26 May 2017 @ 10:39 am
 
i need to purify my spirit

visa shii buhaashana, katru vakaru, viins, kokteilji, raspberry collins, singapore sling, ouzo special, mojito, karafju karafes stipra spirtiiga asinju viina (The word “Alcohol” comes from the Arabic “al-kuhl” which means “BODY EATING SPIRIT”, and gives root origins to the English term for “ghoul”. In Middle Eastern folklore, a “ghoul” is an evil demon thought to eat human bodies, either as stolen corpses or as children.

The words “alembic” and “alcohol”, both metaphors for aqua vitae or “life water” and “spirit”, often refer to a distilled liquid that came from magical explorations in Middle Eastern alchemy.

In the words of writer and health enthusiast, Jason Christoff – “In alchemy, alcohol is used to extract the soul essence of an entity. Hence its’ use in extracting essences for essential oils, and the sterilization of medical instruments. By consuming alcohol into the body, it in effect extracts the very essence of the soul, allowing the body to be more susceptible to neighboring entities most of which are of low frequencies (why do you think we call certain alcoholic beverages “SPIRITS?”). That is why people who consume excessive amounts of alcohol often black out, not remembering what happened. This happens when the good soul (we were sent here with) leaves because the living conditions are too polluted and too traumatic to tolerate. The good soul jettisons the body, staying connected to a tether, and a dark entity takes the body for a joy ride around the block, often in a hedonistic and self-serving illogical rampage. Our bodies are cars for spirits. If one leaves, another can take the car for a ride. Essentially when someone goes dark after drinking alcohol or polluting themselves in many other ways, their body often becomes possessed by another entity.”) mani ir padariijis volatile, scrambled, dark, upset.

es gaidu, kad vareeshu atbraukt atpakalj uz mieriigo londonas dziivokli un atkal iekaapt savaas miikstajaas goody two shoes of a devout, diligent cosmic disciple of clean virtue and pure shores of love, green juices, jogs, 7 hours of sleep, silent, subdued, patient existence etc.

shodien es ilgi staaveeshu aukstaa juuraa un dzershu tikai daudz melnas kafijas.
 
 
25 May 2017 @ 10:32 pm
 
i am so fucking volatile, after all this time
 
 
25 May 2017 @ 07:46 pm
 
esmu salasiijusies kastanjedu. visur ir ziimes, veestiijumi un speeks. es gribu muuzhiigi palikt aia napaa un mediit veeju.
 
 
24 May 2017 @ 10:27 am
 
i know the world is awesome and magical but nothing nothing makes me happy
 
 
23 May 2017 @ 07:33 pm
lietas, ko var dariit vientulis  
aizmirstiet promenaadi

dzert melnu, saldu kafiju laivas pashaa priekshinjaa, hipnotiski viljinjojoties cauri saulei, lietum, veejam, rietoshai saulei pretii ad infinitum
 
 
21 May 2017 @ 10:16 pm
 
mana dziive ir noreduceejusies uz buhaat vodku
 
 
20 May 2017 @ 12:58 pm
 
you get ready, you get all dressed up, to go nowhere in particular, doesn't matter cause it's enough, to be young and in love (ah, ah), to be young and in love (ah, ah)

sapnjoju par aizliegtu miilestiibu. izlikos ka eju skriet, bet iisteniibaa aizgaaju uz siena shkjuuni pie nezinaama zeena, kursh negribeeja lai pie vinja naaku. nokauneejusies uzstaaju ka gribu runaat ar vinja mammu. bet iestaajaas apjukums un mees ar zeenu aizgaajaam paari daarzenju laukam pie graavja atziities miilestiibaa un buchoties
 
 
19 May 2017 @ 06:07 pm
endless summer  
domaajot par to, kaa dziivei veel ir lietas, ko piedaavaat. riit randinjsh ar kipru, tad meenesis sagatavoties randinjam ar latviju. kipraa kaa parasti seedeeshu uz promenaades ar soft ice cream un sorry jesus un dveesele alkoholu, veeroshu kipras viirieshus un juuru, veel gribu aiziet uz bazniicu, kur dziivoja lazarus. latvijaa eediishu zemenes un guleeshu zaljaa zaalee un skatiishos zilaas debesiis tikmeer, kameer apdullstu. izteeloshos, ka eju rocinjaas sadevusies ar imantu ziedoni un vinjsh man staasta par miilestiibas dziljumu, mees abi sapnjosim.
 
 
18 May 2017 @ 06:00 pm
 
 
 
17 May 2017 @ 09:58 pm
 
Will Self par Zhizheku:

1) you always obsess about logos, logos, logos.. reading your books feels like my head is being clenched between Socrates' tighs

2) i just want to know how Kant, Hegel, Lacan, Marx and Freud can show me how the fuck to get out of this shit i (the world) am in

Will Self ir apaatisks un rupjsh, bet Slavojs ir apaatiski ceriigs un es vinju miilu oh oh oh un gribu lai vinjsh astonju stundu garumaa tieshi savaa concise balsii lasa man vakara pasacinju par savaam edgy teorijaam
 
 
17 May 2017 @ 05:17 pm
 
kaads shodien labs lietus. may apathy be the respite from intensity. shuumeejies cik gribi bubuli, es visam pretim lieku maigu klusumu, kas pienjem un veel pasaka paldies. es juutu kaa es visam apakshaa esmu okeaans, un tie tintes pilieni, ko tu man pilini virsuu, lai cik tie buutu melni un ruugti, lai kaa tie siivi zhnjaugtu kaklu un sirdi, kaut kaads dziljsh speeks mani uz mirkli saviljnjo un es atceros visu. tad es klusi un maigi atguljos okeaanaa un ar to sapluustu, kameer tas man noglaasta tinti no sirsninjas un no pieres.

es jau paaris nedeeljas neesmu atjaunojusi kartes numuru savam telefona piesleegumam, kas noziimee ka man aarpus maajaam un darba nav data. un jau paaris dienas tas ir labi. es braucu vilcienaa, kalusos muuziku un skatos uz pukjiiteem. es iedomaajos, kaa attaalums starp mani un pukjiiteem un kokiem, mana izmisiigaa nespeeja ar tiem sapluust, manas ilgas - taa ir grandioza miilestiiba, kas plesh manu sirdi un praatu un apzinju. es dazhreiz gribu nopirkt vilciena biljeti uz taalu vietu tikai taapeec, lai es stundaam no vietas vareetu klausiities muuziku un skatiities taalumaa, kas skaisti vijaas un mainaas.

pabeidzu skatiities 13 reasons why. sabeedaajos. atgaadinaaja par to konstanto sajuutu, ka jaa, fine, i know people care on some level, bet ne dramatiski un viscerally, they are all strangers and they don't care enough, it's all so tepid, timid, and i want people to care about me so much that they would come up to me and take my hand and tell me it is out of the question that i could ever isolate myself from them. pat ja es speciaali atshuju cilveekus, es gribu lai vinji naak pie manis par spiiti. es gribu lai vinji sirdii saprot kaa tas kaa es vinjus ignoreeju ir kaa es sappiigi kliedzu, ka es gribu lai vinji naak. bet alas, kaa jau backstreet boys sen atpakalj teica 'how can it be, you're asking me to feel the things you never show'. tad paarnjem taads, labi, it's just you and me kid, buusim okeaans, kas shkjiidina tinti, yesterday today tomorrow forever, jo tas ir muusu darbs un pienaakums un vieniigaa iespeejamaa miilestiiba liidz muuzha beigaam.

pirms paaris meeneshiem netiishaam nopirku biljeti atkal uz zhizheka un will self diskusiju, kas ir shovakar. lai arii esmu paarstraadaajusies, neizguleejusies, pmsiiga, un saskumusi, es izdomaaju, ka ieshu tikuntaa, jo zhizhexXx mani iedvesmo. uzvilkshu peljkju botas, nopirkshu decaf soy late, un kaa vientuljsh kundzinjsh okeaans pavadiishu zoliidi vakaru.
 
 
16 May 2017 @ 05:40 pm
 
miega truukums + paarstraadaashanaas vienmeer gjeneree tik ljoti nepiecieshamo pohujisma baazi
 
 
15 May 2017 @ 05:28 pm
wrath  
esmu 5 seerijas iekshaa 13 reasons why. no vienas puses man visu laiku gribas ugh un teikt girl, da ej paari upei dziedaadama, like gauži raud saulīte ābeļu dārzā ābelei nokrita zeltābolītis, neraudi saulīte dievs dara citu no vara no zelta no sudrabiņa.

bet tad man radaas aizdomas. mani ir tik ljoti izbesiijusi sevii taa dalja, kas visu grib pataisiit par legitimate, attaisnojamu, they know not what they do, kindly pity the gentle fools, stay graciously silent and pretend that hurtful feelings is a trick of the mind because eckhart tolle said so, un piedodamu, and i want to go full cersei on them. jo cik gan cilveeks var censties meegjinaat sev ieguut mazmaziitinj mazmazmazmaziitinj prieka, miilestiibas, viegluma, katru reizi tiekot aplauzsts jau pashaa saakumaa. great for karmic educational purposes, but a perpetual blunt slap torment in the heart. gars sevi savtiigi spodrina uz body-mind reekjina, body-mind is expendable, can be discarded, trashed.

so, lai arii saakumaa mani self-righteously kaitinaaja Hannas veermelju un naatru kasetes, jo pati vainiiga, ka meklee patiesiibu aarpus sevis, vai tad vinja nav skatiijusies visus zen viirieshu videos, srsly. tagad, it iipashi shodien, un visticamaak turpmaak, es atklaati pasaku, ka ir cilveeki, kuros iekshaa nav ne patiesiibas, ne miilestiibas, un vispaar nekaa, vinju dveeseles interjers ir tik melns un ruugts, kaa doubleplus artisan espresso at midnight. vinji vienakaarshi taa ir skaidri, un dzidri. un ja vinju maigaas, siltaas, luudzoshaas beernu rokas sit ar gariem, gludiem, elastiigiem zhagariem tad let them make a wrath mixtape

veel man shis lika aizdomaaties, kaadus cilveekus es iekljautu savaa 'wrath. reasons why' miksteipaa. varbuut ne no sirds, jo es zinu, ka viss aizvainojums ir tikai uz our spacetime inter-connected predestined growing pains ego iluzoraa liimenja, kameer apakashaa miilestiiba gaida.. un gaida.. un gaida.. nee, sviitroju. patiesi, es to vairs taa nejuutu. es vinjus vienkaarshi tur ieklajutu un aprunaatu ar absoluutu anti-stoicisku zen truukumu, full cersei, monumental indignation.
 
