18 September 2014 @ 03:43 pm
negribeet  
kaa jau briivdienaa, kad aaraa ir neizturami miiliigs un vasariigs rudens septembra beigaas, seezhot maajaas pie galda un diivaanaa, vannasistabaa, staavot virtuvee, skatoties uz sienu, nereti un arii shoreiz rodas apzinjas mijkreeslis. un tu saac domaat par apzinjas mijkreesli, it sevishkji par to, kaa to piespiest pie sienas un nodefineet un kaada vareetu buut mijkreeshlja jeega vai funkcija dziivee. uz briidi tu domaa, ka vareetu shim apzinjas mijkreeslim ljaut vienkaarshi sevii lieties, vai ljauties tam kaa iemidzinoshiem duumiem, kaa miega paraliizei, jo tas nav galiigi bezjeedziigi, vismaz tas ir varbuut zen un, no malas skatoties, tu seezhot vannasistabaa smokot apzinjas mijkreeshlja 'zen' izskaties postmoderniski, tu varbuut pat esi taads par kuru raksta Riigas Laikaa, vai par ko Niiche pateiku 'nu ljoti labi'. apzinjas mijkreeslii dziljaa pamostas bezgaliiba prieks ir mans liecinieks.

bet 'zen' ir taadi pashi pa pusei iedomiigi un pashtaisni, pa pusei naivi un izmisiigi meli kaa absoluti viss ar ko cilveeks saskaras dziivee, apsverot sociaalo konstrukciju potenciaalu sava mezhoniigaa eksistenciaalisma nomierinaashanai vai pieradinaashanai

es esmu diezgan maksimaalistiskaa tonii paarliecinaata, ka manas smadzenes nekad nevar buut zen, ka apzinjas mijkreeslis ir unsustainable, unstable state of being. mani kaa buutni taisiitu no atomiem un visaam paareejaam kvantu huinjaam kopaa satur vieniigi dajebkaada jeega. dajebkaada jeega ir shkjietami no zila gaisa radusies, bet iistaniibaa probability induced atzinja, kas no mana viljnju funkcijaam veerptaa apzinjas mijkreeshlja izcelj kaarteejo buushanas manieri, kas attaisnotu un uztureetu manu atrashanos visumaa.
 
 
17 September 2014 @ 04:37 pm
 
 
 
17 September 2014 @ 03:43 pm
lietas, kas mani dziivee traucee un saviljinjo  
lai arii dziivee bezizeja liec kaa nokarseeta stanga muguraa spiezh, un vilshanaas ir ruugta un netverama tai nevar iesist, un dienas kuras ir neizteksmiigas kaa absurdi janvaara riiti, vai bailes un nervi kaa bezveidiigi, zobaini lietuveeni liek dveeselei un trauksmiigaam aciim shaudiities un laiks, kas muuzhiigi muljkjo ejot leeni un aatri reizee, ik pa laikam tevi uzmodinot, kad pagaajusi vesela muuzhiiba, kopsh peedeejaas reizes, kad apzinaajies sevii cilveeku un dziiviibu. tam visam paari phohujiigi leekaa kaa velninjsh njirdziigs esteetisks baudiijums

un, ja kaads nepieskaras mugurai ar roku un nepasaka, tad tu sev netici, un esi tikai paariitis acu, kas visu saredz, bet neko nepieraada. un es to pagaidaam nevaru pieraadiit, bet es domaaju, ka pasaulei vissvariigaak ir viesiem pieraadiit, jo dziives atzinju pieraadiijumi ir stuurakmenji

dazhreiz es ljoti aizskatos uz dziivi no taadas inkognito manieres kaa zvirbulis lidojot paari pilseetai, un tad pie cilveekiem juutos kaa diivains sniega cilveeks ienaacis mazaa siltaa mezha maajinjaa vakaraa, kad visi eed plaaceniishus un laapa zekjes un teerzee, visur kuustot piebradaaju silto koka griidu un visi uz mani skataas lielaam aciim un nesaprot, un es gribu iet prom atpakalj aukstajaa, vecajaa, klusajaa, miiljajaa mezhaa. jo cik gan reaali ir esot sniega cilveekam, apgjeerbties iistu cilveeku dreebees un dariit iistu cilveeku lietas tik mazaa maajinjaa.
 
 
17 September 2014 @ 02:16 pm
 
'who are you then?'
'i am part of that power which eternally wills evil and eternally works good.'
Tags:
 
 
15 September 2014 @ 08:01 pm
sirds sadeg neparasti  
man vienmeer ir bail, ka tagadnes juutaam un domaam ir biistami pieveerst svariiguma noziimi, jo simts punkti, ka naakotne ar savu nepieluudzamiibu agraak vai veelaak izniicinaas visu skaisto un labo tagadnee. no otras puses tieshi taapeec, man izmisiigi shkjiet, ka tagadnes juutaam un domaam jaapieveersh ekskluziiva un pastiprinaata uzmaniiba, jo tas ir vieniigais, kas peec visiem likumiem ir iistens un taustaams. shaadi es negribu ticeet naakotnei un nevaru ticeet tagadnei, un no shaada absurda rodas pretiigs postmoderns mijkreeslis.

es vakar atbraucu atpakalj uz angliju no riigas briivdienaam, un tagad man atkal dveeselei ir vaaks uzlikts. man anglijaa vienmeer ir sajuuta, ka man ir vaaks uzlikts, smags, no svina, peleeks. un kad es eju pa metro gaitenjiem, man ir sajuuta ka man ir atkal 9 gadi un es eju pa gailjezera slimniicas gaitenjiem karstaam aciim. es neesmu viens no tiem gauzhajiem iebrauceejiem anglijaa, kas saka ka te ir stulbi, jo te ir riktiigi feini, bet totaala britnija and she cry cry cries in her lonely heart, thinking if there's nothing missing in my life, then why do these tears come at night

es domaaju man ir jaaizdomaa plaans kaa atgriezties latvijaa pie priedeem, rupjmaizes un visiem mirusho latvijas dzejnieku spokiem riigas ielaas.
 
