24 June 2016 @ 05:55 am
big exit  
saatans atkal uzvareejis, norobezhoshanaas, lepniiba, savtiigums, jeezus aizveries, nevienu neinteresee tavi paatari par miilestiibu un pretimnaakshanu. tagad kundzinji varees marineeties savos leknajos taukos un uzsplajut paareejai pasaulei, jo kuru gan interesee citu probleemas, varbuut kaut kaadus zaudeetaajus. let's make selfishness great again
 
 
23 June 2016 @ 07:27 pm
 
vakar naktii no vienpadsmitiem liidz vieniem zibenjoja, bija peerkons, shaushaliigi lija, izteelojos kaa ielas appluust, daarzi appluust, ar peleekbruunu uudeni, uudens shljaacas iekshaa pa ieejas durviim, iedomaajos kaa veelaizvien neesmu sakraameejusi taadu mazu zombie apocalypse mugursomu, ko vareetu pakjert, ja deelj kaadas katastrofas, piemeeram pluudiem, buutu steigaa jaapamet maaja. man tieshi virs gultas ir griestos logs un es kaadu laiku skatiijos kaa zibenjo un domaaju par to kaa beerniibaa laukos visu laiku bija vasaras negaisi, un vienu nakti bija tik speeciigs negaiss, ka vecmaaminja mums maasaam nakts viduu lika uzvilkt zaabacinjus un naktskrekliem paari pufaikas, un gaidiit, ja maajaa iesper zibens, tad mees dotos pie kaiminjiem. taa es kaadu laiku veeroju debesiis zibenjus liidz meerenaa trauksmee par to, ka zibens vareetu iesperties cauri logam manii, aizmigu

shodien visu dienu ir slapjshs, silts gaiss, ir apmaacies un pa debesiim staigaa maakonji. no riita ejot uz darbu ljoti saliju, bija appluudusi metro stacija, uz platformas no griestiem gaazaas uudens. arii es juutos diivaini un neskaidri, taa it kaa man galva buutu piesaatinaajusies ar to gaisu. veel man shodien muguraa pie laapstinjas saakaas slikta saape, kas iesaapas un tad paariet uz roku. varbuut es kaadu laiku paaraak ilgi seedeeju sastingusi. varbuut es baidoties aizejot guleet, noguleeju ne taa roku. peec darba gaaju pa lietu pirkt peldkostiimu griekjijai, izmeeriijos dazhaadus ar tropiskaam pukjeem un siltaam saartaam, medainaam un tumshi saartaam kraasaam, izshkjiiros par diviem peldkostiimiem, rozaa ar baltu un melnu, un dzhungliigi raibu un tumshi rozaa. atnaakot maajaas izstaipiijos visaas iespeejamajas asanaas, lai atkratiitos no dulnaas, mokoshaas saapes plecaa, be to no avail. noskatiijos vienu epizodi outcast, tagad kravaashos, varbuut apeediishu mazu arbuuzu un ieshu laiciigi guleet, uzsmeereeshu uz pleca tiger balm, ko mamma atveda no maldiveem, vinjsh smarzho peec eikalipta un visu padara ljoti veesu. zinu ka aizmigt nevareeshu, ir gaishs un es vienkaarhsi juutos taa ka aizmigt nevareeshu, no riita jaaceljas 4:30, tad divas stundas liidz lidostai, chetras stundas lidmashiinaa. bet tad, kad buusim galaa, es apglushos un ieritinaashos viesniicas gultaa un vareeshu uzelpot bye brexit, bye rain, bye constant, numbing heartache, bye bye bye
 
 
music: bonnie raitt - i can't make you love me
 
 
22 June 2016 @ 05:07 pm
 
'there is only one true meaning in life. and that is to be a positive force in the constant creation of evolution'

man riebjas viss, kas cilveekus nodala vienu no otra. tas staavoklis, kad katrs pastaav par savu taisniibu un klusi otru nicina. tas cilveekus padara tik negliitus, izkropljotus, necilveeciskus. sirdis sacieteejushas un tik pat labi vareetu sabirzt. shaadi cilveeki ir kaa aizcieteejumi un traucee gan pasaulei gan ir tragjiski pashi sev. es taa diezgan ilgi esmu dziivojusi. un tas ir ljoti zheel, vinji visi ir nabadzinji, jo taadi cilveeki saaka dziivi ar normaalaam, veseliigaam sirdiim. un vinji ir gljeevulji, jo nav gatavi ziedoties nemitiigai, uzstaajiigai sapratnes mekleeshanai un kopiibai. es tik ilgi taa esmu dziivojusi. man riebjas jebkaada veida norobezhoshanaas un stingums. atsaciishanaas skatiities un atpaziit savas maasas un braaljus un maates un teevus un beernus un kaiminjus, un taa visos sveshiniekos. atsaciishanaas mijiedarboties un radiit plashaakus un aptevroshaakus un pat grandiozus, triumfeejoshus sapratnes apvarshnjus. es gribu lai viss sapluust un kustaas kopaa. es gribu lai sapratne zied un zied uz zelj un zaljo un paarnjem visu kaa mezhoniigi dzhunglji. lai klusums, nelokaamiiba, stingums, cietiiba, nicinaashana, pasiivums, aizvainojums, neveeleeshanaas, vienaldziiba, obstrukcija, lai tie visi nogrimst dzilji dzelmee tur kur tiem ir vieta, tie visi ir mironji un tiem dziiviibas pasaulee nav vietas.

katru reizi esot ar kaadu cilveeku taa ir jauna iespeeja radiit sapratni, neiechokuroties savaas nostaajaas, bet transcendeet savas nostaajas un nonaakt pie kaut kaa integreejoshaaka, izklaat sevi un plesties un atdariities. katra interakcija ar cilveeku ir gariiga pieredze. un katra atsaciishanaas ir beegshana no gariiguma un ieshana tumsaa un iluzoraa, achgaarnaa pagaatnee, tukshumaa. es liidz shim nesapratu, ka beegshana un atsaciishanaas un poziiciju ienjemshana ir TOTAALA atsaciishanaas eksisteet pasaulee, muljkjiiga iluuzija, ka var aptureet laiku, ka var iekuunjoties vienaa spacetime punktaa un tur palikt uz muuzhiem, un paveeleet pasaulei apstaaties un sastingt kopaa ar tevi. sastingt sastingt un kljuut par grotesku veesturisku relekviju.

veel man shkjiet nekas nav pasaulee iespaidiigaaks par izdevushos komunikaaciju. it's a visceral feeling of total, smooth, monolith, fundamental rightness that must be celebrated and built on. katru reizi, kad man izdodas ar kaadu tieshaam pa iistam runaat un kopaa radiit sapratnes momentus, vareetu panjemt visas pasaules mantas kopaa un apkopot lielaa kupolaa un man pasniegt kaa daavanu, bet es jebkad izveeleetos concise, effective, creative komunikaaciju. un ja izdodas cilveeku atbrunjot un runaat par lietaam, kas vinjam ir svariigas, miiljas un iedvesmojoshas, tas ir vislieliskaakais, kas pasaulee var notikt. tas ir kaa atcereeties, ka eksisteet ir daavana, un visas ljaunaas, shit lietas neko nenoziimee, kameer ir atminja un ticiiba labajaam lietaam un otrs.

veel es vakar noskatiijos 'eye in the sky' ..spoileris.. kas basically ir par to vai ir pienjemami nogalinaat mazu metieniiti, kas paardod maizi aarpus maajas, uz kuru jaataisa drone strike, lai izniicinaatu tajaa esoshos suicide bombers, vai tas ir attaisnojami. beigaas vinji to bumbu uzmeta, un meiteniite nomira. un tas man lika, protams, aizdomaaties, cik efektiivi shis speej radikalizeet cilveekus. cik neattapiigi ir nabaga bumbotaaji, neiedomaajoties, ka, protams, ka cilveeku, kas redzeejis taadu netaisniibu, vai pieredzeejis savaa gjimenee, ka vinju paarnjems mezhoniigas dusmas un netaisniibas sajuuta un vinjsh gribees izniicinaat visus savaa celjaa lai 'izlabotu' savas saapes. action reaction, elementaari fizikas likumi, caur cilveeka psihi. cilveeki ir bad faith, izliekoties ka nevienu nekas neietekmee, ka var dariit traumeejoshas lietas bez sekaam. protams, ka liela cilveeku dalja nav tik stipra vai vienaldziiga lai stoiciski noskatiitos un nereagjeetu. taapeec, atkal, riebjas viss, kas ir obstruction, viss, kas atsakaas no sapratnes un radiishanas, viss, kas izniicina un ir vardarbiigs.
 
 
21 June 2016 @ 07:50 pm
vibing on this  
un uz pozitiivaas nots, vieniigais, kas ir atlicis, ir padoties
 
 
music: goat - bondye
 
 
19 June 2016 @ 07:18 pm
darkness will not come to light, light must come to darkness  
ja nu mees iedomaajamies par cilveekiem taapeec ka vinji iedomaajas par mums? un ja nu mees iedomaajamies par lietaam taapeec, ka kaadam vajag lai mees par taam iedomaajamies? ja nu visa pasaule ir telepaatiska pati nezinot?

shovakar aizgaaju uz royal albert hall, kur vareeja klausiities vienu sri shankaru. nopirku biljeti pa 10 paundiem balkonaa, kur nebija seedvietu, taapeec nostaajos pashaa viduu starp divaam kolonnaam un gaidiiju kad atnaaks sri un teiks savu sakaamo. es domaaju, ka tas buus forshi kaut kaadaa zinjaa redzeet gudru, gariigu liideri un varbuut vinjsh pateiks kaut ko kas man izraisiis spontaanu apgaismiibu un es vairs nebuushu conflicted, clueless and sad. vispaar tur bija sanaakushi visaadi ljoti uzpuceejushies cilveeki, visaadas tantes sari un taadi classy hipsteriigi cilveeki, un zoliidi kungi ar interesantiem uzvalkiem un koptaam uusaam, un pat arii indie dzheki un meitenes ar kraasotaam luupaam. pasaakums saakaas ar satsangu, kur gliita indieshu sieviete sarkanaa sari ar zelta gliteriishiem, ar muzikaalu kolektiivu dziedaaja diezgan dveeseliskas dziesmas ar sanskrita lirikaam, kas izklausiijaas gandriiz psihedeeliskas. tad raadiija iisu filmu, montaazhu par sri, ko vinjsh visu ir labu sadariijis pasaulee. taa filma man shkjita mazliet aizdomiiga un mazliet kaa reklaama vai propaganda, tas man mazliet nodzina jau taa meereno entuziasmu un likaas mazliet tacky. tad veel peec kaada spriizha ieradaas sri, uznaaca bondzhovijiigas muuzikas pavadiijumaa no zaales aizmugures, cauri solu rindaam. vinjam bija balta plunduriiga kleita, kurai visadas tantes pieskaaraas, laikam tas naak par labu dziivei. kaads vinjam iedeva sarkanas rozes, kas piestaaveeja vinja melnajiem matiem un kleitai. viss saakaas ar to, ka vinju interveeja mazliet pompozs viirietis violetaa uzvalkaa, kas laikam skaitiijaas tv personiiba sheit anglijaa, bet es neesmu drosha. vinjsh vinjam uzdeva ljoti basic basic jautaajumus, kas bija mazliet very basic komiski, un visi arii par to smeejaas, very basic. vinjsh vinjam arii prasiija where does he stand on brexit, un sri atbildeeja, ka he believes that british people are very intelligent and will make the right choice, kas man praataa izraisiija gauzhu nee nee nee why. tad vinjam veel uzdeva jautaajumu, ko bija iesuutiijusi audience, kaa vinjam shkjiet kaada ir starpiiba starp vegjetaarismu un vegaanismu, un sri totaali no taa jautajauma izlociijaas un saaka runaat ka jaa vegjetaarisms ir labs, bet nekomenteeja vegaanismu un teica ka kameer mees nekaiteejam apkaartnei un citiem tad mees daram labi, bet ja kaiteejam tad slikti. secinaaju, ka pat sri nezina to ka piena ieguushanai izvaro govis. tad tas pompozais jautaajumu uzdeveejs aizgaaja un sri palika viens uz skatuves. bija pagaajusi stunda, man saapeeja gurni un potiites no nekustiigas staaveeshanas un es saaku domaat par to kaa man maajaas ledusskapii staav veess, slads, sauss sarkanviins. domaaju paklausiishos veel 10 minuutes, un ja sri nepateiks kaut ko sensacionaalu tad es doshos prom, ar tiehsi taadu pashu ruugtumu kaa no vientuljaam diskoteemaam vidusskolaa. kaa jau nojautu vinjsh turpmaakaas desmit minuutes runaaja taadas lietas un taadaa manieree, kaa jebkuras filozofiskas/gariigas esejas brainstorminga stadijaa, kur tu vienkaarhsi pierkasti visaadas lietas, kas ienaak prataa, kas vispaar nav concise un izklausaas kaa atgremojumi. cilveekiem tas izskatiijaas, ka ljoti patika, jo vinji ik pa laikam triumfanti applaudeeja. man radaas unsettling sajuuta, ka es izmisiigi skraidu pa maaju ko es esmu iepazinusi jau simts gadus, es sheit zinu katru stuuri, kameer cilveeki applaudee par katru meebeli, katru veco stuuri, katru ateju, un es meegjinu izmisiigi izlauzties bet nezinu kaa un kur. peedeejo reizi uzmetu acis smaidiigajai sri sejai, savaacu savas mantinjas un devos uz izeju. kaapjot lejaa pa kaapneem dzirdeeju, ka visa publika ljoti skalji skandee aummmm

