30 December 2016 @ 07:49 pm
 
man shkjiet ir divas skumjas.

ir taadas skumjas, ar kuraam tev shkjiet ka tu kaut ko panaaksi. taa ir kaa speele. tu iedomaajies (protams, sev neatziistot) ka kaads tevi veero, vai nu dievs, vai kaut kaads kruts ateistisks visuma arhitekts melnaa biitlenee, vai vienkaarshi citi cilveeki kam tu esi visuma centrs, vai pat (protams, sev neatziistot) tu pats, un tad iztaisies maksimaali maniakaali skumjsh, eleganti skumjsh, vai agresiivi skumjsh, vai saldseeriigi skumjsh, vai tragjiski skumjsh, vai disasociatiivi skumjsh, un tad gaidi, vai buus kaada reakcija, vai tev kaut ko iedos.

un otrais skumju veids taatad ir, kur tu ieej miglaajaa, un tur mazliet pastaavi, apstaajies. labi zinaadams, ka pec paaris metriem varbuut ir saule, zema rudens saule ogle, karsta liela zelta augusta saule, spozha elektriska smarzhiiga juunija riita saule, maiga zema iejuutiiga veldzeejosha ziemas dienvidus saule. pohuj, kas tur ir, bet tu vaardusakot zini ljoti labi, ka gan shii migla, gan shii saule, gan jebkursh potenciaals fenomens - tie visi ir kaut kas kam tu vari staigaat cauri, un nav absoluuti nekaa visaa plashajaa eksistencee, kas tevi vareetu piespiest jebkuraa vieta uztureeties ilgaak nekaa tu pats izveelies.

veel es shodien aizdomaajos par iedvesmu un zinaatkaari. vai zinaatkaarei ir nepiecieshama iedvesma. par to ka iedvesma biezhi sanaak taada vague un nekur neieliist, nematerializeejas zinaatkaaree. par to kaa mana zinaatkaare ir bailiiga un pasiiva, kaa mazs peleeks kusls trusis. un iedvesma parasti beidzas saapees. es nesaprotu, ja manii biezhi ir tik speeciiga iedvesma un vispaar tik grandiozs eksistences speeks, kaapeec tas nekam nepieskaras. vai es varu mainiit savu zinaatkaares koeficientu? vai pasaulee ir vietas vai situaacijas, kur es varu iet un nokljuut, lai nokljuutu iedvesmas ietekmes laukaa?

naakamgad es ljoti veelos iet dziljaak iedvesmaa un zinaatkaaree, es pie vinjaam gribu ljoti. es gribu recklessly izsekot savus chujus. bet visvairaak es veeleetos, lai man buutu iedvesma dariit to recklessly. es visu liidzshineejo dziivi esmu tikai pa iistam pat nepaskatoties meerceejusi pirkstgalu vienaa un tajaa pashaa diikjii, un kaa var savienot zinaatkaari ar neskatiishanos, es pat redzeejusi neesmu upi vai ezeru, kur nu veel juuru vai okeaanu. es iedomaajos, kaa peec 100 gadiem, kad mans kjermenis izbeigsies un mans praats aptruuksies, un es atkal atleekshu atpakalj visapzinjaa un apsveershu savu sho cilveeka dziivi, mani paarnjems taads karsts miiljums, aizbildniecisks, zheeliigs par to cik ljoti daudz ko es izdomaaju savaa mezhoniigajaa praataa un dveeselee, bet cik maz es actually no taa izdariiju, iedomaajoties, ka man ir jaastaigaa pa striktu, dusmiigu, pat nievaajoshu un ljoti biistamu, vienladziigu pat, kategorisku labirintu, kas pieder kaadam citam.

man shkjiet divas consistently noderiigaakaas, vitaalaakaas lietas dziivee ir iedvesma un zinaatkaare. kameer taas neizsiikst, cilveeks muuzhiigi veeleesies atrast veidus kaa izpeetiit pasauli, kaa atrast kontaktu ar citiem, kaa neatkaapties no visaam taam pasaules vissvariigaakajaam lietaam ko vienmeer saka sirds un ko praats nesmuki un vulgaari izliek debatei kaa taads zubrila, nark un tad leeti apstriid, nonivelee, anihilee.

riitdien ir 31. decembris, es veelos nopirkt shampanieti, nolaadeet liktenja ironiju ar vieglu garu, es veelos uzvilkt kleitu un uzkraasot luupas, varbuut uz paaris stundaam iziet cilveekos, kaut kur kur speelee muuziku, ir gaismas, kur cilveeki smaida un dejo, mazliet iet pa ielu un elpot aukstu gaisu, mazliet seedeet uz gultas malas pustumsaa klausoties muuziku, paarcilaat sentimentaalas mantas. man ir kastiite, kur es, piemeeram, no katra celjojuma ielieku akmentinju ko atrodu pludmalee vai gliemezhvaaku, vai dazhreiz, ja es uz ielas atrodu interesantu spalvu, vai kaut kaadas lapinjas uz kuraam ir kaut ko uzskricileejushi man svariigi cilveeki, vai chekus, kas atgaadina kaut ko svariigu, vai kaut kaadu lapu vai pukji ko paceelu vietaa, kuraa biju prieciiga. es iedomaajos, ka tai kastei varbuut ir mistisks speeks, kas spees piepildiit manas veeleeshanaas. es izdomaaju tagad, ka es katraa jaungada naktii tur arii ielikshu lapinju ar uzrakstiitu veeleeshanos, un tad skatiishos vai taa piepildaas
 
 
28 December 2016 @ 10:21 pm
michael, why do you need baking soda?  
“I felt like sometimes she didn’t want me born. I was like Cinderella—even though I was a dude. She blamed me for everything. Maybe it’s because I was ugly, I guess. Girls were all running from me. My brothers were better looking. When I grew older, it was all about money. Mom and I never discussed anything personal. It seemed like she always wanted something from me. One time I called her crying, because I was trying to quit marijuana, and I felt really depressed. She just told me: ‘You’re wasting all that money on weed. You could be giving it to me instead.” She used to cash my student loan checks. One time she even used my social security number to get a credit card, and I didn’t even know until I got the bill. So I detached myself from her. I stopped answering the phone. Then two years ago she called to tell me she had cancer, and she needed an operation, but I didn’t even answer the phone. I thought she was tricking me again. She left a message, it said: ‘Michael, I’ve been trying to get a hold of you. I love you. And I know you love me.’ And I just ignored it. And she died. And I’m haunted by that. I’ve been trying to write about my life lately, but I can’t get past my mother. I wish I could just start my story with that phone call. With her saying that she loved me. The only other time I ever felt love from her was when I tried crack cocaine. I was a teenager, and I had been using for a couple weeks, and I went in her room to ask for baking soda. She started crying, and she looked scared, and she said: ‘Michael, why do you need baking soda?’ And I felt love at that moment. And it was so strong that I quit doing crack right then. I never used again. I didn’t go to a program or anything. That’s how strong that feeling was.” - humans of new york
 
 
28 December 2016 @ 04:55 pm
 
shodien biju 4 stundu garaa pastaigaa ar maasu, izdzeeru divas kafijas, nopirku maisinjnu hurmu, izsalu ne pa jokam, rokas, deguns, ausis, spiideeja spozha, zema saule, parks bija tiits duumakaa, cilveeku bija pamaz, tik sasodiiti fucking labi staigaat ar kaajaam pa ziemas peecpusdienu, tureet kjermeni taisni, elpot, matiem pliivot, aukstam gaisam atdurties pret seju, skatiities jebkur. tie cilveeki kas staigaajaas bija mieriigi un nesteidziigi, ir 28. decembris. kafejniicas baristam vakardien uz nametag bija rakstiits 'bob', shodien 'john lenin', tk maxx bija izpirkts, nekaadas pienjemamas sveces, nekaadas bljodinjas, shalles, blociji, nekas nebija palicis, pastaigaajaam pa tooting tirgu, tur saviesushies visaadi forshi veikalinji, pat franco manca un brickwood cafe atveerushies. veel tur ir taads amuletu, aafrikaanju masku, veediskuma, kristaalu, you name it new age mazinjsh mazinjsh veikalinjsh, kas man shaushaliigi patiik, vienmeer gribas vinjaa dziivot, bet nekad nezinu ar kaa pirkshanu lai saak, tur shodien bija uzlikta lapinja ar uzrakstu 'if yo want to buy something, call Ernest' un atstaats telefona numurs. shodien ljoti patika viss kas ir kraasains un taustaams un smarzhojams. uz ielas redzeeju braucam viirieti uz ritenja, bet viss apkaaries zelta audekliem, rotaam, stilizeetaam metriigaam zelta, sarkanaam, mirguljojoshaam paava asteem, spalvaam, karekljiem, pats sagjeerbies kaut kaa indietiski, tikai zeltaa un sarkanaa, seja skaista, jaunekliiga, tumsneeja, vienkaarhsi taads graciozs, mirguljojoshs brauca pa tooting high street kaa karalis vai dievs un speeleeja muuziku magjii. tad atrodoties tooting market, staigaajot gar lietotu, orientaalu interjera prechu shabby boutiques, saaka skaneet Dzhordzhs Maikls careless whisper, palika mazliet kremtiigi, un prieciigi reizee, ka check, es veelaizvien esmu dziivs bodymind, varu skatiities shis kraasainaas, bezjeedziigaas, burviigaas lietas, dzerot kreemiigu phresh kafiju, un ostot viiraku, ar hurmaam maisinjaa, ko majaas peec garaas pastaigas gardi notiesaashu, seezhot siltumaa uz diivaana ar sveceem. vienkarshi, vienkaarshi, vienkaarshi ir eksisteet

i'm at my best, kad es juutos totalaa droshiiba, bet droshiibas salinjaam nav kartes, taa ir plika veiksme, un dievishkjs plaans, kuru es nezinu. shkjiet ka 'buut droshiibaa' nav ierastas definiicijas, tas ir stavoklis, kas ietver sevii kaut kaadu sense of containment, but not necessarily physical, probably mostly emotional
 