 
15 September 2014 @ 05:58 pm
 
ir tikai divi varianti, vai nu katru doto mirkli tu atlaid nebuutiibaa, vai arii vinju nostaadi par apzinaatu pamatu naakamajam mirklim. taadas sekundes veido jebkuru izveeli dziivee un taa viss pamazaam konstrueejas vai dekonstrueejas.

es jau ilgu laiku meegjinu, katru savu produktiivo bet valjiigo domu, kuru man ir inerta veelme palaist nebuutiibaa, nostaadiit manas apzinjas prozhektoros un buut ar vinju aci pret aci viens pret vienu. es negribu pieljaut, ka manas domas kaa kautri susljiki notinas kruumos. jo es zinu, ka visas shaadas manas domas nav kautri susljiki bet gan reaali krutas kosmiskaas konstances, kuraam ir potenciaals transformeeties bezgaliigaa awesomeness. jo un veel praataa ir peleeks bliivs tukshums, kas ir kaa tie zirneklju tiikli manaa pagaajshnedeeljas sapnii, kas gaisaa veerpjas aatri un sacietee un grib visu labo un dziivesprieciigo paarakmenjot un nomushiit, visus prata dzivesprieciigos un magical susljikus.
 
 
music: bpp - pagaidi
 
 
11 September 2014 @ 06:25 pm
 
kur riigaa aiziet prieksh kontemporaaras kultuuras vai just for funz?
 
 
09 September 2014 @ 11:54 pm
 
es jau paaris dienas esmu riigaa un mani sheit taa viss aizkustina un saviljnjo, ka visi domaa ka es esmu traka, bet man vienkaarshi shkjiet, ka es esmu endija varhola spoks
 
 
05 September 2014 @ 08:25 pm
 
nee, vieniigais, kas dziivee ir episteemiski pareizs ir skaudrs nihilisms. peec daudz gadiem, kad buus peedeejaa diena uz zemes, es tik pat labi seedeetu zem kaut kaadas aabeles, kurai zaros karaatos peedeejie baltie dzidrie, un es droshivien klausiitos lanu del rey, un domaatu par to kaa laiks muus visus piemaaniija, vai tikai mani. jo shkjiet, ka laiks tek kaa upe cauri pasaulei, un upee pa celjam rodas piedziivojumi ar briezhiem un vakara miglu un riita dzetrajiem saules stariem un tamliidziigaam lietaam. bet visu sho laiku laiks bija tikai mazs ruugts puktinjsh.
 
 
04 September 2014 @ 11:02 pm
 
taa sajuuta, ka neesi tik ilgi guleejis, ka juuties piedzeries tikai bez prieka. kliisti pa maaju un dari achgaarnas lietas ar nepareiziem objektiem un aizmirsti to ko izdariiji pirms minuutes
 
 
04 September 2014 @ 12:36 pm
 
cik stulbi un mazohistiski buut nihilistiskam. varbuut nihilisms ir zem matracha pabaaztas dusmas par to, cik ljoti tev ruup visaadas mazas un muljkjiigas lietas. tad tu uz savas nihilisma guultas guli un meetaajies un ciet.

vieniigais, ko dziivee var dariit, kas ir likumsakariigi, ir buut atklaatam, neidealizeejot savas paarlieciibas.
 
 
03 September 2014 @ 01:47 pm
wow  
peedeejaas nedeeljaas esmu totaali aizraavusies ar artusa kaiminja raidiijumu. kopsh vairs nedziivoju latvijaa, kas, iznjemot 8 bezdarbiigus, depresiivus meeneshus peec tam, kad atgriezos no portugaales, aptuveni jau sanaak no kaadiem 18 gadiem, man viss ir bijis meereni vienalga par latvijas politiku un ekonomiku un lielu dalju kulturas. jo man tas viss kopums asocieejaas ar salijushu pelnu kaudzi, no kuras kuup indiigi duumi, no kuriem sapratiigie cilveeki beeg trimdaa, bet inherently vienaldziigie, pasiivie un apaatiskie cilveeki kaa skumji puupeezhi leenaam sasuucas ar sho indes gaazi, un beigaas visa valsts piepildaas ar radioaktiivu depresijas smogu, kas leeni smacee pat tos nedaudzos jaukos kakjeenus, kas veel latvijaa meegjina dziivot.

bet tad man maasa pateica, lai es noskatos artusa raidiijumu par gejiem, kas bija such a blast and thriller. un tad es saaku skatiities visus paareejos vinja raidiijumus un tagad es nezinu, kur likties no muljkjiigas exhiliraacijas un arii patriotiskas iedvesmas. he totally came in like a wrecking ball! lai arii no vienas puses kulturas ieprogrammeetais zombijs manaas smadzenees sarka un domaaja 'bet kaa tad ar juutaam un empaatiju pat pret ljaunaakajiem sabiedriibas paarstaavjiem', manu smadzenju postmodernisma piesaatinaata vide sho demagogjijas zombiju nomushiija, un manii ir palicis tikai apbriins un sajuusma par to, kaa totally unfazed artuss visiem pretenciozajiem un meliigajiem pajolinjiem liek dusmoties un sarkt un mulst. such a breath of fresh air! es pieljauju, ka varbuut jau ir bijushi liidziigi raidiijumi latvijaa, kuru meerkjis ir bijis paraadiit to, ko visaadi cieniijami cilveeki par sevi sleepj uz citu fiziskaa un mentaalaa reekjina, bet nekad tik aizraujoshi nepolitkorekti! manupraat, politkorektums iederas tikai neveseliigaa sabiedriibaa, kur cilveeki slapstaas un auklee pretiigus nosleepumus un tumsoniibu, un shis vinja raidiijums ir kaa superefektiigs meeriitaajs kas paraada, cik kursh latvijas sabiedriibaas paarstaavis ir tumsoniigs un meliigs, atkariibaa no vinju outrage un histeeriska grumpiness liimenjiem. i'm in love with this so much un es prieciigi ieshu par artusu balsot.
 