 
14 May 2017 @ 09:21 pm
 

also current mood,

bet vispaar biju noskatiities alien covenant, kas ir filma par to kaa Dievs reinkarneejas maaksliigi inteligjenceetaa androiidaa, kam vaardaa Deivids un kuram ir esteetiska muskulatuura un pavedinoshi sejas vaibsti un will to power to the power of infinity, un tad vinjsh uztaisa par evoluuciju daudz forshaaku, un aatraaku projektu, radot beidzot normaalu buutni, kurai nav jaauztraucaas par nodokljiem un simpaatijaam un filozofiski eksistenciaalaaam valodas konstrukcijaam no ontologjiskaas un abstraktaas interiorizeetaas perspektiivas vienlaikus kas rada paradoksus un liidzpastaavoshi konflikteejoshas teorijas kas ik sekundi meegjina saraustiit dveeseli vismaz uz puseem bet veelams tuukstosh+ gabalinjos. tad taa buutne kolosaali pavada laiku sprinjgjojot pa dzhungljiem, gavileejot (nevar saprast - varbuut kjikjinot) savaa mazajaa balstinjaa un speeleejoties ar cilveekiem, dazhus no vinjiem apeedot, jo kaada gan starpiiba starp maajdziivnieku un galju. 

4 zvaigznes Fassbenderam, tikai taapeec, ka 5 zvaigznes dodu vieniigi taadaam filmaam kur beigaas uzvar miilestiiba. kaut gan, varbuut tas ka shii filma nav staasta beigas noziimee, ka uzvar miilestiiba
 
 
13 May 2017 @ 04:15 pm
 
Now!
 
 
music: the cure - fascination street
 
 
12 May 2017 @ 06:47 pm
 
under no illusion, ka tas lielos vilcienos paliidzeetu, bet es tik ljoti gribeetu, lai man buutu kaads cilveeks, kuram, katru reizi, kad man atkal ir darxxxXxx, uzrakstiit pilniibaa visu, kas man besii, no kaa man ir bail, kas mani uztrauc, un kas man liek justies bezspeeciigai, vainiigai, skumjai, dusmiigai, bezceriigai. es vienkaarshi nevaru iedomaaties, ka es jebkad kaadam cilveekam vareetu to visu uzticeet. praats shkjiet tik nestabils, lai cik vienaa kausinjaa buutu debesu mirdzuminju, uzgaazhas milziiga vobla otraa kausaa un viss sagriezhas veetraa un sliikonii.

un tur ir Taa lieta, es nevaru visu to uzrakstiit pati sev, jo es pret sevi neesmu iejuutiiga un saprotosha. ja es sev pasaku kaa es patiesiibaa juutos, tad mans ego un conditioning ravenously metaas uzreiz virsuu mani dzhadzhot un nonievaat, patronizeet, dismissot un visas taas jaukaas lietas. so instead of being my best friend, i just want to disassociate from myself.

es nezinu, kaads magjisks speeks, ir procesaa, pateikt to kaa tu juuties Otram, Citam. kaapeec es vienkaarshi nevaru ar savaam juutaam staigaat apkaart, taam neatstaajot manu galvaskausu? es nezinu, es neko nezinu, neprasiet.

es tikai zinu, ka ja es to nepasaku, tad taa inde briivi pluust manaa sisteemaa. es te kaut kaa meegjinu shajaa blogaa aplinkiem, esteetiski, amizanti maigi pieskarties, bet it's not even close to the gravity of it, to any relief.

no vienas puses, i see virtue in trying to make it alone, bet no otras puses i feel like it's some sort of a sin too
 
 
10 May 2017 @ 07:29 pm
 
 
 
09 May 2017 @ 08:42 pm
 
peedeejo stundu esmu pavadiijusi guugleejot padomju laiku krievu apsveikumu kartinjas, es gribeetu vinjaas dziivot mazliet. snaust kaadaa suunainaa stuuriiti starp mezha zemeniiti, seeniiti un rudzupukji, lai jau naakamajaa briidii ar saviem draugiem eziiti, ziiliiti un trusi negausiigi eestu arbuuzus, baltos dzidros un tumshi violetas, siirupainas pluumes, peec tam ar laivinju paari tumshzaljam spoguljezeram pretii zelta persiku saulrietam. iestaajoties naktij, mees dzertu reibinoshu ogu viinu un smietos pretim dzirkstiijoshi mirdzosham zaljam, zilam, violetam un sarkanam saluutam, snovim godam  

veel es shodien par spiiti melnajam eksistenciaalajam bezdibenim nopirku spilgti rozaa somu. atnaakot maajaas es ar vinju spoguljojos, ceelu pie sejas, rotaljiigi griezos, piemeeriiju pie matu kraasas, kopaa ar vinju smaidiiju un miedzu spogulim ar aci, kameer melnajam eksistenciaalajam bezdibenim aiz manis izsalkumaa ruuca veeders. 

visu laiku meegjinu saprast kas es esmu, bet es nezinu. es kaut kaa meegjinu sev apkaart aplikt mantas, lai es ienjemtu formu, lai es izbeigtu buut neredzamais cilveeks

 
 
08 May 2017 @ 06:17 pm
 
shodien pamodos ap seshiem no riita, aizgaaju uz vannasistabu, bet tad atpakalj uz gultu, jo jutos neadekvaati briivdienaa celjoties tik agri. mazliet veel aizveeru acis, un tad atkal pamodos mazliet peec septinjiem. uztaisiiju kafiju, kaadu briidi seedeeju gultaa, dzeeru kafiju un lasiiju divas graamatas. peec kaadas stundas uztaisiiju brokastis. sajaucu auzu paarslas ar roziineem, eedamkaroti ar kaudzi kaneeli, kanjepju proteiinu, kanjepju seeklaam, sojas jogurtu un mandeleem. kaadu stundu seedeeju gultaa, eedu un lasiiju divas graamatas. es jau zinaaju, ka shii diena buus emocionaali nemieriiga. pulkstenis leenaam tuvojaas divpadsmitiem, uztaisiiju veelvienu kruuzi kafijas (bezkofeiina - sheit un turpmaak) un paarvietojos uz klubkreeslu. meegjinaaju seedeet un lasiit bet praataa kaut kaadas nemieriigas straavas un kjimereeshanaas. saaka saapeet kreisais plecs un roka, mugura, meegjinaaju staipiities kaa kakjis to no avail. izvilku gandriiz liidz vieniem bez dazhaam minuuteem, visu metaforiski uzmetu gaisaa, uzvilku sporta dreebes, botas, panjeemu miskastes maisinju un skreeju aaraa. man vienmeer sagaadaa liegu patiku izmest jebkaada veida miskastes maisinjus, it sevishkji, ja tajos ir lietas, kuras it kaa veel vareetu lietot, bet man ir pohuj par to, jo no kosmiskaas perspektiivas.. taapat man arii patiik izmest visu, kas manam ego ir daargs. kaadu briidi gaaju pa trotuaari uz parku, liidz saaku skriet. aaraa bija apmaacies un veejains, + 13 graadi. skrienot uzreiz saaka saapeet labais celis, varbuut taapeec ka peedeejaas dienas esmu daudz staigaajusi. turpinaaju skriet malziet apaatiski un diezgan leeni. bez domaam praataa, varbuut tikai vienu domu, bet arii no taas es atgainjaajos, tajaa vietaa zheeli skatiijos uz pukjiiteem, skatiijos uz kokiem, zaljiem, kruumiem, viss zaljsh, mokas. es nespeeju saprast kaa manaa parkaa var nebuut cerinju, pat ne viena, bezjeedziigs parks. kameer gar visaadaam stulbaam vilcienu sliedeem un aiz saluuzushaam seetaam chuhnjaas, tur luuk vinji zied, vaariem gaishi violetiem, toksiski smarshiigiem ziediem.. kas vinjiem tur mekleejams, ja es esmu sheit un vinjus miilu visvairaak. peec kaadaam 10 minuuteem pamaniiju solinju, parks bija tukshs taapeec apseedos un paaris mirkljus mekleejoshi skatiijos taalumaa. parasti es taa nedariitu, neapseestos vienkaarhsi taa uz solinja, bez meerkja, bet ja apkaart nav cilveeku tad driikst. peec paaris minuuteem dzirdeeju balsis, tuvojaas divi cilveeki ar diviem sunjiem, saaku izlikties ka fokuseeti staipu kaajas, neilgi peec tam uzlecu kaajaas un turpinaaju diezgan leeni skriet. pa celjam veeroju daudz ziedoshu kastanju, citi koki jau noziedeejushi, meetaajas tuukstoshiem baltu, mirushu ziedlapu, tikai tie kastanji veel. visur redzeeju dazhas vaarnas. skreeju veel kaadas 15 minuutes un tad apstaajos pie trotuaara un gaaju maajaas. peec mazliet jogas un ilgas, vienmuljiigas dushas, gaaju uz veikalu. nopirku auzu paarslas, roziines, kokosriekstu skaidinjas, rupjmaizi, plain sojas-mandelju jogurtu, salviju, aabolus, citronus, humusu, kaapostgalvu, un telpaugu. naacu maajaas, vienmuljiigi un ar nemieriigu, paaraugushu praatu. kaadu briidi shivereejos virtuvee, pildot burkas ar nopirktajaam lietaam, slaukot virsmas, uzliku vaariities kartupeljus, sagriezu salaatus un sajaucu aunazirnjus ar oliiveem un humusu. paeedu. uzvaariiju veel vienu kafiju. seezhu atkal gultaa, aiz loga tirinaas koku lapas. liidz ko man kaut kas iepatiikas, taadas kaa automaatiskaas durvis filmu kosmosa kugjos man aiztaisaas acu priekshaa ciet, ar ideju, ka nenaac iekshaa, nemeegjini

labi ka jau tagad ir vakars, kindly atpisies diena.
 
