21 February 2017 @ 07:09 pm
 
tad, kad man nav apzinaatas iespeejas izraadiit un izteikt visu to, kas man ir iekshaa, tad es sev pasaku, ka man nekaa nav iekshaa. ko juus, vai ak vai, patiesi, jel, juus patvaljiigi pienjeemaat, ka man kaut kas ir iekshaa? nekaa tur nav, ko juus muljkjojaties, saapiiga niekoshanaas, ai ai, atmostieties, un redziet, ka sheit nav itin nekaa, luudzu nepieskarieties un neteereejiet cieniijamie un godaajamie un sirsniigie braalji savus dziives laikus, nokaunieties savaa priekshaa un glaabiet sevi. juus apkaunojat gan sevi gan cilveeku, kuram nekaa nav iekashaa. apzheelojieties par vinju un par sevi, un izliecieties, ka nemaz nedomaajaat, ka nemaz neatceraties, ka nemaz nezinaat par ko es runaaju, un es dariishu to pashu. es sev stingri un pat maigi pasaku, ka manii nekaa nav, ka dziive mani ir atceelusi, izdzeesusi visu to ko es veeleejos izraadiit un izteikt, jeb atnjeemusi to no manis, atnjeemusi man to aukstasiniigi un bez jautaajumiem, bet labi, lai jau dziive taa neuzskata - taa kaa manii nekaa nav, tad manii nav arii diskusijas par to, es atziistu abus variantus. tad es sev pasaku, ka manii nekas nav, stulbs sapnis, kura vairs nav. tad es staigaaju tuksha un aprobezhota un nekauniigi izdziivoju savu vienmuljo, bezceriigo dziivi, visam saku nee, gan mentaali gan fiziski, driizaak - atbilde ir nee uz visu, jo iekshaa ir bezgaliiga negaacija. es taadaa veidaa vienkaarshi gribu atelpu no saapeem.
 
 
music: visi mocarta rekvieemi
 
 
19 February 2017 @ 09:57 pm
 
triis stundas blandiijos pa pilseetu. kad man vairs vispaar nebija, kur iet, es apseedos lesterskveeraa pie struuklakas. man bija auksti kaajaam un rokaam. nav kur iet. visu dienu domaaju par to, kaa es veelaizvien nemaaku runaat ar cilveekiem. cik es saskarsmee esmu impotenta un vaaja un nespeejiiga un slinka. cilveeki kaut ko kusli censhaas ar mani runaat, bet man viss ir absoluuti vienalga. lai vinji beidzot iemaacaas, un tiek nolikti pie vietas ha ha ha, es jums nedoshu vienu vaardu, pashi dariniet sev vaardus. pieklaajiigi apjautaashos, kaa jums iet, un no sirds izraadiishu emocijas, bet tie ir tikai ziedinji, kas aatri saviist un nobirst. baidieties un atkaapieties no shii baismiigaa tukshuma kas esmu es! 

un es vairs nediedeleeshu. jo diedeleejot es izdaru preteeji. nevar par pasauli runaat ar pasauli. tas ir kaa sarunaaties ar sevi. man ir tikai viens patiess sarunu biedrs, un tas pats neatrodas pasaulee. pasaule ir kaa sapnis, un katru reizi, kad es tur izeju, tas ir kaa iziet sapnii un sarunaaties ar sevi. kaut kaada apmaatiiga meenesseerdziiba. mekleet pasaulee patiesus sarunu biedrus ir kaa, iziet aaraa no istabas mezhaa, kameer istabaa paliek tavs vieniigais patiesais sarunu biedrs, bet mezhaa ir tikai akmenji, koki un zveeri. bet tomeer shii istaba ir priekshtelpa, un sarunu biedrs ir aaraa no priekshtelpas, cauri pasaules dubljiem, otraa pusee, tajaa pashaa istabaa, bet otraa pusee. 

"Slay me, Lord. I want to be able to stand before you free of the dividing wall of flesh, so that when you speak to me I shall hear you!"

ak ak ak, kaads klusums ir pasaulee! kaadi maldi mekleet pasaulee kaut ko iistu un sajuutamu. kaapeec mani suuta aaraa no istabas mezhaa? kaada man dalja gar sho apmaatiigo sapni un vinja teeliem? 

peec tam es pieceelos no solinja un devos uz nacionaalo muzeju, man bija palikushas 20 minuutes, bet bija paaraak auksti, lai turpinaatu seedeet aaraa. es apskatiijos 7 gleznas un nopirku desmit pastkarshu komplektu ar gleznu izlasi ar enjgjeljiem. tad es devos uz kinoteaatri skatiities stalker, kas ir mana pasaules miiljaakaa filma

"Let everything that’s been planned come true. Let them believe. And let them have a laugh at their passions. Because what they call passion actually is not some emotional energy, but just the friction between their souls and the outside world. And most important, let them believe in themselves. Let them be helpless like children, because weakness is a great thing, and strength is nothing. When a man is just born, he is weak and flexible. When he dies, he is hard and insensitive. When a tree is growing, it’s tender and pliant. But when it’s dry and hard, it dies. Hardness and strength are death’s companions. Pliancy and weakness are expressions of the freshness of being. Because what has hardened will never win."


 
 
18 February 2017 @ 08:20 pm
 
 
 
18 February 2017 @ 02:46 pm
triiceeshana  
nav jeegas zuudiities, jo sekos prieks, nav jeegas priecaaties, jo sekos zuudiishanaas. ir jeega zuudiities, jo jushanaas ir pa iistam un ir jeega priecaaties jo prieks ir pa iistam. lai ko tu dariitu tu nevari vinneet, lai ko tu dariitu tu vinnee. cik reizes veel dziivei buus tev jaaparaada, ka tu tai esi tikai uzgriezhamais vilcinjsh, ne tu pats vari izlemt griezties, ne tu pats vari izlemt negriezties. pacietiigi, sakostiem zobiem, vai asaru teerciiti zem skumjas acs, tu gaidi, ko dziive dariis ar tevi naakamo.

pavasaris ir saacies, putni viitero kaa aptrakushi. laiks atkal turpinaas, katru gadu pasaule un laiks un dziive turpinaas un turpinaas un turpinaas, un es to visas dziives garumaa pierakstiishu. vaardi no manis ripos tikmeer, kameer dziive turpinaas saraut atkal un atkal manas skaistaas peerlju krelles

dazhas, daudzas, paarsvaraa visas dienas saakumaa es eju dziivot, pilniibaa sagatavojusies, ka shodien notiks kaut kas iipashs, bezmazvai negribiigi, it kaa muljkjiigi izliekoties, ka viss ir normaali, bet paslepshus mezhoniigi iedomaajoties, ka shii buus taa diena, kad viss dramatiski mainiisies. dienu nosleedzot, ejot maajaas peec darba, es esmu deflated, viilusies, apaatiska, es nespeeju noticeet, ka es esmu aizvadiijusi veelvienu identisku dienu, manii kaut kas pret pashas gribu atkal un atkal ir anihileejies. ja izejot no darba liist lietus, tad es juutos labaak, ja spiid saule, tad es uzreiz juutos kaa man iespljautu sejaa.

bet citas dienas, es zinu, ka viss ir gjeniaali, un viss apsleeptais iznaaks gaismaa un cilveeki beidzot viens otru miilees, pasaule buus miilestiibas valstiiba.

es braucu vilcienaa maajaas, austinjaas skaneeja leena sirdi lauzosha klasiskaa melodija, vilciens leenaam iebrauca Clapham Junction, manas acis sliideeja paari skaistiem cilveekiem, cik vinji visi ir wholesome un skaisti, vinju dreebiites, vaigi, kaaju stilbi, sominjas, matu tonji, sarauktaas uzacis, vinji ir mezhoniigi skaisti, jo nav es. tad vienu briidi man sirdij uzgaaja eena un acis kaveejaas skatoties nekurienee, liidz sho briidi iztrauceeja un manaa fokusaa iebrauca beernu ratinji, no tiem man pretim skatiijaas mazs, varbuut 4-gadiigs gaishmatains puishelis ar lielaam, mirdzoshaam zilaam aciim, vinja mazais gjiimiitis atplauka briinishkjiigaa smaidaa. eena kas veel pirms briizha uz manas sirds kaveejaas viegla un peleeka, strauji samilza un iesitaas aciis karsta un gauzha un saapiiga. cik liela aiza ir no smaida, kas nezina saapes, liidz smaidam, kas ir piesaatinaats ar saapeem. cik viens ir viegls un cik otrs ir vajadziigs un gruuts.
 
 
17 February 2017 @ 07:03 pm
20th Century Women  
menstruation!

 
 
17 February 2017 @ 07:53 am
 
pats lielaakais pasaules paradokss prieksh manis ir tas kaadu aizkaitinaajumu un sveetlaimi reizee israisa cilveeki ar savaam sejaam, skatieniem, esiibu
 
 
16 February 2017 @ 09:02 pm
 
lietas, ko es esmu izdariijusi nepareizi gulst uz pleciem kaa smagi, suuri akmenji. es nezinu, kuras visas taas lietas ir, bet es zinu, ka vinjas tur milzt. es iedomaajos, ka es esmu pavisam maziitinja vieniiba, kas seezh grandiozaa postapokalitiskaa, groteskaa wasteland, man apkaart celjaas neizmeerojami augsti kalni ar nepareizi izdariitaam lietaam, shaubiigiem, maldiigiem uzskatiem un pienjeemumiem. lai cik, man buutu gruuti no manas mazaas, ierobezhotaas vietas sev apkaart visu shkjirot un attiiriit celju, es iedomaajos, ka labi varbuut es esmu daudz vaajaaka un nespeejiigaaka kaa citi cilveeki celmlauzhi, kas speej aatraak un efektiigaak sheit ieviest kaartiibu, reduceet saarnju kalnus, atdariit gaismai celju, bet ja es esmu ljoti veeriiga, ruupiiga un uzmaniiga, minimums, kas man jaadara ir jaacenshas nepienest veel vairaak praata saarnju shai pasaulei. un taa knapi vispaar ir dariishana, to tak es varu? tad mani pleci paliks vai nu taadi pashi vai vieglaaki, ja man papildus izdosies mazliet kaut ko sheit arii kaartot un attiiriit

ai es nezinu ko es saku, es esmu mazliet distracted, iegrimusi mazliet atkal domiigumaa. es meegjinu izdomaat peec iespeejas veiksmiigaakas metaforas, kas ljautu man kaut kaa, kaut tikai mentaali ieteerpt to taadu sapratni, kas man ir izveidojusies par lietu kaartiibu un noteiktu norisi. atrast savu biolokaaciju un kontekstu. ir jau patiikami katru vakaru iet guleet ar domu, ka lai ko es dienaa buutu sadariijusi un sadomaajusi, mani vienmeer tur. mans iespeeju arsenaals vienmeer ir fresh and ready to go, ka katra naakamaa diena ir jauns saakums, lai paarstaatu maldiities. un tad. notiek viena lieta, otra, treshaa, jo speeciigaaka mana veelme nemaldiities, jo speeciigaak dod pretim.

bet. tad arii man ir pieejamaaka iespeeja trenneet savu praatu vairs nevalstiities pa vecajiem iluuziju graavjiem. tur vairs nav nekaa interesanta, shie graavji ir shauri, izzhuvushi, uz izputeeshanas robezhas

jaa, luuk, atradu metaforu - ir taada sajuuta, ka mani tur kaads neredzams speeks, patiesi fiziski, mentaali, emocionaaali, absoluti ontologjiski tur in perfect, loving, graceful, mindful suspension. un jo vairaak es speeju shim speekam padoties, jo uzstaajiigaak tas mani nes. visi elementi ir perfektaas proporcijaas, viss ir tik perfekti, kaa sareizinaats ar miljons citiem perfektiem plus miljons papildus perfekti reiz bezgaliiba muuzhiigi muuzhos. katra mana virziiba shajaa eksistencee ir noskanjota tik perfekti, ka tas ir gandriiz vai saapiigi miiloshi, tu atrodies visvisvisvisvis(ljoti daudzi -vis liidz bezgaliibai)paradiiziskaakajaa situaacijaa, kur katrs tavs atoms un taa virziiba ir bezgaliigi sveetiita. tu ieelpo, izelpo, paskaties, nolaizi luupas, ieklausies, pasper soli un lauzhas aara agaisma, enjgjelji dzied, saplaukst visas pasaules pukjes, saule mirdz mezhoniigi silti, maigums veljas no iekshpuses un aarpuses un visapkaart, katrs tavs atoms ir triumfs un deelj taa visu laiku gribas bimbaat, jo tu nespeej noticeet tam cik ljoti tev ir paveicies buut iegremdeetam shaadaa miilestiibas paarsaatinaataa perfektaa esiibaa

bet tad pietiek ar vismirkliigaako un maziitinjaako shaubu kripatinju, kas pusapjausti paarskrien praatam, ka neaicinaata, glupa pele, ieradusies skavendzhot scraps of doubt and delusions, un shis ideaalais, gjeniaalais, supermiilestiibas balanss sagruust un izput. vai tas bija sapnis?

nee tas nebija sapnis. es zinu, ka tas nav sapnis, bet man kremt, ka es nespeeju tur notureeties ilgaak, ka shkjiet, ka mani meetaa pa shiim frekvenceem, nevis, ka es pati varu izveeleeties tajaas notureeties.

