23 August 2016 @ 09:28 am
 
peedeejaas dienas pirms briivdienaam.

viss ko es veelos ir iet maajaas guleet uz diivaana kaa inept slob un skatiities 5 stundas no vietas Seinfeld, pa laikam aizejot uz virtuvi peec eediena. kameer manas acis kljuust sarkanas un sausas, muskulji savaargst, elpa kljuust sekla, istaba paarklaajas putekljiem un drupachaam, karstaa vakara saule caur virtuves logu uzsilda netiiros traukus izlietnee.

uzredzeeshanos aizrautiiga, aktiiva, piedziivojumiem bagaata dziive dabaa, aromaatiskas priedes, glaasmaini ezeri, saartums vaigos, prieks, apbriins, bijiiba, es neesmu nekaads karls sagaans, es esmu neirotiska pilseetas pabira
 
 
22 August 2016 @ 10:09 am
 
vakar noskatiijos dokumentaalo par toniju robbinsu, tagad es buushu supermotiveeta #nevergiveup #cutthefuckingbullshit #staytrue #stayinmindandyouredead #betterhuman #improveyourselftoserveothers

tas man atgaadina, kaa noskatoties dokumentaalo par dziivi taigaa, es gribeeju dziivot taigaa, un mezhaa, un taisiit visaadas lietas, un lielas sleepes no koka
 
 
20 August 2016 @ 06:48 pm
 
un atkal nonaaku sheit pat. shkjiet veselu muuzhiibu maldiijusies eenu pliivuros, un atradusi celju, ierikteejusies perfektaa orbiitaa, tur rinjkjojot un piepildot kosmisko, pasha visusveetaakaa dieva doto pienaakumu apziniigi un pazemiigi. aizshkjilj seerkocinju, nozibsnii no zila gaisa, aizsviljas, groteski, duumi, paliek melns, sauss, sachaakst, izput, atraujos, tik pat aatri aizrauj nelabie veeji mani projaam un projaam un bezgaliigi uz priekshu prom, no saules, no orbiitas, no pienaakuma, no apziniigaa, padeviigaa, skaidraa, siltaa celja, manas patiesaas vietas, vieniigaas vietas, kur apzinja mani redz, kur es biju fokusaa, un viss bija manaa fokusaa.

jaa, luuk, es atkal esmu izkritusi no orbiitas, es nezinu kaadaa sasodiitaa izplatiijumaa es tagad dreifeeju. es tikai zinu, ka sheit visu laiku kriit trausli, peleeki pelni, kas senaak bija pasaule.

vaardi ir pelavas, salmi, sakaltusi zaale, zaagju skaidas, nopleestas taasis, makalatuura, sakaltushas lapas, skaltushas pukjes. miljons vaardu ar svaru un noziimi - nulle. miljons stundas aizvadiitas kraameejot vaardus galvaa liidz saules rietam, kreeslai, vakaram, naktij, aukstam meenesim, ieiet iekshaa mazaa istabaa paguleet tikai uz dazhaam stundaam, sapnjot par turpinaatu vaardu kraameeshanu galvaa, mosties, dazhas minuutes buut veldzeejoshi tuksham un briivam, tad atcereeties, sasodiiti milziigo vaardu greedu, kas draudiigi slejas galvaa, to piesargaat un nest sev liidzi uz darbu, kur visu dienu jaakraamee greedai pa virsu arvien jauni un jauni vaardi. atrast vaardus uz ielas, nopriecaaties kaa jukushajam par santiimu. atrast vaardus cilveekos, gribeet atnjemt shiem clveekiem vaardus, pieshkjirt veertiibu shiem vaardiem, ak cik daargi, briljantu un smaragda, rubiina vaardi shajos cilveekos iekshaa bezgaliigi daudz, lai man tie pieder visi uz muuzhiem, pakljaut visus shos vaardus, tikai mani vergi man vieniigajai.

nu jau pat vairs es nezinu, cik liela ir shii vaardu greeda, kaa izgaaztuve pleshas hektaariem, jau sen otraa apvaarshnja pusee, un es te mazliet grimstu, sliikstu mirstu. groteska planeeta vaardu izgaaztuve, taas saimnieks pats tajaa grimst un panjem veel un veel.

bet vienu dienu kaut kas man iemauc pa seju tik speeji, stipri, saapiigi, un izmet no vaardu planeetas, pat no orbiitas, gravitaacija padodas jeb tevi nodod un atdod, un jo taalaak tevi atgruuzh, jo skaidraak tu redzi savu grotesko vaardu izgaaztuves planeetu. kameer nezinaamie veeji tevi gruuzh dziljaak un projaam nezinaamaa dziilees, tu viilies pagriez vaigu un skatu projaam no shiis pelavu lodes, tajaa vietaa, tu pagriezies uz saaniem un saritinies nezinaamaa veejiem azotee, kameer tie tevi nes nekur.

tu sentimentaali sapnjo, kaa senaak vaardi bija tik pielaadeeti, smaragdi, birljanti, teju svins, ozolkoka lodes, bet tagad, pelava te pelava she, nokaltis floksis. cilveeki runaa, tiem birst zaagju skaidas no mutes. kjermenji kustas vienaados veidos shurp turp, pa robezhaam nospriegotiem konkreetiem celjiem, neko viens no otra nesaprot, apber viens otru ar zaagju skaidaam, taas vemj, spiidzinoshi baarsta pa vienai, baarsta veejaa, baarsta vienatnee un sevi aprok.

es negribu par shito sapnjot, bet man ir viss pasaules laiks un mans praats ir patvaljiigs, un kameer mani nezinaamie veeji nes
 
 
20 August 2016 @ 03:46 pm
 
vakar vakaraa shkjiet pashu pirmo reizi pieaugusho dziivee biju uz dzeerieniem, baaraa, neizdzerot nevienu. pirmajaa vietaa, kur bijaam izveeleejos svaigi spiestu gurkju, piparmeetras, aabolu sulu uz akmenjiem, naakamajaa ledus teeju ar saberztiem augljiem un piparmeetru uz akmenjiem. taalaak manas atzinjas:

- visi meegjina paarliecinaat tevi iedzert, tikai vienu, nu tachu. un domaaju, tad prieksh kam? vai vinji man meegjina pateikt, ka es buutu interesantaaka kompaanija ja buutu apljurbaajusies?
- pashai man shkjita, ka es nedzerot esmu interesantaaka kompaanija, jo
- speeju aatraak un efektiigaak savirkneet teikumus, nemezhgjaas meele, nepazuud domu pavediens, bumba vienmeer turaas manos vaartos, neaprtuukst sakaamaa, domas neaizmaldaas visaados kapos un zaarkos, praats ir modrs, aktiivs, optimistisks
- diemzheel, pavada neomuliiga sajuuta, ka esmu kljuvusi par autsaideri, jo vieniigaa esmu skaidraa. ne jau jebkaadaa nodefineejamaa, negatiivaa noziimee, bet vienkaarshi es esmu 'tas cilveeks', aptuveni taada pati sajuuta, kaa buut vegaanam restoraanaa kopaa ar karnistiem, kas man liek izsecinaat
- cilveeki rauc pieri (ne obligaati negatiivaa noziimee, bet vai nu ar maigu aizkaitinaajumu, neizpratni, trauceejuma sajuutu) par jebkaadiem atgaadinaajuiem par veseliigiem vai pat vienkaarshi citaadaakiem paradumiem, kas man liek domaat
- ka cilveekiem traucee veseliigi paradumi nevis taapeec, ka vinji domaatu, ka tie ir stulbi, bet taapeec, ka vinji pie taa vienkaarshi nav pieradushi, tas ir trauceeklis inercei. kaapeec gan visi miiljaa miera labad nevareetu muuzham palikt taadi kaa ir un neuzsaakt visaadus jaunus paradumus, kaut vai veseliigus.
- turpinot.. naakot maajaas no dzerieniem, bija patiikami ar skaidru galvu braukt metro, jo
- kad ir skaidra galva, tad praataa kaa chuuskas nepiezogas depresiivaas domas par bezjeedziibu un to ka jaadzer veel, ka jaaturpina dzert, offijaa jaanopeerk viins vai stiprs sidrs, jaaiet maajaas, jaaklausaas bruuss springstiins un jaadomaa sviniigi melanholiskas domas
- veel arii, izteereets mazaak naudas
- indes vietaa izdzerts kas veseliigs
- nav pateikts nekas stulbs vai infantils, vai par daudz
- anarhija pret sisteemu
 
 
19 August 2016 @ 06:30 pm
rage  
kaada jeega mekleet kontaktu? kaada jeega runaat ar cilveekiem? kaada jeega iet uz pasaakumiem? kaada jeega sevi piespiest iet sabiedriibaa? lai nenojuugtos aiz vientuliibas? lai pieraadiitu ka tu eksistee? aiz prastas zinjkaares? deelj piepildaamas kvotas? deelj sociaalaa kontrakta? deelj inerces? viss jau ir izrunaats. viss ir zinaams. viss ir redzams. visi pasaules nosleepumi ir skaidri un atklaatiibaa. viss ir zinaams tuukshtosh gadu uz priekshu. uz visu ir atbilde. jautaajumu vairs nav. punkts. punkts. punkts. ko veel? kas veel? prieksh kam? guleet un guleet un leenaam kljuut caurspiidiigam un izputeet. vakara sauliite jau tagad spiid cauri tukshumam, peedeejos saulstaros noseezhas puteklji. vaardi rodas ne no kaa un nogrimst nekur.
 
 
16 August 2016 @ 08:38 pm
 
chullachaqui

"A demon of the jungle, known to almost everyone in the Amazon, frightening and pathetic. He is characterized by having one or both feet deformed — either both turned backwards, or one shaped like that of an animal, such as a deer or jaguar; [..]. The deformed foot is emblematic of his nature: turned backwards, it leaves false tracks; but it cannot be disguised, revealing his identity. He takes on the form of a friend or relative, or of an animal to draw in hunters, and lures people deep into the jungle, where they become hopelessly lost. People thus stolen away he then abandons, makes sick, enslaves, drives mad. The poet César Calvo pictures chullachaquis as zombie-like creatures — creations of great shamans, sculpted out of the air, or formed from kidnapped children. If a kidnapped child is charged with evil powers, the right foot becomes deformed, self-contradictory — an animal foot when the chullachaqui is in human form, a human foot when in animal form. But there is also a second type of chullachaqui — benevolent, a person of the good, “a deceit in the service of the truth,” with no deformity. In either case, the kidnapped one does not return. Yet there is something sad about the chullachaqui. He dwells alone in the inundated forest, where the chullachaquicaspi tree grows, or under lupuna trees, with which, [..], he has an “indissoluble agreement of love.” He keeps a garden in which he cultivates only sachacaimito, and lives on its fruits.
 
