will help those looking for more of a balanced life.”

Sometimes in life you have to be selfish, esspecially where 'self' means the narrow path of God for you, and thus the good for others too.

Manupraat, ar beerniem ir taa, ka all they need is a warm and sunshiny nurture environment, lai vinji var realizeeties kaa pukje realizeejas optimaalos laikapstaakljos.
Ja beerns uzaug stresainaa videe, kur vecaaki ir different shades of neirotiski, tad beernos tas izpauzhas atkariibaa no vinju predisposition - citi kljuust agresiivi un combative, citi anxious un nosleegti, citi tearful and clingy.
Pats svariigaakais vecaaku darbs ir pashiem buut sakariigiem, mieriigiem cilveekiem, kas ar savaam emocionaalajaam energjijaam neterorizee un nekondicionee beernu. Basically a parent has to preferably be a yoda.

Vai kāds zina kaut kādus labus linkus par aģenta Smita teoriju, kur sistēma pati sevi aizsargā by popping up huge resistance whenever it is challenged ala wrongspeak etc.?

Is structural silence the same as mindfulness, the same as true faith?

Is true faith silent or vocal?

As in remaining silent means you have total trust in the process of God's will?

Does God even want/use our feedback?

Nabaga Harijs. Viņa memuārs, ko viņam visticamāk mudināja Megana uzrakstīt, ir so so cringe. All it does is just paint him as a sad, spoiled, fragile posh dude, who is so disconnected from real actual life and problems, and is overall a narcissistic man-child.

Viņam ir tipiskais mūsdienu cilvēka gadījums, kur viņa dvēsele slāpst un kliedz, un meklē mīlestību un laipnību visādos nešķīstos nostūros, bet tikai ne pie its actual source - Dieva, kas ir vienīgais, kas var viņu izdziedēt un pabarot.

Then again, varbūt viņa memuārs vienkārši ir viņa ciba, un tas ka cilvēki šokējas un pļurinās, ir cilvēku pašu ķecerīgā problēma. Man pilnībā šķiet saprotams, ka var ierakstīt dramatisku cibas ierakstu, un tad aizvērt laptopu un gardi apsēsties klubkrēslā kā sēņonkulim un palūrēt teļļuku ar snekiem un trītiem, kamēr tikmēr visi lasa tavu dramatisko ierakstu un šokējas un ļurinas.

The key to deescalating someones drama is always to completely ignore it. Jo lets face it - drāma ir ilūzija un kļūda, un balons, kurā nevajag pūst gaisu ar savu uzmanību, ja gribas lai tas to zaudē.

Bet ai, this too shall pass, everything shall pass forever..

1. janvāris has never felt so refreshing and sweet. Es tagad atkal esmu dervišs, kas ugriezīsies paradīzes kalngalā un visu pasauli aplaimos ar savu mirdzošo apziņas skaidri.. Jesus can retire as I've got this. Dzīve ir laba un daiļa, un visas nedienas izgaist kā rīta migla, ir tikai bezgalīgs spožs saullēkts, ko ik pa laikam apmīļo maiga un dzidra nakts.

Vislabāk man patīk, ka jaunajā gadā veco gadu var literally izmest nekurienē, kā nebijušu, un izlikties, ka tikai tagad dzīve sākas pa īstam. <3

Man kopumā šķiet (vai jums tā nešķiet?) ka es visu (šo to) zinu, un ka grāmatas un sarunas ir nepieciešamas tikai kā tāda domnīca, kur lietas sakārtojas plauktiņos un man zināmais atklājas vārdos. (Nevis ka es ko jaunu, šokējošu būtu uzzinājusi.) Tā it kā galva ir haosa virpulis, kur ir visas esības zināšanas un apziņas, un tad kaut kāda grāmata vai saruna vai filma vai pieredze, nosauc konkrētumu vārdā. Basically - lasīt nevis lai uzzinātu bet lai atbrīvotu (atpestītu!) zināmo.

Un tur jau tā sāls.. ka ja ilgi dzīvo nenosaucot lietas vārdos, tad haoss sabiezt tik baigs un liels, ka, lai arī tas ir vērpts no zināšanām un apziņas, tas baigums ir tik smags, ka nenosaukts zināmais, tā gravitācija ārda drīzāk nevis konstruē esību, un padara to teju nezināmu! Vārdi un pateiktais konstruē esību, neaktualizētas zināšanas ārda esību - aptuveni tā.

