20 April 2014 @ 01:13 am
 
Es seezhu uz solinja brixtonas baaraa apskaavusi somu in dzhina glaaziiti jo neviens no time garajiem chiselled muzhikiem man nepieveersh uzmaniibu in Massa draudzeejas ar kaut kaadu bezsmadzenju radiijumu. Taapat kaa Fernando pessoa es zinu ja visi Mani meegjinaajumi buut par sociaalu buutni paliek aiz durviim.
 
 
17 April 2014 @ 02:07 pm
 
praats vienmeer pakaapjas trepiiti augstaak un stoiciski pasaka nee, katru reizi, kad sirds ierauga ko jaunu, apburoshu, un grib nogrimt mistiskaas dziilees, paraujot liidzi visu. tad es vienmeer sajuutos kaa iists cilveeks. vienmeer vajag atcereeties, ka virpuljaina simple dog dziivoshana ir esteetiska iluuzija, ko driikst atljauties tikai neatraujoties no apzinjas. vienmeer jaakaldina apzinjas konstrukcijas, kas nes mieru un postmodernisku goodness. vienmeer palikt modram, un nepadoties miega paraliizei. mind winning over matter 4ever <3
 
 
16 April 2014 @ 03:17 pm
 
es klausos 'only lovers left alive' skanju celinju, un man gribas iet mezhaa vai vismaz kruumaajos un atgaazt galvu un varbuut ik pa laikam griezties un viegli paleekties un sasmarzhot dazhaadas smarzhas un klausiities, domaat par kosmosu, un dzert mezha zemenju likjieri no glaaziites. bet tajaa vietaa es seezhu pagrabstaava istabaa brixtonaa pie dzelzcelja tilta, kur man logam ir restes, maaja ir tuksha un auksta, aaraa ruuc mashiinas, kauc sireenas, nauda ietek kontos un pazuud no kontiem, visaadi viirieshi ar shlipseem un rokas pulkstenjiem, maaksliigas laipniibas.

es nezinu, vai ir taa, ka dziive ir viengabalaina peleeka realitaate, kur uzrodas portaali uz magjiskaam realitaateem, kaa dazhaadi televizori izkaisiiti pa pasauli. tu vinjus skaties un klausies un domaa, bet lai cik taalu tu skrietu un lai kaa tu maldiitos un meegjinaatu tur nokljuut, tas ir pret visiem dabas likumiem.

mani piemekleejis kaarteejais dziives guleeshanas posms, kad guleet shkjiet vissapraatiigaakaa pieeja dziivei. kad es buushu veca, es domaashu, kaa es jauna biju dusmiiga un griezos projaam un nost no taa, ko man vajadzeeja redzeet, un kaa es pa pusei neredzosha gaaju uz priekshu, un uz visu biju dusmiiga, taapec neko neredzeeju, liidz es nonaacu tik taalu un ilgi projaam no zemes, ka vairs bija neiespeejami zemi sasniegt ar tradicionaalajaam celjoshanas metodeem.
 
 
music: squrl - this is your wilderness
 
 
15 April 2014 @ 11:28 pm
 
es domaaju, ka ir tikai divas izveeles dziivee. vai nu buut skaistuma viducii, un vinju izdziivot ar visiem jutekljiem, vai arii staaveet aarpus skaistuma un to pa iistam redzeet, ar apzinju.
 
 
15 April 2014 @ 03:17 pm
i need more safe  
es nejuutos kaa es, viss skrien apkaart un garaam, un es seciigi sevi spiezhu dariit lietas, un teikt visaadas pozitiivas apceriibas par naakotni, bet es juutos kaa balanseetu starp diviem vilcienu vagoniem, kas vai nu atkabinaasies vai nee.
un maajaas ir peles, un dushaa tikai auksts uudens. driiz jaaiet uz darbu, jaaizliekas, lai arii visi tur ir tik jauki kaa glazuuraini virtulji. varbuut nopirkt cigaretes, taas mani nekad nepievilj, apstiprina manu doom, un padara to esteetisku.
 
 
14 April 2014 @ 09:04 pm
 
man vienmeer gribas palikt haotiskam dzejniekam. tas ir taa, kad tev nav daudz naudas, bet pietiekami, un tavs mantas nav daargas un pompozas, bet vienkaarshas, un nolietotas bet miiliigas un koptas. un tev ir visaads mazuminjsh, kas ir vienkaarshs un miiliigs. un tirguu tu peerc daarzeniishus, un ilgi skaties kaa aiz loga no riitiem kuup skurstenji.

man ir ljoti skaisti bosi jaunajaa darbaa. vinji ir late thirties anglju paaris. vinji abi ir tik nezheeliigi spohisticated un skaisti. vinji ir gari un atleetiski un classy, un dzheks izskataas pec dhzuuda lova un meitene peec stirnas, ar lielaam brunaam aciim un melnaam skropstaam. vinji jau 7 gadus ir preceejushies, un vinjiem ir divi beerni. vinji abi ir ljoti miiliigi un intelektuaali, ar sausu humora izjuutu un vienmeer prieciigi. es vinjus abus miilu vienliidziigi. veel mana forshaa austraalju koleegjiite izskataas peec miegamaasas, kas ir miiliigi un familiaari.

bet es esmu tikai mazs klaidoniitis, kam nekad nebuus augstaako liimenju cilveekattieciibas un liela maaja ar eertiibaam un ljoti daargu blenderi, kas var sablendereet pat dateles un riekstus. es speciaali galdam pirkshu smuku vaska draanu nevis galdautu, jo man vaskadraanas atgaadina vecmaaminju un laukus.

es gaidu kad maasinja atnaaks no darba ar cigareteem, tad mees abas taisiisim vegaanas vakarinjas, un skatiisimies televizoru/pofikosim. mani maasa pierunaaja atkal pieregjistreeties datingsaitaa, kas ir smiekliigi un diivaini, jo man raksta visadi viirieshi, un es nesaprotu, ko gan vinji no pilniigi sveshas meitenes grib, un cik gan ilga muuzhiiba paietu kameer vinjiem buutu kaut mazaakaa nojausma par to cik diivaina un neespeejama es esmu.
 
 
13 April 2014 @ 11:16 pm
 
es gribu taa pavadiit dziivi kaa Aadams un Iiva filmaa 'Only lovers left alive'
 
 
13 April 2014 @ 03:01 pm
 
jau 5 dienas esmu Londonaa un juutos atrauta no savas buutnes. tik daudz lietas notiek. es juutos kaa manas smadzenes ir iznjeemushaas no galvaskausa un meegjina visam izklaaties paari, bet taam nepietiek surface. meegjinu visam piesleegties, bet rotams ka nesanaak. mums maijaa buus balts augsts skaists dziivokliitis, tad es nolikshu stuurii savas graamatinjas, un nopirkshu istabas augu, un leeni meegjinaashu piesleegties.
 
 
08 April 2014 @ 08:56 am
People typically exaggerate the emotional impact of future events.  
ar katru notikumu, es sev aizvien vairaak nepatiiku. es shoriit neaizlidoju uz Dublinu, lai ietu uz Kurta Vile koncertu, jo man uznaaca panika, ka es veel neesmu samekleejusi dziivokli Londonaa un ka man pariit ir jaasaak straadaat, un ka es neesmu sakravaajusies. es sevi mazliet ieniistu, un es meegjinu izteeloties, kam shaada sajuuta, kad tu pats sev liedz to ko sirds veelas visvairaak, kam taada sajuuta liidzinaas. es vienkaarshi esmu dumja un neorganizeeta, un tas ir mans dziives paterns. veel es shoriit pazaudeeju mammas daavinaato opaala zelta gredzentinju, es vienu briidi paskatiijos uz savu roku, un vinja tur vairs vienkaarshi nebija. i am the grim reaper myself.
 
