naktsvijoles
26 July 2017 @ 01:20 pm
 
(ecstatic sigh of edge of the flux unbound novelty experience torment)

fuck, jaunaa Preacher sezona izskataas daudzsoloshi.

"God didn't come here for the girls, he came for the jazz."
 
 
naktsvijoles
25 July 2017 @ 10:39 pm
 
when out of blue something beautiful and probably significant happens

me: wow - yes - awesome - let's - true - amazing - mystical - life - blessed be - magic - human - yes to everything - devote - perfect - utter - magnet - love - sheer - now - power - glory
also me: ugh
me also: perfect stoic, transcend, everything is one, maya, samsara, samadhi, i am whole, nothing is real everything is real, i knew before, time does not exist, neither-nor, [silence]
 
 
naktsvijoles
25 July 2017 @ 10:08 pm
 
 
 
naktsvijoles
25 July 2017 @ 10:13 am
 
no riita ejot pa trotuaari es redzeeju ljoti dailju balodi, baltu ar gaishpeleekiem, tumshpeleekiem un teju ziliem plekjiishiem, dzidraam aciim un graciozu staaju, gaitu. tik dailju, ka man gribeejaas tam saukt 'hei, kundzinj, tu esi tik dailjsh, kaapeec tu tik vientuljsh sheit no riita pastaigaajies starp drazaam un bezceriibu. es tavu dziivi iedomaajos citaadaak..', bet es vinjam vienkaarshi pagaaju garaam
 
 
 
 
naktsvijoles
23 July 2017 @ 08:55 pm
maiga sakaave  
es gan pilniibaa uzticos savai sirdij. ja mana sirds ko juut, taa nav nodeviiba vai iluuzija, tas ir saulleekts, kas daavaa iespeeju redzeet. sirds ir pilniibaa atklaata. ikviena sirds sajuuta ir patiesiibas ienaakshana laiktelpaa. sajuuta sirdii ir patiesiibas klaatbuutne manaa esiibaa, un tai nevar ne pielikt ne atnjemt. es to juutu, taatad taa ir patiesiiba un aaicinaajums dziivot.

un tad seko praata nodeviiba. praata vulgaaraas, tukshaas spekulaacijas par manu sirdi. chuuska praats rupji atrauj durvis uz manu sirdi, pleesiigs ar asmeni rokaa un veel simts dazhaadiem indiigiem moku riikiem, aptumshojies uzsaak kjidaashanu. kad vinjsh ir iznjirgaajies, izvarojis, vinjsh atlaizhas un garlaikots aizslidinaas projaam, pamet neatskatoties. tad izklaidiigi laadeejas.. kas shii par neesteetisko postazhu, kaapeec vinjam ir ruugta, siiva garsha mutee, kaapeec vinjam ir bezmazvai kauns, tas nav iespeejams. kaarteejo reizi sirds vinju ir pazemojusi un nodevusi. vinjsh ruupiigi shkjeerda un dragaaja dienu un nakti, bet tajaa neatrada neko ar ko apmierinaaties, ko apriit, ko paverdzinaat.. ragana, greeciniece, nodeveeja.

ne jau sirds pieprasa un vaimanaa un aarda. sirds tikai miil paari visaam lietaam un cauri visiem laikiem. viena maza uguntinja atplaukst miilestiibaa, kas klusi sildiis un mirdzees muuzhiigi. praats to nevar aptvert, nevar to ieslodziit vaardaa, un nevar samierinaaties ar shaadu savu impotenci un sakaavi.
 
 
naktsvijoles
23 July 2017 @ 10:54 am
 
shoriit aaraa bija tik dzestrs, ka man praataa materializeejaas kruuze pumpkin spice latte, liels kjirbis un saaka skaneet Jauns Meeness dziesma Nemanot
 
 
naktsvijoles
22 July 2017 @ 09:26 pm
 
bet tieshi ko radikaalu introvertu. es vairs negribu tvarstiities peec pasaules lietaam un mantaam un godiem un atziniibaam un sevis-pieraadiijumiem un tamliidziigaam voblaam. es gribu aiziet iekshaa sevii, aiztaisiit durvis un tur izdariit ko radikaalu. es gribu no sho virspuseejo tukshiibu orbiitas nolaisties dzilji savas dveeseles kodolaa un ieviest kaartiibu reizi par visaam reizeem. ja tas izskataas taa it kaa uz aaru es nemaz neko nedaru, ja par to nav interesanta saruna pie galda, ja tas nekas nav un tie ir pigori, lai tas taa ir, taapat kaa lai viss paareejais ir, kas nav un nebuus mans un ko man nevajaga. bet ja es nesaakshu radikaali darboties savaa dveeselee, tad es vienkaarshi neiztureeshu sho dziivi. neiztureeshu taadaa noziimee, ka es nespeeshu saglabaat sevi taisniigu un kljuushu par nodeveeju. es esmu tukshaa, man vairs nava pat ne mazaakaa mirklja, ko es varu atdot tuukstosh citurieneem aarpus manis. es asi izjuutu sho apzinju, ka jo vairaak es trivializeeju un atlieku savu dveeseles pacietiigo izmisumu, jo greizaaka ir mana esiiba.

un tas nav nekas, tas ir kaut kas, tas ir viss. es negribu justies diivaina un vainiiga par to, cik svariiga man ir mana dveesele, un cik svariigi man ir buut vienai, domaat par Dievu, un kluseet. es to alkstu dzert un elpot. es alkstu sastapt savu dveeseli. es vinju uzlasiishu kaa zelta gabalinjus no pelniem. un kad vinja buus dailja un pilniiga es vinju visapkaart daavinaashu
 
 
naktsvijoles
22 July 2017 @ 04:09 pm
 
gribas uzsaakt ko totaali jaunu un radikaalu, bet es domaaju, vai vispaar uz kaut ko taadu esmu speejiiga. jo man vairs nav izmisuma. bail teereet naudu kaut kam nelietderiigam = ko veelas sirds, bet pretiigi domaat par kaut kaa lietderiiga dariishanu. varbuut labaak neuzsaakt neko un vienkaarshi kraat naudu nekam

varbuut vieniigais praatiigais ko iespeeju, ir izlasiit daudz graamatu un vinjas patureet savaa galvaskausaa. aizvadiit dienas tiirot maaju un lasot graamatas, tiirot maaju un lasot graamatas, tiirot maaju un lasot graamatas

tiirot maaju un lasot graamatas


*

shodien maajaas, no vannasistabas kaapjot augshaa uz istabu, man uznaaca speeja patstaaviibas sajuuta. taadaa noziimee, ka jebkaada saistiiba kaada man jebkad bijusi ar cilveekiem ir beigusies vientuljaa tagadnes briidii. esmu tikai es un buushu tikai es. kameer cilveeki no manis var njemt ko tiem vajag, kameer vinji var mani apbizhot, kameer vinji var par mani nelikties ne zinis, kameer vinji var par mani intereseeties, tas viss apokopojot rezulteejas vientuljaa tagadnee. esmu tikai es sheit iekshaa sevii, visi cilveeki, kas ir staigaajushi apkaart manai sirdij, vai nu no taas atnjemot vai pieliekot, vinji tur nekad nav iekljuvushi iekshaa, jo tas taa jau arii nemaz nevar notikt. jo esmu tikai es un buushu tikai es. cik beediigi, cik viegli. un tagad es izdomaaju taa - manii iekshaa ir totaals klusums, un ar to klusumu ir tik viegli dariit lietas, tik viegli ljaut emocijaam izspeeleeties, bet neaizsniegt manu ieksheejo, sveeto, kluso tukshumu. emocijas, juus spindzeles, juus liekules, juus hieenas, juus voblas, juus muljkjes, juus piishlji. es pret tevi juutos pilniigi briivi arii tad kad nejuutos, jo es zinu, ka visam, visam, visam un visam seko vientuljsh tagadnes briidis, kuraa esmu tikai es.
 