 
16 August 2016 @ 06:02 pm
 
peedeejo gadu sevishkji, bet graduaali kopsh pirms septinjiem gadiem ierados anglijaa, sarunaas latvieshu valodaa vaardus, teikumus, jau veselus paragraafus aizvietoju ar anglju valodu. visu sho laiku aizbildinaajos, ka taa labaak varu izteikties, un ka ideja ir svariigaaka par taas transmiteri (?), ka lietojot divas valodas var uztaisiit taadu alkjiimisku jeegas 1+1=3 bombu. bet visu sho laiku zinu, ka mana latvieshu valoda ir iestigusi vidusskolas liimenii, un leenaam aizmirstu daudzus retaak lietotus latvieshu vaardus, kas manu godaajamo ideju speetu paust koshaak, skaidraak nekaa visaadi anglju vaardi. ja es shaadi turpinaashu, man bail, ka es kljuushu taa kaa no beerniibas atceros amerikas onkuli, teeta teeva braali, kursh bija latvietis, bet ir nodziivojis amerikaa lielaako dalju dziives. pa vasaraam vinjsh brauca pie mums ciemos un gandriiz visu dienu seedeeja kreeslaa pie lielaa virtuves galda, dzerot neskaitaamas pintes alus, un kad vinjsh kaut ko meegjinaaja teikt, tas prasiija ljoti ilgu laiku vinjam, arii skaidraa, savirkneet vaardus, vinjsh arii biezhi nespeedams izdomaat atbilstoshu latvieshu vaardu, lietoja anglju vaardus, ko es deelj skolas sapratu, bet pieaugushie nee, bet paarsvaraa ja vinjsh nekaadi nespeeja pielauzt kaadu teikumu, vinjsh tam ljaava vienkaarshi aptruukt. veel vinjsh bija adapteejis, protams, to shampuuniigo, ziepjaino amerikaanju akcentu.

es gribu muuzhiigi runaat latvieshu valodaa, un es gribu zinaat visus latvieshu valodas vaardus, varbuut man vajag vairaak lasiit latviski, varbuut man vajag braukt atpakalj uz latviju un kljuut par latvieshu valodas skolotaaju. es kopsh shii briizha megjinaashu minimizeet liidz izsleegshanai anglju vaardus runaajot latviski. es ceru, ka man visu muuzhu buus latvieshu cilveeki, ar ko runaat latviski. ir pienaacis laiks dziivee novilkt robezhas.
 
 
15 August 2016 @ 03:39 pm
eksperimenteejot ar vientuliibu  
jau gandriiz divas nedeeljas dziivojos viena pa maajaam, visi (dazhi) man paziistamie cilveeki ir aizbraukushi briivdienaas, un esmu palikusi viena pati. es to uztveru kaa profilaktisku treninju dziives otrajai pusei, kad visi man paziistamie cilveeki buus aizvirziijushies projaam, lai dziivotu savas dziives, un es deelj sava pasiivuma un konstantaa apjukuma staavoklja buushu palikusi shitik viena

es vairs vispaar nevaru dzert kafiju un alkoholu, es esmu palikusi totaali juuteliiga pret shiim substanceem. no kafijas man saap sirds, ir sajuuta ka ap galvu ir ciesha stiipa un ir reibonji. no alkohola man ir sajuuta, ka galva ir piegruuzta ar silikonu, es juutos moraali tuksha un nospiesta, taa it kaa mani kaads skalinaatu shmucspainja dibenaa uz izlieshanu

jau nedeelju neesmu neko dzeerusi, un esmu mazliet atguvusi savu galvu. vairs nejuutos it kaa buutu jaaciinaas cauri duuksnaajam ar praatu un fiziski. jau gandriiz nedeelju nedzeru kafiju, stiipa ap galvu mazliet ir atlaidusies, diezgan cieshu no kafijas lomkaam, iesaapas galva ik pa laikam, mazliet veel reibstu. bet es esmu tiira tagad gandriiz

esot vienam ilgaaku laiku, ik pa laikam paarnjem trauksme. ne no shaa ne no taa, peekshnji juuties eksistenciaali nedroshs, shkjiet, ka tavas molekulas vienkaarshi uzteiks gjeneetisko saglabaashanaas programu un sagruus. tieshi drausmiiga kjermeniska trauksme, robezhojoties uz paniku. jo nav nekaa, kas aiznjemtu tavu apzinju, peekjshnji viengiigais iespeejamais fokuss esi tu pats un tava eksistence. es paskatos uz savaam rokaam, nezinu kaa un kaapeec un prieksh kam es eksisteeju un paarnjem shausmiigs kognitiivs gljuks, man shkjiet es dazhreiz aizmirstu elpot un tad reibstu

toties praats it kaa izklaajas un apklust kaa vakars uz ezera. es daudz mazaak domaaju ar vaardiem, un daudz vairaak vienkaarshi meditatiivi eksiteeju kaa apzinjas klaatbuutne. protams, iznjemot tos trauksmes briizhus

es domaaju, ka man buus daudz vairaak bail vienai atrasties vakaraa un naktii maajaas. ka man praataa naaks visaadas baisas domas, kas izraisiis dzirdes, sajuutu un varbuut pat redzes halucinaacijas, bet vakaros praats shkjiet ir kljuvis tik mieriigs un gluds, ka tie buutu speciaali puulinji izdomaat kaut kaadus bailiigus spoku scenaarijus.

vakar es pashaa vakaraa aizstaigaaju uz southbank kino noskatiities El Topo


es miilu jodorovski un es vinju pieluudzu. ideaala filma ir kriptiska, aarkaarteeja zemapzinjas ainava + kriptiskas epifaanijas, filma kas praatu uzrunaa tikai pastarpinaati, kameer galvenaa runaashana notiek iistajaa, fundamentaalajaa zinaashanaa, kas jau ietver praatu. shodien es kalusos viktoru lapchenoku un cepu upenju, datelju, vaniljas kuuku. es dziivee vislabaak gribeetu jodorovskim un tarkovskim un fernando pessoa un visiem paareejiem cilveekiem ko es pieluudzu cept kuukas, kameer vinji kaismiigi runaatu par eksistenci, dievu un misteeriju, un es to vareetu paslepshus klausiities, maisot saldu, aromaatisku miikluu un smaidot

 
 
music: viktors lapchenoks - harona monologs
 
 
12 August 2016 @ 06:03 pm
 
 
 
09 August 2016 @ 08:35 pm
guess i'll die  
es biezhi seezhu darbaa pie kompja un miljono reizi rakstu tos pashus iimeilus, miljono reizi runaaju taas pashas telefonsarunas un miljono reizi sveicinu koleegjus un miljono reizi runaaju par triis dazhaadaam lietaam ar vinjiem. un tad es juutos kaa mirkliigi manii sadurtos miljons smalku adatu kaa aura, caur kuraam noskrien visa mana dziiviiba, energjija, paliekas dziives, ceriibu. es mieriigi seezhu kreeslaa guess i'll die, this is fine un juutu kaa caur shiim miljons adataam no manis pazuud peedeejaas paliekas

tad es eju maajaas, pa celjam uz staciju es shkjeersoju milziigu krustojumu, kur brauc daudz mashiinas, es staavu un gaidu zaljo gaismu, un tikmeer elpoju izpuutes gaazes, ko aiz sevis atstaaj milziigi divstaavu autobusi. es eju cauri milziigai stacijai, kur visdazhaadaakie cilveeki liikumo man apkaart kaa miljons manis variaacijas un visas vinjas es tajaa briidii nicinu

gaiss ir tik skaabs, sauss, duumains, putekljains, miris, netiirs, man asaro acis, man sevis ir zheel, inde inde, kaapeec es te esmu, anti-katarse, zem kaajaam tikai ciets, putekljains, miris trotuaaris, trotuaaris. milziigie autobusi brauc man garaam un gandriiz paari, cilveeki veljas pretii, un paari, neapturams cilveeku vilnis, svesho vilnis, svesho acis, buuris

es braucu vilcienaa, te ir veess, un es esmu pasleepusies, iespiedusies stuuriitii pie loga, kluss, vilciens leeni kustaas un es kjeru minuutes, kad caur vilciena logu paveras skats uz sliedeem, maajaam, jumtiem, debesiim, maakonjiem, kruumiem. jaa, vienkaarshi skatiities kaadu briidi taalumaa, tas ir labi, tas veldzee. es skatos telefonaa, es skatos uz citiem kaa vinji skataas telefonaa, vilciens apstaajas, un es skatos uz cilveekiem uz platformas, palieciet aiz stikla

vairs nekam nav jeegas ticeet, jo nekas nespeej sniegt droshiibu. veelme ticeet ir veelme buut droshiibaa. viss, ko es dziive visvairaak esmu veeleejusies ir buut droshiibaa, bet tas nav iespeejams. doshiiba ir fenomens, kas neeksistee, taa ir poeezija, droshiiba eksistee uz mirkli, liidz to nomaina patiesiiba. droshiibas nebija nav un nebuus. ticeeshana ir logjikas kljuuda. ticeeshana nesargaa, ticeeshana ir taada groteska bailju alkjiimija

man bija kaut kaada identitaate, pirms gadiem, tagad taa kliedeejas, gaist. es it kaa veel staigaaju apkaart, kaa mazliet saluuzis replikants, atkaartoju kaut kaadas fraazes, izdaros kaut kaados ierastos veidos, bet tas nav no sirds, jo ticiiba ir apdzisusi, jo droshiiba nav iespeejama.

cik taalu es veel attaalinaashos no sevis? un kas ir tas, kas notiek, kad es it kaa izturos kaa taa mana iedomaataa identitaate? es juutos kaa pilniibaa pamest savu identitaati novaartaa, atkratiities. un kas ir tas, kas liek sirdij shausmiigi sisties?
 
 
08 August 2016 @ 08:40 am
 
es nedzeru rodiolu, bet. nonaacu diezgan raupjaa sapnii. kaut kaadaa rakaa attapos, ka esmu dzheks un man ir kaut kaada maza maasa vai maza platoniska draudzene varbuut 13-14 gadus veca, un mees bijaam kaut kaadaa maajaa, kur bija veelviens dzheks, kursh ir psihs, slepkavniecisks izvarotaajs. redzeejis, ka mees atrodamies vinja maajaa, bet varbuut vinjsh muus bija nokjeeris un tur atvedis, vinjsh uzreiz uzbruuk manai mazajai meitenei un grib vinju izvarot, tajaa mirklii, burtiski uz paaris sekundeem, es kaut kaa skaudri apjaushu, ka es esmu tas psihais dzheks un ka es bruuku virsuu tai meitenei, un man nav zheelastiibas, bet tad jau naakamajaa briidii es atkal esmu pirmais dzheks, ka ir vinjas aizstaavis. mani paarnjem niknums un es pakjeru lielu nazi un metu psihajam pa muguru, nazis nokriit lejaa vinju tikai ieskrambaajis, bet es esmu neatlaidiigs, pakjeru nazi veelreiz un nogruuzhu to maitasgabalu zemee, un shoreiz veiksmiigi ieduru muguraa, un tad uzreiz arii kjeros klaat riiklei, ieshkjelju vienreiz, vinjsh gulj uz veedera uz griidas veel mazlet kustaas, tad es shkjeerzhu no aizmugures, liidz esmu paarliecinaajusies, ka galva ir pa pusei atshkjelta, juutos taa it kaa vinjsh buutu nabaga lops un es slakteris. tad mees ar meiteni izlemjam beegt un sleepties. es vinju rauju aiz rokas, skrienam kur acis raada, jo protams ljaunais dzheks no manas nazhoshanas nav nobeidzies, bet kljuvis tikai psihaaks, es juutu ka vinju shis uzjautrina un ka vinjaa nav ne kripatinjas dusmiiga psihuma, tikai pakaljdziishanaasprieks, pure malice. mees skrienam pa mezhu, bet tas mezhs ir drausmiigs, jo visi koki ir saaugushi tik simetriski, gari, bruuni oranzhi varbuut priedes, ar atstarpeem un bez kruumiem, ka ir neiespeejami nosleepties, taapeec mees skrienam un skrienam ceriibaa, ka driiz mezhs mainiisies un uzradiisies aiz kaa pasleepties. tikmeer psihs dzenaas pakalj, sapnju izteiksmee ir pagaajis jau diezgan ilgs laiks, un es juutu, ka ir noskrieti jau vairaaki kilometri. tad mezhs mainaas un mees nokljuustam ljoti aizaugushaa, brikshnjainaa, slapjaa, duumakainaa mezhaa, kur buutu ljoti viegli pasleepties, mees atrodam kaut kaadu visaizaugushaako brikshnju, teju midzeni, un sleepjamies, gaidam, uz mirkli ir ceriiba, ka esam droshiibaa, bet.. izraadaas esam nokljuvushi cita psiha lajundara midzenii, kursh tikko atgriezhas, lai muus atrastu. vaaks, un atkal skrienam, nu jau ir pagaajis ljoti ilgs laiks, izteikta bezpaliidziibas sajuuta, ka shis sapnis velkas jau ljoti ilgi, ir noskriets bezjeegaa daudz, un viegla nesapratne par to cik gan ilgi shaads sapnis var turpinaaties, un apzinja, ka izbeegt vienakarshi nav kur, un pamostos
 
 
07 August 2016 @ 03:46 pm
 
"Dedzina cukuru, padara saldo par ruugtu, padzen miegu no nakts, klavieru stiigas ap lociitavaam, taa savelkas kljuudas ap kruutiim, nav neviena, roka, nav pat [vai acs..?], kustas leeni, kustas gandriiz ar puuleem, kustiibaa pasleepies klusums, kulusmaa tukshums, tukshumaa luudzeejs." 