 
06 April 2014 @ 11:04 pm
 
vai mans gars celjo cauri laikam un telpai, lai sasietu manas esences strikjiishus?

mekleeju intrnetaa dziivokljus, dzeru no pudeles merlot, un klausos grimes. uznaaca kaarteejaa pagaatnes 'es' sajuuta.

riit jaaizvaacas no dziivoklja. ko es vispaar daru? cik labi, ja buutu, ja man buutu roka, ko es vareetu tureet, kad man ir fearful confuse about stuffs.
 
 
06 April 2014 @ 02:02 pm
 
nav nekaa ljaunaaka kaa domaat par savu dziivi, un nav nekaa baudaamaaka kaa domaat par savu eksistenci
 
 
05 April 2014 @ 02:50 pm
 
 
 
03 April 2014 @ 05:24 pm
 
es shodien peec darba gribeeju iet uz jogu, jo taa kaa es nopirku kaut kad 17. martaa abonamentu uz meenesi pa £75, un man birmingemaa ir palicis mazaak par nedeelju, es gribu iet peec iespeejas biezhaak.

vakar peec darba es ar peedeejo vilcienu 23:30 braucu maajaas, kas bija muljkjiigi un riskanti, jo es iebraucu solihullaa ap pusnakti, un tad man bija vienai tumsaa pa garo celju ar bailiigajiem kokiem un kruumiem un tikai retu mashiinu, pa duumakaino un veeso nakts gaisu jaaiet maajaas divdesmit minuutes. maajaas nokljuvu ap pusvieniem, nometu mantas, iznjeemu kontaktleecas, izmagaaju zobus, un iemetos gultaa ar saviem 4 spilveniem un biezo segu. peec 5 stundaam bija jaaceljaas un jaameero celjsh atpakalj uz darbu.

taapeec shodien es biju nogurusi. un ja godiigi, man negribeejaas iet uz jogu, jo shodien vinju pasniedz kreigs. tas ir tas intense un uppity instruktors, kursh man pieseejaas par to, ka biju pazaudeejusi daliibnieka kartinju. vinjsh ir pretenciozs un gjeneree negative vibes, vinjsh ir paaraak teatraals, un prasiigs, un patronizing un vispaar nav zen. saakumaa, es domaaju, ka es ieshu par spiiti, bet tad man uznaaca kaads kreeslains maakonis, un man vairs nebija valjas.

tajaa vietaa es aizgaaju uz tesko nopirkt sarkanviinu, ko piedzert pie biezhu, tomaatu un valriekstu salaatiem, un skatiishos filozofiskus video. seedeeshu istabaa, nerunaajot ar daarenu, un izlikshos, ka man nekas nav jaadara.
 
 
01 April 2014 @ 10:54 pm
pure pain  
akdievs, driiz ziedees ievas. i'm terrified. the purest of pure pain. es naacu no vilciena stacijas maajaas. man ir jaaiet pa garu liikumainu celju gar shoseju, kam gar malaam ir tikai koki un kruumi. tur viena aiz otras cieshi ir sastaadiitas ievas, kuraam ir aizmetushies tuukstoshiem ziedu kjerkari, kas tuuliit atplauks. 


tas viirietis Stjuarts Hamerofs tiem, kam kaut cik interesee praata filozofija, buus ljoti paziistams. vinjsh un Rodzhers Penroze abi lolziki ir izpraatuljojushi consciousness megateoriju, kuru, vinjupraat, tuvaakajaa laikaa vai nu apgaaziis vai totes pamatos and viss buus very crystalline natural light. vinjsh tajaa video pateica to, ko es jau vairaakus gadus domaaju, un tas man apskurbinaaja visus manus neironus un mikrotubulas, gosh. vinjsh pateica, ka taa kaa kvantu procesi, kas rada apzinju, un respektiivi apzinja, ir nezuudosha laiktelpas sastaavdalja, taa speej eksisteet bez kjermenja, hence obe, souls, paranormal stuffs, reincarnation, everything spiritual. man to dzirdot bija much doge, life is magical after all, supermagical cosmos is alive, such quantum methaphysical nice 42!

es katru gadu te rakstu, kaa man shkjiet, ka ievu smarzha ir pure concentrated cosmic love, un gada kulminaacija, kad daba ir vismagjiskaakaa un ekliptiskaakaa. tad es juutos vissaapiigaak kaa izoleets 'tikai' vientuljsh cilveeks, kursh nevar uzlidot debesiis, nevar sapluust ar dabu, nevar buut aarpus sava shauruma.
man gribaas seedeet nakts viduu pie atveerta loga, klausiities Dzhefu Bakliju, dzert dazhaadus viinus, speeciigu, smarzhiigu sarkano, veesu, saldu balto, dzirkstiijoshu rozaa, skatiities uz meenesi un duuumaku, un smarzhot ievas liidz nelabumam. man peec nedeeljas ir jaapaarvaacas uz Londonu, bet manai dveeselei ir vienalga, jo es veelaizvien esmu nekur.

 
 
31 March 2014 @ 11:26 pm
 
es peedeejo pusotru stundu pavadiiju skatoties madsa mikkelsena tagu tumblraa, dzerot newky brown ale, jo man riit ir briivdiena.

 
 
30 March 2014 @ 06:12 pm
 
es esmu sapratusi, ka es dziivee vispaar gandriiz nedaru lietas, kas mani padariitu prieciigu. es tikai daru lietas, kas sniedz mirkliigu apmierinaajumu/ ljauj izdziivot. cik pateetiski un dranjkjiigi
 
 
30 March 2014 @ 10:33 am
 
vakar es nopirku mazu pacinju chipsu un st. pellegrino un gaaju uz kinoteaatri skatiities Under The Skin, kas bija diivainaakais, kas bija noticis peedeejaa laikaa. vieniigais, ko es par to filmu zinaaju pirms skatiishanaas, ka Skaarleta ir kaut kaads citplaneetietis. vieniigais, kaa es izdomaaju, kaa sho filmu var aprakstiit, ka taa ir apzinjai bezgaliigi patiikama, jo taa ir emocijaam bezgaliigi nepatiikama. es izjutu bezgaliigu empaatiju pret Lauru un visu, ko vinja veeroja. man shii filma ljoti iemeerca rokas sirdii, paraadot kaa psihopaatiska atsveshinaatiiba pasaules darbiibaas vijaas ar sveshaa baileem un nepatiku, un neskaidru empaatiju. pasaules ljaunums ir nolemtiiba, kas kaa vilks uz tevi skataas no mezha biezoknja. bez narratiiva, kas pieshkjirtu noziimi, tu esi atsveshinaats, un visur ir briesmas. visvairaak es sajutu absurdumu, ko demonstree cilveeku kjermenji un fiziski notikumi.