 
naktsvijoles
22 July 2017 @ 08:20 am
 
aizkaitinaati liet sevii kafiju, nedomaajot par sekaam
 
 
naktsvijoles
21 July 2017 @ 05:11 pm
 
ja es dziivotu Latvijaa, tad man buutu dziivoklis kaut kur, kur aiz loga ir augsti koki. dziivoklii buutu dziivojamaa istaba, guljamistaba, virtuve, vannasistaba un priekshnams. manaa guljamistabaa pa dienu buutu tumshs, jo saule buutu otrajaa pusee - spiideetu manaa dziivojamajaa istabaa. mana guljamistaba buutu videeji liela, ar lielu, vairaak vertikaalu logu, aiz kura buutu augsti koki, daudz debesis un varbuut kaadi maaju jumti. tur arii buutu galdinjsh pie loga, pie kura es seedeetu, skatiitos, rakstiitu. meebeles buutu tumshi bruunas, bet sienas gaishi peleekas. tur buutu vairaaki tumshi zalji istabas augi, un arii gaishaak zalji. man noteikti buutu aizkari nevis zhaluuzijas. gan biezais aizkaru slaanis, gan arii maigs, caurspiidiigs mezhgjiiniigs slaanis, kas veejaa pliivotu, kad logs ir atveerts gan vasaraa gan rudenii gan ziemaa gan pavasarii. mana gultasvelja buutu gaishi peleeka, tumshi peleeka, gaishi rozaa, saarta, vabuut tumshi zalja. mana dziivojamaa istaba buutu ljoti gaisha, saulaina ar taadiem kraasu akcentiem kaa gaishi violets, sarkans, tumshi violets, tirkiizs. tur buutu lieli logi, daudz istabas augu, daudz lampu, daudz spogulju, daudz graamatu, paklaajinjsh un liels galds, kuram apkaart var seedeet. virtuve buutu askeetiska, ar skaistiem gan normcore, gan kraashnjiem traukiem, es tur audzeetu pati savas garshvielas, man buutu liels plaukts daarzenjiem un augljiem, daudz burcinjas ar grains. virtuve vienmeer buutu supertiira un svaiga, tajaa arii buutu liels logs, pa kuru skatiities mazgaajot traukus vai vaarot kakao, vai vienkaarshi eksistenciaali staavot bez domaam galvaa. vannasistaba buutu vienkaarshi balta ar vairaakiem istabas augiem un vairaakiem spoguljiem, un arii palielu logu prieksh veedinaashanas. tur arii vienmeer buutu ljoti daudz dazhaadu eeterisko ellju pudeliites, ko es pilinaatu uz dushas griidas dushojoties. es tomeer gribeetu vannu, bet tieshaam, viss buutu ljoti vienkaarshs. koridorii buutu kjirshsarkanas sienas un senlaiciigs apaljsh spogulis. mana maaja vienmeer smarzhotu peec vaniljas, aveneem, kaneelja un jasmiiniem, ne obligaati reizee, protams. taa buutu mana skaistaa maaja, kur es dziivoju un kultiveeju savu esiibu. bet man taadas nav.
 
 
naktsvijoles
19 July 2017 @ 07:13 pm
 
ieshana pie terapeita man atgaadina universitaati, jeb driizaak filozofiskas esejas rakstiishanu. man taa shkjiet aarishkjiiba, nepatiik, slinkums, bet kad esmu spiesta, tad burtiski dazhaas minuutees rodu taadu atzinju, kas radikaali izmaina realitaates audeklu. tad tikai atliek no apzinjas smelt un saliet vaardos un teikumos un paragraafos, redigjeet un nodot, kosmosam.

taa arii shoreiz, tikai aarpus kabineta. pa celjam uz terapijas eeku, man praataa saaka viities atminja no iepriekhseejaas sesijas, kur saaku izveerst domu, ka manii mijiedarbojas divas puses. vienu puse es aprakstiiju, kaa pagaidaam abstraktu, plashu labaak-zinaashanu, pareiziibu, kameer otra puse, protams, bija mazs nikjiigs, demonisks, paaridariijumu beerns, kuram to vien labpatiik dariit, kaa mani saboteet un uz mani agresiivi vaimanaat. ieprieksheejaa sesijaa, terapeite ieteica padomaat, ko viena puse gribeetu pateikt otrai. un man uzreiz bija mentaals 'Oo!'

un par to es saaku domaat shovakar ejot pa trotuaari. saruna uz trotuaara bija aptuveni shaada:

labaa puse saka sliktajai: es tevi pilniibaa saprotu. nav nekaa ko es nesaprastu. es sheit esmu pilniibaa un muuzhiigi. nav nekaa, ko tu vareetu izdariit, kas liktu man no tevis noveersties. es esmu vienmeer pieejama. lai cik slikti tu justos, es vienmeer esmu gatava paliidzeet. jebkad, kad tev mani ievajagas, es esmu te. es bezgaliigi pacietiigi gaidu tevi. lai cik zemu tu nokristu, ja veelies, es tev vienmeer paliidzeeshu piecelties. (un tamliidziigi liidz bezgaliibai)

sliktaa puse atbild labajai (ziimiigi, ka labaa puse runaa pirmaa): tu mani nesaproti! visi tavi vaardi ir tukshi un neko nenoziimee! man saap! izbeidz mani patronizeet! tev viss ir vienalga! tu nezini kaa es juutos! man nekad nebuus labi! pasaulee vienmeer buus saapes, man vienmeer saapees! (iisteniibaa, reaali shai pusei ir tikai divas lietas, ko teikt - man saap, (un) tu nesaproti, bet ja padomaa veel akuraataak, tad reaali tikai: man saap!, jo taa nojaush, ka sapratne ir. un jo vairaak es shajaa pusee klausos, jo mazaak tai ir ko teikt, vaardi izsiikst, un paliek tikai taada saapiiga, seeriiga, mazinja kunksteeshana)

nonaakot, terapeites istabaa, peec neiedvesmojoshaam pirmajaam 15 minuuteem, kur vinja man ieteica aiziet pie aarsta paarliecinaaties, vai man hormoni ir normas robezhaas, jo skumjie periodi sasaucas ar meeneshreizeem, un deelj taa man uz vinju kokaini un viilushiigi skatoties, izdomaaju, ka negaidiishu, lai vinja dara savu darbu, bet pati pastaastiishu par savu trotuaara domu taku.

pastaastiiju vinjai preciizi un izveersti par sho iipatneejo dialogu. un tad veel skalji paardomaaju, ka shkjiet vieniigaa pretenzija no sliktaas puses ir tas ka labaa puse 'saprot' bet 'nejuut', teju kaa filozofiskaa probleema par to, ka tu vari cilveekam aprakstiit sarkano kraasu, bet ja vinjsh to nav redzeejis, tad vinjsh vienkaarshi nezina. as in sliktaa puse saka 'stop pretending you have my unique qualia' tad es uzreiz secinaaju, ka shaada pretenzija ir diezgan vaaja pret labo pusi. jo ja reiz labaa puse ir pateikusi, ka nav nekas nekas nekas nekas nekas, kas speetu to iedragaat, vai likt tai noveersties, tad sliktaas puses pienjeemums - ka ja labaa puse 'justu' taas saapes, tad varbuut labaa puse noveerstos un vairs nebuutu pieejama, vai pati saluuztu un izzustu - ir aplams. jo taa tachu ir taa saciijusi - es tev liidzaas buushu muuzhiigi, es esmu pieejama muuzhiigi un uz tevi pacietiigi gaidu un neko tu nevari izdariit, lai to mainiitu.

un tad kljuva pat mazliet veel intrigjeejoshaak. protams, man visu laiku bija sajuuta, ka terapeitei nav ne jausmas ko es saku, bet vinja man nodereeja taadaa zinjaa, ka vinja uzdodot jautaajumus, speeleejot liidzi manaam abstrakcijaam, paliidz man izveerst, formuleet un skaidraak redzeet sho patiesiibu, kas manii gaida. taatad, proti, vinja man prasa, vai es varu jebkaadi aprakstiit shiis puses, jebkaadus iipashiibas vaardus (kraasa, smarzha, vizuaalijas), un man ljoti skaidri acu priekshaa shaads apraksts arii radaas.

nepietiekami grandiozi, bet labaa puse ir kaa klaatbuutne, izskataas kaa pasaule, tas kas man ir apkaart, telpa kuraa atrodos ar mani pashu tajaa. vienkaarshi skaidrs skats uz to, ko es redzu sev apkaart, taada tagadniiga sajuuta. es gan veel arii terapeitei teicu, ka asociaacijas, kaadas rodas par labo pusi domaajot ir bezgaliigs telpisks dziljums un bezgaliigs telpisks plashums, visos virzienos, iekshaa un aaraa, gaisma- caurspiidiigums, siltums, miers, kristaalskaidriiba, trausls un neiedragaajams reizee, bezgaliigi noturiigs, neizsakaami maigs un gluds, bezgaliigi aarpus laika. es gribeeju aprakstiit to kaa taa labaa puse vienkaarshi ir skatiijums uz pasauli no izejas punkta, kas ir it kaa manii bet arii visapkaart.

sliktaa puse, savukaart, uzreiz praata telpaa ieleca, uzpeldeeja, kaa mazs, tumshs radiijums - ne ta beerns, ne ta dziivnieks, ne ta cilveeks, vienkaarshi tumshs radiijums, kuram pat nav sejas. interesanti ir tas, ka shis radiijums ielec pasaulee un tad noveersh skatu no pasaules, liidz ko es domaaju uz to (radiijumu) un par to, taa skats no pasaules aizkliist, perspektiiva sashaurinaas taa, lai ietvertu tikai sho radiijumu, un es uzreiz juutos nodaliita, speeja nodaliijuma sajuuta. kameer domaajot par labo pusi, es ietveru visu pasauli, mans skats ir plashs un taals, bet juutas ljoti ieksheejs un intiims.

tad terapeite nesaprashanaa jautaaja, vai es saku, ka labajai pusei nav emociju? un es par to kaadu briidi domaaju, un sapratu, ka, jaa, tai nav emociju, bet nevis taadaa noziimee, ka taa ir tuksha, bet driizaak pilniiga. tai nav emociju taadaa noziimee, ka taa ir nesatricinaama, to nekas nespeej novirziit, atraut no taas fokusa. taa ir pilna miera un skaidriibas un atklaatiibas un kaut kaa taada, kas ir pazemiiba un speeks reizee, caurviita taadas patiesiibas, ko nevar sashkjobiit vai izpushkjot, kam nevar atnjemt un nevar pielikt, neatdalaama pilniiba un bezgaliiba. uz taas fona emocijas, pat visjaukaakaas, ir tikai mirkliigas instances, saulrieta vizuliishi uz ezera, kas nesameerojas ar to plashumu un ietvertiibu, kas ir labaa puse.

