28 May 2016 @ 06:45 pm
vientuljo piedziivojumu tops  

kaut kad pirms meenesha es gaaju vienaa no savaam garajaam pastaigaam sveetdienaa. iisti nezinaaju kur ieshu taapeec vienkaarshi gaaju pa vienu no high streets. pagaaju garaam vienam charity book shop, apstaajos, apgriezos uz papeezha un iegaaju iekshaa, aizstaigaaju liidz mind body spirit sadaljai un acii uzreiz iekrita graamata 'mystery experience', nopirku un veelaak vakaraa maajaas saaku lasiit. lai arii taas graamatas galvenaa doma ir aptuveni 'wow! existence! just wow!', man taa ljoti patika, jo autors shkjita ietveeris visus svariigos skatpunktus, bija unstoppably engaging un man tas pashai arii izraisiija nepretenciozu mentaalu wow. saaku rakaaties internetaa, kas tas pa autoru, kas vinjsh ir un kur ir un vai vinjam gadiijienaa nav kaut kaadas runas vai lekcijas tuvaakajaa apkaartnee. atradu ka ir gan un pasaakums veel grandiozaaks nekaa viens pliks graamatas autors.

lieki piebilst, ka ierodoties man dveesele spurdza un viiteroja kaa mazs paradiizee ielaists zvirbuliitis. tas pasaakums notika zoliidaa lekciju hallee pie regent's park, bija sapulceejushies kaadi 50-80 zoliida izskata sievietes un viirieshi, apseedos uz beigu pusi labaas rindas kreisajaa malaa un peetiiju programmu pirms viss saakas. turpmaakaas 5 stundas jutos kaa ienirusi viskraashnjaakajaa, mistiskaakajaa wisdom okeaanaa. pirmais runaataajs bija optimistisks, duushiigs viirietis ar garu sirmu zirgasti, kursh runaaja par neiespeejami krutu dzheku no shkjiet 16. gadsimta  Heinriku Kunrathu, kursh shkjiet saprata visu par kosmosu, alkjiimiju, astronomiju, astrologjiju, dievishkjo, mistisko, metafizisko, zinaatnisko reizee. peec tam viena fifiiga bet zoliida sieviete un peec tam arii viirietis runaaja par Robertu Fluddu, kursh izskaidroja pasaules un cilveeka rashanos un arii dievishkjaa materializeeshanos un radiitaajspeeku caur cilveeku. Fludds arii to visu attainoja ar ziimeejumiem, kas ir piesaatinaati ar metafiziku, vinji tos ir apkopojushi graamataa, kuru es nopirku, un skatiishos un lasiishu vasaras vakaros seezhot uz diivaana, un saldseerigi bet grandiozi veroties aaraa pa logu uz  vakara maakonjiem un juutoties mistiski. peec tam runaaja ljoti nopietns bet sirsniigs viirietiitis ar mazaam bet dedziigaam bruunaam aciim un sirmiem matiem. vinjsh runaaja par Karlu Jungu un Junga dveeseli un atzinjaam. uzzinaaju ka Jungs savus dziljaakos apzinjas okeaanus baisos ir aprakstiijsis graamataa kas saucas 'the red book', gribu to nopirkt. beigaas protams runaaja mans 'mystery experience' dzheks Timothy Freke, vinjsh neko jaunu nepateica, ko nebuutu izlasiijusi vinja graamataa, bet bija jauki vinju rezeet klaatienee, runaajot vinjsh novilka kurpes.

pasaakuma beigaas es biju saviljnjota. kuratore teica, ka peec pasaakuma visi ir laipni ieluugti uz refreshments kafeteerijaa, lai parunaatos un apmainiitos iespaidiem. es protams, uzreiz savaacu savas mantas, somu, meeteli un graamatu un pirmaa devos projaam, pa celjam iegaaju toletee, ejot araa nogaaju garaam kafeteerijai kur visi zoliidie kungi un daamas bija sapulceejushies uz refreshments. aatraak devos aaraa, lai vinji neredz kaa es vientule pagriezhu muguru un aizeju. es arii buutu gribeejusi runaaties tur ar vinjiem, dzerot kafiju no mazas baltas kruuziites un uzkozhot kaadu biskviitu, klausoties vinju vaardos, balsiis un skatoties sejaas, smaidiitu. izgaaju aaraa, gaaju gar regent's park, garaam augstiem beerziem kuros shuupojaas veejsh, gaiss bija mazliet mitrs bet svaigs, gaaju garaam gracioziem viitoliem, veel ziedoshiem cerinjiem, smarzhas, lekniem tumshi violetiem iirisiem, mirdzeeja peecpusdienas saulee, viss smarzhoja, mazliet bija veejsh, kaklaa man bija stangas un aiz deninjiem aiz uzaciim. man shkjiet man pasaulee vairs nekad nebuus neviena drauga ar ko runaaties par lietaam, es vienmeer buushu tas cilveeks kas aiziet no vietaam pirmais, es nekad nevareeshu buut kafeteerijaas ar iespaidiem. mani iespaidi zuud nebuutiibaa. es visam sliidu cauri kaa maza caurspiidiiga stikla lodiite.

tad es simts gadus gaaju pa baker street, elpojot mashiinu izpuustaas gaazes, liikumojot cauri cilveekiem, pazuudot puulii, kljuustot caurspiidiigaaka un neeksisteejoshaaka liidz izbeidzaas domas

 
 
27 May 2016 @ 04:27 pm
 
visu laiku kaut kaada transformaacija, visu laiku taa ciinja starp ieieshanu visu ieprieksheejo cilveeku sliedees un buut pilniigi parastam, un starp nelieliem uzlabojumiem un dziljaaku sapratni un varbuut pat riiciibu. visu laiku gribas nolikt domas pie malas un vienkaarshi izdziivot atlikusho laiku inertaa ruugtumaa. bet arii negribas buut taadam nelabajam, iestreegushajam, gribas saapiigi atveert plakstus un tomeer skatiities, taisiit sev kaut kaadu reckoning un metamorphosis, transformeeties un turpinaaties, atdzimt. ieelpa un izelpa un abas totaali iistas. apaatija un iedvesma, abas totaali iistas. spiits un padeviiba, un totaali iisti, niist un iemiileeties pamiishus.

tipisks maija vakars, silts, pa logu iekshaa lido mazas baltas puukas, daba ir saldi saalja un sausa, mana eksistence ir veela, viena un varena, nav nekaa vairs kas vareetu manii aizkjerties, uz visu atbilde buutu - jaa bet taa ir tikai kaarteejaa ieelpa kam seko izelpa

vakar naktii ejot guleet man bija druumuma kulminaacija, kaadu laiku guleeju bezceriigi gultaa liidz nemanot aizmigu. uzreiz saaku sapnjot vistumshaako sapni peec kura pamostoties gribas kaut ko pieluugt un izlugties tuukstots piedoshanas. redzeeju kaut kaadu raganu kas pilseetas malaa mezhaa kreeslaa bez gaismas saaka piesaukt mirushos un viss saaka pildiities ar melnu tumsu un mirusho izgjindushaam sejaam, gari ar tukshaam, naaves sejaam sniedzaas no vinjpasaules cauri melnajai tumsai it kaa nomainot manu dziivo vaajo realitaati pret sho mirusho melno tumsu, kas peekshnji izraadiijaas iistaaka. uzmodos, iesleedzu ziemassveetku gaisminjas kas ap graamatplauktu
 
 
music: madonna - the power of good-bye
 
 
27 May 2016 @ 07:13 am
 
biezhi izejot no maajas es pavadu neskaidrus briizhus domaajot kaadas smarzhas sev uzsmidzinaat lai radiitu pashpaarliecinaata bet nonchalant un optimistiska cilveeka iespaidu. protams, lai nosleeptu to ka predominantly es taa nekad nejuutos. dazhas smarzhas man ir paaraak dramatiskas vai maigas un man tad shkjiet ja es lietoshu taas, tad cilveeki padomaas, ka es esmu paaraak dramatiska vai maiga, un uzskatiis ka taas ir threatening iipashiibas. pashlaik es optoju par dzintara 'reveransu' jo taas ir gan generic odekoloniigas ar visiem atpaziistamajaam safe notiim, gan arii mazliet fruity un rotaljiigas, kas izbalanseejas.
tad es ar droshajaam smarzhaam apsmidzinaajusies dodos uz darbu, kaadus 10 metrus no ieejas durviim nomainot resting bitch face pret benevolent, kind yet strong expression. peedeejais ko izdaru, ieleju sevii 2 kruuziites ruugtas, skaabas kafijas, lai nomainiitu miegainu apaatiju pret totally switched on, high on life alertness. tad es varu 8 stundas buut pasaulei piemeerots, adekvaats cilveeks.
 
 
26 May 2016 @ 04:00 pm
 
shodien juutos drained, half-consumed by tedium half vienaldziiga. vienaldziiga taa, ka nav speeka nebuut vienaldziigai. vienaldziiga taa, ka nav ne aizkaitinaajuma ne zheeluma, vienkaarshi profound cloudy resolute vienaldziiba. taada vienaldziiba, kurai ir vairaak sakars ar mani nevis ar citiem cilveekiem, taada nenosodosha all-accepting vienaldziiba, no kuras jebkuraa momentaa var izkaapt, kad jaarunaajas ar cilveekiem, jo vinji ir normaali un viss ko vinji dara ir legit.

visticamaak taa juutos, jo vakarvakaraa seezhot ar meiteneem izdzeeru divas lielas glaazes viina. alkohols vienmeer noregulee smadzenes uz to neizteiksmiigo vienaldziibas staavokli. which is fine, es iedomaajos, ka kaut ko liidziigu dara antidepresanti, noskanjo smadzenju kjiimiju taa, ka tu fiziski nespeej sashuumeeties par lietaam, viss notiek taadaa 'whatev, this fine' maakonii, ja kaadam no tevis kaut ko vajag fine, ja nevienam no tevis neko nevajag fine, bet pashai jebkaadas vajadziibas by default ir pa pusei vienalga. man patiik, jo tad es varu atkal ierauties dzilji sava praata un dveeseles visdziljaakajaa nostuurii uz tur buut karaliene, sheit neviens nekad neienaaks un sheit es esmu totaali, fundamentaali, muuzhiigi suvereena, neatkariiga no nekaa kas notiek objektu pasaulee. sheit pat ne dievs ne conscious awareness nekaadas tamliidziigas zarazas mani nevar sasniegt, ieeja aizliegta, exclusively outside, sheit ir mans patalogjiski vienaldziigaa un slinkaa praata eenainais nostuuris tieshi taads kaadu es to esmu izveidojusi, this is my design, viss paareejais kas notiek apkaart un aarpus ir smiekliigi un nenoziimiigi.

shodien man vairs nav speeka atguut nevienaldziibu. atlikusho dienu buus jaapavada being removed, apcerot cik viss ir attaals, banaals, absurds, detached, vienaldziigi lasot vai skatoties lietas un vienaldziigi iesliigstot miegaa cerams ap kaadiem 21:30. bet riit atguushu vitalitaati izdzerot milziigu tumshi zalju zesty green juice un ieshu skraideleet pa parku.
 