sveshaa pilseetaa, sveshas parazhas, sveshs prieks, staigaat starp varenaam akmens maajaam pa akmens ietvi, visur akmens un viss ir sveshs, mazliet var redzeet debesis, mazliet puush veejsh, mazliet zalji koki, bet viss ir pavisam svesh, maaksliigi koki, maaksliigs veejsh, maaksliigas debesis, gribas attaisiit durvis uz paziistamo, gribas paziit pa iistam, gribas iegrimt paziistamajaa kaa glaabinjaa un nomierinaaties un elpot. limbo limbo limbo

uz pozitiivaas nots, staavot rindaa, lai sanjemtu savu biljeti pie box office pamaniiju, ka novembrii royal albertaa raadiis aliens filmu ar orkjestri, taa ir mana miiljaakaa filma and i'm so stoked un es vinju ieshu viena skatiities un par to priecaashos un tad ieshu maajaas
 
 
19 June 2016 @ 07:43 am
 
celjaa uz darbu redzeeju kaa kaija brutaali knaabaaja un eeda veselu balodi. vinja bija izknaabaajusi vinjam caurumu sirds rajonaa zem kakla.
 
 
16 June 2016 @ 05:16 pm
cilveeklaasts  
uztaisiit sarakstinju ar cilveekiem that you desperately want to reach out to, tad no taa atgainjaaties kaa no lietuveena un laasta, un gremdeeties ruugtaa, gljotiigaa vainas sajuutaa, paardomaat, kaapeec tu esi taads trusis
 
 
16 June 2016 @ 04:13 pm
 
no riita braucot metro seedeeju, aiztaisiiju acis un saaku izteeloties, ka esmu vasariigaa pljavaa, varbuut ir novakare, lidinaas kukainiishi, odinji, saule, varbuut smarzho ruugteni bet maigi un pavedinoshi pukjes, varbuut taa pljava pat ir uz zemas kraujas un vienaa pusee ir juura, smilgas, saule, un ugunskurs, dzirksteljojosh, silts ugunskurs, koka blukjiishi varbuut apgaazies koka stumbrs, vai vien zaale, smilgas, un es seezhu un ir svaigs gaiss, bet silts, mazliet liegs veejshs, un es dzeru citronalu, saule, un apkaart ir cilveeki ar kuriem es nejuutos nedroshi un neveikli, un noteikti skan psihedeeliska muuzika, atbalsojas pret juuru, pljavaa, varbuut netaalu ir koki ar lieliem stumbriem un daudz zaljaam lapaam, visu caurstraavo skanja, skanjas vibraacijas, elektriski, magneetiski un man visu laiku gribas smaidiit jo es esmu ljoti laimiiga sheit atrasties, jo ir vasara un ir saulgriezhi un nekur citur nav jaabuut un shis ir visa centrs. 'this is pimlico' saka elektroniska metro pieturu pazinjotaajtante, bezmaz prieciigi, it kaa pimlico buutu triumfs, exact preferred iznaakums, varbuut vinja to saka ironiski, vai pasiivi agresiivi, taa it kaa vinja teiktu 'this is your unfulfilled, regret-ridden, tepid, bleak, sorry life, you are 1000 miles from where you want to be and enjoy it' un es attaisu acis un es seezhu garenaa metaala kastee kopaa ar nogurushiem, neapmierinaatiem vai oblivious cilveekiem kas blenzh zemee vai telefonos, ir 6:43
 
 
15 June 2016 @ 02:24 pm
psychopath rising  
taa gardaa sajuuta, kad emocijas fuk off un iestaajas sense over sensibility. es veelos kontroleet, kad man ir nekontroleetas emocijas. veelos manuaalo paarsleegshanu emocijaam. nav nekaa magjiska nekontroleetos emociju uzpluudos. bet tad ja es tos izveelos kad un kur un kaa tad tas ir gan magjiski gan eleganti. es veelos, lai emocijas buutu tikai kaarteejais veids kaa izklaideeties sheit uz zemes, kaa muuzika vai maaksla
 
 
13 June 2016 @ 08:12 pm
 
kremt tas, ka vienmeer ik peec kaada laika uznaak apaatija un vienaldziiba. taa kaa duumaka uzmaacas un man ir nosplajuties par visiem cilveekiem, visaam manaam labajaam domaam un inklinaacijaam, par kindness, liidzjuutiibu, being all one, cilveeku beedaam, striving for virtue, visiem pasaules filozofu un labinjo domu graudiem. un ja kaut kas pasaulee man naak pretii un atgaadina par manaam labajaam domaam un inklinaacijaam, mirkliigi sirdsaapiigu zheelumu aizstaaj pretiigs netiirs naidiigums un atkal un atkal veel biezaaka vienaldziibas duumaka mutuljiem aizpilda visu apkaartni un iekshieni. ir gruuti dziivot pasaulee, ja ik peec ljoti brief labu domu un inklinaaciju spriidiisha, tev atkal jaaiet cauri monotonam, necaurredzamam duumakas blaakjim, kuraa esot tu neredzi un neveelies redzeet pasauli. esot tajaa duumakaa, tu it kaa atceries, ik pa laikam paviid atpaziishana, ka jaa tev tur intereseeja taada un shitaada lieta no pasaules, tev it kaa gribeejaas tur kaut ko pieraadiit, par kaut ko iestaaties, uz kaut ko cereet, kaut kam sveeti ticeet un kaut ko patieshaam saakt. bet uznaaca duumaka un tagad taa tevii liidz kaulam ir iesuukusies, tu esi paarliecinaats ka tu eksistee lieki un minimaali, un tikai mazaa, absluuti neredzamaa aabola lieluma zonaa kaut kur savaa praataa un tu nezini kas ir praats taapeec viss sapluust ar duumaku. protams, tu zini, ka duumakas intervaals kaut kur taalaak uz priekshu celjam beigsies, bet kameer tu tajaa atrodies viss sheit ir tik skaudri iists, kaa elementaalji miega paraliizes murgos

on the other hand, field day uzduuros Goat, kas ar mazu asu sidraba skalpeliiti atgrieza sirdi to unleash uncontrolled emotional catharsis. es nezinaaju, ka taada grupa eksistee, so biju abstulbusi par shaadu aaaeeaah!?!.. taas dziedaataajas/i? bija kaa divas katartiskas shamanes/nji? totally possesed! gribeeju atrast kaadu izdevushos live vigjiku, kur vareetu redzeet vinju full glory kustiibaas, visas vinju rotinjas un leekaashanu un graaciju, bet ja vigjiks bija labs tad ne skanja un otraadi. man vinjas/i ir jaanomedii un jaaredz veelreiz un es gribu buut vinjas/i

 
 
music: goat - talk to god
 
 
12 June 2016 @ 08:51 am
 
vakar iekliidaam vienaa dabisko produktu veikalaa. tur iipashnieks bija mazs, trausls indieshu onkuliitis. maasa saaka runaat ar vinju par saplementiem, un uzzinaajis, ka esam vegaanes, vinjsh mums paspieda rokas un teica paldies, un tad vinjsh saaka staastiit ka vada satsangus tepat sava veikala pagrabaa un ka mums vajag atnaakt un ka 30 minuutes ar vinju paseezhot vinjsh mums garantee unlimited happiness 

veel es atradu triis seriaalus ljubas - preacher, outcast & the path
 
 
10 June 2016 @ 09:38 am
 
man peedeejaas nedeeljas mostoties regulaari, ir taas instances, ka praats jau ir pamodies, kameer kjermenis veel ne, taa ka praats zina ka nevar atkal iemigt, bet uzkaveeties pusmiedzii ir biistami, jo ja vinjsh tur grims un dreifees, tad tuuliit saradiisies elementaalji un kjeezhu skanja. tad man ir visaadi jaacenshas kjermeni uzmodinaat, kustinot roku pirkstus, ciinoties pret miega paraliizi kaa siisifam velt apzinju kalnaa. senaak mani tas ljoti biedeeja, varbuut bailes veel ir bet noniveleetas ar rutiinas magjiju. bet tagad esmu pamaniijusi, ka shaada siiva censhanaas pamosties ir kljuvusi ljoti matter of factly. laikam jaauzlabo miega kvalitaate, viss ko es veelos ir lai praats un kjermenis darbojas sinhroni.
 