 
02 September 2014 @ 12:00 am
habit  
tad, kad kaadu laiku ar tevi nekas labs nenotiek, vai arii kad ar tevi kaadu laiku jau viss ir labi, tad shkjiet, ka nekas labaaks arii nenotiks. un pohuj, ka shodiena ir vakardienas 'kaut kas labaaks'. varbuut man dziive shkjiet tagad kaa taads no grandiozaam lietaam prom veersts fraktaalis, kas it kaa izpleshas bet kljuust siikaaks.
taapeec, aizvien aatraak un efektiigaak es tiishaam un netiishaam izraveeju visus siikos potenciaali lielo un grandiozo naakotnes notikum asninjus, aiz bloody ieraduma. varbuut naakotnes iespeejas un soliijumi vairs nespeej mani pavedinaat
 
 
31 August 2014 @ 08:52 pm
peerkons, saule, vientuljsh kurmis  
es nekad nezinu vai sirdii ir maz bet smagas lietas vai miljons siiku pulseejoshu lietu, kas ir nenotveramas uz zuudoshas. ja sirdii ir dazhas smagas lietas, tad taas ir tik smagas, ka taas tavu sirdi nogremdee dzilji un tu sev tad shkjieti uzskreejis augstu un taalu debesiis, rezultaataa tu esi ieslodziits ellee un debesiis reizee, un elposhana un sirds sishanaas sho visu tikai eskaleito.
varbuut sirdii ir miljons siikas lietas, bet man driizaak shkjiet, ka tas miljons ir tikai dazhu lielu un smagu lietu detaljas.
un cik svariigi prieksh manis ir izdomaat atshkjiriibu? tik svariigi, kameer viss paareejais shkjiet smiekliigi un tik absoluuti attaali un nesvariigi, ka traucee dziivot kaa pareejiem.
un es gribeetu dziivot ne taa kaa paareejie, bet man ir gan bailes gan slinkums un visuzstaajiigaakaa pasaules iluuzija, ka laika ir bezgaliigi daudz.
govju augusts, vientuliibas augusts, paarmainju augusts, garlaiciibas augusts, atzinju augusts, miera augusts, naakamais augusts, septembris
 
 
31 August 2014 @ 06:33 pm
 
vienmeer shkjiet, ka laime un dziive nedziivo viena otrai liidzaas bet kaa divi vilcieni, kas nevar vien atrast kopeeju aatrumu, viens uz otru noraugaas vienmeer no nepaarvarama attaaluma
 
 
30 August 2014 @ 06:43 pm
steppenwolf  
i've stepped into a murky and undefined, amorphous field of loosing grasp on time and self. un es juutos, ka to nedriikst pieljaut. jau ilgaaku laiku es vairs nejuutos kaa cilveeks ar personiibu, bet kaa vague society human product, kas tikai reagjee uz stimuli uz naudu, uz language games.

aizvakar es sapnii redzeeju, ka es biju aaraa, un vakaraa Martuka daarzaa auga baltu rozhu kruumi, bet pieejot tuvaak, rozhu ziedi bija tiiti baltos taados kaa zirneklju tiiklos. es iegaaju dziljaak daarzaa, un no tiem ziediem, vai vienkaarshi no gaisa ar katru manu elpu materializeejaas vairaak bliivu caurspiidiigu zirnekljtiiklu, kas tiem pieskaroties kljuva cietaaki, taa ka man bija gruuti paarvietoties un es nedriiksteeju ne kusteeties ne kur iet.

vakar kaapjot lejaa pa kaapneem uz metro, aiz manis skreeja viirietis un pateica 'motherfucker keep to the left dammit' un es pie sevis nodomaaju veelaak staavot uz platformas un skatoties uz vinju taalumaa indiigi ka people like him should die because they are bad for the universe. peec tam es darbaa netiishaam uz paklaaja nometu kannu baltas kraasas, kuras plekjis ienjeema galvaskausa formu.

maasa shodien aizbrauca uz ibicu un es noskatiijos peedeejo lost epizodi, which feels like witnessing the total obliteration of any justification to human existence.

tagad es sauteeshu brusselsprouts with parsnips un dzershu montepulciano.

es tagad saprotu, ka viss ko es veelu citiem un daru citiem to visu es veelu un daru sev.
es laikam tagad ticu, ka katrs cilveeks ir speejiigs uz to uz ko ir speejiigi visi pasaules cilveeki, un jo vairaak to neatziist jo vairaak nepatikas putin

bet man ir tikai zheel un skaudri un bail no viina.
 
 
26 August 2014 @ 11:46 pm
 
kad cilveeki suudzaas par to, ka vinjiem ir garlaiciigi vai slikti vai vientulji, it sevishkji, ja vinjiem dziivee ir pamatnodroshinaajumi un veseliiba, mani paarnjem tik gauzha sajuuta, kas ir starp dusmaam, skumjaam un bezpaliidziibu.

varbuut es veel neko nesaprotu dziivee, bet es sevi vienmeer meegjinu paarliecinaat, ka kameer pasaulee ir muuzika, graamatas un daba, man nekad nebuus saapiigi vientulji, nekad nemaz nerunaajot par garlaiciibu vai neapmierinaatiibu. man shkjiet, ka vienmeer vajag domaat no zemaakaam poziicijaam, vienmeer vajag domaat, kaa tu tiko buutu nolikts uz zemeslodes, un vai tev ir viss nepiecieshamais, lai izdziivotu un ietu interesantos izluukos. man shkjiet, ka iet izluukos ir svariigaak un interesantaak nekaa biedroties vai kraat lietas.
 