 
music: narkopop
 
 
07 May 2017 @ 08:26 pm
 
dazhreiz es eju pa ielu, un no aptuvenas nekurienes mani notriec vilnis vecu saapju. bet varbuut tas ir tikai nogurums. tu juuties kaa apshljaakts ar darvu. es domaaju energjeetiski cilveeki kas naak pretii to varbuut juut. dazhreiz es no riita ieeju darbaa, varbuut mani no riita ejot pa ielu uz darbu apshljaaca vilnis vecu saapju, un ieejot no riita darbaa pa durviim, lai arii es neesmu aareeji mainiijusies, es domaaju, cilveeki juut cik es esmu netiira un grimstosha

es domaaju, cik no taa ir manas iedomas?

varbuut man bija kaadi 13, kad es pirmo reizi nojautu sho saapju esamiibu. pirmsaakumos taas bija raupjas un metamorfozas, kaa motors un viesulis, kaa stangas vai svins. bet tagad tik vieglinjas, kaa putninjsh viitero really

ar katru gadu taas izkristalizeejas, laiktelpas alkjiimija. mirdzosha, smalka, trausla saapeeshana kaa shkjidrauts, liegi paarklaajas man paari, kad es saprotu, ka nav ne manis ne darvas.

shovakar izgaaju pa aardurviim iznest miskastes maisinju, iestaajies silts, medains, zaljsh, pavism liegs un svaigs vakars - darva sejaa, plaushaas

bet nee, tas ir mans mirdzoshais saapju shkjidrauts ne darva. es to tiira, maiga un sirdskaidra sev lieku apkaart un rotaajos. bezgaliigs maigums really

un driiz man man pat nebuus jaaizsedzaas ar nekaadiem glupiem shkjidrautiem, nulle egoistiskas rotaashanaas. tikai tiiras baltas saapes, kas iisteniibaa ir miilestiiba, take it or leave it, i always take it forevermore

---

es zinu, ka man apzinjaa ir visas atbildes, bet dazhreiz liidz paarsvaraa, es juutos kaa maldoties neapzinaataa teritorijaa, kuru maac iemidzinosha migla. es gribu nosaukt miljards lietu vaardos, izgaismot visu ar speeciigu, skurbinoshu staru, bet neviens vaards nav gana nosliipeets, nav pat maziitinja seerkocinja. ja vien es vareetu dot lietaam vaardus, tad man paarietu saapes. vai man shie vaardi ir jaauzmin, vai tie pie manis atnaaks pashi? es nezinu, un tikmeer saap. varbuut saapes tieshaam ir miilestiiba. varbuut nezinaashana ir miilestiiba. domaaju, rakstu aplinkus, pa rinjkjiem, izmisiigi, bezceriigi, apaatiski, uzstaajiigi, luudzoshi, pakljaaviigi, uzticiigi, lai tikai izmakshkjereetu aaraa to vienu vaardu, kas glaabtu.

daljeeji negribas iet pastaigaaties pa apzinju, jo taas plashums shkjiet necilveeciigs un neticams, ne iz shiis pasaules. bet esot aarpus apzinjas, pasaule smacee, te viss redzamais ir tik mazs, gauss, saskaitaams, neredzamais - nesasniedzams. es juutos klaji iespruudusi starp pasauli un apzinju. dazhreiz. citreiz es starp taam dejoju, es gribu taam abaam pakjert rokas un luugt lai taas kopaa dejo, nu luudzu sapluustiet dejaa, iemiilieties, miiliet, esiet laimiigas kopaa, nu luudzu luudzu, luudzu..

---

peedeejaa laikaa shkjiet, ka ir totaali vienalga kas ar mani notiek, totaali vienalga par naakotni, naudu, notikumiem. lietas neshkjiet atshkjiriigas, viss ir viens un tas pats. jebkas ir ok. on some level. es zinu kaa vinja (es) reagjees. desmit minuutes taa emocija, 3 dienas cita emocija, riiciiba 1, riiciiba 2, riiciiba 3, shaada emocija, peec tam taada.. 01100110 01101111 01110010 01100101 01110110 01100101 01110010 01101101 01101111 01110010 01100101 00001101 00001010 00001101 00001010

un pat shaada bezatbildiiga sajuuta nebiedee.
 
 
music: jeff buckley - new year's prayer
 
 
06 May 2017 @ 07:33 pm
 
saaku dzert rodiolu, esmu gatava tripot bumbas. iespeejams jau esmu saakusi, jo ejot uz pastu celjmalaa pukjiites shkjita kriptiskaakas kaa parasti
 
 
06 May 2017 @ 01:13 pm
 
shovakar randinjsh ar sevi, iesim uz kino skatiities True Romance. pirms tam buus jaapaskrien, janolako nagi, jaaizdomaa ko vilkt, un jaapagatavo zoliidas vakarinjas, jo filma ir diezgan veelu
 
 
05 May 2017 @ 07:29 pm
 
vakar atkal biju uz ezoteerisko graamatveikalu klausiities graamatas prezentaaciju, shoreiz no Timothy Freke, un tas uz mani atstaaja taadu iespaidu, ka es vakara mellumaa, triumfeejoshaa garaa matiem plandot, aciim gaileejot un dveeselei gavileejot, 2,5 stundaas naacu no Leicester Sq uz maajaam. vienu briidi, kameer gaaju garaam Buckingham Palace un klausiijos kaut kaadu Power of Love shkjita, ka tuulinj uzlidoshu gaisaa un manas rokas kljuus tik garas un plashas skaujot eksistenci un paar to baarstot holograafiskas ziedlapinjas, ka taas paarveertiisies par pasaules milziigaakajiem spaarniem. atnaakot maajaas, ieskatiijos spogulii, acis bija kljuvushas skaidras un tumshas kaa dzilji tumshzili ezeri, biju mazliet dizzy, frenzied, nogurusi, bet frikin high as a kite on life, aizgaaju guleet smiedamaas un pie sevis praataa chukstoties, ka es tevi (no one in particular, just god, existence, Jesus, ziedoni, myself, everybody else) miilu

vinjsh prezenteeja savu jauno graamatu, kuru vakar arii raatni nopirku, bet veel neesmu atveerusi jo i need to settle my spirits first. bet gribeeju pierakstiit savus iespaidus un sapratni par to. Timotijs cik esmu lasiijusi un vinju klausiijusies, fano par misteeriju, miilestiibu, evoluuciju, dievu, zinaatni, merging, bridging, making whole, paradoksiem, duality within nonduality. pats vinjsh ir 58 gadiigs, viirietis bez matiem, speeciigaam brilleem, lielu smaidu un siltaam bruunaam aciim, vinjsh vienmeer daudz kustaas un skraida apkaart uzstaajoties, plaataas rokaam, runaa kaismiigi, smiekliigi, viedi, aizraujoshi un sirsniigi. cik es sapratu graamata ir par to kaa pashreizeejaa ezoteerikas izpratne ir novecojusi un nav adekvaata, dieva izpratne ir novecojusi un nav adekvaata, zinaatne ir ignoranta un stagnee kameer neatziist, ka dveesele ir kaarteejais evoluucijas saniegums kas ir jaapeeta.

dazhas, manaa izpildiijumaa vague un frantic idejas, kas mani saviljinjoja:

- dievs ir taa miilestiibas sajuuta, kas muusos rodas, kad izveelamies communion instead of entropy
- dievs nebija visa saakumaa, bet gan ir visa beigaas, mees tiecamies uz dievu un to atklaajam arvien vairaak muusu apzinjai evolucioneejot un mums kljuustot more woke. as in dievs nepaarvalda pasauli, bet muusu atbildiiba ir ljaut dievam ienaakt pasaulee, ar savaam izveeleem (communion instead of entropy)
- pasaules saakumaa dieva bija maz (kari, zemi moraalie standarti), un pagaidaam arii nav iipashi daudz. bet vinja sheit kljuust arvien vairaak, jo cilveeki caur sevi ljauj tam ienaakt arvien vairaak. shis atspoguljojas cilveektiesiibu kustiibaas, empaatijas pieaugshanaa, etc.
- mees radaam dievu, izveleoties miilestiibu. pasaule evolucionee uz arvien lielaaku dieva/miilestiibas esamiibu, liidz voila paradiize zemes virsuu. dievs=miilesitiba
- we create god by imagining it and then integrating it into the ontology
- unconscious wholeness through conscious separateness becomes conscious wholeness
- reality is time, time accumulates, we are processes, we are conscious information to each other
- the more individual people become, the more potential is manifested, the more consciousness expands, the more space for god to inflow
- we evolve through becoming most individual
- dveesele ir evoluucijas next stage.
- vinjsh saliidzinaaja dveeseli ar the cloud un kjermeni ar datoru, as in ja dators sapliist, informaacija tikuntaa saglabaajas the cloud, taapat arii ar reinkarnaaciju
- vinjsh staastiija kaa apzinjas laukaa mees visi esam vienoti un varam tikties, bet tam papildus ir praats, kas pieder kjermenim, aptuveni kaa ir programmas uz datora, kas nesaglabaajas datoram saluuztot, bet viss, kas ir saglabaats uz cloud saglabaajas and can be shared

shkjiet, ka es pati saaku pinjkjereeties, jo es Timotijaa klausiijos tik pat frantically, recklessly and voraciously kaa vinjsh runaaja. jaaizlasa taa graamata un jaauzraksta strukturizeetaaks ieraksts, ko es pati varu saprast. basically, vinjsh piemineeja kaadas vismaz piecas shokeejoshas idejas par dievu, eksistenci, evoluuciju, dveeseli, cilveeka individualitaati un kopeejo (unity) apzinju, ko ieprieksh neviens nav piemineejis un apskatiijis taadaa veidaa. it just felt so fresh and exhilirating, un tajaa klausoties es jutos kaa randinjaa ar Jeezu. veel man patiik tas ka vinjsh savu graamatu ir sarakstiijis taa, kaa es rakstu sho blogu, ar mazajiem burtiem, bez liekaam pieturziimeem, tikai retiem komatiem to break up the pace, juutos ar vinju familiaara <3
 
 
music: burial - come down to us
 
 
05 May 2017 @ 02:35 pm
 
klausoties vienkaarshi fucking skaistu muuziku es kljuustu fucking restless..