Pedro Almodovar: “It’s a mixture of everything. It’s a mixture of time passing, of getting older, the fact that going out is much less exciting. I’m at an age when everything is less exciting and I have to look for inspiration much more inside myself and my home than outside. I’m afraid of turning into a misanthrope. I want to see what other people’s problems are and to empathize with them. I have to be careful not to isolate myself too much. Anyway, I don’t want to complain… but I have a lot of migraines, I don’t hear with one ear and I’m photophobic. I don’t go to award ceremonies because TV lights mean having a migraine the whole evening. So the press in Spain think I feel scorn for the ceremony. Sometimes solitude comes from something specific, like the fact that I don’t smoke, I don’t drink, I don’t take drugs, I don’t hear well. I don’t want to be a drag for other people, so I stay at home. It’s as simple as that.”

 
 
05 August 2016 @ 08:55 pm
rural fantasies  
debesis aaraa pa virtuves logu ir labdabiigas, gaishaa persiku kraasaa, mazliet duumakaini gaishzilas, blaavas, veel gaishs, reti peleekvioleti maakonji sastajaushies apakshaa, duumi. es iedomaajos ka zem shiim persiku debesiim ir plashs, bezgaliigs smilshkraasas labiibas lauks, kas stiepjas taalu taalu un izbeidzas ar akcenteetu tumshi zalju, gandriiz melnu mezha sviitrinju taalumaa pie apvaarshnja, tuuliit iemirdzeesies zvaigznes un atnaaks meeness, iestaasies tumsa un diena beigsies, es kopaa ar visu mees ienirsim melnaa meemaa tumsaa

bet pilseetaa tumsa nekad neiestaajas, diena nekad nebeidzas, ir, protams, tikai viena vieniiga vieniigaa diena, kas jebkad ir bijusi, ir un buus. debesis man vienmeer shkjiet, kaa vieniigais, kas neiederas manaa apkaartnee, peedeejais, kas ir palicis, ko pilseeta nav izkropljojusi, apcivilizeejusi. ja neskaita naktis, naktis ir izpostiitas. vieniigais perfektais, ja neskaita naktis, neskartais uz ko var skatiities un domaat par bezgaliibu, atcereeties bezgaliibu, gremdeeties bezgaliibaa. viss paareejais ir tik pat saraustiits kaa defaultaa esiiba, lai cik mieriigi tu seedeetu, asinis rinjkjo, ausiis kaut kaada siikshana, veenas pulsee, galva dun, nofokuseeties nav iespeejams, tevi kaut kaads esiibas nerrs nerro, diida, seezh iekshaa tevii un klanaas, sarausta apzinju, kjersaas visam klaat peec kaartas

es sapnii atkal gaaju laukos gar tiirumu, un pie lielaa siena shkjuunja seedeeja veca chigaanu tante ar mazu chigaanu meiteni, abas izrotaajushaas tumshaas, saartaas, zilaas dreebees, ar lakatinjiem. es uz vinjaam skatiijos, ceriibaa, ka vinjas mani ieraudziis. tad mazaa meitene vecajai tantei teica, davai paliidzam vinjai, paraadam vinjai kaa dziivot. tad es zinaaju, ka man pie vinjama jaaiet un vinjas man pateiks dziives gudriibu, nedzirdeejusi pamodos

un persiku debesiim nav ne jausmas ne daljas par shito murgu te lejaa
 
 
04 August 2016 @ 07:24 am
 
pasaulee nav nevienas vietas, kur man iet. eju uz darbu pa trotuaari, galva smaga kaa svins un pildaas ar karstu asaru ezeru, ir palikusi tikai inerce. lai laiks manu chaulu izspaarda cauri stundaam, lai varu driiz iet maajaas un guleet zem segas
 
 
02 August 2016 @ 05:49 pm
 
kad es pagaajushajaa septembrii biju tanzhiraa, notika bailiigs gadiijums. mees braucaam ar autobusu triis stundas uz chefchauenu, cauri kalniem pa augshaam un lejaam, liikumojot starp kraujaam, apelsiinkokiem, aazhiem, siipolu kaudzeem mazaas celjmalas bodiitees, piparmeetru teejas kafejniicaam. tad vienu briidi atuobuss apstaajas nekurienes viduu (putekljiem nokuupot ap riepam), abaas pusees pleshas sausi smilshu lauki, taalumaa kalni. shoferis mums naak klaat un kaut ko saka araabiski un maaj ar roku, lai mees kaapjam aaraa. autobuss ir pilns ar vieteejiem, vecas sievietes un mazi beerni uz mums vienaldziigi skataas, neviens nerunaa angliski, mees kaut ko censhamies prasiit, bet vadiitaajs groza galvu un no mums atgainjaajas, kaapjam aaraa no autobusa, ar mums izkaapj veel triis viirieshi. apejam otraa pusee autobusam, un redzam staav divas mashiinas, kas aptuveni izskataas peec takshiem, apkaart staav barinjsh viirieshu. viens no viirieshiem maaj, lai kaapjam vienaa no mashiinaam. es sevi paarliecinu, ka tas ir taksis un galvaa izstraadaaju fiksu naratiivu: autobuss neiet pa taisno uz chefchauenu, tapeec mums atlikushais celjsh jaabrauc ar taksi, viirietis, kursh mums liek kaapt iekshaa ir taksha vadiitaajs, paareejie viirieshi arii laikam grib braukt ar taksi. fiksi savu naratiivu izstaastu maasai, kameer vinja ar lielaam bailiigaam aciim skataas apkaart un meegjina saprast, kas notiek. iekaapjam taksii, tur seezh pusaugu chalis treninjteerpaa un ar pamatiigu reetu paar seju, smaida un skataas uz mums. mees vinjam kaut ko angliski meegjinam prasiit, bet vinjsh tikai skataas un smaida, paskatos caur aizmugures logu uz otru mashiinu un barinju viirieshu, vinji ir saakushi klaigaat, saak gruustiities, saak kauties. apgriezhos atpakalj, skatos aaraa pa prieksheejo logu, gaidu, mieriigi, jo citur nav kur un nekas vairs nav manaas rokaas, turpinu maasai staastiit savu fiksi izdomaato naratiivu, maasa paarbijusies, jaunais zeens mashiinaa smaida un uz mums skataas. peec neilga briizha viirieshu barinjsh ir izkaavies, chetri naak uz muusu mashiinu, ieseezhas shoferis, viens iestumjas aizmuguree ar mums un jauno zeenu, divi viens otram kleepii ieseezhas priekshaa, neviens nerunaa angliski, shoferis iedarbina mashiinu un mees kaut kur braucam, shoferis piipee, prieksheejie kaut ko veel striidaas. peec dazhiem kilometriem paraadaas pa tirkiizzilai, juurasszilai, debesszilai maajai, tad arvien vairaakas, tuvojamies chefchauenai. peec desmit minuuteem muus izseedina chefchauenas autoostaa, pasakam 'shukran' un kaut kur vienkaarshi ejam kluseejot. atrodam mazu tukshu kafejniicu autoostas malaa, taalumaa mieriigi milziigi kalni, apkaart tik zilas eekas ka juuk ar debesiim, spozha, karsta saule. pasuutam, lai mums atnes divas saldas piparmeetru teejas un cigaretes, aizdedzinaam cigaretes, saakam smieties.

es dziivoju dziivi visu laiku ar taadu sajuutu, kaada man bija tajaa mashiinaa nekurienes viduu ar tiem sveshajiem muzhikiem un nezinju. taa it kaa es testeetu cik ilgi un cik dazhaados veidos es speeju izstiept sho drausmiigo pazaudeetiibas sajuutu, pienjemt un uztrenneet apzinju, ka jebkuraa briidii ar mani var notikt kaut kas slikts un pienjemt pienjemt pienjemt kaa davanu, testeet cik eerti es speeju shajaa limbo iedziivoties, cik normaalu es to speeju pataisiit, vai kaadu dienu es speeshu sevi apmaaniit pavisam, skatiities virsuu sheshajam un teikt taas ir maajas? es ceru ka nee.

es ljoti ceru, ka kaadu dienu visa shii nezinja un bailes un draudi un bezpaliidziiba beigsies, un es vareeshu kaut kur prieciigi seedeet droshiibaa paziistamaa vietaa un uzelpot un apzinaaties, ka visa shii dziive sho gadu garumaa bija tikai ljauna iluuzija, ka es nespeeju noticeet, ka ir pagaajushi gadi, ka es uz tik ilgu laiku biju aizmigusi, kameer maajas visu sho laiku gaidiija tur pat kur es taas tik neiedomaajami vieglpraatiigi pametu, ka es it kaa dziivoju, bet visus shos gadus biju nezinjas, bailju, pazaudeetiibas stingonii. es ceru ka es nokljuushu taadaa vietaa, kur es vareeshu atsaakt dziivot taa it kaa tas buutu bijis tikai vakar, kad es nogaaju greizi un tik strauji nonaacu nekurienee, taa it kaa tas buutu bijis tikai vakar kad es sevi atdevu un pazaudeeju. tikai vakar - un shodien es atkal esmu te, kur ir maajas un kur esmu es, un viss mani sheit ir gaidiijis smiinot bet pacietiigi. nonaakt atkal tur kur es paziistu katru gaisa molekulu, un katra kustiiba ir atminjas un miilestiibas piesaatinaata, taa it kaa caur ljaunaa murga leecu es daudz skaidraak saredzu visu sho paziistamo
 
 
02 August 2016 @ 06:50 am
 
a-eiropa - tuvumā tālumā

zini, savādās rotaļās ir tā
ir jālido tālu, tālumā
zini, man, sirdī nav nekā
tikai saule tuvu, tuvumā

...na na nā - tālu, tālumā
na, na, nā - tuvu, tuvumā

ir zīmes debesīs no nekā,
tās parādās tālu, tālumā
saki, kēpēc vienmēr jābūt tā
tikai sāpes tuvu, tuvumā
 
 
31 July 2016 @ 10:58 pm
i've conquered the holy mountain horizontally  
es vakar netiishaam noskatiijos The Holy Mountain, un es jutos traumeeta un tad apgaismota, un taa ir mana miiljaakaa filma gandriizvai. saakot filmu skatiities, mana atrofeejusies apzinja valstiijaas un shkjobiijaas un protesteeja, bet tad man par triumfu atkratiijaas un cita, fundamentaalaaka, senaaka, svariigaaka apzinja dzeera visu kas pa aciim naaca iekshaa. es jutos taa it kaa to filmu buutu izdomaajis un veidojis diivains kosmisks unearthly entity, kursh mazliet paskatiijies uz cilveeku dziivi tuukstosh gadu garumaa, paluureejis uz sirreaalistu gleznaam, peec tam ieljurbaajis ayahuasku un palasiijis bhavagad gitu, visu sho, alkjiimiski protams, kondenseejis shadaa jodorovskija filmaa. 