 
09 June 2016 @ 07:09 pm
saasinaats juutiigums  
es nesaprotu, kaapeec vienmeer kad notiek kaut kas ljoti labs un prieciigs, afterwards i feel destroyed. vispaar es to vareetu metaforizeet, nonarratizeet kaa patternu no beerniibas. beerniibaa daudz slimoju, gandriiz katru vasaru pavadiiju vairaakas nedeeljas slimniicaa. that sucked obviously so mani vienmeer pavadiija taa dread, doom, apathy, sadness sajuuta, kaada var rasties shaadaa setingaa, kameer paareejie beerni skraida pa saulauno vasaru, eed zemenes un shuupojas un peldas siltos, klamjainos ezeros. vieniigais, kas mani fucking debiilajaa gailjezera slimniica iepriecinaaja bija kad ciemos naaca mamma. vinja vienmeer ieradaas kaa saulstarinjsh vai enjgjeliitis ar smaidiigu mammas seju, vienmeer smarzhoja peec svaigas, siltas, miiljas mammas un atnesa man kaut kaadus gardumus un bija jauka. tad es meereni aizmirsu, ka esmu slimniicaa bet vienkaarshi prieciigi pavadiiju laiku ar mammu kaa ar vieniigo prieciigo, dziivo paraadiibu pasaulee. bet tad vinja peec kaadas stundas vai divaam aizgaaja prom, un es paliku kaut kur ap 8-9 vakaraa seezhot slimniicas gultaa, kurai palagi oda peec kaut kaada plastiliina un griidas peec domestos un skatiijos aaraa pa logu seeriigii kaa riet saule, liidz palika tumshs un bija jaaiesleedz nespodraas slimniicas istabas gaismas. man bija tik shaabiigi ap duushu, ka kameer visi beerni kopeejajaa telpaa ar medmaasaam skatiijaas televizoru un klaigaaja, es vienkaarshi seedeeju vai guleeju palaataa, un dazhreiz nobirdinaaju kaadu ruugtu, karstu asaru pret sienu

to pashu sajuutu es paarsvaraa izjuutu ever since, ka shis ir kaa slimniica no kuras tu nevari tikt aaraa, bet ik pa laikam var notikt kaut kas jauks, gaishs, silts, miiljshs, dziivs, bet agri vai veelu tas beigsies un tu atkal paliksi viens savaa apaatiskajaa, sveshajaa palaataa, atrauts no jebkaa dveeselei saprotama, paziistama

es nezinu kaapeec, bet it sevishkji es sho izjuutu ejot uz koncertiem. vienkaarshi kaut kas notiek skatoties uz cilveeku, kas izjusti dzied un speelee, taa pati transcendence, 'tevis' sajuuta izshkjiist lai dotu vietu tam rezoneejoshajam briinumam, kas rodas tev priekshaa apzinjas laukaa, un tavas robezhas izshkjiist un tu esi noskanjots tajaa pashaa frekvencee kuraa maakslinieks un tas ir tik fulfilling un novel. bet then you contract, collapse violently back into yourself, tu brutaali iegaazies atpakalj, savaa mazajaa cilveekchaulas cietumaa, un vientuliigi atkal atraujies no pasaules un dodies maajaas and you cry and you want to die

man atkal taa bija vakar ejot skatiities kaut kaadu muuzikji kursh izskatiijaas peec jauna eddija vedera un dziedaaja un speeleej gjitaaru paardabiski sirdiigi un peec tam arii atkal joshu flowersu. seedeejaam pie galdinja mazaa pabaa, tieshi pie skatuves, bija zema, saarta gaisma, karsts un es leeni malkoju neskaitaamus veesus dzina mikserus kameer man atkal nekontroleeti sabruka un izkusa dveesele. bet visdramatiskaak taa bija, kad pirms kaadiem diviem meeneshiem biju aizstaigaajusi uz jozefu van vissemu. tas koncerts notika vecaa bazniicaa, biju noseedusies labajaa pusee netaalu no diivaina skapja, un religjiskaam modernistiskaam gleznaam, bija tumshs un smarzhoja peec viiraka un viina, pie altaara dega chetras garas sveces un virs taam bija milziiga jeezus glezna virs kuras bija vaardi 'come unto me'. tad uznaaca necilais, kautriigais jozefs van visems teerpies aadas biksees un jakaa, gariem iesirmiem matiem paari pierei, ar savu lautu un saaka speeleet, un neilgi peec tam man shkjita, ka manii kaut kaadas stiigas ap sirds rajonu noskanjojas ar to lautu, un shkjita, ka kameer vinjsh speelee savu lautu identiska lauta sinhroni atskanjojas man sirds rajonaa, un taa bija pavisam reaala fiziska sajuuta. un kad vinjsh speeleejot savu lautu smaidiija un maaja ritmaa liidzi ar galvu it kaa apstiprinot notis ko speelee, man identiski arii gribeejaas maat, jo man ariii bija taas pashas notis iekshaa. you're sort of suspended in a state of recognition and then released to drop back into your isolation. tad es devos maajaas, ar to sajuutu ka tu attaalinies taalaak un taalaak un taalaak un taalaak un taalaak no taada perfect union within the field of consciousness. un atlikusho laiku staigaa nozheelojams, meegjinot izdomaat veidus kaa atriebties shai netaisniibai, sasaistes truukumam, izdomaajot visadus plaaninjus kaa savu izoleetiibu padariit graciozu, apsverot vai ljauties shaadaam destruktiivaam pieredzeem ir veerts, un vienmeer atkal padodoties
 
 
music: jozef van wissem - concerning the entrance into eternity
 
 
08 June 2016 @ 11:36 pm
true clarity  
total closure forever if i can't have what i want and i don't want what i can't have. forever, true concise clarity
 
 
08 June 2016 @ 08:17 pm
 
es: if you already have a job that's killing your soul, why would you also have a relationship that kills your soul!
maasa: to kill that motherfucker
 
 
07 June 2016 @ 07:48 pm
 
 
 
music: alt-J - dissolve me
 
 
06 June 2016 @ 04:42 pm
 
laikapstaaklji: perfekti, saulains, silts, veejains
miilestiiba: neizmeerojama, apspiesta
angst: meereni, nobaazts praata aizmuguree
fiziskaa sajuuta: laba
energjija: meerena
spiitiiba: augsta
gariigums: zems
zheelums: augsts
saapes: maz, nobaaztas praata aizmuguree
entuziasms: minimaali
izsalkums (gariigs/fizisks): minimaals
ilgoshanaas: izkliedeeta
bailes: godbijiigas, vienmeer
interese: paarbliiveeta, collapsed
nezinja: komiska
cerinji: vienaldziigi
muuzika: saapiigas, jutekliskas 80o 90o pop, alt balaades
eediens: viins un hurmas
kafija: 0
miegs: laikam dziljsh jo neatceros
veelme dziivot: logjiska
cilveeki: bezgaliigi interesanti
interakcija ar cilveekiem: effortless, lauzosha, saapiiga, aizmirstama
kraasa: gaishi peleeka, zalja, saarta, zelta
aktuaalais: nepieejamiiba, neiespeejamiiba, piedoshana, ljaushana
gaidas: latvijas lauki augustaa
riitdiena: ok
 
 
music: richard marx - hazard
 
 
05 June 2016 @ 11:59 am
pretiigi  
vakar izpiipeeju vienu cigareti kopsh februaara
 
 
03 June 2016 @ 06:17 pm
 
visaadi low-key bad-faiths piezogas un kaada briidii tu attopies fully saturated in them, un viss ko tu dari ir kaa jauns indulgent encouraging fraktaalis, rid rid rid everything, ar katru elpas vilcienu meegjinaat izkaarpiities no apzinjas paraliizes, katru lucid briidi sariikot pamatiigu ugunskuru shiem velna fraktaaljiem, saakt no jauna bezgaliigu skaitu reizhu
 
 
02 June 2016 @ 03:26 pm
100%iigi, ar garantiju, par spiiti visam, muuzhiigi  
iedomaajoties par to, ka visa mana esiiba balstaas uz vaaju, apdraudeetu shuunu kopumu man nezinot, kas to satur kopaa, mani paarnjem mazliet panika. viens mazs gljuks tajaa kas to satur kopaa un es varu izdzist, izshkjiist, pazust, mana apzinja, ka es esmu dziiva, var vairs neeksisteet. man tad izmisiigi gribas lai buutu kaut kas kas vareetu mani satureet kopaa 100%iigi, ar garantiju, par spiiti visam, muuzhiigi, varbuut pat agresiivi un pret manu gribu. un tad es arii esmu rauduliigi pateiciiga par katru sekundi kameer es veel varu eksisteet, kameer man ir kjermenis un praats vinjaa un kameer tie ir sinhroni. un viss ko es veelos ir izliigt ar pasauli, un luudzoshi kluseet un cereet ka es veel varu eksisteet. un visas nesmukaas un paargalviigaas lietas ko esmu dariijusi vai teikusi ir tik skaidra aarishkjiiba un tumsoniiba, es vairs nekad tajaa negribu iesliigt kaa miegaa.

bet diemzheel, liidz shii apzinja ir iestaajusies, es staigaaju apkaart pa dziivi un vienmeer palieku mazliet tramiiga, vienmeer vertigo, vienmeer pietruukst sapratnes par to kas mani satur kopaa.
 
 
01 June 2016 @ 03:12 pm
 
fk this shite (metu gaisaa visus papiirus, konceptus, iluuzijas, paareejo) juunija beigaas braukshu uz kreetu un santorini. man buudz dzimene un buus vasaras saulgriezhi un es skrieshu pa vulkaaniskajaam un rozaa smilshu pludmaleem kaa sieviete ar vilkiem, eediishu persikus un dzershu shampanieti un it will be glorious. tagad tikai jaauzskulpturee on fleek beach bod, esmu apnjeemusies sev 24 dienu challenge, kur meegjinaashu skriet un vismaz mazliet jogot katru dienu, this will suck balls bet es meegjinaashu no savas dzidraakaas sirdsapzinjas, varbuut tas arii veicinaas manu brain activity to help with enlightening
 
 
music: the veronicas - untouched
 
 
31 May 2016 @ 04:13 pm
in these days of cool reflection  
shodien aaraa ir bljegjiigi auksts, tikai kaadi +12 graadi, liist zheelabains lietus, puush rupjsh veejsh. atnaacu maajaas apeedu leetu sainsburys zupu un montezumas kafijas shokolaadi. tagad man gribas sakaartot visu maaju un uzsaakt jaunu dziivi. pohuj zheelabas un vientuljaa bezjeedziiba
 
 
music: queen - heaven for everyone
 
 
31 May 2016 @ 06:52 am
 
visas cilveeku domas tieshaam ir dreamlike, ne pie kaa nevar notureeties, viss izsliid un mainaas. domas vienkaarshi ir kaut kaads nervozs, conditioned komentaars tam ko mistiski juut/nejuut sirds. bet klusums ir pilns jeegas un zinaashanas. briinums, ka sabiedriiba vispaar eksistee
 
 
 
28 May 2016 @ 06:45 pm
vientuljo piedziivojumu tops  

kaut kad pirms meenesha es gaaju vienaa no savaam garajaam pastaigaam sveetdienaa. iisti nezinaaju kur ieshu taapeec vienkaarshi gaaju pa vienu no high streets. pagaaju garaam vienam charity book shop, apstaajos, apgriezos uz papeezha un iegaaju iekshaa, aizstaigaaju liidz mind body spirit sadaljai un acii uzreiz iekrita graamata 'mystery experience', nopirku un veelaak vakaraa maajaas saaku lasiit. lai arii taas graamatas galvenaa doma ir aptuveni 'wow! existence! just wow!', man taa ljoti patika, jo autors shkjita ietveeris visus svariigos skatpunktus, bija unstoppably engaging un man tas pashai arii izraisiija nepretenciozu mentaalu wow. saaku rakaaties internetaa, kas tas pa autoru, kas vinjsh ir un kur ir un vai vinjam gadiijienaa nav kaut kaadas runas vai lekcijas tuvaakajaa apkaartnee. atradu ka ir gan un pasaakums veel grandiozaaks nekaa viens pliks graamatas autors.