 
 
29 March 2014 @ 12:03 pm
 
visu dziivi cilveeki gaida kaut ko labaaku, bet vieniigais, ko vinji sagaidiis ir
 
 
28 March 2014 @ 08:13 pm
dead souls  
jo ilgaak es dziivoju, jo tuvaak es sev pieeju, jo taalaak es aizeju no pasaules. es nezinu vai es gribu aiziet tik taalu no pasaules un tik tuvu pie sevis, ka neviens vairs nevareetu mani atrast. vai es varu njemt kaadu liidzi ejot pie sevis, vai arii tas buutu neiespeejami un netaisniigi? vai cilveekiem ir jaaiet pie sevis, vai pie citiem, vai pleeshanaas uz puseem ir laba dziive? un kas notiek ja neizeelas?

jo dziljaak es eju dziivee, jo vairaak man gribas maat ar galvu visiem, kas jebkad ir runajushi par dziives patiesiibaam. saakumaa pasaule un cilveeki shkjiet viengabalaini, viss shkjiet kaa patiesiibas debesskraapji, ir klases un kategorijas, balti un melni. bet jo es dziljaak eju dziivee, jo vairaak viss kljuust sirreaals, nenoteikts, haotisks, dream-like, random.
ja vien es buutu vareejusi dziivi no saakuma taa dziivot, ar apzinju, ka viss ir nenoteikts un random. man nevajadzeeja censties buut viengabalainai.

es zinu, kapeec gudru vecu cilveeku vientuliiba ir vislabaakaa alternatiiva. jo jaunaa pasaule ir tik akla un agresiiva un muljkjiiga, visi domaa, ka visu zina, bet time is a flat circle, un cilveeki muuzhiigi ik gadu vairaak attopas, ka viss ir random un nenoteikts.

un es saprotu dalailamu. es vienreiz straadaaju kopaa ar taadu iisu, patiikamu viirieti vaarda Tims, vinjsh bija ljoti iiss, vinjam bija 35 gadi, un vinjam patika neesaat adiitas vestes, vinjs bija apceljojis 100+ valstis un vinjsh vienmeer smaidiija, vinjam patika klausiities niku keivu, black keys, un tv on the radio. vienreiz, kad mees seedeejaam baaraa, man bija laikam 23 gadi, un es kaut ko pretenciozi runaaju par eksistenciaalismu, bet vinjsh tikai teica, ka vinjsh tikai tic un atbalsta budismu, it sevishkji compassion ideju. jo visi cilveeki ir apjukushi, and thereof we should be compassionate.

domaajot par yuusanu, es domaaju, ka vieniigais, kas man atliek ir buut compassionate, jo vinjsh visticamaak ir apjucis. lai arii vinjam ir 28 gadi un vinjsh ir ljoti witty, vinjsh visticamaak ir apjcis un sevii viilies, jo tajaa vietaa, lai vinjsh straadaatu savaa kopjuuteru jomaa, un buutu kopaa ar to savu ex kuru vinjsh nevar aizmirst, vinjam ir aarlauliibas beerns un crappy minimum-wage darbs. vinjsh labi zina, ka vinjsh ir daudz gudraaks, stipraaks, interesantaaks un progresiivaaks par 99% viirieshu un cilveeku, bet vinjsh konstanti dara lietas, kas vinjam neko nedod, bet tikai iznieko vinja talantus. es domaaju vinjsh ir limbo un apjucis un vinjam vajag liidzjuutiibu, nevis pasiivi agresiiivu paarmeshanu, par to, ka es vinjam pietiekami nepatiiku, lai vinjsh mani appreceetu un mums kopaa buutu balta maaja pie okeaana austrumaazijaa.

man ir taada sirreaala sajuuta, taa it kaa es peldeetu dziivee. no vienas vietas uz otru, un jo vairaak es atsaaju pagaatnee, jo vairaak gadi no dziives paiet, jo smiekliigaak un klusaak paliek.
 
 
28 March 2014 @ 09:06 am
no more home, no more love  
so es vakar aizmigu ar kontaktleecaam aciis milziigaa spilvenu kaudzee, nedzirdeeju modinaataaju, bet pati mistiski pamodos 6:12, kas noziimee ka man bija tikai 18 minuutes, ko sataisiities, lai nenokaveetu vilcienu. nevareeju uztaisiit french toast, total fail. ieliku maizes kukuliiti somaa, kafiju un maple syrup arii, nezinu kaapeec. no riita darbaa bija laiks tikai apeest pusbundzhinju baked beans un idzert remdenu kafiju.

toties es izdomaaju, ka shii bija peedeejaa reize, kad es juutos nozheelojami deelj zeena. jaa nudien, kaapeec gan man justies nozheelojami? it beats the whole point. no ljauniem, vai apjukushiem zeeniem vajag izvairiities, kaa no sirsenjiem. manupraat, dazhreiz ir jaanosleedzas absoluuti no praata murky badlands, un jaaskataas uz sevi no malas ar visuma aukstajaam un vienaldziigajaam aciim. mums ir tas kas mums ir, un ja kaut kas nav, tad tur nekaa nav.

taapeec man arii vienmeer shkjiet, ka buut vientuljai zarathustrai ir visadekvaataak dziivee, jo viss kas ir exciting and magical paarsvaraa tevi piechakaree un sachakaree, bet viss kas ir labs un godpraatiigs ir diivains un garlaiciigs. varbuut deelj taa, ka es taa domaaju, es nekad neatrodu neko viduu.
 
 
27 March 2014 @ 10:03 pm
quite  
fuck it, gaaju uz jogu un stulbais jogas skolotaajs kreigs man iedomiigi pateica, ka man jaamaksaa £1.5 par jaunu jogas kartinju, jo ieprieksheejo pazaudeeju. i'm twisted, so es domaaju, ka vinjsh taa pateica tikai taapec, ka he's gay, un man uz vinju bija neliels crush, so es pret vinju iztureejos extra daudziigi. tas man palaida valjaa dusmu un neapmierinaatiibas and fuck all the motherfucking cocksuckers to hell bljegj joffrey lannister sluuzhas. es taisiiju jogu preciizi un ar visskaabaako seju, gjenereejot negative vibes un par to sajuusminoties. ejot projaam es pat stulbajam kreigam nepateicu bye, jo man ir pohuj bljegj.
peec jogas es pret yuusanu iztureejos veesi, un es uzrakstiishu kapeec. pirms kaapshanas vilcienaa, es iegaaju waitrose nopirkt pudeli baltviina, pienu (jo es biju nopirkusi olas, baltmaizi prieksh french toast, bet aizmirsu pienu)
es naacu dusmiigi pa blossomfield road vakara spirdzinoshajaa miglaa maajaas un klausiijos nirvanu, it sevishkji man emocionaqali demonstratiiva shkjita you know you're right. jaa jo man ir pohuj.
tagad es seezhu istabaa un dzeru savu viinu. man vinju naacaas ljoti klusi attaisiit, un ar saapiigu grimasi meegjinaat ieliet glazee klusi, lai daarens blakus istabaa nedomaatu, ka es esmu skumja alkoholikje. jaa es esmu skumja, un man dazhreiz patiik abjuuzot alkoholu, bet neviens nezina, ka es esmu paaraak eksistenciaala, lai savas beedas atdotu substanceem vai apseestiibaam. manas beedas ir mans labaakais un miiljaakais, most sincere draugs.

es tam nespeeju noticeet, un man shis dramatiski bojaa pashcienju, bet yuusans. vienkaarshi ir pagaajushi divi gadi kopsh es vinju paziistu, kuru laikaa, es esmu veerojusi kaa vinjsh uzplaukst kaa womanizing psihopaats, simultaneously esot the most caring, diplomatic and much manly lots strong. pretii liktenja veejiem.

un lietas saakas ne no kaa, un peec kaada laika, lietas kljuust tik likteniigas un svariigas, ka tas ir diivains paarsteigums, bet ar to ir jaareekjinaas.