paaris lietas iemaisiijaas praataa peec noskatiishanaas. cilveeki nedriikst aizmirst, cik vinji pashi ir sirreaali, vinju eksistence, cilveekiem vajag likties mieraa ar saviem kjermenjiem un mikroskopiskajiem praatiem, un tos atdot un atdot pasaulei. cilveeki var dariit lietas, lai arii vinji apzinaas ka nav cilveeki, bet gan sirreaali spacetime gljuki, juus nevienu nevarat apmaaniit. nedriikst atljaut apzinjai atrofeeties un iespruust tajaa putekljainajaa cementa pljekaa, kas ir ikdienishkja domaashana

veel man ir intensiiva veelme lietot visaadus pasihadeliskos augus, es ceru ka kaadu dienu es aizbraukshu uz dzhungljiem un to vareeshu dariit, tad es vareeshu klausiities viitenjaugu viiteroshanaa un piekrist katrai notinjai. es gribu vairaak lasiit par taam seeneem, kas stiepjas tuukstosh kvadraatkilometru platiibaas, un par inteligjentiem augiem, kurus vajag uzklausiit

sveetajaa kalnaa nekaapj ar domu tur palikt

 
 
29 July 2016 @ 04:03 pm
partypartypartypartyafterparty  
pirms paaris dienaam man atkal bija uznaacis ekstremaals pms besis. shkjiet ka ar katru gadu pms besis kljuust aizvien skaudraaka realitaate. es senaak domaaju, ka tas ir glupu un garlaikotu damachku attaisnojums un urbaans miits, bet tad kaut kur ap 25 gadiem, es sapratu, ka maniem garstaavoklju zemajiem punktiem ir ljoti regulaara frekvence, kas sasaucas ar periodu. pms besis ir tad, kad nedeelju pirms menkaam saac justies aizdomiigi pret visu that you thought you had dealt with, viss kas ir benevolent kljuust malevolent. saakumaa vienkaarshi kaut kaadas lietas kaitina, un shkjiet uzrodas kaa shkjeershlji lai konfronteetu tavus sapuvushoss demonus, kas jau simts gadus no pusaudzhu vecuma tev tup dveeselee. tad pilniigi bez briidinaajuma iestaajas totaala pms bomba, tu vienkaarshi kljuusti par tumshu, zveereejoshu raganu, kura nicina sevi un visus citus, tad es parasti apseezhos pustumsaa ar dienasgraamatu gultaa, klausos drausmiigas dzhona mausa dziesmas, un rakstu taadas lietas kaa, ka mana sakropljotaa dveesele pusnaavee asinjaini raustaas suudainaa bezceriibas bedree kameer tu stulbais dievs, kuru starpcitu es ieniistu, vulgaari par to smejies, un tamliidziigi. tad es nolieku dienasgraamatu malaa, veelaizvien pustumsaa apguljos ar seju pret logu un tikmeer klausos kaut kaadu drausmiigu dzhonu mausu liidz aizmiegu, skatoties bezmeerkjiigi, jo man acis ir pilnas ar vaajpratu un izmisumu, tikai es neaizmiegu, tikai pusmiegaa grozos uz vieniem tad uz otriem saaniem, tad es aizmiegu, un tad es vienmeer, katru pms redzu kaut kaadu drausmiigu murgu, kuraa vienmeer ir kaut kas paranormaals un biedeejoshs. shoreiz es redzeeju, ka seezhu vannasistabaa un shkjirstu savu pierakstiito dienasgraamatu, kur bija visindiigaakaas lietas, ko manas muljkjiigaas smadzenes vareeja savirkneet, un uz taam skatoties, lapaa atveeraas kat kaads tumshs portaals, es virs taa tureeju roku, un jutu shausmiigu pretestiibu, es sapratu, ka man tas portaals ir jaaizver, citaadaak es pazudiishu nebuutiibaa uz visiem laikiem. tad es speeji pamostos un istaba apkaart ir draudiiga, biistama, mazliet ljauties sapnja sajuutai, un es tuuliit ieraudziishu deemonu naakam aaraa no stuura, durviim, loga, naakam peec manis, jo es tachu piekritu saatanam. tad es neminstinoties izlecu no gultas, izpleeshu ljaunaas lapas no dienasgraamatas un sapleeshu un apleju ar uudeni, saburzu, iemetu miskastee, luudzu dievam piedoshanu, un piesaucu enjgjeljus, lai sargaa mani no elementaaljiem

naakamajaa riitaa es juutos normaali, tikai tizli, apaatiski un hormonu piechakareeta. bet man viss viens, jo vismaz es vairaak neesmu ragana, un eksorcisms ir beidzies.

naakamaas dienas vakaraa es nejaushi aizeju uz gogol bordello koncertu. eugene hutz bez krekla, nosviidis, izspuurushiem matiem, skaistu degunu, sviitrainaas, sapliisushaas biksees, baalu aadu, trakaam aciim, sarkanviina pudeli rokaa skraida pa skatuvi, shljakstaas ar viinu, immigrant imigrant imigrant punk, cilveeki eiforiski krataas un leekaa un plaudee un sauc, es arii, tagad vinjsh leekaa uz vienas kaajas ap otru virpinot gjitaaru, they always were afraid that i was schizophrenic, tagad vinjsh aplej sevi ar viinu, accelerating protons, un smejaas un smaida, still holding up in all my ways, un es izlemju, ka visu atkilkusho dziivi pastaaveeshu kaa gypsy punk, ja ne aareeji tad noteikti dveeselee.

peec koncerta naktii atnaaku maajaas, pa celjam ofijaa nopeerku roltonu un mineraaluudeni, so pohuj
 
 
music: gogol bordello - sally
 
 
25 July 2016 @ 05:59 pm
turpinaajums  
ik pa laikam es visu uztveru saasinaati. es pamostos kaadu dienu un mans praats vairs nav normaals. un es varu skatiities uz jebkuru objektu un tam obligaati buus citaadaakas aprises. varbuut visiem objektiem dzilji, kvantu liimenii, fundamentaali, ar nazi, degoshi ir mainiijusies struktuura, alkjiimija? varbuut es to mainiiju, jo man ir taadas speejas? bet driizaak es juutos taa it kaa viss buutu apmaakts, aptraipiits ar sho nenormaaliibu, kas ir garstaavoklis, vai sajuuta, vai iluuzija, vai apseestiiba, vai patiesiiba. taados briizhos es praataa izbriiveeju vietu mirkliigai meditaacijai par to kaa visi gudrie zen viirieshi saka ka viss ko dara muusu kjermenis ir determineets, bet briivaa griba saglabaajas tajaa kaa mees to veerteejam, tajaa ko mees no taa izdomaajam. bet tad aatri shis starinjsh apdziest, jo es zinu, ka pat gudrie zen viirieshi nezina, vai shii domu briivaa griba vispaar eksistee. par to nevajag runaat, par to vajag kluseet.

ik pa laikam es paaraak uzturos aarpus praata un ljauju apzinjai leeni, briivi, aatri plesties liidz apvaarsnim, bezgaliibaa prom, un taalaak, es uz savu kjermeni skatos kaa uz objektu kas dreifee apzinjaa. taapat kaa manas domas dreifee manaa praataa, mans kjermenis dreifee apzinjaa, kjermenis kaa soliidaaka, pastaviigaaka domu forma. un taa, likumsakariigi, ik pa laikam, es tik nekontroleeti izshkjiistu apzinjaa, jo es sho nemaaku, ka es attopos tik disasocieeta un paarbiistos liidz naavei. es vairs nejuutu savas rokas, un kaajas un kjermeni un seju, un juutos tik disasocieeta, nezinu kaa sevi saglaabt, kaa sevi satureet kopaa, ja es ieietu dushaa, tad dushas uudens mani izshkjiidinaatu un es aizpluustu renstelee

tad es saaku kaartot maaju, vai gatavot kaut ko receptiigu, vai eju staigaat vai skriet, lai kjermenis darot lietas atguutu fokusu un ieietu sevii, un sanjemtos, saietu kopaa un ietvertos un saglabaatos, viens, vesels, fokuseets, es veel eksisteeju

katru dienu es pamostos un man ir jaadziivo shii tvarstiishanaas peec kaut kaa kas ir iists, nav iluzors, es eksisteeju pa pusei, es nezinu vai mans kjermenis ir iists, es kaut ko saku cilveekiem, bet vai es dzirdu ko es saku, es domaaju kaut kaadas domas, bet tad es iisteniibaa taas klausos kaa pa radio, pa pusei cilveeks, pa pusei koncepts, emocijas, uguns, paraliize, disasociaacija, zheelestiiba, nezinja, izdziivoshana, mateerija, viljnji, tukshums, uzticiiba, ceriiba
 
 
25 July 2016 @ 08:27 am
nekad vairs nebuut iistam  
pieceljos 6:30, apzinja bezmeerkjiigi skataas un gaida, vai driizaak apzinjas vienaldziigaa, tukshaa telpa mani tur kaa objektu. atveru visus logus, veess riita gaiss iepluustot iztrenkaa apzinju, tagad taa momentaani atbalsojas taalu pret apvaarshnjiem, bet taa ir lidmashiinu dunonja. kaiminjsh aizceert durvis, solji pa kaapneem, aizceert veelvienas durvis, putni atturiigi runaajas, balozhi mazliet gaudo, iedarbinaas mashiina, kaut kur jau urbj asfaltu vai kaut ko zaagjee, uz briidi ir klusums, un atkal apzinja dun pie apvaarshnjiem, bet taas ir lidmashiinas. es aizdedzinu viiraka kocinju, tas noturees manu apzinju fokusaa, dators maigi shalc. kas ir shiis suvereenaas, vienaldziigaas, sveshaas, pasauliigaas skanjas. manaa apzinjaa taam visaam ir vieta, kas liek domaat ka apzinja nav mana, jo es nezinu taas robezhas, varbuut kaut kur taalumaa kaads cits ir paarnjeemis manu apzinju, un es to nemaz nezinu. un kameer es neshkjiroju tikmeer tur taas sadziivo bez konkurences. kameer domas veel vaaljaajas nomiedzii, tikmeer apzinjas telpa neshkjiro un atljauj vietu visam. es dzeru veesu shokolaades sojas pienu, tad es dzeru melnu kafiju. man shodien ir priekshaa daudz lietu, daudz bezmeerkjiigas eksistences. vajaa doma, ka jebkuraa briidii viss man paziistamais vareetu izzust, vai varbuut priekhsnojauta, un es attaptos taa kaa vienaa sapnii pirms daudziem gadiem, kur es eju pa sveshu asfaltu, sveshaa pilseetaa, sveshu akmens eeku eenaa, ar apzinju, ka neviens un nekas mani pasaulee nepaziist un man nav kur iet un es esmu apmaldiijusies

"Since the organism's survival depends on a reasonable match between mental map and environment, as the two diverge, the hippocampus spins its wheels and the amygdala sends out alarm signals even as the motivational circuits urge you on and on. The result is vertigo, claustrophobia, panic, and wasted motion. Since most people aren't conscious of the process, there's no way to reflect on what's happening. All you know is that it feels as if you're going mad. (And what else is insanity but a failure to match mind and world?) When at last the full wight of the incongruity hits you, the impact can be devastating. (Psychologists have observed that one of the most basic human needs, beginning at birth, is to be gazed upon by another. Mothers throughout the world have been observed spending long periods staring into the eyes of their babies with a characteristic tilt of the head. To be seen is to be real, and without another to gaze upon us, we are nothing. Part of the terror of being lost stems from the idea of never being seen again."