 
24 August 2014 @ 06:29 pm
 
mani vienmeer ir mociijusi apzinja, ka es esmu dzilji atbildiiga par visiem cilveekiem ko paziistu, un es biezhi meegjinu uzvesties preteeji, jo taa nevar buut, un tie cilveeki taa nedomaa
 
 
19 August 2014 @ 03:13 pm
 
es attaisiiju logu, lai dedzinaatu smarzhkocinju, un aaraa ir tas svaigais rudens gaiss, kas man vienmeer atgaadina taadu svaigumu uz sejas, kas rodas peec sirdiigas karstas raudaashanas.
 
 
19 August 2014 @ 02:47 pm
 
piektdien vai sestdien uz londonu brauks juusans un vinjsh grib satikties, bet es nezinu vai es gribu ar vinju satikties, jo mani ne iipashi interesee kas vinjam dziivee notiek, jo visi cilveeki ir vieni pashi un naak rudens taapeec man vairs nav entuziasma dariit neko daudz bet tikai seedeet diivaanaa klausoties droney muuziku. like cilveekiem dziivee jau taa ir jaadara daudzas lietas prieksh nekaa, kaapeec arii briivajaa laikaa ir jaaturpina dariit lietas.

manupraat, vislabaakais un visdrausmiigaakais ir savu apzinju investeet savaas emocijaas, un citaadaak nevar normaali padziivot.
 
 
18 August 2014 @ 06:01 pm
ar vieglu garu  
ja dziivee gaida kaads laimiigs notikums, tad jebkas ikdienaa notiekoshais ir pienjemams un no visaadiem siikumiem pat var guut prieku, jo nekas no taa nav tik svariigs kaa prieciigais notikums, bet viss ir vajadziigs, lai tevi novestu pie lielaa notikuma. taads notikums var buut viens un konkreets, un taads notikums var buut pati dziive. un veel ir taa, ja gaida kaads prieciigs notikums, tad svariigi ir tikai tas, kas notiek liidz tam notikumam, bet par to kam jaaseko negribas domaat, jo tas buus bleak and tedious saliidzinaajumaa ar forsho notikumu.
my point is, ja nav taada laimiiga notikuma, tad visas dziives ikdienas shkjiet, kaa taa bleak and tedious stadija peec jebkura prieciiga notikuma, kad par to negribas domaat.

bet tagad par spiiti visam chakaram, es dzeru sidru, dedzinu smarzhkocinju, klausos hospitaalju ielu un peec stundinjas braukshu uz kurta vaila koncertu.
 
 
music: hospitaalju iela - nesaki nevienam
 
 
13 August 2014 @ 10:20 pm
he turns down  
es sheit mazliet tagad poetizeeshu savus melnos, jo tas ir vieniigais veids kaa aiziet guleet bez ruugtuma, lai riit man buutu meerens dziivesspars izdariit sekojoshaas lietas: noskriet parkaa pusstundu, sakaartot maaju, aiziet nopirkt garshiigaas organiskaas dateles indieshu veikalinjaa tooting.

es zinu, ka man vajadzeetu pasmiet, kaa budam or something, un atmest ar roku, vai kaa tas izteiciens gaaja, bet man klusi shkjiet, ka man kaads atkal (es pati visticamaak vai es pati kaa kosmoss) iemeta cirvi muguraa.

kaa jau es ieprieksh rakstiiju, peec tam kaa es pavasarii neredzeeju kurtu, jo triis stundas pirms lidmashiinas uz dublinu, es izdomaaju, ka fuck happy, labaak braukshu uz londonu mekleet dziivokljus. un pirms paaris dienaam man feisbuka fiidaa paraadiijaas, ka kurtam ir slot forshajaa indie festivaalaa jabberwocky. tas protams bija mans pienaakums nopirkt biljetiiti un sevi kaa siltaa sauliitee sildiit ieksh anticipation, jo lai cik nihilistiska un bitter es veerstos dziivee, taapat kaa morisejs es esmu cilveeks un es gribu priecaaties un miileet lietas. nu un tad to festivaalu atceela, and it was dramatic/bitterly amusing/deja-vu. bet tad shodien man feisbuka fiidaa paraadiijaas, ka kurts taa vietaa, lai neliktu faniem vilties, speeles kaut kaadaa shoreditch venue. apskatiijos ka biljetes veel ir un paardod pa £22. peec kaadu paaris stundinju nenoteiktas vienaldziibas/exhilaration noleemu, ka well i cannot not go right, panjeemu karti un noseedos pie datora pirkt biljetiiti. un jaa pa taam paaris stundinjaam visas biljetiites bija izpirktas. un tagad es vienkaarshi juutos taa, kaa beerniibaa pamodusies no gruuviiga sapnja par magical happenings and happy abundances, sapratu, ka sapnju objekti un notikumi un vietas neeksistee nekur pasaulee.

so now i feel like the universe has massively screwed me over, and i don't think we can remain friends.

aa, un jaa, kaapeec man tik ljoti vajadzeeja redzeet kurtu. taapeec ka kaut kad februaari es vakaraa devos guleet, un tumsaa klausiijos smoke ring for my halo albuma dziesmu jesus fever, un saaku domaat par augstiem, zaljiem kokiem pie smilshaina celja pa kuru es aimlessly staigaaju, un mani pirmo reizi muuzhaa paarnjeema epifaanija, kas shkjiet naaca no tiem kokiem, ka es esmu bezgaliigs plashs un kompakts cilveeks, kas ir tik pat pashpietiekams un piesaatinaats ar kosmosu kaa tie koki, it was a lovely dreamy feeling that filled me up.
 