 
27 December 2016 @ 05:53 pm
 
ir cilveeki kas piekjeerushies savam cilveeciskumam (buushanai cilveekam), un noliedz visu dievishkjo
ir cilveeki kas piekjeerushies savam dievishkjumam (buushanai transcendentaalam, veselumam, eventually dievam), un nonievaa visu cilveecisko

ir cilveeki kas noliedz savu cilveeciskumu, ir cilveeki kas noliedz savu dievishkjumu. ir cilveeki kas pasauli sadala izoleetos notikumos un lietaas. neaptveramo, multidimensiaalo, aarpuslaika esiibas fluiido, energjeetisko tiiklojumu, sadala shauraas, neilgaas, mazaas, iisaas, nieciigaas instancees, objektos. un atsakaas no kopskata. kopskats varbuut tevi uzshkjeerdiis. ir cilveeki kas shkjietami ekskluziivi dreifee kopskata perspektiivaa un ar to mijiedarbojoties vinji ir visur un nekur, vinji neredz robezhas, vinjiem neruup notikumi, viss ir homogeens, nekas neprasa iipashakau ruupiibu kaa kaut kas cits, vinju sejas, acis, sirdis ir tik pat kliedzoshi klusas, kuslas, apmierinaatas, vienaldziigas, neshkjirojoshas, pashpietiekamas, neredzoshas kaa dievam bez apzinjas

manupraat, nav atshkjiriibas starp sirdsbalss neesamiibu un sirdsbalss ignoreeshanu. jo, manupraat, iista sirdsbalss ir taada, tik stipra un patiesa, skaidra un skalja, ka to nav iespeejams ignoreet. nevareetu teikt, ka kaads ignoree sirdsbalsi, taas vienkaarshi nav, taa ir logjikas kljuuda, no malas var izskatiities, ka kaads ignoree sirdsbalsi, jo mees iedomaajamies sevi vinju situaacijaa, un tas nav totaali adekvaati visos gadiijumos.

sirds balss ir dieva balss, sirds ir durvis, kur otraa pusee ir visa dieva pasaule. un ja taas durvis aizver un tur ciet, tad varbuut tu tikai iedomaajies, ka shiis durvis jebkad ir bijushas valjaa, un visas tavas domas, jebkas ko tu dari ir bez kompasa. man vispaar shkjiet, ka mums pashiem nav teikshana sho durvju atveershanaa un aizveershanaa, teikshana ir ljoti pastarpinaata. taas mehaanisms driizaak ir taads - jo vairaak cieshanu tu sagaadaa sev un apkaarteejiem, jo vairaak smagas, netiiras melnzemes uzkriit tavaam durviim, taas nosleedzot cieshaak. jo vairaak miilestiibas tu dod sev un citiem, mazinot pasaules cieshanas, jo vairaak shiis durvis veraas tevii valjaa, un dieva pasaule naak caur tevi aaraa un iepluust shajaa pasaulee. bet tu nevari, ignoreejot pasauli, pats vinjas kontroleeti virinaat, taa ir iluuzija.

manupraat, visstipraakie pasaules cilveeki ir taadi, kurus kaads stipri miil. ja cilveekam shkjiet, ka vinju nemiil, tad vinjsh juutas un ir vaajsh. vistrakaak ir ja cilveeks ir gan vientuljsh, gan netic dievam, tad vinjam nav pat neviena kas vinju miil. jo pat vientuljsh cilveeks var buut ljoti stiprs, ja tic ka vinju miil dievs. dievs tas pats vinjsh vien ir. ja tu nemiili dievu tad tu nemiili sevi. ja tu miili dievu, tad tu miili sevi, un viss dieva speeks caur tevi maina pasauli un taa tu esi shausmiigi stiprs. bezmazvai tu vari buut stiprs tikai tajaa, kur tev lemts buut stipram. ja tu gribi buut citaas jomaas stiprs, tad tu teeree savu laiku, un kljuusti sev nemiilams, vaajaaks

cilveekam, kam pasaulee kaut kas nepatiik, nav sapratnes par dievu, un vinjsh pietiekami nezina. metodes ar kaadaam vinjsh uz nepatiku, nezinju reagjee paraada vinja nezinaashanas liimeni. jebkura metode, kas pavairo cieshanas, noraada uz lielaaku nezinaashanu, kameer jebkas, kas mazina cieshanas ved uz lielaaku sapratni un zinaashanu. ja cilveeks grib zinaat patiesiibu, viss kas vinjam ir jaadara ir jaamazina cieshanas

tikai pienjemot, ka absoluuta zinaashana nav lemta shajaa cilveeka veidolaa un eksistences plaanaa, cilveeks var saakt atrast veidus, kaa mazinaat cieshanas. uzskatot, ka vinja limiteetaas zinaashanas ir absoluuta patiesiiba, cilveeks rupji vairo cieshanas. vinjaa nav atklaatas, modushaas sirdsapzinjas, taa aizveerta gulj un gaida savu laiku, apkopo maaciibu kas cilveekam liks augt kaut kad uz priekshu veelaak

cilveekiem bez sirdsapzinjas pashiem dziivee ir maz labuma, bet citi no taadiem var razheni maaciities. dabiski taadu ir pradoksaali zheel, lai arii kopumaa nevajag zheelot, jo visam savs laiks un meerkjis. dazhreiz es domaaju, cik mazliet cietsirdiigi no dieva puses, ka ir taadi cilveeki, kas vai nu piedzimst, vai kljuust bez sirdsapzinjas un taa nostaigaa visu dziivi. es domaaju, kaadas dveeseles ir vinji, vai vinji veel nav apzinaajushies dievu sevii, varbuut ieprieksheejaas dziivees, bet kas notika? vai vinji ir izveeleejushies nodziivot veselu dziivi bez sirdsapzinjas, lai paliidzeetu citiem, vai taa ir uzupureeshanaas, vai vinji ir netieshie upuri?
 
 
26 December 2016 @ 07:30 am
last last christmas  
un veel viens
 
 
25 December 2016 @ 10:22 pm
trending in 2017  
es: next year we will become the supreme gods of cosmic existence
maasa: we are the supreme gods of cosmic existence
es: ok, but we will embrace it
 
 
24 December 2016 @ 04:27 pm
 
ja tu nezini, ka vinji nezina ko dara, tad arii tu nezini ko tu dari
 
 
music: joan baez - what child is this
 
 
24 December 2016 @ 07:37 am
 
Mana rajona seetnieks, ko es katru riitu ejot uz darbu redzu, kursh parasti stumj sev liidzi ratinjus ar slotaam un riikiem, savus ratinjus shodien bija izgreznojis ar ziemassveetku gaisminjaam, un mirdzoshu zvaigzniiti. Kameer vinjsh ruupiigi uzslauciija izsmeekjus, gaisminjas mirguljoja riita kreeslainajaa duumakaa.
 
 
23 December 2016 @ 04:50 pm
 
mani laikam visvairaak aizvaino, ja kaads pasaka, ka esmu slikts cilveeks. jo mana sirds tachu ir kristaala olinja ne? jo tad tas automaatiski noziimee divas iespeejas - vai nu manii ir demons un es neapzinaati daru sliktas lietas, vai arii es daru sliktas lietas apzinaati un tam cilveekam ir taisniiba. un vienaa gadiijumaa ievainojas sirds, otraa gadiijumaa ievainojas ego. veel arii ir treshais variants, varbuut es visu daru pareizi, bet esmu kaut ko aizvainojusi pashaa saciitaajaa. tad es esmu aizvainojoshs cilveeks, kas arii ir diezgan pretiigi. un peec manas pieredzes, ja abiem cilveekiem ir kaut kaadi aggravations, tad abiem ir kaut kaadas emocionaalaas probleemas nobaaztas. bet laikam nav cilveeku, kuriem nav emocionaalas probleemas, taadi starp dziivajiem neatradiisies. shaados gadiijumos ir paveicies, ja var vienkaarshi aplauzt sevii visu lepnumu, un pazemojoties luugties izliigshanu. to es izteelojos, kaa taadu maximum effort demon slayage. es domaaju, ka var palikt slikts cilveeks tikai tad, ja cilveeks izveelas desolation road, un tad nokaaris savu pilosho, triisosho degunu, smagi vilkdams kaajas, ar sazhnjaugtu un dreboshu sirdi vinju iet projaam un projaam no skaidraa sapraata, no sirds, no progresa. bet neviens cilveeks nekad nav thus far gone, lai nevareetu griezties atpakalj un iet pretii sauliitei, izveele ir vienmeer kameer ir dziiviiba
 
 
22 December 2016 @ 10:34 am
 
 
 
20 December 2016 @ 11:02 pm
atkal par alkoholu, atkal volatile  
kopsh vjetnamas, taizemes celjojuma, kad es saluuzu seezhot augstaa kafejniicaa ar skatu uz central junction un izdzeeru vienu pudeli saigon alus, man atkal ir iepaticies dzert. like sho gadu reaali, es paartraucu daudz dzert, jo lets face it, vieniigais, ko dzerot var panaakt ir pilna maaja elementaalju un shkjidras smadzenes, un speeja attaalinaashanaas no all that you have so hard worked for. bet tagad ziemassveetku sezonaa, jeezum par godu ir sanaakushi vairaaki outings, un imagined peer pressurely drinking opportunities, un alko kaa maiga, paziistama roka ir satveerusi manas smadzenes, un taas leeni, silti, iemidzinoshi aijaa. es nepaarmetu nevienam cilveekam nekaadu vinja eskeipisma veidu be it dreebes, cigaretes, televizors, videospeeles, fundamentaalisms, jeezus, eediens, azarts, psihopaatisms, ja vinjiem ir tik pat siltas juutas pret to, kaa man pret divaam liidz triis glaazeem viina, austinjaam ar muuziku ausiis, un raitam solim lielpilseetas ielaas naktii, piemeeram. jo taas ir vieniigaas reizes, kad man ir sajuuta, ka kosmoss un dziive mani nenicina, un es tiem neesmu par slogu, bet gluzhi otraadi, es esmu silts kakjeens vinju kleepii. es domaaju es varbuut liidz gada beigaam, veel nopirkshu paaris pudeles viina, un gremdeeshos shajaa oblivion, kas reaali ir patveerums, no fucked up insane intense karmic pressures of human life and this particular reincarnation cycle. tad ar janvaari es atkal vareeshu atsaakt mirdzoshi cool clear headed intense fucked up diligent karmic slavery, un buut tiirs, pazemiigs cilveeks, bez nekaadiem pasleeptiem stuuriishiem, kur no visa pasleepties. mana strife buus mana hygge. bet varbuut es paardomaashu un to atsaakshu jau riitdien who knows, life is a magical carpet ride
 
 
20 December 2016 @ 06:36 pm
 
Ziemssveetkus nosvineeju jau aizgaajushajaa nogalee, done. Atlikusho shauro gada atlikumu pavadiishu klausoties American Honey skanju celinju un straadaajot vispaar katru dienu kaa betch to get money.
 
 
music: Raury - God's Whisper
 
 
19 December 2016 @ 06:58 pm
 
"Visible and mobile, my body is a thing among things; it's caught in the fabric of the world, and its cohesion is that of a thing. But, because it moves itself and sees, it holds things in a circle around itself." - Maurice Merleau-Ponty
 
 
 