'izveele' tur notureeties ir driizaak, vispaar burtiski kaa rituaals, kas ir jaaveic. nepietiek praataa pateikt, jaa es gribu tur buut, es gribu buut miilestiibaa. ir jaapacelj roka, vai jaapieceljas, vai jaatver mute balsij, ir jaapielieto savs fiziskums, sava fiziskaa buutne, jaaveic kaadas darbiibas, kas izkliedee saarnjus, attiira praatu un atdara sirdi
 
 
15 February 2017 @ 05:27 pm
 
 
 
15 February 2017 @ 04:07 pm
HyperNormalisation (2016)  

Tags:
 
 
14 February 2017 @ 06:14 pm
 
es shodien internetaa pasuutiiju savu miiljaako pasaules augu. neviens cits augs vinjam klaat nestaav. es vinju pirmo reizi satiku, kad biju maza un dziivoju Imantaa. es seedeeju pie loga saulee uz peleeka linoleja vinjam blakus, tiirot no taa lapaam putekliishus. pec tam es dziivoju paareejo dziivi citur un nezinu, kas ar vinju notika. dazhreiz es par vinju sapnjoju. es vinju tagad sagaidiishu, un kad man vinjsh buus, es par vinju ruupeeshos visu atlikusho dziivi, lai kas notiktu

 
 
12 February 2017 @ 06:08 pm
redzamais ir neredzamaa sabliiveejums  
man iekshaa pashlaik notiek tik tik tik tik tik tik daudz. man praats un sirds un apzinja griezhas kaa milziigi rati tik aatri kaa veetra.

es tagad saprotu, kaapeec rodas taadas nesaraujamas piesaistes gadiem ilgi. tad, kad tu esi sasaistiijies ar patiesiibu, kad tu esi aicinaats, tu to nevari, negribi, nevari paarraut. un lai cik biezaa un dziljaa maldu miglaa tu dazhbriid aizkliistu, ir tikai viena vieta kur atgriezties - pie patiesiibas. evoluucija notiek uz patiesiibu, nav cita galapunkta, un, kas shkjiet ir galapunkts, ir saakums un tad ir tikai virziens.

man shkjiet, galvenais trauceeklis shai izaugsmei ir bijusi vienpatiiba. tad kad tu esi viens un uzsaac sho celju, ik pa laikam kaa likums tu pie sevis domaa, ka to visu izteelojies. nav neviena, kas apstiprinaatu tavu redzeejumu, taapeec, ik pa laikam kaa likums tu sevi shaustiisi par to cik absurdas un naivas domas tu safantazee.

un es esmu ljaavusi shim izspeeleeties. shai ciinjai starp redzamo un neredzamo. likumsakariigi viss pasaulee ir otraadi. redzamais izraadaas kaa sapnis, bet neredzamais izraadaas patiesiiba. es retrospektiivi tagad varu apzinaaties sho ciinju, starp redzamo un neredzamo, neiisto un iisto, kas ir manii unduleejusies, mani raavusi uz puseem.

varbuut tas, kas man vienmeer iedvesis visgauzhaako ruugtumu - nespeeja atrast savaam neredzamajaam patiesiibas nojautaam atspulgu citos, shii izmekleetaa izolaacija, varbuut ka taa man visvairaak ir naakusi par labu, pamudinaajusi mani lauzt un triekt un satriekt iluuzijas, neiisto, mekleet vieniigo visspeeciigaako, vispatiesaako atspulgu patiesiibai, apejot pasauli, cilveekus, notikumus. tikai taa es varu iemaaciities pret vinjiem iztureeties pienaaciigi.

es gribu kaut kur aiziet, kur es vareetu runaat ne tikai ar savu praatu, bet varbuut shii vajadziiba ir tikai gaistosha inerce. es gribu pievienoties, buut dalja no-, buut ietverta, bet varbuut shii vajadziiba ir tikai gaistosha inerce.

varbuut to, ko es tagad zinu un juutu, es nevienam par to nestaastiishu, bet kaa klusu klaatbuutni nesiishu visur, kur es eju. varbuut pat man vienmeer ir mazliet shkjitis, ka vaardi par patiesiibu ir greeks. un jo vairaak un piemekleetaaku vaardu, jo lielaaka sanaak zaimoshana. aprakstiit veidus, kaa patiesiiba izpauzhas, tachu nekad apgalvot. savaac visus savus vaardus sev priekshaa un skaiti katru vaardu peec kaartas, par katru kas ir pilna patiesiiba tu dabuusi zelta moneetu, par katru kuraa nav pilnas patiesiibas buus ruugta asara.

satuntuleeties siltaak, un izbriiveet sirdii, sevii arvien lielaaku vietu patiesiibai, ljaut tai tur gruzdeet silti un spozhi, kaa dzintarinjam. nevienam neteikt, iet pretim vienai. patiesiiba ir visur un visos, bet jo vienaaks tu esi, jo skaidraak tu zinaasi nesajaukt visus un visu redzamo, ar to patiesiibu, kas tajos ir apsleepta.
 
 
music: nick cave & the bad seeds - rings of saturn
 
 
12 February 2017 @ 02:30 pm
 
peedeejaa briizha plaani ir my nemesis, nemaz neceriet cilveeki, ka ja taujaasiet man, vai veelos dariit aktivitaati peec stundas, ka es vispaar jums kaut ko atbildeeshu. es dziivi uztveru nopietni un ar bijiibu, taapat arii jebkurus kopeejus plaanus. plaani, kas rodas tik iisaa laika spriidii, vai cilveeki, kas neviizho par potenciaaliem plaaniem pazinjot ar pieklaajiigaaku advaanci nekaa iiss spriidis, tie ir nenopietni and not very intentional, plan like you mean it
 
 
11 February 2017 @ 02:09 pm
 
tad kad uznaak visu aptveroshas miilestiibas uzpluudi, juutos, kaa bez briidinaajuma man buutu ieshljircinaata shii sveetaa esence, un juutos apdullusi un nevariiga un noreibusi, nevaru izdariit neko tikai neveikli veecinaat rokas un hipnotiski unduleeties liidzi uzstaajiigiem miilestiibas maiguma piesaatinaatiem viljnjiem, kas pluust un caurvijaas visam laikaa un telpaa. tad atrasties vienaa konkreetaa pasaules vietaa, kaa vilcienaa vai istabaa, ar noteiktu daudzumu priekshmetu apkaart, shkjiet absurdi un tragjiski, bet eksistenciaali pateiciigi reizee
 
 
 
11 February 2017 @ 06:17 am
 
i want to be meek, i want unknowing
 
 
10 February 2017 @ 10:39 pm
 
biezhi, ja ne paarsvaraa ir slinkums sakariigi atbildeet jautaajumus, taapeec gandriiz neiespeejami ar mani ir izveerst sakariigu diskusiju. dazhreiz shkjiet, ka nav jeegas, vai driizaak garlaiciigi runaat ar cilveekiem, kas mani nesaprot no pusvaarda. dazhreiz shkjiet, ka vai nu saprot visu reizee vai neko, 1 vai 0. ja nesaprot, tad es vienkaarshi kluseeshu vai piekritiishu. ja saprot tad arii var kluseet, jo fundamentaala sapratne jau ir nodibinaata.
 
 
09 February 2017 @ 07:35 pm
 
interesanti, kas notiktu, kaada man izveerstos dziive, ja es nekad vairs ne uz vienu nedusmotos, un atdotu visu savu peedeejo lepnumu, vienmeer pagrieztu otru vaigu, vienmeer, vienmeer atziitu otra taisniibu, vienmeer, un shaadi pazemotos pat visiracionaalaako cilveeku priekshaa. skumju vai dusmiigu vai viilushos neplaaist projaam no sevis nevienu cilveeku. sirds pieprasa sirdsmieru, un shiis gauzhaam shauraas durvis ir vieniigaa ieeja sirdsmieraa. vai es kljuutu par evoluucijai totaali nederiigu absurditaati? bet toties mana sirds buutu tik speecinaata un gandariita, ka taa buutu visspozhaakaa rajonaa. manupraat, mana sirds ir mans daargaakais, svariigaakais, vieniigais iistais manas esiibas centrs, teju telpa, nekustamais iipashums. buut modram uz lamataam, kas klupina celjaa uz shaurajaam durviim uz sirdi, izskaust maldu iluuzijas un izrauties no to negantajiem aakjiem, kas tur un nelaizh kusteet ne soliiti uz priekshu pie sirds. sevi pastaaviigi atbriivot no iedomu vazhaam, sev pastaaviigi atgaadinaat par briiviibu, kas pastaav tagad un uzreiz, celt sirdi gaismaa, netureet sirdi zem puura.
 
 
09 February 2017 @ 05:37 pm
apzinjas straume novakaree  
man kremt, ka manas smadzenes pagaidaam veel ir par shauru, lai es vareetu bez apstaajas un distrakscijaam tajaas masiivi kraut graamatas, tekstus, informaaciju. es veelos, lai es taa vareetu pieseesties un teiksim meenesi no vietas peec darba, neko citu nedariit maajaas, kaa tikai lasiit un lasiit un lasiit un lasiit. es gribu izlasiit tik daudzas graamatas par gariigumu, es gribu aizrakties liidz dievam un saprast lietas, bet teju taa it kaa es steigtos notikumiem pa priekshu, kaa vairs nevareetu ieeest, es nevaru fiziski tik daudz izlasiit. iet paari malaam, kriit garaam praatam, nav sakjeres, nav apetiites. es juutos taa it kaa es veelarvien vienkaarshi neesmu pietiekami taads cilveeks, kursh var izsleedzot visu pasauli ienirt graamataas un tur vegjeteet. nemaz tachu nav taa, ka mana aarpasaules dziivee buutu kaut minimaali aizraujosha, es buutu ideaals kandidaats taadam cilveeka paveidam, kas ienirst graamataa un tur vegjetee nedeeljaam, meeneshiem, gadiem, ak kaut visu dziivi. bet tajaa vietaa es vienakarshi kaut kur maldos savu domu hazy gaitenjos, miegaa, maajas kaartoshanaa, pastaigaas. man pat peedeejaa laikaa ir teju totaali atkritusi interese par zinjaam, seriaaliem, sociaalo, visaam cilveeku lietaam, vieniigais, ko man shobriid patiik dariit ir skatiities filmas un iet pastaigaaties, un ne ar vienu nerunaat. taa ka vispaar nav taa, ka man buutu daudzas lietas, kas konkureetu ar lasiitgribu. es domaaju, driizaak tas ir kaut kas cits. man ir pretestiiba pret alkatiigu lasiishanu, jo visas lietas, ko es izlasu ir aptuveni viens un tas pats. lasot man kaut kas sirdii visam ir jau piekritis pirms atveeru to graamatu un vispaar pirms laika saakuma. bezmazvai, katru reizi kad es atveru graamatu, vieniigie vaardi kas tur ir redzami ir 'jaa, taa ir, bija un buus'

es secinu un nosleedzu, ka nav iespeejami neko uzzinaat vairs no graamataam. es pie taam veershos, kaa cilveeks veershas pie instrukcijas kaa paarvietoties tumsaa, kameer daudz veiksmiigaak vinjsh tumsaa vareetu paarvietoties, ja to treneetos dariit nevis par to lasiitu. tad arii es secinu, ka mana dziive ir kaut kas nesaprotams, kuraa es virzos. es esmu apnjeemusies bez iebildumiem dariit visu, ko jau es daru, paklausiigi un diligjenti. man nav iebildumu vispaar. viss, ko es esmu sapratusi no savaam graamataam ir, ka es pretojos intuitiivai dziivoshanai un kalpoju impulsiem, kas jau saakumaa signalizee par maldiem un aplamiibu. esmu sapratusi, ka lai cik es buutu conditioned, es tomeer kaut kaa mistiski neesmu conditioned, jo cauri visaam kjeemiigu uzskatu spazmaam es vienmeer konkreeti zinu, kas ir preizi un kas nav. tas kas ir pareizi vieniigais ir iists un kas ir iists, tas ir nelokaams un nevar buut conditioned.