citreiz, ejot pa londonu, es atkal domaaju, ka lai arii es neesmu iista, man tas patiik, es juutos atviegloti, neviens mani nevar savazhot patiesiibas vazhaas, es juutos bezgaliigi viegli, jo ja tu neesi iists tad tu esi viss
 
 
24 July 2016 @ 05:46 pm
mr. pitiful  
shovakar dzershu sarkanviinu un skatiishos wong kar wai filmas, kas gan cits ir atlicis
 
 
22 July 2016 @ 09:15 pm
"the price of freedom is eternal vigilance"  
 
 
22 July 2016 @ 06:06 am
phantom life  
vakar aizgaaju guleet ar aizveertu logu virs gultas, bet no riita tas bija valjaa. es to nevareeju attaisiit, jo man ir ljoti shkjidrs miegs, un ja es naktii pamostos, tad esmu pie pilnas apzinjas, un tas nevareeja pats atveerties, jo taa atveershanai jaapielieto speeks, taatad taa ir mistika. tas jau ir otrais mistiskais atgadiijums shajaa maajaa, iepriekshreiz pagaajshgad rudenii pats no sevis iesleedzaas boileris, kas silda radiatorus, un arii tieshi nakts viduu man guljot
 
 
20 July 2016 @ 06:17 pm
a denial  
juulija viduu parasti iestaajas taads praata miegonis. nevis sliktaa vai nepatiikamaa noziimee, bet taads dabisks miegonis - obliviousness, kaut kas preteejs ziedonim. es to vareetu saliidzinaat visakuraataak ar emocionaali mentaalo staavokli uzreiz peec meeneshreizeem, viss ir sveeti un mieriigi, jo tu atkal esi izdziivojis, fuck mother nature aspirations you lose i prevail, concise, hormoni ir atpizgjiijushies un tu atkal esi parasts cilveeks bez kalkulaacijaam, nekontroleetas neveseliigas flirteeshanas ar eksistenci, zero cunning, zero agenda, zero fucks held, bez evaluaaacijaam un analizaacijaam, garstaavoklju marianas dzelmeem, everestiem, black holes and wormholes, visa pasaule tev leeni un seciigi rotee apkaart, bet tu esi nesatricinaamaa miegonii, tu peldi pasaulei pa virsu kaa pludinjsh, bet nekas tevi nerauj dzelmee, uz tevis tikai spiid saule

shaadaa perfektaa emocionaalaa staavoklii man vienmeer patika atrastes latvijaa, juulijaa, laukos, vaartiities zaalee kopaa ar spaareem un kaapostu baltenjiem un upeneem un aveneem, bradaat pa dubljiem diikjii un apbriinot lielus meeneshus un spozhas riita saules pamiishus, rakties ar rokaam nezaalju dobees, dzert aukstu uudeni no akas, zero mind zero problem

bet tagad tu arii zini, ka tuvojas harvest, un agri vai veelu atkal saaksies
 
 
music: nirvana - smells like teen spirit
 
 
19 July 2016 @ 08:50 pm
 
buutu forshi, ja kaads zinaatu un padaliitos, kad un kaa in the internets var skatiities bitvas 17. sezonu
 
 
18 July 2016 @ 05:47 pm
pokemon no  
krievijas deputaats francs kljinchevichs ieksh apollo.lv :

"Ir sajūta, ka Sātans caur šo mehānismu cenšas mūs dvēseliski sagraut no iekšienes. Es saprotu, ka šo jomu ir ļoti grūti kontrolēt. Rodas iespaids, kas tas no ārienes tiek uzspiests cilvēkiem, kuri skaidri saprot, ka pēc dažiem gadiem sekas var būt neatgriezeniskas. Citādāk mēs nonāksim arī līdz intīmiem jautājumiem. Tāpēc ir jāceļ nopietna trauksme." Deputāts uzskata, ka «Pokemon Go» vajadzētu aizliegt spēlēt visās reliģiskajās institūcijās, cietumos, slimnīcās un citos sociālas nozīmes objektos, kā arī apbedījumu vietās un pieminekļu tuvumā."

briinums ka isis veel nav pieteicies, ka pokemon no ir vinju pastraadaatais un ieguldiijums rietumu pasaules moraalajaa dekonstrukcijaa
 
 
18 July 2016 @ 09:57 am
cool safety  
citadeles festivaala augstaa gaisma bija naktii seedeet zaalee un transfikseeti skatiities uz sigur ros bundzinieku ripping apart totally the fabric of space-time continuum. vinjsh speeleeja hipnotiski, taa it kaa es luukotos kaa vinjsh siivi un uzstaajiigi censtos no sava drum kit izsist nelabo ar devinjaam dazhaadaam eksorcisma metodeem, vinjam bija balts krekls un gari mati un melnbalti sliipi sviitrainas bikses un ruutainas kedas.

shoriit dveeseles pagjiras, saap sirds
 
 
music: sigur ros - kveikur
 
 
15 July 2016 @ 05:14 pm
 
buushana par autentisku cilveeku sanaak tikai cikliski. kaadas nedeeljas es speeju dziivot peec labaakajaam paarlieciibaam - earnestly - atklaasmes mani veldzee un dzirda kaa lietutinjsh, es skaidri redzu zelta celju sev zem kaajaam un taalu uz priekshu liidz patiesiibas apvaarsnim, effortlessly concise. bet tad agri vai veelu - collapse - un es atkal esmu petty, norobezhojies, aizkaitinaams, bailiigs, paguris, niigrs, slinks cilveeks, kursh grimst un grimst shajaa ne(est)eetiskajaa egotismaa, un jebkaadi ceelaa, virtuozaa, autentiskaa, patiesaa, pienaakuma chuksti ir paaraak maigi un nekonkreeti, lai speetu mani raust no shiis atpakaljgaitiibas, tumsoniibas, nenoviidiibas. es vienmeer domaaju, ka lai arii shii ir cikliska paraadiiba, kas varbuut korelee ar meeness faazeem vai gadalaikiem, ka frekvence ar kaadu es esmu godpraatiigs cilveeks pieaug, kameer pettiness saruuk. bet man vairs taa neshkjiet, man pashlaik shkjiet, ka varbuut es uz muuzhiem buushu ieslodziita shajaa earnestness vs. pettiness dancii, sho sakot tas arii izklausaas petty un negodpraatiigi
 
 
14 July 2016 @ 08:58 pm
bills bills bills  
neizbeegamaa, neapkarojamaa, neizsiikstoshaa sajuuta, ka tu visu laiku visiem visu esi paraadaa, un sev arii. ka tavs vissvariigaakais pienaakums ir pret visiem un pret sevi iztureeties godiigi, un atdot visu kas tev pieder un visu kas ir tavu iespeeju robezhaas. 'pelniijis', 'nepelniijis' vienkaarshi neeksistee. taa it kaa tev no mirklja uz mirkli buutu jaaattiista hipersensitiivas manjas lai meegjinaatu saklausiit, saredzeet, sajust, saprast, ko tu atkal esi kaadam paraadaa, kas tev ir jaaizdara, jaaatdot, jaapasaka. muuzhiigaa sajuuta, ka tev ir uzciitiigi jaaattiira shii cilveeku/sevis reekjina uztveres straume no visiem obstructions ko pats radi, lai tu pats pret tiem neatsistos un netraumeetu savu garu. atdot sevi pilniibaa shai straumei. taa kljuust skaljaaka un skaljaaka, un katru noveershanos, nepaklausiishanu var sajust kaa milziigu netaisniibu, zhnjaugu, slogu. gribas sevi pasargaat, bet pasaule pieprasa tevi visu, un vai sevis sargaashana patiesiibaa nav sevis iesaldeeshana
 
 
14 July 2016 @ 06:25 pm
 
14. juulijs

gribeeju taisiit pildiitas baklazhaanu un paprikas pusiites, saluuza kraasns, uzvaariiju zaljo papriku netiishaam, kljuuda, sabojaajaas oma, palasiishu marku aureeliju, vai kad kraasns saluuzt taa saluuzt uz visiem laikiem?
 
 
11 July 2016 @ 07:11 pm
 
varbuut jau tas ir out there, bet man radaas atklaasme, ka tad kad jeezus teica 'I am the resurrection and the life. Whoever believes in me, though he die, yet shall he live.' vinjsh to domaaja taa, ka taa cilveeka dalja, kas ir unified consciousness, kas cilveekaa atmostaas, sevi atpaziist un sev notic, arii turpinaas peec tam kad ego kopaa ar cilveeka kjermeni nomirst. un kameer ego nespeej ticeet muuzhiigai dziivei, unified consciousness ir muuzhiiga, taapeec arii taa dalja kas tic = kas ir muuzhiiga, buus muuzhiiga arvien, kad ego izshkjiist. as in jeezus representeeja shaadu enlightened being, kursh ir unified consciousness centrs cilveeka veidolaa, un tie paareejie unified consciousness punkti, kas atpaziist patieso-muuzhiigo-sevi savos mirstiigajos veidolos, saprot, ka taa vinju dalja, kas ir resurrection and life, turpinaasies arii peec tam kad ego-cilveekveidols nomirs

mani shis visu laiku mulsinaaja, jo kad man bija kaadi 15 gadi un mamma bija aizraavusies ar jehovas lieciniekiem, vinji meegjinaaja mums iestaastiit, ka cilveeki actually nomirs un tad augshaamcelsies kaa kaut kaadi zelta zombiji, kuriem peekshnji baigi patiik parki, persiki, koka grozinji, jeeri un pasteljkraasas dreebes
 
 
11 July 2016 @ 04:47 pm
 
peec 'the witch' noskatiishanaas paarnjeema neomuliiga sajuuta, obviously. bet. jo vairaak cilveekam atnjem, jo vairaak vinjsh kljuust madness-prone. jo vairaak cilveekam atnjem un jo vairaak vinju konfrontee ar misteerisko, vinjsh vai nu pashizniicinaas, sajuuk praataa, vai pieslienas saatanam. vaariigais cilveeks, nekad pashpietiekams, nespeej pat sevi iztureet, totaalaa daljinju fizikas manieree, nestabilais. es iedomaajos, akdievs ubadziigais neapskauzhamais gauzhais apdaliitais teju sasodiitais glupais neglaabjamais cilveeks, visas mantas jau ir tikai chaukstosha butaforija shajaa videospeelee, atnjemtu visas butaforijas, cilveeks pliks paliktu tumsha tukshumaa, uz taa indifferent fona vinja vaargajam kjermenim nedabiski spokojoties, un vai vinjsh tur speetu saglabaaties, neko negribot un nepashizniicinoties un labaak nepiesaucot saatanu kaa glaabinju, nekaa dreifeet neiespeejamaa, nepanesami neapzinaamaa, tumshaa, neizgaismotaa, misteeriskaa tukshumaa nezinot prieksh kam un cik veel ilgi, nezinot vai vinjsh ir viens pats vieniigais

viena no taam filmaam, kuraa var atpaziit vairaakkaart pieredzeetas dziives situaacijaas, kur tevi nepaarstaaj paarsteigt tas cik eleganti cilveeki no perfekti mieriiga, oblivious izejas punkta, speej strauji krist haotiskaa, kropljojoshaa, disintegreejoshaa zushanaa, vinjiem atliek tikai druscinj piedurties, vinjus mazlietinj pabiidiit, un tad skatiities kas notiks

man pashai shkjiet, un jau esmu gandriiz paarliecinaata, ka speeleeju taadu dziives videospeeli, kur paarsvaraa es paarvietojos pa mieriigiem spacetimes, meereni pienjemot, ka man tas ir jaadara bet es neko nezinu un nesaprotu, spacetimes ar paarmeeriigu materiaalo butaforiju, pie kuras shad tad kaveejos, esteetikai interesei. bet tad ik pa laikam uzrodas strateegjiski dramatiski spontaani momenti, wormholes, kuros ir mana iespeeja sajukt praataa, pieslieties saatanam, kljuut par akmeni, pashizniicinaaties vai caur, ja paveicas metaforiskaam, asiniim un sviedriem nokljuut naakamajaa liimenii