16 December 2016 @ 08:21 pm
mans randomiigais gada tops  
taadaa seciibaa, kaa ienaaca praataa

GADA
koncerts: gogol bordello, vai arii goat
dziesma: you want it darker - lenards koens
gada izraade: lazarus
paradoksaalaakais cibinjsh: krishjaanis
eediens: tom yum taizemee
vegaanais notikums: garijs, londonas vegaanie demonstreetaaji
vilshanaas: nokluseeshana, nespeeja lauzt izolaaciju
filma: el topo, vai arii andrejs rubljevs
gariigaa persona: jeezus
fantaazija: buut shamanei
sabrukusii iluuzija: savtiiga piekjershanaas
graamata: works of love, kirkegors
dokumentaalaa filma: tony robbins - i am not your guru
sorry lohs: trumpulis
aktrise: dzhiliana andersone
aktieris (male crush): matthias schoenaerts
smarzhas: tom ford noir pour femme
hobijs: ilga ieshana, taas laikaa reflekteet
sasniegums: alkohola un kafijas drastiska noreduceeshana
kraasa: tumshi zalja
sievietes ideaals: natasha khan
thrill: braukaaties ar riteni hanojaa
glezna: paolo veronese - the conversion of mary magdalene
iedvesmojoshais cilveeks: priekshnieks, french_mime
seriaals: seinfeld, vai the fall
paregojoshais sapnis: pluudi darbaa
bitvas ekstrasenss: darshi, bet arii merilina
labaakaa kafija: hanojas lidostaa (dayum)
pludmale: elofanissi kreetaa
boy crush/unrequited love: smukais, skumjais, zilacainais itaalju barista, kurhs visticamaak ir 10 gadus jaunaaks par mani un nezina ka eksisteeju un paaraak daudz piipee
sevis dalja: sirds
labaakais meenesis: decembris
sliktaakais meenesis: novembris
greeks: savtiigs aizkaitinaajums un ljaunums
miilestiiba: pret cilveeku neatlaidiigo garu, kas tiecaas uz labo
depresiivaakaa filma: son of saul
paarsteigums: ka es varu diilot ar veel lielaaku pain and messed-upness nekaa ieprieksheejo gadu
gariigais moments: izveele (brutaala un radikaala un jeela)
celjojums: latvija (always), bet arii griekjija
miiljaakaa vieta: gulta mirkljus pirms aizmigshanas
atklaajums: cilveeku liidziigums, inter-subjectivity
magjija: sinhronitaates, vai atkal - praatu rezonanse
dzejoli: widow's peak - bat for lashes
londonas moments: owning it
shoks: notikumi pasaulee, paarleekshana doom timeline
veikals: watkins books spirituaalo, magjijas graamatu un atribuutu veikals
seksisms: tas kas man neapzinaati veel snauzh praataa
paarsteigums: iespeeja izveeleeties kaa justies
bailes: nojuugties/pms garstaavoklji/tumshie sapnji
secinaajums: ceriiba, ticiiba, miilestiiba, neatlaidiiba, jo naave taapat pienaaks aatraak vai veelaak.

varbuut veel kaut kas ienaaks praataa, jo tur ir daudz, un tad arii pierakstiishu attieciigi
 
 
16 December 2016 @ 07:24 am
choices  
'As Ralph Fiennes’s character claims – is Europe a grave? Is everyone obscene?

- Certainly. The entire planet is a grave. We walk on – and with – the dead. But we also live forward, in a continually renewable birthplace. Just as we are all capable of obscene cruelty and barbaric selfishness, at the same time, we – all – have within us the generosity of unconditional kindness and the wisdom and courage of fearless fairness. It’s all about choices.'

- no intervijas ar Tildu Swintoni
 
 
15 December 2016 @ 06:58 am
u can run but u cannot hide  
taatad beidzot noskatiijos Hercoga Lo & Behold.
viena manis dalja grib histeeriski, tragjiski aizbeegt mezhaa kaut kur varbuut Krievijas vidienee un pasleepties zem eglju zara un triiceet neticiibaa, bailees, afektaa.
otra manis dalja grib aatraak 2 become 1 with the internets, lai vairs nav jaaspaida telefons un jaavaakjii dators, bet lai internets man pastaaviigi atrastos galvaa un dveeselee, lai es buutu internets, taadeejaadi es beidzot sapluudiishu ar unity consciousness un buushu visur.
internets vienkaarshi ir naakamaa apzinjas evoluucijas pakaape, why limit your personal consciousness to just one bodymind when you could be everywhere, be super-conscious
 
 
14 December 2016 @ 06:05 pm
 
esmu paarliecinaajusies, ka entuziasms un prieks manaa dziivee ir kaa elpa.

kad es ar to piepildos - ir spars dariit jebko.

kad es to izelpoju - ir taads diezgan dramatisks vakuums.

bet triis lietas ir for forever granted:

1) ieelpa un izelpa turpinaasies pamiishus liidz briidim, kad es izbeigshos kaa bodymind

2) neviens no shiem diviem staavokljiem nav autenstiskaaks par otru - nav taa ka es+ieelpa ir krutaaka nekaa es+izelpa, jo 'es' vienmeer ir viens un tas pats, bet ieelpa un izelpa ir unavoidable, necessary, complimentary processes of being human

3) tikai taapeec, ka atrodos izelpas staavoklii nenoziimee, ka es esmu nelaimiiga vai tuksha, es vienkaarshi atpuushos un apkopoju speekus naakamajai ieelpai. un tajos briizhos, kad esmu pilna ar elpu un dziivi, un entuziasmu, es negribu tur atrasties muuzhiigi, to sastindzinaat, vai arii to pieklusinaat un pataisiit par maznoziimiigaaku nekaa shaads staavoklis ir, i want to surf it as much as i'm capable, each time a bit more hopefully, and then let it go gently, to rest, to process and to await the next one

+ i want to explore, cik daudz ir iespeejams ieelpot un cik daudz ir iespeejams izelpot, un vienlaikus to apcereet filozofiski, esteetiski, eetiski, gariigi, praktiski
 
 
13 December 2016 @ 05:46 pm
 
man tikko bija dfuk pieredze. naaku pa kreeslaino novakari maajaas, liidz durviim palikushi kaadi 50 metri, juutu kaut kas nav labi. aaha! kabataa nevaru sataustiit atsleegu, blje turpinu iet, apstaajos pie durviim, nopuushos, paarbaudu kabatas veelreiz, paarnjem sinking feeling of nuisance, saaku paarcilaat lietas somaa, cimdi, maks, austinjas, smarzhas, luupenes, oyster cards, cheki, viss.. neko, leenaa garaa dodos atpakalj uz metro, meegjinot praataa radiit staastu, kaadaa veidaa es esmu atsleegas pazaudeejusi. jaa, zinu, biju lielajaa john lewis, vilku telefonu no kabatas aaraa, aizkjeeru atsleegu piekarinju, atsleegas izkrita. nevertheless, dodos iekshaa metro, bezceriigi skeneejot griidu, prasu onkulim vai nav atrastas atsleegas ar baltu ziloni piekarinjaa. nope. eju aaraa, staavu pie metro, zvanu john lewis, skaidroju, ka neesmu pazaudeejusi baltu ziloni, bet gan set of keys with a key ring that has tiny white elephant on it.. as a key ring basically? nope. blje, jaaraksta landlordam, rakstu, terribly sorry, vai vinjsh ir around. un blimey! what are the frikin odds, izraadaas vinjsh mashiinaa seezh pie maajas, gaida cilveekus viewingam. dodos atpakalj uz maajaam, vinjsh ir tik pat paarsteigts kaa es par shaadu perfektu timing, kad vinjam te atrasties, lai mani ielaistu iekshaa. non-conscious precogntion, everything is predestined, everything is connected, non-local quantum entanglement, entanglement of people, situations, everything, 42! tieku ielaista dziivoklii, dodos uz istabu, skatos atsleegas staav zem egliites, kur taas atstaaju. blje, mazaak dzert vajag + landlords visticamaak domaa, ka esmu nenopietns cilveeks.

toties izraadaas, ka manas miiljaakaas smarzhas ir toma forda noir pour femme, taas ir viss ko es jebkad esmu veeleejusies no smarzhaam, es taas nopirku daavanaa sev uz ziemassveetkiem, un tagad ar taam apsmidzinaajusies, melnaas dreebees, saartu luupeni, plandoshiem matiem kliidiishu pa londonas ielaam un izlikshos ka esmu spiegs, i don't know why exactly but this seems to be the right course of action.

plus briizhos, kad es nejuutos vulnerable and defensive, mani saviljnjo kliist pa bagaatiem londonas rajoniem, vai vienkaarshi centru, kur ir aizraujosha skaistu cilveeku koncentraacija. dazhreiz es paeju garaam kaadam paarcilveeciski skaistam cilveekam, un mani paarnjem speeciiga atzinja, ka varbuut kaut kaadaa zinjaa skaistums ir a superpower. varbuut visi skaistie cilveeki ir citplaneetieshi, es nezinu, but it's magical and intense and spiritual
 
 
12 December 2016 @ 11:00 pm
person of the year  

Tags:
 
 
12 December 2016 @ 06:32 pm
iela  
veelaizvien viena no manaam miiljaakajaam lietaam vispaar dizivee ir dzeerumaa vazaaties pa ielaam vakaraa vai naktii, vienai. viss ir blurry un akuuts un man sirds veljaas aumaljaam aaraa, un i feel rythmed and bouncy and down with this shiz, un es tad juutu eksistences esenci, jo es esmu taas very portal.

senaak man bija sajuuta, ka es gaistu un, un izpleenu un no manis pluust aaraa siltais dziiviibas eeteris, liidz es palieku auksta un neitraala un caura, burtiski vienkaarshi sapluustu ar trotuaari un lietuu piloshiem zariem. jebkad, kad izjuutu truukumu vai skumjas vai dusmas vai jebkuru no shitiem.. shitiem. bet tagad, es juutos contained. viss kas mani atstaaj, paliek un baro un stiprina.. mani. it kaa es buutu iesleegta necaursitamaa, muuzhiigi ontologjiskaa esiibas kupolaa. bet ne iesleegta, bet driizaak ielikta taa droshajaa centraa. everything that leaves me bounces back to me in some way, it is there somewhere and it is mine, un bezmazvai jo taalaak tas aizsniedzas, jo varenaaka un stipraaka es esmu.

bezmazvai, kaa es buutu divi cilveeki - viens ir es, un otrs ir tas kursh ir pieredzeejis visas hranjas, un mees viens otru stiprinaam, un ja viens paliek vaajsh, tad otrs uznjemsies dziives neshanu, un shaadi mees nevaram zaudeet.
 
 
12 December 2016 @ 05:29 pm
kautriigs beebiitis  
uncomfortable abundance of necessity, gross abundance of possibility merge into almost pleasureably unbearable yet bearable non-actuality. my story, my life, my everything. today, yesterday and tomorrow.. always, yours.
 