Ik pa laikam ir jāpievēršas vārdiem, kā radoši virzītai kosmiskai gravitācijai.

Veel arii naakamgad es plaanoju not to give a fuck par jebko, kas nav izdziivoshanas jautaajums. Monumentaali sagraut neirotismu and all the petty little needy anxieties that ruin every step of the way. No deranged micromanaging and seeking out fifty shades of fails and dangers.

Tas it kaa piederas pie ieprieksheejaa resolution, bet lai pasviitrotu, papinj.

Man šķiet es esmu garīgi sasniegusi tādu I faked it until I made it fāzi, kur man vismaz teorētiski vairs nešķiet outrageously ridiculous būt mierīgai un priecīgai, even in the midst of crisis. Tagad es skaidrāk redzu, ka gan negatīvisms, gan bailes, gan sliktā saskatīšana/sagaidīšana, nav nekāds autentisks esības equilibriums, vai reality check, bet gan faulty, even sinful perception, kas tikusi ieaudzināta no mazotnes. Being an adult that I am, to turpināt būtu dzīvot in bad faith, banāli un pompōzi.

Tāpēc nākamgad es vēlos unapologetically praktizēt šo apziņu, and I know I have a long way to go. Ar mūķenisku laipnību, optimismu, pacietību, un makgaiversku izdzīvošanas manieri. Basically, es vēlos dzīvot tā, ka lai kas notiktu, mana default reakcija būtu 'Nekas, tātad izdarīsim šitā un viss būs labi!' Jo es zinu no sirds, ka ir tik daudz paradīzes, ka to pastāvīgi aizmirst ir kaut kāds saskābis grēks un zaimīga muļķība.

Laba dzīve ir kā kārtīga istaba - līdz ko viss nevajadzīgais un gaisu bojājošais ir izmēzsts, un lietas saliktas savās vietās, tā tevi pārņem bezgalīgs esības labuma deja-vu.

Tupināt mēzt un kārtot, un priecāties par savu kluso darbiņu.

Dzīvē nav lielākas laimes kā vesels bērniņš. Pārējais kosmoss var darīt jebko ko tas vēlas.

Shis gads ir bijis tik sirreaali suudiigs, ka man ir paaraak saluuzusi sirds, lai tai buutu speeka uzstuteet kaut vaargas dusmas.

Es gribu kaa taa balozhu tante pazust kaut kur beeninjos, kur samsara mani neatradiis, vai vismaz atljaus relakseetu limbo.

I just really really don't want to feel so bad anymore.

Ja jums ir laiks analizēt politiku un filozofiju, tad jūs clearly necīnaties par izdzīvošanu, un esat izlepuši, ārišķīgi kundziņi, kas nenovērtē savas elementārās esības bagātības.

Visiem cilvēkiem, kas necīnās par izdzīvošanu vajadzētu no pārlaimības dziedāt un diet, nevis pasīvi agresīvi purpināt.

Jūs esat izlepuši, jums ir pārāk daudz brīvā laika, jūs neesat pieslēgušies esības brīnumam, un uz nāves gultas nožēlosiet kolosālo izšķērdību, kas ir bijusi jūsu banālā dzīve.

Dažreiz man gribas ierakstīt par to kā atkal kaut kas ir dramatiski, bet tad es atceros visu, kas ir arī labi, un sliktais izbalancējas/noreducējas un man šķiet neautentiski par to rakstīt, which is a shame, jo man gribējās ļoti estētiski ierakstīt, bļe. Piemēram, tu sēdi krēslainā istabā un domā par to kā viss pievīlis, un tad redzi ārā pa logu zaļoksnu koku.. kā gan var šādai esības dailei pievērt aci, un turpināt purpināt kaut kādas savas melnās, smirdīgās domiņas.

Bet nekas, galvenais būt autentiskam visā - lūk, klusums tiešām ir visautentiskākā esības izpausme, Aurēlij.

Man Harija un Meganas dokjene, kam vajadzeetu saukties Prosta Megana, neshkjiet nekas aarkaarteeji aizvainojoshs karalistei. Megana tur neko baigu nepasaka, tikai parasto, ka vinjai nepatiik prese un angliskums. The bigger concern ir, ka vinja ir self-obsessed, ka vinjai clearly patiik prese, ka vinja domaa ka kaadam reaali interesee vinjas dziive, un ka 90% filmas ir vinjas cute selfiji. Harijs vinju vienkaarshi miil, and you can't blame a man in love. Ok he's chosen love over family, but family will not keep you warm at night, so I can't blame him either.
I think the only appropriate, truly English response from the crown would be ignoring it and carrying on.