lieki piebilst, ka ierodoties man dveesele spurdza un viiteroja kaa mazs paradiizee ielaists zvirbuliitis. tas pasaakums notika zoliidaa lekciju hallee pie regent's park, bija sapulceejushies kaadi 50-80 zoliida izskata sievietes un viirieshi, apseedos uz beigu pusi labaas rindas kreisajaa malaa un peetiiju programmu pirms viss saakas. turpmaakaas 5 stundas jutos kaa ienirusi viskraashnjaakajaa, mistiskaakajaa wisdom okeaanaa. pirmais runaataajs bija optimistisks, duushiigs viirietis ar garu sirmu zirgasti, kursh runaaja par neiespeejami krutu dzheku no shkjiet 16. gadsimta  Heinriku Kunrathu, kursh shkjiet saprata visu par kosmosu, alkjiimiju, astronomiju, astrologjiju, dievishkjo, mistisko, metafizisko, zinaatnisko reizee. peec tam viena fifiiga bet zoliida sieviete un peec tam arii viirietis runaaja par Robertu Fluddu, kursh izskaidroja pasaules un cilveeka rashanos un arii dievishkjaa materializeeshanos un radiitaajspeeku caur cilveeku. Fludds arii to visu attainoja ar ziimeejumiem, kas ir piesaatinaati ar metafiziku, vinji tos ir apkopojushi graamataa, kuru es nopirku, un skatiishos un lasiishu vasaras vakaros seezhot uz diivaana, un saldseerigi bet grandiozi veroties aaraa pa logu uz  vakara maakonjiem un juutoties mistiski. peec tam runaaja ljoti nopietns bet sirsniigs viirietiitis ar mazaam bet dedziigaam bruunaam aciim un sirmiem matiem. vinjsh runaaja par Karlu Jungu un Junga dveeseli un atzinjaam. uzzinaaju ka Jungs savus dziljaakos apzinjas okeaanus baisos ir aprakstiijsis graamataa kas saucas 'the red book', gribu to nopirkt. beigaas protams runaaja mans 'mystery experience' dzheks Timothy Freke, vinjsh neko jaunu nepateica, ko nebuutu izlasiijusi vinja graamataa, bet bija jauki vinju rezeet klaatienee, runaajot vinjsh novilka kurpes.

pasaakuma beigaas es biju saviljnjota. kuratore teica, ka peec pasaakuma visi ir laipni ieluugti uz refreshments kafeteerijaa, lai parunaatos un apmainiitos iespaidiem. es protams, uzreiz savaacu savas mantas, somu, meeteli un graamatu un pirmaa devos projaam, pa celjam iegaaju toletee, ejot araa nogaaju garaam kafeteerijai kur visi zoliidie kungi un daamas bija sapulceejushies uz refreshments. aatraak devos aaraa, lai vinji neredz kaa es vientule pagriezhu muguru un aizeju. es arii buutu gribeejusi runaaties tur ar vinjiem, dzerot kafiju no mazas baltas kruuziites un uzkozhot kaadu biskviitu, klausoties vinju vaardos, balsiis un skatoties sejaas, smaidiitu. izgaaju aaraa, gaaju gar regent's park, garaam augstiem beerziem kuros shuupojaas veejsh, gaiss bija mazliet mitrs bet svaigs, gaaju garaam gracioziem viitoliem, veel ziedoshiem cerinjiem, smarzhas, lekniem tumshi violetiem iirisiem, mirdzeeja peecpusdienas saulee, viss smarzhoja, mazliet bija veejsh, kaklaa man bija stangas un aiz deninjiem aiz uzaciim. man shkjiet man pasaulee vairs nekad nebuus neviena drauga ar ko runaaties par lietaam, es vienmeer buushu tas cilveeks kas aiziet no vietaam pirmais, es nekad nevareeshu buut kafeteerijaas ar iespaidiem. mani iespaidi zuud nebuutiibaa. es visam sliidu cauri kaa maza caurspiidiiga stikla lodiite.

tad es simts gadus gaaju pa baker street, elpojot mashiinu izpuustaas gaazes, liikumojot cauri cilveekiem, pazuudot puulii, kljuustot caurspiidiigaaka un neeksisteejoshaaka liidz izbeidzaas domas

 
 
27 May 2016 @ 04:27 pm
 
visu laiku kaut kaada transformaacija, visu laiku taa ciinja starp ieieshanu visu ieprieksheejo cilveeku sliedees un buut pilniigi parastam, un starp nelieliem uzlabojumiem un dziljaaku sapratni un varbuut pat riiciibu. visu laiku gribas nolikt domas pie malas un vienkaarshi izdziivot atlikusho laiku inertaa ruugtumaa. bet arii negribas buut taadam nelabajam, iestreegushajam, gribas saapiigi atveert plakstus un tomeer skatiities, taisiit sev kaut kaadu reckoning un metamorphosis, transformeeties un turpinaaties, atdzimt. ieelpa un izelpa un abas totaali iistas. apaatija un iedvesma, abas totaali iistas. spiits un padeviiba, un totaali iisti, niist un iemiileeties pamiishus.

tipisks maija vakars, silts, pa logu iekshaa lido mazas baltas puukas, daba ir saldi saalja un sausa, mana eksistence ir veela, viena un varena, nav nekaa vairs kas vareetu manii aizkjerties, uz visu atbilde buutu - jaa bet taa ir tikai kaarteejaa ieelpa kam seko izelpa

vakar naktii ejot guleet man bija druumuma kulminaacija, kaadu laiku guleeju bezceriigi gultaa liidz nemanot aizmigu. uzreiz saaku sapnjot vistumshaako sapni peec kura pamostoties gribas kaut ko pieluugt un izlugties tuukstots piedoshanas. redzeeju kaut kaadu raganu kas pilseetas malaa mezhaa kreeslaa bez gaismas saaka piesaukt mirushos un viss saaka pildiities ar melnu tumsu un mirusho izgjindushaam sejaam, gari ar tukshaam, naaves sejaam sniedzaas no vinjpasaules cauri melnajai tumsai it kaa nomainot manu dziivo vaajo realitaati pret sho mirusho melno tumsu, kas peekshnji izraadiijaas iistaaka. uzmodos, iesleedzu ziemassveetku gaisminjas kas ap graamatplauktu
 
 
music: madonna - the power of good-bye
 
 
27 May 2016 @ 07:13 am
 
biezhi izejot no maajas es pavadu neskaidrus briizhus domaajot kaadas smarzhas sev uzsmidzinaat lai radiitu pashpaarliecinaata bet nonchalant un optimistiska cilveeka iespaidu. protams, lai nosleeptu to ka predominantly es taa nekad nejuutos. dazhas smarzhas man ir paaraak dramatiskas vai maigas un man tad shkjiet ja es lietoshu taas, tad cilveeki padomaas, ka es esmu paaraak dramatiska vai maiga, un uzskatiis ka taas ir threatening iipashiibas. pashlaik es optoju par dzintara 'reveransu' jo taas ir gan generic odekoloniigas ar visiem atpaziistamajaam safe notiim, gan arii mazliet fruity un rotaljiigas, kas izbalanseejas.
tad es ar droshajaam smarzhaam apsmidzinaajusies dodos uz darbu, kaadus 10 metrus no ieejas durviim nomainot resting bitch face pret benevolent, kind yet strong expression. peedeejais ko izdaru, ieleju sevii 2 kruuziites ruugtas, skaabas kafijas, lai nomainiitu miegainu apaatiju pret totally switched on, high on life alertness. tad es varu 8 stundas buut pasaulei piemeerots, adekvaats cilveeks.
 
 
26 May 2016 @ 04:00 pm
 
shodien juutos drained, half-consumed by tedium half vienaldziiga. vienaldziiga taa, ka nav speeka nebuut vienaldziigai. vienaldziiga taa, ka nav ne aizkaitinaajuma ne zheeluma, vienkaarshi profound cloudy resolute vienaldziiba. taada vienaldziiba, kurai ir vairaak sakars ar mani nevis ar citiem cilveekiem, taada nenosodosha all-accepting vienaldziiba, no kuras jebkuraa momentaa var izkaapt, kad jaarunaajas ar cilveekiem, jo vinji ir normaali un viss ko vinji dara ir legit.

visticamaak taa juutos, jo vakarvakaraa seezhot ar meiteneem izdzeeru divas lielas glaazes viina. alkohols vienmeer noregulee smadzenes uz to neizteiksmiigo vienaldziibas staavokli. which is fine, es iedomaajos, ka kaut ko liidziigu dara antidepresanti, noskanjo smadzenju kjiimiju taa, ka tu fiziski nespeej sashuumeeties par lietaam, viss notiek taadaa 'whatev, this fine' maakonii, ja kaadam no tevis kaut ko vajag fine, ja nevienam no tevis neko nevajag fine, bet pashai jebkaadas vajadziibas by default ir pa pusei vienalga. man patiik, jo tad es varu atkal ierauties dzilji sava praata un dveeseles visdziljaakajaa nostuurii uz tur buut karaliene, sheit neviens nekad neienaaks un sheit es esmu totaali, fundamentaali, muuzhiigi suvereena, neatkariiga no nekaa kas notiek objektu pasaulee. sheit pat ne dievs ne conscious awareness nekaadas tamliidziigas zarazas mani nevar sasniegt, ieeja aizliegta, exclusively outside, sheit ir mans patalogjiski vienaldziigaa un slinkaa praata eenainais nostuuris tieshi taads kaadu es to esmu izveidojusi, this is my design, viss paareejais kas notiek apkaart un aarpus ir smiekliigi un nenoziimiigi.

shodien man vairs nav speeka atguut nevienaldziibu. atlikusho dienu buus jaapavada being removed, apcerot cik viss ir attaals, banaals, absurds, detached, vienaldziigi lasot vai skatoties lietas un vienaldziigi iesliigstot miegaa cerams ap kaadiem 21:30. bet riit atguushu vitalitaati izdzerot milziigu tumshi zalju zesty green juice un ieshu skraideleet pa parku.
 
 
25 May 2016 @ 10:36 pm
 
visu savu dziivi esmu jutusies kaa dzhora mormonts
 
 
25 May 2016 @ 03:25 pm
 
 
 
21 May 2016 @ 09:47 pm
 
man ir sajuuta kaa es staaveetu pret sienu un negribeetu, censtos negriezties apkaart lai redzeetu kas aiz manis notiek. jo viss ko es tur vareetu ieraudziit - es to nesapratiishu. es nesaprotu nevienu sakariibu, es zinu ka dalja ko es redzu ir sakariibas, dalja ir iedomas. es redzu ka iedomas veido jaunas sakariibas. es redzu ka dazhreiz sakariibas es noturu par iedomaam un iedomas par sakariibaam. un tas apjoms kas man ir aiz muguras ir bezgaliigs. man ir uz to jaaskataas un jaaizveelas ko no taa visa es saukshu par sakariibaam un ko atsijaashu kaa iedomas, un shiis izveeles mani katapultees kaut kaadaa naakotnee. bet tas ir neiespeejami vai tad tu neredzi pasaule! shis apjoma negaiss man aiz muguras draudiigi briest un gaidoshi staigaa, un es nevaru sanjemties uz to paskatiities kaut ar acs kaktinju. es labaak staavu cieshi piespiedusies sienai un izliekos ka taa ir visa mana iespeejamaa dziive.

tikmeer no otras, identiski ontologjiskaas puses nav ne sienu ne draudu, tikai mehaanisks kaleidoskops ar bilijoniem nesaistiitu daljinju, kas atsevishkji sakriitot veido kopainu. un ja es pati neizveelos kur krist tad es vienkaarshi kaut kur kriitu kur pasaulei izdeviigi un manis nav taatad man arii tas ir izdeviigi laikam. sapinos atkal vaardos
 