*

es iznaacu aaraa, redzeeju pasauli ar sevi tajaa, un jutos pasargaata.
 
 
naktsvijoles
19 July 2017 @ 03:32 pm
 
i hate to be a wet blanket, but oh i am tho

taa kaa vakar neizguleejos, shodien visu dienu taisu eksistenci ar pussmadzeni. gruuti savirkneet vaardus e-pastos, un vienu vaardu vietaa visu laiku saku otrus. peec stundas jaaiet pie terapeites un jau atkal juutos, kaa nebuutu sagatavojusi maajasdarbu. ko es vinjai teikshu? vai tas nav nepieklaajiigi, ka es runaaju tikai par sevi? es tomeer juutu, ka peec shiis sesijas aizrakstiishu vinjai e-pastu, ka nevaru vairs pie vinjas iet. lai arii vinja ir ljoti patiikama sieviete, kura mani saprot un kurai shkjietami ruup, atstaastot savu psihi, es juutos kaa saapiigi garlaikots veestures skolotaajs ar 50 gadu staazhu, kursh skaita dienas liidz pensijai, kad vairs nebuus jaamulljaa vieni un tie pashi sasodiitie gadskaitlji, kari, okupaacijas, regulas, runas, teritorijas, robezhas, dzimtas, netaisniibas, taisniibas un paareejaas cik ljoti dramatiskaas lietas, kas pasauli ir padariijushas tik ljoti taadu, kaada vinja ir ak manu vai, cik 'interesanti'
 
 
naktsvijoles
19 July 2017 @ 01:41 pm
 
vakar Lanchiks pazinjoja, ka dziedaas koncertu Londonaa naakampirmdien, un es shaushaliigi sapriecaajos. bet shoriit, kad pulkstenis nosita 12:00 un atveeraas biljeshu paardoshana, visas biljetes jau bija izpirktas. putins.. this has definitely been a massive trigger
 
 
naktsvijoles
18 July 2017 @ 11:08 pm
 
jau vairaak kaa stundu debesis pilniigaa klusumaa, bez veeja, bez kustiibas, bez lietus zibenjo, un es nevaru aizmigt un es nevaru kluseet

dazhreiz man shkjiet, ka es taapat kaa Tarkovskis, ar savu sirdi izraisu mistiskus laikapstaakljus
 
 
naktsvijoles
18 July 2017 @ 04:14 pm
 
emocijas ir tikai tik patiesas, cik es taam atljauju buut. liidziigi kaa maaja staav tikai tik ilgi, kameer tajaa dziivo cilveeks. dazhas emocijas sagaadaa cieshanas, un tad zinot ka to iistumu un ilgumu nosaka mana atljauja, es zinu ko iesaakt. citas emocijas sagaadaa atklaatu prieku, un tu to zini un tu atjauj. bet tad ir emocijas, kuras ir sarezhgjiitaakas par visiem visuma nosleepumiem, un ljaushanaas ir jaadozee. jo shkjiet, gan briivi atljaujot gan vispaar neatljaujot, tu un veel arii visa pasaule paliekat zaudeetaajos, un veel trakaak - viss, absoluuti viss tiek izpostiits. bet tad laikam rodas jauna pasaule.. uz vecaas gruveshiem, fraktaalis ir neapturams, attiistiiba ir bezgaliiga, qualia ir veltiiga

*

iisteniibaa es juutos diezgan apreibusi un mozha. taa it kaa visas manas chakras, mana sirds, mans kjermenis, pat apniciigais praats roku rokaa buutu visu nakti dzerstiijushies avenju viinu un tagad veel izshaavushi katrs pa chetriem shotinjiem espresso. bet nezinaadama, ko ar sho reto un neierasto emociju dariit, kaa to integreet pasaulee, kaa tai likt mijiedarboties, es izveeleejos sacereet mazu, vienkaarshu, attaisnojoshu paragraafu ar klasisku nihilisma piesitienu, kursh juutas kaa balta patiesiiba nobeigta ar ierastu greeku
 
 
skan: jozef van wissem, squrl - the taste of blood
 
 
naktsvijoles
17 July 2017 @ 12:14 pm
 
Fabula

"Es juutos tik veca,
tik mitra, tik slima,
seerkocinjam
saciija priima.

"Un kas tu man esi,
vai laime? vai naave?
Vai tu mani nogalini
vai zhaavee?"

Taa nervozi teergaa
ikviena priima,
ko seerkocinjsh
kluseedams aizdedzina.

K. Elsbergs, 1984
 
 
naktsvijoles
17 July 2017 @ 11:14 am
 
sapnjoju, ka es seedeeju pie milziigas, sasalushu picu kaudzes, un man rokaas ieskreeja mazinjsh, puukains, gaishbruuns suneens, un vinjsh bija izsalcis, un es saaku praataa apsveert vai vinjam piedaavaat vienu no taam sasalushajaam picaam no kaudzes, bet tas suneens man shkjita tik miiliigs, ka es speciaali gaaju mekleet kraasni, kur picu uzsildiit, un es atradu.

*

es esmu ljoti prieciiga, un es esmu prieciiga, ka es esmu prieciiga, un es ticu ka es esmu prieciiga, un es esmu prieciiga, ka es taa ticu. man ir tik daudz svaiga gaisa un uudens, un spozha saule. es esmu ljoti labi aplaistiits staadinjsh un es zaljoju un zaljoju un zaljoju. viss, kam es pieskaros kljuust kaartiigs un spozhs, un es varu iet stundaam, elpojot un skatoties un taa es esmu galeeji dziiva. man neatlaidiigi sitas sirds, un es esmu speeciigs process, ko pasaule uztur, tur uz sevis un mani turpina un veicina un nes. es esmu dziljsh, tumshi zaljsh ezers spogulis un visreibinoshakaa pukju smarzha, un koki slejas augstu debesu bezgaliibaa un saule tajos spiid un izgaismo visu, veejsh tajos dejo un miilee, pasaule dzied.

*

mani nes mistiska, miilosha haosa juura, no kuras es izcelju patiesiibu ar vaardu
 
 
naktsvijoles
16 July 2017 @ 09:16 pm
 
jau divas stundas seezhu tumshaa istabaa, kameer aiz loga eksalteeti un karstasiniigi spaanju valodaa striidas vismaz triis, chetras sievietes un viirieshi. saakumaa man shkjita, ka vinjiem ir balliite, bet tagad vinji jau viens uz otru aizsmakushaas balsiis kliedz, tuuliit kausies. paraleeli skalji spiedz putni, brauc vilciens un iztek laiks.
 
 
naktsvijoles
16 July 2017 @ 08:38 pm
 
 
 
naktsvijoles
15 July 2017 @ 09:12 pm
 
jaa, ja es senaak jutos kaa apjukusi meitene, kura kriit celjos un tragjiski apelee pie kosmosa sirdsapzinjas, lai man dod jebko, jebko, patiesi jebko pie kaa piekjerties..

tad tagad es esmu kaut kaads lenards koens. neviens vairs man nevar paardot savu modernaako un elegantaako aabeci. es esmu paardziivojusi gan joganandas, gan apaatus, gan niiches, gan sveetuljus, gan bezdievjus, gan viszinjus, gan vienaldzhus. mans vieniigais liidzveertiigais ciinju biedrs ir palicis Dievs, es uz vinju skatos atnjirgtiem vilcenes zobiem un kveelojoshaam, smaragda aciim un gaidu gan naakamo galjiigo kaulu gan naakamo cirtienu.

es atceros, kaa pirms kaadiem diviem gadiem, es vienu naktsvidu naacu maajaas no kluba, iisaa kleitaa paarsalusi, veeja pluiniita, alkohola un cigareshu apdullinaata, nospiestama kaajaam neertaas augstpapeedenees, baalu, izkraasotu gjiimi, un es tad skatiijos pretii tumsaa un pasaule bija tik nedraudziiga un svesha un taala, luksoforu un mashiinu gaismas kaa bruuces, un mani paarnjeema draudi, shausmiiga ieksheeja panika par to, ka es nesapratu kas ir mana dziive, kaapeec es esmu tik vientulja, un ko dziive no manis prasa, kur ir mana vieta, kas man ir jaadara. tad man uzreiz sariesaas ljoti karstas asaras, kuras es riju, un es nezinaaju kur likties, taapeec, lai neuztaisiitu kosmosam sceenu, vienkaarshi aizgaaju maajaas un izlikos, ka man taadas dramatiskas domas nebija, un ka iisteniibaa man ir normaala dziive.

tagad mani taads staavoklis ir paklausiigi pavadiijis tik ilgi, graduaali mani integreejis sevii un sevi manii, drusku pa druscinjai, uzstaajiigi iekaartojies manaa esiibaa, ka esmu ar to apradusi un tajaa dziivoju cepuri kuldama. es labi gribeedama, vairs nevaru un nemaaku izmist, ja izmisums ir pati esiiba. es tagad paziistu pasauli, taas izmisums un tukshiiba ir tik visaptveroshi, ka tas ir savaads miers.
 
 
skan: leonard cohen - you want it darker
 
 
naktsvijoles
14 July 2017 @ 05:29 pm
 
man shkjiet, ja cilveeks ljaujas speejaam emocionaalaam svaarstiibaam un tajaas zhuupo, tad celjsh atpakalj uz gara skaidriibu ir smags un gruuts. tu esi taa sashuupojies, ka shkjiet, vieniigais glaabinjsh ir aizveert acis un gaidiit.. bet diemzheel, glaabinjsh pasham ir jaarada. un kameer tu gaidi glaabinju, tu kljuusti diezgan nejuutiigs pret pasauli un citiem, un dari paari, ar savu saapju vienaldziibu, ar savu saapju dumpinieciskumu.

es tieshaam peedeejaa laikaa juutos gauzhi glaabjama. man gribas lai kaut kas par mani apzheelojas, un pasaka kaa buut. lai es nebuutu tik dranjkjiiga pret pasauli.

bet tajaa pashaa laikaa es zinu, ka nekas mani neglaabs. ka man vienkaarshi ir jaanomierinaas, jaamierina mans saviljinjojums, un jaagodaa un jaapieluudz miers un skaidriiba.

man bezmazvai shkjiet, ka ja man buutu tikai viena veeleeshanaas, tad es gribeetu atnjemt atpakalj visas taas reizes, kad esmu neapdomiigi ljaavusies savaam emocijaam, un pat taas speecinaajusi ar dazhaadaam darbiibaam un papildus domaam. es savaa zinjaa juutos kaa buutu teju neatgriezeniski sashkjobiijusi savu praatu. rezultaats tieshaam ir bijis un shkjiet veelaizvien ir taads netiikams gara, praata, dveeseles apreibums.