visas manas domas ir izkaisiitas, es nevaru pat uzrakstiit paragraafu. es vienkaarshi tik intensiivi izjuutu, kaa yuusans ir kaut kaads ever-defining elements manaa dziivee deelj manas karmas vai gjeneetikas. un peec tieshi 14 dienaam es aizvaacos uz london, un vinju vairs nesatieku. no vienas puses es esmu prieciiga, jo katra muusu klaatbuutne ir pasiivi agresiiva izlikshanaas, ka mees viens otram neko nenoziimeejam, vai arii awkward nenoteiktiibas izmociiti tuvoshanaas meegjinaajumi, vai arii nonshalanti un atklaati companionship moments, ko vienmeer izbojaa bailes.

man laikam vienkaarhsi ir dusmas, ka es nekad nesagaidu neko no cilveekiem.

jebkuraa gadiijumaa, ciba ir vieniigais cilveeks, ar kuru es varu parunaaties par savu sirdi. jo shajaas dienaas visi paareejie cilveeki pieprasa manu izlikshanos par visaadaam teemaam, kas ir nepiecieshamas esot progresiivam sociuma paarstaavim, bet dveesele paliek aiz vaartiem.

man ir bail, ka kaadu dienu es buushu tik pieradusi runaat prieksh sociuma, ka es vairs nevareeshu uzrakstiit ne paragraafu par dveeseli.

es ljoti gaidu riitu, kad es vareeshu taisiit french toast und dzert melnu kafiju ar daudz cukura. *intense existential stare at the wine glass*
 
 
music: pj harvey - big exit
 
 
19 March 2014 @ 01:58 pm
 
shoriit savaa lielajaa lieliskajaa dziivojamajaa istabaa, kur Daarens ir pa stuuriem salicis Kerouaka, Lawrenca un Hemingveja bildes, un kur aiz milziiga loga shuupojas augsti koki, eedu epic french toast wiz cafe, un skatiijos filmu. tagad es braukshu uz centru pirkt jaunu forshu meeteliiti Zaraa, un varbuut arii apavus, jo man pirmdien ir darba intervija Londonaa forshajaa Belgravia rajonaa.
 
 
14 March 2014 @ 05:01 pm
 
cik lieliski buutu nosleepties no visiem pasaules cilveekiem, i want this
 
 
14 March 2014 @ 09:47 am
 
no viena cietuma otraa, ai kaa man gribas pashai savu
 
 
12 March 2014 @ 01:55 pm
 
vai dziivee nav taa, ka uzrodas visaadi piedaavaajumi un iespeejas, kas preciizi atbilst kaut kaadam nelaimiigam, twisted, conflicting emotions inducing patternam, kuras nav iespeejams noraidiit, kuraam shkjiet vienkaarshi ir jaapadodas, because it's your mediocre and concise destiny. tu domaa un sapnjo visaadas stiliigas un exhilirating dziives versijas, but all you get in the end is the same of the same, un tava dziive vai liktenis vai jebkas, kas taada huinja ir, kljuust par spokainu buutni, kas tevi biida un kaapj tev virsuu ar bruunu zaabaku, sakot, nee tev nebuus viegla un mirdzosha dziive, tev buus diivaina un conflicting dziive, jo taa tu vareesi iemaaciities veel vairaak visaadas nederiigas zinaashanas par emocijaam un eksistenciaalismu, kas tevi padariis veel skumjaaku, garlaikotaaku un super self-aware, self-condescending, jaaa haha. un man skauzh, ka citiem cilveekiem atliek vienreiz izlasiit kaut kaadu self-help graamatu par to kaa savienoties vai novietoties liinijaa ar savu cosmic vortexu, lai visaadas stiliigas iespeejas un piedaavaajumi vinjiem kristu dziivee kea zelta moneetas, jo vinji taas ir pievilkushi ar savu unicorn power of attraction, jo vinjiem bija viegli savienoties ar vortexu, jo vinjiem ir kaut kaads normaalu cilveeku nepiespiestais talants, bet man taada graamata shkjiet kaa kodoliiga seeklinja, no kuras izaudzeet veselu dzuhnglju mezhu eksistenciaalisma, kuraa es vareetu veel dziljaak aizmaldiities projaam no mana kosmiskaa goodie vortex.
 
 
09 March 2014 @ 08:57 pm
 
es vakar vairaakas stundas paarkopeeju visas savas shii bloga vaimanas word dokumentaa, jo es biju noleemusi izdzeesties, un veel to apsveru. es domaaju, ka varbuut pirms mirshanas izdoshu ilustreetu graamatu par manu aizraujosho emocionaalo dziivi, kuru vareetu lasiit cilveeki, kuri postmoderniskaa manieree gribeetu izklaideeties kokjeteejot ar skumjaam un izmisumu un degradaaciju. jo viss ir sachakareets ar smuko baarmeni, un no darba pieteikumiem sanjemu tikai atteikumus, man kriit pashveertiiba, un dziive liekas druuma un izlietota. shaados briizhos shkjiet, ka vajag norobezhoties no pasaules, un vairs nevienam nekas nav ko teikt. negribas pasaulei ar savu apzinju sist kaa ar duuri. gribas vienkaarshi gultaa sarauties kaa kamoliitim un birdinaat ruugtu asarinju.
tas ir kaa, kad es esmu koks, un es augu, un man ir zari un vinjos plaukst lapas speeji un koshi, un man shkjiet, ka daba skataas un apbriino, kaada vienreizeeja paraadiiba. bet kad koks ir saplaucis un kaadu laiku vienkaarshi staav vasaraa, daba noveershas no koka un dara citas lietas ar daarzenjiem un miezhiem un ko tur veel. un koks klusi staav, un gaida rudeni. man shkjiet man praats paliek klusaaks. varbuut smadzenju shuunas vairs neplaukst, tikai birst. es eju pa ielu, un viss tik kluss man praataa. taads klusums ir pildiits ar visaadaam glumjaam nozheelaam un tumshaam shausmaam, bet vinjas jau vairaakus gadus mani ir vajaajushas, ka es pat vairs vinjas neanalizeeju, neatgainjaaju. es vienkaarhsi klusi gaidu veel.
 
 
08 March 2014 @ 06:07 pm
 
viss ir bijis shausmiigi.
 
 
music: Eluvium – The Motion Makes Me Last
 
 
06 March 2014 @ 10:59 pm
life is beautiful  
es nekad neatradiishu labu darbu, es palikshu nozheelojama un vientulja un bez naudas, un veca, un depresiiva, un manus kaulus apgrauziis sunji. un es vispaar vairs neko negribu teikt un man viss ir pohuj.
 
 
06 March 2014 @ 09:53 am
to live or to be lived?  
es te atkal lasu savu vieniigo dziives true love fernando, un katrs vinja rakstiitais teikums man kaa zelta moneeta iekriit dveeselee. es veelaizvien neesmu izleemusi, kam dot vairaak valju, fiziskai spacetime dziivei vai timeless expansive mental wanderings.