 
12 August 2014 @ 07:43 pm
 
Ja man riit nebuutu jaastraadaa, es nopirktu pudeli full-bodied sarkanviina, un klausiitos Magnetic Fields un raudaatu nakts viduu taa kaa kad man bija 23. Es biju sataisiijusies iet klausiities Kurtu Vailu peec tam, kad apriilii neaizbraucu pie vinja uz Wheelans Dublinaa deelj flat viewing, es biju sataisiijusies taa it kaa Kurta koncerts buutu a point in the fabric of spacetime that would finally make everything right. Bet tagad vinju atceela. Es peecpusdienaa veel prieciigi eedu papaiju sauliitee uz diivaana un dziive bija peachy and dandy in spite of all crappiness, bet tagad atkal viss ir pljeh and unmagical.
 
 
11 August 2014 @ 01:22 am
jo meeness  
cik kristaalskaidri, kad dziive laipni izklaaj tev priekshaa tikai visu to, kam tu tici. es domaaju, ka man varbuut nav kur iet, un pat tas kas liidz kaulinjiem shkjiet rezoneejoshs un maajiigs no manis ir sveshs, iluuzija!, varbuut es pati sev veelaizvien esmu svesha ljoti. es visam tam laikam ticu.
es negribu justies tik briiva. es visaadi taadeelj censhos sevi ierobezhot.
 
 
music: lana - bel air
 
 
10 August 2014 @ 11:42 pm
justified  
man dazhreiz shkjiet, it sevishkji shobriid, ka cilveekiem nav personiibas un esences. varbuut, ka cilveeki ir skaisti tukshi spoki, liidz *huge lexical gap* bezgaliigaa un mistiskaa iedvesma spontaani vinjos iemaajo un ar vinjiem kaa ar instrumentu pasaulee rada kaadu aizraujoshu un bagaatinoshu notikumu. dazhreiz sanaak saktiities uz cilveeku, un gribas vinjaa ieprojiceet visaadas savas domas par to cik vinjsh ir lielisks vai sasodiits, skatoties vinjam aciis gribas ieraudziit vinja praatu. bet varbuut vinjsh nav nekas un nekaads, liidz bezgaliigaa un mistiskaa kosmiskaa maybe? iedvesma vinjaa iedvesh vinjam pasham liidz galam neapzinaatu spontaanu riiciibu, radoshu riiciibu vai izniicinoshu vai whatever.

bet kur ir teikts, ka shie spontaanie mirklji veido cilveeka esenci? tik vien taapeec ka dazhreiz kosmoss izmanto cilveeku, lai radiitu intrigjeejoshas situaacijas for fun, vai ir adekvaati uzticeeties tam, ka shis cilveeks izstaros continuous integrity of that particular instance? vai patiikot kaadam cilveekam iisteniibaa patiik kosmoss?

manupraat, cilveeki var patikt tikai peec izskata.

 
 
09 August 2014 @ 04:29 pm
one thing  
kurts vails naakamnedeelj atkal buus londonaa. jaa, es laikam nopirkshu biljetes uz to kaut kaadu festivaalu, lai arii man visu atlikuso meenesi buus varbuut jaaeed tikai riisi, vai arii miinus riisi, pohujaa. manas sirds stiigas ir mosh svariigaakas, jeb mazaak bezjeedziigas nekaa viss paareejais pasaules bezjeedziigums.
 
 
06 August 2014 @ 06:02 pm
 
dveesele leenaam nomirst tad, kad neaiziet uz miiljaako grupu shows. apriilii neaizgaaju uz kurtu vailu, juulijaa neaizgaaju uz brian jonestwon massacre, un septembrii neaizieshu uz raienu adamsu. chau dveesele, bija norm
 
 
05 August 2014 @ 06:44 pm
 
mani veel nesen ljoti aizkustinaaja viss, ko D. H. Lawrencs rakstiija, taapeec es sapirku daudzas vinja graamatas un avidly lasiiju. bet tagad es saprotu, ka viss ko vinjsh muuzhiigi atkaarto ir, ka everything's magical, mystical and electric. vinjsh gandriiz izklausaas peec lanas del rey.
 
 
04 August 2014 @ 11:51 pm
 
augustaa meeness vienmeer ir saarts, cik burviigi
 
 
03 August 2014 @ 11:41 pm
 
cilveekam it kaa laikam patiik justies neierobezhotam. bet jo vairaak vinjsh ir neierobezhots jo nebeidzamaaka ir vinja ciinja un puulinji apzinaat robezhas. taapeec man dazhreiz patiik justies ierobezhotai, jo taa es juutos droshi un vienkaarshi.
mani biedee briiviiba, jo tad es juutos taa it kaa es skrietu uz visaam pasaules puseem vienlaiciigi, bezgaliigi un izmisiigi, nekad neapstaajoties, shausmiigs veejsh triecoties bezgaliigaa taalumaa meegjinot kaut ko atrast vai paarlieicnaaties.
lai arii es no vienas puses ruugti nicinu ierobezhotiibu, no otras puses mazas robezhas man shkjiet miiljas un cilveeciigas un moraali disciplineejoshas. man biezhi patiik maza un leena pasaule, kur ir tikai dazhas lietas, jo tad es pati sajuutos lielaaka. es dazhreiz juutos tik liela, ka varbuut man taada maza pasaule shkjiet kaa buuris. un dazhreiz es domaaju, ka es esmu paaraak tragkjiska un aarkaarteeja, lai vispaar dziivotu aarpus buura. es izzustu un buutu necilveeks.
 
 
01 August 2014 @ 08:12 pm
 
man pie maajaam tuvumaa ir charity shops, kur ir diezgan liela graamatu izveele, un mani tas tik ljoti saviljinjo, ka tur graamatas var nopirkt pa £1 un £2, es shodien tur iegriezos pa celjam dodoties pirkt botas, un man uznaaca book frenzy un es nopirku Drakulu, Master and Margarita, Kafkas The Castle, un D. H. Lawrenca Complete Short Stories.
 