"This world that we imagine in this room might be used to gain access to other rooms, other worlds, previously unimaginable."
 
 
03 May 2017 @ 05:34 pm
 
es gribeetu, lai man dziivee apkaart ir vairaak nedepresiivu cilveeku. es peedeejaaa laikaa juutos, kaa visi (dazhi, ljoti maz) paziistamie cilveeki padodas skumju purvam. taads tumshs duljkjainums, un vinji labpraataak tur vaaljaajas un vaimanaa, nekaa domaa par kaut ko gaishu. protams, es apzinos, ka dziive by default ir bitchslappin' vobla, un ka cilveekiem ir tiesiibas uz heartfelt vantablack downward spiral, bet kur tad ir mana vieta? justies aizvien vientuljaak un vientuljaak savaa dziives izjuutaa starp it kaa paziistamiem civleekiem kurus es paziistu aizvien mazaak un mazaak? sliideet projaam kameer vinji sliid projaam, normaali - expansion of the universe. man ir taada sajuuta, ka vecaa pasaule mani leeni bet uzstaajiigi stumj aaraa, bet veel nav nekaadas jaunaas pasaules, kas mani uzkjertu. well, i guess i will just potter around on my own.

jebkuraa gadiijumaa, es juutos mieriigi. mani nekas nevar izniicinaat, jo es jau biju izniicinaata simts reizes ieprieksh.
 
 
02 May 2017 @ 07:12 pm
 
current mood
 
 
01 May 2017 @ 01:17 pm
Sad!  
vakar ap 7iem vakaraa jutos slikti, man bija sausas acis un saapeeja celji, elpoju sekli un dienaa shkjita palicis paaraak daudz stundu. uzraavu dzhinsenes, botas un meeteli, iebakstiiju kontaktleecas un gaaju aaraa. gaaju pa trotuaari uz parku, uzelpoju, elpoju, koku ziedlapinjas maigi un raiti ritinaajaas pa tortuaari vakara veejaa, koku plataas, zaljaas lapas tiecaas man pretii un arii nopuutaas un izelpoja un ceelaas un nopuutaas. iznaakusi parkaa, es pa taisno devos iekshaa taa plashajaa, zaljajaa viducii. acis mazliet miglojaas, vai nu man paliek sliktaaka redze vai arii nezinu kas. es mazliet uztraucos, un ir nepatiikami, ka visu peedeejaa laika muuzhu pavadu tik daudz skatoties ekraanaa vai citos tuvumos. es gribu stundaam skatiities taalees, bet kaa to panaakt? dazhreiz man shkjeit, ka manas acis kliedz, jo es taas spiidzinu skatoties ne talaak kaa 20-30 centimetrus. es leeni gaaju paari mazajai zaaliitei parkaa un skatiijos taalumaa uz kokiem, saaka reti smidzinaat, kas bija patiikami veesi uz aadas. es gaaju un dzilji elpoju, bet visu laiku sajuuta, ka kaads mani veero. es gribeetu apstaaties pie kaada koka un tur staaveet, atspiedusies, vienkaarshi staaveet truli ar bezisteiksmes seju. es gribeetu ienirt baltaa ziedoshaa kruumaa, bet vai mani kaads veero? shis nav mans parks, shii nav mana daba, shii daba man nepieder, es tai nedriikstu uzbaazties. kaadu briidi turpinaaju iet, elpojot silto veeso vakara gaisu, veerojot dazhaados zaljaa tonjus, lietus un veejsh jau kaadu laiku bija speeleejies man matos, forshi. es domaaju vienaa briidii, varbuut man apseesties un paklausiities putnos, tas juutas patiikami ausiis, shiis dzidraas, trauslaas, elegantaas balstinjas, kas mainaas, pazuud, uzrodas, atbalsojas manaa dveeselee. varbuut uzkaveeties te kaadu briidi. bet tad no vienas puses es nodomaaju, ka nevajag jo shii daba man nepieder un mees esam sveshinieces, un no otras puses nodomaaju, ka atstaashu citai reizei, ieshu riit skriet un tas skaitiisies, jaa.

taa ir taada konstanta ciinja. justies, ka telpas, ko tu ikdienaa lieto, ka nekas nekas nekas no taa tev nepieder, un kaads veero katru tavu soli, ja nu to to peekshnji aizmirsti.
 
 
30 April 2017 @ 05:41 pm
what else is new  
man arii gribaas citeet Trumpuli, citeet domaajot par to, kaa mani ir nogurdinaajis, tas, ka visu laiku kaut kas rausta, so here it goes: "Bad!", un veel arii: "Sad!"

veeljovairaak, es juutos kaa tikko iekaapusi neitraalaa zonaa, kur, here it goes: "I don’t want people to know what my thinking is" un kur I don't even want to know what my own thinking is. here it goes: “I don’t know. I mean, we’ll see.”

es gribu buut kaa tie filmu aloof pusmuuzha viirieshi, kuri, lai kas notiktu, reagjee noliekot aviizi, a shrug, nopuushas, pacelj kafijas kruuzi, izdzer malcinju, pieceljas, sakaarto shlipsi un nosaka let's get on with this shall we

stalkereet pasham savu sirdi ir skaisti un ceeli, bet tad arii es tikai to ekskluziivi gribu dariit. nevis paraleeli sekot vaikstiigaam, petty ego emocijaam, kas sevi izspeelee jau 1897. reizi peec kaartas. visa mana buutne un taas veidi, arhetipi, viss man ir izklaats priekshaa kaa bezgaliigs un bezgaliigi paarredzams palags, un tas mani garlaiko. visi trigeriishi kaa klavieru taustinji rindaa sastajaushies un speelee melodiju, kas ir sena un apniciiga. there is zero novelty left in any of my reactions. all i wanted is virtue, and if i fail virtue, then i shall be virtuous about it, repeat
 
 
30 April 2017 @ 05:17 pm
 
 
 
29 April 2017 @ 09:06 pm
dzirnakmenji  
jaa, labi, viss ir labi un skaidri shajaa mazajaa laiktelpas stuuriitii, bet kaa lielaakais iespeejamais zemuudens aisbergs - naakotne. ja taa buus taada kaa shodiena, ak shausmas, bet ja nezinja par to kaada taa buus, ak shausmas. es vienkaarshi gribu zinaat, ka viss buus labi. bet lai cik labi buutu tagad, es nevaru zinaat, ka viss paliks labi. no vienas puses es esmu ar mieru lai viss paliek kaut vai taa kaa tagad, lai tikai buutu labi, bet no otras puses mani paarnjem shausmas iedomaajoties, ka viss paliks taa kaa tagad. es negribu nezinju un es gribu nezinju. vai viss buus labi? kas buus riit? vai es iztureeshu? vai es buushu veel? kaa es buushu? kas buus man apkaart? vertigo, nausea, insomnia, angst, abyss. ticiiba ir tik trausma kaa zirnekliisha pavediens riita rasaa, viens smilkstiens un tas pliist, saule ir temperamentaala un veejsh ne vienmeer maigs. vieniigais uz ko vienmeer var atkrist ir sirds, pamest praatu un eertaak ieglausties sirdii.

es gribu kaa pazemiigs stalkeris, kalps, klauns, vazaaties liidzi sirdij, kur taa mirdzinaas kur taa dzied, tur es esmu klaat, tur es staavu apkaunots un naivs un apmulsis, bet citur man nav kur iet.
 
 
29 April 2017 @ 06:40 pm
 
"At times we ought to drink even to intoxication, not so as to drown, but merely to dip ourselves in wine: for wine washes away troubles and dislodges them from the depths of the mind, and acts as a remedy to sorrow as it does to some diseases."
 
 
28 April 2017 @ 06:01 pm
 
dziivee ir tikai shis, shii censhanaas, katra mazaa diena, kur no jauna tu celies un centies, un tu skaties un domaa par to kaa citi censhaas, un dazhreiz juusu dziives un domas un skatieni mijaas, uz briidi, liidz juus atkal esat vieni pashi, celjaties un censhaties. un neshaustiet sevi par to cik mazas ir lietas juusu dziivee, neshaustiet sevi par to cik maza ir juusu diena, cik mazs sasniegums ir celties un censties. jo lai cik mazs buutu juus un juusu censhanaas, tas tikuntaa ir eksistenciaals triumfs. juus eksisteejat sheit un tagad un esat 100% dziivi, un viss ko juus darat ir ekselents un kolosaals un milziigs saliidzinaajumaa ar bezgaliigajaam tukshuma skavaam, kas bija pirms jums un naaks peec jums. shis mazais stuuriitis, kas pieder jums, shii mazaa gulta, shii mazaa celshanaas, shii mazaa censhanaas, shii mazaa paliidziigaa roka sev, un mazaa paliidziigaa roka otram, tas viss ir 100% dziivs un vizuljojoshs, kaa Saulkrastu juurinja vakaraa. elpojiet un celjaties un censhaties, jo katra lieta ko juus redzat mazu, ir milziiga ja tajaa ir juusu sirds
 