Šie ir pirmie Ziemassvētki pa ilgiem laikiem, kad man ir pamatīgs gars uznācis. Laikam dēļ S es precīzi atceros, cik maģiski ir Ziemassvētki bērna acīm, and being obsessed with magicalness as I am, tagad man beidzot ir brīva vaļa idealizēt un pārforsēt šos svētkus turpmākos vairākos gadus vai pat dekādes! Mēs jau esam sākuši kā deranged paiņi dancot pie Meraijas, plivinoties ar tinsels, kas zina kas vēl tagad būs kad parādīsies egle, fairy lights un pārējās fanfāras.

Mums vakar ar R bija vēlviens strīds par to, ka mēs nesocializējamies. Fine, jā man patiktu ja būtu daudz forshi draugi apkārt, kuriem patīk Jēzus un daba un seasonal candles, ar ko socializēties, bet man nav un es negribu iet socializēties ar random paziņām that don't appreciate my depressing humor and are actual perfect humans. Es labprāt audzinātu S kā Hannah no tā seriāla, jo ja reiz viņs ir piedzimis antisociālai eksistenciālistei, tad that is his throwness and it cannot be helped. I guess these are the sort of things you need to discuss / match before having babies. :')

Bet es varu iedomāties, ka R ir grūti. Es esmu nākusi no Latvijas vides, un disfunkcionālas ģimenes, kur savrupība, garlaicība un beziebildumu stumšana is very fabric of existence. Kamēr viņš ir nācis no Meksikas, kur ģimene, svētki un kopā būšana ir only true religion.

Total low point today.

Vakar R sāka purpināt, ka mums vispār nav social life un ka mūsu dzīve basically (kā man tas izklausījās) ir sūds uz kociņa. Which massively triggered me, jo es zinu, ka jā mr. shankly I do fail at everything all the time, and I am not a real human, which I already told you many times, so why the surprise.

Like, I feel like, no matter how hard I try everything just keeps going to shit.

Mums gandrīz vispār nav naudas, S visu laiku slimo, mums nav draugu, ģimene mūs ienīst, māja vienmēr ir nekārtīģa un auksta, es pazaudēju pārvācoties visas savas gadiem krātās Xmas decorations, man vispār nekam vairs nav enerģijas un es jūtos kā vraks vai karkass, jā, mani bosi visu laiku pārmet, ka es ņemu brīvas dienas dēļ S, like.. where do I stop, it just keeps on giving.

How do other people have wholesome lifes that is not a pile of dirty dishes and another pile of dirty clothes? I feel like such a massive and terrible failure. Es vienmēr gribu visus iepriecināt un mīlēt, but looks like I am doing the concise opposite. R manī ir vīlies, I constantly fail S as he is always sick, my bosses hate me, I don't have any friends, so I clearly fail there through the years, my family hates me, I hate me, so what the heck am I supposed to do.

While other women have clean kitchens in pastel color paint, and always a tumble dryer.

I feel like my only choices is to give up and enter even deeper chaos, or not give up, but constantly be in milder chaos that is still terrible.

I am trying to view my blessings and thank God constantly, for things not being dramatically more chaotic, but then why do I feel so shitty and cannot be happy for what I have.

I just never thought I would be so terrible and horrible at life and reltionship and beign a mom. I thought that I have the ethos and gumption to make things happen and a little bit of magical slight of hand. Bet pārējie cilvēki, kas manās acīs vienmēr ir bijuši much more basic and uncaring are actually the real people who have real homes without sadness and dirty piles.

And even now, instead of washing up and tidying, I choose to cry on the sofa and complain. I feel like i don't but that I also do deserve all the bad things that keep happening. So it ends up being a strange but inevitable self fullfilling samsara prophecy, where I shall not be happy because it doesn't really make sense if I trully look at the mirror.

I feel like a total shit that only knows how to do everything so that it's shit and every chance anyone can remind me how shit i am and all my things that i do how shitty they are that is great, because then i won't ever forget that i am just a big stinking shit of a person, and so is everything that i do or dream.

Es domāju tas, vai cilvēki ir garīgi vai nav, un vai viņi seko Jēzum vai nē, nav atkarīgs no tā vai baznīca turpinās eksistēt vai nē. Kā mana kolēģa vecmāmiņa saka, 'kamdēļ man iet uz baznīcu - Dievs ir šeit pat.'