 
25 May 2016 @ 10:36 pm
 
visu savu dziivi esmu jutusies kaa dzhora mormonts
 
 
25 May 2016 @ 03:25 pm
 
 
 
21 May 2016 @ 09:47 pm
 
man ir sajuuta kaa es staaveetu pret sienu un negribeetu, censtos negriezties apkaart lai redzeetu kas aiz manis notiek. jo viss ko es tur vareetu ieraudziit - es to nesapratiishu. es nesaprotu nevienu sakariibu, es zinu ka dalja ko es redzu ir sakariibas, dalja ir iedomas. es redzu ka iedomas veido jaunas sakariibas. es redzu ka dazhreiz sakariibas es noturu par iedomaam un iedomas par sakariibaam. un tas apjoms kas man ir aiz muguras ir bezgaliigs. man ir uz to jaaskataas un jaaizveelas ko no taa visa es saukshu par sakariibaam un ko atsijaashu kaa iedomas, un shiis izveeles mani katapultees kaut kaadaa naakotnee. bet tas ir neiespeejami vai tad tu neredzi pasaule! shis apjoma negaiss man aiz muguras draudiigi briest un gaidoshi staigaa, un es nevaru sanjemties uz to paskatiities kaut ar acs kaktinju. es labaak staavu cieshi piespiedusies sienai un izliekos ka taa ir visa mana iespeejamaa dziive.

tikmeer no otras, identiski ontologjiskaas puses nav ne sienu ne draudu, tikai mehaanisks kaleidoskops ar bilijoniem nesaistiitu daljinju, kas atsevishkji sakriitot veido kopainu. un ja es pati neizveelos kur krist tad es vienkaarshi kaut kur kriitu kur pasaulei izdeviigi un manis nav taatad man arii tas ir izdeviigi laikam. sapinos atkal vaardos
 
 
20 May 2016 @ 03:03 pm
dazhas domas  
vienmeer kad esmu novesta, un shkjiet vissliktaakajaa iespeejamajaa situaacijaa, pie manis atnaak kaut kaada graamata, kur ir rakstiiti vaardi, kas pilniigi visu liidz shim izskaidro un pamato, un es peec kaut kaadu lapu izlasiishanas varu to graamatu aizveert, kaadu briidi seedeet un teikt 'jaa, taa tas ir' un dziivot no jauna sapratnes pamata, liidz naakamajam briidim kad esmu galiigi novesta un vissliktaakajaa iespeejamajaa vietaa

veel man shkjiet, ka es pastaaviigi paaraak mazu svaru pieshkjiru noziimiigaam lietaam, un paaraak lielu svaru maznoziimiigaam/nenoziimiigaam lietaam. bet citreiz man shkjiet, ka es paaraak mazu noziimi pieshkjiru svariigaam lietaam un paaraak lielu noziimi mazsvariigaam/nesvariigaam lietaam. es redzu ka lietas ir reizee gan subjektiivas gan objektiivas, gan svariigas gan nesvariigas, gan noziimiigas gan nenoziimiigas. vinjas visas taadas ir reizee! un taapeec luudzu eksistence paraadi man no kuras perspektiivas kuraa dotajaa briidii tu veelies lai es skatos, es paklausiishu, man nav preferenchu, es tikai gribu lai tu buutu prieciiga, jo es neeksisteeju

es vakar jutos ljoti peleeki un zombijaini, es guleeju uz veedera gultaa un lasiiju marku aureeliju un skatiijos aaraa pa logu, kaa liigojas un rinjkjo koku galotnes un vienaa briidii telefonaa ieguugleeju cik man veel gadi palikushi liidz pensijai, un sanaaca ka veel jaagaida liidz 2055. gadam un mani paarnjeema druuma panika, kaa es sevi izvilkshu liidz tam, ko es visu sho laiku dariishu, kas man ir jaadara, kur lai es sevi baazhu. tikmeer aureelijs vairaakas reizes raksta, ka vajag pasham sevi glaabt, nevis gaidiit, ka jaaskrien uz finisha taisni negaidot un tagad, un man tas izraisiija atkal to riebjuma sajuutu, it kaa peekshnji no sirds ir pakaarts pasmags akmens. es apzinos, ka pasaulee ir daudzas lietas ko var dariit, kas sagaadaa prieku, bet taa pastaaviigaa sajuuta - tevi sheit noliek un saka 'dari' un tu prasi 'ko?' bet neviens neatbild un tu kaut ko saac dariit, un prasi 'vai pareizi?' bet tev neviens neatbild, un tad tu par spiiti dari stulbas lietas, bet neviens tevi neaptur, un tu prasi 'vai tieshaam viss ir vienalga?' bet tev neviens neatbild un tad tu vienkaarshi kaut kur ripinies nebuutiibaa..

varbuut briiviiba ir nezinaat, kaa tu iederies shajaa pasaulee, un kaa tu ietekmee sho pasauli, bet taa shkjiet kaa vislielaakaa nebriiviiba. varbuut briiviiba ir pastaaviigi svaarstiities starp shiem abiem, sev iestaastiit ka tu zini kaa sheit iederies, naakamajaa briidii atziities, ka tu nezini kaa sheit iederies. varbuut briiviiba ir atrasties abos graavjos reizee, vai neatrasties pa iistam nevienaa. varbuut kameer pastaav cilveeka apzinja tikmeer pastaav nebriive. bet varbuut tas, kas ir bez cilveeka apzinjas un briivs ir veel mokoshaaks. cilveeka apzinja ir kaa ultimate love affair, obsessive piekjershanaas eksistencei, where you can't cope with or without it

pa celjam maajaas nopirku zemenes un molasses cukuru un taisiishu zemenju ievaariijumu, jo vakar atcereejos kaa beerniibaa laukos mamma un vecmaaminja taisiija ievaariijumus milziigaa katlaa un tad man shkjita ka visa virtuve un viss pagalms piepildaas ar saartu, medainu miilestiibu
 
 
19 May 2016 @ 09:40 pm
obsessive narrative disorder  
"[..] The other reason is that what happens to an individual is a cause of well-being in what directs the world - of its well-being, its fulfillment, of its very existence, even. Because the whole is damaged if you cut away anything - anything at all - from its continuity and its coherence."
 
 
18 May 2016 @ 09:24 pm
 
peedeejaa laikaa es daudz pastaigaajos. 'pastaigaaties' ir diezgan neakuraats apziimeejums. es vienkaarshi neatlaidiigi eju nekur. pailgi, kaadas vismaz divas stundas, divas ar pusi, triis. cauri rajoniem, no bagaataakaa uz nabadziigaako, pa lieliem celjiem un pa mazaam ielinjaam, caur parkiem, paari tiltiem. es eju bezmeerkjiigi un bez konkreeta meerkja iet noteiktu laiku vai distanci. eju gan taapeec ka nevaru iedomaaties neko citu ko dariit ar savu dziivi un eju taapeec, ka man ir slinkums mediteet pa iistam. eju lai justos ka eksisteeju pasaulee, un lai nejustos ieslodziita maajaas istabaa, un lai redzeetu kaa notiek pavasaris, kaa salapo un atzied koki un pukjes un kaa viss smarzho, lai redzeetu cerinjus nevarot tiem pieskarties, un arii lai skatiitos uz cilveekiem kas dziivo.

dazhreiz ejot es juutos taa kaa sapnjos, it kaa man viss piedereetu un es maldiitos briinumzemee pilnigi briiva, es skatos uz katru lietu peec kaartas un viss ir bagaatiigs un briinishkjiigs, un katrs jaunais iespaids nodzeesh ieprieksheejo, ritmiski kaa muuzika.

citas reizes ejot es juutos kaa tajos sapnjos, kur tu attopies pilniigi sveshaa vietaa liidz kaulam viens, neviens tevi pasaulee nepaziist, nevienam tu neesi vajadziigs, un lai arii tu shkjietami kaut kur ej, tev nav ne jausmas kur iet un kur sevi likt, tu esi sveshkjermenis, citplaneetietis, un staavi aarpus, meegjini mijiedarboties, gribi, bet tu sliidi visam cauri jo tev ne ar ko nav sasaistes.

shodien ejot pa prince of wales walk es saaku domaat vienu domu par spektriem. par to kaa katrs cilveeks ir uz spektra lietaas, kas vinjam patiik un nepatiik, tajaa cik taas ir preteejas, konflikteejoshas. piemeeram, paarsvaraa man patiik filozofiskas un gariigas lietas, bet dazhreiz man patiik muljkjiigas >6 rated imdb chick flicks, man paarsvaraa gribas dziivot veseliigi, es nepiipeeju un gandriiz vispaar nedzeru, vairs neeju tuseet un needu cukuru/saldumus, vingroju un shad tad skrienu, bet dazhreiz man gribas iet tuseet un pieljurbaaties liidz nemanjai un dejot pie drausmiigas klubu muuzikas. dazhreiz, kad esmu maajaas un lasu kaut kaadu filozofisko graamatu vai skatos kaut kaadu consciousness video and am heavily vibing on existentialism, un tad maajaas paarrodas maasa un grib skatiities first dates vai made in chelsea, vai arii saak runaat par kaut kaadaam random girly world things, un manii kaut kas sazhnjaudzas un mani paarnjem passive aggressive low key dumsmas un es kljuustu despondent un nejauka, jo visa mana gremdeeshanaas manaa heavily philosophical spektra pashaa taalaakajaa far out droney end tiek abruptly izjaukta.

tad es parasti kljuustu kaut kaa klusi nejauka, beernishkjiigi, un peec tam sevi shaustu un mazliet ieniistu. jo peec kaada laika es saprotu, ka uz mana spektra ir taas pashas shallow, girly, worldly, mundane, trivial vietas, un tas ir tik salti un neiejuutiigi un apkaunojoshi buut passive aggressive pret kaadu, kursh esi tu pats tikai citaa briidii.