 
27 April 2017 @ 08:38 pm
steppenwolf  
man patiik skatiities 90.o gadu pusaudzhu seriaalus, it sevishkji taadus ar funkcionaalaam gjimeneem, jo tad es mazliet varu iedomaaties, ka es vareeju dziivot taadaa gjimenee, un ja kaut kas pinjkjeriigs kaa tajos seriaalos ar mani notika, tad tajaa vietaa, lai tas kaa ruugta, nokluseeta moneetinja iekristu manaa beerniibas traumu bezpaliidziigajaa kasiitee, tas atrisinaatos un padariitu mani arii par funkcionaalu cilveeku. es ljoti gribu evolveet aaraa no taada piekaastaa pusaudzha emocionaalaa liimenja. intelektuaala sapratne ar stunned emotional state baigi riiveejas.
biezhi, tagad kad es meegjinu paarvareet kaut kaadas emocionaalas situaacijas, kuras es vienkaarshi no sirds nemaaku risinaat, es burtiski slimiigi triicu, un tas bailju fight or flight 'NO!' mezgls veederaa ir tik speejsh, dziljsh un smags, neaizverams un nepaarvarams, neuzvarams melnais caurums, ka es tam biezhi neko nespeeju dot pretim. bet zinot, ka man nav izveeles, es tajaa triiceeshanaa un drebeeshanaa palieku un sevi veeroju kaa bezpaliidziigu guustekni, pamestu liktenja varaa, kas paar mani gaazhas kaa ledains te verdoshs uudens. i labi
 
 
music: jeff buckley - you & I
 
 
27 April 2017 @ 04:26 pm
 
aizgraabjoshs satsangs par tukshumu, sirdi, dievu, loafing, uzticeeshanos, sveeto garu, ressurrection, pouring in of the holy spirit, baileem, atveertiibu, evolving out of the self, intelektuaalu sapratni versus emotional-visceral sapratni.. vakar es shito skatiijos/klausiijos ar muljkjiigu smaidu sejaa, cieshi apskaavusi spilvenu un ik pa laikam paceljot roku piekrishanaa. es shito viirieti miilu ar vislielaako sirdskaidriibu, un ja man buutu jaaizveelaas skolotaajs, tad tas buutu vinjsh forever and always.

es zinu, ka sho ir uzrakstijushi jau simts tuukshtoshi cilveeku, bet tagad kad es pavairaak skrienu, es uzreiz juutos kaa concise Trinitija. my body is poetically aligned in the spacetime, pretii skaudriem veejiem es zibinu mirdzoshus vaigu kaulus, es laiktelpaa manevreeju eloquently pielietojot jaunus perfekti simetriskus muskuljus un  korigjeeju kustiibu nianses maigi liidz milimetriem. manas acis ir skaidras kaa puleets kristaals un spiid kaa karsta riita saule, mana aada ir gluda kaa pasaule pirms rashanaas, manas domas ir balti, dzidri nogatavojushies baltie dzidrie. mana apzinja ir gatava. es eju pa ielu un savaa pasaulee es esmu dieviete. es pagaidaam eju pa zemi, bet mans galameerkjis ir tikai fantastiskas dimensijas. es esmu parasta, bet caur sho superspeeju es esmu incognito un elpu aizraujoshi briiva. kameer iluuzija veel leeni kuup, miglas shkjidrauts, es juutu, kaa atomi ir strauji, karsti, mirdzoshi, un vienaa zibens mirklii izdziivo bezgaliibu un atpaklj, un uz priekshu un uz augshu un dzilji iekshaa un visur.

veel es secinaaju, ka man ir vieglaak izteeloties (kad nepiecieshams) unity consciousness nevis no apakshas bet no augshas. kad cilveeks ir gatavs atveerties, tad duuja nolaizhas no debesiim uz vinja, un vinjsh tagad ir piesaatinaats ar sveeto garu, kas liist un liist iekshaa kaa dzidra miilestiiba. bezmazvai kaa unity consciousness saakumaa iedeesta cilveeku Zemee, un kad vinjsh ir nogatavinaajies, tad vinjaa kaut kas atveras, un tad vinjsh var pildiities ar sho energjiju un guidance. sanaak, ka cilveeku pasaule ir taads mega-daarzs, kas vairaaku simtu tuukstoshu gadu laikaa ir diidzis un audzis un plaucis, un agri vai veelu pukjes viena peec otras veersies valjaa un pildiisies ar silto gaismu, un tad buus saldi auglji. man shkjiet ir saacies pavasaris
 
 
25 April 2017 @ 04:07 pm
 
"What I want is to open up. I want to know what's inside me. I want everybody to open up...to open up the earth. I know that underneath the mess everything is marvellous. I'm sure of it."
 
 
24 April 2017 @ 11:15 pm
current mood  
 
 
24 April 2017 @ 01:05 pm
profound love, feminine energy  
lasu par Jeezus krustaa sishanu

"I've always found it very important that it was the three women who were there at the foot of his cross holding vigil. They didn't get scared, and they didn't abandon him. There's something very important about the feminine energy here.

In a mythic sense, male energy is often portrayed as big and strong and fearless and courageous, but underneath that pretense and bluster, there is weakness. Often times when we're pretending to be fearless or to be courageous, we pretend because deep inside we actually are afraid. Deep inside, we've touched upon a sense of insecurity, so we fake it, and try to look courageous or fearless.

Feminine energy has very different dynamic. Feminine energy is very connected with the earth, with something which and grounded and nourishing. Above all else, the feminine is connected with a deep and profound love - a love that is its own courage, its own fearlessness. It has no bluster because it's real, rooted right into the soil of Being itself. And so these three important women in Jesus' life have not abandoned him. They are there, standing vigil, caring for him to the last breath of his life."
 
 
24 April 2017 @ 10:40 am
 
lasu interviju ar Rudziiti

"Neesmu redzeejis nevienu sievieti, kuras pashveertiiba veidotos uz taas baazes, ka vinjai ir karjera, doktora disertaacija un ienaakumi. Sievietes pashveertiiba veidojas, pirmkaart, uz atteiciibu baazes ar teevu. Vinjsh dod meitai sajuutu: tu esi visskaistaakaa. Tad vinja taa arii juutas. Bet, ja teevs shkjiras, meita to uztver kaa apliecinaajumu, ka vinja nav skaista. Naakamais sievietes pashveertiibas liimenis ir, ka es saku: cik tev ir bruutgaanu - cik viirieshu tev pieveersh uzmaniibu, atskataas, kad tu paej garaam. Cik tev ir miiljaako, viiru. Un kaada ir to viirieshu kvalitaate, kas uz tevi skataas, - cik beernu vinji tev uztaisiijushi. Karjera, ienaakumi ir laba cepuriite sievietes pashveertiibai, bet ne pamats."
 
 
23 April 2017 @ 06:46 pm
haotiskas prieka sajuutas  
senaak es parkaa skrienot pieklaajiigi tureejos uz celinjiem, tagad es recklessly skrienu paari zaalienam, cauri kokiem, lecu paari koku sakneem, un maldos pa kruumiem, cash me ouside.

kad tu ilgi esi juties kaa sapeleejusi griidaslupata, ir gruuti sevi pienjemt kaa varbuut ziedoshu zarinju. tev shkjiet, ka visur kur tu ej, tu veel ik pa laikam nokjer kaadu atspulgu, kuraa tu esi sapeleejusi griidaslupata, un shaubies vai tu gadiijumaa tikai neizteelojies ka esi ziedoshs zarinjsh, kameer visu laiku biji, esi un buusi sapeleejusi griidaslupata. un galvenais, ka tas nav kaut kaads parasts atspulgs, kuru var dismissot. tev shkjiet, ka dazhreiz pashas dieva acis tev uzzibsnii virsuu un raida bezgaliigu nievu.

bet es zinu labaak. lai arii dazhreiz sevi adekvaati noveerteet juutaas, kaa knapi censties pret ledainu, stingumu iedvesoshu straumi, es turpinu lauzties spriidiiti pa spriidiitim uz priekshu.

vispaar, es nezinu vai tas koreleejas ar to ka shonedeelj esmu skreejusi katru otro dienu, bet es pati juutos kaa plaukstoshs cerinjsh. man ir prieks par to, kaa viss kljuust aizvien zaljaak un siltaak, kaa koki zied un nozied, viss ir pareizi un seciigi dabaa, man ir prieks par to kaa pasaule griezhas un jaunas lietas nomaina vecaas, kaa cilveeki radoshi izpauzhas un taisa plaaninjus un attiistaas. man ir prieks par to kaa jebkuraa briidii var piecelties un saakt visu no jauna, nokratiit pagaatni nost kaa sakaltushas, mazas lapinjas. nothing has any hold over me - taa sajuuta, par to man ir prieks. and although some things have some hold over me, i feel like they are about to expire, ka kuru katru briidi es atmodiishos un pagaatni nopuutiishu projaam sev no pleca kaa sakaltushu lapinju.

veel skrienot parkaa un kalusoties zen podkaastu, no taa praataa man aizkjeeraas ideja, kas shkjita kaa universaalaa atsleega uz visu. taada atsleega, kas pasham karaajas kaklaa, bet kuru es tik reti lietoju, ka greeks. tas, ka the energy you give out comes back to you. tas ir it kaa nomulljaats, jaa-mammu koncepts, ko visi zina - dots deveejam atdodas. bet, manupraat, daudzi cilveeki dziivo taa it kaa to nezinaatu vai negribeetu zinaat, vai neuzskatiitu to par jebko ieveriibas cieniigu vai noderiigu. while this is everything. es pati savaa esiibaa esmu noveerojusi, ka energjiju kaadu es raidu pasaulee es vienmeer sanjemu pretii. the key understanding being the specific types of energy. ja es necenshos un neraidu nekaadu energjiju, vienkaarshi vegjeteeju eksistenciaalaa vakuumaa, tad arii nekas nenotiek, ja neskaita leenu driftoshanu into the void of nothingness. ja es baidos un raudu, un briivi ljaujos angsty, bailju, irritation vibes, tad arii pretii es sanjemu notikumus, kas to atspoguljo un pasviitro. bet, kad es meerkjtieciigi censhos un daru lietas, kas man sagaadaa prieku, tad arii notikumi un prieks kaa bumerangs atgriezhas uz mani. protams, peedeejais energjijas veids prasa visvairaak piepuules, bet taa piepuule ir bittersweet. you kind of hate it and it breaks you, but it nourishes you and enlarges you, and it breakes you and it breakes you, but it becomes you and there is nothing else. ir saliidzinoshi viegli buut energjeetiskam vakuumam, vai lajuties depresiivaam energjijaam, kuras lietu izdara tavaa vietaa. bet pasham gjenereet gaishas, miiloshas energjijas ir uzreiz mazliet gruutaak, kameer auglji protams ir nesaliidzinaami gardaaki, smarzhiigaaki, suliigaaki un aromaatiskaaki, praktiski mirdzoshi un dievishkji.