 
01 August 2014 @ 05:41 pm
 
vai katram cilveekam ir taada ongoing principu ciinja, kuru vinjsh nevienam negrib atziit un pats iisti nekad nepiekjeras taas apzinaashanai?
 
 
30 July 2014 @ 07:01 pm
harvest moon  
man peedeejaa laikaa it sevishkji ir taa, ka es gribu dariit visaadas lielas, grandiozas naakotni palabinoshas lietas, bet tad es uzreiz aizdomaajos par to, vai es to daru prieksh citiem vai prieksh sevis, un par veidiem, un to, kas es esmu un ko es gribu, un es shkjiet neesmu nekas. un es vienmeer izsecinu, ka man viss ir vienalga, jo es esmu ljoti maza un man gandriiz vispaar neko nevajag un viss ir pohuj. un es turpinu dziivot nedarot neko iipashu, this sucks.

oh well, man vismaz ir smuka, saulaina virtuve, es vakar nopirku kalanhoju un shodien pati uztaisiiju iistu full bodied mandelju pienu, ko es ieliku ledusskapii un riit varbuut sablendereeshu ar banaaniem, kakao un coconut sugar.

es vienkaarshi gribu buut skaidriibaa par to, vai man gribas lietas un dariit lietas taapeec, ka taa dara citi, vai arii man vinjas tieshaam ir nepiecieshamas laimei, i dunno, why can't i stop being so freaking clueless
 
 
29 July 2014 @ 11:54 pm
 
tas nepatiikamais leeni elektrizeejoshais klusums iekshaa, kad tu saac nojaust, ka dziivee jaadara kaut kaada naakamaa jaunaa lieta, lai the big dark abyss of meaninglessness and tedious apathy atkal nesaaktu vilkt aiz kaajas iekshaa
 
 
28 July 2014 @ 11:51 pm
 
mees ar maasu sarunaajaam, ka vajag vizualizeet siikus niekus, lai reizi par visaam reizeem paarliecinaatos, vai quantum entanglement straadaa. es vizualizeeju margrietinjas. divas dienas nekas nenotika, bet treshajaa, seedeeju vilciena stacijaa Jorkaa, un pienaaca klaat sveshs muzhiks, nolika man priekshaa uz galdinja krizanteemu podinju, pasakot 'well done' un nozuda neatgriezdamies. like, it's close enough, jo vinjas ir baltiem daisy-like ziedinjiem.
 
 
27 July 2014 @ 07:02 pm
like a twister I was born to walk alone  
Katru reizi, kad kaarteejo reizi man ir crush uz kaadu muzhiku, un always a pattern es uzzinu ka vai nu he's messed up, gay or married, man galvaa saak skaneet whitesnake 'here I go again' un viss ir normaali, tad es eju maajaas dzert sidru un eest peanut butter un skatiities lost.
 
 
25 July 2014 @ 03:11 pm
 
kaa lai shaados freaking tropu scorching sun and torrential rain laikapstaakljos, kurus neviens izliekas nepamanaam domaajot ka driiz paaries (nepaariet jau meenesi) jo te tachu ir Anglija, gjeerbjas oficiaali (ne paaraak truuciigi) viss besii lohi
 
 
24 July 2014 @ 09:22 pm
 
Es gribeetu buut tik dziivesprieciiga un yolo kaa Filips Kirkorovs.
 
 
21 July 2014 @ 08:28 pm
omens  
jo vairaak pukju, kam uzziedeet, jo vairaak potenciaalu saapju taam mirstot.
ik pa laikam atveras dazhaadas perspektiivas, citaads veejsh, un viss atkal ir mainiijies.
cilveeka dziive nekad nav pashsaprotama, bet rodas iluuzija, ka taa ir ljoti ilga un jebkaads ilgs staavoklis rada pashsaprotamiibas sajuutu. es nezinu, kas man rada tos tragjiskos sirdeestus lack of commitment to life, vai arii reizes, kad es meegjinu commitment to life.
dziive ir neiespeejama, jo visam vienmeer ir divas puses, un shkjiet, ka vieniigais veids kaa dziivot ir akli noticeet, ka visam ir viena puse.
 
 
music: julee cruise - falling
 
 
21 July 2014 @ 06:48 pm
 
es shodien uzkarsushaa dziivoklii vakarpusee klausos Deividu Greju un laistu istabas augus. man ir dazhi istabas augi tagad. man ir podinjsh ar rozeem, ko man maasa uzdaavinaaja dzimenee, bet vinjas driiz jau noviitiis. man ir lavanda, kas haotiski ir izklaajusies pa galdu. nu un man ir baziliks un kaut kaads rozmariins, ko es pieskaitu pie istabas augiem, jo es vinjus laistu un vinji veel ir zalji. toreiz kad man bija istabas augs Zhaks Ruso, manaa peedeejaa Birmingham bedroom, es izvaacoties vinju tur in bad faith atstaaju, interesanti kas ar vinju notika.. man ljoti gribas liidakas asti un arii alvejas. pasaule vienmeer balansee starp neko un visu, un vissliktaak es juutos tad, kad man shkjiet, ka man vispaar nav nekaadas substances, un visi mani insights ir debiili un infantili. vislabaak es juutos tad, kad man shkjiet, ka es esmu kaut kaads Loks no Lost, kad man viss shkjiet likumsakariigi un magjiski un var nosleepumaini smaidiit skatoties taalumaa, taa it kaa es vareetu izlabot un apgarot visu pasauli ar savu dzirksitijoshu magjijas & believing sajuutu. vai es taada esmu vai arii es esmu pakliidis sacherveleejies ateists, kuram nav kur iet, jo vinjsh netic ka kaut kas vispaar eksistee. dunno

es shoriit ejot uz darbu domaaju par visiem cilveekiem, ko esmu dziives laikaa satikusi un piedraudzeejusi, kaa mees smeejaamies. man patiik metro un arii uz eskalatoriem ljoti mieriigi nekustoties skatiities vienaa punktaa un mediteet, tik fokuseeti, kad dazhreiz man shkjiet, ka es tur nemaz neesmu.

viss shis ruugtums vasaraa ir ljoti patiikams un viegls. uz rudeni tas it kaa nosveras smagaaks it kaa pieliist.
 