bet driizaak, es izdomaaju, ka visiem cilveekiem ir viena un taa pati spektra taisne, vinji vienkaarshi atrodas dazhaadaas vietaas. un ja tu uz kaadu dusmojies vai neizproti to vietu kur vinji atrodas, tad tu pats liidz galam vienkaarshi neesi izpratis to spektra taisni uz kuras tu atrodies. tu neesi apzinaajis savu teritoriju. jaa tavaa teritorijaa varbuut ir vietas, kuras tu apmeklee ljoti reti vai nekad, bet vienmeer ir iespeeja ka tu tajaas nokljuusi, jo tas viss pieder tev. tu esi tas viss spektrs

apriilii kad es izdzeesos no cibas, es jutos ljoti pamesta. es 19. apriilii redzeeju kaut kaadu muljkjiigu sapni, kuraa es biju overflowingly laimiiga, blisfull, peec kura es ljoti apraudaajos, viena no taaaam raudaashanaam, kuraa tu nekam in particular prasi kas notiek un ko lai tu dari, kas tu esi, kas tev ir jaadara, kaapeec, un tad bez jebkaada mierinaajuma vienkaarhsi beidz raudaat un ej dushaa. es sistemaatiski gaaju cauri savai cibai un paarkopeeju vinju wordaa, un cik nozheelojams bija tas viss ko es jebkad biju uzrakstiijusi, taa it kaa es butu paklausiigs kalps saapeem, taa it ka es buutu portaals caur kuru saapes var ierasties un sevi demonstreet, casually, uncontrolled. es skatiijos spogulii un man bija nesmuka aizpampusi sarakana seja ar noteceejushu tushu. veel naakamajaa dienaa pamostoties no riita bija uzpampushi acu plakstinji, bet es kaartiigi un meistariigi visu aizkraasoju un notusheeju un nosleepu, un aizejot uz darbu jutos viegli un tukshi un eksalteeti. tad es paaris nedeeljas dziivoju klusi un atrauti, ljaujot domaam garlaikoties kaa cieminjiem kurus man nav valjas izklaideet.

peec paaris nedeeljaam es sev atzinu, ka es esmu piekjeerusies vairaakiem sveshiniekiem no cibas, un es gribu indefinitely turpinaat zinaat kaa vinjiem iet un ko vinji domaa par to kaa vinjiem iet. un sev atzinu, ka es nedomaaju, ka jebkad vareeshu beigt rakstiit dziivee, un ka man vispreciizaak izdodas ietvert tos eksistencs quintessential apveidus kas rodas dziivojot tieshi sheit. un ja es to sheit nedaru, tad tas ir kaa meegjinaat aptureet taadu pluusmu kuru man nav speeka aptureet. tas izklausaas debiili bet es taa juutos, varbuut citreiz man izdosies piemekleet viltiigaakus vaardus, kas neljaus tam izklausiities tik debiili.

ir 2016. gada 18.maijs, un ko tas vispaar vairs noziimee? shie ciparinji? tas ir mazs cukura vai saals graudinjsh pret to cik neizturami piesaatinaata ir taa eksistences sajuuta, kas katru dienu ir sevii jaaneesaa, tas bezgaliigais spektrs.
 
 
music: ghostpoet - i just don't know
 
 
17 May 2016 @ 08:50 pm
#zen  
maasa: stop pretending you know less than other people
 
 
17 May 2016 @ 03:45 pm
 
vakar biju baarbikanaa skatiities endija warhola neredzeeto filmu pirmizraadi, kas bija iisi un meereni forshi. man arii dziivee patiktu filmeet dazhaadu cilveeku tuvplaanus, vienkaarshi vinju sejas, kameer vinji piipee vai dzer vai kaut ko runaa, taadaa veidaa caur kameru es meegjinaatu saprast kas vinjiem ir apzinjaa, un kas vinji ir un kas ir apzinja un cik daudz un kaada

tur bija kaadas vairaak kaa desmit iisfilmas ar muuzikas pavadiijumu, man aiz sirds aizkjeeraas triis:


sho sauca batman dracula vai arii dracula batman, un tajaa shie divi cilveeki paleelinaajumaa (sieviete apaatiski un samiegojusies vai apreibinaajusies, viirietis gloomy un skaudri vai domiigi) piipeeja cigaretes, kameer fonaa viens vecs viirietis no grupas suicide taisiija gandriiz neizturamu wite noise type of troksni ar plaukstaam sitot pa sintezatoru.


edijas video man bija vismiiljaakais. vinja izskatiijaas atbrunjojoshi skaista. vinjai tuvplaanos bija tik zeltaini mati un dzidri bruunas acis un persiku kraasas vaigi un silts smaids, vinja visa bija no medus, un piipeeja, un ik pa laikam uztaisiija saapiigu grimasi, atbrunjojoshi. pavadiijumaa kaut kaada sieviete dziedaaja dziesmu ar liriku 'your beauty stands above all' which was how it seemed to me.


veel arii man diezgan patika video kur marsels dushamps snazzy uzvalkaa piipeeja cigaaru, kameer vinjam apkaart kaa stirna trinaas, smeejaas, njeema vinjam nost cigaaru ljoti tieva un smaidiiga modele. tas bija vienkaarshi amizanti. izraadaas taa modele peec dazhiem gadiem beidza savu modeles karjeru un iestaajaas komunistu partijaa.

veel tajaas iisfilmaas paviideeja dzheks keruaks, vinjsh izskatiijaas apaatisks un domiigs un kaut ko dzeera un piipeeja. niko ar kaut kaadu antuaanu eeda banaanus, tas bija garlaiciigi. vienaa no fimaam kas man galiigi nepatika kaads random transvestiits ar savu boifrendu paarspiileeti eeda kechupainu hamburgeri un buchojaas all at once, izskatiijaas ka transvestiitam nemaz negribeejaas to burgeri eest un vinja boifrendam triiceeja rokas. 
veel man diezgan patika pati pirmaa filma, kuraa endijs varhols filmeeja kaa vinja dziivesbiedrs mazgaa traukus, taa bija melnbalta filma un vinja dziivesbiedrs bija kails un pagriezies ar saaniem staaveeja pie izlietnes un mazgaaja caurspiidiigas glaaziites un baltus shkjiivjus, ruupiigi un leeni. tas bija diezgan skaisti, es biezhi visaktiivaak domaaju par dziivi tieshi mazgaajot traukus.
 
 
15 May 2016 @ 09:54 pm
tie kastanji, kas zied ar sarkaniem ziediem  
es eju pa ielu, jau tik ilgi, ka es vairs neesmu es bet tikai kustiiba, kas kaa caurspiidiiga klaatbuutne virzaas pa ielu garaam un uz priekshu. es neietekmeeju pilniigi nevienu cilveeku, jo es pati neesmu cilveeks, tikai kustiiba, kas virzaas naakotnee, bezmeerkjiigi, bet ik pa laikam, piesaatinaati izjuutot katru bezmeerkjiigo, beznoziimiigo mirkli. un kad man ir jaarunaa ar kaadu cilveeku es juutos overwhelmed jo man peekshnji arii ir jaaizliekas par cilveeku.

un notiek kaut kas diivains. es varbuut esmu palikusi tik akuuti viena, ka katra tikshanaas ar cilveekiem man shkjiet kaa ieshana uz bazniicu. esmu sapratusi, ka daudz svariigaaka ir cilveeku klaatbutne nekaa saturs. es peedeejaa laikaa guustu neaprakstaamu prieku runaajot ar cilveekiem par jebkaadaam lietaam kameer tas ir no sirds & fully engaged. tas ko es rakstiiju, ka man naakas sevi atgriezt un atkal tecinaat apzinju kaa asinis, katru reizi mijiedarbojoties ar cilveekiem, tas kljuust arvien pierastaak un patiikamaak. jo es skatu katru cilveeku, kaa mazu dalju no sevis, iedomiigi bet vispaar no sirds

shovakar man bija sarunaats tikties ar sofiju un mariannu, lai ietu kaut kur battersea uz dzeerieniem. no riita man negribeejaas un shkjita bezjeedziigi. no riitiem visa eksistence ir negribiiga un bezjeedziiga. izlikties, ka muus kaut kas vieno, ka mums ir par ko runaat, ka mums interesee kas notiek vienai otras dziivees. mees vienkaarshi esam triis random meitenes kuras londona ir sametusi kopaa. kaa gan vinjas jebkad vareetu redzeet visas manas praata un dveeseles aizas kuras es aukleeju. kaa gan man jebkad vareetu intereseet to random meitenju pavirshaas dziives ar vinju proletariaata laika kaveekljiem. kaa gan jebkas speetu izkonkureet manu iedomiibu, sasodiito domiibu.

bet kaut kas ir noticis un es vairs nemaaku, vai driizaak ljoti negribu, domaat no taadaam perspektiivaam. es gribu saprast un simpatizeet ar katru cilveeku un runaat par niekiem un priecaaties par to par ko vinjiem ir prieks. shkjiet ir sadedzis pilniigi viss, kas man bija svariigs un viss ko es gribu ir izmantot katru iespeeju klausiities par to kas cilveekiem ir svariigi, un juusmot par to kaa vinji iztur un ar drosmiigiem soliishiem buuve savas dziives, to ko es nekad nemaaceeju un nemaaku un varbuut nekad nemaaceeshu.

es satikos ar meiteneem un mees seedejaam kaut kaadaa battersea magic garden krogaa un runaajaamies, un man bija shii sajuuta cik jebkura saikne ar un pretimnaakshana no cilveekiem ir daarga. kad jau mees taisiijaamies iet projaam pie muusu galdinja pieseedaas trausla veca sievietiite ap 65 gadiem ar gariem sirmiem matiem liidz pleciem un saaka staastiit, kaa pirms paaris meeneshiem vinjai nomira viirs, un tagad vinja meegjina iet aaraa un satikt citus cilveekus cik vien var lai kaveetu laiku un nejustos vientulja

tad es devos maajaas, domaaju, ka varbuut kaadu gabalinju paieshu nevis braukshu ar vilcienu. bija ap 8 vakaraa, saule no apakshas spiideeja uz maakonjiem debesiis taisot ap to tumshajiem apveidiem zeltiitu malinju kaa daudzas peleekzilas salinjas ar zeltiitu malinju uz zilaa vakaru debesu fona. mashiinas shviikaajaas garaam kaa speeji un aatri viljnji shalca, pretii naaca cilveeki ar miiljaam, akcenteetaam sejaam, koku, pieturu, asfalta aprises akcenteetas, bezmazvai asas. uz pusmeeness spiideeja norieteejusii saule. biju tipsy. nebiju alkoholu dzeerusi vairaak par meenesi, taapeec no divaam pudeleem sidra pamatiigi noreibu. gaaju un gaaju, zem lachtmere tilta redzeeju nobrauktu balodi.

domaaju, ka buus laba doma naakamajaa off licence nopirkt pudeli sarkanviina. ja jau esmu jau tipsy, might as well have a boozy sunday mellow loneliness wine evening who gon judge. nopirku naakamaja ofijaa kaut kaadu chiiles sarkano un nesu somaa un jutos vainiiga. katru reizi peerkot viinu jebkur juutos vainiiga. tas man atgaadina to kaa vienreiz veel dziivojot birmingemaa bearwood bedroom gaaju vienu vakaru pirkt baileys lai dzertu kopaa ar kafiju klausoties magnetic fields savaa sapeleejushajaa istabaa, un paardeveejs man prasiija 'are you having a party?' un es vinjam sameloju ka 'yeah having a dinner with some friends'
 
 
music: natural born hippies - am i not sweet
 
 
14 May 2016 @ 07:49 pm
 
uzvaroshaa fraaze no latvijas - kazahstaanas speeles 2. treshdaljas - 'un sheit redzam neveiksminieku semjonovu'

un veel dazhas:
..vaartu pamatne vai stienis, nodzhinksteeja vien..
..jau knapi kustas kazahi..
..un luuk arii merzljikins uzshauj pa dibenu galvinjam..
..bet veel guuzma iespeeju..
 