*

veel es pirms dazhaam dienaam atsaaku eest zivis. jo man peedeejo pusotru meenesi ik pa laikam ir asas saapes sirdii un dazhreiz ir gruuti elpot. mani uz to meegjinaaja pierunaat mamma, teetis un maasa. es izdomaaju, ka shajos triis gados vegaanisms visticamaak mani ir sameerdeejis, un iespeejams man hroniski truukst DHA un EPA, kas reaali no augiem ir tikai aljgjees.. taapeec es izdomaaju, ka mana jaunaa mirkljbirka buus #killallfish un es eediishu daudz zhaaveetas makreles, jo vinjaam nav emociju. bet iesaakusi vinjas eest secinaaju, ka man ir izveidojies speejsh pretiigums pret ziviim, to cik vinjas ir glumjas un smirdiigas, un to apeedusi es jutos taa it kaa man veederaa buutu liels, miris kailgliemezis. es ar raudoshu dveeseli atcereejos, kaa veel nesen manu veederu pildiija tikai miiliigi, dzidri daarzeniishi, odzinjas, riekstinji, zirniishi, pupinjas, samtains duuminju tofu un daudz bezgaliigi zaljas zaaliites.

sapratu, ka es tomeer nevaru atgriezties pie zivju eeshanas, taapeec nopirku pudeli linseeklu, kjirbju seeklu, kanjepju seeklu ellju, un lielu pudeli actual DHA/EPA aljgju supplju, un esmu gatava up me vegan act. man arii leetaak zivsgliemezha vietaa buus pirkt tofu, kas ir 100reiz garshiigaaks. un ja tad dievinjsh izveeleesies mani nomushiit, tad fair play.
 
 
naktsvijoles
14 July 2017 @ 11:44 am
 
"Runaajot Eedenes teelos, tur tomeer bija chuuska."
 
 
naktsvijoles
13 July 2017 @ 08:23 pm
 
vilkme
 
 
naktsvijoles
12 July 2017 @ 06:51 pm
 
es negribu iipashi trauceet savai terapeitei pasakot, ka vairs neveelos iet pie vinjas, taapeec es domaaju, ka turpinaashu vinjai maksaat naudinju, lai vinjai ir par ko pirkt mantas vai eedienu. varbuut Dievinjsh mani izmanto kaa vinjas nodroshinaajumu, man nav tiesiibu apshaubiit vinja plaanu, un arii mana degoshaa, kveelojoshaa, maniakaalaa veelme ruupeeties par cilveekiem daljeeji realizeejas taadeejaadi. vismaz kaadam buus labums, un man taapataas to naudu nav motivaacijas uz ko teereet. veel es varbuut izlikshos, ka vinja man iipashi labi maak paliidzeet, lai vinjai peec tam ir priecinjsh par to cik vinja ir vieda un ietekmiiga, varbuut deelj taada vinjas pashapzinjas lidojuma vinja spees citiem cilveekiem paliidzeet pa iistam.
 
 
naktsvijoles
11 July 2017 @ 11:31 pm
 
"Taapeec es Dieva miilestiibas deelj luudzu, lai tas, kas sho manu dziivesstaastu lasiis, patur atminjaa, ka es esmu bijusi nozheelojama. No sveetajiem, kas atgriezushies pie Dieva, nav bijis taada, pie kura es vareetu rast mierinaajumu, - es apdomaaju un sapratu, ka peec tam, kad Kungs vinjus bija aicinaajis, tie paarstaaja Dievu apvainot. Savukaart es ne tikai kljuvu arvien sliktaaka, bet, shkjiet, pat pieliku iipashas puules, lai pretotos zheelastiibaam, kuras Kungs man daavaaja. Vareetu domaat, ka, nespeedama atmaksaat pat vissiikaako paraadu, es veel uzskatiiju par pienaakumu iedziivoties lielaakos!"
 
 
naktsvijoles
11 July 2017 @ 11:19 am
ar ko atshkjiras Stokholmas Sindroms no ticiibas?  
gribas sevi padariit tiiraaku, tukshaaku, smalkaaku, sausaaku, klusaaku, gludaaku, caurspiidiigaaku, dzidraaku, vieglaaku, miikstaaku, maigaaku, aatraaku, leenaaku, stipraaku, iistaaku, pakalusiigaaku, dziivaaku, droshaaku.

sabrukt un krist pie zemes katru reizi acs kaktinjaa redzot, pa ausu galam dzirdot, mirkliigu dvesmu sajuutot, dzeljot atceroties jebko, kas taads jau dabiski, iesakumaa ir. bet neiedvesmojos, bet tieshi sabruuku. bet peec sabrukshanas, skaudraa piespiedu kaartaa iedvesmojos, taada iedvesma kas ir kaa knapa, saapiiga iekjershanaas aatri garaambraucoshaa vilcienaa. un ar visvaajaakajiem speekiem gribu un censhos, pavisam skaidri zinot, ka atkal buus jaabruuk, jaakriit pie zemes, zaudeetaajs kursh nevar likties mieraa un veel cer aiz inerces, pieraduma, Stokholmas Sindroma, nevis ticiibas

kaa taads paglups, salijis putns, safantazeejies par enjgjeljiem
 
 
naktsvijoles
10 July 2017 @ 04:07 pm
 
es nesen nopirku biljeti uz Lawrence Krauss with Jim Al-Khalili in conversation, kas ir shovakar. un shoriit man bija dilemma vai uz vinju vakaraa iet vai arii taa vietaa satikties ar meiteneem un iet uz resiiti. un es izdomaaju, ka es uz to sarunu nopirku biljeti tikai taapeec, lai pieraadiitu kosmosam, ka es vinju miilu. bet atklaati sakot es vinju nemiilu, es vienkaarshi gribu lai vinjsh mani miil. bet taa, kaa vinjam ir vienalga uz kaadiem pasaakumiem es eju, cik daudz par vinju intereseejos, un cik daudz vinju apbriinoju un slepeni peec vinja alkstu, tad man vot arii tagad buus vienalga. fuck you Lawrence Krauss, tu taapat esi antikrists, plus man arii nevajaga, lai kaads cits man sprauzh batonus ausiis par to kaads ir kosmoss - vobla vinjsh ir. jaa jaa, es ljoti labi zinu kaads vinjsh ir, and i am just not that much into it.

veel es vakar polskij veikalinjaa atradu cuuku pupas, kas man sagaadaaja paarsteidzoshu, reckless prieku. taas kaads kilograms bija sapakotas plastmasas maisinjaa jau izlobiitas. man shkjiet peedeejaa reize, kad es eedu cuuku pupas bija 1996. gadaa, kad laukos tante vinjas vaariija milziigaa raganu katlaa virs lauku pliits; tad mees visi seedeejaam un vinjas lobiijaam, skatoties Vienkaarshi Marija vai Donu Beizhu.
 
 
naktsvijoles
09 July 2017 @ 08:03 pm
 
dziivot tieshaam noziimee jaukt sienas starp sevi un pasauli, jeb buuveet tiltus starp sevi un pasauli. un tas shkjiet neiespeejams uzdevums, zinot, ka vienmeer buus sienas un tilti nekad nesniegsies pietiekami taalu.

no vienas puses mani tieshaam sajuusmina tas lielais gudriibas rats, kas ir saacis griezties tik sen atpakalj un griezhas arvien straujaak, taa ka nu jau katru dienu es juutu mirkljus, kad visa patiesiiba un briinumi atklaajas, taa it kaa tu uz paaris sekundeem nejaushi sapluusti ar pasauli un nespeej tam noticeet, bet to juuti un zini, un miers, un bezgaliigs potenciaals.

bet no otras puses es juutos, kaa es sliiktu tajaa sevi atceljoshajaa gudriibu paarbagaatiibaa. man taas buutu jaaizmanto par materiaalu tiltiem, kameer, taas mani konkreeti gremdee. es kaut kaa kljuustu smagaaka vinjas kraajot, liidz grimstu, taas paliek par slogu. jo es nemaaku dot

es gribu, lai katra jaunieguutaa rezonanse mani pacelj, izcelj, uzcelj labaakaa vietaa, no kuras es varu dot, luudzu njemiet, dziivot, runaat, buuveet. bet taa manu galvu nozpiezh dziljaak zem sava uudens.