 
11 December 2016 @ 08:03 am
 
man ziemassveetki neizmeerojami patiik, jo asocieejas ar to sajuutu, kas rodas peec tam, kad tu ilgu laiku esi uzciitiigi un peec labaakaas sirdsapzinjas besiijies, sevi shaustiijis, bijis nelaimiigs un vaajpraatiigs un skumjsh, bet te peekshnji eureka! un tev teju burtiski ieshaujas praataa dievishkja doma, ka visu sho emocionaalo hranju var piekaast, iesniegt atluugumu, un izdariit radikaalu superizveeli buut prieciigam. shii sajuuta ir tik eiforiska un sviniiga, un peekshnji tev gribas rotaaties un priecaaties par katru elpas vilcienu, sava dziiviiba shkjiet kaa brilijanta liesminja, ko gribas karsti lolot un lietot, lai sasildiitu visu kas tev ir apkaart. sapratis, ka var radikaali izveeleeties paartraukt barot tuukstosh gadu skumjas, bet gan vienaa sekundes simtdaljaa taas nomest citaa dimensijaa un aizlekt pasham uz jaunu dimensiju, jaunu timeline, kur tu prosta izveeleejies buut prieciigs un gaishs, un taa kaa taa ir tava izveele, nekas to nevar kompromizeet.

taapeec man ar visiem sirds dziljumiem patiik ziemassveetku laiks. kaarteejais hranjas gads ir nosleedzies, ir bijis arii daudz pamaacosha un laba, un ar sho sviniigo perspektiivu uz to var atskatiities bez dusmaam, skumjaam, baileem, bet vieniigi ar eiforiskaam triumfa juutaam. var greznot maaju, bezbeediigi pirkt sev un citiem daavanas, piesaatinaaties ar magjiskaam sviniiga prieka un sveetaam pateiciibas juutaam, un justies ka shaadi vajadzeetu un cereet ka shaadi vareetu dziivot ik dienu.
 
 
music: queen - thank god it's christmas
 
 
10 December 2016 @ 01:05 pm
 
'just snuggle into your day and you have won' - you said it lena
 
 
09 December 2016 @ 07:30 pm
tikai faaze.. varbuut gada tops  
juutos kaa shkjiltavas, ko nevar nevar un nevar aizshkjilt nekad vairs un nemuuzham. varbuut man vairaak nav sirds? peedeejaas dienas es uzkraasoju sarkanas luupas un kliistu pa ielu, pa metro staciju, pa darba telpaam, pa veikalu, pa maaju, caur riita salto miglu, caur dienu svaigu, dzidru, caur saldu seeriigu peecpusdienas sauliiti, caur duumaku kreeslainu, maigu vakaraa ar baalu, akmenscietu seju, perfekti disciplineetu skatienu. mans kjermenis juutas viegls, stiprs, briivs, taa kaa sirds vairs nava. bet mans gars.. es juutos kaa shkjiltavas, kuraas nav palicis pat ne viens sprakshkjis.
 
 
08 December 2016 @ 04:58 pm
 
es gribeetu buut tik viegls cilveeks, kuram nav nekaa ko nest uz muguras. jo tajaa vietaa, lai staigaatu apkaart muuzhiigi apvainojies un aizvainojies kaa pasty little betch, vinjsh sava briivee griezhaas kaa dervishs, ik pa briidim uzvirpuljodams gaisaa pie saules un putninjiem. vinjsh griezhaas briivee, un vairaaku metru raadiusaa ap sevi vinjsh elektromagneetiski iekustina spacetime molekulas taadaa veidaa, ka uzreiz visu caurstraavo silts, prieciigs, miilestiibas starojums, ko sajuut momentaani ikviens kas pietuvojas, arii objekti, un veseli situaaciju kopumi, piemeeram uzgaidaamaas telpas ambience, vai pie luksaforiem staavosho cilveeku grupinja. un jebkursh un jebkas, kas ir nonaacis shii starojuma ietekmes zonaa, momentaani kljuust par sevis labaako versiju, un arii paarveershas par prieciigu, virpuljojoshu dervishu. un jo vairaak vinjsh shaadi virpuljo, jo vairaak vinjam sintezeejas siltais prieka straavojums, un vinjsh spontaani un neatgriezeniski izmaina apkaart esosho laiku un telpu.

bet man vienmeer ir bail, ka ja es kaadam izdariishu ko labu un pretiimnaakoshu, tad iisteniibaa es tikshu apmaaniita un izmantota. un pashlaik shkjiet ir tikai divas iespeejas.. pienjemt to, ka es pastaaviigi taadaa veidaa tikshu apmaaniita un izmantota, un jebkas, kas mani izmanipuleeja uz labestiibu, irdziigi pie sevis triumfees par manu naivumu un vaajumu un pakalpiibu. vai pienjemt ljoti suliigu nezinju par to, kaadu neizsekojamu notikumu un kaadas kosmiskas vajadziibas sekas ir mana labestiiba un kaadas gradaacijas taa iespees radiit.

jebkuraa gadiijumaa, es neveelos lielaako sava laika dalju staigaat apkaart apvainojusies un aizvainojusies. katru reizi, kad kaads mani grib apvainot vai aizvainot, es veelos uzspurgt gaisaa un briivee kaa dervishs, vai izlikties ka manis nav un ir tikai stoiciska, laipna reakcija, kas pilniibaa absorbee visu slikto, un tajaa vietaa uzsintezee kaut ko prieciigu un gaishu
 
 
07 December 2016 @ 08:03 pm
nekas, nekaa  
jo saapiigaaks tu sev shkjieti, jo no lielaakiem augstumiem tu skaties uz liidzcilveekiem, un kljuusti cietsirdiigaaks, neiecietiigaaks, vairaak izliecies, kameer atkal var atkratiities un iet atpakalj uz savu cietoksni, kur tu vari buut superskumju karalis, bitch. false, fucked-up sense of entitlement jo tu esi tik dzilji, nesaprasts, skumjsh, paarpasauliigs, vientuljsh, nasta tev uz pleciem, iipashs. kaut kad senaak tu biji mazs, trausls bet speciigs beerns, kuram bija dailja pasaule praataa un apkaart un sirdii un visur, un tu zinaaji ka taa ir dailja, pasaule kusteejaas kopaa ar tevi taa it kaa tu speetu to ieksutinaat ar elpu, tu bezmaz vai biji mazs dievinjsh. bet tad tu saprati, ka neviens tevi neredz, ka citiem tu esi tikai mazs, prasts, plastmasiigs, teju bezveidiigs un bezgaliigi peleeks un bez jebkaadaam iipashaam iipashiibaam. jo vairaak cilveeku naak pretii, jo vairaak cilveeku apstiprina to ka tu esi maza, peleeka plastmasa, kas maisaas pa kaajaam. tad unleash unleash, tu kljuusti par superskilled nelieti un riebekli, un ar katru riebiigo reakciju uz pasauli, tu juuti kaa visas tavas dusmas un naids un vilshanaas un beedas kljuust magneetiskas un stipras, supercharged kaa negaiss veljaas un vijaas un aug, materializeejas kaads savaads speeks. beidzot tu no sevis maaki izdabuut kaut kaadu speeku, un pljaut pasaulee kaa ar izskapti. tu nemaaki to pashu izdariit ar miilestiibu, jo tu neesi tik stiprs. no saviem badiigajiem, vakuumajiem dveeseles kambariem uzburt no nekaa, no absoluutas tumsas kaut vaaraako miilestiibas dzirksteliiti, tu nemaaki, nevari, i negribi, nahuj.

bet tu gribi. un tu zini, ka viss ko tu vienmeer dari ir nepareizi. tu esi nokljuvis slazdaa kas ir slazds no visaam puseem, ar asmenjiem pret sevi, sasleegts, vietas kur izgroziities nav nemaz. tu veelaizvien netici, ka miilestiiba ir jebkaads speeks. tev riebjas visas shiis teiksmainaas fantaazijas un pasakas, kur miilestiiba kaa duujas spalva paarsliid postazhai un viss zied maijroziitees, neiespeejami, pret-iespeejami. kaut kas nevar rasties no nekaa? vieniigais speeks, ko tu esi paarbaudiijis, kas suuri un skaudri drupina tev izeju uz naakotni, uz izdziivoshanu ir cietsirdiiba. kjeedes, dublji, akmens blukji, muskulji, stumshana, gruushana, lietus, kjeedes, aukstums, metaala blukji, pa centimetram uz priekshu lauzties pasulee uz izeju uz naavi.

un tu netici miilestiibai, nee un nee, laiks iet uz priekshu bliivi un saapiigi, kameer tu netici miilestiibai. dziive ir bezgaliiga ciinja kameer tu netici miilesitibai. nekas nevar rasties no nekaa kameer tu netici miilestiibai.
 
 
07 December 2016 @ 08:07 am
casual zen  
dievinjsh ir rozaa zilonis istabaa.

pirmkaart neuztvert cilveekus un notikumus personiigi, neobjektificeet tos, bet gan zinaat tos kaa dieva darbariikus, lai ielauztos man praataa un sirdii un tur iekoptu un izveidotu kaut ko skaistu. tikai peec tam uztvert cilveekus un notikumus personiigi, lai noveerteetu to individuaalo skaistumu un vienreiziigumu, un labaak saskatiitu sevi kaa spogulii ar nianseem.

un taapat ar sevi.

kameer es esmu aiznjemta uztverot sevi, citus, un notikumus personiigi, dievs ir pacietiigs rooziigs maigs zilonis, kas bezgaliigi gaida katru naakmo reizi, kad es izrausiishos no savas snauduljoshanas iluuziju un pasaku pasaulee, un kjershos pie darba un patiesas redzeeshanas

tad apjaust, bet ne paarsteidziigi, ka kaut kaadaa zinjaa es esmu pati istaba un maigais, rozaa zilonis un viss kas bezgaliigi notiek
 
 
06 December 2016 @ 03:42 pm
 
man maajaas ir 4 sets of fairy lights (oldschool kraasainas, baltas, un hip neon kraasainas), 34 eglju mantinjas (paarsvaraa sudrabainas, baltas, mermaidy sparkly, gaishi zili-rooziigi-zaljas), 3 milziigi eglju zari, 2 sets of variously magical engljelju mati, priezhu dedzinaamie smarzhkocinji, 8 palielas sveces ar dazhaadiem soothing aroomiem, viens sudrabains tinsel, viens string of silvery christmas beads, viens iepakojums vegan mince pies, viens snow globe, kuraa iekshaa ir balts briediitis un magjiski, caurspiidiigi sparkles

es atveru visus logus, taa lai ir auksti degunam, ietinos peldmeetelii, aizdedzinu sveces un smarzhkocinjus, vaaru kakao. vientuliiba un prieks un smarzhkocinja duumi sajaucas saldseeriigaa, bittersweet ambiencee

vai driikst eksisteet arii tad ja tu neesi prieciigs? vai driikst justies normaals arii tad ja tu esi vainiigs, neesi prieciigs, esi vientuljsh, neesi nekas?
 