man vieniigais iebildums ir, ka ir paklausiigi jaanorij posmi, kuros dziive shkjiet kaa bezceriigi bezgarshiiga, auksta mannaa putra, nezinot, kad un kaa taadi periodi beigsies. vai kaut kur iedgsies kaada uguntinja, vai kaut kas buus paarsteidzoshs. kameer citrreiz zibeniigi ir jaabuut gatavai sakjert kleepii tos labumus, ko dziive met pretii, ashi izrausties no inerces no miega, noreagjeet uz visu ko spontaanu. jaabuut muuzhiigi pacietiigam bet modram. burtiski es juutos, kaa aktieris lugaa, kurai es neesmu lasiijusi scenaariju. aptuveni izsecinu, kaada veida varonis es vareetu buut, bet nedriikstu pieljaut to kljuudu nepareizi uzmineet un tad maldiigi piekjerties domai, kas esmu kaads konkreets varonis, kameer varbuut esmu kas absoluuti cits. tajaa vietaa man ir jaabuut modram, jaaveero man apkaart notiekoshais un jaaielec pareizajaa epicentraa pareizajaa briidii. ir absurdi baidiities par kaadu tuvojoshos sceenu, jo es tak nezinu par ko ir luga un kas man tajaa sceenaa buus jaadara. ir gauzhi, ja es nokaveeju pashreizeejo sceenu no kuras ir atkariiga visa mana naakamiiba, kameer gremdeejos kalkulaacijaas par aizgaajushaam sceenaam vai bailees par nenotikushaam sceenaam. vienmeer atcereeties, ka nevis es esmu lugas autors, bet gan dieva apzinja

nosleedzot es atkal secinu, ka graamatas ir nevis uzzinjai, bet atgaadinaashanai, atkaartoshana zinaashanu maate.

ak, un shis jeelais, diivainais, unsettling, plikais staavoklis, aarkaarteeji trausla liidzsvara staavoklis, kur tu esi uzpeldeejis pashaa eksistences flux virsotnee, tur glumjsh drebinies kaa tikko piedzimis un apsver.. vai shis ir mans likumsakariigais space-time edge? vai dievs mani te nolika un vai vinjsh ar sho ir apmierinaats, patieshaam? nedriikst, nevar par dievu shaubiities, nedriikst par sevi shaubiities. bet kaa tad ar visu nepadariito? kaa tad ar visaam potencialitaateem? klupdamam un krizdamam auleekshot uz priekshu un piepildiit visas iespeejamaas potencialitaates reizee visos virzienos speeji un dramatiski! nedabiigi. nedomaaju gan. tas, lai kaadas esteetiskaa efektiiguma virsotnes, izklausaas un juutaas nepareizi. es iedomaajos, ka mans space-time staavoklis, protams, ka nav atkariigs tikai no manis. esot sasleegtam netverami, neapzinaati sarezhgjiitaa, likumskariibu tiiklaa ar bezgaliigi daudz citu buutnju un situaaciju, tu nevari buut vieniigais noteiceejs. ja citai buutnei vajag nenoteiktu daudzumu gadu, ko valstiities bezgarshiigaa mannaa putraa, kameer tu maacies pacietiibu, tad apmierinies ar shaadu entanglement. crucify your mind
 
 
09 February 2017 @ 07:19 am
 
kameer citiem cilveekiem ir iistas probleemas pasaulee, man neizmeerojamu paniku izraisa atrasties telpaa ar vairaakiem vai daudziem sveshiem cilveekiem. man ir sajuuta, ka katram no vinjiem ir duncis gataviibaa, un liidz ko es kaadam no vinjiem nejaushi vai jaushi paskatiishos aciis, vinjsh man klups virsuu un naaviigi ievainos. vieniigais veids kaa sevi nosargaat ir buut peec iespeejas nekustiigi neredzamai, vai vislabaak nekad neatrasties telpaas ar cilveekiem. es veelaizvien nespeeju noticeet, ka cilveeki nav slepeni biistami bet gan braalji, ka vinji nav naidiigi un negrib man fataali uzbrukt. dazhreiz es juutos kaa dziivot ir laviities cauri nazhu laukam, nazhi zem kaajaam, virs galvas un gluun gataviibaa no visiem saaniem. bet ja es atrodu kaadu cilveeku, kas juutas droshi, tad es veelos palikt pie vinja saaniem kaa aiz vairoga. bet paarsvaraa agri vai veelu izraadaas, ka katram sastaptajam cilveekam ir nazis gataviibaa. un man pashai arii ir sakraajies soliids nazhu klaasts. tos gan es paarsvaraa lietoju pret sevi, ja mans naivais ieksheejais dveeseles kajeens atkal kaut kur aizvazaajas, kur nedriikst. bet sliktaakajaa gadiijumaa man apzinaati negribot pasliid roka, un pati kaadu ievainoju.
 
 
08 February 2017 @ 09:14 pm
 
peec darba spontaani atkal aizgaaju uz kino, jau otro reizi pa sho nedeelju, vispaar uz kinoteaatri eju kaa uz bazniicu. es gribeetu uz kino iet katru dienu, man ir tik milziigs pateiciigums sirsninjaa, ka Londonaa ir tuukshtosh un viens kinoteaatris, kur es varu iet. peec tam staigaaju kaajaam maajaas, un cilveeki un stabi uz ielas, objekti skatlogos, zaales stiebri asfaltaa, viss viss shkjiet kaa gjeniaali maakslas darbi, kur ir mana kamera, visu iemuuzhinaat, lai cilveeki beidzot notic paradiizei zemes virsuu. taalaak spoileris

toni erdmann ir filma, kur jaucas sekojoshaas sajuutas, kas ir ljoti speejas un piesaatinaatas: neeertums, saspiileejums, neeertums, tupiks, neeertums, trauksme, neeertums, bezizeja, neeertums, maigums, neertums, komiskums, kluss maigums, spiitiiba, maigums, paljaaviiba, ievainojamiiba, nezinja, maigums, miilestiiba, pastaaveeshana. viss, kas filmas pirmajaa daljaa shkjita absurds, neeerts (awkward, cringe), luudzu izbeidziet!, klaustrofobisks, skaudrs, uz filmas beigaam piedziivoja mirkliigu metamorfozi un kljuva maigs, drosmiigs, atklaats un aizkustinoshs. shitaada filma pleesh sirdi valjaa un plosa bez aiztures, viss ko es varu izdariit ir tikai piemekleet peec iespeejas traapiigaakus un pareizaa seciibaa apziimeetaajus, bet kaa to tieshi taada filma izdara - tas ir it kaa elementaari, jo ikdienaa tas notiek visu laiku, bet aprakstiit detaljaas negribas, jo taa shkjiet bezmazvai zaimoshana.

bet ja man tomeer jaapameegjina.. jo vairaak cilveeks tiek paklajuts tam, kas vinjam sagaadaa visvairaak saapees un bailes un neeertu sajuutu, expose expose expose, jo vairaak vinjsh sevii kultivee maigumu, stiprumu, godu un miilestiibu. saapes ir miilestiibas priekshveestnesis - lai biistaas tie cilveeki, kas nepaziist saapju. veel arii noprotu, ka atziistot un piedziivojot to no kaa visvairaak gribas izvairiities, esiiba kljuust daudz vienkaarshaaka, mieriigaaka, sveetiigaaka. man tik bezgaliigi patiik, skatoties filmas, nonaakt pie apstiprinaajuma un pamudinaajuma, varbuut ja es tos sakraashu pietiekami daudzus, kaadu dienu es speeshu tos arii likt lietaa pashas dziivee

shajaa ainaa man sirsninja uzziedeeja kaa aizlauzta mezhroziite vissiltaakajaa zelta sauliitee, bet taa laikam shkjitiis saprotama tikai noskatoties arii visu kas bija pirms un kas seko peec.
 
 
07 February 2017 @ 04:37 pm
 
manupraat, pievilciigaakaa un satriecoshi superiigaakaa profesija ir tiem, kas labo un arii varbuut celj maajas un objektus tajaa, bet galvenokaart tieshi labo - plaisas sienaas, elektriskas probleemas, santehniskas probleemas (pats labaakais), saluuzusho. faktiski taa ir maaju glaabshana, aarsteeshana un pestiishana. es gribu muuzhiigi muuzhos sev pie saaniem cilveeku, kas speej labot maajas.

kad es biju maza, es nekad neaizdomaajos par to, cik aatri nolietojas lietas. es iedomaajos, ka es dziivoju bezgaliigi nemainiigaa taapeec absoluuti droshaa istabaa, kas ir vieniigaa konstante pasaulee. tagad es maajaas ik peec kaada laika pamanu plaisas, tumshaakus tonjus, atlupushu kraasu, shviikas un tamliidziigi. kaut kaadaa zinjaa tas mani dzilji satriec un varbuut pat biedee, un es juutos bezspeeciiga sho plaisu klaatbuutnee un izteelojos totaalu sabrukumu un anihilaaciju. es gribu, lai atnaak mirdzoshs varonis, kas manu maaju atpestii no plaisaam un atlupushas kraasas un shviikaam, un uzbuuvee man skapiiti no gaisha koka, un arii rakstaamgaldu, maizes kasti un citus briinumus.

bet shii maaja nemaz nav mana. man vajadzees apmierinaaties ar to sajuutu sirdii, kas ir vieniigais kas man pieder shajaa pasaulee, lai kur es atrastos.
 
 
06 February 2017 @ 05:53 pm
it is accomplished!  
"When those people were torturing Magdalene I wanted to kill them, but then I open my mouth and out comes the word Love. Why? I don't understand."


es gribu lai Skorseeze uztaisa veel simts filmas par Jeezu un Kristiigumu un Dievu un Milestiibu un Mokaam un Ieksheejo Ciinju un Celju un Izveeli, un tad es taas visas filmas skatiishos, jaa!
 