es juutos kaa ir celjsh pa kuru man jaaiet, bet liidz ko es saaku pa vinju iet, taa es saku brist caur lipiigu, gremdeejoshu darvu. vieglaak buutu staaveet uz vietas, bet izveeles nav, nebija un nebuus, man ir jaaiet pa to darvu, ar kaut kaadu 0.000 aatrumu un advaanci.

un dazhreiz tikuntaa mani tik ljoti sajuusmina visa pasaules gudriiba, bet tad es atkal noteikti zinu, ka taa ir tikai kaarteejaa makalatuura, ko es krauju sev uz galvas sliikshanai, jo es esmu impotents koka blukjis.

un mani tik ljoti nogurdina tas kaa es mulljaaju shiis paardomas, ka man paliek slinkums paardomas par paardomu mulljaashanu pierakstiit paardomaati. man vienkaarshi gribas laist paar luupaam taadu ai ai ai, mh mh mh

un dazhreiz man uznaak taads ablomkjix iedomaajoties, kaa es te mulljaaju savas kljuudiigaas paardomas, kameer neviena no manaam ruupeem nav patiesa. es shokeejos un dzeru riebumu par to kaa no viena saana viss, kas esmu es un mana dziive un taas objekti, sagaadaa taadu mociibu un apaatisku izmisumu, ka gribas, vajag, uzreiz no sevis noveersties un aizbeegt maksimaali taalu, sleepties alaa un triiceet. kameer no cita saana, jebkuraa dotajaa briidii, ja vien es buutu gudraaka vai kaut kaada labaaka, kaut kaada citaadaaka, ne es, tad vareetu uz to visu pashu veerties ar neviltotu sajuusmu, miilestiibu-blje, iedvesmu, kustiibu, darbiibu, apveersumu, revoluuciju, jo viss ir unikaals un izdeviigs un dziivs un aicinoshs, saka visu sejaa, redzoshaas aciis, ko dariit, kad un kaa.

vai tieshaam dziive ir ruugta ezoteerisku zhurnaalu lasiishana, apaatiska biibeles lasiishana, gauzha nejaushu apgaismiibu graabstiishana, bezceriiga zinaatnisko lekciju pieseedeeshana, slaapeejosha, slaapstosha staigaashana no punkta a uz punktu b uz punktu c uz punktu d un atpakalj un no jauna un atkaartoti taapat veeljoprojaam.

un dazhreiz es vienkaarshi attopos shaadaa staavoklii un tajaa labpraatiigi grimstu, priekshkam pretoties, es pakljaujos tai sajuutai, kad praats un asinis vaaraas un tevi aarda, aizbeegt jau nav kur
 
 
naktsvijoles
09 July 2017 @ 07:30 am
 
tev patiik guleet ar seju pret sienu, tev patiik gaidiit un izlikties par aizmigushu
 
 
naktsvijoles
08 July 2017 @ 09:07 pm
the bold and the beautiful  
shodien iemaldiijos Londonas praidaa, kas bija kaa uzkrist citai planeetai citaa galaktikaa taalu taalu prom. bez galvenaas paraades, kas bija skalja, speekpilna un prieciiga, pat eiforiska, pilseetas centru bija piepludinaajushi dailji, graciozi transvestiiti, meitenes ar glitterboobs, glitter-zeeni, zeeni kas izskataas peec dailjaam meiteneem un meitenes kas izskataas peec dailjiem zeeniem, viirieshi kaa stirnas, sievietes kaa amazones, vienradzhi un holograafiski tipaazhi, teatraali un neredzeeti. seedeeja uz trotuaara malaam, laiziija varaviikshnju saldeejumu, ielas viduu spridzinaaja shampanieti, karstaa saulee kaisliigi skuupstiijaas, balstot kjiegjelju sienu sarkanaa vizuljojoshaa kleitaa smeekjeeja cigareti, smejoties suukaaja ledu.

i feel like in need some sort of pride in me too. i would like to be this bold and true. i'm not giving. i walk around all shelled up and dark. letting only a minuscule fraction out to retract almost immediately. i'm the true minority. the universe is endless and bold and beautiful. i cannot stop it, i don't want to stop it, yet i pretend that i have to. that there is nothing within and without me apart from this ghastly ambivalent repetition of controlled stopping, retracting, darking, shell-ing, not-trusting. why wouldn't you discard me world?
 
 
naktsvijoles
07 July 2017 @ 05:29 pm
 
tomeer nenopirku viinu, bet izleemu buut kaartiigs brokolis un dziivot shkjiisti. man vienmeer ir minstinaashanaas starp 'it's my party and i cry if i want to, too much pain so i do as i like', un 'life still has things to offer, let soft Jesus kiss your weary eyelids and surrender to the rush of the universe'

es nodomaaju, ka man nav ko beedaat. es lidostaa nopirku desmit zhurnaalus, kuri ir eleksiirs, jo vinjos ir simts raksti par ezoreetiku, transcendenci un dziiveszinju, tad veel es nopirku Tornjkalna Spredikjus un graamatu par Sveeto Avilas Tereezi, eleksiirs. satiiriishu maaju, shivereeshos, pabeigshu lasiit Idiotu, kultiveeshu savu gariigo interjeru, un daudz kluseeshu. es atkal gribu atmest zinjas, un cerams arii atnjemt telefonam vairaakas dienas stundas. es gribu vairaak staigaat un vairaak iet uz vietaam, vairaak praktizeet jogu un vairaak pieskarties vienbuushanai. es nezinu par cilveekiem. es gribu iemaaciities runaat un tad runaat. es gribu buut mazaak sporaadiska bet vairaak viities dejaa, esiibas sakaraa. es gribu eest vairaak daarzenjus, taisiit taadu sauteejumu kaa mamma taisa. mazaak kalusiities muuziku uz austinjaam. iemaaciities vaariit maizeszupu. neatbildeet naakotnei un pagaatnei. iekaartoties tagadnee tik ciitiigi un cieshi, ka es aizmirstu kas es esmu un kur es esmu un kaapeec.
 
 
naktsvijoles
07 July 2017 @ 12:48 pm
 
nevaru vien sagaidiit, kad buushu maajaas un aiz melanholijas dzershu sarkanviinu. gribas taadu dzilju vasaras reiboni.
 
 
naktsvijoles
28 June 2017 @ 10:12 am
 
uzvar tie kas uzvar haosu
ciiniities pret haosu
haoss ir kaa gravitaacijas speeks, kas visu grib saraut
bet kas ir haoss?
vai haosam ir praats un noluuks, vai arii taa ir nevainiiga inerce?
anyways, negribiigi pretoties haosam
pretoties un pretoties haosam
haosa siltaas skavas vienmeer ir pieejamas
haoss kaa lipiiga darva, kas rauj tevi iekshaa un visus padara vienaadus melnus, lipiigus, beigtus
dazhreiz es seezhu istabaa, kas ir mazliet nekaartiiga, un mani panjem lipiiga haosa inerce, un es sliidu un sliidu dziljaak inertaa staavoklii un juutu kaa haoss milzt
bet tad kaa zhubiite es nopurinu spaarninjus un saaku atbriivot sevi un savu telpu no haosa. un tas ir vieglaak kaa haoss atljauj domaat, dazhi neiedomaajami viegli leecieni paari iluzorai aizai, un iestaajas kaartiiba.
 
 
naktsvijoles
27 June 2017 @ 05:38 pm
 
 
 
naktsvijoles
27 June 2017 @ 03:13 pm
 
gribas ierakstiit par savu priekshnieku. tad kad mani pirms vairaakiem gadiem pienjeema darbaa, es atceros, ka naktii pirms pirmaas darba dienas redzeeju sapni, kur es lidinaajos kaut kaadaa neitraalaa kosmosaa, un peekshnji uzradaas vinjsh ar atveertaam rokaam un mani apskaava. un tas apskaaviens bija tik silts, gaishs un magjisks taa it kaa es skautu enjgjeli, it kaa katrs mans atoms saaktu vibreet ar siltu, starojoshu, labu energjiju, un es atrastos visdroshaakajaa laiktelpas punktaa. kopsh taas reizes man vienmeer ir bijushas aizdomas, ka vinjsh ir kaut kaads enjgjelis, kursh pats par to nemaz nezina, jo vinjsh par mani kaa darbinieku vienmeer ir paruupeejies, un vinjsh pastaaviigi ir demonstreejis iipashiibas, kas pieraada, ka vinjsh ir ideaals cilveeks. tagad es sheit pierakstiishu, kaapeec vinjsh ir labaakais (pareizaakais, sakariigaakais, emocionaali veseliigaakais) cilveeks, ko es personiigi paziistu:

vinjsh nekad neapvainojas
vinjsh ir pashaizliedziigs
vinjsh ir izsmalcinaats
vinjsh ir pieklaajiigs
vinjsh ir iejuutiigs
vinjsh ir izdariigs
vinjsh ir mieriigs
vinjsh ir aizrautiigs
vinjsh ir inteligjents
vinjsh ir gudrs
vinjsh ir maaksliniecisks
vinjsh ir zoliids
vinjsh ir sharmanti teatraals
vinjsh ir ciitiigs
vinjsh ir izturiigs
vinjsh ir stiprs fiziski un gariigi
vinjsh ir neatlaidiigs
vinjsh ir laipns
vinjsh ir sirsniigs
vinjsh ir pazemiigs
vinjsh ir deviigs
vinjsh ir zheelsirdiigs
vinjsh ir modrs, mozhs un nasks
vinjsh ir apziniigs
vinjsh ir ruupiigs
vinjsh ir praatiigs
vinjsh ir taisniigs
vinjsh ir ar pienaakuma apzinju