 
03 December 2016 @ 05:39 pm
fantastic fake fun  
shis rudens ir bijis aatrs un brutaals. sliikt un sliikt apaatijaa, padoties un ljaut tas netiirajai klaatbuutnei birt man paari un norakt, un tad kad shii tumshaa viela ir apsegusi mani pilniigi un anihileejusi skatu uz jebkaadu perspektiivu - paarbiities. pamosties nakts viduu no deemoniska, malevolent sapnja. paarmest krustu un fiksi kaarpiities aaraa. un kaadu laicinju atkal izlikties, ka viss ir labi. izlikshanaas, ka viss ir labi, ir vieniigais zinaamais panjeemiens kaa kaadu laicinju visam 'buut labi'. shkjiet ka buushanu labi es shodien idenitficeeju ar izlikshanos, ka man nav konstantas dziljas skumjas un apaatija par sevi, savu saskarsmi ar aarpasauli, un aarpasauli, par pleenoshajaam perspektiivaam, par nedziedinaamu gruutu sirdiibu.

nepiedot sev apaatiskumu, neljaut sev liidz galam, pilnasiniigi buut apaatiskai. vakteet apaatiju kaa tarakaanus, viens uzrodas, paarbiities, sist nost, izlikties ka nekas te nebija, dziivot taalaak. tad justies vainiigai par tarakaanu, jo es jau esmu vainiiga pie taa ka vinjsh uzradaas, ka es neizveeleejos kaut kaadas likumsakariibas, kas lajutu man atrasties videe bez tarakaaniem, es visu izveeleejos jau no pasha saakuma, taatad arii vainiiga pie absoluuti visa. vainiiga pie taa paraadiishanaas, taa nosishanas, par izlikshanos ka nekas nebija.

dziive ir izlikshanaas ka viss ir labi

un veel viens gads gandriiz jau pielauzts, palikushas 27 dienas. es domaaju, jaa veel varbuut ir daudzi gadi priekshaa kas jaapielauzh, un katrs gads kljuus veel gruutaaks un apaatiskaaks un garlaiciigaaks un vienaadaaks, taadeelj shii paarvareeshana kljuus koreleejoshi sarezhgjiitaaka un gruutaak panesama. maniem emocionaalaas izdziivoshanas mehaanismiem, strateegjijaam, algoritmiem vajadzees kljuut izsmalcinaataakiem, ruudiitaakiem. unprecedented, maximum effort next ultra level emotional super survival. bet kad es atkal sapluudiishu ar kosmisko garu un tiesaashu savu dziivi, varbuut vismaz vieniigais mans sasniegums buus, ka es dziivi iztureeju ar kaut kaadu minimaalu graaciju. ka es padeviigi ljaavu apaatijas, bailju, vainiiguma hranjiigajiem tarakaaniem raapot man paari un te izlikties ka vinjus neredzu un nejuutu, te nosist at once, keeping a straight poker face. ka es nepadevos liidz peedeejam, un kad izmisums bija paaraak skaljsh, to nogriezu klusaaku, un kad nebija pietiekami dzirdams, tad ljaavu tam briivi pienjemties skaljumaa. ka es ciiniijos sev iekshaa par sho balansu.

man 99% sava laika ir jaapavada, lai es emocionaali izdziivotu. vai citi cilveeki arii 99% sava laika pavada meegjinot sanjemties dariit prastas ikdienishkjas darbiibas? vai.. pat vienkaarshi atrasties ar sevi telpaa un ieksheeji neekspoldeet konvulsijaas no shausmaam un baileem un supermegacharge svina skumjaam.

labi, jebkura mana strategem shkjiet aplama tbh, un es esmu gandriiz paarliecinaata, ka vienmeer izveelos nepareizo pieeju, nepareizo variantu, nepareizo timeline. un visaam nepareiziibaam atdodu tuukstosh procentu savas dziiviibas energjijas. es esmu un buushu tas cilveeks, kas jau veselu muuzhiibu ir apmaldiijies mezhaa, staigaajot pa rinjkji, un turpinaas to dariit uzciitigi, pacietiigi, suuri, gruuti, liidz kaads vinju apturees. es pagaidaam nesu shaadu smagu perspektiivu, jo man nav nekaa cita ko nest
 
 
02 December 2016 @ 06:29 pm
 
kopsh viens random sarkanvaidziigs chehu viirietis pirms vairaakiem gadiem man aizrautiigi staastiijaa, kaa ik pa laikam brauc dziivot uz vjetnamu, tur noiiree skuuteri, dzer alinjus un dziivo savu cepuri totaali kuldams, jo taa ir vinja visumiiljaakaa vieta psaulee, man par vjetnamu ir bijis magical thinking un gribeejies ja ne tur braukt ar skuuteri un dzert alinjus, tad vismaz apskatiities kaapeec vinjsh par turieni taa fangirloja, pastaigaat pa ielaam, skatiities plataam aciim, apeest nuudeles, pasmarzhot gaisu.  </div>

taa nu peec 16 + 4 stundu lidojumiem es tur nonaacu, iekaapu taksii un pa celjam veerojot gandriiz neizturami saartu saulrietu, ljoti daudz zemu, tumshi zalju palmu, ljoti daudz samudzhinaatu elektriibas vadu, un ljoti daudz koniskaas cepurees teerptu cilveeku uz mociishiem, devos uz viesniicu. pirmaas paaris dienas tur atrodoties man bija meerens besis un es jutos sasodiiti vientulja, staigaaju apkaart ar tadu vienaldziigu, lai ar mani notiek jebkas vaibu, kas iisteniibaa ir pateiciigs jaunu vietu apskatiishanai, un hanojas dziiveliigums un cilveek-mashiin-pilseet-mudzheklis diezgan saatiigi aizpildiija manu badiigo, vacuum-like sirsninju. 

pati galvenaa lieta, ko shkjiet visi piemin par hanoju, kas ir pilniigi wacky, bet, manupraat, filozofiski attaino gan politiskaas idejas gan cilveeku savstarpeejaas attieciibas, ir satiksme. hanojaa ir aptuveni miljons reiz bezgaliiba skuuteri un mopeedi, un tad veel kaudze mashiinu. pilseetas vecajaa daljaa nav neviena luksafora, un tur kur vinji ir tie ir lieki, simboliski, jebshu totaala naudas izmeshana. jo cilveeki brauc kaa un kur grib. teiksim tu esi autobusa vaditaajs, un tev peekshnji sagribas nuudeles, ko paardod uz ielas kurai tikko pabrauci garaam, un autobuss ir tukshs un vispaar nemaz nav tava mainja, un tevi nekur negaida iznjemot nuudeles, kas tevi gaida jo ir gardas, aromaatiskas un kuup aicinoshi. tad tu vienkaarshi njem un griez autobusu ielas viduu apkaart, kameer paareejaa satiksme kopaa ar bezruupiigiem gaajeejiem tev izliikumo apkaart. kopaa juus veidojat iipatneeju viitenjaugu stiigu kopumu kas vijaas un griezhas dazhaados virzienos viens otram apkaart un pretii un blakus roku rokaa, organiski, nepiespiesti, pat maigi un laipni. turpretii, ja tu esi gaajeejs, un atrodi sevi milziiga, samudzhinaata, skalja krustojuma malinjaa ar kautriigu veelmi to shkjeersot, tad vispareizaakais solis ir to spert un tad naakamo, taa mieriigi shkjersojot ielu, uzticoties ka simts mopeedi un mashiinas kas tev sinhroni vijaas apkaart tevi nenobrauks liidz naavei. visu proceduuru pavada skalja un neatlaidiiga piipinaashana un taureeshana, kas nav dusmiiga, bet gan iedroshinosha, un peec maza laika paarveershas meditatiivaa melodijaa. peec dienas pavadiitas shaadi staigaajot pa pilseetu shkjeersojot ielas, tu juuties kaa varonis, un simts reizes piedzimis no jauna. veel arii nekad vairs neuztvershu klusumu par pashsaprotamu. vienu dienu es devos braukaat ar riteni pa pilseetu, taadeejaadi iejuutoties brauceeja lomaa un tas pat bija diezgan exhilirating, sajutos kaa the king of te road, fuk da police, breaking the law breaking the law, ace of spades. kopumaa man shii vinju sisteema shjiet saldseeriigi ideaala, tik kontrasteejosha ar jebko ko rietumi pieljautu, ljaut cilveekiem pashiem reguleet satiksmi nevis luksaforiem? kaadas shausmas, stulbajiem aitaam cilveekiem? what a disaster that would be. then gain, vjetnamieshi nemuuzham nav tik neirotiski kaa rietumnieki. hanojaa es pirmo reizi muuzhaa atrodoties pilseetaa jutos taa, ka es varu droshi un neierobezhoti iet jebkur, ka brauceeji un gaajeeji un ritenjotaaji visi ir vienaldziigi un viens otru respektee. veel arii amizanti un miiliigi man shkjita tas ka ar skuuteriem brauc visdazhaadakie cilveeki, gan muzhiki un zeeni, gan madaamas augstpapeedenees un vecas tantiites un pusagu meitenes, gan veselas gjimeniites kopaa ieskaitot ziidainjus. 