taa ir taada taxing lieta. man diezgan ilgu laiku ir shkjitis, ka ja realitaate ir kaut cik objektiiva, tad nekam, ko es domaaju vai daru to iipashi nevajadzeetu ietekmeet. taapeec, ja es no zila gaisa izveelos buut prieciiga, un dariit paarspiileeti prieciigas lietas, tad realitaatei par to esot vienalga, izraadiitos, ka es viena pati maldos savaa hiper blissed-out staavoklii kaa apmaatiibas sapnii. but now i find that it is not at all true. es noveeroju, kaa mans hiperlaimiigais staavoklis izmaina cilveekus man apkaart, manu vidi, un lietas kas ar mani notiek. shis staavoklis effortlessly, kaa pa sviestu gjeneree notikumus un iespeejas, ko es pirms tam neaveerju aptvert un iedomaaties. protams, liidziigi ir arii ar briivo ljaushanos feeling blue. kameer peec ieprieksheejaas teorijas vareetu shkjist, ka manai skumjai nav nekaadas varas un ietekmes paar otologjiju; un tad ja notiek kas koreleejoshi slikts, tad taa ir tikai realitaates autentiskaa izpausme (hence realitaate autentiski ir skumja); tas arii ir totaals pufff.. viena un taa pati vide reagjee dazhaadi uz dazhaadu energjiju, kuru es sevii nesu un izgaroju kaa aromaatisks cerinju zarinjsh, vai sapeleejusi griidaslupata, vai anihileeju kaa melnais caurums.

es turpmaako laiktelpu veelos veltiit shaadai experimentaalai peetnieciibai - kaa manas bodymind energjijas ietekmee manu apkaarteejo laiktelpu. man ir prieks par sho domu, that i am not isolated, space-time carries me and shapes itself around me and by me, my energies shape the space-time, and the space-time shapes my energies. the more creative and beautiful my energies become, the more creative and beautiful space-time becomes. dots deveejam atdodas, es dodu laiktelpai pukjes un laiktelpa dod pukjes man. atrast valodu kaadaa tu veelies sarunaaties ar laiktelpu, atrast valuutu ar kaadu apmainiities ar laiktelpu, atrast kopiigu melodiju
 
 
22 April 2017 @ 07:39 pm
sveetaa triisvieniiba  
 
 
22 April 2017 @ 03:24 pm
decaf soy latte  
shajaas dienaas manaa eksistencee katru dienu ir viens concise centrs. seedeet darbaa pie lielaa galda, skatiities aaraa pa logu uz ielu stuuri un dzert decaf soy latte. it's my beautiful love joy, manas dziives kulminaacija, triumfs. labi ikdienaa ir arii citas lietas, kas nav sliktas, teiksim likties uz spilvena, skatiities taalumaa, skraidiit, sasmarzhot pasauli, klaudzinaat kurpes pret asfaltu, skatiities aciis, pirkt luupukraasas un visa eksistence kopumaa. bet es tieshaam dziivee neizjuutu personiskaaku laimi, kaa seezhot ar plastmasas kruuziiti pie liela galda, dzerot sho ruugti kreemiigo viru. taas pat ir tikai reaali dazhas minuutes, jo es esmu negausiiga un dzeru lieliem malkiem. kaa jau es vairaakas reizes ieprieksh shajaa blogaa esmu rakstiijusi, man pa celjam no maajaam uz darbu ir vismaz 10 kafejniicas no kuraam izveeleeties, no kuraam es visbiezhaak eju uz 3 vai 4 no taam. taa tieshama ir ljoti svariiga manas dziives dalja. baristas tajaas nezina, bet es vinjas dzilji cienu un miilu. dazhreiz es sevi nosodu par to cik aloof es izturos pret shiem iipashajiem cilveekiem, tikai rets smaids, knaps acu kontakts, neviens joks. lai arii dazhreiz es uz vinjaam/vinjiem sadusmojos, ja vinji manu kafiju uztaisa neveeriigi (paaraak daudz putas, paaraak shkjidra, paaraak vaaja), es to piedodu, protams, jo dziive mums visiem ir gruuta. bet vispaar, es shodien izdomaaju, ka pietiek - man darbam pretiim tieshi ir kafejniica, kur es eju visretaak, bet tur es gribu iet visvairaak. pirmkaart, jo tur ir vislabaakaa kafija, un otrkaart, jo tur straadaa visizskatiigaakie baristas. man laikam peec kaartas ir bijis crush uz vismaz 3 baristaam tajaa kafejniicaa, un biezhi es tur neeju tikai taapeec, ka man ir bail no vinju skaistajaam sejaam. bet shodien es izdomaaju, ka lai arii ir pagaajushi vairaaki gadi man tur neejot, es tagad atsaakshu tur iet. jo ja darba dienas viduu man buus iespeeja tikt pie ideaalas decaf soy lates, tas tikai uzlabos manu dziivi un paraadiis manam praatam, ka es sevi tomeer miilu un man ruup mana emocionaalaa labklaajiiba. shodien es jau biju nopirkt kafiju, un shodien tur straadaaja viens no izskatiigajiem baristaam. man tikai mazliet triiceeja rokas, jo vinjsh varbuut ir tikai topa treshajaa vietaa. anyways, vinjam ir draudzene, un es vinjus dazhreiz agri no riitiem redzu turot rocinjas, kopaa dzerot kafiju un piipeejot, pirms veel kafejniica ir atveerta.

***

veel es peedeejaa laikaa saaku aptvert to nevaldaami kaitinosho paataru, ko papagailjo visi zen cilveeki. kad vinji komandee un saka - [maniem vaardiem] if you listen to my voice, can you tell where does my voice end and your hearing starts? can you draw a line between what i'm saying and what you're hearing? the words you hear in your head when they get there - do they belong to me or you? there are no borders or lines in nature, in the world, no separateness, everything is fluidly connected, it only appears separate, but in experience, whatever you perceive and feel you are connected to. and thus everything is connected the same way. there is just homogeneous suchness, that appears as separate objects. if you halt your mind thoughts, if you don't dress your experience into words, you cannot possibly point to any lines of separation.

es veel aizvien biezhi atceros to pieredzi, kas man bija metro. un tagad es biezhi piedziivoju, ko liidziigu, bet tikai veelaizvien no sava body-mind perspektiivas. toreiz metro vilcienaa, es uz kaadu minuuti pazaudeeju sevis-sajuutu. tas saakaas ar to, kaa es veeroju, kaa meitene man pretii kraasoja luupas, tajaa briidii bija sajuuta, ka it kaa telpa starp mums izzuud, vai driizaak savelkas cieshi kopaa, nezaudeejot dimensijas. lai arii es redzu, ka vinja man ir pretii, vinja shkjita tik tuvu, it kaa man tieshi priekshaa sejai, bet tas ir tikai saliidzinaajums, lai aprakstiitu taa shasumiigaa 'tuvuma' sajuutu. taads tuvums, ka shkjiet, ka es esmu taa meitene, bet tajaa pashaa laikaa nav vairs 'es' sajuuta, taapeec gruuti aprakstiit. it kaa es redzu taapat, bet laiktelpas sajuuta ir pavisam cita. tad taa mana sajuuta kljuva intensiivaaka, un man acis sliideeja paari metro vagonam, cilveekiem, un griidai, stienjiem un reklaamaam, un viss shkjita kaa MANS bez 'es', bez centra. nu tas ir totaali paradoksaali, to nevar ar vaardiem aprakstiit. bet sajuuta, kas ir ljoti 'tuva', eksistenciaali intiima, taa it kaa nav kur atkaapties vai kur aiziet, you are in the midst and the midst is everything. taja pashaa laikaa, tajaa esiibaa virmoja ljoti speeciiga vitalitaates, pietiekamiibas sajuuta. 'es' jutos totaali, absoluuti varena, jo taa kaa es uz to briidi biju Viss, tad vienkaarshi bija sajuuta, ka nekas nav apsleepts vai biistams. bet visshokeejoshaakaa sajuuta tajaa briidii bija, ka shaads gljuciigs staavoklis man shkjita preciiziem apziimeetaajiem - prasts, vienkaarshs, vecs, paziistams, elementaars, basic. taa it kaa mans body-mind 'es' ir nostiepta gumija, un tajaa briidii kaads to gumiju palaida valjaa, un iestaajaas absoluuts atslaabums un eertums. taa it kaa novilkt apspiileetas neertas dreebes. shii sajuuta mazliet atgriezhas ljoti fokuseeti sarunaajoties ar cilveekiem, izzuud separateness.

un es peedeejaa laikaa par to domaaju taadaa sakaraa, ka eksistence, shii iluuzijas uztureeshana shkjiet kaa taada gumijas stiepshana. dievinj, don't get me wrong - it's swell and gas, bet jaa.. mani pavada sajuuta, ka uztureet iluuziju par tiem miljardiem objektu, un darbiibu, kas visi shkjiet separate, tas ir smiekliigi aarkaarteeji, un cik gan nenormaali daudz kaut kaadas mistiskaas energjijas tas panjem.

taados briizhos, es no vienas puses esmu pateiciiga, ka man ir iespeeja stiept gumiju, kas ir mana eksistence un dziive. jo lai arii tas non-dual staavoklis, kur es esmu homogeens Viss ir atslaabinoshs un sveetiigs, there is a twisted, exciting, extatic even, pleasure in being separate, having this phenomenal plethora of objects (like decaf soy latte) to experience.
 
 
music: savage garden - truly madly deeply
 
 
20 April 2017 @ 08:04 pm
 
veelarvien rotaljaajos (skumji) ar domu, ka vajadzeetu meegjinaat iet uz terapiju. lai arii es iedomiigi un spiitiigi uzskatu, ka paziistu savu apzinju un zemapzinju, taa vienkaarshi nevar buut, jo kaapeec tad ik pa laikam es juutos emocionaali piekauta, iegruuzta graavii un izmirkusi dubljos vai varbuut asiniis.