vieniigaa cilveeciskaa vaajiiba, ko vinjsh ir demosntreejis ir neliela aizmaarshiiba. veel es dazhreiz esmu piekjeerusi vinju ar ljoti seeriigu, pat mazliet nozheelojamu sejas grimasi, kas uzreiz paarveershas smaidaa, kad vinjsh pamana ka kaads uz vinju skataas. man shkjiet, jo vinjam praataa ir simts ruupesti reizee. citas reizes, kad vinjam ir bijushas dazhaadas veseliibas probleemas, vinjsh to ir staastiijis pilniigi faktuaali un ar jokoshanos, uzsverot, ka ja vinjsh peekshnji atstieptu kaajas, tad, blimey, tas nebuutu jauki pret vinja gjimeni. atkal veel citas reizes, kad notiek kaut kas aarkaarteejs, kas nebuut nav vinja vaina, vinjsh visu uztver kaa savu atbildiibu un savu vainu, pat ja taa ir konkreeti kaada cita vaina. bet arii aarkaarteejaas situaacijaas vinjsh uztur vieglu garu, un seciigi atrisina jebkuru probleemu. man shkjiet, ka vinjsh juutas taa it kaa jebkas, kas ar vinju notiek ir 100% tikai vinja pasha atbildiiba un doing, kas mani sajuusmina kaa attieksme pret dziivi un sevi dziivee.

es sho gadu laikaa no vinja esmu ljoti daudz iemaaciijusies. es esmu saskatiijusi, kaa daudzas manas emocionaalaas iipashiibas ir tizlas, kad es saliidzinu ar to, kaa vinjsh izturas pret notikumiem un pasauli, un es gribu un censhos vairaak iztureeties taa kaa vinjsh. vinjsh ir totaala autoritaate manaas aciis, un es dazhreiz uz vinju skatoties juutos taapat kaa, Jorah, kad vinjsh skatiijaas uz Daenerysu un nespeeja noticeet, ka vinja ir iista. un tad, kad es aizdomaajos, vai vinjsh nejuutas dramatiski paaraaks par visiem citiem cilveekiem, es atceros, ka vinjsh ir pashaizliedziigs, un vinjaa nekad neiemaajotu taadas maziskas juutas, gluzhi otraadi, man shkjiet vinjsh pat kaut kaadaa zinjaa juutas paradoksaali preteeji, taa it kaa vinjsh nedariitu pietiekami, vai by default buutu pasaulei paraadaa. vinjsh ir taads cilveeks, kuram gribas sekot un paliidzeet vinja viizijai. veel vinjsh man shodien par godu manai driizajai dzimshanas dienai nopirka sudraba roceniiti, bet es vinjam uz dzimshanas dienu neko nenopirku, un knapi tikai pa retam izmaksaaju kafiju.
 
 
naktsvijoles
26 June 2017 @ 06:51 pm
 
guljot diendusu redzeeju shausmiigu sapni. pirmkaart gribu pierakstiit, cik taa bija kaisliiga diendusa - taa ka tu vienaa briidii esi tik saguris, ka tu atmet pilniibaa visu, miegs tevi vienkaarshi pieprasa sheit un tagad urgently top priority, un nedomaajot, recklessly iemeties gultaa tu saki 'miegs njem mani, my mind, body and soul is yours'

sapnis jutaas iiss un intensiivs, bet galvenokaart paarpasauliigi kriptisks. saakaas ar to, ka atrodos pashreizeejaa maajaa, un neesosha kaiminjiene veelas aiznjemties izmeegjinaat neesoshu maasas mashiinu. tas notiek, un mees mashiinu vairs nevaram atrast, jo kaiminjiene to ir nozagusi vai nobaazusi. es saaku stresot, jo man mashiinaa ir palicis laptops un galvenais divi svariigi istabas augi! aaraa ir karsts, mashiina ir kaut kur nekurienee, un istabas augus neviens nelaista, sutonjaa nokaltiis. dodos pie kaiminjienes vinju konfronteet, bet vinja amizeejas un ir izvairiiga, un runaajas ar sveshiem cilveekiem, ieaicina uz briidi pie sevis maajaas, kur juutos diivaini, lai jau uzreiz teiktu, ka nekas, vinja pavadaas ar savu mashiinu, kas peec tam izraadaas maasas mashiina, bet tur nav mana datora un augu. vinja saak braukt un es esmu klaustrofobiski iesprostota mashiinas priekshaa, vinja iebrauc pirmajaa dziivzhogaa kas ir celjaa.

tad peekshnji viss mainaas un es atrodos pavisam citaa pasaulee, neomuliigaa telpaa ar sveshiem, bosiigiem cilveekiem, iespeejams ar to pashu neeksistejosho kaiminjieni. es juutu ka esmu nolaupiita, un ka sveshie cilveeki ir biistami un man kaut ko nestaasta, es esmu vinju varaa un guustaa. veel arii es esmu garsh, atleetisks, melnaadains transvestiits. viens no sveshajiem cilveekiem pie manis atnaak, atnes spaini ar gaishi peleekiem maaliem un liek man noziest seju un kjermeni. juutot, ka man nav izveeles, es to saaku dariit. skatoties lielaa spogulii saaku ar savu dailjo, melnaadainaa transvestiita seju. tad pie manis atved gliitu tumshmatainu meiteni ar baalu aadu. un saka, lai es savus gaishpeleekos maalus paarnesu uz vinjas seju, nelietojot rokas. es saaku neveikli ar savu seju pieskarties vinjas sejai, pa pusei vinju skuupstot, bet ne seksuaalaa veidaa, driizaak aizbildnieciski. man sanaak vinju paarklaat ar gaishi peleekajiem maaliem arvien labaak un vairaak, liidz muusu abu kjermenji pilniibaa ir noklaati ar shiem maaliem un mees kaut kaa diivaini vijamies kopaa. bet tad muus vienu no otra atrauj un saka ka pietiek. es esmu heartbroken, izmisusi un kjeros pie vinjas kaajaam, skauju lai muus nenoshkjir. bet muus noshkjir un izved pa durviim uz taadu gaiteni, kur no daudzaam durviim naak aaraa daudzas sievietes pilniibaa paarklaatas ar gaishajiem maaliem un paklausiigi rindaa kaut kur dodaas.

es arii iestaajos rinda aun dodos turpat. mees iznaakam aaraa no gaitenja un staavam pie milziigas, glaunas maajas, mezha viduu. mezhs shkjiet pasakains un nereaals, ir nakts, gaisaa virmo spiidiiga migla, nakts ir izgaismota, visu ieskauj biezs mezhs augstiem kupliem kokiem, maajas malaa ir liels, dabisks baseins ar tumshu spiidiigu uudeni. virs baseina paraadaas sieviete bez maaliem, bet skaistaa gaishzilaa kleitaa un shateeniem vijiigiem matiem, bet man vinja izraisa antipaatijas un nicinaajumu. vinja saka kaut ko taadu, kaa 'piedodiet ka juusu pasaule ir beigusies..' tad vinja turpina kaut ko teikt ar sajuutu, ka tagad mums jaadara kaut kas cits. bet mani paarnjem vaajpraatiigas dusmas un skumjas un afekts, es skatos apkaart shokaa, bet nepaspeeju neko pateikt, pirms strauji pamostos, man drausmiigi sitaas sirds, taa ka aciis var redzeet melnus pulseejoshus plekjiishus. jutos, kaa pamodusies no citas dziives, kurai es vairs nevaru paliidzeet
 
 
naktsvijoles
25 June 2017 @ 06:55 pm
behold  
shkjiet visa pasaule ir sadaliita maacekljos un skolotaajos, un liidz ko tu domaa ka esi sokolotaajs izraadaas tu esi maaceklis, un liidz ko tu domaa ka esi maaceklis izraadaas tu esi skolotaajs, un taa pa rinkji atkal un atkal un atkal

es dziivoju tikai deelj taas sajuutas, kas rodas, ka kaads tevi apskaidro. un aiz ticiibas, ka es nekad nebuushu tik apskaidrota, lai mani nevareetu apskaidrot veel taalaak. un ar katru apskaidroshanu es kljuustu pazemiigaaka un pacelta augstaak, un tas juutas iipashi

un ja apskaidroshana ir patiesa, tad ar to nekas nesameerojas. taa nav kaa izlasiita graamata, kas bija interesants briidis, kas nu ir pagaajis. iista apskaidroshana paarraksta tagadni, pagaatni un naakotni reizee, un taa pacelj tevi uz saviem spaarniem un tu lido augstaak un redzi vairaak un juuties iipashi

un cilveeki, kas tev ir speejiigi taadu apskaidroshanu dot ir kaa zibens shkjeeliens bliivaa, melnaa tumsaa. taadi cilveeki tieshaam ir kaa vissaldaakaa atmoshanaas. gandriiz kaa tu pamosties riitaa esot patiesi laimiigs, ka tu esi pamodies, ka ir riits, ka tu esi dziivs un ka tu esi iekshaa pasaulee, un ka tu redzi pasauli, jo esi pamodies gaishaa, skaistaa, dzidraa riitaa un viss ir patiesi iipashs

man biezhi shkjiet, ka cilveeki nemaz nav pie pilnas apzinjas, kad taads speeks naak caur vinjiem. cilveeki tieshaam ir portaali uz dievu. niciniet cilveekus cik gribat, bet taa ir juusu vieniigaa iespeeja skatiit dievu vaigaa, kameer atrodaties uz shiis zemes pashi savos kjermenjos.