 
05 February 2017 @ 09:49 pm
nepretojies  
nee es negribu buut shaads taads. vienmeer tas nepatiikamais balansinjsh starp nebuushanu paaraak taadam vai shitaadam, paaraak aukstai zivij v. paaraak pretiigi saldam, paaraak entuziastiskam vs. paaraak vienaldziigam, paaraak super-conscious vs. paaraak disassociated, paaraak high on life and spirit vs. paaraak i transcend all, highs and lows are illusory, paaraak naivam vs. paaraak aizdomiigam, paaraak kritiskam vs. paaraak anything goes, paaraak maigam un miilosham vs. paaraak nosodosham un skarbam, paaraak dabiskam vs. paaraak samaakslotam, paaraak iespringusham vs. paaraak padeviigam, paaraak konkreetam vs. paaraak zelta vidusceljsh,

taa it kaa es meegjinaatu samekleet, panaakt smalkaaku un smalkaaku rezoluuciju sev un savai dziivei, kameer atkal peekshnji, paskatoties no malas, dziivee nemaz nekas nav pakusteejies, tad kam iisti es to rezoluuciju mekleeju? komisks, tragjisks, atkal komisks rinjkja dancis ap eksistenci sevii un sevi eksistencee. aizej tur, pastaavi sheit, neej tur, izdari sho, noliec shito, panjem to, atnaac atpakalj, neej prom, pagaidi, nevilcinies, steidzies, uz priekshu, lejaa, pa labi, augshaa, apstaajies, atpakalj, pa kreisi, dziljaak, taalaak, aatraak, leenaak, ilgaak

uz dazhiem briizhiem, gribas dusmiigi sarauties gultas stuuriitii un teikt nu nee, nee, nee es teicu, nee visam, vsjo, pizduj.

bet shii energjija, kas tevi dancina caur dziiviibu, caur laiku un telpu, lai kaa tu tai stiivetos pretim, agri vai veelu vinja tevi atkal ierauj straumee pie sevis, un ar tevi izriikojas, pretestiiba ir bezjeedziiga, tas ir kaa meegjinaat vairs nekad neguleet, neveseliigi un neiespeejami, tu atkal vienkaarshi ljaujies, lai tevi rauj un dzenaa un vij un sijaa uz visaam puseem, tu vienkaarshi pluusti, pluusti
 
 
05 February 2017 @ 02:36 pm
 
katru gadu februaarii es gaidu pavasari atgriezhamies kaa miilju draugu, un jo es ilgaak dziivoju jo vinjsh paliek miiljaaks
 
 
03 February 2017 @ 08:23 pm
 
redzot, cik mazinjsh ir tas gabalinjsh, kas visaa manaa eksistencee ir patiess, paarnjem baisa pazemiiba, taa priekshaa. cik maziitinja ir taa plaisinja, pa kuru gaisma censhaas iekljuut, spiideet. un mans fokuss, mans praats ir tik gurds, trausls, kusls, nemaakuliigs. neatrodot labaaku vaardu manam 'es' pieradumam, ego vaimanaa ir niigrs, plosaas, kuulenjo un vaid no graavja graavii kaa slapjsh, izbadeejies putns.

taa kaa mans telefons turpina sleegties aaraa, mani nebriidinot, shodien nopirku iistu radiopulksteni, lai no riita varu pamosties. taadu baltu kubiku, uzgriezu uz klasiskaas muuzikas frekvenci, modiishos ar Bahu un Chaikovski, cerams
 
 
01 February 2017 @ 08:15 pm
vakars pirms kaujas  
es apzinos savu ledus auksto un nazha aso vientuliibu vienmeer tajaa concise briidii, kad lidmashiina smagi un speeji un uzstaajiigi paceljas un neatgriezeniski rauj mani projaam augstaak un augstaak paari maigajaam tumshi zaljajaam gandriiz melnajaam eglju galotneem. man ir jaakljuust daudz daudz daudz mezhoniigi stipraakai. es nevaru shaadi smilksteet un drebeet, tas ir ljoti vaaji. par spiiti shim iracionaalajam fenomenam, vajag kljuut mezhoniigi stipraakai un atrast veidu, kaa iet pasaulee klusaak un ceelaak un pazemiigaak. lai kur man buutu jaaiet un cik taalu, visu ko esmu sapratusi un izleemusi un visu kam ticu, vajag paslepshus nest sev liidzi kaa speeka avotu, vai vienkaarshi aiz godiigas cienjas pret to. un nepakljauties maldiem, ka tas kur es eju un tas ko es daru nav viskaudraakais, visgruutaakais celjsh projaam no maajaam. shovakar divi baldriaanji un pa nakti zhigli visu piemirst.
 
 
01 February 2017 @ 10:03 am
 
skats uz patiesiibu ir trausls, bet pietiek ar vienu taadu mirkli, lai ticiiba daudzkaartiigi speecinaatos un pastaaveetu par spiiti visam. garu nevar salauzt, tikai maldus
 
 
31 January 2017 @ 08:06 pm
 
mazliet nomaakti kliidu pa graamatniicaam, jo no vienas puses galva jau pilna nerealizeetu maaciibu, bet sirds veel ko alkst. beigaas randomly no plauktiem neiedziljinoties noraavu triis graamatas, kas iekrita aciis. buubera 'es un tu', griishlja 'dieva mekleetaaji' un rubenja un subacha 'dievs ir tepat'
negribas lasiit akadeemiskas graamatas, bet negribas vairs arii jeelas emocionaalas spekulaacijas. es gribu zinaat un lasiit, kaada ir citu cilveeku pieredze ar dievu, un ko dievs noziimee dziives kontekstaa un saskarsmee ar citiem cilveekiem
 
 
30 January 2017 @ 10:54 pm
 
no jauna un no jauna bijiiba mutuljo
 
 
28 January 2017 @ 08:49 pm
coincidence i think not  
man uzradaas amizanta teorija par manu telefonu. mana telefona iekshaa un aaraa sleegshanaas shodien saakaas peec vienas konkreetas lietas, ko no riita izdariiju. taa kaa nomira Dzhons H., es kaa jau apziniigs digitaalais pilsonis ieliku instaa bildi ar kadru no 1984 filmas, kur Winstons uz celiishiem raksta savu dienasgraamatu, aizsleepies pie sienas blakus veerojoshajam Ingsoc ekraanam. saliku daudzus, like daudzus taggings ar visiem iespeejamiem resistance type of emocionaaliem keywords, ko vareeju iedomaaties. un tad burtiski peec 5 minuuteem it struck, telefons saaka sasalt, darboties ekstra leeni, leenaak kaa parasti kad leeni, tad pirmo reizi izsleedzaas uz 20 minuuteem, tad ik peec 5 - 10 minuuteem vairaakas reizes. visu atlikusho dienu ar nu jau garaakiem intervaaliem veelarvien, pat peec formateeshanas sasalst un sleedzaas aaraa. tad man praataa zibeniigi spridzinaajaas neironi un es atcereejos, ka bazzinga filmaa par Edvardu Snoudenu valdiibai bija taa programma, kuraa var ievadiit visaadus keywords, ko izmantotu potenciaali valsts nelabveelji, un taa programma meklee telefonus un datorus un jebkaadu digitaalo klaatbuutni, kur shie keywordi ir izmantoti reizee, klasteros. es varu tikai secinaat, ka valdiiba manu mazliet naivo un emocionaalo pezanta instas postu ar Winstonu notureeja par aizdomiigu aktivitaati, un remotely paarmekleeja manu telefonu. es ceru, ka that's the case, jo tad, sapratushi, ka es esmu garlaiciigs, bet ljoti omuliigs trusiitis kursh ar mazu duunu sirsninju triic tikko izgaajis no maajas, no mana telefona atkratiisies un viss atkal buus labi? kopumaa un nosleedzot es veel arii vispaar ceru, ka mani neizraidiis no valsts, jo man riit uz dazhaam dienaam ir jaalido uz Riigu, no kuras es ceru es peectam tikshu atpakalj.
 
 
28 January 2017 @ 04:51 pm
um ugh  
man shodien kaadas 8 reizes telefons pats no sevis sleedzaas aara un iekshaa, and i hated it and i did factory reset, bet es neaizdomaajos, ka tas izdzeesiis VISU, tagad es vispaar nesaprotu.. kas ir telefons un kas man ar vinju jaadara, vai es izdzeesu visus savus social profiles? am i still in matrix? vai cilveeki redz ka manis nav whatsappaa? kur var dabuut paziistamo cilveeku numurus? kaadas ir manas paroles? vai man bija kaut kaadas svariigas bildes un video? vai es veel eksisteeju? have i irrevocably lost that special bond we built over the years? vai es varu vinju njemt naktii blakus sev gultaa? vai vinjsh atpaziis manu seju un manas rokas? is this how ptsd feels? es nezinu, es nezinu, es nezinu..
 
 
27 January 2017 @ 07:11 pm
Eita tam pakalj tai namaa, kur tas ieiet!  
biju uz lekciju par current age. every little thing makes perfect sense now. 

tikai dazhas ieprieksheejaa - zivs - laikmeta paziimes/ jeb sentimentaals paarskats/ jeb - jeerinj, paldies tev, now fare thee well

- prophets
- religion
- metaphorical thinking,  mythical thinking
- superstition
- blind belief
- instinct
- impracticality
- unlimited personal potentials
- movement toward mysticism and transcendence
- beginning to see a bigger picture than home/family/work
- growing awareness of interdependency and global connection
- following desires rather than logic
- dualism: split between material life and spiritual experience, between mind and heart
- altruism and gentleness (this is why Buddha, Mohammed, and Jesus were all prophets in this age, offering a message of peace and caring for the poor)
- living in a fantasy world of our own imagination (denial, addiction, and escapism)

bet tad Jeezus: "Un vinjsh tiem saciija: "Luuk, pilseetaa ieejot, jums naaks pretii cilveeks, uudens kruuzi nesdams; eita tam pakalj tai namaa, kur tas ieiet,"

uudens neseeja, uudensviira (air sign) laikmeta paziimes:

- air (in, of, via)
- change, chaos
- shattering
- multitude of groups, rather than nations
- unpredictability
- revolution
- liberation, freedom
- human rights, a very civil sign
- detached, break free
- original
- inventive
- breakthrough, breakdown
- eccentric
- technology and sciences
- random
- flashes of eureka moments
- new ways, new ideas
- networking
- wars: religion on its last legs
- power does not belong to priests, scientists and people have the power
- Prometheus stole fire from gods and gave it to man: symbol of enlightenment
- deviance, rebellion
- idealism
- solidarity and fellowship
- kindness and compassion
- philanthropy and altruism
- spiritual awareness (demystifying)
- revelation of Truth 
- equality
- democracy
- freedom
- peace
- modernization
- nonconformity
- perseverance
- valdoshaas planeetas: Uraans un Saturns

"Uranus came every night to cover the earth and mate with Gaia, but he hated the children she bore him. Uranus imprisoned Gaia's youngest children in Tartarus, deep within Earth, where they caused pain to Gaia. She shaped a great flint-bladed sickle and asked her sons to castrate Uranus. Only Cronus [Saturn], youngest and most ambitious of the Titans, was willing: he ambushed his father and castrated him, casting the severed testicles into the sea. From the blood that spilled from the genitals from Uranus in the sea came forth Aphrodite."


- shift from physical to mental (air)
- rise of the feminine

"Un vinjsh tiem saciija: "Luuk, pilseetaa ieejot, jums naaks pretii cilveeks, uudens kruuzi nesdams; eita tam pakalj tai namaa, kur tas ieiet,"
 
 
25 January 2017 @ 10:15 am
 
peedeejo nedeelju juutos shausmiigi uztraukusies, un nezinu par ko
 
 
23 January 2017 @ 11:18 am
 
vieneer, kad es runaaju ar mammu vai teeti, bet it sevishkji ar teeti, man ir taada sajuuta, ka mees dziivojam dazhaadaas pasaulees. ne jau, ka dziive londonaa buutu rozhu daarzs, bet ka dziive Latvijaa ir actual eerkshkju daarzs. it sevishkji teetis. mees vakar mazliet paarmainiijaam zinjas par situaaciju, un taa kaa man shii gada saakumaa kopumaa ir vairaak pacilaats (jo vienkaarshi blje apnicis saatans un lauzties un gribas tikai buut maigaa dieva maigajai bae) gars, es teetim rakstiiju iisos vilcienos par savu saviljinjoto skatiijumu uz naakotni, ka ir iespeeja un ceriiba, par to, kaa ja cilveeki vien speetu atrast saliedeetiibu un saticiibu, ka tad vinji buutu speejiigi uz jebko, vinji buutu taads speeks, ka dievam nobirtu laimes asarinja, un politikji, kas ir possessed bisnesa elitisti, tad pret tautas masu buutu kaa paaris triisoshas balandas razhiigaa latvijas daarzaa, un taa visaa pasaulee. bet vienmeer, kad es kaut ko tik sapnjainu (bet tas nav sapnjains!) saku, es likumsakariigi nokljuustu dekaadeem kraataa vilshanaas duumaka:

"Nedomaaju, ka kaut kas var mainiities. Izlasi veelreiz Meernieku Laikus (taa ir viena no manaam miiljaakaam graamataam). 150 gadi ir pagaajushi, bet Latvijas sabiedriiba ir pamatos taadi pati kaa toreiz Slaatavaa un Changalienaa - ni mats mataa!