es vienreiz biju pie psihoterapeites, kad man bija 16 gadi. mamma mani izmeta no maajaam, es paarvaacos pie vecmaaminjas, un vecmaaminja redzot, ka es esmu depresiivs reegs, mani laipni un zheeliigi meegjinaaja pierunaat samekleet paliidziibu. toreiz mani tas shausmiigi aizvainoja, jo noziimeeja, ka es esmu dabuujusi divnieku at hiding my damage and my feelings. es toreiz iisti nesapratu, kas ar mani nav kaartiibaa, tikai zinaaju, ka kaut kas manii ir ljoti nepareizi, jo es juutos ljoti skumja un bezceriiga un kaa anti-person. dazhreiz man bija gruuti aiziet uz skolu, un esot skolaa, es dazhreiz vienkaarshi gaaju uz toleteem, lai iesleegusies kabiinee tumshaam aciim skatiitos uz sienu vai podu vai uz savaam rokaam un smagi elpotu. kad biju pierakstiita pie terapeites un liidz viziitei bija dazhas dienas, es visu laiku anxiously meegjinaaju izdomaat, ko man vinjai teikt, jo vinjai tachu jaazina, ko es no vinjas gribu un es nedriikstu teereet vinjas laiku vienkaarshi neko nesakot. labaakais, ko es vareeju izdomaat ir pateikt, ka man skolaa nav neviena drauga un es juutos ljoti viena. to pasakot man palika karsti, sazhnjaudzaas kakls un saaka birt smagas, karstas asaras. atlikusho laiku es vienkaarshi atbildeeju uz vinjas jautaajumiem par mammu un gjimeni, un vinja shkjita neieintereseeta un vinjai bija peleeks kostiims un vinja teica, ka grib parunaat ar mammu un mani kopaa, kas man shkjita neiespeejami un radikaali un es nesapratu, kaapeec vinja grib runaat ar mammu, jo es esmu taa kas juutaas skumji, nodeveeja. es vecmaaminjai pateicu, ka negribu pie taas terapeites vairs iet.

tad vecmaaminja, miiljaa sirsninja, samekleeja citu terapeiti Gailjezera beernu nodaljaa. es atceros, kaa pavasarii braucu ar 21. ikarusu uz Gailjezeru, pleijerii klausoties Nirvanu, it iipashi uz repeat In Bloom, kameer aaraa ziedeeja koki un kruumi un pukjes un man tas viss riebaas. es sev riebos un es jutos kaa sodreeji un man bija pelnu garsha mutee par manu dziivi.

pie otras terapeites es biju kaadas dazhas, varbuut triis reizes. vinja bija taada veca, apaljiiga tantiite, kurai bija viirishkjiigas dreebes, iisi sirmi mati ar cholku un kura diivaini smarzhoja. es atceros, ka vinjai bija forshs ofiss, ar lieliem logiem un aiz tiem veejaa un saulee shuupojaas koki, kameer man atkal karsti saaka birt asaras un zhnjaudzaas elpa. es vienkaarshi sapratu, ka lai arii es vienkaarshi atstaastu kaut kaadu peec maniem priekshstatiem parastu gjimenes dinamiku, es to nevaru normaali pastaastiit neriistoties punjkjos un asaraas, un man par to bija kauns.

konkreeti neatceros kaapeec beidzu pie vinjas iet, visticamaak deelj taa, ka es no muusu sarunaam nejutos labaak. driizaak es sevi atklaaju kaa veel sabojaataaku, nekaa pirms tam nojautu. otrs iemesls laikam arii bija nauda, jo viena sesija bija 7 lati un manai vecmaamainjai taa bija liela nauda, jo vinja maksaaja no savas pensijas. es atceros, ka uz peedeejo sesiju ierados ar maisinju, kuraa bija varbuut 3-4 lati un paareejaa nauda santiimos, it sevishkji vien- un divsantiimniekos. un tad kad terapeite sesijas beigaas to naudu ilgi skaitiija, atklaajaas, ka man pietruuka kaadi divdesmit santiimi, un man par to bija ljoti liels kauns, un es teicu, ka vinjai atnesiishu naakamreiz obligaati. bet peec tam es jutos tik vaaja, skumja, nokauneejusies, un bezceriiga, ka es nespeeju tur atgriezties. terapeite man vairaakas reizes zvaniija uz manu mobiilo telefonu, vienreiz es paceelu un teicu ka nevaru runaat bet peec tam vairs neceelu un sleepu telefonu zem spilvena, un kad maasas prasiija, kas man zvana, es teicu ka neviens.
 
 
music: hospitaalju iela - dinas vijole
 
 
19 April 2017 @ 04:55 pm
 
veel un arvien domaajot par civleekrobotiem, apzinju, dveeseli, augshaamcelshanos, transcendenci, singularitaati..

es iedomaajos, ka cilveeki reinkarneejas taapeec, lai maaciitos. bet, kad cilveeks ir iemaaciijies visu un nonaacis liidz Jeezus-apzinjai, jeb totaalai apgaismiibai, tad nav vajadziiba reinkarneeties. tad arii cilveekam nav vajadziigas jaunas dziives, jauni kjermenj-praati, jauni ego.. un sheit tiek paveertas durvis uz muuzhiigo dziivi caur singularitaati, es nezinu vai tas ir pareizais termins, bet es ar to domaaju, ka sheit paveras durvis uz muuzhiigu dziivi caur kljuushanu par transhuman.

nu bet jaa.. cilveeks ir sasniedzis perfektu apzinju, kur vinjsh saprot, ka ir dieva atvasinaajums, jeb portaals. taapeec, tagad paar vinja kjermeni nolaizhas tiiras gaismas maakonis un paarveersh vinju par mirdzoshu sinteetisku mateeriju, kas nekad nemirs. un visi tie apgaismotie cilveeki no pagaatnes, kas paspeeja nomirt pirms tehnologjiju prime, tos tehnologjijas augshaamcels no vinju atomiem un padariis par taadiem pashiem mirdzoshiem apgaismiibas dievpilsonjiem.

taa cilveeki dziivos kaadu laiku, savos mirdzoshajos un nemirstiigajos kjermenjos, transfigureejot pasauli shajaa dimensijaa. varbuut atjaunojot Zemes ekosisteemu, dziedeejot maamulju dabu, radot jaunas tehnologjijas, apgaismojot paareejos. liidz varbuut kaadu dienu buus pienaacis laiks jaunam apgreidam, no mateerijas kjermenjiem uz kaut kaadu citu materiaalu vai pusmateriaalu vai energjiju. varbuut buus jaaceljo uz citaam dimensijaam, citiem multiversiem, kur kjermenis ir par smagu un raupju.

es neredzu nekur pretrunas. ja cilveeka suutiiba ir atgriezties pie dieva, tad evoluucija, cilveeka praata evoluucija, ideju un zinaatnes evoluucija, protams, cilveeku padariis arvien arvien liidziigaaku dievam. nemirstiigu kaa minimums, apzinju, kas speej briivaak paarvietoties laiktelpaa, peecaak iespeejams atbriivoties no mateerijas.

par sho fantazeejot man ir prieks un tas ir labi, es juutu kaa mans praats un mana apzinja roku rokaa leekaa kosmiskaa briinumu pljavaa. dievinja naakotne plauksti kaa sniegbalta uudensroze pasules tumshajos uudenjos. tikmeer es kaa mazs kjermenj-praats juutos omuliigi. cik smiekliigi, es iipashi neatshkjiros no kaut kaada susljika, man ir metabolisms un ekstremitaates, es dazhreiz esmu miegaina, un mani paarvalda hormoni un bakteerijas, mans praats ir dzejolis un mana sirds ir mezha vilcene. no manas neapgaismotaas perspektiivas buut nemirstiigam, apgaismotam diev-cilveekam shkjiet baigaa padariishana, although excellent adventure i'm just a peasant dudes.
taapat dziivee veel ir tik daudzas basic cilveeku lietas, ko neesmu paspeejusi izdariit. es nedomaaju, ka es varu uzreiz paarleekt uz apgaismiibu pirms es esmu iemaaciijusies buut par cilveeku. visi zen skolotaaji kaa viens apgalvo, ka tev ir jaabuut skaidriibai, ko tu no shii visa gribi, tev tas sev ir jaapasaka un tad jaapasaka dievam, tu uz priekshu netiksi ja leekaasi no viena uz otru, bet es esmu chempione leekaashanaa no viena uz otru. es veel gribu buut cilveeks un es gribu buut mirdzoshs maakonis, es gribu buut mateeriju un es gribu buut antimateerija.
man vienmeer ir shkjitis, ka shii mana dziive ir kaa limbo. es nedaru cilveeku lietas, un es nespeeju kljuut apgaismota. bet tajaa pashaa laikaa, es shaadi juutos atbriivota no pienaakuma sajuutas. es shajaa dziivee varu uzelpot, jo man nav nekaadas iipashas suutiibas. es varu maajaas omuliigi seedeet blakus pukju vaazei ar hiacinteem, rakstiit burtinjus, eest viigjes, klausiities dzhefu bakliju, shivereeties, iet dushaa, vaaljaaties miikstaa gultaa, klausiities raachinju, skatiities seriaalus ko skatiijos kad man bija 16, fantazeet, bumbuleet, paskraidiit, lakot nagus, pirkt parfiimus, vaariit kakao, teikt cilveekiem laipnus vaardus un atbildeet uz vinju jautaajumiem ar zheeliigu smaidu, iet pa ielu ar smagu vai vieglu sirdi, ljaut esiibai manii mutuljot kameer es shkjeersoju laiku un telpu klusumaa.
 