tas, kas mani tik akuuti saviljnjo ir lidojums paari saapeem. taada dievishkja spiitiiba, kas vairs nav spiitiiba jo ir dievishkja, un taapeec ka taa ir dievishkja taa kljuust vienkaarshi par gaismu, un par visvieglaako, elegantaako, graciozaako mieru. gaisma paari saapeem, cauri saapeem, no saapeem, miers veetras acii. ko taadu redzot, piedziivojot, tu pats kljuusti neievainojams un aarpus laika. tu esi pacelts uz spaarniem, tu redzi saapes lejaa un gaismu debesiis, un tev vajag atljaut lai tevi nes augshaa. nesaki neko taadu lai kristu,neskaties atpakalj un nestiiveejies pretii spaarniem kas tevi nes

*

peedeejaa laikaa es mazliet izmisiigi meegjinu atrast katraa situaacijaa patiesiibu, ko pateikt. pashreiz man tas sanaak minimaali un gauzhi nemaakuliigi, varbuut, un vispaar ne vienmeer, gandriiz nesanaak. bet vispaar, jo man ir konflikts. es nedomaaju, ka nav taada vieta uz pasaules, kuraa cilveeks atrodoties, nevareetu pateikt ko patiesu. bet dazhreiz liidz biezhi, ja man nav nekaa patiesa ko teikt, man uzreiz gribas secinaat, ka es atrodos pavisam nepareizaa vietaa, ka man vajag iet prom ar steigu. kameer no otras puses es gribu ticeet, ka visas vietas var buut un ir pareizas, it sevishkji taada vieta, kur es atrodos. tad es naakamais, ko secinu, ir ka es pietiekami nezinu par sevi, vietu un cilveekiem shajaa vietaa ar mani, lai vareetu pateikt patiesas lietas.

dazhreiz atrodoties vietaa un situaacijaa es juutos, kaa manii ir dazhaadas patiesiibas, kas grib verbalizeeties, bet es taas aizturu, nedodu, un galeeji taas nododu, jo nespeeju atrast veidu kaa taas atpestiit no sevis kaa cietuma. un shaadi es nododu vietu kuraa esmu, cilveekus kas ir tajaa vietaa, un iespeejams visu pasauli. taa it kaa es buutu durvis, portaals no vienas dimensijas uz otru - sho pasauli, un taa it kaa es pati staaveetu priekshaa patiesiibai un nelaistu to aaraa - iekshaa shajaa pasaulee. bet es tur nestaavu ar ljaunu noluuku. tas mani padara tik izmisushu, jo es gribu dariit labi ar adekvaatu manieri un pat meistariibu, bet es tieshaam nezinu kaa paiet malaa, neaizejot prom, un kaadas tehnikas es neesmu iemaaciijusies.
 
 
naktsvijoles
24 June 2017 @ 09:35 pm
 
peec darba taa atluuzu uz diivaana ka pamodos tikai peec chetraam stundaam. redzu, ka ir lijis, viss ir kluss, ieshu atpakalj guleet.

bet pirms tam, gribu pierakstiit shodienas staigaashanas domu:

viss ir labi, jo tas kas notiek tagadnee pilniibaa paarmaina, transfiguree, paardefinee gan naakotni gan pagaatni reizee. tu domaa ka pagaatne ir kaut kas viens, bet tad kad notiek tagadnes lieta, pagaatne peekshnji ir pavisam kas cits. tu domaa ka pagaatne ir gliemis bet peeksnji kameniite, tad atkal sirsenis, bet tad paradiizes putninjsh. protams, man te vajadzeetu izveerst piemeerus, bet man naak miegonis, un ja kaads saprot, ja rezonee, tad taa vienkaarshi ir patiesiiba.
 
 
naktsvijoles
23 June 2017 @ 05:05 pm
 
shodien mani nobiedeeja totaali negaidiita, sirsniiga saruna ar priekshnieku, kursh pastaastiija, ka ir taada lieta kaa depresijas stupors. mees saakaam runaaties par gjimeneem un attieciibu probleemaam. uzzinaaju, ka arii vinja un vinja sievas gjimenee passive agressive, nepasaciitu lietu, izlikshanaas ka viss ir labi rutiina ir norma. izraadaas deelj shiem psihologjiskajiem biedriem, vinja mammai saakaas smaga depresija, kas izveertaas iepriekshmineetajaa stuporaa. es ljoti shokeejos, jo priekshnieks ir tipisks bagaatais torijs, kura gjimenei ir sulainis un visiem ir viss ko vien var veeleeties (obviously iznjemot Jungu par chomu). depresijas stupors ir tad, kad tu esi tik depresiivs, ka tavs kjermenis vienkaarshi atsakaas darboties un viss ko tu iespeej dariit ir klusi seedeet taa it kaa tu buutu viistoshs daarzenis bljodaa uz galda. varbuut tas notiek tad, kad depresijas rezultaataa dramatiski saruuk prefrontal cortex, saviist taa kaa daarzenis bljodaa uz galda, un cilveeks pat gribeedams neko nevar padariit. es nesen naakot kaajaam maajaas paari tiltam par to klausiijos un shokeejos, un tagad man tieshi to no zila gaisa pastaastiija pashas priekshnieks. un es nobijos, jo man shodien mazliet taa bija metro. es seedeeju mazliet stuporiigi un man viss bija vienalga, kameer parasti esmu anxiously alert un juutu pasaules durstiigo uzmaniibu no visaam puseem, funktiereeju, ko par mani domaa zeeni kas ir metro un vai man labi izskataas mati, vai zekjubiksei nav atiris diedzinjsh, vai muuziku neklausos par skalju, vai kaads nelasa manas domas un tamliidziigas lietas.

esot atklaatai, es zinu ka par manu pashreizeejo muddy waters omu ir atbildiigi: pms, cold crispy brewskies, stress darbaa, love triggers. un ja visas shiis aarishkjiibas aizvaaktu vai izrunaatu, tad es atkal buutu galaktiskaakais taureniitis. i don't even mind uncertainty too much as it can also be intoxicating, gentle and soothing, bet visas iepriekshmineetaas lietas maigo uncertainty balansu saviljnjo un bad infinities arrive collapsing into bad probability functions and resurrecting ancient patterns that come barging in on me producing a flux of ever creative plethora of same old nasty triggers.

bet es juutos, kaa es varu izdziivot, ka arvien stipraak es izjuutu ka i have an obligation to my sanity. and it feels less of an obligation, but more like a past time while i'm doing life=time. man vispaar dazhreiz shkjiet, ka dziive ir vieta, kur meerkjis is panaakt maksimaalo iespeejamo sanity. sanity being a quality, where you minimise the conflict within yourself and with others while remaining engaged in the world and preferably contributing to lessening the overall suffering. no shaada skatpunkta, jaaatziist, ka shkjiet diezgan komiski vispaar jautaat, kaapeec mana dziive nav perfekta un prieciiga un gatava. un lai arii man izskataas, ka visiem citiem dziives ir prieciigaakas un gatavaakas, taa arii ir komiski un neinformeeti domaat.

*

shis vispaar ir epilogs tam, ka es vakar spontaani izdomaaju, ka i need to up my sanity. taapeec es pierakstiijos pie new-agey astrologjes, kad buushu Latvijaa. un veel uz savu dzimshanas dienu treshdien pierakstiijos pie psihoterapeites. paldies visaam damochkaam, you know who you are, kas sheit mani meegjinaaja pielauzt, juusu boreeshana shkjiet ir nesusi augljus. jaa, es savaa dzimshanas dienaa ieshu pie terapeites, es ceru, ka man shii daavana pashai sev buus praktiski un esteetiski noderiiga.

*

tagad tikai atliek svineet liigo un jaanjus. ja es dziivotu savu prieciigo, perfekto, gatavo dziivi, tad es tagad atrastos dziljos Latgales laukos, man buutu maza guljbaljkju maajinja, jasmiinu, cerinju un liepu ieskauta, ar peoniju, matiolu, naktsvijolju, flokshu daarzu. es ceptu piiraadzinjus un plaatsmaizes, vaariitu kjiiseljus un ievaariijumus, kameer mana lielaa, saticiigaa gjimene aaraa klaatu galdu, dzedzinaatu ugunskuru, dziedaatu dainas un dietu. tad mees visi pulceetos, taisiitu uguns ritu, liiksmotu un kosmoss par mums buutu prieciigs. veel mees visi neesaatu autentiskas latvju dreebes, un klausiitos forshu folklorisku vaibiigu spotify pleilisti.

bet es kaa parasti esmu viena pati istabaa, un svinu liigo ar pushkji peoniju un pashtaisiitu vegaanu rosolu (idk). vakaraa ieshu skraideleet un lekt paari sprunguljiem parkaa.
 