Nu nav taadas saliedeetiibas...patlaban ir cepshanaas laiks sociaalos tiiklos, latvietis vulgaris ir ljooti pacietiigs, veel kritiskais punkts nav sasniegts, veel kaadam briidim ir jaapaiet un tad varbuut pietiks vienas dzirksteles. Likumiigaa celjaa nekas nespiid, vienkaarshi nav alternatiivas, kam cilveeki buutu gatavi sekot, jo liidzshim ir tikai kraapti. Krievi balsos par krieviem tikai peec nacionaala parametra, tos mees esam atgruudushi. Tāda situaacija, meit."

ai un es to saprotu liidz sirds dziljumiem. es negribu buut tas cilveeks, kursh spontaani nokljuvis uz pacilaatiibas viljnja, saka tam, kas uz taa neatrodas 'hei paskat, kaapeec tu nekaap sheit augshaa, davai davai, pacenties veel, pacenties, pacenties gan, veel un veel'. man peedeejaa laikaa ir aktuaali saprast, to ko buutu bijis deriigi dziivee visupirms saprast, ka katram cilveekam ir savs celjsh pie dieva, katram ir savas metodes, kas citam var izskatiities neizdibinaamas un preteejas. viss uz ko es varu cereet, ka lai cilveeki paliek, kljuust vai atguust savu sincerity, lai vinji savu dieva doto, neizsiikstosho energjiju neizshkjeerdee naidaa, dusmaas, bezceriibaa, lai vinji neizshkjeerdee savu laiku shaadi. lai vinji to energjiju velta ekskluziivi miilestiibai, lai vinji ir earnest and sincere, par spiiti visam. jebkas cits ir paarak smags, deformeejoshs, attaalinoshs, es negribu, lai cilveeki nes shaadu smagu akmeni ap kaklu. un es to saku tikai un vieniigi no sava mazaa skatpunkta, es apzinos ka ir daudz saapju.
 
 
22 January 2017 @ 09:37 pm
bezgaliigs maigums  
mans jaunais hobijs buus peetiit, kaadas lietas var dariit ar sirds energjiju, un par to domaat, un par to runaat. esmu guvusi apstiprinaajumu, ka viss, ko cilveeki nedara deelj miilestiibas, bet deelj baileem, naida, dusmaam un tamliidziigi, ir totaala laika izshkjieshana. tas ir kaa aizziekjeet logu, caur kuru spiid patiesiibas un miilestiibas gaisma, ar melnu zanjkji. es apzinos, ka dziive un pasaule ir sarezhgjiita, bet miilestiiba un patiesiiba ir vienkaarsha, un mees visi no taas esam darinaati. es gribu peetiit:  

1) kas notiek, kad es (mans ego) pilniibaa padodos, let go and let god 
2) kaadas lietas caur pasauli un cilveekiem man paraada, pasaka, un pamudina dariit sveetais gars 
3) meegjinaat katru savu domu laist caur prizmu 'ko dariitu jeezus' kaa ideaals bodymind 
4) meegjinaat sajust citu cilveeku sirdis 
5) sniegt komfortu peec iespeejas vairaak cilveekiem, ko savaa celjaa satieku 
6) jebkad, kad juutos pazudusi, atkal humbly padoties sveetajam garam 
7) cik vien ir manaas speejaas, lietas dariit ar god's will = loving thought 
8) buut peec iespeejas atveertaakai cilveekiem, kas pie manis grib naakt, sniegt vinjiem tikai miiloshas domas un speeku 
9) buut uzmaniigai, lai es nekljuustu iedomiiga, tad ja tas notiek, atkal padoties un ljaut sveetajam garam mani uzvest atpakalj uz miilestiibas celja pie dieva 

"The politics of scorn and division can deliver votes, but cannot bring people together in a show of anything. Donald Trump’s crowd could not even fill his bleachers. Nigel Farage’s march on the supreme court was buried for lack of interest. Hope and solidarity literally have more energy, and this is an important thing to remember about human beings, even as that energy struggles to find its structural iteration. 

I wasn’t there to overthrow the results of the US election, or to persuade Trump’s supporters that they’d done a bad thing. I wasn’t there because I think that the Affordable Care Act will be saved by women, thousands of miles away, defending the right of each other to healthcare. I wasn’t there because I think my right to a world political stage where women aren’t debased for having pussies equates to a Saudi woman’s right to drive. I expect no concrete result, no change of heart, not even the smallest pause or restraint from our own prime minister, who wears a feminist T-shirt one minute and scuttles to the bidding of an open misogynist the next. I was there because, otherwise, how can we see one another? When we’re refracted through a political and media culture that treats cooperation as schmaltz, equality as passe, honesty as optional, and dissenters as raging weirdos, how other than by congregating can we believe that we’re not alone? Also, it is fun. I’d forgotten that about protests. “Protest” was never the right word: indeed, was wilfully wrong. It’s a celebration of love among strangers. To despise this, to try and tweet it into submission – you might as well throw an egg at a couple snogging on a bridge."
 
 
21 January 2017 @ 10:03 pm
the word 'sin' means loveless perception  
"The ego is like a gravitational force field, built up over eons of fearful thinking, which draws us away from the love in our hearts. The ego is our mental power turned against ourselves. It is clever, like we are, and smooth-talking, like we are, and manipulative, like we are. Remember all the talk about silver-tongued devil? The ego doesn't come up to us and say, 'Hi, I'm your self-loathing.' It's not stupid, because we're not. Rather, it says things like, 'Hi, I'm your adult, mature, rational self. I'll help you look out for number one.' Then it proceeds to counsel us to look out for ourselves, at the expense of others. It teaches us selfishness, greed, judgement, and small-mindedness. But remember, there's only one of us there: What we give to others, we give to ourselves. What we withhold from others, we withhold from ourselves. In any moment when we choose fear instead of love, we deny ourselves the experience of Paradise. To the extent that we abandon love, to that extent we will feel it has abandoned us."
 
 
21 January 2017 @ 06:16 pm
i cannot believe i still have to protest this shit  
par trumpu pumpu man ir diezgan vienalga, vinjsh vienkaarshi ir gljuks, ego, kas uz nelielu laika spriidi ir overwhelmojis pasaules apzinju un nostaajies taas priekshplaanaa, taadeejaadi paraadot severe, hidden, collective issues that we were not fully conscious of. paldies, jo tagad ir ar ko straadaat. paldies trump, ka tu uznjeemies sho nastu, lai atsleegtu jauna laikmeta durvis, true martyr

bet sievietes!

mani tik ljoti iedvesmo shodiena, un marshi, kas notiek visur, pat antarktikaa! lai arii es negaaju londonas marshaa, taa kaa esmu sieviete es, protams, juutu visas paareejaas pasaules sievietes, un pirmo reizi dziivee juutos taa it kaa man ir atveerusies balss. es sajuutu sho miljoniem marsheejosho sievieshu apzinju un zinu kaa vinjas juutaas, taa it kaa buutu nonjemts vaaks, taa it kaa pasaule ir saakusi skaneet! taa it kaa pirms shiis dienas, ir bijis paralizeejoshs, agoizeejoshs klusums, kur sievietes ir slapstiijushaas, nekad nepasakot pasaules taisniibu un neizraadot savu bezgaliigo speeku. vinju speeks un taisniiba tajaa vietaa vai nu niikuljoja, vai tika izkropljots nedabiigaas formaas. protams, shis ir ilgi naacis, un sievietes pionieres ir daudz ko jau izdariijushas, lai atguutu balsi, lai klutiveetu speeku. bet shodiena ir monumentaala. es domaaju, ka taa ir tipiska sagadiishanaas ka nabaga tramps iemieso visu, ko viirieshu dzimums tuukshtoshiem gadu laikaa ir sapizgjiijis pasaulee un kopeejaa psihee. varbuut ne tik ljoti viirieshu dzimums, cik viirieshiem dominantaas psihologjiskaas iipashiibas, kas ir nokljuvushas galeejiibaas, kas ir izvirtushas un kljuvushas vulgaaras savaa glorificeetajaa dominancee.

sieviete ir taa liidzjuutiigaa, viedaa, dziedeejoshaa, ar dabu sasleegtaa, veselaa, beznosaciijumu miilestiibas, aizsargaajoshaa, speeciigaa, intuitiivaa, kaisliigaa, empaatiskaa, saprotoshaa, augliigaa, radoshaa, bagaatiigaa, harmoniski pluustoshaa, patiesiibu uzmekleejoshaa, sintezeejoshaa, padeviigaa, ekspresiivaa energjija, kura ir jaatbriivo, kurai ir jaapaarshalc pasaule taadeejaadi atdarot, sadziedeejot un piepildot taas samociito, paaraak ilgi cietusho sirdi

shis ir sirds laikmeta saakums, sieviete ir atsleega uz dieva miilestiibu. es nebriiniitos, ja izraadiitos, ka jeezus bija sieviete. shis ir totaali aizraujoshi dziivot shajaa laikaa uz zemes. es gribu buut maasa, mamma, meita un draudzene visaam sievieteem uz pasaules.

 
 
20 January 2017 @ 04:50 pm
vigilante  
vienmeer, kad notiek kaut kas aarkaarteejs, kas shkjiet atkal izsit man pamatu zem kaajaam, peec tam kad kaadu briidi esmu dreifeejusi meerenaa anxiety, manii pamostas taads spiitiigs, prieksh manis likumsakariigs pietiek! es nepadoshos! projaam ar maldiem! es gribu lai izlauzhas cauri kveelojosha gaisma un visus saarnjus satriec piishljos! es buushu uzmaniigaaka, un pieticiigaaka, un veeriigaaka, un gudraaka, un (uz)ticiigaaka. es neveelos lajut visaadiem maldiem mani saraut uz visaam puseem, ejiet raut kaadu, kursh to atljauj un veelas, pie manis juus neko neatradiisiet. es gribu stiprinaaties un paklausiigi iet blakus labajam, spozhajam, siltajam garam. es gribu redzeet cauri pasaules maldiem. es gribu uzkalusiit savas aizdomas, kas mani briidina pirms es vieglpraatiigi ienirstu pasaules maldos, tavu balsi. paldies, ka tu man neatljauj iemigt, ka tu mani katru reizi pamodini, lai es redzu, un tad es zinu, un tad es varu tev tureeties cieshi pie saaniem balkus un iet pa zeltu pretii uz gaismu.
 
 
18 January 2017 @ 07:27 pm
 
buutiibaa cilveeks ir bezgaliigs. cilveeks nekaadi nevar ko sasniegt un tur apstaaties un palikt vai nu liidz naavei vai bezgaliigi. shaadi teikt shkjiet naivi un elementaari, bet es to pastaaviigi aizmirstu! protams, domaat bezgaliibas kontekstaa ir diezgan gruuti, un ja es pasaku, ka naave ir tikai pieturas punkts, viena peerliite krellees, kam nav saakuma un nebuus gala, tas izklausaas diezgan banaali, un bezmazvai kaitinoshi, varbuut aizvainojoshi, nevietaa. pareizi ir, jo ieksheeji ir apzinja, ka galvenais uzdevums nav fokuseeties uz to kas bija 'pirms' un kas buus 'peec' bet gan kas ir tagad. varbuut galvenokaart ir paradoksaali domaat par 'pirms' un 'peec', jo tas pagaidaam ir neaptverami, vismaz praatam.