"Men of action are the involuntary slaves of the men of reason. The worth of things depends on their interpretation. Certain men make things which other men invest with meaning, bringing them to life. To narrate is to create, while to live is merely to be lived"
Tags:
 
 
04 March 2014 @ 11:00 pm
vilshanaas pankuuku dienaa un dziivee  
kaarlijas pankuukas nebija iipashi garshiigas. es sev riebjos, kad es esmu tik sociopaatiska un nenoveerteejosha, bet man riebjas nekvalitatiivas lietas, nekavalitatiivi pavadiits laiks, man riebjas, kad pieredzes ir kompromizeejoshas, nav autentiskas taa, kad man vinjas patiik absoluuti, kad viss ir eerts un sajuusminoshs. neerti kreesli un nekaartiiga virtuve, un stulba filma televizoraa, pavirshi taisiita teeja.
un man riebjas, kad es domaaju, ka labaak ir dariit kaut ko nekvalitatiivu, nekaa neko. man shkjiet man vienkaarshi vajag vienai dariit lietas kvalitatiivi. vieniigaas pankuukas, kuras man jebkad muuzhaa ir garshojoushas no sirds ir vecmaaminjas Gaidinjas. vinja taisiiba neatkaartojamas aabolu pankuukas, taadaa pannaa, kurai bija 6 vai 8 apaljas sadaljinjas, kur vareeja izcept kruuzes apakshinjas lieluma bruuniigas, mazliet kraukshkjiigas pankuukas saulespukju elljaa. un eest ar puudercukuru vai labu ievaariijumu. mani tik ljoti kaitina, kad visaadas lietas tagadnee nestaav ne tuvu liidzaas tam cik viss bija lieliski beerniibaa. man shkjiet, ka tagadnes cilveeki ir tikai puse no pagaatnes cilveekiem. tagadnes cilveekiem ir vienalga un vinji ir pavirshi.
es domaaju, ka visiem cilveekiem pret dziivi vajadzeetu iztureeties taa kaa hanibals lekters izturaas pret eedienu tajaa seriaalaa.
 
 
04 March 2014 @ 12:53 pm
 
es shodien ieshu pie kaarlijas un vinja man ceps pankuukas. es vinjai kaa ciema kukuli aiznesiishu kaadu daargu un interesantu teeju, vai ievaariijumu. pati es varbuut dzershu kafiju. man shkjiet, ka viena no jaukaakajaam lietaam, ko dziivee cilveeks var dariit, ir iet pie draugiem eest pankuukas, dzert teeju vai kafiju un teerzeet par dziives notikumiem. varbuut mees arii skatiisimies peedeejo walking dead seeriju eedot taas pankuukas.
 
 
02 March 2014 @ 07:12 pm
viena patiesiiba  
pagaatne biezhi ir iistaaka par naakotni. svariigas ir autentiskas emocijas, nevis, kuraa laikaa vinjas notiek. dazhreiz apstaaklju un vides kopums novedina pie viena speeciiga konkreeta mirklja, kas dzilji iespiezhas praataa, un tu pie sevis klusi domaas saki, ka lai kas notiktu naakotnee tu atcereesies sho mirkli. ka shis mirklis ir tas, kas savieno pagaatni ar naakotni un pieraada, ka laiks ir a flat circle. man pieder citu cilveeku domas, jo mees visi esam kopaa saakushies no viena. tomeer es vienmeer taadus briizhus, mirkljus aizmirstu. viss nodruup un vairs neeksistee, un atminju domas ir veidotas no substances, kas ir vaaja un liekuliiga.

notikumi, kas uzreiz peec to izbeigshanaas shkjita kaa vieniigaa patiesiiba, notikumi bez kuriem pasaule shkjita bez naakotnes un saistiibas, driiz tie kljuust nonievaajami un sveshi, dumji, shkjeermi. atminju sentiments, atminju labveeliiba ir atkariiga, no to ietekmes uz tagadni un patieso sirdi. man patiik pierakstiit abstrakti un jociigi, jo tas ir tuvaak tam kaa smadzenes straadaa. un man shkjiet absurdi un reizee apbriinojami, ka cilveeki ir tik ljoti sekmiigi selektiivi savaas izpausmees, lai neatklaatu savu smadzenju patieso dabu.

shonedeelja bija neiedvesmojosha, pretty much a new low. vispaar negaaju uz jogu, jo tiku pie iesnaam, un peedeejaa nodarbiibaa es gandriiz nomiru no karstuma un piepuules un no taa nobijos un man atkal bija jociigaa roku sajuuta, kad man vinjas neshkjita manas un man gandriiz saakaas panikas leekme. jaunais menedzheris is a right prick, un mees visi darbinieki apsveram vai nu iesniegt atluugumus, vai petiiciju par vinja atlaishanu, jo vinjsh neko nerubii un izskataas peec zhurkas. vinjsh ir kaa nesmiekliigs maikls skots.
veel es esmu izsuutiijusi daudzus applications uz darbiem, bet liidz shim esmu sanjeemusi tikai divus rejections. es juutos mazveertiiga un neizdevusies. man par sho bija aizdomas jau seezhot skolas solaa, un skatoties kaa mani gudrie klasesbiedri bija tik entuziastiski un aizraavushies ar random zinaashanaam.
taa kaa mums darbaa uz ielas ir kamera, es redzeeju kaa smukais baarmenis, kaa jau braiens gribeeja, tuvojaas muusu eekai ap 12-iem dienaa, bet vinjsh aizgaaja garaam. lai arii tas ir tas ko es gribeeju, peec tam es seedeeju gultaa, dzeeeru viinu un taisiiju ameelijas grimasi. veel es pateicu braienam nopietnu seju, ka i do not appreciate his efforts, kaa man nora ieteica, un vinjsh to saprata, un es jutos kaa nejauka lose, because i secretly do, i'm just twisted, like usher.

riit ir jauna nedeelja, un ir jauns meenesis, kaa jau katru gadu. un es atkal ieshu uz jogu, ja man nebuus iesnas, un es pieteikshos vairaak darbiem, jo manas izveeles ierobezho mans neizdevies, traumeetais un neieintereseetais raksturs. tagad es ieshu piipeet a juusanu.
 
 
01 March 2014 @ 11:02 pm
bitter sads forever  
muusu stulbaa planeeta what a waste of time, self important bunch of losers everyone, and yet
 
 
01 March 2014 @ 10:45 am
 
braiens vakar atkal piedzeeraas, aizgaaja uz baaru pie smukaa baarmenja, un pateica, lai vinjsh naak pie manis uz darbu. tagad es seezhu darbaa klabinaadama zobus, un luudzu kosmosu, lai vinjsh noveersh sho asteroiidu, kas lido manaa virzienaa. es veeleetos, lai uzrastos bruuss villis, un tureetu ciet ieejas durvis un man piemiegtu ar aci un teiktu 'don't worry babe'

nedriikst nevienam cilveekam atklaaties nekad. es ljoti ceru, ka vinjsh neatnaaks.
 