 
 
10 July 2016 @ 01:39 pm
 
darbaa ienaaca kaut kaads viirietis uz mani paskatiijaas un pateica 'i was looking for someone else but it's not you'
 
 
08 July 2016 @ 11:11 pm
 
 
 
08 July 2016 @ 11:20 am
it takes strength to be gentle and kind  
man shkjiet, ka cilveeka nonaakshana pie patiesiibas-sapratnes ir gluzhi kaa eksorcisms. taa it kaa cilveekaa buutu iemaajojusi nepatiesiiba, kas tur aardaas un sabotee un liek cilveekam izdariities visaados vidos, kas vinjam un citiem sagaadaa cieshanas. un cilveeks nonaacis shajaa paraliizee saak apsveert, pienjemt, ka vinjsh ir tas gross, zemiskais, bezveertiigais, pat komiskais, viepliigais demons nevis cilveeks. taa it kaa nepatiesiiba-nesapratne radiitu demonu, kas caur cilveeku aardaas un domaa aizvien jaunus un radikaalaakus veidus kaa sevi nostiprinaat un 'pieraadiit'

bet tas nemaina to, ka cilveeks bija pirmais, un kaut kur zem nesapratnes demona cietaas pakaljas klusi nospiests bailiigi gaida un cer, ka demons aplauziisies un kaut kas vinju ablomiis un vinjsh eventually aizvaaksies. bezgaliiga, fundamentaala, miilosha bezgaliiba auklee sho visatljaaviigo demonu

manupraat, lai cik resns un glumjsh un pretiigs buutu jebkura cilveeka nesapratnes demons, cilveeks bija pirmais, tikai cilveekam ir true legacy, tikai cilveeks ir bezgaliigi effortlessly stiprs un mirdzoshs, tikai cilveekam nekas nav jaapieraada. un liidz ko demons atlaizhas, cilveeks laistaas kaa silta gaisma
 
 
08 July 2016 @ 09:38 am
 
sapnjoju, ka esmu paarvaakusies uz neskaidriem laukiem varbuut latvijaa, piepilseetaa, uz lielu maaju, un tur dziivo arii mamma un maasas, un man ir jaaievaacas lielaa istabaa, kur ir liels bruuns skapis, liela gulta, diivains balts shaurs galdinjsh un varbuut arii izlietne un divi lieli logi, un aiz logiem ir ljoti daudz zaljsh, un maasa man ir uzdaavinaajusi dzimshanas dienas daavanu, un taa daavana ir liela burka ar marineetiem kjiplokiem, es to arii uzreiz fotograafeeju uz sveces un arbuuza fona, telefonaa lai ieliktu instagrammaa lai visi redz cik tas ir smiekliigi sanjemt kjiploku burku. tad mani paarnjem shausmiiga nostaljgjija, es seeroju, ka vairs nevaru dziivot savaa mazajaa londonas dziivokliitii, kur vinjsh palika, kaapeec es izvaacos, kas shis bija par nepaardomaatu leemumu, lai arii jaunaa maaja ir liela, atrodas dabaa, viss aiz loga ir zaljsh, man ir daudz vietas, un te ir mana gjimene, es seeroju, jo nevaru vairs viena seedeet savaa mazajaa londonas dziivokliitii briiviibaa, man te nav veikalu uz kuriem iet, un visas gjimenes acis man seko. tad es sapnjoju veel ka pamostos maajas aarpusee, guljot zaalee uz sedzinjas, esmu samiegojusies, ir vasara, man ir notirpusi roka, es ieeju maajaa un meegjinu saprast, kas man sheit vispaar ir jaadara, es eju uz vannasistabu, kas ir virtuve un tur ir mamma, un es vinjai saku, ka man ir notirpusi roka visaa garumaa, un vai tas ir normaali, jo taa jau ir gandriiz stundu bez izmainjaam, bet vinja neuztraucas un saak kaut ko neskaidru staastiit, tad runaat ar kaadu. tad es aizvazaajos atpakalj uz savu lielo istabu ar tumshi bruuno skapi un domaaju ka to vajadzeetu paarbiidiit pret otru sienu, lai pa logu pluustu iekshaa vairaak gaismas, man ir nostaljgjija peec mazaa londonas dziivokliisha, es neceru, ka tur jebkad veel speeshu atgriezties, man kaarojas tos marineetos kjiplokus burkaa, un mana roka veelaizvien ir notirpusi, es pie sevis nodomaaju, labi, ja jau man ir lemts zaudeet roku tad taa varbuut ir jaabuut, labo roku, lai notiek kas notiktdams

tad es pamodos pa iistam, un man bija notirpusi roka, jo biju guleejusi neertaa pozaa. es esmu laimiiga ka esmu mazajaa londonas dzivoklii, lai arii savos putekljos un lietu parastumaa un pavirshajaas klusajaas dabaas un pieradumaa mans dziivoklis bezceremoniaali tup kaa gurds, neieintereseets runcis, man pietiek ar domu ka vinju caurstraavo mana apzinja, ka shajaa laikaa te dziivot ir tik sveetiigi, un kaa kaut kad brutaalajaa, atraujoshajaa naakotnee kad es buushu citur, shis dziivoklis buus mana mazaa bazniica manaa praataa
 
 
07 July 2016 @ 06:52 pm
 
divarpus stundas nostaigaaju maajup un tad veel gaaju skraidiit pa parku. mana miiljaakaa lieta ir juulijaa iet pa sausu trotuaari saulee, kad puush liegs veejinjsh un gaiss smarzho peec liepziediem un iet garaam kupliem zaljiem kokiem un maziem veikalinjiem, kafejniicaam un skatiities uz garaamejosho cilveeku sejaam. cik bezjeedziigi ir iet pa ielu no punkta a uz b, bez naakotnes, bez pagaatnes, bez ceriibaam, bet ja gaiss ir silts un smarzho, un ja es juutos viegli, un ja man neko nevajag, un ja apkaart ir cilveeki un ja debesis ir zilas ar nelielu siltuma un ziedputekshnju duumaku, tad i'm consumed by existential happiness. es pie sevis nodomaaju, ka varbuut vairs nekad nejutiishos tik prieciigaa, kaa shajaa 7. juulija dienaa, bet labi ka es to nezinu
 
 
music: dario g - voices
 
 
06 July 2016 @ 09:14 pm
maigums  
konstanti justies neeerti savaa eksistencee, un no taa buut garlaikotam. pamostoties ir tikai smagums, pateiciibas sajuuta par eksistenci, vainas sajuuta par dieva pievilshanu, konstanti. sirdsapzinja ir nodziita, apjukusi, sasaistiita, apdullusi, dezorienteeta. viizijas par padsmit citaadaakaam dziives variaacijaam, apzinja ka es sevi vispaar nesaprotu, apzinja, ka es citus saprotu tikai tik cik es saprotu sevi. vainas apzinja, ka man citi nepatiik, jo lai arii man vinji nepatiik es vinjus miilu. nepatiik, jo nesaprotu sevi? jo vairaak miilestiibas jo vairaak aizkaitinaajuma. un par sevi pashu es nezinu. aizmiegot pazuud 'sevis' izjuuta, aizmiegot tu sev kljuusti par sveshinieku un veerotaaju, miegot 'sevis' sajuutu nomaina dazhaadas bildiites no pasaules un no fantaazijas. mostoties uz tevi nolaizhas vainas sajuuta, miilestiiba, smagums, sirdsapzinja, nepiecieshamiiba turpinaaties nezinaamajaa. ejot pa ielu tevi kaitina nevis cilveeki, bet tas ka tie uz tevi skataas un dara lietas ko tu nesaproti. un lai arii tu saproti simts ceelonjus, tu nespeej noticeet, ka vinji nesaprot, un juuties vainiigs, ka esi neiecietiigs, ka aizmirsti ka ceelonji iestiepjas bezgaliibaa, un padodies. lai pasaule notiek pati peec sava laika ieskatiem. ljauj nesaprastajam sevi ievainot. tu nesaproti, vinji nesaprot, bet visam tam pamataa ir tik maigas un ievainojamas veelmes, vajadziibas. ak, ak, vaariigaas cilveeku sejas, un saapiigaa vinju vilshanaas vai nosleegshanaas, kad tu to pamani. vai tu to izraisiiji, vai tu kaut ko vari dariit?

pa celjam uz maajaam vakar redzeeju, ka atkal ir uzziedeejis tas kindred lielais gaishi zili zalji dzelteni violetais kruums, kas peec tam katru gadu sadzeltee un sapuust un nomirst
 
 
05 July 2016 @ 06:59 pm
kaulu stadija  
juulijs. man neruup, atsakos smarzhiigiem ziedoshiem vasariigiem dzelteniem, ziliem, rozaa pukju kruumiem ljaut kurinaat manu emocionaalo haosu

vieniigais veids kaa kaut ko iemaaciities dziives laikaa ir pienjemt, ka dziivoju iluuzijaas. katru reizi, kad mani kaut kas ir aizgraabis jeb apseedis, paiet dazhas nedeeljas vai meeneshi un man ir tikpat fukin vienalga kaa naidzhelam, done my bit y'all, bye, want my life back #

taa it kaa dziivoshanas valuuta buutu iluuzijas, jeb driizaak dziivoshanas izejviela. kaa caur ko neiistu var nonaakt pie kaut kaa iista? es atsakos nopuusties un teikt 'paradokss', es negribu apstaaties pie taa, ka viss vienkaarshi ir paradokss, vai tas nav slinki par mulsinoshaam paraadiibaam teikt paradokss?

taa it kaa vieniigaa patiesiiba buutu kaut kaadas trauslas nulliites un vieninieki bezgaliigaa universalaa melnumaa. kurus ieguut var tikai tad, ja tu atljauj praatam izteeloties vaajpraatiigi radoshas iluuzijas, kas razho shiis nulliites un vieniniekus.

temporaalas iluuzijas. iluuzija uz nedeelju, uz meenesi, uz gadalaiku, uz gadiem, visu muuzhu. un tad kad iluuzija beidzas, tu no visas sirds to nicini, naivulis, vientiesis, leetticiigais, un tai no visas sirds esi pateiciigs, kaa kaut kas shitik absurds tevi ir apdaavinaajis ar bagaatiigu sapratni. un abi kopaa tevi pleesh, un taa ir tikai jauna iluuzija ka tevi pleesh, un driiz vairs nepleesh

bet paarsvaraa neatrisinaatas un piemirstas vai vienkaarshi novaartaa pamestas iluuzijas iestiepjas, un caurauzh visu tavu dziivi

un shiis iluuzijas leeni mirstot atstaaj aukstu, mazliet pretiigu liikji, varbuut zombiju, puvekli, un to no taa nevari atbriivoties. tajaa vietaa tava dziive ir maaja, kuraa jaaatveel vieta shiem aukstajiem, mazliet pretiigajiem, mirstosho un beigto iluuziju liikjiem. tev vienkaarshi ir jaatrod kaut kaada istaba, stuuris, kaabuuzis, kur katru naakamo liikji iestuukjeet, un tad jaadziivo savaa maajaa ar apzinju par shiem puvekljiem. tev shie liikji ir jaaintegree un jaaasimilee. tu tagad vienkaarshi dziivo maajaa, kuraa ir liikji stuuros un kaabuuzhos, pienjemt sho iipatneejo realitaati un meegjinaat izdziivot. un ja pie tevis atnaak cieminji, tad viss ko tu vari meegjinaat ir buut peec iespeejas graciozs un atklaats sakaraa ar shiem liikjiem. luuk sheit man ir liikjis aiz liidakastes poda, vai jums ljoti trauceetu to redzeet? uzmanieties ejot pa koridoru, aiz virtuves durviim ir neliels liikjis, vinjam dazhreiz raustaas rokas un vinjsh iid. varbuut tie nebuus cieminju gaumee, tu vinjus vari sabaazt pagrabaa vai beeninjos ok, bet nevari aizmirst, ka vinji tev tur staav, un negribi buut nosleepumains un neetisks, nervozs, shaadi melojot cieminjiem par savas maajas telpu patieso saturu.