 
naktsvijoles
22 June 2017 @ 07:10 pm
 
i just want something nice ontological to happen. kaut viena vismazaakaa lietinja, kas man dotu iedvesmu un ticiibu, ka i can do life. tas var buut jebkas, un ja tas notiks, es tam uzklupshu kaa ravenous harpija un smagi, brutaali, vardarbiigi ticeeshu against all reason and against da police. citaadaak visa eksistence ir kaa sliideeshana uz leju, dazhreiz tev paliek zheel tas aatrums ar kaadu tu sliidi uz leju, taapeec tu sasprindzini savu vaajo mazo rocinju, un ar peedeejiem speeka krikuminjiem nedaudz piebremzee sliideeshanu un vienkaarshi turies, turies, turies. bet agri vai veelu rocinja atkal savaargst un tu palaid valjaa un atkal sliidi lejup sejai braukoties gar dubljiem un maziem paarmetumu, vilshanaas, vainiiguma oljiem birstot uz paura. bet ja paraadiitos kaut viens mazinjsh vadziitis, aiz kura rocinja aizkjertos, tad vaigi paliktu saarti un acis spozhas, un es vareetu ne tikai tureeties, bet varbuut eforijas iespaidaa pat uzvilkt sevi augshaa uz taa vadziisha un tur patupeet kaadu briiksninju, varbuut tieshi sagadiitos, ka ir saulriets un buutu uz ko skatiities, atvilkt elpu skaisti kaa cilveekam. bet es tur vairs netupeetu kaa vaargonis, es buutu paarpasauliigs eerglis ar zelta spalvu, dimanta nagiem, uguns opaala aciim un dziesmu kas shkjelj laiktelpu, bet arii miiliigs, taads kas piepilda visu paareejo cilveeku sirds veeleeshanaas.

kaapeec nevar notikt kaut kaads ontologjisks vadziitis? vai arii, kaapeec man nepietiek apzinjas, ja ontologjiski vadziishi notiek, bet es esmu oblivious of their magical occurrences.

es sho visu rakstu tukshumaa. es pilniigi izteelojos, kaa manu vaardu burtinji atdalaas un pa vienam kaa sniegpaarslinjas izput auksta, vienaldziiga kosmosa dziilees
 
 
naktsvijoles
22 June 2017 @ 05:53 pm
vakara sauliite  
nepatiik taas dienas, kad eju pa ielu un izmisiigi domaaju plaaninju, ko seciibaa dariishu, ja mani atlaidiis no darba

nepatiik taas dienas, kad eju pa ielu un izmisiigi domaaju plaaninju, ko dariishu ja mani nekad neatlaidiis no darba

sweet magical trap
no human helping hands
total annihilation of direction, hope, desire, possibility
life somehow continues
some sort of lazy, terrible flux
constant and raw emotional-pain-body experience
means to what end?
 
 
naktsvijoles
21 June 2017 @ 10:59 pm
 
staavu pie virtuves loga un aukstaa uudenii mazgaaju tomaatu, aaraa karstaa tumsaa kliedz lapsas, bet varbuut mana dveesele, taatad jaaiet guleet
 
 
naktsvijoles
21 June 2017 @ 08:49 am
 
zinu, atrunas, bet gaidu, kad paaries svelme, lai varu iet skraidiit. tikai nedeelja palikusi liidz Latvijai, un es tur gribu ierasties stipra, skaista un mozha. lai arii es plaanoju visu laiku pavadiit guljot zaalee vai uz laipas lasot Idiotu, es gribu buut fiziskaa gataviibaa, ja man radiisies iespeeja iet dabas paargaajienaa, bet veel arii vispaar fiziskaa gataviibaa magjiskajaam vasaras energjijaam un kosmiskajaam lejuplaadeem, kas ir visapkaart, arii jebkuraa zaalee vai uz jebkuras laipas. es apskauzhu Latvijaa dziivojoshos cilveekus tikai deelj viena iemesla, vinji pastaaviigi dziivo Dieva saujaa.
 
 
naktsvijoles
20 June 2017 @ 10:17 pm
 
es gribeetu buut normaalaaka, labaaka un gudraaka
 
 
naktsvijoles
20 June 2017 @ 03:52 pm
 
man gribas priecaaties par shiim peedeejaam juunija dienaam
man gribas to un shito, bet varbuut taa ir kaut kaada histeerija, kaut kaads izmisums
deelj neiespeejamiibas, visas (ie)gribas praataa gaist gaa sapnju teeli, un tikai paliek vecais tukshums
kad izgaist iegribas, arii pasaule apkaart saak gaist
man gribas priecaaties
par juunija dienaam
 
 
naktsvijoles
19 June 2017 @ 08:42 pm
 
shovakar Londonaa taads saulriets kaa manaa pirmajaa vakaraa Hanojaa, un tik pat opresiivi karsts. es gribeetu iet peldeeties mezha ezeraa, smarzhot uudensrozes un eest kalmes.
 
 
naktsvijoles
19 June 2017 @ 01:52 pm
 
vienmeer, kad man uzlabojas garstaavoklis un es saaku justies viegi un mieriigi, taa ka beidzot var noveersties no ieksheejaas draamas un pieveerst skatu pasaulei un taas skaistumam, taa pasaule redzeslokaa it kaa nejaushi, totaali nevainiigi un teju absurdi, banaali, pateetiski, ljoti ljoti nejaushi un maigi, taa it kaa tas tur vienmeer buutu bijis iespljauj kaut kaadu trigeri, kas atkal liek noveersties no pasaules un nolemti skatiities ieksheejaa bezdibenii. why tho

but i guess this is the pattern that is my life.

pasaule, man ir apnicis tas kaa tu mistiski paveers manu skatienu par milimetra simtdalju tieshi taa, lai es ieraudziitu ko taadu kas visu maina, vai kaa tu bowowow cik mistiski uztaisi manai apzinjai taadu izejas lenjkji, lai mana uzmaniiba pieliip taadam vai shitaadam dajebkaadam spacetime punktam vai idejai, un ka tu liec man izdariit ko taadu, kas izraisa kaut ko naakamo, kas atkal visu maina. tiranizeetaajs, bezgodis.

un peec visa tu man liec domaat, ka viss ir svariigi un vienaldziigi reizee. taa ir kaa man paraleeli ir jaadziivo taa it kaa buutu vitaali svariigi izsekot visiem taviem maajieniem un milimetriigajiem uzmaniibas veershanas lenjkjiem, kameer kaut kaadaa spokainaa 'aarpus' taa viss ir gaistoshs sapnis, un katrs izsekoshanas kvests is nothing in itself, empty, totally void, with an expiration date stamped all over

un es gan gribu gan negribu lai viss ir gaistoshs sapnis. un es gan zinu gan nezinu, ka viss gan ir gan nav gaistoshs sapnis, un ka shii nenoteiksme ir pati dziives, dziivoshanas, shejienes, manis, paaules, eksistences essence.

bet tikuntaa. katru reizi kad kaut kas notiek.. tu man saki 'shis ir monumentaali un dzilji un ar unikaalu jeegu, ej tajaa iekshaa, visa pasaule, visa bezgaliiba no taa ir dramatiski atkariiga, patieshaam es tev saku no tevis ir atkariiga pasaule, tici un ej un transfigureejies!', lai jau naakamjaa briidii tu paviipsnaajot nomurminaatu, 'a tas? nee.. ko tu, gljuks, srsly.. did you really think'

tu pataisi visu kas ir sveets par koshleni uz asfalta, un jebkuru koshleni uz asfalta par kaut ko bezgaliigi sveetu. this is not a nurturing environment.

pasaule, It's tearin' up my heart when I'm with you
But when we are apart, I feel it too
And no matter what I do, I feel the pain
With or without you

pasaule, I don't understand
Just why we can't be lovers
Things are getting out of hand
Trying too much, but pasaule we can't win

Let it go
If you want me pasaule, let me know
I am down, on my knees
I can't take it anymore

It's tearin' up my heart when I'm with you
But when we are apart, I feel it too
And no matter what I do, I feel the pain
With or without you

pasaule, don't mis-understand (don't misunderstand)
What I'm trying to tell ya
In the corner of my mind (corner of my mind)
pasaule, it feels like we're running out of time

Let it go
If you want me pasaule, let me know
I am down, on my knees
I can't take it anymore

It's tearin' up my heart when I'm with you
But when we are apart, I feel it too
And no matter what I do, I feel the pain
With or without you

Tearin' up my heart and soul
We're apart I feel it too
And no matter what I do, I feel the pain
With or without you

Tearin' up my heart and soul (alright)
We're apart I feel it too (I feel it too)
And no matter what I do, I feel the pain
With or without you

It's tearin' up my heart when I'm with you
But when we are apart, I feel it too
And no matter what I do, I feel the pain
With or without you

And no matter what I do, I feel the pain
With or without you
 
 
naktsvijoles
18 June 2017 @ 07:19 pm
 
shodien bija tik jauka diena. no riita biju darbaa. bija karsts taapeec uzvilku tikai mazu topinju un minjukus, kas bija patiikami, fuck da dresscode, it's the heat baby. peec darba tikos ar maasaam un gaajaam eest uz tibits, cracked some cold ones few brewskies, un runaajaam par heart feels, futures, paths un recent turmoils. peec tam gaajaam uz whole foods pirkt luupenes, nopirku tumshi sarkanu, kas saucas 'napa wineyard' un gaishi sarkanrozaa 'forest berry red', veel nopirku tirkiizzilas acu eenas a la love witch. tad staigaajaam ar maasu caur trafalgar sq un paari embankment bridge. biju apreibusi no sidra, saules un karstuma, un man viss shkjita savaas vietaas, pilniigi un labi. redzeeju daudz skaistus, dziivus, vibrant, embodied cilveekus. fuck da concern baby. tagad atnaacu maajaas, apeedu 5 tiny gerkins, nobukoju biljeti uz aliens un ieshu vakaraa uz kinci incognito.