bet taa doma. saaka unduleeties duumakaa no riita, un tagad uzausa skaidraa apzinjaa, kameer biju dushaa. ja es esmu bezgaliiga, tad man nav objektiiva uz ko tiekties, kurus sasniedzot viss apstaasies un mans liktenis buus piepildiits. un taa katram cilveekam. es iedomaajos, ka katram ir iedota konkreeta problemaatika un potenciaals. izejviela un energjija. dievs taisa shiis bezgaliigaas krelles, un vinja veelas, lai katra peerliite buutu citaadaaka. katras peerles saakums ir viela un potenciaals, un katra viena dziive ir taada kuras laikaa radiit vienu peerliiti prieksh dieva kolekcijas. dievs nav iedevusi konkreetu viiziju par to kaadu vinja sho peerliiti veelas, un sheit vispaar nevietaa ir standarta esteetiskie apsveerumi. tas ir mokoshi un tas ir nosleepums. varbuut tas paliidz peerlju radiishanas procesam, nezinaat. bezmazvai shkjiet prieksh vinjas skaistuma definiicija ir raibums, dazhaadiiba, vinjai vajag gan mirdzoshas peerliites, gan melnas peerliites, gan neitraali peleekas, gan caurspiidiigas, gan kliedzoshi sarkanas un silti zeltainas. vinja ir iedevusi cilveekam totaalu briiviibu izveeleeties, kaadu cilveeks veidos doto peerliiti no taas vielas, kas vinjam tika iedota dziives saakumaa. buutiibaa dievs rada shiis peerles pati sev caur cilveeku, taapeec arii vinjai visas peerles ir deriigas un miiljas, jo vinja nekad nekljuudaas, dievs preciizi zina kaadu maakslu veido, un kaadas peerliites vinjai prieksh taas vajag. buutiibaa zeme ir milziiga dieva pashas darbniica, kur katrs cilveeks ir atbildiigs par vienu peerliiti dieva krellees, un dievs ir sajuusmaa par visaam peerliiteem, jo taa vinjas krelles kljuust eksponeciaali raibaakas. es turpinu domaat, ka ja cilveekam sanaak viena veida peerles ljoti meistariigi, tad vinja veeleesies turpinaat sho peerlju razhoshanu, lai paplashinaatu radoshuma apvaarshnjus, attiistiitu kaadu shablonu. bet driizaak, cilveeka nav, ir tikai dieva process un vinjas krelles, un vinjas idejas, kas materializeejas peerlees, kuraas atmostaas neliela apzinja, kas sho dieva ideju turpina un formee. peerle formeejas pati no sevis, jo dievs ir atveeleejusi tai uz mirkli aizmirst, ka taa ir maza daljinja no vinjas, bet gan ir atsevishkja buutne ar briivo gribu. taa sanaak labaakas peerles, fokuseeties uz darbu nevis uz sevi. aptuveni taa kaa, kad cilveeks aizmirstas darot, ko taadu kas vinjam shausmiigi patiik. un kad peerle ir pabeigta, tad mazaa, iluzoraa apzinja izdziest un paliek tikai dievs pati vesela, un vinja var nopriecaaties par veelvienu peerli, un varbuut ja gribaas paturpinaat sho konkreeto peerlju liiniju uz priekshu. bezmazvai kaa cilveeks ir kripatinja no dieva lielajaam smadzeneem, kam dievs atljaavusi uz briidi aiziet pashdarbiibaa, lai vinja vareetu radiiit peec iespeejas dazhaadaakas un kraashnjaakas peerliites prieksh vinjas krelleem. shis mikromikromikroskopiskais nezuudamais krikums, neirons no dieva smadzeneem ir cilveeka praats, kursh ja veelas var aptuveni atcereeties, no kurienes naacis un kur atgrieziisies, un cik svariigs, aizraujoshs un bezgaliigs ir vinja radoshais darbs vai driizaak izklaide

protams, dziive biezhi neshkjiet kaa kaut peerle, un cilveeks, kam uzticeeta diezgan hranjiiga peerle, var pat apshaubiit dieva gaumi, un izdomaat sho peerli iznjemt no aprites. bet katra maakslasdarba tapshanas procesaa ir stadijas, kad tas neizskataas peec nekaa vai pat peec izgaashnaas. bet ja vien cilveeks speej atcereeties:
- jo vairaak sirds ieguldiita darbaa, jo tas skaistaaks
- shajaa pasaulee, jo vairaak sirds tiek ieguldiita, jo biezhi tas ir smagaak
- ieguldiit sirdi noziimee to uzklausiit un tai kalpot
- cilveekam ir absoluuta izveeles briiviiba, kaadaa virzienaa vinja maaksla dosies un taps
- jebkas ko vinjsh izveeleesies un izveidos dievam buus noderiigs, tas jau skaitaas, cilveeks automaatiski skaitaas kaa success, vinjsh var izveeleeties starp success and greater success
- cilveeks fokuseejas uz konkreetu izpausmi, un ja taa vinjam padodas, tad dievs to redzot un neshkjirojot peec taadiem cilveeka praata jeedzieniem kaa 'labs' vai 'slikts', suutiis savu speeku, lai cilveekam uzrodas visas iespeejas, kas sho vinja virzienu un izpausmi nostiprinaas
- biezhi cilveekam nav sajeegas par to, uz ko vinjsh patiesiibaa fokuseejas, t.i. vinjsh neapzinaati fokuseejas, un dievs, protams, arii paliidz
- ja cilveekam nepatiik vinja fokuss un vinjam pazuud sajeega uz ko fokuseeties, tad vinjam ir jaapaprasa dievam, dievam vienmeer atbilde kraajuminjaa
- cilveeks var briivi mainiit savu virzienu un izpausmes jebkuraa laikaa, jo viela ko dievs vinjam ir iedevis ir bezgaliigi plastiska, un potenciaals ir neparedzams
- ja cilveeks kaadreiz ir apjucis par to, ko vinjsh vispaar dara, un kas vinjam ir jaadara, tad vinjam vajag apstaaties un peec iespeejas mieriigaak un dziljaak klausiities un saprast, ka vinjsh jau zina visas atbildes, kas pie vinja atnaak kaa zinaashana par kuru var teikt ka taa jau tur bija pirms visa, ko teica praats

veel dazhas domas, ko gribas piefikseet:

- jebkura doma, kas tevi mentaali iepljaukaa un it ka nodara paari taada klusai, nevainiigai, teju naivai bet bezgaliigi patiesai un ceelai daljai tevii, kas juutas ka ir sirds apviduu, nekad nenaak no dieva
- shkjiet ka dziive ir high danger laboratorija, kur praats tiek lietots, lai taisiitu eksperimentus un rastu gjeniaalus atklaajumus, bet jebkuraa briidii praats var kljuut toksisks, uzspraagt, sagruut un tamliidziigi
- ja cilveeks grib efektiigu darba vidi shajaa laboratorijaa, tad vinjam ir jaaizturas pret praatu ar caution un discipliinu, nevis neviizhiigi un pastarpinaati
- cilveeks var briivi izveeleeties, cik daudz vinjsh veelas izaugt shajaa dziivee
- nee, driizaak dievs taisa atteelu, izshuutu no peerliiteem. vinja ir bezgaliigi radosha, deviiga, apmierinaata, wholesome un veel un veel un veel un veel un veel un veel un veel un veel un veel
 
 
18 January 2017 @ 05:00 pm
 
 
 
18 January 2017 @ 06:54 am
perpetual flux of triggers  
everything is a trigger, existence is a trigger
 
 
17 January 2017 @ 06:15 pm
 
es shodienu saaku pamostoties ar to dinamiita, eksploziivo, krampjaino, utter rage sajuutu ka bljerrrgshshshsiiitfukk, kaa es guleeshu atnaakot maajaas, kaa es guleeshu, pieminiet manus vaardus, bljerrg, nahren man shitaa agraa celshanaas, kaapeec lucifer. es biju izdomaajusi, ka shodien visu, kas man unduleesies sirdii un praataa es saakumaa miilji pienjemshu un tam teikshu 'that will be fine, this is fine, ok', un tad tam apakshaa klausiishos, ko savaa graciozajaa, dignified, balta samta klusajaa balsii man teiks dievs/kosmoss, kas man ir jaadara. bet shii diena neatshkjiiraas no nevienas citas. varbuut tikai bija klusaaka. man shkjita, ka es dazhas lietas sadzirdeeju no dieva, kaa visklusaako atbalsi, vai vienkaarshi apzinju, kas maigi bet neapstriidami atklaajas un iestaajas, bet es taas jau zinaaju, nu bet protams. peec darba, tajaa vietaa lai ietu guleet, protams, kaa vienmeer.. es izdomaaju iet pirkt jaunas kurpes, un gribeejaas arii nopirkt divas vienkaarshas, melnas vai peleekas pieguljoshas kleitas. kleitas es nekaadi neatradu, gandriiz jau kaut kas bija uniqlo un sisley, bet viena bija par daargu, otra bija forsha, bet ne pieguljosha un es negribu izskatiities peec maisa, zaraa visas dreebes paaraak modernas palikushas. vienu briidi ejot pa ielu es gandriiz nogjiibu, jo neko nebiju eedusi pusi dienas, ieskreeju pretaa un nopirku spinaatu, avokado, paprikas un oliivu sendvichu, apstaajos uz ielas nopspljaudiitaa, cigareteem piemeetaataa stuurii, un veroties uz maaju jumtiem, logiem, skatoties cauri cilveekiem sendvichu gardi notiesaaju. kad manii bija atpluudusi dziiviiba, gaaju uz kurpju veikalu, atmetusi ar roku kleitaam. mazliet domaaju par jeezu tuksnesii, bet vairaak muukiem vispaar, ja vinji knapi eed, tad vinji visu laiku droshivien ir grumpy, apathetic, nekas neshkjiet laba ideja, tikai gremdeeties savos domu duuksnaajos etc., bet varbuut vinjiem tas ir nepiecieshamais fons, lai kaadam pieraadiitu kaadi vinji ir moceklji, ka vinjus pasaulee vairs nekas neinteresee, un par spiiti tam, ka kjermenis ir izmisis peec vitalitaates, vinji pret to speej iztureeties absoluuti vienaldziigi un necieniit, jaa bitter. atradu diezgan labas kurpes, medium height, ar labu papeedi, patiikamu purngalu, melnas, klasiskas, sturdy bet elegantas, tikai aadas, meegjinu to izdzeest no savas apzinjas. atnaacu maajaas, salaidu vannaa uudeni ar citronu un kokosriekstu vannas putaam, mazliet krustnaglinju saali, aizdedzinaaju jasmiinu sveciiti, kaadu laiku guleeju vannaa klausoties romantiskas dziesmas un domaajot par vienu zeenu, par kosmosu un manaam un dieva attieciibaam, par sho spacetime briidi, kuraa esmu paradoksaali, bet patiikami nokljuvusi. beidzu vannoties, sasmeereejos ar greipfruutu un bergamota kreemu, satinos bathrobe, aizdedzinaaju kokosriekstu viiraku, uztaisiiju celestial spices teeju ar mandelju pienu, aizdedzinaaju veel sveces, fairy lights un naktslapinju, iesleedzu ameelijas saundtreku, kaadu laiku kratiiju un groziiju manu mirguljojosho snowball ko nopirku uz ziemiishiem, tad panjeemu kompi un kaadu laiku peetiiju savus parastos tabus.

precipice
 
 
15 January 2017 @ 09:20 pm
ziile un ozols  
shodien biju uz atveerto dienu londonas budistu centraa. centrs patiikams, daudz telpaugu, deva kuucinjas, dateles, teeju un kafiju, bet nenjeemu, tualetees pietiekami daudz toletes papiira, paardeva daudz graamatu, arii ziimeejumu, krelliites, pujas aksesuaarus, vairaakas budas statujas, kraasas paarsvaraa gaishas, zaljas, oranzhiigas, cilveeki pieklaajiigi, rezerveeti, smaidiigi. paaris viirieshi ar ljoti speeciigaam, gaishaam aciim. visu dienu bija dazhaadas runas un meditaacijas, bet es aizgaaju konkreeti tikai uz runu par to, kas ir enlightenment.

kameer nelielaa telpa pildiijaas ar cilveekiem, kas nometaas uz maziem zaljiem pakalaajinjiem un spilventinjiem, telpas priekshaa blakus milziigam zelta budam seedeeja simpaatisks viirietis gaishi peleekaas dreebees ar gaishiem iisiem matiem un baardu, un speeciigaam gaishaam aciim. man jau palika garlaiciigi, un es visu zinaaju pirms vinjsh saaka. runaaja vinjsh atklaati un earnestly, akcenteeti, godpraatiigi kaa jau anglis. saaka runu pazinjojot, ka vinjsh nav enlightened make no mistake. tad vinjsh mums visiem izdaliija mazas lapinjas un ziimuljus un prasiija, lai uzrakstam, ko saprotam ar enlightenment. es uzrakstiiju pirmo kas ienaaca praataa 'non-dual experience, stepping out of the self aka 'ego'. runa turpinaajaas staigaajot apkaart enlightenment, bet tam viducii neiekaapjot, vairaakkaart uzsverot, ka vinjsh pats nav enlightened, un ka sho fenomenu neviens nevar aprakstiit, and although it is a mystery it is a real mystery not a dream. bet labi, es panjeemu paaris semi-precious kapeicinjas no vinja:

- vinjsh pateica citaatu along the lines, ka 'was there not something of the sun in our eye we would not be able to see it', similarly vinjsh teica, ka lai arii mees nevaram ar praatu aptvert, kas ir enlightenment, mees to varam aprakstiit, jo ir dalja muusos, kas to 'saprot' aarpus praata, jo praats nav muusu galeejais un vieniigais viss. protams, taa ir taisniiba, praats ir tas ar ko mees aizmirstam savu patieso dabu.