es seezhu savaa maajaa un pacietiigi gaidu, lai shie liikji sadalaas, vismaz nonaak liidz kaulu stadijai.

es it kaa negibu meerceet pirkstus shajaas iluuzijaas, bet es arii negribu dziivoties tukshumaa bez vieniniekiem un nulliiteem. varbuut liikji ir draugi

vai tieshaam mana dziive ir kljuvusi par to spiraaliigo shablonu celju, kur viens un tas pats dahzaadaas gradaacijaas atkaartojas un atkaartosies muuzhiigi. vieni un tie pashi teeli ierodas un pazuud, vienas un taas pashas domas dazhaadaas variaacijaas razho vienas un taas pashas emocijas dazdhaadaas intensitaatees? vai es esmu galiigs cietpauris, ka nespeeju ierubiities shajaas iluuziju frekvencees?

es vienkaarshi seezhu savaa maajaa un pacietiigi gaidu, kad pieteiksies naakamais liikjis. ierodas dailja, magjiska buutne, un eksistence dzirksteljo un svilst un mirdz un gavilee un silda un smarzho. bet viss ko es redzu ir liikji, es gaidu lai vinjiem saaktos kaulu stadija
 
 
music: cake - jolene
 
 
04 July 2016 @ 07:14 pm
 
 
 
02 July 2016 @ 03:38 pm
 
shogad es laikam pirmo reizi vasaraa nebraukshu uz latviju, jo lets face it, es visiem tikai vai nu esmu vienaldziiga vai trauceeju, un it sevishkji gjimenei, un ar katru gadu aizvien vairaak, plus es latvijaa nevienu nepaziistu, un ja es tur aizbrauktu, es vai nu bezjeedziigi seedeetu kaut kur dabaa un balanseetu starp asaraam un riebumu, un domaatu cik mana presence sheit ir pretiiga, vai arii buutu par apgruutinaajumu gjimenei, vinji gribeetu, varbuut tikai izliktos ka grib, ar mani runaat, bet man nebuutu ko teikt, jo reaali es tikai atbrauktu seedeet no londonas uz latviju, un tad vinji nopuustos un domaatu cik vinjiem ir debiils un bezjeedziigs rads, kas izstaro apaatiskus vibes un neko interesantu nevar pastaastiit un nemaak uzdot jautaajumus, un nevareetu sagaidiit, lai es aatraak aizbrauktu

 
 
01 July 2016 @ 05:30 pm
 
juulijs vienmeer saistaas ar apaatijas iestaashanos. seedeet bezjeedziigi veesaa lauku istabaa ar nelasaamu graamatu, pukjeem glaazee uz balta galdauta uz galda, siic mushas, pulkstenis sit stundu, aaraa sienaazhi sijaa skanju, saule paraadaas un pazuud, laiks drupinaas un apstaajas pamiishus. pavasari, vasaras, rudenji, ziema pamiishus naak un iet, viss bez izmainjaam. naak, apstaajas, aiziet, pazuud. ar juuliju vienmeer var mieriigi un apaatiski izdziivot atlikusho gadu. piedod sirdsapzinja, paliek tikai apzinja
 
 
29 June 2016 @ 03:26 pm
 
"It follows quite naturally that one who has only a worldly or a merely human conception of what love is, must come to regard as self-love and unkindness precisely that which, Christianly understood, is love."

manupraat, slepenais bet nu jau atklaatais anglju krutaakuma naids pret iebrauceejiem ir long due, noderiigs jesus-type paarbaudiijums cilveeku sirdiim. tas ir naakamais multikulturaalisma un globalizaacijas pakaapiens, neatdreseetais stuurakmens. mani vienmeer ir maakusi apzinja, ka dalja anglju tikai un vieniigi liidz muuzhu galiem veelas iesleegties aitu piebaarstiitas pljavas ieskautaa greznaa pilii, malkot saldenu, remdenu teeju ar pienu un paceltiem zodiem zhultiigi runaat par to cik viss un visi aarpus shiis pils ir ghastly. bet vinji to nevareeja demosntratiivi dariit deelj eiropas savieniibas hipiju miilestiibas skavaam. tagad vinji to var dariit, un vinji arii var mums kaapt ar zaabaku uz deguna, un taapeec cilveeki tagad varbuut iet pa ielaam ar neomuliigaam sajuutaam dveeselees un ir tramiigi, un varbuut domaa, ka vinji traucee un ir sveshkjermenji. bet shoriit es braucu metro ar mazliet paceltu galvu un mieriigu, daasnu sajuutu par to kaa es esmu cilveeks un vinji ir cilveeki, un vinji var izstaaties no visiem iespeejamajiem klubinjiem, bet vinji nevar aizliegt man vinjus miileet un censties saprast. vinji var nezinaat, ko vinji dara, un ja vinji veelas, vinji var mani stumt projaam un iztumt aaraa, bet mana sirds ir tik skaidra, ka taa turpina eksisteet visur un atbalsoties un unduleeties un caurstraavot visu, un atleekt atpakalj no taas vietas no kuras to iznjem un aizstumj.

griekjija varbuut ir mana jaunaa miiljaakaa vieta. griekjijaa ir ljoti smuki viirieshi, un vinju valoda ir daudz glaasmainaaka un pievilciigaaka par portugaalju valodu (liidz shim portugaale bija mana miiljaakaa vieta peec lavijas). griekju cilveeki ir mieriigi, laipni, nepretenciozi, deviigi un visi izskataas, kaa no sengriekju ziimeejumiem. griekjijas daba ir sausa, bet visur ir viskraashnjaako kraasu pukjes kruumos un kokos, maigas, puukainas, rozaa, tumshi rozaa, oranzhas, aug apelsiinkoki, citronkoki, ir dazhaadu kraasu klintis melnas, sarkanas, dzeltenas, pa klintiim skraida kazas. saulrieti ir saarti. griekjijas uudens ir dzirdi zilzaljsh, gaishi zaljsh. ja ir veejsh, viljnji sitas tumshi zili, tad zalji tad balti puto un apshljaksta seju kaa dzidrs lietutinjsh. griekjijas ielu nosaukumi ir epsiloni un omegas, griekju alus saucas alfa, un lielaako dalju griekju veikalu sauc 'kosmoss', griekju veikalos galvenokaart paardod sausinjus, oliives, tapenaadi, tomaatus un arbuuzus, viigjes, dateles. ir ljoti skalji sienaazhi un nepieluudzami dedzinosha saule. jaa griekjija ir veelviena vieta, kur es labpraat izkaisiiti eksisteetu vazajoties pa promenaadeem, smaidiigi un saapiigi veertos okeaanaa kaa vieniigajaa glaabinjaa no eksistences.

dziivot pasaulee, bet vispaar tai nepieskarties, liidz ko pasaule meegjina pieskarties tev, ljaut tai tevi visaadi aiztikt un tai dot vieniigo kas tev pieder - veelmi saprast un attaisnot, miilestiibu. jau sen ar 'miilestiiba' nesaprotu taadu glorificeetu, fluffy sajuutu, bet gan sapratni un pienjemshanu, bezgaliigu, neizsiikstoshu, neremdinaamu, neapturamu veelmi attaisnot, saprast, pienjemt, atziit, iekljaut. neveeleeties ietekmeet pasauli un pasniegt tai bullet points par to kas tai buutu vislabaak jaadara, bet veerot, saprast un pienjemt, ljaut jebko. tikai taa mana sirdsapzinja kaut cik paliek tiira
 
 
music: goat - det som aldrig förändras
 
 
29 June 2016 @ 06:47 am
 
"One of the toughest steps a survivor has to take is to discard the hope for rescue, just as he discards the old world he left behind and accepts the new one. There is no other way for his brain to settle down. Although that idea seems paradoxical, it is essential. I know that that's what my father did in Nazi prison camp: He made it his world. Dougal Robertson who was cast away at sea for thirty-eight days, advised thinking of it this way: "Rescue will come as a welcome interruption of.. the survival voyage."
 
 
27 June 2016 @ 10:24 pm
 
beachy briivdienaas es atkal un atkal sev apstiprinu, ka atlikusho dziivi veelos pavadiit uz promenaades dzerot citronalu un veerojot saules apmirdzeeta un veeja glaastiita okeaana zviiguliishus bezgaliibaa
 
 
24 June 2016 @ 05:55 am
big exit  
saatans atkal uzvareejis, norobezhoshanaas, lepniiba, savtiigums, jeezus aizveries, nevienu neinteresee tavi paatari par miilestiibu un pretimnaakshanu. tagad kundzinji varees marineeties savos leknajos taukos un uzsplajut paareejai pasaulei, jo kuru gan interesee citu probleemas, varbuut kaut kaadus zaudeetaajus. let's make selfishness great again
 
 
23 June 2016 @ 07:27 pm
 
vakar naktii no vienpadsmitiem liidz vieniem zibenjoja, bija peerkons, shaushaliigi lija, izteelojos kaa ielas appluust, daarzi appluust, ar peleekbruunu uudeni, uudens shljaacas iekshaa pa ieejas durviim, iedomaajos kaa veelaizvien neesmu sakraameejusi taadu mazu zombie apocalypse mugursomu, ko vareetu pakjert, ja deelj kaadas katastrofas, piemeeram pluudiem, buutu steigaa jaapamet maaja. man tieshi virs gultas ir griestos logs un es kaadu laiku skatiijos kaa zibenjo un domaaju par to kaa beerniibaa laukos visu laiku bija vasaras negaisi, un vienu nakti bija tik speeciigs negaiss, ka vecmaaminja mums maasaam nakts viduu lika uzvilkt zaabacinjus un naktskrekliem paari pufaikas, un gaidiit, ja maajaa iesper zibens, tad mees dotos pie kaiminjiem. taa es kaadu laiku veeroju debesiis zibenjus liidz meerenaa trauksmee par to, ka zibens vareetu iesperties cauri logam manii, aizmigu

shodien visu dienu ir slapjshs, silts gaiss, ir apmaacies un pa debesiim staigaa maakonji. no riita ejot uz darbu ljoti saliju, bija appluudusi metro stacija, uz platformas no griestiem gaazaas uudens. arii es juutos diivaini un neskaidri, taa it kaa man galva buutu piesaatinaajusies ar to gaisu. veel man shodien muguraa pie laapstinjas saakaas slikta saape, kas iesaapas un tad paariet uz roku. varbuut es kaadu laiku paaraak ilgi seedeeju sastingusi. varbuut es baidoties aizejot guleet, noguleeju ne taa roku. peec darba gaaju pa lietu pirkt peldkostiimu griekjijai, izmeeriijos dazhaadus ar tropiskaam pukjeem un siltaam saartaam, medainaam un tumshi saartaam kraasaam, izshkjiiros par diviem peldkostiimiem, rozaa ar baltu un melnu, un dzhungliigi raibu un tumshi rozaa. atnaakot maajaas izstaipiijos visaas iespeejamajas asanaas, lai atkratiitos no dulnaas, mokoshaas saapes plecaa, be to no avail. noskatiijos vienu epizodi outcast, tagad kravaashos, varbuut apeediishu mazu arbuuzu un ieshu laiciigi guleet, uzsmeereeshu uz pleca tiger balm, ko mamma atveda no maldiveem, vinjsh smarzho peec eikalipta un visu padara ljoti veesu. zinu ka aizmigt nevareeshu, ir gaishs un es vienkaarhsi juutos taa ka aizmigt nevareeshu, no riita jaaceljas 4:30, tad divas stundas liidz lidostai, chetras stundas lidmashiinaa. bet tad, kad buusim galaa, es apglushos un ieritinaashos viesniicas gultaa un vareeshu uzelpot bye brexit, bye rain, bye constant, numbing heartache, bye bye bye
 