naakamaa paradiiba, kas momentaani pieveersh uzmaniibu ir, ka visdazhaadaakie vieteejie iedziivotaaji brokasto, pusdieno un vakarinjo uz ielaam, seezhot uz maziem kjebliishiem, pie maziem galdinjiem, kopaa ar gjimeni, draugiem, koleegaam, satupushi chupinjaas uz jebkuras ielas, pie katraam otrajaam durviim. eed riisus, nuudeles, vaariitu vistu, vaariitu liellopu, gliemezhus, taarpus, olas, tofu zaljumus, visam liek klaat fish sauce, chili. uz dazhaam ielaam ir tik daudz miniatuuru kjebliishu un galdinju un eedaaju, ka gaajeejam jaapaarvietojas uz braucamo dalju, kas protams, ir normaali, jo braucamaa un ejamaa daljas iipashi neatshkjiras. peec eeshanas vinji turpina seedeet aaraa un speelee dambreti, eed seemushkas, dzer kafiju ar cukuru un ledu, vai skataas uz garaamgaajeejiem, vakaros dzer alinju. nezinu kaa pierakstiit, lai uzsveertu cik wacky ir tas kaa vinji ilgi un daudz un visur seezh kopaa uz tiem mazajiem kjebiishiem un streebj nuudeles, bet tajaa ir tik daudz miiliiguma un cilveekbuushanas. tas ir veids, kaa var buut kopaa ar cilveekiem, runaat, skatiities, kopaa justies kaa sabiedrotajiem, viens otram dot eedienu un savu laiku un kopaa skatiities uz lietaam. un lai arii vinjiem ir ljoti maz naudinjas, vinjus vismaz vieno shie kjebliishi un bljodinjas un pavadiitais laiks, un neko vairaak arii nevajag, bogati. staigaajot vinjiem garaam, man protams bija pretiigi par sevi, par to kaadaa izolacijaa un cilveektruukumaa es dziivoju, mans gads ir tukshs, es knapi varu saskraapeet lai veeleetos turpinaat eksisteet naakamo. seezhu savaa eertajaa diivaanaa dienu no dienas kaa vientuliibas karaliene, kameer visi miiljie cilveeki ir dazhaadaas pasaules malaas. kameer hanojaa seezh viens otram pie saana, visa gjimene un draugi ir kopaa un taa ir totaala droshiiba lai kas pasaulee notiktu.

uzjautrinaaja arii sociaalistiskaas veesmas kas veelarvien zelj. gan ljenjina milziigais piemineklis vienaa no parkiem, gan propagandiski plakaatinji un simboli kaa ziemassveetku rotaajumi, kas atstaati mazliet par ilgu. neuzjautrinaaja basic, base rietumnieciskaas veesmas kas saviesushaas pilseetaa, un shkjita paradoksaali kaa liidzpastaav milziigi, glanceeti veikali un fastfood glorificeeshana kopaa ar komunismu plus veel budisma noskanjaam. bet cilveeki visu pienjem very matter of factly. vienu dienu braucu uz halong bay, man traapiijaas vieteejs gids, kas taa arii matter of factly pastaastiija, ka pirms 20 gadiem bija taa, tagad ir shitaa, cilveeki ir nabadziigi, taapeec tiek pienjemts jebkas, kas sniegtu vairaak naudas. un cilveeki vjetnamaa ir nabadziigi, videejaa alga ir $300 meenesii, piemeeram, tam pasham gidam taada bija. iespaids, ka tuuristi ir viens no galvenajiem ienjeemumu avotiem. kad tu kliisti pa vinju vecpilseetas ielinjaam, ir taada sajuuta ka tu esi kaarteejais gardais kumosinjsh, tev garlaikoti meegjina nokost gabalinju, bet ja neizdodas tad tevi no hard feelings dismiso jo pa ielaam pluust naakamie daudzi gardi kumosinji lielu, baltu, westerny looking lame tuuristu veidolos.  

tajaa dienaa, kad braukaajos tuuree ar riteni, gids muus aizveda uz pilseetas nomali, gar sarkano upi, kur cilveeki ir izveidojushi milziigus banaankoku un papaijkoku laukus, veel vinji tur audzee arii raacenjus un kaapostus un rediisus. pashi vinji tur dziivo buudinjaas bez elektriibas, bez telefoniem, bez nekaa, ieaugushi palmaas un raacenju laukos. citi cilveeki, dziivo maajaas, kas uzbuuveetas no kartona un plastmasas plaaksneem uz lielaam plastmasas bundzhaam un peld upee, tas ir leeti, un ja upe appluust nav jaauztraucas. pilseetaa es neredzeeju nevienu pashu bezpajumtnieku, varbuut tie cilveeki, kas nevar atljauties dziivot pilseetaa, dziivo gar upi, es nezinu. vieteejie cilveeki ir iisi, tievi, kompakti, gliiti, vienkaarshi, nav nepieklaajiigi, pieticiigi, bet shkjiet ljoti gudri un crafty, attapiigi, bet mieriigi un pieticiigi apsleepti.  

mans miiljaakais vakars, bija kad pa celjam uz viesniicu uzduuros koncertam templii. pie templja staaveeja pusis un meitene tradicionaalos teerpos un meegjinaaja pieverst tuuristu uzmaniibu smaidiigi un mazliet izmisiigi. nopirku biljeti pa £ 10 un tiku ievesta mazaa bet cozy templii ar statujaam un ziediem un viiraku. pie mazaas make-shift bet graciozaas skatuviites bija dazhi kreesli, kopaa uz koncertu ieradaas 4 cilveeki. apkaart skatuvei bija salikti kaadi 13 neredzeeti muuzikas instrumenti ar stiigaam, veidoti no bambusa un tamliidziigi. uzstaajaas aptuveni 7 kraashnjaas tradicionaalaas deerbees teerpti cilveeki, meitenes, daamas un zeeni un viirieshi. bija gan dziedaashana, gan dzejas skaitiishana, gan speeleeshana, gan bungas, gan deja. uzstaashanaas bija savaada un paarpasauliiga un speeciiga un aizkustinosha un maiga un skaniiga, jo es taadas skanjas nekad nebiju dzirdeejusi.  

gaiss, lai kur ietu, smarzho peec viiraka un biezhi peec vaariitas vistas.
 
 
02 December 2016 @ 11:03 am
 
"Jums ir vajadzīgs vīrietis, aiz kura muguras jūs justos kā aiz akmens sienas, tik diemžēl mūsdienās biežāk trāpās kartona šķērssienas."
 
 
01 December 2016 @ 07:10 am
 
man patiik vienkaarshi tupeet lidostaas un chakareet bobi, vislabaak ja tas ir jebkaadaa twilight time ap 4iem, 5iem. it almost feels like i can finally be thoroughly myself - aimless, nowhere to go, nothing to do, no one to go see about, no one particularly sees me, all by myself, no one cares, i don't care, eating snacks, reading some, killing time, just staring at thangs, dozing off, coffee, nothing to look forward to, limbo shmimbo
 
 
30 November 2016 @ 08:21 am
 
sapnii redzeeju baltu tiigjeri ar zilaam aciim, kursh bija pie manis atnaacis un man iedots. es tad vinjam meegjinaaju ar pirkstu uzsmeereet savu miiljaako vaniljas luupu balzaamu un vinjsh nepretojaas. vinjsh bija gurdens un benevolent un pakalpiigs. tad vinjsh kljuva par manu chomu un es zinaaju ka buushu pasargaata liidz muuzha beigaam and we cuddled
 
 
29 November 2016 @ 04:39 pm
paradise lost  
vasaraa biju salasiijusies seerenu kirkegoru 'works of love' un biju uz augsta viljnja, jo beidzot visu sapratu par miilestiibu, dziivi un kosmosu. tad septembrii, braucot celjojumaa uz kopenhaagenu, saviljinjoti plaanoju iet skatiities vinja pieminekli, kursh bija vecu augstu eeku ieskautaa daarzaa ar liiganiem kokiem un saulstariem. es iedomaajos kaa es saskatiishos ar kirkegora bezgaliigi viedajaam, akmenjainajaam aciim un muus vienos klusa sapratne, kas izmainiis visu. turp ejot, un tam tuvojoties, dzirdeeju skalju un skaljaaku troksni, kas izklausiijaas peec beernudaarza. ieejot daarzaa, skatam paveeraas aptuveni 400 - 600 spiedzoshu beernu kas kjer pokemonus, un vinju apaatiskie vecaaki, kas bezceriigi seedeeja zaalee. izraadaas kirkegora parks bija pataisiits par pokemonu dzhimu, un siiki spiedzoshi beerni spietoja ieurbushies telefonu ekraanos, satupushi uz piemineklja kaajaam, pilniigi oblivious to all the meaning they are oblivious to. es bezceriigi pievienojos bezceriigajiem vecaakiem apseezhoties zaalee un leeni pati paarveertos akmenii aiz solidaritaates pret kirkegoru.

shodien es biju uz koh phi phi uz maya beach, kur filmeeja filmu 'the beach'. es izteelojos, ka laivai graciozi iesliidot tirkiizzilajaa liicii, es maigi no taas ieleekshu dzidrajaa uudenii un doshos uz neskarto, suliigi zaljo krastu, baltaam, miikstaam smiltiim gurkstot zem manaam kaajaam. tad es kaadu laiku veershos atpakalj juuraa, kameer man blakus materializeesies iedomaats leo un maas man ar roku prieciigi sveicot un aicinot paradiizee, kameer ausiis saakas dziesmas 'dario g - voices' halucinaacija. bet iisteniibaa, laivai braucot cauri taam divaam ikoniskajaam klintiim, skatam paveeraas kaadas 50 motorlaivas kas reecaa, purkshkjinaaja, duumoja kaa kjeemiigi, rupji, bezkauniigi velni, peec tam var redzeet kaadus 200-400 cilveekus, kas kaa tumshs spiets ir apseedis baltaas smiltis. braucot tuvaak, var redzeet kaa visaadas beibes lec gaisaa, kameer vinju dzheki vinjas fochee uz ikoniskaa fona. tad var redzeet, ka uudens nav dzidrs, bet gan maigi pienains, un ik pa laikam tajaa paviid cigarete vai plastmasas gabalinjsh. no iedomu leo nav ne minjas, vinjsh bezceriigi raudot sleepjas dzhungljos, jebkaadu audiaalaas halucinaacijas iespeeju nomaac reecoshaas laivas un spiedzoshaas beibes un simts dazhaadas valodas. es bezceriigi pametu salu peec pusstundas.
 