 
13 May 2016 @ 06:33 pm
 
meegjinu skatiities hokeju, bet laikam visi intensiivi lieto internetu, taapeec uz mana datora tas ir gauzhi shkjidrs un nekas nestriimojas. nav jau taa ka man baigi intereseetu hokejs, bet es kopsh treshdienas gaidiiju, kad atkal vareeshu skatiities, vienkaarshi seedeet diivaanaa un dzert citronuudeni un nedomaat par stuff, bet skatiities kaa muzhiki meegjina iedabuut ripu vaartos un kaa trenneris koshljaa koshljeni un slauka auskstus sviedrus un rauc uzacis kameer taimautos speelee bon dzhovi. tagad taa vietaa, ja interneta nepaliks vairaak, buus jaalasa kaut kaada graamata.

saaku lasiit simonas debavuaaras veestules sartram. esmu izlasiijusi tikai pirmaas paardesmit lappuses, bet liidz shim izskataas, ka vinja paarsvaraa vinjam raksta par to kaa iet ljoti garaas pastaigaas, ko eed, ko lasa un to cik ljoti vinjai vinja visu laiku pietruukst. veel vinja gandriiz katraa veestulee vinju vismaz paaris reizes nosauc par 'my little man', es nezinu kaa es justos, ja buutu viirietis un ja mana meitene mani sauktu par little man. parakstaas vinja arii gandriiz katraa veestulee kaa 'your charming beaver', nezinu gan. veel vinja vienaa veestulee rakstiija, kaa paarguleeja siena shkjuunii ar kaut kaadu random muzhiku ar kuru bija devusies vienaa no savaam garajaam pastaigaam, jo vinjiem bija garlaiciigi. un cik es noprotu, gan vinja gan arii sartrs viens otru pastaaviigi un nesleepti 'kraapa'?, vai arii vinji abi bija poliamori, veelaizvien neesmu paarliecinaata ko tas noziimee. un vinja tajaas veestulees par tiem saviem blakus-romaaniem sartram briivi stasta matteroffactly. vispaar es biju iedomaajusies, un vispaar arii nopirku to graamatu, jo domaaju, ka vinjiem bija ekskluziiva, transcendentaala romance balstiita uz draudziibu, intelektuaalu saderiibu un dveeselju liidziibu, un es domaaju, ka es vareeshu lasiit ar triisoshu dveeseli un guut apstiprinaajumu tam kaa eksistee iista miilestiiba. bet tajaa vietaa es neko nesaprotu un visas vinjas veestules sartram shkjiet pavirshas. kaa vinja var vienaa veestulee uzrakstiit taadus divus teikumus kaa 'so es vakaraa guleeju siena chupaa kopaa ar to dzheku un mees viens uz otru skatiijaamies un es saaku smieties un pateicu vinjam ka mosh mums vajag paarguleet un tad mees paarguleejaam un tas bija klassno' un 'mans mazais viirieti tu man esi pilniigi viss pasaulee un man tagad ir taada sajuuta ka bez tevis es izputeeshu un nomirshu'. varbuut vinjai bija ar to dzheku jaapaargulj, lai vinja neizputeetu un nenomirtu.
bet nu es turpinaashu lasiit taas veestules, vienkaarhsi intereses peec, lai uzzinaatu, kaapeec vinjiem vienam ar otru nepietika. un veel arii taapeec, ka es vinjaas atrodu patiikamu rezonansi, jo arii mana dziive paarsvaraa sastaav no ljoti garaam pastaigaam, lasiishanas, rakstiishanas un eeshanas.

veel shodien peec darba, iegriezhoties sainsburys lai nopirktu datelju-shokolades batoninju prieksh celja man bija aptuveni taads moments, kaads ameelijai, kad vinja fotobuudinjaa redzeeja to plikpauraino viirieti ar sarkanajaam kedaam. darba apkaarnee jau vairaaku meeneshu garumaa es ik pa laikam taalumaa, vai nu caur darba logiem, vai vienkaarshi ejot, biju pamaniijusi viirieti, kursh vienkaarshi nevareeja eksisteet. vinjsh izskataas peec straadnieka, vienmeer gjeerbies spilgti dzeltenaajaa straadnieku vestee, ar baalu kraasu un putekljiem notraipiitaas biksees un smagos zaabakos, tumshi zaljsh dzhemperis, vienmeer kaut kur aatri, galvu noduuris gaaja, izskataas dusmiigs, bet pats svariigaakais, vinjam ir pagara baarda un pagari izspuurushi mati, abi gan baarda gan mati spilgti rozaa krasaa, pludinju spilgti rozaa. un shodien ieejot sainsburys vinjsh tieshi naaca aaraa man pretii un es vinju redzeaju ar vinja pludinju spilgti rozaa matiem un baardu, un vinjam bija peleeciiga sejas kraasa un lielas dusmiigas, nogurushas acis, dusmigas uzacis, kas vinja matu kraasas izveeli padara veel paradoksaalaaku.
 
 
music: vangelis - wait for me
 
 
12 May 2016 @ 06:49 pm
 

koleegje man iedeva pa briivo shampuunu, kuru bija nopirkusi, bet kursh vinjai nepatika, jo  taa kaa vinjsh ir megadabisks un sastaav no galvenokaart eeteriskajaam elljaam tas padarot matus smagus. taa bija liela 1.5 l pudele, un mani tas saviljnjoja, taapeec vakar novakaree izleemu aiziet uz dabiigo produktu veikalu tepat pie maajas nopirkt vinjai forshas shokolaades to reciprocate. nopirku organiskas melnu shokolaadi ar aveneem un kokosrieskstiem un ljoti melnu shokolaadi ar lazdu riekstiem. griezhoties uz maaju pusi un ejot pa ielu, bija nedaudz peec septinjiem un bija tik silts un maigi saulains un smarzhiigs, ka izleemu aiziet liidz parkam paskatiities kaa tur viss peec lietus sazaljojis. uzliku savu wandering in wilderness muuziku smoke ring for my halo un devos iekshaa. parks bija paarsvaraa tukshs, tikai pa kaadam veelam apziniigam skreejeejam un pa kaadam vecam vientuljam onkuliitim taadam pasham kaa es. tajaa vietaa lai pieklaajiigi staigaatu gar parka malinjaam, izstaigaaju krustaam shkjeersaam, ik pa laikam pietuvinoties kaadam pievilciigam kruumu pudurim vai kaadam dizhaakam kokam. vispaar es nezinaaju ko dariit un kaa buut, un man vajadzeeja sevi savaldiit no taas sajuutas kad gribass kriet uz visaam puseem un izkust un varbuut arii eksplodeet. jutos apmulsusi, apdullusi no tipiskaa dabas pavasarii paarspiileetaa piesatinaajuma. jutos kaa ieradusies neiespeejami greznaa un kraashnjaa karaljnamaa koku zaljuma, smarzhas un metafiziskuma kontekstaa un es to nevaru aprakstiit to neaplaupot. es gaaju paari parkam, kameer man aiz muguras maigi rozaa un peleekos maakonjos padeviigi grima saule, un es jutos viegli un atsperiigi, seju galeeji maigi glaastiija un virpinaaja matu lokas veejsh. tad uz beigaam es nonaacu savaa miiljaakajaa parka daljaa, kas ir kaa bazniica. taa ir zona blakus sliedeem, bet gan sliezhu pusee, gan otraa pusee to visu ietver un aptver vareni augsti koki, bet taadi kuru zari augshaa ir saaugushi, taa ka izveidojies zaljshs, augsts kupols, iekshpusee ir zemaaki koki, kas zied, dazhaadi, ar dazhaadiem baltiem ziediem, neviena cerinja, tur arii ir nokritushi brangi koki uz kuriem var seedeet, un malaas arii kruumi, kas pilnibaa noshkjir no aarpasaules. es tur gaaju cauri un bez vaardiem un domaam bet ar sirds sajuutu klusi luudzos dievinjam lai man pazuud, izshkjiist vai vismaz mazinaas, apklust apzinja, lai es vareetu izretinaaties un sapluust, iemiesoties pilniigi visaa un tur kaadu aarpuslaika briidi gavileejoshi kluseet un uzelpot. tad es iznaacu aarpusee un gaaju paari dzelzcelja tiltam, veelvienam parka stuuriitim un tad maajup. ejot pa trotuaari maajaas man to gribeejaas uzlauzt.

shodien biju parkaa skriet un skrienot cauri tai bazniicai, tur staigaaja mazs puika ar savu vecteetinju un vecteetinjsh vinjam prasiija 'so what would you like to be when you grow up? un puika atbildeeja ' i want to be a giraffe saver'
 
 
music: kurt vile - jesus fever
 
 
11 May 2016 @ 05:04 pm
 
'sometimes it can be an effort to resist the inertia of falling asleep. it feels as if i have to extricate myself from a viscous stickiness and pull myself back to a more conscious state. [..] and it feels as if my story is sticky, so it's hard to extricate myself. there is a dead weight of inertia pulling me into unconsciousness, which it takes an effort of will to resist.'

shoriit izejot no maajas peec seshiem gaiss bija slapjsh, kaut kur aiz slapjaa gaisa un miglas un tvaikiem un shkjidriem, mitriem, gaisiigiem maakonjiem blaavi mirdzeeja saule. shkjita kaa pa pusei atrasties ljoti pastarpinaata uudens okeaana gultnee un koki bija gigantiskas, leknas udenszaales. veel arii shkjita kaa taa sajuuta peec raudaashanas, it kaa noraudaajusies pasaule visu riitu buutu piepuutusi ar savu silto, mitro peecraudaashanas atviegloto izelpu.