 
18 April 2017 @ 08:28 pm
taada miilestiiba kaa kaut kaads dziljsh kosmoss  
riitdien pirms gada es izdzeesos no cibas uz veselaam divaam nedeeljaam, un es izdzeesos jo mani saviljinjoja sapnis. pirms tam peedeejo reizi es no cibas izdzeesos 2010. gadaa, bet es nekaadi nespeeju atcereeties kaapeec. man shkjiet es pieregjistreejos 2007.(vai 2008..) gadaa Portugaalee, seezhot kaut kur Cascais birojaa pie galda un garlaikojoties. kaadu gadu es rakstiiju par piipeeshanu, viinu, pludmali un rotaljiigu eksistenciaalismu. tad atgriezhoties Latvijaa, man laikam palika ljoti skumji, kaadu gadu es rakstiiju skumjas lietas par ledus peljkjeem un pastaigaam gar ledus peljkjeem, paslepus piipeeshanu, duumaku.. un tad es vairs neatceros, vai atbraucot uz Angliju, es jau biju izdzeesusies vai veel nee.. tad bija 2010. gada Augusta diena, un es biju paarkvalificeejusies pilnasiniigaa nihilistaa, un atkal pieregjistreejos, lai pasaulei nestu prieka veesti par to kaa viss ir bezjeedziigs 4ever i know dis and i am proof + joy division.

peedeejaa laikaa, jeb vispaar tikai shodien, izlasot rakstu par evanjgjeelisko transhumaanismu, un par to domaajot, par visu peedeejo laiku domaajot, es guustu atklaasmes un izdaru secinaajumus.

idzeesties no cibas shkjiet self harm, nu teju kaa iegriezt sev. ciba ir kljuvusi par ontologjisku manas apzinjas telpas dalju. es atceros, ka pagaajshpavasar, kad sheit neko nerakstiiju divas nedeeljas, es apkaart staigaaju kaa mildly lobotomizeeta. es domaaju (pikeriitu tiem kas domaa), ka ir expired uzskatiit, ka cilveeka apzinja atrodas tikai vinja galvaa. apzinja ir lauks, kas ir elastiigs, potenciaali bezgaliigs un dinamisks. taa centrs ir cilveeks, un tad apzinja metafiziski, spontaani, peec paarsvaraa tikai zemapzinaatiem likumiem klejo laiktelpaa. konkreetos laiktelpas punktos taa koncentreejas un tur aug. dazhreiz, taa nespeej tur iesaknjoties un ciesh, niikst. shaadu apzinjas laiktelpas lauku likvideejot, apzinja tiek brutaali sarauta. neljaut apzinjai iesaknjoties, vai nocirst iesaknjojushos apzinju.

es izjuutu esiibu, kaa apzinjas veelmi, vajadziibu plesties, pluust un virziities un tiekties. kameer, es regulaari to meegjinu apstaadinaat, jo ir par aatru, vai man saap, vai man bail, vai es paaraak daudz taa juutu, and it's just fucking crazy.

dazhas dienas es juutu, kaa apzinja grib velties kaa varens vilnis paari visam, bet man viss saap un es gribu to brutaali nogriezt, apraut, ieslodziit.

citas dienas, es gribu savu apzinju katapulteet visos iespeejamos virzienos un dimensijaas, lai taa spozhi eksplodee un piepilda bezgaliibu. bet es attopos, kaa mazs galjiigs, noguris cilveeks, kas shkjiet absurdi un tragjiski.

transhumaanisms, cilveeki izdomaas veidus, kaa ljaut savai apzinjai augt nevis leeni un mokoshi, bet momentaani un eksponenciaali. biistami. bet arii gjeniaali. es iedomaajos, kaads efekts buutu, ja visu gudro zen, woke cilveeku apzinjas speetu kaa cunami izplesties paar visu planeetu un to transfigureet. un es iedomaajos, ka to pashu var izdariit tumsoniigie cilveeki. apzinju ciinjas. tad es iedomaajos, kaa apzinja speetu ietiekties citaas dimensijaas, citaas pasaulees. nekas vairs nebuutu garlaiciigi un miiliigi. iluuzija taptu kaapinaata simts reizes.

bet es juutos pasargaata. es pirmo reizi saaku apjaust kaada fantastiska iluuzija ir visas paardomas un sajuutas. taas vairs nav jaaierobezho, jo no neiistaa nevar buut iistu bailju.

man vienmeer ir bijusi taa sinking sajuuta, ka es it kaa apzinos, ka visas emocijas un notikumi ir paarejoshi, taadeelj pa pusei iluzori, nekas kas nav muuzhiigs nav iists. un man tik ljoti vienmeer ir gribeejies piedziivot ko iistu.. taadu, ko es varu saspiest rokaa un zinaat sirdii, ka tas ir iists muuzhiigi. bet nekas taads nav.. iznjemot sajuutu, ka nekas taads nav, un taa sajuuta ir droshiiba, teju silta, teju miilosha, un peekshnji aicinosha. taatad arii manas bailes nav iistas. viss ir speele. baileem seko izveele, izveelei seko prieks, priekam seko beedas, beedaam seko miers, mieram seko bailes, izveele, prieks, beedas, miers, spiraale. viss ir iists tikai uz briidi, uz sezonu, un cita iisteniiba seko peec ieprieksheejaas. apzinja pluust un vijaas un mainaas un dejo un miil tur kur ir vajadziiba. tas savukaart, ljauj manam praatam manu apzinju vairs neraustiit bailju kontrakcijaas, bet gan ljauties, lai dievs to pavedina. apzinja, kas ljauj miilestiibai sevi pavedinaat, bet kas ir immuuna pret jebko that misses the mark.

nevienu bruuci vairs nesleept, bet teikt labi, ar praatu glaastiit un ljaut apzinjai tiekties uz miilestiibu arvien. uz briidi viss dziist un viss ir droshi.
 
 
music: lambert - sweet apocalypse
 
 
18 April 2017 @ 05:24 pm
these violent delights..  




 
 
18 April 2017 @ 07:29 am
 
viss notiek seciigi, bet kaapeec tad ak!
 
 
16 April 2017 @ 07:10 pm
 
mani ir paarnjeemusi taada sausa sajuuta, kas ir preteeja peljkjainajai sajuutai, kad emocijas tevi velk zanjkjii. es nezinu, peedeejaas dienas manii ir nevis iemaajojis miers, bet atklaajies miers, kaa sausi, droshi pamati. shkjiet, ka es esmu peekshnji miilestiibas esence un eleksiirs, bet vairs nav nekaadas suuces, nekur man nenotek dziiviibas energjija. jo taadam, kam nav robezhu nevar buut suuces. es esmu izshkjiidusi, un visa pasaule peekshnji ir sausa, jo nekur nevar nogrimt, taapeec drosha.

man ir tik daudz iedvesmas, kaa visas pasaules pukjes. iedvesma vairs neteikt nevienu lietinju, kas ir patiesiibas sagroziijums. neko sleept. un es tagad juutos, kaa ciinos nu jau pret ko uzvaramu un pavisam novaajinaatu, vaaju un iluuzisku, un tas ir tikai laika jautaajums liidz es apzinaashos savu briivi

es gribu taa - kas ir sirdii, to pasaku. cita tachu nekaa nava! ko runaat aplinkus. tu gribi iet pie sava meerkja, bet tajaa pashaa laikaa staigaa tam apkaart, neuzdriikstoties tuvoties? tu nezini, kas ir tavs meerkjis, bet tava sirds to pateiks, ja atljausi tai saakt runaat. netriep savus vaardus virsuu savai sirdij, ja gribi tajaa skatiities. nestaigaa rinjkjii un apkaart, kameer ir tikai viena vieta uz kuru tev jaaiet, uz kuru tu gribi iet, uz kuru tev vajag no visas tavas buutnes sirds un dveeseles

es juutos izaugusi ljoti gara un augsta. taa kaa es no shejienes varu aizsniegt visu, tad man pashlaik nevajag, lai kaads man kaut ko padod vai iedod. es visu varu aizsniegt pati, un veel es varu baarstiities ar pukjeem, un visiem dot peonijas, flokshus un matiolas, njemiet, nenjemiet viss viens, viss notiek laiciigaa manieree, sirds darbojas briivi un iedvesmoti un taa ljaushanaas tai no jauna un atkal un no jauna un veel vairaak un godiigaak un sinhronaak ir ekstaaze un briinums.

nekas nenotiek un notiek viss, un es te seezhu un ir mazliet smiekliigi. es juutu kaut ko, ko es neredzu un es redzu kaut ko, ko es nejuutu, kameer es zinu, ka tas ir viens un tas pats. shii ir masku balle aarpus laika, jeb laiks ir maska. sheit ir jaavadaas nevis peec redzeetaa bet peec sajustaa. es iedomaajos, ka man ir superspeeja redzeet energjijas strautus un virpuljus un juuras un kritumus un paisumus un beegumus un dzelmes un izvirdumus un klusu pluudumu un maigu duumaku, un peec taam es vados, ar tiiru sirds magneetisku sajuutu.

katra atmestaa praata vazha kaa triumfs, kaa uzvaras spaarns beidzot izshauts pilnaa vareniibaa pret elektrozilu debesjumu. tuukstosh spaarnu gaida savu kaartu saraut vazhas, satriekt guustu. gandriiz monstrozs miilestiibas enjgjelis tikai uz mirkli ienjem sho metamorfozes, izlaushanaas praata simbolu, lai peec mirklja eksplodeetu briljantaa gaismaa un tiiraa energjijaa aarpus vaardiem un speejas aptvert.

taads mazs stuuriitis, mazs notikums pasaules, eksistences milzumaa. bet vismazaakais ir tik pat liels kaa vislielaakais, jo viss ir bez saakuma un bez beigaam
 
 
15 April 2017 @ 09:46 pm
 
miilestiiba dedzina saules pinumu, gribu metafiziski noglaastiit visus un visu, ieritinaaties cieshaak spilvenaa un aizmiegot aizlidot pie dievinja
 
 
15 April 2017 @ 01:24 pm
 
"When spirit begins to awaken within you, you feel that it is a force that is uncontainable. This is often when people begin to pull back. They're seeking enlightenment, seeking God, seeking the ultimate nature of reality, but when they begin to touch upon it, it's not what they expect it to be. It's a force of great inner vitality, untamed and untamable: it breaks through all of the mind's structures that perpetuate separation."
 
 
14 April 2017 @ 05:07 pm
 
 
 
music: barbra streisand - woman in love