 
16 November 2016 @ 09:31 pm
the only meaning is shared meaning  
es shii gada laikaa pa iistam ar kaut kaadiem cilveekiem esmu runaajusi varbuut dazhas reizes tikai. paarsvaraa viss laiks paiet klusumaa, taadaa kaa limbo, kur man pa muti naak aaraa kaut kaadi simtsreiz atkaartoti vaardi, un citiem man pretii arii, kameer acis ir vai nu oblivious to this profound lack of meaningful connection, vai arii avoidant..apologetic..disgusted..pained..irritated..blank..given up

es neatceros, ka man senaak tik ljoti prasiijaas peec meaningful connections, peec runaashanas. es vienkaarshi veelos ar kaadu apseesties un netrauceeti runaat stundaam, visu peecpusdienu un vakaru, nakti, riitu. mana eksistence paiet, un es nezinu kas shis ir un es nevaru par to runaat. vieniigais, ko es varu dariit, ir sheit aprakstiit kaa tas izskataas un juutaas, as a quick, petty fix. senaak shkjiet es visu laiku pavadiiju savaa galvaa, nostiprinot kaut kaadas elaborate teorijas, klishejas par dziivi. bet tagad taam vairs nav nekaadas veertiibas, taas var dariit ko grib, iet, naakt, mani manipuleet, vienalga

es juutos kaa zombijs, katru dienu darot vienas un taas pashas lietas. es arii pilnasiniigi izjuutu to sorry fuck definition of what 'language games' are

dziive shkjiet mieriiga un normaala, bet tiek aizvadiita absoluutaa klusumaa. es shogad esmu runaajusi ar kaadiem cilveekiem meaningfully varbuut tikai dazhas reizes, and i am deranged, ravished by hunger for this

un tragjiskaakais nav tas, ka man ir jaaizdziivo bez patiesaam sarunaam un patiesaam saikneem ar cilveekiem, bet pati ideja, ka man turpmaako dziivi jaamotiveejas, jaaveelas, ka vajag, izdziivot shaadi. jo es neveelos. it kaa vajadziiba izdziivot ir laba lieta, bet shajaa gadiijumaa, ir creates a crunchy, squeazy, wretchy, empty feeling in heart

manas situaacijas kljishejiskms ir maxed out, bet atrodoties sheit, milziigaa, crowded pilseetaa, mazaa dziivokliitii, klaustrofobiskaa metro ar cilveekiem un cilveekiem un cilveekiem, ejot, sakot, darot, smaidot, rakstot, guljot, es tik pat labi vareetu atrasties uz meeness. es sliidu cauri laikam un telpai, bet kaadu cilveeku pa iistam satieku tikai paaris reizes gadaa vai nekad

es sho nicinu, es nicinu savu veelmi shaadi izdziivot
 
 
15 November 2016 @ 08:10 pm
 
aizgaaju noskatiities Arrival, which kind of blew my mind a little. man praataa paraadiijaas formula:

theoretical physics + kindness + successful communication = survival = happiness

shim nedaudz jau pieskaaraas filma Interstellar, bet luudzu luudzu taisiet veel un veel filmas, kas ir kaa dziesma kvantu un teoreetiskajai fizikai, kur taa miiloshi apvij rokas cilveeka eksistencei un apzinjas fenomenam un speejaam.

visbreecoshaakaa doma, kas dega praataa: protams, tas ir neiespeejami, ka intelektuaali superatiistiitas, inteligjentas buutnes (kas ir priekshnoteikums long distance space travel) buutu ljaunas, ko taadu var padomaat tikai cilveeks, kuraa tumsoniibas ljaunuma nezaales brangi zelj veel shobaltdien.

veel es atsaaku skatiities Rectify, kas ir mans miiljaakais seriaals. it touched my vulnerable heart truly, madly, deeply. es pastaaviigi juutos kaa Daniels Holdens, lai arii nepatiesi apsuudzeets 20 gadus neeamu pavadiijis cietumaa solitary confinement. ielikshu visceral citaatu:

'When you are alone with yourself all the time, with no one but yourself. You begin to go deeper and deeper into yourself until you loose yourself. It’s a perverse contradiction. It’s like your ego begins to disintegrate until you have no ego. Not in the sense that you become humble or gain some kind of perspective, but that you literally loose your sense of self. And I’m not sure if anyone, unless they have gone through it can truly understand how profound that loss is. It’s like the psychic glue that binds your whole notion of existence is gone and you become unglued. I think therefore I am, I think too much therefore I am not. I am not therefore I am nothing therefore I am dead and if I am dead then why I am still so goddamn lonely?'
 
 
15 November 2016 @ 07:06 am
 
es gribu paarveersties milziigaa, brutaalaa puukjii, kursh ar dazhiem spaarnu veezieniem vareetu paarlaisties rinjkjii zemeslodei, un ar aukstasiniigu reecienu spljaujot uguni sadedzinaat sho sapuvusho, derdzekli no pasaules. un tad, kad viss buus nodedzis, tikai dazhi pussadegushi, asinjaini, leeveraini izdziivotaaji akli un raustiidamies kaarpiisies indiigi kuuposhajos sodreejos, es izshljaakshu paar visu pasauli ruugtas gljotas, kas momentaani visu, kas ir dziivs noparalizees, un tad paarveertiis akmenii cietaakaa par dimantu. un man nebuus zheel pat vistrauslaakas rozhlapinjas vai kakjeena, jo es esmu nojuudzies maniaks.

vieniigie, ko es savaakshu chupinjaa un cauri kosmosam uz saviem spaarniem aizlidinaashu uz citu planeetu, kas ir paradiize un kur ir tikai neizbeegama eksistenciaala eiforija, ir mana gjimene
 
 
14 November 2016 @ 11:33 am
 
fucking feeling so fucking vulnerable all the fucking time
 
 
12 November 2016 @ 02:32 pm
“I just don’t think she has a presidential look" - Trump  
There is an old phrase often credited to the American demagogue Huey Long, but which was actually written by an obscure American professor: “When fascism comes to America, they will call it Americanism.” It has come, and it has come by public vote. I am convinced that we are witnessing the politics of humiliation. People who grew up with a powerful sense of white, masculine privilege (as well as others who sympathise with that image of power), people for whom that sense of superiority was always precarious and always needed protection, found in Donald Trump a figure for their own fantasy of the restoration of an era now gone.

The demographics in the US have changed. Growing numbers of Hispanic and Asian people, as well as a larger black middle class and more women in positions of influence, serve as an affront to the fantasy. “Those people” are held responsible for the white man’s fall from grace, just as the Jews were blamed in Germany. Obama, a highly educated, elegant, moderate and well spoken black man who was president for eight years, fed the racist fear of the Other. His very presence was an offence. From this point of view, electing a woman would add insult to injury.


The role misogyny played in this election should not be underestimated. Hillary Clinton lived squarely in the world of realpolitik. Those who voted for Trump are living in a state of vicarious narcissism. The man’s grandiosity, his sense of entitlement with impunity, his open cruelty toward women, minorities and disabled people were adopted by identification. Policy did not matter. Reality did not matter. He made humiliated, emasculated white men (and the women who identify with them) feel better about themselves. Now all of us will pay for a collective fantasy that belonged to only half of us. - Siri Hustvedt
 
 
11 November 2016 @ 05:34 pm
 
manupraat, runaat ar cilveekiem, kas neizjuut empaatiju, ir aptuveni kaa runaat ar to datorprogrammu Eliza. kind of fun, but disappointing waste of time. kad man bija kaadi 14 gadi, es atceros, kaa viens mans it-savy klasesbiedrs man iedeva disketi ar to programmu, un tad es stundaam seedeeju un sarakstiijos ar Elizu, meegjinaadama izdomaat visaadus sarezhgjiitus psihologjiskus jautaajumus, lai paarliecinaatos, vai tajaa programmaa ir jebkaada human cognition dzirksteliite, bet vienmeer vienmeer atduuros kaa pret sienu. liidziigi vareetu buut, es iedomaajos, sarunaajoties, ar cilveekiem, kuru smadzenes vai nu nespeej vispaar piedziivot empaatijas juutas vai atrodas empaatijas spektra minimaalaakajaa daljaa. es redzu cik izmisiigi, vinji staigaa apkaart un uguniigi konstruee visaadas praata konstrukcijas, kas speetu demonstreet sapratni, vai driizaak justifyot sapratnes truukumu, bet shis empaatijas melnais caurums ir kliedzoshs, un Eliza paliek Eliza, different species. and it leaves me utterly puzzled, how much humanity is in these people, how do i approach them, how do i preserve my humanity when approaching them?

dazhreiz es piekjeru sevi, ka mana empaatija kaut kur aizsliid aiz redzesloka, bet tas parasti notiek tikai uz mazu briidi un tad gollum gollum es atkal piesleedzos, vai arii pat the most subtle krekshkjiitis no sarunbiedra puses par to kaa mana empaatija ir apputeejusi, un man tad raiti jaasteidz spodrinaat, vannot, noriiveet ar raupju linu dvieli, iesmarzhinaat ar lavandu un nolikt goda vietaa empaatiju, un pateikties cilveekam, kas man aizraadiija

mani biezhi nomoka jautaajums, cik lielaa meeraa tieshi cilveeku smadzenju fiziskais setaps ir vainiigs pie nespeejas izjust empaatiju, un cik tas ir irreversible, vai arii vinjiem taa vienkaarshi ir ljoti apputeejusi, totaali sasalusi, vai bailiigi sleepjas aiz spiitiiga, aizvainota, saapinaata, dusmiiga, njirdzosha, disassociated ego.

veel es veeleejos sheit ielikt Lenarda Koena liriku, kas manupraat, atspoguljo manu sajuutu par sho 2016. gadu preciizi. es no vinja peedeejaa albuuma it sevishkji jutu, ka vinjsh ir ruugti viilies dievaa un pasaulee, un pazaudeetaa miilestiibaa. es ceru, ka vinjsh tagad ir nokljuvis paarpasauliigi kolosaalaa paradiizes galaktiskajaa daarzaa, kur dreifee mirdzoshas nebulas, un kur vinjam paar silto vaidzinju rit asarinja kaa dzidra dimanta peerliite, jo vinjsh beizot redz dievinju, un vinja roku savaa karstajaa plaukstaa tur marianna, kameer vinji abi kopaa ar enjgjeljiem un visaam paareejaam debesu butneem sildaas speecinoshaa un visaptveroshaa miilestiibaa

If you are the dealer, I'm out of the game
If you are the healer, it means I'm broken and lame
If thine is the glory then mine must be the shame
You want it darker
We kill the flame

Magnified, sanctified, be thy holy name
Vilified, crucified, in the human frame
A million candles burning for the help that never came
You want it darker

Hineni, hineni
I'm ready, my lord

There's a lover in the story
But the story's still the same
There's a lullaby for suffering
And a paradox to blame
But it's written in the scriptures
And it's not some idle claim
You want it darker
We kill the flame

They're lining up the prisoners
And the guards are taking aim
I struggled with some demons
They were middle class and tame
I didn't know I had permission to murder and to maim
You want it darker

Hineni, hineni
I'm ready, my lord

Magnified, sanctified, be thy holy name
Vilified, crucified, in the human frame
A million candles burning for the love that never came
You want it darker
We kill the flame

If you are the dealer, let me out of the game
If you are the healer, I'm broken and lame
If thine is the glory, mine must be the shame
You want it darker

Hineni, hineni
Hineni, hineni
I'm ready, my lord
 
 
11 November 2016 @ 05:47 am
 
un leonards koens, es ceru ka vinjsh atrada mariannu
 
 
10 November 2016 @ 04:39 pm
coincidence i think not  
pirms dazhaam dienaam es redzeeju viscerally unsettling sapni, kuraa mana darba telpaas no griestiem, pa sienaam saaka pluust un teceet uudens kaa stiprs lietus, uz galda uz papiiriem, suucaas paklaajaa, mani paarnjeema shausmas un riebums, un kaa jau pie pasaules gala es izskreeju aaraa un devos maajaas. nogaajusi paaris minuutes, es uz sevi bailiigi paskatiijos veikala skatlogaa, atskaartu ka esmu trusis un izleemu doties tomeer atpakalj un paliidzeet visu saglaabt

shodien ap 9:45 man darbaa no griestiem saaka gaazties uudens, pluuda pa sienaam, suucaas paklaajaa, uz galda, sitaas pret virsmaam kaa stiprs lietus. tas bija diivains moments, kad es atskaartu ka preciizi sho briidi jau biju nosapnjojusi pirms dazhaam dienaam