peedeejo meenesi es juutos kaa norobezhoties no visa un visiem un no sevis. un jo vairaak tu norobezhojies jo stipraaks tu juuties, bet jo nosleegtaaks, bet arii autentiskaaks mijiedarbojoties ar cilveekiem, bet jo vairaak tu no taadaam mijiedarbiibaam ciet. un es nesaprotu kaa tas var buut. it kaa tu sevi nosleedz, bet tad ar kaadu mijiedarbojoties tu sevi atgriez un no tevis gaazhas aaraa nekontroleets autentiskums, bet tad tu sevi uzreiz arii gribi aizgriezt ciet. autentiskums vispaar tam ir stulbs vaards, tas izklausaas iedomiigi un banaali, jo autentiskums jau nav neko aprakstosha kvalitaate. driizak, peedeejaa laikaa ljoti negribiigi piespiestas mijiedarbiibas ar cilveekiem man sagaada dzilju prieku bet arii dzilju torment. jo tas shkjiet kaa absoluuts pienaakums pret katru cilveeku iztureeties ar kaut kaadu bijiibu. jo man ir pretiigi mijiedarboties ar cilveekiem samaaksloti un izliekoties, vienmer kad taa ir noticis es esmu jutusies peec tam satriekta, labaak tad nemijiedarboties nemaz. taapeec es no taa gribu izvairiities, bet kad man nav izveeles un ar kaadu ir jaakomunicee, tad man ir taa sajuuta, ka es sevi atgriezhu valjaa kaa sluuzhas un varbuut pat biedeeju cilveekus un pati mulstu no taa salkanaa, siirupainaa sirsniiguma kas nekontroleeti no manis pluust. no vienas puses es ceru ka naakamreiz, kad man buus jaamijiedarbojas ar kaadu cilveeku man pietiks speeka sevi shaadi atgriezt valjaa. protams, es nezinu vai tas ir sirsniigums vai histeeriska veelme buut jaukai. un tad mani saapina veel arii tas, ka es saprotu, cik neadekvaati ir buut sirsniigam un atveertam un nekontroleetam pret jebkuru sveshinieku, man vienkaarshi shkjiet ka neviens cilveeks nav sveshinieks. man varbuut vienkaarshi shkjiet, ka man ir jaaatrod kaut kaads liimenis katraa cilveekaa ar kuru es varu sasleegties un buut viens veselums perfektas sapratnes kaut uz briidi un tur atrasties un ommm.

taa nu es staigaaju apkaart pilniigi viena un remdeni izmisusi, un ik pa laikam manaa celjaa gadaas kaads cilveeks deelj kura es atkal atgriezhu sevi valjaa (negribot) un cieshu kameer salkans, siirupains sirsniigums no manis gaazhas kaa asinis. kad tas cilveeks aiziet, es sevi atkal aizgriezhu, noslauku kaut kaadas miilesitibas paliekas, un turpinu staigaat apkaart pilniigi viena un izsalkusi un remdeni izmisusi, liidz kaadam atkal vajadzees lai sevi atgriezhu. protams, pati es nemekleeshu iemeslus un 'izdeviibas' sevi shaadi traumeet, tas buutu nepraats.

mans miiljaakais seriaals pashlaik ir hannibal, man shausmiigi patiik pilniigi viss ko saka bedelia du maurier un tas ka vinja tik leeni ar stiklainaam aciim un vaajpraatiigi ironisku smaidu runaa un baarsta ekstreemus apgalvojumus par willa un hannibaala emocionaalo saikni un evoluuciju
 
 
music: bob dylan - simple twist of fate
 
 
10 May 2016 @ 09:15 pm
 
man nav speciaalas intereses izsekot jebkuru no manaam domaam, jo taas visas beidzaas tupikaa, un eventually rodas un nosliikst tajaa pashaa nekonkreetajaa nekonkreetaas nekonkreetiibas kretiinokeaanaa, un cilpas ko taas veido es aiz taam kjeros un kluupu un kriitu, bet labi.

shodien braucot vilcienaa, aiz loga sliezhu malaa, aiz svaigi sazaljojushiem, brangiem kokiem paviideeja nieciigs, cerinjkocinjsh, ar gaishi violetiem ziediem. es uz vinju paaris mirkljus veeros, liidz vilciens aiztraucaas un nomainiijaas bilde. es domaaju, ka viss ko es gribeetu dariit shobriid ir priecaaties par cerinjiem. staaveet zem cerinjkoka, to smarzhot, pieskarties cerinjiem un veel smarzhot un priecaaties. bet tad es sapratu ka man pashlaik nav laika, es nezinu kur atrast pieejamu cerinjkoku un kaa neuzkriitoshi par vinju priecaaties. varbuut naakamgad.
 
 
19 April 2016 @ 08:23 pm
 
 
 
music: patsy cline - crazy
 
 
19 April 2016 @ 02:35 pm
 
izsecinaaju, ka vieniigais ko dziivee bez ierunaam vajag dariit, pat ja viss ir shmucspainis un nav nevienas atbildes, ir stumt
 
 
18 April 2016 @ 12:29 pm
 
vakar aizgaaju guleet 21:45 taapeec pamodos nakts viduu 03:03 izguleejusies. pieceelos, un eedot banaanu ar almond butter noskatiijos vienu seeriju Chewing Gum, aizgaaju atpakalj guleet. sapnjoju ka esmu aizgaajusi uz londonas teosofijas biedriibu klausiities lekciju, bet jutos neerti, bija bail runaat ar cilveekiem, it kaa prasiiju kaut kaadam resnam viirietim uzvalkaa, kad ir naakamaa lekcija, bet vinjsh bija izvairiigs un distracted. tad kaut kaada vecaaka sieviete gjeerbusies latvieshu, bet izgreznotaa, tautas teerpaa saaka uz mani ziimiigi skatiities un smaidiit un staastiit par savu kroni/vainagu, kas bija taads kaa krievu tautas teerpiem, sarkans ar baltaam peerliiteem augshpusee. pamodos 07:30, uztaisiiju kafiju, saaku lasiit kaut kaadu diivainu graamatu par sibiiriju, kanibaalu, zirgiem kas izkrita no vilciena, apnika, couldn't relate, negribu buut distracted. vai es esmu kaut kaadaa uzgaidaamajaa telpaa? man shobriid nekas neshkjiet svariigs, es nevareetu pacelt pat ne mazo pirkstinju lai izdariitu jebko jo neko nav jeegas dariit un viss ir zaudeejis spozmi. es esmu atraavusies no misteeriskajiem dziives undercurrents, nothing is one, nothing is connected, viss vienkaarshi staav uz vietas, viss plashais lietu, cilveeku repertuaars ir nepievilciigs bez spozmes. vakaraa ieieshu dushaa, izmazgaashu matus, iesmarzhoshos un uzlakoshu nagus, un seedeeshu pie naktslapinjas klausoties muuziku.
 
 
17 April 2016 @ 03:58 pm
 
man shkjiet mans lielaakais izaicinaajums dziivee ir panaakt taadu emocionaalo/mentaalo staavokli, ka man interesee dariit lietas not in relation to people. protams, es ticu, ka cilveeks ir citu cilveeku produkts un dziivo galvenokaart, ja ne ekskluziivi, prieksh citiem cilveekiem ne sevis .. vispaar ko es te runaaju, man tikko radaas doma, ka pat taas lietas, ko varbuut konkreetaa dziives briidii es domaaju, ka daru tikai prieksh sevis/savaam smadzeneem, varbuut in the long run tas vairaak noderees kaadam citam. varbuut es eerti iekaartojusies segu chupaa gultaa ar mazu espresso kruuziiti un kuuposhu viiraku lasot teosofiskus spriedeleejumus un domaajot 'ahaha yis redzi girl, you're totally in control, your a concise isolated cosmic bundle of existence and you can perfectly appreciate yourself and the mysteries of life, universe and everything here in this comfy corner of your domicile, on your own, without discussing this with other humans who in the end of the day might be even more limited than you, you don't need to engage other humans to be blissfully existent and savor the wonders of a thinking mind', nav izsleegts ka shaads produktiivs individuaals lasiijums un taa laikaa rastaas azinjas netiks nopludinaats man negribot, vai pasarg' dievs - gribot, uz citaam galvaam kaut kad tuvaa vai taalaakaa naakotnee.

cilveeks negrib buut izoleets, bet ir tik gruuti rast motivaaciju dariit lietas pasham prieksh savas eksistences, un beigu beigaas izraadaas, ka tu pat nevari buut absoluti droshs, ka taas lietas ko tu peec labaakaas sirdsapzinjas esi dariijis ekskluziivi tikai un vieniigi prieksh sevis, netiks no tevis rupji nozagtas un citu cilveeku lietotas. kaadas tiesiibas vinjiem lietot, varbuut pat izkjeemot tavus smadzenju gabalinjus, kurus tu tik ruupiigi un disciplineeti esi lolojis savaa nodabaa bez paliidziigas rokas, pats, saviem speecinjiem, disciplineeti, diligjenti, varoniigi!

vai tieshaam taa ir logjikas kljuuda 'dariit lietas prieksh sevis'? man shkjiet, ka varbuut. varbuut tikai tad, ja neviens nekad neuzzina par tavu esmiibu, tu vari dariit lietas tikai prieksh sevis. pat ja tu esi vislouneriigaakais hermits pasaules veesturee, pietiek ar to, ka viens cits cilveeks atrod tavu treileri mezha viduu, lai vinjam rastos idejas. jaa, protams, vinjsh saaks tevi dievinaat vai par tevi shokeeties vai buut pret tevi pasiivi agresiivi vienaldziigs, vinjam radiisies par tevi viedoklis. un shadi tu sev nezinot esi ietekmeejis to cilveeku kursh par tevi ir uzzinaajis. varbuut taa rezultaataa tas cilveeks nedeeljas nogalee kino vietaa aizbrauks pie dabas un pastaigaasies gar ezeru un aizkjeeries aiz koka saknes klups un sekundes simtdaljaa kameer vinjsh kriit vinjam radiisies apgaismiiba un vinjsh kljuus par naakamo jeezu kristu vai hitleru.

vai tieshaam cilveeks nevar izdariit neko taadu, uz kaa reekjina citi spacetime existentials neiedziivotos? vieniigaa vaargaa ceriiba, kas man pieder, kas ir outrageous, against all odds and physical probabilities, unprecedented, ir iespeeja, ka visiem cilveekiem kas jebkad shaadu hipoteetisko cilveeku sastop savaa celjaa, ir par vinju absoluuti vienalga. tik intensiivi vienalga, ka vinji vinju pat neredz, taada vienaldziiba, kas smadzeneem liek izraisiit a total sensory blind spot. shaads cilveeks buutu iists un briivs, vinjsh vareetu vakaros iet guleet ar mieriigu sirsninju, ka viss ko vinjsh dienas laikaa suuri un gruuti ir paveicis, visa vinja asinjainaa un sviedrainaa ciinja pret eksistences dzirnakmenjiem ir bijusi vieniigi pasha un nekad neekljuus par bariibu visaadiem maitu lijaam un salashnjaam. shaads cilveeks ar savu eksistenci taisa akcenteetas un preciizas piruetes uz kraashnjaa kosmiskaa briinumu paklaaja, un taas neviens neizsmeerees, taadas taas arii paliks - akcenteetas un preciizas, tieshi taadas kaadas vinjsh bija iecereejis savaa praataa
 