 
music: bonnie raitt - i can't make you love me
 
 
22 June 2016 @ 05:07 pm
 
'there is only one true meaning in life. and that is to be a positive force in the constant creation of evolution'

man riebjas viss, kas cilveekus nodala vienu no otra. tas staavoklis, kad katrs pastaav par savu taisniibu un klusi otru nicina. tas cilveekus padara tik negliitus, izkropljotus, necilveeciskus. sirdis sacieteejushas un tik pat labi vareetu sabirzt. shaadi cilveeki ir kaa aizcieteejumi un traucee gan pasaulei gan ir tragjiski pashi sev. es taa diezgan ilgi esmu dziivojusi. un tas ir ljoti zheel, vinji visi ir nabadzinji, jo taadi cilveeki saaka dziivi ar normaalaam, veseliigaam sirdiim. un vinji ir gljeevulji, jo nav gatavi ziedoties nemitiigai, uzstaajiigai sapratnes mekleeshanai un kopiibai. es tik ilgi taa esmu dziivojusi. man riebjas jebkaada veida norobezhoshanaas un stingums. atsaciishanaas skatiities un atpaziit savas maasas un braaljus un maates un teevus un beernus un kaiminjus, un taa visos sveshiniekos. atsaciishanaas mijiedarboties un radiit plashaakus un aptevroshaakus un pat grandiozus, triumfeejoshus sapratnes apvarshnjus. es gribu lai viss sapluust un kustaas kopaa. es gribu lai sapratne zied un zied uz zelj un zaljo un paarnjem visu kaa mezhoniigi dzhunglji. lai klusums, nelokaamiiba, stingums, cietiiba, nicinaashana, pasiivums, aizvainojums, neveeleeshanaas, vienaldziiba, obstrukcija, lai tie visi nogrimst dzilji dzelmee tur kur tiem ir vieta, tie visi ir mironji un tiem dziiviibas pasaulee nav vietas.

katru reizi esot ar kaadu cilveeku taa ir jauna iespeeja radiit sapratni, neiechokuroties savaas nostaajaas, bet transcendeet savas nostaajas un nonaakt pie kaut kaa integreejoshaaka, izklaat sevi un plesties un atdariities. katra interakcija ar cilveeku ir gariiga pieredze. un katra atsaciishanaas ir beegshana no gariiguma un ieshana tumsaa un iluzoraa, achgaarnaa pagaatnee, tukshumaa. es liidz shim nesapratu, ka beegshana un atsaciishanaas un poziiciju ienjemshana ir TOTAALA atsaciishanaas eksisteet pasaulee, muljkjiiga iluuzija, ka var aptureet laiku, ka var iekuunjoties vienaa spacetime punktaa un tur palikt uz muuzhiem, un paveeleet pasaulei apstaaties un sastingt kopaa ar tevi. sastingt sastingt un kljuut par grotesku veesturisku relekviju.

veel man shkjiet nekas nav pasaulee iespaidiigaaks par izdevushos komunikaaciju. it's a visceral feeling of total, smooth, monolith, fundamental rightness that must be celebrated and built on. katru reizi, kad man izdodas ar kaadu tieshaam pa iistam runaat un kopaa radiit sapratnes momentus, vareetu panjemt visas pasaules mantas kopaa un apkopot lielaa kupolaa un man pasniegt kaa daavanu, bet es jebkad izveeleetos concise, effective, creative komunikaaciju. un ja izdodas cilveeku atbrunjot un runaat par lietaam, kas vinjam ir svariigas, miiljas un iedvesmojoshas, tas ir vislieliskaakais, kas pasaulee var notikt. tas ir kaa atcereeties, ka eksisteet ir daavana, un visas ljaunaas, shit lietas neko nenoziimee, kameer ir atminja un ticiiba labajaam lietaam un otrs.

veel es vakar noskatiijos 'eye in the sky' ..spoileris.. kas basically ir par to vai ir pienjemami nogalinaat mazu metieniiti, kas paardod maizi aarpus maajas, uz kuru jaataisa drone strike, lai izniicinaatu tajaa esoshos suicide bombers, vai tas ir attaisnojami. beigaas vinji to bumbu uzmeta, un meiteniite nomira. un tas man lika, protams, aizdomaaties, cik efektiivi shis speej radikalizeet cilveekus. cik neattapiigi ir nabaga bumbotaaji, neiedomaajoties, ka, protams, ka cilveeku, kas redzeejis taadu netaisniibu, vai pieredzeejis savaa gjimenee, ka vinju paarnjems mezhoniigas dusmas un netaisniibas sajuuta un vinjsh gribees izniicinaat visus savaa celjaa lai 'izlabotu' savas saapes. action reaction, elementaari fizikas likumi, caur cilveeka psihi. cilveeki ir bad faith, izliekoties ka nevienu nekas neietekmee, ka var dariit traumeejoshas lietas bez sekaam. protams, ka liela cilveeku dalja nav tik stipra vai vienaldziiga lai stoiciski noskatiitos un nereagjeetu. taapeec, atkal, riebjas viss, kas ir obstruction, viss, kas atsakaas no sapratnes un radiishanas, viss, kas izniicina un ir vardarbiigs.
 
 
21 June 2016 @ 07:50 pm
vibing on this  
un uz pozitiivaas nots, vieniigais, kas ir atlicis, ir padoties
 
 
music: goat - bondye
 
 
19 June 2016 @ 07:18 pm
darkness will not come to light, light must come to darkness  
ja nu mees iedomaajamies par cilveekiem taapeec ka vinji iedomaajas par mums? un ja nu mees iedomaajamies par lietaam taapeec, ka kaadam vajag lai mees par taam iedomaajamies? ja nu visa pasaule ir telepaatiska pati nezinot?

shovakar aizgaaju uz royal albert hall, kur vareeja klausiities vienu sri shankaru. nopirku biljeti pa 10 paundiem balkonaa, kur nebija seedvietu, taapeec nostaajos pashaa viduu starp divaam kolonnaam un gaidiiju kad atnaaks sri un teiks savu sakaamo. es domaaju, ka tas buus forshi kaut kaadaa zinjaa redzeet gudru, gariigu liideri un varbuut vinjsh pateiks kaut ko kas man izraisiis spontaanu apgaismiibu un es vairs nebuushu conflicted, clueless and sad. vispaar tur bija sanaakushi visaadi ljoti uzpuceejushies cilveeki, visaadas tantes sari un taadi classy hipsteriigi cilveeki, un zoliidi kungi ar interesantiem uzvalkiem un koptaam uusaam, un pat arii indie dzheki un meitenes ar kraasotaam luupaam. pasaakums saakaas ar satsangu, kur gliita indieshu sieviete sarkanaa sari ar zelta gliteriishiem, ar muzikaalu kolektiivu dziedaaja diezgan dveeseliskas dziesmas ar sanskrita lirikaam, kas izklausiijaas gandriiz psihedeeliskas. tad raadiija iisu filmu, montaazhu par sri, ko vinjsh visu ir labu sadariijis pasaulee. taa filma man shkjita mazliet aizdomiiga un mazliet kaa reklaama vai propaganda, tas man mazliet nodzina jau taa meereno entuziasmu un likaas mazliet tacky. tad veel peec kaada spriizha ieradaas sri, uznaaca bondzhovijiigas muuzikas pavadiijumaa no zaales aizmugures, cauri solu rindaam. vinjam bija balta plunduriiga kleita, kurai visadas tantes pieskaaraas, laikam tas naak par labu dziivei. kaads vinjam iedeva sarkanas rozes, kas piestaaveeja vinja melnajiem matiem un kleitai. viss saakaas ar to, ka vinju interveeja mazliet pompozs viirietis violetaa uzvalkaa, kas laikam skaitiijaas tv personiiba sheit anglijaa, bet es neesmu drosha. vinjsh vinjam uzdeva ljoti basic basic jautaajumus, kas bija mazliet very basic komiski, un visi arii par to smeejaas, very basic. vinjsh vinjam arii prasiija where does he stand on brexit, un sri atbildeeja, ka he believes that british people are very intelligent and will make the right choice, kas man praataa izraisiija gauzhu nee nee nee why. tad vinjam veel uzdeva jautaajumu, ko bija iesuutiijusi audience, kaa vinjam shkjiet kaada ir starpiiba starp vegjetaarismu un vegaanismu, un sri totaali no taa jautajauma izlociijaas un saaka runaat ka jaa vegjetaarisms ir labs, bet nekomenteeja vegaanismu un teica ka kameer mees nekaiteejam apkaartnei un citiem tad mees daram labi, bet ja kaiteejam tad slikti. secinaaju, ka pat sri nezina to ka piena ieguushanai izvaro govis. tad tas pompozais jautaajumu uzdeveejs aizgaaja un sri palika viens uz skatuves. bija pagaajusi stunda, man saapeeja gurni un potiites no nekustiigas staaveeshanas un es saaku domaat par to kaa man maajaas ledusskapii staav veess, slads, sauss sarkanviins. domaaju paklausiishos veel 10 minuutes, un ja sri nepateiks kaut ko sensacionaalu tad es doshos prom, ar tiehsi taadu pashu ruugtumu kaa no vientuljaam diskoteemaam vidusskolaa. kaa jau nojautu vinjsh turpmaakaas desmit minuutes runaaja taadas lietas un taadaa manieree, kaa jebkuras filozofiskas/gariigas esejas brainstorminga stadijaa, kur tu vienkaarhsi pierkasti visaadas lietas, kas ienaak prataa, kas vispaar nav concise un izklausaas kaa atgremojumi. cilveekiem tas izskatiijaas, ka ljoti patika, jo vinji ik pa laikam triumfanti applaudeeja. man radaas unsettling sajuuta, ka es izmisiigi skraidu pa maaju ko es esmu iepazinusi jau simts gadus, es sheit zinu katru stuuri, kameer cilveeki applaudee par katru meebeli, katru veco stuuri, katru ateju, un es meegjinu izmisiigi izlauzties bet nezinu kaa un kur. peedeejo reizi uzmetu acis smaidiigajai sri sejai, savaacu savas mantinjas un devos uz izeju. kaapjot lejaa pa kaapneem dzirdeeju, ka visa publika ljoti skalji skandee aummmm

sveshaa pilseetaa, sveshas parazhas, sveshs prieks, staigaat starp varenaam akmens maajaam pa akmens ietvi, visur akmens un viss ir sveshs, mazliet var redzeet debesis, mazliet puush veejsh, mazliet zalji koki, bet viss ir pavisam svesh, maaksliigi koki, maaksliigs veejsh, maaksliigas debesis, gribas attaisiit durvis uz paziistamo, gribas paziit pa iistam, gribas iegrimt paziistamajaa kaa glaabinjaa un nomierinaaties un elpot. limbo limbo limbo

uz pozitiivaas nots, staavot rindaa, lai sanjemtu savu biljeti pie box office pamaniiju, ka novembrii royal albertaa raadiis aliens filmu ar orkjestri, taa ir mana miiljaakaa filma and i'm so stoked un es vinju ieshu viena skatiities un par to priecaashos un tad ieshu maajaas