'Baznīca' vienkārši transformēsies un būs kaut kāds vlogs vai saruna ar garīgo paziņu. Es domāju tas arī būs autentiskāks evanģēlijs.

Protams, ir žēl, ka visi cilvēki negrib dzīvot garīgi veselīgu esību, kur Dievs būtu visa pamatā, visās institūcijās. Bet uzspiest cilvēkiem taisnumu ir netaisni, tāpēc, protams, ka tāds modelis, lai cik labi domāts, tomēr ir a shade of bad faith.

Protams, arī bail domāt kas notiks ar pasauli, kad šis gaismas elements, lai cik uzspiests vai neautentisks, bet vismaz tā konstants atgādinājums mūsu sirdsapziņām, tiks izņemts ārā, pamests aizmirstībā.. bail par pasauli, par sodomu un gomoru un molohu un leģionu un haosu. Bet - vajag arvien atcerēties, ka elementāļi astrālī uzbāžas tikai tad, ja tu pats esi a wet blanket. Ejiet ar seju gaismā un atpakaļ neskatieties! <3

Dažreiz man šķiet, kad es runāju, ka es pārvēršos par tādu ordinary people meme, it sevišķi runājot ar kolēģiem. Bet lai, jo pat būt ordinary people meme ir totāla ahujaska in mysterious scheme of things. Wow.. šis arī izklausās kā ordinary people meme.. whoa!

Peec teju 2 gadiem aarpus asinjainaas samsaras, my period has made it's inevitable return, un peec pirmaas genuinely startled reakcijas.. what the fuck is that shit, kur es sajutos kaa 12-gadiigaa confuse siikaa, es leenaam atskaartu. Un tagad, tagad.. man, I feeel like a woman, lols!

Ja es nebuutu totally poor, totally overwhelmed un totally inept, tad es noteikti saaktu biidiit R visaadus tekstus par to kaa S obligaati vajag mazu miilju maasinju asap, jo mees driiz buusi veci un mirushi un kaada tad jeega jebkam buus. Bet pashreiz es tieshaam ienjemu laikam kaut kaadu antinataalistu nostaaju - it would be just totally bad faith and irresponsible. Tagad skatiishos, cik ilgi Clue nostraadaas uz 100%.

That bittersweet feeling when you realize you have noone to send your unbearably funny reel to.

When you drop off your human at nursery with all his paraphernalia, and then you walk all bare and alone like a single and lone human you used to be, with nothing to carry or protect.

Vibe: when things are shitty, but you avoid thinking they're shitty, in hopes that doing that will make them less shitty, or at least not more shitty.

Ja kaut vienu mirkli tev no kaut kaa ir bail vai stress, tad tu nepaziisti Dievu un vinjam neuzticies - juus neesat patiesaas attieciibaas ar Vinju, jo tajaa mirklii un vienmeer tu izveelies aizdomiibu un neuzticiibu, jeb tu uzticies Saatanam vairaak!

Atpestii mani no neapmierinaatiibas deemona!! Lai vinjsh iet mulljaat bagaatniekus un aarishkjiigos.

Besii visas taas instagrammas mammas, kas esteetiski besaas par to cik viss gruuti un baigais mental health and full moon and whatnot, lai arii vinjaam ir liela maaja ar beeshiigaam sienaam un tumble dryer.

dazhreiz visa ir tik daudz ka gribas lai vienkaarshi luudzu pliidz dievs

Manupraat, liela maaciiba dziivee ir, ka ne ruugtaakaa kafija ir taa labaakaa, un ne arii 80-100% tumshaa shokolaade ir taa labaakaa. Vanilla can sometimes be so intense and everything. <3

Es miileeju Haloviinu un katru rudeni pa dziivokli izbaarstiiju skeletinjus un simto reizi skatiijos seriaalu Haloviina seeriju izlasi. Bet kopsh S man ir sajuuta, ka skatiities jebko bailiigu vai grim ir bezmazvai kaads greeks. Taa it kaa mums buutu kaada kopiiga psihes dalja, kuraa vinjsh to visu uztvers un redzees un sabaidiisies vai iespaidosies, ja es skatiishos bailiigu TV vai izgrebshu paaraak bailiigu kjirbi.

Buutiibaa tas pats ar visu, kas ir gariigi shaubiigs.