 
15 April 2016 @ 08:49 pm
visas manas domas  
es neesmu pietiekami laba un es esmu stulba un es nezinu pietiekami un tas ko es zinu ir stulbs un man nav taisniiba un es esmu iedomiiga un es pie taa esmu vainiiga un man vienkaarshi ir bail taapec man to vajag un visi paareejie cilveeki ir patiesaaki un zina labaak un dziivo labaak un ir briivaaki un automaatiski vairaak cilveeki un man nevienu nevajag un es to teikshu un man ir vienalga kaa visiem iet un es neko ne no viena neprasiishu taapat kaa neviens neko neprasa no manis un ja man kaut ko prasiis tad es to izdariishu un man buus vienalga jo tas neko nemaina un lai arii dziive shkjietami kaut kur virzaas un attiistaas kaut kaados virzienos un varbuut pat es arii es visu redzu skaidri un es muuzhiigi palieku taada kaada es esmu un es sev nemuuzham nepatikshu un es vienkaarshi negribiigi aizsliideeshu liidz sava cilveeka muuzha beigaam ljoti uzmaniigi lai paarak nepieskartos dziivei tikmeer ljaujot savam ego izlikties ka vinjsh ir atkodis eksistences kodolinju un vienmeer ir graciozs, altruisks un maigs un nekas vinju nespeej satricinaat
 
 
13 April 2016 @ 10:57 pm
no a uz b un atpakalj  
es tikko staaveeju uz 11. platformas, kad tuvojaas vilciens, kas mani vediis maajaas. vilcienam tuvojoties, es skatiijos caur vadiitaaja kabiines stiklu. tur iekshaa seedeejaa blonds puisis, vinjsh bija nolicis elkonii saliektu roku uz panelja un saliecies, noguulies uz saliektaas rokas, zodu nolicis uz rokas apaatiski skatiijaas taalumaa, uz sliezhu beigaam
 
 
music: max richter - november
 
 
12 April 2016 @ 08:28 pm
perspektiivas  
naakot maajaas no skrieshanas es izdomaaju diezgan basic praata konstruktu, kuram iipashi nevaru piesieties.

doma saakaas ar to ka, ja jau viss ir spacetime, tad, piemeeram, man ejot pa ielu kustiibas nav, viss ir homogeens spacetime. vieniigais kas 'kustaas' ir mana apzinja, kas shajaa spacetime ir atveerusies un sliid pa dazhaadiem, diemzheel shkjietami neizdibinaamiem marshrutiem peec kaut kaadiem kvantu likumiem. respektiivi, mana apzinja kaa neredzams neaprakstaams fenomens sliid cauri spacetime vai nu fokuseejoties vienaa punktaa - sevii, gjenereejot praata konstrukcijas no pasaules vielas ar ko taa saskaras. vai arii taa no shii izejas punkta, kas ir mana eksistence, fokuseejas uz visu paareejo pasauli. vai nu skataas uz iekshu, vai skataas uz aaru. vai uz aaru caur iekshu - caur iekshu uz aaru, kas man shkjiet ir tas pats kas vienkaarshi uz aaru. jo reaali, skatoties uz aaru caur kaut kaadiem konstruktiem ir tas pats kas skatiities uz iekshu.

tad nu es izsecinaaju, ka visvieglaakais veids, kaa cilveeks var sev likt justies izoleets, apmaldiijies praata konstrukcijaas un visaados citaados veidos buut nozheelojamam, ir atljaut apzinjai fokuseeties inwardly uz sevi. uz 'sevi' domaajot savu 'kjermeni' kaa iluuziju par atsevishkju, noshkjirtu objektu no spacetime continuum, un jebko kas notiek shajaa kjermenii, it sevishkji galvaa, praataa, praata konstrukciju labirintaa. tas ir visaatraakais un droshaakais veids uz jushanos izoleetam un skumjam vai vienkaarshi buut in bad faith. apzinja tad it kaa aizgriezhas no pasaules un ieiet sevii un stagnee un grimst praata konstrukcijaas, tur sauteejas un vaaraas un varbuut pat puust un apzdziest.

bet, visaatraakais un labaakais veids, kaa justies vieglam kaa spirgtam rasas pilienam uz tikko izdiigusha raspodinja vasaras riita, ir ljaut apzinjai veersties/veerties uz visu paareejo pasauli. taa kaa pasaule, jeb spacetime, apkaart muusu eksistencei visos virzienos ir bezgaliiga tad arii apzinja tajaa var bezgaliigi raudziities un celjot un nejusties izoleeta, jo pasaulei nav robezhu, taa turpinaas indefinitely, nav taadas vietas kur apzinja vareetu apstaaties un teikt, shii ir pasaules robezha so es juutos izoleeta

tapeec es izteelojos cilveeku kas ljauj apzinjai stagneet sevii kaa nosleegtu, tumshaas energjijas lodi, varbuut melno caurumu, kas virzaas cauri spacetime, ar savu gravitaaciju visu ietekmee, kameer pats juutas izoleets un savaas dziilees risina dramatiskus procesus. bet cilveeku kas veraas pasaulee aarpus sevis kaa liidziigu energijas lodi, tikai taadu kas izstaro gaismu (apzinju) visos iespeejamos virzienos taadeejaadi atklaajot bezgaliigi dazhadu pasauli sev un citiem tikmer kameer vinja cilveeka apzinja dziivo

protams, apzinja veelaizvien shkjiet ir piesaistiita konkreetam punktam, jeb ir konkreets punkts, kas virzaas cauri spacetime, bet taa vairs nav izolaacija, bet gan fluiida perspektiva
 
 
08 April 2016 @ 05:42 pm
 
vai vieniigais veids kaa normaali dziivot ir neko neparko nedomaat?
 
 
07 April 2016 @ 08:29 pm
 
 
 
04 April 2016 @ 05:49 pm
 
'either be groovy or leave man' - bobs dilans
 
 
03 April 2016 @ 05:33 pm
 
man patiik, kad gadaas shkjeersot londonu ilgaakaa braucienaa metro, it sevishkji ja pa dienas vidu, vai ljoti agri vai ljoti veelu, kad tas ir pustukshs. es juutos patiikami noshkjirta no virspasaules, droshaa, izoleetaa kapsulaa, kas vienkaarshi virzaas bezceremoniaali, vienaldziigi, meerkjtieciigi. tad es varu skatiities uz preteejo seedvietu, uz sarkaniem rimbuliishiem uz zila fona un gremdeeties eksistenciaalaas sajuutaas un domaas, vai nu buut ljoti present un bez domaam, vai recklessly sekot kaadam absurdam domas pavedienam. vienreiz taa seezhot mani paarnjeema nondual moments, kur es chiks! pazudu, viss bija viens - homogeens, dziivs, piesaatinaats, sveetlaimiigi bezemocionaals gabals-kustiiba aarpus laika un telpas. tas paargaaja paaris sekundees un nekad vairs neatkaartojaas. shodien braucot no piccadilly uz maajaam, es atkal skatiijos uz sarkanajiem rimbuliishiem uz zilaa fona, liidz manu gremdeeshanos iztrauceeja duushiiga melnaadaina tante, kas apseedaas blakus tai seedvietai uz kuru es fokuseejos. vinja iznjeema zilu maisinju, kuraa bija zemessrieksti chaulinjaas un saaka tos lobiit un eest un vinja izskatiijaas peec oraakula no matrixa. es iedomaajos kaa ja es paskatiitos uz vinju ilgaak kaa mirkli vinja paskatiitos man pretii, pasmaidiitu, laipni izstieptu saujaa vienu zemesriekstu un patiektu kaut ko kriptisku kaa 'it is what you think it is..' vai .. 'are you ready to fall down the rabbit hole?'

stundu pirms tam es staaveeju pie oxford street smuutiju kioska gaidot maasu, un kaadas 10 minuutes veeroju kaa man priekshaa diskuteeja divi jehovas liecinieki, veca sieviete un viirietis, ar diviem jauniem islaamticiigajiem puishiem, visticamaak, jo vinjiem abiem rokaas bija koraans un vinji bija islaamistiski gjeerbushies un ar baardaam. peec 10 minuuteem, vinji apmainiijaas ar savaam graamatinjaam, dzheki iedeva tantei ar onkuli koraanu, un jehovieshi iedeva dzhekiem katram mazu biibeli. tad vinji turpinaaja kaadu laiku runaat liidz man bija laiks doties.
 
 
03 April 2016 @ 08:25 am
 
sapnjoju ka teetis beidzot ir kljuvis par vegaanu, ir zaudeejis svaru un kljuvis stiprs, veseliigs, atleetisks un energjisks un vairaak nav apaatisks. man par to bija milziigs prieks, un mees pastaigaajaamies pa bastejkalnu
 
 
02 April 2016 @ 04:43 pm
 
it's almost like praats ir artificial intelligence acting as an impostor, which although can never become pure awareness, become the real deal still can do a lot of damage
 
 
31 March 2016 @ 11:32 pm
going where the cold wind blows  
mees shovakar ar sofiju bijaam green note kamdenaa skatiities roo panes un i don't know where to shove my feels

green note ir taada ljoti maziitinja venue pashaa kamdenas centraa, kas pieder laikam kaut kaadiem diviem dzhekiem, vienam no vinjiem ir gari melni mati, kepons un vinjsh izskataas peec kaut kaada meta dilana. lai arii es domaaju, ka redzeeshu tikai roo panes, tur veel pirms vinja dazhas dziesmas speeleeja meitene, kas izskatiijaas peec jauninjas shineidas okonoras un kas iepaziistinaaja ar savaam dziesmaam ar taadiem komentaariem kaa 'this i wrote when i was very hungover', 'this one is about a guy i really liked who i think only wanted to sleep with me, it's called "glass eyes"'. peec tam bija vislieliskaakais, kas izraisiija manas sirds sadegshanu neparasti un totaalu naavi..

kad biju februaarii viena aizgaajusi uz cadogan hall noskatiities ieprieksh roo panes, ar vinjiem speeleeja veel kaut kaadi chalji, kur viens no vinjiem izskatiijaas peec perfekta debesu engjelja. peec koncerta es izstalkoju visus iespeejamos portaalus un noskaidroju, ka to dzheku sauc josh flowers un ka vinjam pieder grupa josh flowers and the wild. atlikushaas nedeeljas liidz shodienai es vairaakas reizes viilos, jo palaidu galaam vinju koncertus brixtonaa un barfly, un kaada vispaar dziivei jeega ja nevar iet uz koncertiem skatiities uz zeeniem kas izskataas peec debesiim un dzied ar ciet aciim. bet shovakar! vinji tur bija, un tajaa vietaa lai speeleetu kopaa ar roo, vinjiem papildus bija pashiem sets peec shineidas okonoras. mums ar sofiju iegadiijaas seedeet pie pashas skatuves, mind, tas venue bija kaa mana dziivojamaa istaba, varbuut divu metru attaalumaa no muuzikjiem. taa nu es tur seedeeju ar savu pale vegan 7% ale un sviidu deelj sirds, un shaudiiju acis no smukaa zeena gjitaaras uz smukaa zeena luupaam un tad izdomaaju ka fuck it - the power of now, i don't exist as a separate self anyhow, so no stress. smukais josh flowers nospeeleeja kaadas 6 kriptiskas dziesmas, mana miiljaakaa saucaas 'vaarnu zeens', kameer roo panes seedeeja blakus sofijai buzhinot sev matus. tad vinjsh pats saaka speeleet, un all the fuss is justified, jo vinjam noteikti ir taa captivating, seeing is believing muuzikju kvalitaate, vinjsh dzied taa it kaa vinjam nebuutu nekas ko sleept. beigaas vinjsh nospeeleeja 'pale blue eyes' kaveru, kas man shkjita kriptiski, jo no riita 6:51 peerkot kafiju victoria station pretaa skaneeja taa pati dziesma un man taa vienmeer bijusi tuva dveeselei.