- vinjsh aprakstiija savu teacher, kursh ir enlightened, un man aizkjeeraas divas lietas. pirmaa, ka vinja skolotaaja klaatbuutnee vinjsh esot juties kaa atrodoties ljoti lielaa praataa. 'whenever i stepped into the same room as him, i felt like stepping into a.. um.. a huuuuge mind, that sort of looks at you and holds you in its space, in its full, total attention, so that you can physically feel this attention'. shis man sasaucaas ar ruuperta sheldraakes teoriju par to kaa praats ir a field that can extend to where it directs its attention. 1 + 1 = 2 un tas noziimee, protams, ka enlightened mind buus tik milziigs and extended, ka you should feel it all around you in the proximity of the bodymind that possesses it.

- otraa lieta, ko vinjsh teica par savu enlightened teacher bija, ka vinjam bija vairaak kaa 1000 iistu draugu, nevis pazinju, bet cilveeku, ar kuriem vinjsh uztureeja kontaktus dekaazhu garumaa vai visu dziivi. tas sasaucaas ar to, ka visupirmaamkaartaam, apgaismotus cilveekus izcelj, tas ka vinji ap sevi rada sapratnes, pienjemshanas, liidzjuutiibas, wholeness energjiju, kas citos raisa pievilkshanos, jo rezonee ar vinju pashu wholeness patieso dabu. vinjsh citeeja to ko teica vinja skolotaajs - 'not always you can be happy, but you can always be friendly'. manupraat, tas ir total concise super-truth. ja cilveeks kaut cik saprot, kas ir pasaule un kas ir citi cilveeki, tad buut draudziigam ir nelauzhams pienaakums, jo tu reaali taa esi draudziigs pats pret sevi, un ja tu zini kas tu esi, tad tev pret sevi nav opcija buut nedraudziigam.

- bet veel arii treshaa lieta par vinja skolotaaju. vinjam (runaataajam) shkjita, ka vinja dziivei nebija timeline, ne taads lineaars, kaads ir parasti cilveekiem. skolotaajs atstaaja iespaidu, ka vinja dziive bija kaa aplis, kur naakotne, tagadne un pagaatne ir vinjam briivi pieejamas un notiek vienlaikus, vinjsh nediferenceeja starp taam, viss bija vienliidz svariigi. vinjsh nepasakidroja kaapeec vinjam taa shkjita un kaa tas izpaudaas, bet es to pieskaitu pie legitness, jo tas vienkaarshi sasaucas ar basic laws of spacetime physics.

runu vinjsh beidza peec stundas, uzsverot, ka shii ir vinja aproksimaacija par enlightenment, 'and by no means is he enlightened, or any sort of authority, if that would be the case, the humanity would be in trouble, and.. rather hopeless tbh', ko sakot vinja gaishajai, maigajai, miiliigajai sejai un kopeejai esamiibai, manierei paarskreeja mirkliiga bezspeeciibas eena. es pie sevis nodomaaju, vai vinjsh paslepshus ciesh un ir dziives traumeets un pazudis un konstanti ciinaas ar apaatiju. bet pat ja taa, tas ka vinjsh atrodas sheit noziimee, ka vinsh turpina lauzties uz priekshu. veel es nodomaaju, kaapeeec, vinji nevareeja atrast actual enlightened cilveeku, kas sho runu pasniegtu, bet es arii to nedomaaju, jo man ir bezgala pievilciigi cilveeki, kas ir so sincerely committed but have not gotten what they desire so, yet

- veel arii ceturtaa lieta. paraadiijaas jautaajums, kaa enlightenment praktiski izmaina cilveeku. vinjsh deva analogjiju par ziili un ozolu. daudzi cilveeki domaa, ka enlightenment vinjus vienkaarshi padara par labaakiem cilveekiem, as in vinji ir ziile, bet peec enlightenment vinji kljuust super liela, zeltaina, seksiiga, populaara, mirdzosha ziile, which is not the case. ja cilveeks ir genuinely enlightened, tad ziile izzuud un taas vietaa izaug ozols. shkjiet buda pats to teica, ka vinjam cilveeki ir kaa ziiles ozolam.
 
 
14 January 2017 @ 10:13 pm
 
"I've come to discover that those who step into spiritual closets don't do so because they doubt their beliefs, rather they do it because their beliefs are such a big part of who they are. And the spiritual closet is a form of protection from being rejected for who they truly are."
 
 
14 January 2017 @ 05:02 pm
veestule sev  
es nevaru beigt domaat par empaatiju. es redzu shkjautni no kuras absoluuts empaats ir psihopaats. ja njem veeraa sho shkjautni, tad ir labaak, cilveeciigaak, lai ko tas arii noziimeetu, bet intuitiivi produktiivaak, par labu evoluucijai, aatraak, radoshaak dziivot neesot absoluuti empaatiskam. varbuut kaadaa no muusdienu filozofiskajiem kulturas izdevumiem tas ir bijis apspriests, es nezinu.

tas ir pavisam vienkaarshi, peec buutiibas, teoreetiski, praktiski, tehniski, - perfektam empaatam jaaiespeej iejusties jebkuraa aadaa. iejusties tik pilnasiniigi, ka vinjsh var sevi pilniibaa iedomaaties dariit lietas, ko atshkjiriigs moraales kodekss neatljautu. protams, dievs ir absoluuts empaats. bet cilveeks, kursh ir absoluuts empaats ir amneezisks dievs, kursh saprot visu ko uz shiis pasaules dara, bet nezina, neatceraas kaapeec to dara. un bezmeerkjiiga destrukcija ir tiirs ljaunums. vinjam shkjiet familiaari un saprotami tik pat lielaa meera nogalinaat vai uzvesties pretiigi kaa padeviigi miileet un totaali uzupureeties. jebkura cilveeku izpausme vinjam ir saprotama ar visu buutni, sashutumu neizraisa nekas, jo vinjsh var iesjusties jebkuraas pasaules molekulaas. bet atshkjiriibaa no dieva vinjsh nezina miiloshaas sakariibas, kas ir visu notikumu pamataa, kas kaldinaatas aarpus laika un ir tik senas, ka atrodas aarpus jebkaa ko var saprast ar 'sens'.

mani nodarbina jautaajums, es esmu vajadziibas izraisiitaa celjaa uz meerkji - sapratne - vai shaads absoluuts empaats, bez pieejas tikai dievam zinaamam sakariibu kopumam, nav aukstasiniigs psihopaats? speeja saprast visas cilveeku izpausmes peec kaartas, shiis izpausmes padara bezmazvai homogeenas un vienliidziigas un piedodamas. tik pat lielaa meeraa, kaa tu dziivo savu ikdienu un visu ko tu dari tu dari briivi un ne ar paaraak lielu cenzuuru, ja tu tik pat lielaa, embodied meeraa speej saprast jebkura cita cilveeka riiciibu, tad tu vairs nespeej attiecinaat uz vinja paveikto jebkaadu cenzuuru. jo, manupraat, cenzuura ietver noteiktu sapratnes-truukuma elementu, kas cilveekos obligaati ir dabisks. cilveeka galvenaa, raksturojoshaa, nepiecieshamaa iipashiiba ir sapratnes truukums, tas cilveeku mudina evolucioneet. ja tu kaut ko nesaproti, tad tu vai nu izveelies to saprast vairaak, vai arii izdomaa cenzuuru, kas taadu darbiibu noblokjee vai meegjina izmainiit.

manupraat, totaala empaatija noparalizee, homogenizee, padara caurspiidiigu, tu peekshnji esi visa pasaule jau, un tev nekas nav jaadara, tu pluusti un esi pluudums reizee. tu visu veero, bet tu nedari neko ar savu kjermeni, balsi, praatu, dzirdi, smarzhu, savu origjinaalo, unikaalo throwness, saviem dotumiem un truukumiem. tu vienkaarshi esi tas, kas tu biji pirms ienaaci shajaa pasaulee, un tas kas tu kljuusi no taas aizejot, un kameer tu esi sheit tevii nav izmainju, tevii nav regresa, bet nav arii progresa, kas kopumaa ir tomeer vairaak regress, jo tu esi atnjeemis pasaulei iespeeju attiistiities, tu esi atnjeemis dievam iespeeju paraadiities caur tevi.

vai absoluuts empaats ir lielaaks ljaunums par parastu psihopaatu? atkal var skatiities no vairaakaam shkjautneem. psihopaats pasaulee kljuust par katalizatoru, izraisa luuzumus, kas rada potenciaalu bezgaliigi daudz dievishkjajam, miilestiibas izpausmeem. absoluuts empaats nerada neko, vinjsh noveero pasauli un atziist to par pienjemamu taada, kaada taa ir, pilniiga, resna, sheit, beigas.

mani ir ljoti gruuti integreeties shaurajaa cilveeka veidolaa, kur es nevaru buut absoluuts empaats. protams, taa ir wishful-thinking iluuzija, es nekad neesmu bijis absoluuts empaats. man ir gruuti pienjemt sevi, jo es jau dziivoju shajaa shaurumaa. atziit, ka man ir pienaakums nebuut absoluutam empaatam, ka man sevi shaadi ir jaasalauzh un jaaienjem poziicijas, jaaizshkjiraas par labu un par sliktu, jaauzupuree absoluutaa perspektiiva, un jaanolaizhas uz mazajaa cilveeka perspektiivaa. es esmu cilveeks, nevis absoluuts empaats. es biju visa eksistence, bet tagad es esmu ienaakusi mikroskopiskaa cilveekaa, kas rada luuzumus, taisa alkjiimiju, manevree ar potenciaaliem. taa ir totaala, aarkaarteeja iluuzija, ka es jebkad vareetu ar sirdi pienjemt totaala empaata poziiciju. sirds aizliedz sho variantu. kameer shajaa kjermenii sirds ir nesaraujami sasaistiita ar sho laiktelpas nostuuri, kas ir mana atrashanaas konkreetaa bodymind, valstii, throwness. kameer man ir fiziska sirds, es nespeeju pienjemt absoluutaa perspektiivu, nekljuustot par totaalu psihopaatu. sirds pieprasa luuzumus, sirds pieprasa salauzt pasauli fragmentos, audzeet fraktaaljus kaa dzhungljus uz bezgaliibu. ja tu sho vajadziibu ignoree, un ja tu gadiijumaa neesi dievs, bet tikai cilveeks, tad shii aukstasiniigaa ignorance tevi padara par psihopaatu.
 
 
13 January 2017 @ 07:31 pm
'in the silence of heart god speaks'  
biju noskatiities silence. taalaak spoileris

you can take a boy out of god, but you cannot take god out of boy. es veel iisti nezinu kaa un ko uzrakstiit, jo preteeji viedoklji shaudaas kaa multiplas pingponga bumbinjas pa visu manu kjermeni. protams, skorseeze to taa uzfilmeeja speciaali, lai taa ar mani notiktu. protams, pati filma ir uzfilmeeta tajaa manieree, kaa praats un sirds sarunaajas, kad tie runaajas par dievu - par taa esamiibu vai neesamiibu, par to ko tas veelaas vai neveelaas, kas tam shkjiet pareizs, nepareizs, tas kas ir patiesa uzupureeshanaas, kas ir egoistiska uzupureeshana un veel taa taalaak liidz bezgaliibai

taa kaa man pashai kristietiiba plosa sirdi veel shobaltdien, vai driizaak tieshi jeezus, un tas ko vinjsh tieshi gribeeja iemaaciit cilveekam, tad man shii filma bija kaa open heart surgery. lai arii vinja bija sameeraa leena, un ne taada kaadu iedomaajos no treilera, es vinju skatoties, ne par ko citu nevareeju padomaat, bet gan nervozi sekoju liidzi padres rodrigeza ever so tormenting celjojumam pie dieva. vispaar tagad, kad esmu padomaajusi jau kaadas paaris stundas, es saprotu ka skorseeze manas emocijas speelee kaa stiigas peec noshu burtniicas.