 
28 February 2014 @ 11:28 pm
 
senaak man par visu kaut ko gribeejaas raudaat, jo es jutos dramatiski, taa it kaa man buutu nodariits netaisniigi paari. tad es raudaatu un praataa domaatu kaut kaadas domas vai fraazes un daudzus 'kaapeec' un 'luudzu'. tad man buutu noraudaata seja, un es vinju mazgaatu ar remdenu uudeni, un tad ietu guleet, un varbuut turpinaatu raudaat sapnjos. bet tagad es jau sen neesmu taa raudaajusi, varbuut peedeejo reizi kaut kad decembra saakumaa, un tas bija tikai deelj zeena. man shkjiet es ar gadiem, ar laiku pazaudeeju speeju buut tragjiskai, dramatiskai, izmisushai. tas ir kaa pasaules aina atklaajas manaa priekshaa, un es nevaru vairs spekuleet, jo es visu redzu kaa tas ir, un lai kaa es agjiteetu pati savas emocijas, aina no taa nemainiisies, jo nav taada speeka. tas ir kaa kad neo gaidiija, ka oraakuls vinjam pateiks, ka vinjsh ir the one, bet vinjsh tam neticeeja, taapeec oraakuls vinjam pateica, ka vinjsh nav the one, un iedeva vinjam cepumu, un neo bija nesaprashanaa un viilies, un pat neapeeda cepumu, jo vinjsh dabuuja to, kam vinjsh spiitiigi gribeeja ticeet, bet iisteniibaa vinjsh bija the one, vinjsh tikai to veel nevareeja un negribeeja redzeet.

kaa parasti ir gandriiz pavasaris un manii raisaas dziljas paardomas par dziivi. es gaidu vasaru, kad varbuut kaut kaadu apstaaklju sakritiibas peec, es atkal guleeshu uz sedzinjas zaalee, zem augstiem kokiem, un smeereeshu uz luupaam zemenju sulu, un ar telefonu focheeshu skudras, un daba buus tik slinka un mieriiga un smaga un smarzhiiga, un elektriska un klusa un skalja un varena un vienaldzaiiga un laipna un bagaatiiga. jo vairaak es izdomaaju, jo mazaak man paliek praataa. neizdomaatas domas ir kaa neizlasiiti e-pasti. tu vinjus atliec un negribi lasiit, jo tad buus uz vinjiem jaareagjee. bet kad paskaste ir tuksha tad ir miers. mans praats nocietinaas un kljuust stiprs. un es vairs neesmu jauna un muljkjiiga un izmisusi, un mani sevis ir aizvien mazaak zheel. lai arii mana dziive ir bijusi kaa patvaljiiga upe, es domaaju es esmu labi liidz shim nodziivojusi, esmu iegaajusi plashaa gultnee. es domaaju, ka kontrole paar praatu taa atpaziishanaa, ir kontrole paar emocijaam, un kontrole ir laba.

tagad es ieshu guleet.
 
 
28 February 2014 @ 06:21 pm
 
Man esot jaunai shkjita, ka kaads, kaut kas vienmeer klausaas. Manas domas un dusmas un visus eksistenciaalos nihilismus. Bet tagad es saprotu, ka es runaaju tikai ar sevi, ka nav neviena un nekaa kam ruupeetu man pieraadiit preteejo. Es varu domaat un rakstiit cik uziet par to, kaa man saap sirds un cik dziive ir neizturama, kjeceriigi ticot, ka tas ir mans attaisnojums to nedziivot normaalos veidos. Bet iisteniiba ir taada, ka nav nekaa, un es varu dariit jebko un viss viens. Viss kas ir iists ir laiks, kas leeni iztek, bet aatraak nekaa es to izjuutu.
Taapeec es iisti neuzskatu, ka vispaar ir jeegas censties dziivot airaujoshi, visi mirst un es nomirshu, un viss ir pohuj. Vieniigais, kas cilveekiem liek par to visu iespringt ir iluuzija, ka kaadam kaut kur par vinjiem bezgaliigi un bez nosaciijumiem nav pohuj. Bet jebkaada ruupeeshana par citiem ir tikai un vieniigi egoistiska. Shaadas iluuzijas paliidz cilveecei izdziivot un ir biologjiski, evoluucijas radiitas. Cik pretiigi, man laikam atkal saaksies panikas leekme.
 
 
27 February 2014 @ 07:52 pm
paardomas par lielaam eenaam  
Ruugtums nekad nebeidzas. Es daru lietas, gaidot, kad paliks ruugti. Ruugtums ir aiz stuura. Ja prieks ir kaa gaisma, tad ruugtums ir kaa eena. Jo lielaaks prieks, jo stipraaks ruugtums. Man shovakar ir ruugti, mazliet ruugtaak nekaa normaali, jo man ir prieks par citiem un par pasauli. Man ir prieks par to, ka ir cilveeki, kuru eksistence, izpausmes mani sajuusmina. Es uz vinjiem skatos kaa uz suliigu kumosu prieksh kaut kaadiem dieviem, kaa uz vissvaigaako vasaras riitu, kad viss ir dziivs un tiirs kaa esence, ka tas vairs neshkjiet iists.
Man ir ruugti, jo es to nenoveerteeju. Vai vispaar kaads var saprast, ko noziimee pienaaciigi noveerteet aktiivaa noziimee? Par to, ka laiks iztek un es nespeeju aktiivi noveerteet, ka es veel kaa spiitiigs lox turos pie iluuzijaam, kas ir aukstas un tukshas, bet shkjiet nepiecieshamas.
Vai ruugtums visu virza? Vai ruugtums ir tas, kas rada skaistumu? Kaada ir atshkjiriiba starp pliku skaistumu un ruugtu skaistumu? Vai visaadas konflikteejoshas sajuutas sirdii ir svariigas? Es izteelojos kaa tuukstosh filozofu reizee man bljauj ausiis, ka es esmu stulbs beebis, jo neatceros, ka viss, ko es saku ir vitgenshteiniski vienlaga, ka man nevajag uz jautaajumiem gaidiit atbildes, un ka mani jautaajumi ir vaaji un neko neizsaka, kaa vien to, ka es nespeeju dziivi pienjemt taadu kaada taa ir, bez pamatiem, vienaldziiga, aktiiva, notiekosha.
Kam ir vairaak vienalga – tuukstosh filozofiem vai dziivei?
Es domaamju, ka vieniigais, ko es gribu dziivee, jo man tas shkjiet vissvariigaakais, ir aktiivi noveerteet.
Manas zheelabas ir tik dziljas kaa naave, es domaaju, ka naave ir vairaak dzilja, kaa bezgaliiga grimshana. Zheelabas par to, kaa ir buut dziivam cilveekam. Un man ir neerti un gruuti kaut ko saciit, dazhreiz, jo ir tik viegli aizvainot dveeseli.
Bet kameer es sho domaaju, katrs cilveeks dara dazhaadas lietas, un taa vajag, citaadaak es sho nevareetu domaat meriigi. No otras puses, man vienalga kas ar citiem notiek, man vienalga kas ar mani notiek, lietas vienkaarshi notiek.
 
 
26 February 2014 @ 09:55 pm
 
man patiik noziekjeeties ar tigerbalm, tad juut ka tur taads kjermenis vispaar ir, jo tur kur vinju uz aadas uzsmeeree ljoti auksta/karsta/tingling sajuuta reizee, un sasegties ar segu, un klausiities kaarenu daltoni.

man ir apnicis izjust speejas emocijas par lietaam, kuraas pashaas nav ne emociju ne apzinjas ne nekaa. es gribu buut nihilists attieciibaa uz visu iznjemot kokus un ezerus. man neviens neko nevar padariit, jo es juutos mieriigi, un es izjuutu solidarizaaciju ar visiem pasaules nihilistiem.

noskatiishos vienu epizodi true detective un ieshu pie miega un tas arii viss.
 
 
26 February 2014 @ 06:51 pm
 
es vientulji, bet mieriigi dzeru alu no bundzhinjas un eedu melno shokolaadi, istabaa deg naktslampinja. man shkjiet peec kaadaam paaris nedeeljaam mees ar juusanu sakravaasimies un aizbeegsim. nothing's no good.
 