peec koncera es nokljuvu metro un paarspiileeti skalji austinjaas klausiijos dzhefu bakliju kameer vagonaa speeleeja kaut kaadi chigaani. uz mirkli aizveeru acis un paarnjeema taa sajuuta, kad esi mazliet iedzeeris un aizver acis un shkjiet, ka tu izshkjiisti un uzvirpuljo gaisaa un tad atkal noseedies atpakalj kjermenii. vispaar es nebiju dzeerusi alkoholu 20 dienas un domaaju ka vairs nedzershu, jo jeezus, bet esmu noveerojusi, ka tad kad mirst smadzenju shuunas atraisaas sirds. es visu laiku staigaaju ar krampjainu sirdi un izliekos par super turbo virtue kakjeenu ceriibaa uz kaut kaadu deservedness bet tas viss ir in vain shkjiet

man peec 5 stndaam atkal jaaceljas dziivei, un visam, bet es ceru peec iespeejas ilgaak notureeties uz shiis sajuutas, ka what a time to be alive, waht a success in terms of emotional gradations, in terms of seeing beautiful boys that look like heaven playing music singing with eyes closed
 
 
music: placebo - every you every me
 
 
30 March 2016 @ 09:48 pm
teju nepanesama ideju konvergjence  
salasiijos dienas garumaa pjeeru deshardeenu un tagad vareeshu guleet gultaa un pirms aizmigshanas skatiities tumsaa kaa eksistences dziljumos kameer mans praats un vispaar visa esiiba implodee un eksplodee un konvergjeejas kaa veel nekad ieprieksh un sirds sadeg neparasti

"Driven by the forces of love, the fragments of the world seek each other so that the world may come to being."
 
 
30 March 2016 @ 12:30 pm
 
es visu laiku staigaaju pa rinjkji. es muuzhiigi atnaaku atpakalj tajaa pashaa vietaa. es juutos siika, es juutos stipra, es juutos neiemiesota. lai cik taalu es aizietu un lai kaadi briinumi notiktu, man ar neko nebuus tik fundamentaala un nepaarraujama saikne kaa ar sho tukshuma un nezinjas vietu. un shkjiet, ka tas vienkaarshi ir kaut kaads nevainiigs, neitraals mehaanisms, kas grib notikt un kuram ir jo labaak, ja man nav pohuj, ja es laviereeju on the edge of emotional abyss, jo es nekad nevaru pazust, es nekad nevaru pazust un es arii nekad nevaru atbriivoties no shiis saiknes, vienmeer briesmaas vienmeer droshiibaa
 
 
music: the magnetic fields - epitath for my heart
 
 
29 March 2016 @ 05:53 pm
sviitrinja  
liidz ko man saak palikt neomuliigi par to kaa es esmu vientule un par to kaa man negribas dariit lietas, es atceros, ka vieniigais kam ir noziime ir taadai sviitrinjai starp mani un visumu, un ka es tik pat mieriigi vareetu pavadiit atlikusho dziivi lasot graamatas par meegjinaashanu saprast eksistenci un dzerot kafiju. visas laiciigaas lietas kas man shkjiet kaa neeertiibas, var buut un var nebuut
 
 
28 March 2016 @ 11:09 pm
the conversion of mary magdalene  
man vakar ar mammu bija the most unsettling telefonsaruna. kas saakaas ar kaut kaadiem parastajiem nu chau nu kaa iet un ko dari un kaut kaadu jaunumu kas mammai noticis, kaut kaads jauns satriecoshs food supplement, man nosuutiis linku, kaut kaads unikaals horoskops, nosuutiis man linku, cik vinja aiznjemta ar visaadiem darbiem. man ir prieks, cik jauki, miiljaa mamma. tad jautaajumi man uz kuriem es atbildu ar saapiigu grimasi. ka nee es neesmu veel izleemusi pirkt anglijas pilsoniibu. nee es pagaidaam veel atkal neesmu domaajusi par naakotni. ko tad es dariishot ja buus kaut kaadas jukas un man buus jaatgriezhas latvijaa un vinjas tur nebuushot jo vinji buus paarvaakushies uz kautkurieni citurieni, ko es dariishu te viena. ka ko gan, ka taapat dziivoshu, ka man nauda nav svariiga, ka gan jau atradiishu dziivee ko dariit. nopuuta no mammas, un kaut kaadu debiilu vilshanos dzirdu. vairaaki neerti klusumi, taadi kaa starp sveshiniekiem kuri ir izsmeelushi visus small talk topikus. kaa citaadi man iet. meegjinu banaali atklaati kaut ko teikt, ka nu kaa, man jau nekas jauns nav, ka esmu nosettlojusies parastaa pieaugusho rutiinaa, kur man ir tikai darbs, eediens un miegs. ka man dziivee nkaadi notikumi nav, ka cilveekiem vienmeer gribas dzirdeet par notikumiem, bet ka man jau visa dziive notiek iekshienee, un ka par to jau nevienam negribas dzirdeet.

kaut kaads viirietis teica ka pasaule nav ne laba ne slikta, bet tikai vieta kur notikt labajam vai sliktajam. man shie - labais un sliktais, ir sajaukushies, varbuut tas kas ir tagad slikts prieksh naakotnes ir labs, varbuut tas kas shkjiet tagad ka buutu labi prieksh naakotnes ir slikts. taatad es neko nezinu, atkal. un pasaule un tagadne paliek tikai vieta, un visas lietas ieguust taadu sausu, tukshu kvalitaati, jo taas nav ne labas ne sliktas, viss ir homogeens, taatad tukshs, atkal.

mees vakar ar maasu bijaam muzejaa un skatiijaamies gleznas un man iisteniibaa ljoti patika skatiities uz visaam taam gleznaam ar religjisko tematiku, jo to gleznu autori tachu kaut kam ticeeja taas radot, vinji ticeeja ka kaut kas ir labs un slikts, vinji nedziivoja tukshaa vietaa, kur absoluuti viss, kas uzrodas uzreiz kljuust homogeens, sauss, sadruup un izzuud.

es gribu riitdien peec darba atkal aiziet uz muzeju un skatiities taas gleznas, lai justos mieriigi un domaatu par tiem cilveekiem, kas vinjas radiija. it sevishkji es veelos redzeet sho gleznu:

 
 
25 March 2016 @ 05:17 pm
jeezulinjsh  
shodien ir pirmaa pavasara diena jo visu dienu nav bijis neviens maakonis un ir +15 graadi. es naacu maajaas no darba un man uz muguras spiideeja silta saule un es jutos kaut kaa viegli un taa it kaa viss ir homogeeni labs.

ja nu tieshaam pasaule ir tad, kad dievs tik ljoti samiileejaas ka uztaisiija magjisko jeezulinju kursh ir visa mateerija un pasaule, taapeec visi kas tic pasaulei un tai pashaizliedziigi nododas nekad nepaliek izsalkushi un novaartaa. it only makes sense, ja pasaule ir viena liela dieva galva, kurai par piemeeru var njemt jebkuru individuaalu mazaa cilveeka galvu, kuraa valda konflikti un pretrunas. shiis galvas/buutnes interesees ir pret sevi iztureeties iejuutiigi un ar piedoshanu, meegjinot sevi saprast un par sevi ruupeeties, jo vinja tika radiita aiz miilestiibas. es iedomaajos, ja shajaa galvaa ir saasinaatas domas un neapzinaatas domas, kas manifesteejas probleemaatiskaas darbiibaas; ja shii galva piedereetu man, es meegjinaatu sev pastaaviigi atgaadinaat, ka jo speeciigaaks buus mans izmisums, un mana nelaimiiba, jo dziljaaka buus mana maaciiba, sapratne un miilestiiba peec tam. man shkjiet tikai taada galva, kas sevi meegjina saprast un sev piedot, atbildeet ar miilestiibu un pacietiibu, attieciigi darboties un laboties, izdziivo un noiet pilnu apli, evolucionee lai cik daudz un saapiigi neatkaartotos konflikteejoshas un kareiviigas un saapiigas domas.

man peedeejaas nedeeljas ir taa, ka esot vienkaarshi kaut kur randomly uz ielaam vai starp cilveekiem, man ir sajuuta ka tas viss un vinji visi ir austi ar kaut kaadaam saapiigi miilamaam miilestiibas shkjiedraam, jebshu, ka viss tieshaam ir taads miilams pasaules kjermenis, ka viss ir miilama klaatesamiiba, un ka taa varbuut tomeer driizaak ir laime, atrasties kjermenii ar apzinju, kas uz sho klaatesamiibu, miilamo buutni un pasaules kjermeni var raudziities un par to domaat un tajaa gremdeeties. pastaigaaties pa triisvieniibas apli
 
 
24 March 2016 @ 07:11 pm
naakotnes dialogs, triisvieniiba  
kaa lai diilo ar atzinjaam un informaaciju, kas gaazhas virsuu kaa cunami vilnis no dazhaadaam realitaates dimensijaam reizee. atkal taa sajuuta, ka kompjuuterii atveerti kaut kaadi 100 tabs un tu juuties kaa iesliigt inertaa nomiedzii, lai smadzenes visu processo kaut kur aiz aciim zemapzinjaa, jo tavs prastais, raupjais cilveeka praats tikai vaaljaajas priekshaa un kjerstaas nevajadziigi. vai driizaak gribas mediteet uz to, kameer praataa shie atzinju/informaacijas viljnji izskalo kaut kaadas lietojamas, vajadziigas formas. taa sajuuta, ka tu kaa maza clueless zivs tikai kunkuljo pa dzilju okeaanu, ik pa laicinjam izlecot virs uudens un paarsteigti nopeetot cik tad taalu esi nonaakusi un kaa, un vai ieziimeejies skaidraak apvaarsnis uz kuru dodies

es dazhreiz domaaju, ka buutu lietderiigi pierakstiit esejas formaataa visas manas atzinjas un ieguuto informaaciju, bet man ir taa sajuuta ka visa informaacija ir paaraak aatra un arii atzinjas, un ka piesaistiit taas papiiram/datoram buutu bezmazvai tumsoniigi. dazhreiz man shkjiet ir laba doma par taam runaat ar cilveekiem, bet taa kaa es nemaaku iipashi skaidri izteikties un cilveeki parasti nespeej uzmineet ko es domaaju, tad es gan vinjiem gan pati sev izklausos peec kaut kaada pajolinja

man vispaar peedeejaa laikaa shkjiet, ka jebkura veida monologs ir patiesiibas apgrieshana, kapaashana, jo vai tad patiesiiba nav bezgaliigi evolucioneejosha potencialitaate, kurai tu vari piesleegties, bet no taas nokapaat fragmentu un pasniegt kaa pilnu patiesiibu ir stulbi, varbuut fragments ietver visu paareejo, nezinu, too many tabs

nekas, pasaulee nav nekaa taada, kaa priekshaa visadekvaataakais nebuutu klusums.
 