 
16 July 2014 @ 11:53 pm
kaut nu kaadreiz viss buutu normaali  
dziive ir tik tedious shovasar prieksh manis, ka nav pat veerts konvensionaali staastiit, taads gara staavoklis ir pelniijis tikai nepilnas haikas:

araa karsts
nav prieka
naak miegs
 
 
15 July 2014 @ 07:05 pm
sour times  
naakamie manas postmoderna pieaugushaa dziives jaunumi. man vienmeer ir bijis ieksheejs konflikts, vai piespiest sevi uztureet korespondenci ar cilveekiem, kurus es paziistu, bet kas mani iipashi vispaar neinteresee. teiksim, kad ir briiva diena, vai to pavadiit pashai vienatnee kaut ko chubinoties, staigaajot apkaart, skatoties seriaalus, lasot, gatavojot ekstravagantus vegaanus eedienus, VAI atbildeet uz visu viduveeji interesanto cilveeku veestuleem un textiem, un dazhos gadiijumos iet ar vinjiem satikties un dariit kaut ko saapiigi garlaiciigi viduveeju. es vienmeer arii nesaprotu, kaapeec tie cilveeki mani kontaktee, jo ja reiz man vinji shkjiet gandriiz neinteresanti, tad muusu sociaalaa saikne nevar buut balstiita uz liidziigaam intereseem, un buutu tikai likumsakariigi, ka vinji neiedomaatos mani kontakteet, jo vinjiem noteikti ir daudz piemeerotaaki draugi. un sheit arii ir mana ieksheejaa konflikta sakne. es pieljauju, ka taapat kaa man daudziem cilveekiem nav superinteresantu un tuvu draugi, un tajaa vietaa, lai vinji nepaliktu forever alone vinji visiem speecinjiem kjeras kaa pie salminja pie jebkura cilveeka ar kuru bijusi kaada kopeeja sociaala pieredze. kad man uznaak entuziasms, kas ir reti, es arii taa daru, bet shodien mazgaajot istabaa griidu, es nodomaaju pie sevis, ka vientuliiba nedriikst buut nekaada babagaja. es daljeeji piekriitu visiem tiem filozofiem, kas saka, ka cilveeks eksistee tikai kaa sociaalas mijiedarbiibas produkts, bet no otras puses es tam nemuuzham negribu liidz galam piekrist, jo tik pat labi var pateikt, ka visiem cilveekiem, kas ir izveeleejushies dziivot vieni nav jeegas un vinji var nolikt karoti uzreiz, ja vien vinji neplaano kaut kaadaa nenoteiktaa naakotnee atkal kljuut par valid, legit cilveekiem un saakt komuniceeties.

es gribeeju uzrakstiit, ka man mazinaas ieksheejais konflikts par to, ka man ir sevi jaapiespiezh korespondeet ar random satiktiem gandriiz neinteresantiem cilveekiem tikai taapeec, ka leo filmaa pludmale teica, ka nekad nedriiks teikt nee jaunas pieredzes piedaavaajumam. visas pieredzes shkjiet arbitrary and repetitive. un veel arii man ir zheel, ka man nekad nav sanaacis korespondeet ar tiem cilveekiem, kas mani ir ljoti aizraavushi un iedvesmojushi, that sux
 
 
14 July 2014 @ 12:48 pm
nevar atshkjirt zilas debesis no saapeem  
man vakar gadiijaas buut Jorkaa. es tur biju ap 15:08 un man bija jaagaida vilciens uz Londonu uz 17:50. ir taada iipasha sajuuta, kas ir starp nepatiikamu piesaatinaajumu un indulgent sajuusmu par sho piesaatinaajumu. taa ir teiksim ar ievaariijuma vai iesala ekstrakta eeshanu no burkas, un arii ar laiku starp kaut kaadiem notikumiem, bet taadu laiku kas ir nebuutisks un nobumbuleejams.

es Jorkaa nekad nebiju bijusi, es vilcienaa uz solinja izdzeeru apelsiinu un banaanu smuutiju, ko maajaas biju sataisiijusi un panjeemusi liidzi pudelee, uzliku klausiities Kurtu Vailu un telefonaa ieguugleeju kur ir tuvaakais Sainsbury's un devos pastaigaa ar nelielu meerkji nopirkt pusdienas. atrodoties sveshaa, skaistaa pilseetaa vienam starp nezinaamiem cilveekiem rodas plasha un nedraudziiga sajuuta, jeb saasinaas taa sajuuta kas kljuust aizvien konstantaaka attaalinoties no berniibas un dziives laikaa sastaptiem cilveekiem. it kaa tu vareetu nostaaveet simts gadus uz ielas starp nebeidzamu cilveeku pluusmu, bet neviens tevi nepamaniitu, nepaziitu un tu driiz izbeigtos, un visas tavas siikaas dziives jeegas izkliistu kaa maakonji. tad es atradu Sainsbury's un nopirku wholemeal roll, banaanus un nakd bar. Jorkaa tur bija kaut kaada upe ar gliitu parku blakus, kur es mazliet gaaju cauri apskatiities, liidz noseedos zaalee pretii upei, kur es apeedu savu wolemeal roll un mazliet palasiiju Women in love.

bija supersaulaina un karsta diena. varbuut saule un karstums apzhilbina acis un iemidzina praatu un saasina sajuutas, taapeec ir mazaak domu, kas ir tas pats kas vairaak prieka. vilcienaa atpakalj man bija ilgi jaabrauc skatoties uz nebeidzamiem juulija fields of gold un harvest fields un dazhaadaam vakara saules koncentraacijaam pret fields and trees and flowers n tamliidziigi. resnaa skaistaa uzmaaciigaa daba, jo skaistaaka, jo smagaaks tas svina atsvarinjsh kas ieaakjeejies sirdii.
 