 
26 February 2014 @ 04:50 pm
radagasts  
aizvakar laizhoties miegaa man bija praataa vizuaala doma apvienota ar sajuutu, kas man radaas, klausoties kurtu vile. vinju klausoties, vienmeer mani paarnjem asociaacijas, sajuutas par vasaru. mana apzinja iepluust pusnomoda sapnii par to kaa es esmu dabaa un ir nenoteikta vasara, kad daba iekaapj pashaa magjiskaakajaa pasaules dimensijaa, kas shkjiet muuzhiiga, jo laimes ir tik daudz, ka taa pluust paari laikam. ir augsti zalji koki, un es varbuut eju pa celju, kam vienaa pusee ir augsti zalji koki un kruumi, un otraa pusee neliela nogaaziite, varbuut kaut kur aiz kokiem ir mezha upe vai dziljsh ezers, un es ejot varbuut eedu dzidru un saldu aabolu, vai smarzhoju mezhroziiti, vai skatos kaa vakara saules staros dejo putekliishi vai lido spaares. dazhreiz es domaaju, ka man blakus uzrodas kaads aizraujoshs cilveeks, bet shoreiz bija citaadi. liidz ko man blakus uzradaas kaut kaads zeens, es uzreiz vinju ar saviem apzinjas speekiem neitralizeeju un vinjsh pazuda. es paliku viena pati uz celja, un viss apklusa, un apkaart bija tikai augsti zalji koki, un man bija taada sajuuta, ka vinji bez vaardiem man teiktu, ka visa mana apkaartne dabaa man bez vaardiem teiktu 'hei tu piederi mums, tu esi dalja no mums, tu esi sheit, un mees esam kopaa, un tu esi viena un ir debesis un mees esam augsti koki un mees piederam tev, un viss ir sens un piesaatinaats' man no taas sajuutas radaas klusa sajuusma un paarlieciiba, un es nokljuvu laimiigaa limbo. kur es smaidiiju pret kokiem un domaaju 'jaa, taa ir' un man shkjita, ka mana dveesele atleeca no zemes, un es leeni dreifeeju virs zemes un es vairs nejutos, kaa skumjsh cilveek-viistuliitis, kas visiem trauce un neiederaas un baidaas un juutaas vainiigs. es gandriiz jutos, kaa viens no tiem kokiem. man laikam pirmo reizi muuhzaa bija mezhoniigs prieks par to ka es esmu viena un dziiva. man bija prieks, jo man shkjita, es no sirds ticeeju, ka es piedru kokiem, un ka es atrodos.

ir gruuti taadu pusnomoda sajuutu aprkastiit vaardos, jo viss izklausaas muljkjiigi. tas ir aptuveni kaa deivida lincha filmas, kur vinjsh tur uztaisa kaut kaadu sirreaalu ainu, ko skatoties caur noziimeem un vaardiem vaardiem shkjiet kaut kaadas dumjiibas, bet vienkaarshi skatoties, rodas magjiskas nojausmas un aarpus-noziimju saprashanas.

man shkjiet dziivot var, kameer ir ticiiba, ka kaut kur ir labi.
 
 
music: kurt vile - jesus fever
 
 
25 February 2014 @ 03:52 pm
wow great  
mani tas smukais baarmenis ar kuru es neaizgaaju uz randinju uzaiciinaaja feisbukaa un nolaikoja vienu manu bildi. tagad es nevaru vairs iziet no maajas. like, ar mani regulaari pilseetaa notiek visaadas lietas, kas ierobezho manus paarvietoshanaas perimetrus. es tagad vairs nevaru iet uz tuvaako paartikas veikalu, veel es nevaru iet pa taisnaako celju uz pilseetu caur tuneli, jo tur seezh bomzhi, kas man vienmeer sauc pakalj, un liek man justies vainiigai un dusmiigai. tagad es nevaru iet pa otru tuvaako celju, jo tur man naaca pretii smukais baarmenis aizdedzinot cigareti, un tagad, kad vinjsh mani ir uzaicinaajis feisbukaa, es vinju vairs nevaru iisti ignoreet. tagad man bus jaamet vesels liikloks, lai tikai nokljuutu pilseetas centraa. great
 
 
24 February 2014 @ 10:02 pm
 
es kaut kad pirms pusotra gada rakstiiju, kaa man Tesco neskeneejaas salaati, un man tas viiretis creepily smaidot vinjus iemeta maisaa nenoskeneetus un pateica, ka that's ok, un deelj taa es vairs nekad uz to veikalu negaaju.
shovakar man notika kaut kas liidziigs. biju panjeemusi grozinjaa tadu lielu panini tipa maizes kukuli ar oliivam. taa kaa vinjsh bija no bakery sadaljas, vinjam nebija sviitrkoda, un vinjsh arii nebija self-service automaataa nevienaa sadaljaa. pateicu to viirietim aiz kases, vinjsh apskatiija to maizes kukuli, tad uzspieda automaataa, to kaa vienu mazu bulcinju, pa £0.45, lai arii vinjsh maksaaja £1.95, arii creepily smaidot. es vinjam teicu, ka iisteniibaa jau shis item ir gandriiz £2 tomeer, bet vinjsh tikai turpinaaja spiest 'ok', un lika manu naudu automaataa. turpinot nosleepumaini smaidiit. es par to juutos ljoti nepatiikami, ka man veikalos dod visaadas lietas shitaa pa briivu.
 
 
24 February 2014 @ 05:29 pm
 
sapnjoju, ka mums ar man sveshiem draugiem bija balliite, es prieciigaa oblivious zhvingulii aizgaaju uz baaru otraa ielas galaa pasuutiit dzeerienu. man baarmene pa briivu liidzi iedeva milziigu daargu shampaniesha pudeli, par ko es nopriecaajos, bet, kad es atgriezos uz balliites vietu, tur bija tikai tukshi galdi un ljoti tumsha kreesla, un visi draugi bija pazudushi.
 
 
22 February 2014 @ 07:31 pm
 

Man shii bilde ljoti atgaadina gailjezera beernu slimniicas gaitenjus. Es tur beerniibaa ljoti biezhi biju dazhaadu iemeslu deelj. Man tagad patiik atcereeties labaas lietas par to slimniicu. Tur bija smiekliigs papagailis, un tur bija gaitenji izklaati ar vismiikstaako linoleju. Viena no manaam miiljaakajaam beerniibas atminjaam ir linolejs. Gan muusu imantas dziivoklii gan slimnicaa bija vismiikstaakaas linoleja griidas, pa kuraam staigaajot chiibas taisiija miikstu, maigu nomierinoshu skanju.
Veel tajos gaitenjos bija lieli logi, un ljoti daudz istabas augu. Pa lielajiem logiem spiideeja gan riita, gan dienas, gan vakara saule. Tas gaitenis, kas bija tieshi pirms manas nodaljas bija neaudz sliips. Es atceros kaa es pa vinju gaaju lejaa vienmeer ar kamoliiti kaklaa, un augshaa prieciiga par briiviibu. Un otraa gaitenja galaa bija kafejniica, tur vienmeer maigi un zoliidi smarzhoja peec maigas kafijas un kuucinjaam. Man patika vienkaarshi staigaat pa tiem gaitenjiem vienai var ar kaadiem citiem beerniem, jo nebija nekas cits ko dariit. Vienreiz pa gaiteni pretii naaca divi medbraaliishi, kas stingri bija satveerushi meiteni ar rizhiem matiem, kas ljoti raudaaja un kaut ko vaimanaaja, vinju veda uz durviim, kas veda uz psihiatrisko nodalju.
Man atminjaa ir iespiedushies tikai kaadi divi triis citi beerni. Vienreiz, kad man bija 9 gadi un es biju slimniicaa pa vasaru, tur bija vien meitene kurai bija 16, man shkjiet vinja bija no beernunama, un mees kopaa uz mana pleijera klausiijaamies spice girls pirmo albuumu, un tur bija taads dzheks nauris, uz kuru man bija crush, bet vinjam laikam patika taa 16-gadiigaa meitene.
 