 
23 March 2016 @ 07:52 pm
 
 
 
21 March 2016 @ 08:49 pm
wu-wei  
kad man par kaut ko ir nemieriigs praats un sirds, tad es visu dienu pavadu nekonreeti un pa pusei, darot lietas, es taas daru shaubu eenaa, sateigti, nepilniigi, aprauti, kaa apjucis trakais es ieksheeji runaajos ar sevi un saku visaadus apgalvojumus, meetaajos ar un starp shiem apgalvojumiem, apgalvojumu kaleidoskops driizaak, liidz kaads no tiem shkjiet uzvaroshs, uz vienu pateetisku briidi.. bet to jau ir ljoti viegli noteikt, kad apgalvojums ir stulbs un neiists, to vienkaarhsi juut, tikuntaa tu lietas turpini dariit shaubu eenaa, aprauti, nepilniigi, sateigti, vienkaarshi lai izlietotu laiku liidz tu atkal vareesi apstaaties un grimt jaunos apgalvojumos, vai visu sastindzinaat, lai apgalvojumi tev neraushas virsuu, lai vismaz ir tukshums, kas ir patiesaaks par apgalvojumiem, bet nemieriigs tukshums, eenains, nekonkreets, limbo tukshums. tu atkal esi iespruudis praata konstrukcijaas, tev atkal ir jaapilda maajasdarbs un jaaizdomaa, jaasaprot, kaapeec tu tur esi un kaa tikt aaraa, un vai aarpus taa vispaar kas ir. un tev tam ir jaapieiet bezkaisliigi un ar pacietiibu un miilestiibu

dazhreiz tu ieraugi celju kur tu vareetu iet, kur tu vareetu ielauzties, kur tu vareetu uzziedeet. bet tevi sistemaatiski virza projaam un nost un taalaak, un tu vari protesteet un noskatiities kaa tas sliid tev garaam, shii zelta iespeeja, kameer tevi uzstaajiigi attaalina. un nee tu nezini, kas prieksh tevis ir labaak un kam tu esi gatavs, tu nezini neko.

man shkjiet cilveeki vienkaarshi grib augt, attistiities un radiit, un vinji grib izmantot katru iespeeju, kas rodas pie apvaarshnja, bet dazhreiz, vinjiem kaut kaads neizprotams, naidiigs, mistisks speeks sit pa pirkstiem, lai jau aiz naakamaa stuura tikai varbuut buutu kaada autentiskaaka iespeeja

bet tu nezini, un visam ir jaapieiet bezkaisliigi un ar pacietiibu, un viss kas ir ir svariigi, un tu tam netici, bet uzticies
 
 
21 March 2016 @ 03:59 pm
 
non-ordinary visu laiku lasaas kaa non-dairy
 
 
19 March 2016 @ 01:08 pm
 
man biezhi ir taada sajuuta, ka es meegjinu atrakt kaut kaadus daargumus, ko es ieraudziiju, bet ir ljoti daudz zemes, kas kriit virsuu un daargumi leenaam sliid dziljaak zemee un es tos vairs nevaru atrast, es veel mazliet rokos, bet tad padodos,jo nezinu vai to nenosapnjoju, bet tajaa pashaa laikaa es mistiski zinu, ka tie tur visam apakshaa ir, taapeec man varbuut vajag turpinaat rakt
 
 
18 March 2016 @ 07:09 pm
love is our steady guide  
es gribu saprast visu par intersubjectivity
es gribu atpaziit visus patterns and master it and deconstruct it and see it
es gribu tam pieiet radikaali, eksperimentaali un hands on
pagaidaam es tikai zinu ka intersubjektivitaate ir viss un magical
 
 
17 March 2016 @ 07:43 pm
 
es dziivee gribu buut shis dzhex
 
 
15 March 2016 @ 05:40 pm
 
es esmu videeji mazs, videeji peleeks dziivnieks kas seezh stuurii un nekustaas un skataas caur tukshaam aciim, varbuut ne dziivnieks, varbuut pat objekts, kursh kljuust dziivs tikai tad kad tam pieskaras vai to uzrunaa. ir gandriiz apriilis, bet ir februaaris. pasaule ir astounding, un katrs mirklis ir precious un ir ljoti daudz miilestiibas, kas paraadaas kaa smaga, draudziiga, mieriiga, zinosha gaisma ja atljaujies redzeet cauri saviem praata netiirumiem. un liidz ko pasaule kaut mazlietinj mani uzrunaa, es paarveertiishos par varaviikshnju un kjirshu ziedlapinju virpuli kursh meetaa avenju zefiirus un briinumsveciites un miikstaas mantinjas, bet tikmeer nenoteikts wave/particle-confused peleeks objekts, eena, prizrak, iipashi-nekaads apveids es seedeeshu stuurii un uzmaniigi klausiishos vai pasaule man kaut ko saka, varbuut ar mani neviens nerunaa, vai pasaule iet garaam, vai es esmu aarpus pasaules, vai es domaaju ka pasaule apstaasies, vai man ar pasauli bus tikshanaas, vai es veelaizvien esmu pasaulee, vai pasaule ir manii, vai es tai uzliku vaaku, vai pasaule kaut ko vairaakas reizes teica, vai laiks ir saacis riteet aatraak, vai es esmu aarpus laika, es nekad nezinaashu cik daudz man ir laika. es vairs nezinu cik ilgs laiks ir pagaajis te seezhot, vai buutu pieklaajiigi kaut kur citur paarvietoties, varbuut man vajadzeeja kaut ko dariit bet es to neizdariiju, varbuut pasaule mani gaidiija bet es nokaveeju, varbuut es staaveeju sev priekshaa, varbuut bija kaut kur jaaiet, vai pasaule kaut ko teica, es nezinu. vai pasaule sauca mani, es nezinu. es te visu laiku biju, varbuut nedzirdeeju. es veeroju un meegjinu klausiities ar tik labu dzirdi kaada man ir
 
 
music: beck
 
 
14 March 2016 @ 12:09 pm
'being 34 years old, alone in a room with a piece of paper'  
noskatiijos 'the end of the tour'. man shkjiet pasaule ir speeciigs turpinaajums, kad viens cilveeks izsmelj savus eksistenciaalisma dziljumus, naakamais turpina, smelt, izsmelt, transcendeet. vienmeer naak naakamais un pacelj, kur otrs nolika, taads darbs, varbuut visi ir tikai viens cilveeks kas visu laiku reinkarneejas un automaatiski turpina iesaakto. shogad manaa book challenge buus tikai viena graamata, infinite jest

 
 
14 March 2016 @ 09:51 am
 
man shkjiet, viena no substanciaalaakajaam lietaam ko dziivee var dariit ir pa iistam iepaziit cilveekus. pretstataa vienkaarshai brushing by, trivial routine encounters, smiles, phrases, hurry. bet patieshaam iepaziit cilveeku, taa ka tev shkjiet, ka juus graviteejat viens otraa iekshaa, sasleegshanaas ar pasauli un eksistence. dazhreiz runaajot ar cilveekiem kas ir apkaart ir briizhi, kad sanaak pieskarties noziimiigaam teemaam, bet tas ir kaa touching the surface, it affects you, and you feel gravitational waves, kind of dazed and agitated, but it's over soon, un tu vienkaarshi aizej atpakalj nekurienee, void of connection, void of this spark of mutual existence.

iepaziit cilveekus, atmetot visas robezhas un pre-conceptions, without being appropriate and adequate, staaveet pretii tam wave, fallout, kas rodas pa iistam piesleedzoties cilveekam

ja man buutu jaadod kaut kaads koeficients, cik cilveekus es patieshaam esmu iepazinusi dziivee, tas varbuut buutu kaut kaads 0.98, pa iistam man shkjiet nevienu. es neesmu pielauzusi nevienu iepaziishanos, visi cilveeki ko es zinu, esmu vinjus izniekojusi, maybe it means i haven't truly existed myself
 
 
12 March 2016 @ 05:33 pm
cik daudz un biezhi ir jaadara, un kaadas lietas, lai aizmirstos ka taa ir izlikshanaas?  
vienmeer taa sajuuta uzpeld, ka kameer es neizdomaashu kaut ko satriecoshu tikmeer arii nekaa nebuus. vai nu kameer es neizdomaashu kaut ko satriecoshu, vai arii nepielikshu visus puulinjus kaut kaados konkreetos virzienos triecoties, aardoties pasaulee. it kaa es buutu staigaajoshs atvars, aptumshojies un krampjaini izbadeejies, vaajpratiigs aiz saapiigajiem bada krampjiem, pa pusei gjiibstoshs, pa pusei paarbijies, pa pusei paarskaities, bezgaliigi dziljsh un neremdinaams un absoluuti neiespeejams. visas daraamaas lietas ko vinjsh sevii ierauj, uz vienu vaaju acumirkli kuraa taas sasniedz atvara virsmu un tur kaveejas, sasniegtas, ieguutas, izdariitas, uz briidi atvars pateetiski gremdeejas iluuzijaa, ka tas beidzot ir aiztaisiits, nekad vairs nebuus izsalkuma, bads ir mazinaajies un driiz izzudiis pavisam, tagad, shoreiz un muuzhiigi tas buus mieriigs un raams, stoicisks objekts tik neitraals un piezemeets kas nebiedee ne sevi ne citus, aiztaisiits un padariits, vairs nav jaaskrien visos pasaules virzienos lai samekleetu lietas ar kuraam uz acumirkljiem piesegt savu tukshumu, nosleept savu vaajpraatiigo iekshieni, jo satriecoshaakas un grandiozaakas lietas, jo vieglaaka kamoflaazha. laiks izzuud, pazuud, apstaajas. liidz brutaali, shokeejoshi tas atkal uztruukstas, draudiigi un kaa veel nekad izbadeejies, paarbijies, gjiibstoshs, paarskaities, bezpaliidziigs, traks, eksisteejoshs

es jau zinu, ka ekisteejot ir normaali buut mistiskam, sevi biedeejosham badiigam atvaram, kam vajag iztiku, this too shall pass, rutiina really, postmodern condition, domu pavedieni sheit apraujas, Zona, klusums.
 
 
music: grimes, blood diamonds - go
 
 
12 March 2016 @ 03:09 pm
the great goddess spirit shining in heaven  
'everyone in the world is the same person, you are the only Other person in the world'

Tags:
 
 
10 March 2016 @ 11:27 pm
 
grimes koncerts bija kaa cyber candy valpurgju nakts, man vislabaak patika venus fly un kill v. maim, grimes definitely is my ultimate girl crush