 
11 July 2014 @ 06:52 pm
 
ir tik gruuti ruupeeties par cilveekiem. man dazhreiz shkjiet, ka tas ir pats svariigaakais, bet tad es sajuutos kaa taa sieviete no Madisonas apgabala tiltiem, kuru neviens nenoveertee, un kurai naktshalaatinjaa skumji jaaskataas tumshajaas vasaras taalees.
 
 
10 July 2014 @ 02:27 pm
 
Gaidot maasu lidostaa, seezhu pretii arrivals kafuuzii, dzeru soy chai ar kaneeli, kas garsho peec piparkuukaam un lasu Volteeri. Tas ir interesanti veerot kaa ielido cilveeki. Es vienmeer ielidojot viena juutos underwhelmed, taa kaa dziive juutaas. Veel es sapnjoju ka biju viena nokljuvusi sveshaa piejuuras pilseetaa, un man bija sajuuta, ka man nav neviena pasaulee un man nav kur iet, taapeec es sekoju kaut kaadiem sveshiem cilveekiem kaadu laicinju.
 
 
02 July 2014 @ 05:56 pm
infinite summertime sadness  
es vienmeer grozos starp veelmi vispaar nejusties self-conscious un vienkaarshi rosiities cauri dziivei kaa omuliigai pagalma vistinjai, un nepiecieshamiibu buut ljoti self-conscious at all times kaa pieri raucosham Sartram, vai pieklaajiigi uusainam Fernando Pessoa, kas izkristalizee ekistenciaalu esenci un likumsakariibu jebkuraa dziives nieciigaakajaa notikumaa. jo kaada gan jeega rosiities cauri dziivei, ja tu to neredzi un nejuuti, un kaa gan var rosiities cauri dziivei, kameer visa tava buutne staav malaa skatoties un juutot?

vienmeer, kad vasaraa nokljuust juunija beigaas un juulija saakumaa, man tas shkjiet visnepatiikamaakais laiks gadaa. lai arii tad ir vissiltaakais viduciitis, un viss ir vismieriigaak, man juulija saakms asocieejas ar visu pasaules nolemptiibu, kad lai cik skaisti smarzhotu ziedoshaas liepas un lai cik gaishs buutu veel vakaros, vasara un gads iet uz naaves beigaam. nav jau taa, ka es vasarai kaut ko noziimeetu, jo viss ko es daru ir skatos uz zilaam debesiim un sarkanaam rozeem un mazliet riju ruugtumu aiz saulesbrillem, bet tomeer. bet vienalga, un driiz pienaak doma, ka rudens un ziema ir daudz droshaaki gadalaiki, un vasaras turpinaasies muuzhiigi, arii peec manas jauniibas un naaves, muuzhiigi ziedees rozes un cerinji un muuzhiigi buus saulgriezhi un visas paareejaas valodas mistificeetaas vasaras paraadiibas un vilshaas avoti.
 
 
02 July 2014 @ 10:18 am
 
kaa vienmeer kad es esmu skumja un vientuliiga es uztaisiiju french toast, jo tad es atceros kaa es ar Kaarliju un Luuisu Birmingemaa bijaam eest branchu, un es pasuutiiju french toast ar kaneeli un siirupu, kad bija rudens Oktobrii un aaraa bija dzestrs un lapas saartojaas un dzelteeja un lidoja apkaart veejaa.
 
 
01 July 2014 @ 11:12 pm
 
aizvakar sastriideejos ar maasu par to, ka negribeeju vinjai iedot pusi no sava greipfruutuudenja, un tagad man jau divas dienas ir gruuti elpot un sirdii ir kaut kaadas spazmiigas saapees, un man shkjiet, ka es esmu ljauna, un manai dziivei nav nekaada taalejosha jeega.
 
 
27 June 2014 @ 03:15 pm
 
lietas, ko es gribu izdariit, lai justos kaa dziivojoshs cilveeks:

nopirkt istabas augu, uz ko ik pa laikam pacelt acis, laistiit, no lapinjaam notiiriit putekljus, izlikt sauliitee
no riita uzcept pankuukas, no grikju vai kliju miltiem
uztaisiit jogu
izlasiit interesantu graamatu par astraali
ieguut dzintardzeltenus, mezhgjiniigus aizkarus

bet es to gribu izdariit tikai taa, kaa kad es izveelos par ko es veeleetos sapnjot ejot vakaraa guleet, tam neesot nekaadai praktiskai jeegai. tu pakaapies uz augstaaka pakaapiena, un viena 'praktiskaa jeega' izzuud kaa kvantu putu burbuliitis
 
 
27 June 2014 @ 01:07 pm
vertigo  
es iedomaajos, ka dziives dziivoshana ir kaa raapshanaas augshaa pa ljoti staavu kalna nogaazi, nezinot kas ir kalna galaa, bet zinot, ka kalna apakshaa ir leenaam druuposha un nekam nederiiga pagaatne, kas spociigi izstaro sentimentaalas atminjas, kas var apdullinaat un aizmidzinaat praatu un sirdi. sheit, katra negatiiva doma ir solis lejaa vai staaveeshana uz vietas, bet katra laba doma vai darbiiba ir tiekshanaas uz augshu.
kopumaa, taads kalns ar savu druuposho ieleju un necaurredzamo, maakonjos tiito galotni ir mikroskopisks, mirkliigs putekliitis lielaa tumshaa kosmiskajaa izplatiijumaa. bezgaliigi bezjeedziigs un briivs putekliitis. cilveeks dazhreiz zaudee orientaaciju un bailees sasalst uz taada kalna.