 
22 February 2014 @ 06:22 pm
sometimes i can see for miles, through water and fire  
Domas ir jaaizdomaa liidz galam. Kaa taa var nebuut? Es vienmeer domaaju, ja ir slikti ap dveeseli, tad risinaajumam jaabuut konstruktiivaas domaas. Nu taa, ka tu atrodi preciizus vaardus un to kombinaacijas, kas visu smagumu iznestu no sirds un vinjsh aizlidotu projaam kaa resna melna musha, uz elli.
Cilveeki biezhi meegjina nepabeigtas domas un emocijas noveerst darot lietas. Bet es nekad nevaru padariit lietas, pirms es neesmu shiis domas atsvabinaajusi. Jo tad sanaak, ka es daru lietas, bet man ir acis pilnas ar melnaam mushaam, vai pie sirds piesuukushaas resnas melnas deeles, vai veederaa kaarpaas nikns zirneklis, ausiis lien glumji gliemji. Man nepabeigtas domas un emocijas shkjiet kaa slimiiba, nevar turpinaat, tas ir aarkaarteeji un nepatiikami, vajag umaniigi apseesties, vai atgulties un kaartiigi apskatiit, iztiiriit, apsmeereet ar kaut ko nomierinoshu, iedzert zaales, izguleet drebuli un karsoni.

Bet cik vientuliiga un skumja dziive ir esot slimam ar muuzhiigi nepabeigtaam domaam un neizsakamaam emocijaam. Es neesmu labaaka par religjiskajiem fundamentaalistiem, jo es laikam nekam neuzticos tik sveeti, jeb es nekam neesmu piekjeerusies tik akli un spiitiigi kaa vaardiem. Pasaulee notiek visaadas lietas neatkariigi no neviena, cilveeki bezmeerkjiigi bumbuleejas un griezhas un vijaas un lido un grimst, un jebkuru reizi to veerojot man dveeselee iepludo neizsakaamas emocijas un haotiskas domas. Tas ir taa it kaa pasaule ar miljons pildsalvaam manii raksititu haotiskus vaardus, kas man ir jaasakaarto un jaasakonstruee taa lai ir jeega, lai ir buutiiba un noziime, citaadaak es nevaru eksisteet. Pagaidaam es neticu nekam citam, kaa vaardiem. Interesanti kaa ir uzticeeties kaut kam, kas nav vaardi, tas droshvien ir bailiigi un skaisti.
 
 
21 February 2014 @ 07:25 pm
 
es domaaju ir svariigi atshkjirt cilveekus. labus un patiesus no liekuliigiem un stulbiem.
man shovakar vairs nekas nav palics, kaa vien ieiet dushaa, aiziet nopirkt pudeli viina, un skumji kushinaat dveeseli.
cik smiekliigi un absurdi un tragjiski un vienaldziigi reizee es juutos. such neurons many twisted wow
 
 
music: alt j - something good
 
 
21 February 2014 @ 05:49 pm
 
man gribas piecelt visus pasaules cilveekus, kuriem iet beediigi, ielikt vinjus karstaa dushaa, apgjeerbt gaishi dzeltenaas flanelja dreebees, un dot vinjiem eest aabolu pankuukas ar medu, un karstu kakao.

man riebjas mana ietaupiitaa nauda un visas manas mantas, man shkjiet, visa mana dziive un remdenaas ambiicijas ir meli. man riebjas lasiit gudras graamatas, kur pretenciozi vai paarspiileeti naivi un vienkaarshi autori raksta par to cik viss ir haotiski, eksistenciaali un briinumaini.

viss ko man gribas ir ruupeeties par visiem pasaules cilveekiem. man ir tik skumji, ka dziive ir tik ljauna pret daudziem cilveekiem, un ka cilveeki ir tik vaaji.
 
 
20 February 2014 @ 12:01 am
sirds, galjiigi kauli, treshdienas paardomas  
es esmu vilks un mani saista tikai galjiigi kauli. tas, ka es dazhreiz paskatos uz meenesi, un kaucu kaa nepieskaitaama, ir tikai epifenomenaalijas.
es staigaashu apkaart kaa spoks, ljaujot stulbajai sirdij leeni noasinjot, politkorekti un nevienam nemanaami. driiz neviens nezinaas, kas sheit notika, taa kaa kad nozieguma vietai uzber un noliidzina paari granti. dziive akli un tukli virzaas uz priekshu un cilveeki eed kruasaanus un pohuj.
 
 
19 February 2014 @ 05:35 pm
 
Dazhreiz, kameer es dziivoju, mani paarnjem nepatiikama bezveidiiba praataa un sirds sajuutaas. Es skaidri apjaushu, ka es nevaru stingi palikt uz vietas kaa akmenis pie diikja, vai diikjis, kas leeni aizaug ar katru gadu, kuraa aug uudensrozes, bet neviens taas nepluuc, jo taads diikjis vienmeer ir pashaa attaalaakajaa, nomaljaakajaa neizbrienama mezha viduu. Tad atnaak lietavas un tumsa un uudensrozes sapujii un diikjii nogrimst veel vairaak duunju. Visas pasaules duunjas kaadreiz bija skaista dziiviiba, zaljas atsperiigas un glumjas vardes, un maigi smarzhojoshas uudensrozes baltas un roziigas un saulaini dzeltenas, mirdzoshas spaares un shmaugas, svaigas kalmes. Varbuut duunjas ir kaa mirstoshi sapnji un truudoshas dziives ilgas.

Bet katra darbiiba izraisa haosu, ir tik neeerta un gauzha. Vai dariit lietas, kas nav taas lietas, ko tu gribi dariit, ir ljaunaak kaa nedariit neko? Es ilgi un biezhi iedomaajos par to kaa visa dziiviiba ir sasaistiita elektromagneetiskaam neredzemaam saikneem, kaa katrs mazuminjsh, katra kustiiba un virziiba visu ilglaiciigi izmaina visaa visumaa. Dazhreiz es tik speeji sajuutu, kaa katrreiz man pakustoties vai izlemjot es visus atomus sev apkaart uzjundiiju, un saveerpjas haoss un simts notikumu virtenes, viss griezhas un uzjundaas kaa milziigaa kafijas kruuzee. Man ljoti patiik mieriigi seedeet, zinot, ka es neesmu atbildiiga par visaadiem notikumiem, kuru ir bezgaliigi daudz, un kuriem nevar izsekot. Bet tad driiz mani paarnjem nepatiikama bezveidiiba sirdii un praataa. Es pagaidaam nezinu, vai ir droshs celjsh visam pa vidu.
 
 
19 February 2014 @ 01:49 pm
Feelings  

“Why do we always choose the opposite of what we want? I think, because we don’t want to be dependent. For some reason, I always offered resistance. I fought against something. I defended myself, just as though I’d had someone else inside me saying: don’t give into anything, don’t go along with anything or you’ll die.”

“How terrible and ignoble to feel that you do not owe anything to anybody. Because that can never be the case. It’s an attitude that can only be adopted with great effort; by shutting your eyes.”

- Andrei Tarkovsky