 
20 May 2016 @ 03:03 pm
dazhas domas  
vienmeer kad esmu novesta, un shkjiet vissliktaakajaa iespeejamajaa situaacijaa, pie manis atnaak kaut kaada graamata, kur ir rakstiiti vaardi, kas pilniigi visu liidz shim izskaidro un pamato, un es peec kaut kaadu lapu izlasiishanas varu to graamatu aizveert, kaadu briidi seedeet un teikt 'jaa, taa tas ir' un dziivot no jauna sapratnes pamata, liidz naakamajam briidim kad esmu galiigi novesta un vissliktaakajaa iespeejamajaa vietaa

veel man shkjiet, ka es pastaaviigi paaraak mazu svaru pieshkjiru noziimiigaam lietaam, un paaraak lielu svaru maznoziimiigaam/nenoziimiigaam lietaam. bet citreiz man shkjiet, ka es paaraak mazu noziimi pieshkjiru svariigaam lietaam un paaraak lielu noziimi mazsvariigaam/nesvariigaam lietaam. es redzu ka lietas ir reizee gan subjektiivas gan objektiivas, gan svariigas gan nesvariigas, gan noziimiigas gan nenoziimiigas. vinjas visas taadas ir reizee! un taapeec luudzu eksistence paraadi man no kuras perspektiivas kuraa dotajaa briidii tu veelies lai es skatos, es paklausiishu, man nav preferenchu, es tikai gribu lai tu buutu prieciiga, jo es neeksisteeju

es vakar jutos ljoti peleeki un zombijaini, es guleeju uz veedera gultaa un lasiiju marku aureeliju un skatiijos aaraa pa logu, kaa liigojas un rinjkjo koku galotnes un vienaa briidii telefonaa ieguugleeju cik man veel gadi palikushi liidz pensijai, un sanaaca ka veel jaagaida liidz 2055. gadam un mani paarnjeema druuma panika, kaa es sevi izvilkshu liidz tam, ko es visu sho laiku dariishu, kas man ir jaadara, kur lai es sevi baazhu. tikmeer aureelijs vairaakas reizes raksta, ka vajag pasham sevi glaabt, nevis gaidiit, ka jaaskrien uz finisha taisni negaidot un tagad, un man tas izraisiija atkal to riebjuma sajuutu, it kaa peekshnji no sirds ir pakaarts pasmags akmens. es apzinos, ka pasaulee ir daudzas lietas ko var dariit, kas sagaadaa prieku, bet taa pastaaviigaa sajuuta - tevi sheit noliek un saka 'dari' un tu prasi 'ko?' bet neviens neatbild un tu kaut ko saac dariit, un prasi 'vai pareizi?' bet tev neviens neatbild, un tad tu par spiiti dari stulbas lietas, bet neviens tevi neaptur, un tu prasi 'vai tieshaam viss ir vienalga?' bet tev neviens neatbild un tad tu vienkaarshi kaut kur ripinies nebuutiibaa..

varbuut briiviiba ir nezinaat, kaa tu iederies shajaa pasaulee, un kaa tu ietekmee sho pasauli, bet taa shkjiet kaa vislielaakaa nebriiviiba. varbuut briiviiba ir pastaaviigi svaarstiities starp shiem abiem, sev iestaastiit ka tu zini kaa sheit iederies, naakamajaa briidii atziities, ka tu nezini kaa sheit iederies. varbuut briiviiba ir atrasties abos graavjos reizee, vai neatrasties pa iistam nevienaa. varbuut kameer pastaav cilveeka apzinja tikmeer pastaav nebriive. bet varbuut tas, kas ir bez cilveeka apzinjas un briivs ir veel mokoshaaks. cilveeka apzinja ir kaa ultimate love affair, obsessive piekjershanaas eksistencei, where you can't cope with or without it

pa celjam maajaas nopirku zemenes un molasses cukuru un taisiishu zemenju ievaariijumu, jo vakar atcereejos kaa beerniibaa laukos mamma un vecmaaminja taisiija ievaariijumus milziigaa katlaa un tad man shkjita ka visa virtuve un viss pagalms piepildaas ar saartu, medainu miilestiibu
 
 
19 May 2016 @ 09:40 pm
obsessive narrative disorder  
"[..] The other reason is that what happens to an individual is a cause of well-being in what directs the world - of its well-being, its fulfillment, of its very existence, even. Because the whole is damaged if you cut away anything - anything at all - from its continuity and its coherence."
 
 
18 May 2016 @ 09:24 pm
 
peedeejaa laikaa es daudz pastaigaajos. 'pastaigaaties' ir diezgan neakuraats apziimeejums. es vienkaarshi neatlaidiigi eju nekur. pailgi, kaadas vismaz divas stundas, divas ar pusi, triis. cauri rajoniem, no bagaataakaa uz nabadziigaako, pa lieliem celjiem un pa mazaam ielinjaam, caur parkiem, paari tiltiem. es eju bezmeerkjiigi un bez konkreeta meerkja iet noteiktu laiku vai distanci. eju gan taapeec ka nevaru iedomaaties neko citu ko dariit ar savu dziivi un eju taapeec, ka man ir slinkums mediteet pa iistam. eju lai justos ka eksisteeju pasaulee, un lai nejustos ieslodziita maajaas istabaa, un lai redzeetu kaa notiek pavasaris, kaa salapo un atzied koki un pukjes un kaa viss smarzho, lai redzeetu cerinjus nevarot tiem pieskarties, un arii lai skatiitos uz cilveekiem kas dziivo.

dazhreiz ejot es juutos taa kaa sapnjos, it kaa man viss piedereetu un es maldiitos briinumzemee pilnigi briiva, es skatos uz katru lietu peec kaartas un viss ir bagaatiigs un briinishkjiigs, un katrs jaunais iespaids nodzeesh ieprieksheejo, ritmiski kaa muuzika.

citas reizes ejot es juutos kaa tajos sapnjos, kur tu attopies pilniigi sveshaa vietaa liidz kaulam viens, neviens tevi pasaulee nepaziist, nevienam tu neesi vajadziigs, un lai arii tu shkjietami kaut kur ej, tev nav ne jausmas kur iet un kur sevi likt, tu esi sveshkjermenis, citplaneetietis, un staavi aarpus, meegjini mijiedarboties, gribi, bet tu sliidi visam cauri jo tev ne ar ko nav sasaistes.

shodien ejot pa prince of wales walk es saaku domaat vienu domu par spektriem. par to kaa katrs cilveeks ir uz spektra lietaas, kas vinjam patiik un nepatiik, tajaa cik taas ir preteejas, konflikteejoshas. piemeeram, paarsvaraa man patiik filozofiskas un gariigas lietas, bet dazhreiz man patiik muljkjiigas >6 rated imdb chick flicks, man paarsvaraa gribas dziivot veseliigi, es nepiipeeju un gandriiz vispaar nedzeru, vairs neeju tuseet un needu cukuru/saldumus, vingroju un shad tad skrienu, bet dazhreiz man gribas iet tuseet un pieljurbaaties liidz nemanjai un dejot pie drausmiigas klubu muuzikas. dazhreiz, kad esmu maajaas un lasu kaut kaadu filozofisko graamatu vai skatos kaut kaadu consciousness video and am heavily vibing on existentialism, un tad maajaas paarrodas maasa un grib skatiities first dates vai made in chelsea, vai arii saak runaat par kaut kaadaam random girly world things, un manii kaut kas sazhnjaudzas un mani paarnjem passive aggressive low key dumsmas un es kljuustu despondent un nejauka, jo visa mana gremdeeshanaas manaa heavily philosophical spektra pashaa taalaakajaa far out droney end tiek abruptly izjaukta.

tad es parasti kljuustu kaut kaa klusi nejauka, beernishkjiigi, un peec tam sevi shaustu un mazliet ieniistu. jo peec kaada laika es saprotu, ka uz mana spektra ir taas pashas shallow, girly, worldly, mundane, trivial vietas, un tas ir tik salti un neiejuutiigi un apkaunojoshi buut passive aggressive pret kaadu, kursh esi tu pats tikai citaa briidii.

bet driizaak, es izdomaaju, ka visiem cilveekiem ir viena un taa pati spektra taisne, vinji vienkaarshi atrodas dazhaadaas vietaas. un ja tu uz kaadu dusmojies vai neizproti to vietu kur vinji atrodas, tad tu pats liidz galam vienkaarshi neesi izpratis to spektra taisni uz kuras tu atrodies. tu neesi apzinaajis savu teritoriju. jaa tavaa teritorijaa varbuut ir vietas, kuras tu apmeklee ljoti reti vai nekad, bet vienmeer ir iespeeja ka tu tajaas nokljuusi, jo tas viss pieder tev. tu esi tas viss spektrs

apriilii kad es izdzeesos no cibas, es jutos ljoti pamesta. es 19. apriilii redzeeju kaut kaadu muljkjiigu sapni, kuraa es biju overflowingly laimiiga, blisfull, peec kura es ljoti apraudaajos, viena no taaaam raudaashanaam, kuraa tu nekam in particular prasi kas notiek un ko lai tu dari, kas tu esi, kas tev ir jaadara, kaapeec, un tad bez jebkaada mierinaajuma vienkaarhsi beidz raudaat un ej dushaa. es sistemaatiski gaaju cauri savai cibai un paarkopeeju vinju wordaa, un cik nozheelojams bija tas viss ko es jebkad biju uzrakstiijusi, taa it kaa es butu paklausiigs kalps saapeem, taa it ka es buutu portaals caur kuru saapes var ierasties un sevi demonstreet, casually, uncontrolled. es skatiijos spogulii un man bija nesmuka aizpampusi sarakana seja ar noteceejushu tushu. veel naakamajaa dienaa pamostoties no riita bija uzpampushi acu plakstinji, bet es kaartiigi un meistariigi visu aizkraasoju un notusheeju un nosleepu, un aizejot uz darbu jutos viegli un tukshi un eksalteeti. tad es paaris nedeeljas dziivoju klusi un atrauti, ljaujot domaam garlaikoties kaa cieminjiem kurus man nav valjas izklaideet.

peec paaris nedeeljaam es sev atzinu, ka es esmu piekjeerusies vairaakiem sveshiniekiem no cibas, un es gribu indefinitely turpinaat zinaat kaa vinjiem iet un ko vinji domaa par to kaa vinjiem iet. un sev atzinu, ka es nedomaaju, ka jebkad vareeshu beigt rakstiit dziivee, un ka man vispreciizaak izdodas ietvert tos eksistencs quintessential apveidus kas rodas dziivojot tieshi sheit. un ja es to sheit nedaru, tad tas ir kaa meegjinaat aptureet taadu pluusmu kuru man nav speeka aptureet. tas izklausaas debiili bet es taa juutos, varbuut citreiz man izdosies piemekleet viltiigaakus vaardus, kas neljaus tam izklausiities tik debiili.

ir 2016. gada 18.maijs, un ko tas vispaar vairs noziimee? shie ciparinji? tas ir mazs cukura vai saals graudinjsh pret to cik neizturami piesaatinaata ir taa eksistences sajuuta, kas katru dienu ir sevii jaaneesaa, tas bezgaliigais spektrs.
 
 
music: ghostpoet - i just don't know
 
 
17 May 2016 @ 08:50 pm
#zen  
maasa: stop pretending you know less than other people
 
 
17 May 2016 @ 03:45 pm
 
vakar biju baarbikanaa skatiities endija warhola neredzeeto filmu pirmizraadi, kas bija iisi un meereni forshi. man arii dziivee patiktu filmeet dazhaadu cilveeku tuvplaanus, vienkaarshi vinju sejas, kameer vinji piipee vai dzer vai kaut ko runaa, taadaa veidaa caur kameru es meegjinaatu saprast kas vinjiem ir apzinjaa, un kas vinji ir un kas ir apzinja un cik daudz un kaada

tur bija kaadas vairaak kaa desmit iisfilmas ar muuzikas pavadiijumu, man aiz sirds aizkjeeraas triis:


sho sauca batman dracula vai arii dracula batman, un tajaa shie divi cilveeki paleelinaajumaa (sieviete apaatiski un samiegojusies vai apreibinaajusies, viirietis gloomy un skaudri vai domiigi) piipeeja cigaretes, kameer fonaa viens vecs viirietis no grupas suicide taisiija gandriiz neizturamu wite noise type of troksni ar plaukstaam sitot pa sintezatoru.