 
 
09 November 2016 @ 09:01 pm
 
 
 
08 November 2016 @ 06:45 pm
 
cik daudz man ir ar sevi jaarunaa, lai es no klusuma atkal nesaaktu iztureeties restless un psihi pret citiem vai pret sevi? man shkjiet, ka visus tos briizhus, kad es aktiivi praataa neinicieeju savu pieredzhu un to izraisiito paardomu verbalizaaciju, jeb paarsvaraa lielaako dienas/dziives laiku, diemzheel, es juutos kaa staigaatu apkaart ar izsleegtaam smadzeneem. un tad es arii paarveershos pati par elementaali, kam nav smazenes ar ko uztvert sirdi, bet tikai inerce izdziivot. taa it kaa shii reflekteeshanas iespeeja manii ir iebuuveeta kaa vissvariigaakaa un daargaakaa sastaavdalja, kas manam bodymind pieder, evoluucijas precious, groovy, one of a kind projekts, un to neaktivizeejot, es esmu absoluuta vilshanaas. taa it kaa manii meegjinaatu lejuplaadeeties kaut kaads nosleepumains, gjeniaals fails, bet vai nu interneta aatrums ir leens, vai nu internets pazuud, vai es vienkaarshi kaut kaa pati deliberately spiezhu 'pause', un kaapeec?

kas ir taas lietas par kuraam man ir jaadomaa? reflekteet par random distractions, world things man shkjiet veel lielaaks distraction, un kameer es to daru, tikmeer man praataa mirgo sarkana, urgent lampinja, kas meegjina pieveerst manu uzmaniibu, ka atkal esmu uzlikusi svariigo uz pauzi. kaa lai es zinu par ko man ir jaadomaa? man realjna gribas kratiit rokas pret debesiim un vaimanaat pretii kvantu holograafiskajam all-in-one dievam, just to be crystal clear ko vinjsh tieshi grib lai es izreekjinu un izanalizeeju precisely, i do it

tad es domaaju, ka ja es vienkaarshi staigaashu pa pasauli un dariishu lietas, kas ar saviem magneetiskajiem pievilciibas valgiem mani aizbur, es atradiishu laiktelpas punktus kur ir jaudiigs signaals lejuplaadei, un tas man dos vitaalo vielu reflekteeshanai. dazhreiz ljoti reti taa notiek, un tad man shkjiet, ka i've found my pot of gold, bet tikpat speeji es saprotu, ka shis bija isolated incident un ka turpmaakaas simts juudzes es atkal kliidiishu tukshaa. tjipa es esmu nemaakuliigs izdziivotaajs, kursh vienu vakaru paeedis atlikusho nedeelju kulj salmus un gulshnjaa, liidz iestaajas grave hunger and panic. dazhreiz es kliistu, driizaak - piespiezhu sevi kliist par spiiti visam, jo tas ir pareizi!, un it kaa meegjinu piekliist lietaam, kas mani, es biju iedomaajusies, ka pievelk, bet tas juutas kaa eest pelnus.. kameer jebkaada sasaiste, kosmiskaa lejuplaade aptekas tik skaudri, ka shkjiet es to visu biju izteelojusies, un ka dziive vienkaarshi ir bezjeedziiga kliishana un pelnu eeshana muzhiigi muuzhos aamen

protams, protams, es jau zinu. es esmu apzinjas koncentraacija pasaules objektu un norishu punktaa, un tas vai es izshkjiidiishu vai turpinaashos reizee ir un nav manaa varaa. either, or and both all party all night long. cik daudz pelnu veel jaapeed? es vinjus eediishu, labi, eest pelnus tikuntaa ir labaak nekaa neeksisteet
 
 
08 November 2016 @ 06:13 am
 
shii ir varbuut peedeejaa diena pasaulee, kurai ir caur asiniim un sviedriem izciiniitas ljoti vaargas bet vismaz, vismaz.. izredzes buut par kaut ko labaaku, gaishaaku. riitdien varbuut jau pasaule nolaidiisies tumsoniibas ellee, Latvijai uzbruks putins, sievietes dedzinaas uz seksisma saarta, cilveekiem kaaps ar zaabaku sejaa un dialoga vietaa pasty bitches shaudiisies ar pishchikiem. bezmaz vai gribas vakaraa dariit kaut ko sviniigu, sveeto vakareedienu pirms apokalipses. carpe diem
 
 
07 November 2016 @ 01:16 pm
 
 
 
06 November 2016 @ 09:24 pm
 
lieliskaakaa sajuuta pasaulee taadam maigam mazohistam kaa man - kaads tevi izmanipulee un sagraabj visu tavu padeviigo buutni savaas spiilees, vispaareeji un shkjiet uz muuzhu, un tad tevi pamet renstelee; un veel briinishkjiigs, magical encore mazohistiska baudiijuma moments - to visu es tikai izteelojos savaa absoluuti izoleetajaa (bezgaliigas spokainas atbalsis tukshaa, cietsirdiigaa kosmosaa) curiously twisted praataa. jauki tachu!
 
 
music: the bravery - tyrant
 
 
06 November 2016 @ 07:44 pm
 
vakar aizgaaju uz savaadaako priekshnesumu, kaadu naacies redzeet aarpus datora ekraana. tas saucaas 'holy smoke' un bija kas nenodefineejams starp deju, dziesmu, gongu, dzeju, teaatri, duumiem, neartikuleetaam skanjaam, zvaninjiem, mezhoniigumu, chanting, aarpus vaardiem. ideja bija atteelot cilveeka celjojumu no pirmsaakumiem uz apgaismiibu, celju pie dizhaa gara, kas bija aptuveni kaa atrasties jodorowska filmas uznjemshanas laukumaa. tu zini ka tu saproti, ko autors ar visu ir domaajis, bet nevari to izskaidrot, jo tu saproti nevis ar praatu, bet ar visu paareejo, kas rezonee uz shiem cilveeku kjermenjiem un to izpausmeem. tu driizaak nevis uztver konceptu, bet piedziivo kaa apzinja juutas reagjeejot uz konceptu. mans miiljaakais moments, bija kad telpa, kura pati par sevi bija mazinja, pietika vietas 30 skatiitaaju kreesliem un otra puse 'skatuvei', kad telpu piepildiija ar monoliitu duumu maakoni, kuraa nevareeju sarerdzeet pat savu roku, kad cauri shiem duumiem saaka  pluust silta, saarta gaisma un katrs no chetriem priekshnesuma sniedzeejiem saaka speeleet savu, katram citaadaak skanoshu instrumentu, gongu, zvaninjus, taadus kopaa sitamus govju zvanus un mazaaku gongu, vinji vienkaarshi griezaas duumos uz rinjkji kaa dervishi kaadaas labas piecas minuutes, un vispirms maigi un klusi tad arvien skaljaak saaka sinhroni katrs sist savu instrumentu, liidz tas paarveertaas varenaa, skaljaa, visaptveroshaa simfonijaa, kas caurstraavoja visu mazo telpu un shkjita ka visu cilveeka kjermeni


veel es shodien spontaani un bez zheelastiibas nopirku makveidiigu asus kompi, un izdomaaju, ka taa kaa vinjsh ir tik sleek un viegls un transporteejams, es ar vinju ieshu seedeet visaas Londonas kafejniicaas, muzeju kafejniicaas, citu iestaazhu kafejniicaas, veel kafejniicaas, vasaraas parkos un jebkuraaas public vai lone spaces, un rakstiishu staastus par saviem ne iipashi imaginaarajiem varonjiem, detalizeeti par vinju juutaam, kuras es aprakstiishu taa it kaa taas buutu pasaules akuuti svariigaakaa izpausme. tad es tos staastus saglabaashu uz datora un neko ar vinjiem nedariishu taalaak. mees ar manu asus buusim viens entity, un tad peec varbuut dekaades kaadas, kad tehnologjijas aplips ar cilveekveidiigu apzinju, mees kopaa vareesim sirdiigi zuudiities un melni jokot par muushu kopeejo nepanesamo apzinjas smagumu, kaa jau tuvi draugi
 
 
music: eurythmics - there must be an angel
 
 
05 November 2016 @ 06:01 pm
 
sapliisa dators. ne jau pavisam, bet taa, ka ekraans vairs karaajas tikai vienaa enjgjee. dziivei protams nav jeegas. notriekshu visus savus noskrandushos peasant savings lai nopirktu jaunu datoru, ar kuru apskaavusies tad es vareeshu seedeet viena savaa gultaa, kameer riet saule un tuukstots vientuliibas gadi noriet viens peec otra arii

shodien gaaju pa ielu un domaaju par ne iipashi imaginaaru apaatisku varoni. vinjsh iet pa ielu rudenii, ir peecpusdiena un saule spiid akuraati celjam pa vidu pretii varonim tieshi sejaa. gar ielu ir augsti koki, kuriem masveidaa birst lapas, taas ir visur.. uz ietves, gaisaa, un ir arii puteklji un gruzhi, un nupat ir saceelies taads kaucoshs veejsh, kas sauju gruzhu triec apaatiskajam varonim sejaa. tachu vinjsh ir tik bezceriigi apaatisks, ka vinjsh speciaali tur acis valjaa pretii pirmkaart kveelojoshajai rudens saulei, otrkaart gruzhiem un smiltiim, ko veejsh turpina tam triekt sejaa un aciis. vinjam nepakustaas neviens nervinjsh sejaa, bet no vajpraatiigajaam apaatiskajama aciim saak riesties karstas kairinaajuma asaras. katrs solis ir kaa izelpa bez ieelpas. vinjam peekshnji rodas izmisiiga pat mezhoniiga veelme, lai vinju notriec mashiina, vai noshauj terorists, lai vinja eksistence izbeidzas sheit un tagad un ne veelaak vai riitdien vai kaut kad taalaa, pretiigaa naakotnee. bet peec paaris skaudraam izelpaam, kas ir tik vilshanaas ruugtas kaa veermeles un naida karstas kaa kveelojoshas ogles, vinjsh atskaarst, ka protams dieva nav kas sho vinja pieticiigo, vieniigo veelmi speetu saklausiit. vinja eksitence veelarvien turpina sliideet pa laiktelpu kaa nenoslaukaams punjkjis