filmas saakumaa, protams, esmu padres fangirl, jo tas ka vinjsh no sirds juut pienaakumu izglaabt vecaako padri no mezhoniigajiem japaanju budistiem ir ceeli, pashaizliedziigi un izstaro miilestiibu.
filmas ievadaa, kur abi jaunie padres paslepshus taisa mises un sludina dievu ljoti peasanty, noskretushiem japaanjiem shjiet ok, bet why tho, viss shkjiet nedabiski.. shkjiet japaanji nemaz iisti nesaprot, kas ir dievs un jeezus un kristietiiba, un konverteejushies tikai, lai nokljuutu paradiizee, ko vinji sauc par 'parasolu', lai izbeegtu no nodokljiem. un vai tad padre to neredz, un kaapeec, vinjsh bezmazvai, savaa veidaa jaa, agresiivi atbraucis uz sveshu valsti un uzspiezh savu ticiibu. uzspiezh, as in ja cilveeki griezhas pie vinja nevis pie savaam instituucijaam, lai guutu atljauju pieluugt, tad surely, he should encourage them to rise against their own institutions first, not disrespect the non-ideal system..

nepatiikamaas sirdsajuutas rodas filmas viduu, kur padres uzstaajiigaa celjojuma turpinaashanas deelj saak mirt cilveeki, jo japaanji ir izdomaajushi, ka nogalinaat padri nav jeegas, jo dievs tikai par to vinju izpratnee priecaasies, jo vinja repertuaaraa buus holy martyr. bet nogalinaat citus japaanju kristieshus buus laba maaciiba padrem. sheit arii padrem saak zust ticiiba.. vinjsh prasa dievam could this be right, bet ir tikai klusums. tipiska dziives situaacija, visapakaart ir elle, dievs ar tevi nerunaa, tu nezini kaa turpinaat, tu shaubies..

kaadu briidi vinjsh ljaujas traumeejoshai inercei, sirdij luuztot turoties pie savas pakalpiibas tam, ko vinjsh domaa, ko dievs no vinja grib. velneshkjiigs japaanju inkvizators, kursh grib padri salauzt, kristietiibu nosauc par negliitu, impotentu konkubiini, kuru japaanaa neviens negrib preceet, taapeec vinjai jaatinaas.

totaals soul-twisting sabrukums iestaajas, kad vinjsh saprot, ka vecaakais padre, ko vinjsh bija atbraucis glaabt sen jau saluuza un ir kljuvis par budistu, kas raksta astronomijas graamatas. vecais padre vinjam staasta, kaa japaanaa cilveeki ir paaraak vienoti ar dabu un nespeej iedomaatie sneko varenaaku par cilveeku, domaa ka vieniigais dieva deels ir saule, ka vinji nespeej aptvert kristietiibas konceptu. tajaa briidii es ieniistu veco padri fereru, par to kaa vinjsh padrem rodrigezam lauzh dveeseli, bet tajaa pashaa laikaa viss, ko vinsjh saka ir legit. peecaak filmas kadrs, kur padre rodrigezs ir koka buudinjaa, un sarunaajas ar dievu, tad ar sevi, disassociated, deranged, smejaas, tortured, raud, ir tik aizkustinoshs, paziistams un netaisniibas sajuutas caurausts, ka, manupraat, taadiem kadriem filmaas vajadzeetu buut big x rated, sheer torment.

shajaa filmas briidii, skorseeze ir izdariijis taa, ka es arii vairs nesaprotu neko, es nezinu kaa padrem rodrigezam paliidzeet. vai vinjam turpinaat iesaakto celju, redzot, ka tas atnjem cilveekiem dziiviibas, un nostaada visus pret vinju? vai vinjam padoties un izglaabt cilveekus no aukstasiniigajiem japaanjiem, atziit ka kristietiiba japaanaa nav patiesiiba, un taa pazaudeet dieva cienju? veetra, torment, bezspeeciiba, bet tad silent clarity. es nezinu vai skorseeze to taa bija izplaanojis, visticamaak, bet ja tev kaa cilveekam ir sirds, tad tu sajuuti sirdii atbildi aka dieva balsi aka zinoshu klusumu. lai arii no vienas puses man ir dusmas uz padri, redzot, ka vinjsh ir sajutis sho atbildi un to piepilda, visu caurstraavo most dominantly miilestiiba. atbilde vienmeer ir totaala uzupureeshanaas. ja tas noziimee, ka tu vari izglaabt kaut vienu citu cilveeku, tad tev vajag uzupureet arii sevi. es saprotu, ka ne jau man ir dusmas uz padri, bet manam ego ir dusmas, kursh tajaa briidii izteelojaas, ka ir padre, un nedabuuja ilgi kaaroto uzvaru paar psihajiem japaanjiem. uzupureet sevi, lai paliidzeetu otram, shkjiet ir tas ko jeezus maaciija.

peec filmas es kaa ierasts stundu aaraa gaaju, un visu paardomaaju. sapratu, ja kaads grib dzirdeet dieva balsi, lai klausaas savaa sirdii. taa kaa izdariija padre rodrigezs (ak tu skorseeze gudriitis). sirdii, tur ir absoluuts klusums un absoluuta zinaashana. vieniigais, kas runaa ar vaardiem ir praats, bet praats ir ego nevis zinaashana, nevis dievs. dievs runaa caur sirdi, vairaak klausiities sirdii.
 
 
12 January 2017 @ 10:55 pm
 
es juutos kaa uudens, kas jebkuriem akmenjiem kas samesti celjaa iznirst man priekshaa, apvijaas apkaart un izsliid cauri. es redzu shos akmenjus un ljoti baidos, un sirds kljuust vaaja, un kaajas triic, un ir ruugtums un klusa panika un teju teju totaals ceriibas vakuums. bet visi shie iespaidi sashuumeejas tumshaa maakonii, kas agri vai veelu noliist, paarveershas uudenii, kas veiksmiigi aiztek, iztek cauri, un turpina pluust par spiiti visam. es dazhreiz neticu, ka vinjsh taa var pluust bez apstaajas, un ka nav akmenja pietiekami liela, kas vareetu nostaaties taa celjaa uz visiem laikiem. pat mana neticiiba ir veidota no taa pasha uudens, kas vienmeer atrod celju
 
 
11 January 2017 @ 10:30 pm
 
es juutos pateiciiga par to, ka man dziivee veel eksistee lietas pie kuraam piekjerties, (ne)droshiibas salinjas

lai arii man nepatiik mans darbs, jo vinjaa ir nulle radoshuma, un man pastaaviigi tiek izsuukta energjija, un man nav nekaadas naakotnes izredzes, un vispaar nav saistiits ne ar ko kas man dziivee interesee. es laikam juutos pateiciiga, ka man ir vieta, kur katru riitu iet un nosleepties droshiibaa aiz galda ar kafijas kruuzi un paziistaam koleegju sejaam, paziistamaas telpaas, un tur pavadiit dalju dienas, juutoties vainiigai tikai par kaadu nenosuutiitu iimeilu, vai priekshnieka pievilshanu, nevis par to, ka es radikaali dziivee eju preteejaa virzienaa nekaa tur, kur man gribeetos. g8ful for dis

kopsh, dveeselee sastriideejos ar landlordu, man maajas vairs nejuutaas kaa maajas. sapnii vakar redzeeju, ka jumta logs virs manas gultas saluuza un iekshaa teceeja netiirs lietus uudens. un taa kaa man maajas, droshiiba maajaas, maaju pasargaatiibas, nosleeptiibas, maajiiguma sajuuta ir vissvariigaakaa lieta dziivee, tad es pashlaik juutos, kaa nedroshaa, naidiigaa teritorijaa, kur es driikstu atrasties pagaidaam, bet jebkuraa briidii var pamats izkrist zem kaajaam. asinju notecinaashana, dveesele iztukshojas, nav speeka dariit lietas vai priecaaties

veel es shovakar biju uz pieres chakras meditaaciju, kam vajadzeeja invoke my psychic powers, bet es divas stundas guljot uz griidas un klausoties skanoshajaas bljodaas un pasniedzeeja rimtajaa runaashanaa, vispaar neko nejutu. es shaubos ka marats basharovs jebkad man pazvaniis. mans kjermenis, unplugged, sastindzis vienkaarshi stundu guleeja uz zemes, peec tam mazliet saapeeja kakls un kaaju un roku lociitavas

anyhow, kaa peeteris kljava saka 'negaidiet skolotaaju, skolojieties pashi'
 
 
music: majical cloudz - downtown
 
 
10 January 2017 @ 10:49 pm
 
lasiiju 'rise sister rise' graamatu shovakar, un sanaaca raudiens par to cik taalu es esmu no taas sevis versijas, nu Taas. either i'm not done with demons, or demons are not done with me. yet

shovakar biju uz ruuperta sheldraakes lekciju par extended mind. vinja teorija ir taada, ka praats ir kas taads, ko mees izstiepjam, a field originating in body yet not comitted exclusively to the body, taapeec cilveeki var sajust viens otra skatienus uz muguras, vai uzmineet, kas vinjiem zvana. proti, muusu iespaidi neatrodas galvaa, bet gan tur kur vinji atrodas pasaulee, bet taa kaa muusu praats ir staipiigs field, vinjsh liidz tiem notikumiem un objektiem aizstiepjas, kaa neredzams tausteeklis un pietuktina - dis me. lai cik vinji buutu taalu. frikin love it. bet vinjsh nepiemineeja neko par, un taapeec es vinjam gribeeju pajautaat jautaajumu ar paceltu roku, bet sasitaas sirds un nokautreejos, un taapat jau zinaaju, ka zinu atbildi, tas buutu bijis retorisks jautaajums. bet vinjsh buutu skaneejis aptuveni taa 'i have a question about implications of your extended mind theory - would you argue that as the mind can extend itself anywhere in the spacetime, including the past and the future, as the spacetime cannot be divided, reduced to the present exclusively, would that imply/explain/facilitate such phenomena as precognition, clairvoyance, remembering past lives, or witnessing events in the past? or even interacting with past or future objects and events?' jo es bombiigi iedomaajos, kaa praats var izspraukties jebkurai kvantu balliitei un spacetime shkjeelei cauri, un uzrasties jebkuraa vietaa, laikaa, telpaa jebkur, neierobezhoti, un visaadiem pagaatnes un naakotnes notikumiem piekoljiities ar 'you up?' protams, this implies, ka objektiem un notikumiem ar ko praats saskaras ir jaabuut speeciigai rezonansei iespeejams, vai arii cilveeka praatam jaabuut vienkaarshi no dabas talantiigam, kas visticamaak implajo specifisku gjeneetiku. nu koini es teikshu, vispaar kolosaali
 
 
10 January 2017 @ 03:45 pm
i was god (before it was cool/you were god)  
"God has been considered to be female for much longer than She has been considered male. Ancient Mother God worship (often referred to as the Old Religion) dates back more than 35,000 years, making it more ancient than Christianity, Buddhism, Hinduism, Islam and Judaism.

With the introduction of Christianity, churches were built in honour of Mother Mary, who became for many, another way of worshipping Mother God. Many Mother God worshippers and High Priestesses who refused to marry took vows of celibacy and became nuns. They continued their worship of the Mother in the safest way the knew - by worshiping Mother Mary.

The Roman Empire began using Christianity as a political means to control the masses. Empowered women (and men) who saw themselves and the Earth as sacred were forced to convert and worship an external all-powerful solo male God. Those who didn't conform were branded 'pagans' by the Roman Empire, which historically means, belonging or relating to a religion that worships many gods, especially one that existed before the world's main religions. Many Mother God temples and places of worship were conquered, as can be seen in images of St Michael slaying the dragon/snake - the dragon/snake representing the rising Shakti energy (serpent of the goddess) and the sin of women - in many churches.

A woman's sacred body went from being sacred vessel to the property of man. Sexual urges of both men and women were seen as sinful, disconnecting us from our bodies. Women were forced to fit into two archetypes (the Virgin aka the 'good girl' and the whore)

Stories of the sacred feminine or changed to worship the masculine. Worship of the Maiden, Mother and Crone replaced with worship of the Father, Son and Holy Ghost. The powerful dark sides of the feminine were extinguished from society.

Sacred texts and scrolls of ancient mystic teachings including those of Mother God and Goddess worship were both suppressed and destroyed, most notably with the fire in The Great Library of Alexandria - one of the most significant libraries of the ancient world.

Mother God worship is also referred to as natural witchcraft, drawing its teachings from the cycles, power and wisdom of nature (Mother God). The term 'witch' derived from the word 'wicce', which means 'wise', thus 'witchcraft' meaning 'craft of the wise'"