edijas video man bija vismiiljaakais. vinja izskatiijaas atbrunjojoshi skaista. vinjai tuvplaanos bija tik zeltaini mati un dzidri bruunas acis un persiku kraasas vaigi un silts smaids, vinja visa bija no medus, un piipeeja, un ik pa laikam uztaisiija saapiigu grimasi, atbrunjojoshi. pavadiijumaa kaut kaada sieviete dziedaaja dziesmu ar liriku 'your beauty stands above all' which was how it seemed to me.


veel arii man diezgan patika video kur marsels dushamps snazzy uzvalkaa piipeeja cigaaru, kameer vinjam apkaart kaa stirna trinaas, smeejaas, njeema vinjam nost cigaaru ljoti tieva un smaidiiga modele. tas bija vienkaarshi amizanti. izraadaas taa modele peec dazhiem gadiem beidza savu modeles karjeru un iestaajaas komunistu partijaa.

veel tajaas iisfilmaas paviideeja dzheks keruaks, vinjsh izskatiijaas apaatisks un domiigs un kaut ko dzeera un piipeeja. niko ar kaut kaadu antuaanu eeda banaanus, tas bija garlaiciigi. vienaa no fimaam kas man galiigi nepatika kaads random transvestiits ar savu boifrendu paarspiileeti eeda kechupainu hamburgeri un buchojaas all at once, izskatiijaas ka transvestiitam nemaz negribeejaas to burgeri eest un vinja boifrendam triiceeja rokas. 
veel man diezgan patika pati pirmaa filma, kuraa endijs varhols filmeeja kaa vinja dziivesbiedrs mazgaa traukus, taa bija melnbalta filma un vinja dziivesbiedrs bija kails un pagriezies ar saaniem staaveeja pie izlietnes un mazgaaja caurspiidiigas glaaziites un baltus shkjiivjus, ruupiigi un leeni. tas bija diezgan skaisti, es biezhi visaktiivaak domaaju par dziivi tieshi mazgaajot traukus.
 
 
15 May 2016 @ 09:54 pm
tie kastanji, kas zied ar sarkaniem ziediem  
es eju pa ielu, jau tik ilgi, ka es vairs neesmu es bet tikai kustiiba, kas kaa caurspiidiiga klaatbuutne virzaas pa ielu garaam un uz priekshu. es neietekmeeju pilniigi nevienu cilveeku, jo es pati neesmu cilveeks, tikai kustiiba, kas virzaas naakotnee, bezmeerkjiigi, bet ik pa laikam, piesaatinaati izjuutot katru bezmeerkjiigo, beznoziimiigo mirkli. un kad man ir jaarunaa ar kaadu cilveeku es juutos overwhelmed jo man peekshnji arii ir jaaizliekas par cilveeku.

un notiek kaut kas diivains. es varbuut esmu palikusi tik akuuti viena, ka katra tikshanaas ar cilveekiem man shkjiet kaa ieshana uz bazniicu. esmu sapratusi, ka daudz svariigaaka ir cilveeku klaatbutne nekaa saturs. es peedeejaa laikaa guustu neaprakstaamu prieku runaajot ar cilveekiem par jebkaadaam lietaam kameer tas ir no sirds & fully engaged. tas ko es rakstiiju, ka man naakas sevi atgriezt un atkal tecinaat apzinju kaa asinis, katru reizi mijiedarbojoties ar cilveekiem, tas kljuust arvien pierastaak un patiikamaak. jo es skatu katru cilveeku, kaa mazu dalju no sevis, iedomiigi bet vispaar no sirds

shovakar man bija sarunaats tikties ar sofiju un mariannu, lai ietu kaut kur battersea uz dzeerieniem. no riita man negribeejaas un shkjita bezjeedziigi. no riitiem visa eksistence ir negribiiga un bezjeedziiga. izlikties, ka muus kaut kas vieno, ka mums ir par ko runaat, ka mums interesee kas notiek vienai otras dziivees. mees vienkaarshi esam triis random meitenes kuras londona ir sametusi kopaa. kaa gan vinjas jebkad vareetu redzeet visas manas praata un dveeseles aizas kuras es aukleeju. kaa gan man jebkad vareetu intereseet to random meitenju pavirshaas dziives ar vinju proletariaata laika kaveekljiem. kaa gan jebkas speetu izkonkureet manu iedomiibu, sasodiito domiibu.

bet kaut kas ir noticis un es vairs nemaaku, vai driizaak ljoti negribu, domaat no taadaam perspektiivaam. es gribu saprast un simpatizeet ar katru cilveeku un runaat par niekiem un priecaaties par to par ko vinjiem ir prieks. shkjiet ir sadedzis pilniigi viss, kas man bija svariigs un viss ko es gribu ir izmantot katru iespeeju klausiities par to kas cilveekiem ir svariigi, un juusmot par to kaa vinji iztur un ar drosmiigiem soliishiem buuve savas dziives, to ko es nekad nemaaceeju un nemaaku un varbuut nekad nemaaceeshu.

es satikos ar meiteneem un mees seedejaam kaut kaadaa battersea magic garden krogaa un runaajaamies, un man bija shii sajuuta cik jebkura saikne ar un pretimnaakshana no cilveekiem ir daarga. kad jau mees taisiijaamies iet projaam pie muusu galdinja pieseedaas trausla veca sievietiite ap 65 gadiem ar gariem sirmiem matiem liidz pleciem un saaka staastiit, kaa pirms paaris meeneshiem vinjai nomira viirs, un tagad vinja meegjina iet aaraa un satikt citus cilveekus cik vien var lai kaveetu laiku un nejustos vientulja

tad es devos maajaas, domaaju, ka varbuut kaadu gabalinju paieshu nevis braukshu ar vilcienu. bija ap 8 vakaraa, saule no apakshas spiideeja uz maakonjiem debesiis taisot ap to tumshajiem apveidiem zeltiitu malinju kaa daudzas peleekzilas salinjas ar zeltiitu malinju uz zilaa vakaru debesu fona. mashiinas shviikaajaas garaam kaa speeji un aatri viljnji shalca, pretii naaca cilveeki ar miiljaam, akcenteetaam sejaam, koku, pieturu, asfalta aprises akcenteetas, bezmazvai asas. uz pusmeeness spiideeja norieteejusii saule. biju tipsy. nebiju alkoholu dzeerusi vairaak par meenesi, taapeec no divaam pudeleem sidra pamatiigi noreibu. gaaju un gaaju, zem lachtmere tilta redzeeju nobrauktu balodi.

domaaju, ka buus laba doma naakamajaa off licence nopirkt pudeli sarkanviina. ja jau esmu jau tipsy, might as well have a boozy sunday mellow loneliness wine evening who gon judge. nopirku naakamaja ofijaa kaut kaadu chiiles sarkano un nesu somaa un jutos vainiiga. katru reizi peerkot viinu jebkur juutos vainiiga. tas man atgaadina to kaa vienreiz veel dziivojot birmingemaa bearwood bedroom gaaju vienu vakaru pirkt baileys lai dzertu kopaa ar kafiju klausoties magnetic fields savaa sapeleejushajaa istabaa, un paardeveejs man prasiija 'are you having a party?' un es vinjam sameloju ka 'yeah having a dinner with some friends'
 
 
music: natural born hippies - am i not sweet
 
 
14 May 2016 @ 07:49 pm
 
uzvaroshaa fraaze no latvijas - kazahstaanas speeles 2. treshdaljas - 'un sheit redzam neveiksminieku semjonovu'

un veel dazhas:
..vaartu pamatne vai stienis, nodzhinksteeja vien..
..jau knapi kustas kazahi..
..un luuk arii merzljikins uzshauj pa dibenu galvinjam..
..bet veel guuzma iespeeju..
 
 
13 May 2016 @ 06:33 pm
 
meegjinu skatiities hokeju, bet laikam visi intensiivi lieto internetu, taapeec uz mana datora tas ir gauzhi shkjidrs un nekas nestriimojas. nav jau taa ka man baigi intereseetu hokejs, bet es kopsh treshdienas gaidiiju, kad atkal vareeshu skatiities, vienkaarshi seedeet diivaanaa un dzert citronuudeni un nedomaat par stuff, bet skatiities kaa muzhiki meegjina iedabuut ripu vaartos un kaa trenneris koshljaa koshljeni un slauka auskstus sviedrus un rauc uzacis kameer taimautos speelee bon dzhovi. tagad taa vietaa, ja interneta nepaliks vairaak, buus jaalasa kaut kaada graamata.

saaku lasiit simonas debavuaaras veestules sartram. esmu izlasiijusi tikai pirmaas paardesmit lappuses, bet liidz shim izskataas, ka vinja paarsvaraa vinjam raksta par to kaa iet ljoti garaas pastaigaas, ko eed, ko lasa un to cik ljoti vinjai vinja visu laiku pietruukst. veel vinja gandriiz katraa veestulee vinju vismaz paaris reizes nosauc par 'my little man', es nezinu kaa es justos, ja buutu viirietis un ja mana meitene mani sauktu par little man. parakstaas vinja arii gandriiz katraa veestulee kaa 'your charming beaver', nezinu gan. veel vinja vienaa veestulee rakstiija, kaa paarguleeja siena shkjuunii ar kaut kaadu random muzhiku ar kuru bija devusies vienaa no savaam garajaam pastaigaam, jo vinjiem bija garlaiciigi. un cik es noprotu, gan vinja gan arii sartrs viens otru pastaaviigi un nesleepti 'kraapa'?, vai arii vinji abi bija poliamori, veelaizvien neesmu paarliecinaata ko tas noziimee. un vinja tajaas veestulees par tiem saviem blakus-romaaniem sartram briivi stasta matteroffactly. vispaar es biju iedomaajusies, un vispaar arii nopirku to graamatu, jo domaaju, ka vinjiem bija ekskluziiva, transcendentaala romance balstiita uz draudziibu, intelektuaalu saderiibu un dveeselju liidziibu, un es domaaju, ka es vareeshu lasiit ar triisoshu dveeseli un guut apstiprinaajumu tam kaa eksistee iista miilestiiba. bet tajaa vietaa es neko nesaprotu un visas vinjas veestules sartram shkjiet pavirshas. kaa vinja var vienaa veestulee uzrakstiit taadus divus teikumus kaa 'so es vakaraa guleeju siena chupaa kopaa ar to dzheku un mees viens uz otru skatiijaamies un es saaku smieties un pateicu vinjam ka mosh mums vajag paarguleet un tad mees paarguleejaam un tas bija klassno' un 'mans mazais viirieti tu man esi pilniigi viss pasaulee un man tagad ir taada sajuuta ka bez tevis es izputeeshu un nomirshu'. varbuut vinjai bija ar to dzheku jaapaargulj, lai vinja neizputeetu un nenomirtu.
bet nu es turpinaashu lasiit taas veestules, vienkaarhsi intereses peec, lai uzzinaatu, kaapeec vinjiem vienam ar otru nepietika. un veel arii taapeec, ka es vinjaas atrodu patiikamu rezonansi, jo arii mana dziive paarsvaraa sastaav no ljoti garaam pastaigaam, lasiishanas, rakstiishanas un eeshanas.

veel shodien peec darba, iegriezhoties sainsburys lai nopirktu datelju-shokolades batoninju prieksh celja man bija aptuveni taads moments, kaads ameelijai, kad vinja fotobuudinjaa redzeeja to plikpauraino viirieti ar sarkanajaam kedaam. darba apkaarnee jau vairaaku meeneshu garumaa es ik pa laikam taalumaa, vai nu caur darba logiem, vai vienkaarshi ejot, biju pamaniijusi viirieti, kursh vienkaarshi nevareeja eksisteet. vinjsh izskataas peec straadnieka, vienmeer gjeerbies spilgti dzeltenaajaa straadnieku vestee, ar baalu kraasu un putekljiem notraipiitaas biksees un smagos zaabakos, tumshi zaljsh dzhemperis, vienmeer kaut kur aatri, galvu noduuris gaaja, izskataas dusmiigs, bet pats svariigaakais, vinjam ir pagara baarda un pagari izspuurushi mati, abi gan baarda gan mati spilgti rozaa krasaa, pludinju spilgti rozaa. un shodien ieejot sainsburys vinjsh tieshi naaca aaraa man pretii un es vinju redzeaju ar vinja pludinju spilgti rozaa matiem un baardu, un vinjam bija peleeciiga sejas kraasa un lielas dusmiigas, nogurushas acis, dusmigas uzacis, kas vinja matu kraasas izveeli padara veel paradoksaalaaku.
 
 
music: vangelis - wait for me
 
 
12 May 2016 @ 06:49 pm
 

koleegje man iedeva pa briivo shampuunu, kuru bija nopirkusi, bet kursh vinjai nepatika, jo  taa kaa vinjsh ir megadabisks un sastaav no galvenokaart eeteriskajaam elljaam tas padarot matus smagus. taa bija liela 1.5 l pudele, un mani tas saviljnjoja, taapeec vakar novakaree izleemu aiziet uz dabiigo produktu veikalu tepat pie maajas nopirkt vinjai forshas shokolaades to reciprocate. nopirku organiskas melnu shokolaadi ar aveneem un kokosrieskstiem un ljoti melnu shokolaadi ar lazdu riekstiem. griezhoties uz maaju pusi un ejot pa ielu, bija nedaudz peec septinjiem un bija tik silts un maigi saulains un smarzhiigs, ka izleemu aiziet liidz parkam paskatiities kaa tur viss peec lietus sazaljojis. uzliku savu wandering in wilderness muuziku smoke ring for my halo un devos iekshaa. parks bija paarsvaraa tukshs, tikai pa kaadam veelam apziniigam skreejeejam un pa kaadam vecam vientuljam onkuliitim taadam pasham kaa es. tajaa vietaa lai pieklaajiigi staigaatu gar parka malinjaam, izstaigaaju krustaam shkjeersaam, ik pa laikam pietuvinoties kaadam pievilciigam kruumu pudurim vai kaadam dizhaakam kokam. vispaar es nezinaaju ko dariit un kaa buut, un man vajadzeeja sevi savaldiit no taas sajuutas kad gribass kriet uz visaam puseem un izkust un varbuut arii eksplodeet. jutos apmulsusi, apdullusi no tipiskaa dabas pavasarii paarspiileetaa piesatinaajuma. jutos kaa ieradusies neiespeejami greznaa un kraashnjaa karaljnamaa koku zaljuma, smarzhas un metafiziskuma kontekstaa un es to nevaru aprakstiit to neaplaupot. es gaaju paari parkam, kameer man aiz muguras maigi rozaa un peleekos maakonjos padeviigi grima saule, un es jutos viegli un atsperiigi, seju galeeji maigi glaastiija un virpinaaja matu lokas veejsh. tad uz beigaam es nonaacu savaa miiljaakajaa parka daljaa, kas ir kaa bazniica. taa ir zona blakus sliedeem, bet gan sliezhu pusee, gan otraa pusee to visu ietver un aptver vareni augsti koki, bet taadi kuru zari augshaa ir saaugushi, taa ka izveidojies zaljshs, augsts kupols, iekshpusee ir zemaaki koki, kas zied, dazhaadi, ar dazhaadiem baltiem ziediem, neviena cerinja, tur arii ir nokritushi brangi koki uz kuriem var seedeet, un malaas arii kruumi, kas pilnibaa noshkjir no aarpasaules. es tur gaaju cauri un bez vaardiem un domaam bet ar sirds sajuutu klusi luudzos dievinjam lai man pazuud, izshkjiist vai vismaz mazinaas, apklust apzinja, lai es vareetu izretinaaties un sapluust, iemiesoties pilniigi visaa un tur kaadu aarpuslaika briidi gavileejoshi kluseet un uzelpot. tad es iznaacu aarpusee un gaaju paari dzelzcelja tiltam, veelvienam parka stuuriitim un tad maajup. ejot pa trotuaari maajaas man to gribeejaas uzlauzt.

shodien biju parkaa skriet un skrienot cauri tai bazniicai, tur staigaaja mazs puika ar savu vecteetinju un vecteetinjsh vinjam prasiija 'so what would you like to be when you grow up? un puika atbildeeja ' i want to be a giraffe saver'
 
 
music: kurt vile - jesus fever
 
 
11 May 2016 @ 05:04 pm
 
'sometimes it can be an effort to resist the inertia of falling asleep. it feels as if i have to extricate myself from a viscous stickiness and pull myself back to a more conscious state. [..] and it feels as if my story is sticky, so it's hard to extricate myself. there is a dead weight of inertia pulling me into unconsciousness, which it takes an effort of will to resist.'

shoriit izejot no maajas peec seshiem gaiss bija slapjsh, kaut kur aiz slapjaa gaisa un miglas un tvaikiem un shkjidriem, mitriem, gaisiigiem maakonjiem blaavi mirdzeeja saule. shkjita kaa pa pusei atrasties ljoti pastarpinaata uudens okeaana gultnee un koki bija gigantiskas, leknas udenszaales. veel arii shkjita kaa taa sajuuta peec raudaashanas, it kaa noraudaajusies pasaule visu riitu buutu piepuutusi ar savu silto, mitro peecraudaashanas atviegloto izelpu.

peedeejo meenesi es juutos kaa norobezhoties no visa un visiem un no sevis. un jo vairaak tu norobezhojies jo stipraaks tu juuties, bet jo nosleegtaaks, bet arii autentiskaaks mijiedarbojoties ar cilveekiem, bet jo vairaak tu no taadaam mijiedarbiibaam ciet. un es nesaprotu kaa tas var buut. it kaa tu sevi nosleedz, bet tad ar kaadu mijiedarbojoties tu sevi atgriez un no tevis gaazhas aaraa nekontroleets autentiskums, bet tad tu sevi uzreiz arii gribi aizgriezt ciet. autentiskums vispaar tam ir stulbs vaards, tas izklausaas iedomiigi un banaali, jo autentiskums jau nav neko aprakstosha kvalitaate. driizak, peedeejaa laikaa ljoti negribiigi piespiestas mijiedarbiibas ar cilveekiem man sagaada dzilju prieku bet arii dzilju torment. jo tas shkjiet kaa absoluuts pienaakums pret katru cilveeku iztureeties ar kaut kaadu bijiibu. jo man ir pretiigi mijiedarboties ar cilveekiem samaaksloti un izliekoties, vienmer kad taa ir noticis es esmu jutusies peec tam satriekta, labaak tad nemijiedarboties nemaz. taapeec es no taa gribu izvairiities, bet kad man nav izveeles un ar kaadu ir jaakomunicee, tad man ir taa sajuuta, ka es sevi atgriezhu valjaa kaa sluuzhas un varbuut pat biedeeju cilveekus un pati mulstu no taa salkanaa, siirupainaa sirsniiguma kas nekontroleeti no manis pluust. no vienas puses es ceru ka naakamreiz, kad man buus jaamijiedarbojas ar kaadu cilveeku man pietiks speeka sevi shaadi atgriezt valjaa. protams, es nezinu vai tas ir sirsniigums vai histeeriska veelme buut jaukai. un tad mani saapina veel arii tas, ka es saprotu, cik neadekvaati ir buut sirsniigam un atveertam un nekontroleetam pret jebkuru sveshinieku, man vienkaarshi shkjiet ka neviens cilveeks nav sveshinieks. man varbuut vienkaarshi shkjiet, ka man ir jaaatrod kaut kaads liimenis katraa cilveekaa ar kuru es varu sasleegties un buut viens veselums perfektas sapratnes kaut uz briidi un tur atrasties un ommm.

taa nu es staigaaju apkaart pilniigi viena un remdeni izmisusi, un ik pa laikam manaa celjaa gadaas kaads cilveeks deelj kura es atkal atgriezhu sevi valjaa (negribot) un cieshu kameer salkans, siirupains sirsniigums no manis gaazhas kaa asinis. kad tas cilveeks aiziet, es sevi atkal aizgriezhu, noslauku kaut kaadas miilesitibas paliekas, un turpinu staigaat apkaart pilniigi viena un izsalkusi un remdeni izmisusi, liidz kaadam atkal vajadzees lai sevi atgriezhu. protams, pati es nemekleeshu iemeslus un 'izdeviibas' sevi shaadi traumeet, tas buutu nepraats.

mans miiljaakais seriaals pashlaik ir hannibal, man shausmiigi patiik pilniigi viss ko saka bedelia du maurier un tas ka vinja tik leeni ar stiklainaam aciim un vaajpraatiigi ironisku smaidu runaa un baarsta ekstreemus apgalvojumus par willa un hannibaala emocionaalo saikni un evoluuciju
 
 
music: bob dylan - simple twist of fate
 
 
10 May 2016 @ 09:15 pm
 
man nav speciaalas intereses izsekot jebkuru no manaam domaam, jo taas visas beidzaas tupikaa, un eventually rodas un nosliikst tajaa pashaa nekonkreetajaa nekonkreetaas nekonkreetiibas kretiinokeaanaa, un cilpas ko taas veido es aiz taam kjeros un kluupu un kriitu, bet labi.

shodien braucot vilcienaa, aiz loga sliezhu malaa, aiz svaigi sazaljojushiem, brangiem kokiem paviideeja nieciigs, cerinjkocinjsh, ar gaishi violetiem ziediem. es uz vinju paaris mirkljus veeros, liidz vilciens aiztraucaas un nomainiijaas bilde. es domaaju, ka viss ko es gribeetu dariit shobriid ir priecaaties par cerinjiem. staaveet zem cerinjkoka, to smarzhot, pieskarties cerinjiem un veel smarzhot un priecaaties. bet tad es sapratu ka man pashlaik nav laika, es nezinu kur atrast pieejamu cerinjkoku un kaa neuzkriitoshi par vinju priecaaties. varbuut naakamgad.
 
 
19 April 2016 @ 08:23 pm
 
 
 
music: patsy cline - crazy
 
 
19 April 2016 @ 02:35 pm
 
izsecinaaju, ka vieniigais ko dziivee bez ierunaam vajag dariit, pat ja viss ir shmucspainis un nav nevienas atbildes, ir stumt
 
 
18 April 2016 @ 12:29 pm
 
vakar aizgaaju guleet 21:45 taapeec pamodos nakts viduu 03:03 izguleejusies. pieceelos, un eedot banaanu ar almond butter noskatiijos vienu seeriju Chewing Gum, aizgaaju atpakalj guleet. sapnjoju ka esmu aizgaajusi uz londonas teosofijas biedriibu klausiities lekciju, bet jutos neerti, bija bail runaat ar cilveekiem, it kaa prasiiju kaut kaadam resnam viirietim uzvalkaa, kad ir naakamaa lekcija, bet vinjsh bija izvairiigs un distracted. tad kaut kaada vecaaka sieviete gjeerbusies latvieshu, bet izgreznotaa, tautas teerpaa saaka uz mani ziimiigi skatiities un smaidiit un staastiit par savu kroni/vainagu, kas bija taads kaa krievu tautas teerpiem, sarkans ar baltaam peerliiteem augshpusee. pamodos 07:30, uztaisiiju kafiju, saaku lasiit kaut kaadu diivainu graamatu par sibiiriju, kanibaalu, zirgiem kas izkrita no vilciena, apnika, couldn't relate, negribu buut distracted. vai es esmu kaut kaadaa uzgaidaamajaa telpaa? man shobriid nekas neshkjiet svariigs, es nevareetu pacelt pat ne mazo pirkstinju lai izdariitu jebko jo neko nav jeegas dariit un viss ir zaudeejis spozmi. es esmu atraavusies no misteeriskajiem dziives undercurrents, nothing is one, nothing is connected, viss vienkaarshi staav uz vietas, viss plashais lietu, cilveeku repertuaars ir nepievilciigs bez spozmes. vakaraa ieieshu dushaa, izmazgaashu matus, iesmarzhoshos un uzlakoshu nagus, un seedeeshu pie naktslapinjas klausoties muuziku.
 
 
17 April 2016 @ 03:58 pm
 
man shkjiet mans lielaakais izaicinaajums dziivee ir panaakt taadu emocionaalo/mentaalo staavokli, ka man interesee dariit lietas not in relation to people. protams, es ticu, ka cilveeks ir citu cilveeku produkts un dziivo galvenokaart, ja ne ekskluziivi, prieksh citiem cilveekiem ne sevis .. vispaar ko es te runaaju, man tikko radaas doma, ka pat taas lietas, ko varbuut konkreetaa dziives briidii es domaaju, ka daru tikai prieksh sevis/savaam smadzeneem, varbuut in the long run tas vairaak noderees kaadam citam. varbuut es eerti iekaartojusies segu chupaa gultaa ar mazu espresso kruuziiti un kuuposhu viiraku lasot teosofiskus spriedeleejumus un domaajot 'ahaha yis redzi girl, you're totally in control, your a concise isolated cosmic bundle of existence and you can perfectly appreciate yourself and the mysteries of life, universe and everything here in this comfy corner of your domicile, on your own, without discussing this with other humans who in the end of the day might be even more limited than you, you don't need to engage other humans to be blissfully existent and savor the wonders of a thinking mind', nav izsleegts ka shaads produktiivs individuaals lasiijums un taa laikaa rastaas azinjas netiks nopludinaats man negribot, vai pasarg' dievs - gribot, uz citaam galvaam kaut kad tuvaa vai taalaakaa naakotnee.

cilveeks negrib buut izoleets, bet ir tik gruuti rast motivaaciju dariit lietas pasham prieksh savas eksistences, un beigu beigaas izraadaas, ka tu pat nevari buut absoluti droshs, ka taas lietas ko tu peec labaakaas sirdsapzinjas esi dariijis ekskluziivi tikai un vieniigi prieksh sevis, netiks no tevis rupji nozagtas un citu cilveeku lietotas. kaadas tiesiibas vinjiem lietot, varbuut pat izkjeemot tavus smadzenju gabalinjus, kurus tu tik ruupiigi un disciplineeti esi lolojis savaa nodabaa bez paliidziigas rokas, pats, saviem speecinjiem, disciplineeti, diligjenti, varoniigi!

vai tieshaam taa ir logjikas kljuuda 'dariit lietas prieksh sevis'? man shkjiet, ka varbuut. varbuut tikai tad, ja neviens nekad neuzzina par tavu esmiibu, tu vari dariit lietas tikai prieksh sevis. pat ja tu esi vislouneriigaakais hermits pasaules veesturee, pietiek ar to, ka viens cits cilveeks atrod tavu treileri mezha viduu, lai vinjam rastos idejas. jaa, protams, vinjsh saaks tevi dievinaat vai par tevi shokeeties vai buut pret tevi pasiivi agresiivi vienaldziigs, vinjam radiisies par tevi viedoklis. un shadi tu sev nezinot esi ietekmeejis to cilveeku kursh par tevi ir uzzinaajis. varbuut taa rezultaataa tas cilveeks nedeeljas nogalee kino vietaa aizbrauks pie dabas un pastaigaasies gar ezeru un aizkjeeries aiz koka saknes klups un sekundes simtdaljaa kameer vinjsh kriit vinjam radiisies apgaismiiba un vinjsh kljuus par naakamo jeezu kristu vai hitleru.

vai tieshaam cilveeks nevar izdariit neko taadu, uz kaa reekjina citi spacetime existentials neiedziivotos? vieniigaa vaargaa ceriiba, kas man pieder, kas ir outrageous, against all odds and physical probabilities, unprecedented, ir iespeeja, ka visiem cilveekiem kas jebkad shaadu hipoteetisko cilveeku sastop savaa celjaa, ir par vinju absoluuti vienalga. tik intensiivi vienalga, ka vinji vinju pat neredz, taada vienaldziiba, kas smadzeneem liek izraisiit a total sensory blind spot. shaads cilveeks buutu iists un briivs, vinjsh vareetu vakaros iet guleet ar mieriigu sirsninju, ka viss ko vinjsh dienas laikaa suuri un gruuti ir paveicis, visa vinja asinjainaa un sviedrainaa ciinja pret eksistences dzirnakmenjiem ir bijusi vieniigi pasha un nekad neekljuus par bariibu visaadiem maitu lijaam un salashnjaam. shaads cilveeks ar savu eksistenci taisa akcenteetas un preciizas piruetes uz kraashnjaa kosmiskaa briinumu paklaaja, un taas neviens neizsmeerees, taadas taas arii paliks - akcenteetas un preciizas, tieshi taadas kaadas vinjsh bija iecereejis savaa praataa
 
 
15 April 2016 @ 08:49 pm
visas manas domas  
es neesmu pietiekami laba un es esmu stulba un es nezinu pietiekami un tas ko es zinu ir stulbs un man nav taisniiba un es esmu iedomiiga un es pie taa esmu vainiiga un man vienkaarshi ir bail taapec man to vajag un visi paareejie cilveeki ir patiesaaki un zina labaak un dziivo labaak un ir briivaaki un automaatiski vairaak cilveeki un man nevienu nevajag un es to teikshu un man ir vienalga kaa visiem iet un es neko ne no viena neprasiishu taapat kaa neviens neko neprasa no manis un ja man kaut ko prasiis tad es to izdariishu un man buus vienalga jo tas neko nemaina un lai arii dziive shkjietami kaut kur virzaas un attiistaas kaut kaados virzienos un varbuut pat es arii es visu redzu skaidri un es muuzhiigi palieku taada kaada es esmu un es sev nemuuzham nepatikshu un es vienkaarshi negribiigi aizsliideeshu liidz sava cilveeka muuzha beigaam ljoti uzmaniigi lai paarak nepieskartos dziivei tikmeer ljaujot savam ego izlikties ka vinjsh ir atkodis eksistences kodolinju un vienmeer ir graciozs, altruisks un maigs un nekas vinju nespeej satricinaat
 
 
13 April 2016 @ 10:57 pm
no a uz b un atpakalj  
es tikko staaveeju uz 11. platformas, kad tuvojaas vilciens, kas mani vediis maajaas. vilcienam tuvojoties, es skatiijos caur vadiitaaja kabiines stiklu. tur iekshaa seedeejaa blonds puisis, vinjsh bija nolicis elkonii saliektu roku uz panelja un saliecies, noguulies uz saliektaas rokas, zodu nolicis uz rokas apaatiski skatiijaas taalumaa, uz sliezhu beigaam
 
 
music: max richter - november
 
 
12 April 2016 @ 08:28 pm
perspektiivas  
naakot maajaas no skrieshanas es izdomaaju diezgan basic praata konstruktu, kuram iipashi nevaru piesieties.

doma saakaas ar to ka, ja jau viss ir spacetime, tad, piemeeram, man ejot pa ielu kustiibas nav, viss ir homogeens spacetime. vieniigais kas 'kustaas' ir mana apzinja, kas shajaa spacetime ir atveerusies un sliid pa dazhaadiem, diemzheel shkjietami neizdibinaamiem marshrutiem peec kaut kaadiem kvantu likumiem. respektiivi, mana apzinja kaa neredzams neaprakstaams fenomens sliid cauri spacetime vai nu fokuseejoties vienaa punktaa - sevii, gjenereejot praata konstrukcijas no pasaules vielas ar ko taa saskaras. vai arii taa no shii izejas punkta, kas ir mana eksistence, fokuseejas uz visu paareejo pasauli. vai nu skataas uz iekshu, vai skataas uz aaru. vai uz aaru caur iekshu - caur iekshu uz aaru, kas man shkjiet ir tas pats kas vienkaarshi uz aaru. jo reaali, skatoties uz aaru caur kaut kaadiem konstruktiem ir tas pats kas skatiities uz iekshu.

tad nu es izsecinaaju, ka visvieglaakais veids, kaa cilveeks var sev likt justies izoleets, apmaldiijies praata konstrukcijaas un visaados citaados veidos buut nozheelojamam, ir atljaut apzinjai fokuseeties inwardly uz sevi. uz 'sevi' domaajot savu 'kjermeni' kaa iluuziju par atsevishkju, noshkjirtu objektu no spacetime continuum, un jebko kas notiek shajaa kjermenii, it sevishkji galvaa, praataa, praata konstrukciju labirintaa. tas ir visaatraakais un droshaakais veids uz jushanos izoleetam un skumjam vai vienkaarshi buut in bad faith. apzinja tad it kaa aizgriezhas no pasaules un ieiet sevii un stagnee un grimst praata konstrukcijaas, tur sauteejas un vaaraas un varbuut pat puust un apzdziest.

bet, visaatraakais un labaakais veids, kaa justies vieglam kaa spirgtam rasas pilienam uz tikko izdiigusha raspodinja vasaras riita, ir ljaut apzinjai veersties/veerties uz visu paareejo pasauli. taa kaa pasaule, jeb spacetime, apkaart muusu eksistencei visos virzienos ir bezgaliiga tad arii apzinja tajaa var bezgaliigi raudziities un celjot un nejusties izoleeta, jo pasaulei nav robezhu, taa turpinaas indefinitely, nav taadas vietas kur apzinja vareetu apstaaties un teikt, shii ir pasaules robezha so es juutos izoleeta

tapeec es izteelojos cilveeku kas ljauj apzinjai stagneet sevii kaa nosleegtu, tumshaas energjijas lodi, varbuut melno caurumu, kas virzaas cauri spacetime, ar savu gravitaaciju visu ietekmee, kameer pats juutas izoleets un savaas dziilees risina dramatiskus procesus. bet cilveeku kas veraas pasaulee aarpus sevis kaa liidziigu energijas lodi, tikai taadu kas izstaro gaismu (apzinju) visos iespeejamos virzienos taadeejaadi atklaajot bezgaliigi dazhadu pasauli sev un citiem tikmer kameer vinja cilveeka apzinja dziivo

protams, apzinja veelaizvien shkjiet ir piesaistiita konkreetam punktam, jeb ir konkreets punkts, kas virzaas cauri spacetime, bet taa vairs nav izolaacija, bet gan fluiida perspektiva
 
 
08 April 2016 @ 05:42 pm
 
vai vieniigais veids kaa normaali dziivot ir neko neparko nedomaat?