28 August 2015 @ 07:37 pm
 
man septembris vienmeer atgaadina palmu ielas dziivokli un radio swh un annu karenjinu prieksh skolas, un platu palodzi uz kuras seedeeju skatoties lejaa uz pasauli kad sniga vai lija vai spideeja sarkana saule

stulbie dziives cikli liek vienmeer justies tik plashi un sentimentaali it kaa nedataisiita filma vai dziesma kameer nekas nemaz nav mainiijies un tu sheit pat vien visu laiku esi bijis un dziivojis.

bet varbuut neironi un sinapses dunno what exactly, sasleedzas uz mirkli tieshi taa, kaa bija sen atpakalj, un tu uz mirkli juuties kaa izniris no pagaatnes. diezgan bezmeerkjiigi katru reizi. varbuut man kaut kas buutu jaapieraksta blocinjaa, atzinjas par nodziivotajiem gadiem un par iemaaciitajaam gudriibaam. bet nav blocinja, atkal tikai taa viileejoshaa sajuuta, kad sirdij peekshnja un speeja sajuuta vai atminja iziet cauri un mazliet ievaino, bet tikai tik lielaa meeraa, ka nazim pirkstu griezhot tomaatu vai uz sekundi pieskaroties karstam kastrolim, peec paaris dienaam ir ok.

taados briizhos, kad es atceros miilju pagaatnes dziivi un paskatos uz savu mazo nogurusho seju es sevi mazliet miilu, jo es esmu visaadas lietas iztureejusi, un neviens to pat nezina.
 
 
music: yeah yeah yeahs - runaway
 
 
27 August 2015 @ 04:29 pm
 
es gribu izlauzties no katra ieprieksheejaa domu kambara, es nekad negribu palikt pie vienaam domaam, es speciaali katru naakamo dienu domaashu citaadaak. un ja man praataa ienaaks kaada ljoti stipra doma, es vinju speciaali apgrieziishu otraadi un domaashu preteeji. es katru reizi veelos visu to ko uzbuuveeju meeneshu laikaa no domu kjiegjeljiem saspert un aizspert jo man nekas nav sveets, noteikti ne domas. un es staigaashu ar pliivojoshiem matiem un briivaam aciim, jo man nebuus neviena doma, kas jaapieskata, es buushu pavisam tik pat briiva un vairaak kaa veeji un koku galotniites un jebkas kas neeksistee nevienaa konkreetaa vietaa, kaa kvantu daljinja
 
 
26 August 2015 @ 07:12 pm
blackfish  
varbuut mana dveesele vairs nejustos tuksha, caur medainiem svaigiem rudens novakariem peec lietus caur klusu apmierinaajumu ar eksistenci, ja pasaules cilveeki saprastu cik vinji ir stulbi un ljauni un akli pret cieshanaam, bez dveeseles, bez natural light, void, saatana urdiiti psihi loxi, un peec tam vinjiem vajadzeetu taisiit taadu pashu gaajienu kaa Cersei peedeejaa Game of Thornes epizodee, cauri visiem animal rights aizstaavjiem, vegaaniem, vides aktiivistiem un actual humane cilveekiem, shame, shame, shame, bet tajaa vietaa lai vinji atkal tiktu pie dreebeem un vakarinjaam, vinjus sadaliitu grupaas peec lietojamiibas un nosuutiitu uz factory farms, adventure parks, adas razhotneem, experimental labs un taa taalaak

pat tik mieriigs trusis kaa es, ja buutu izkjerta no dreamy natural oceanic wonderland un iemesta klaustrofobiskaa bunkuraa, kur es vareetu tikai desperately gadu no gada staigaat pa rinjkji, taisiit trikus apmainjaa pret eedienu, kameer mani fotografee punjkjaini beerni un stulbi un ljauni un akli pret cieshanaam, bez dveeseles, bez natural light, void, saatana urdiiti psihi loxi pieaugushie, es uztaisiitu sarkanas acis, apliktu Axla Rose bandanu un meegjinaatu kaadam no velna loxiem nokost roku vai asinjaini saskraapeet seju

man visvairaak animal abuse besii, ka es zinu, ka tas turpinaasies way beyond my lifetime, besii ka cilveekiem kaut kas pietruukst dveeselee lai sajustu to kaa saatanisku padariishanu, besii ka man ir bail iestaaties par savu poziiciju un runaat cilveekiem pretii kaa Garijam Jurofskim, besii ka shii bezdieviigaa izmantoshana ir piesaatinaajusi gandriiz pilniigi visus dziives aspektus, un es visu laiku juutos nogreekojusies un netiira ik minuuti dziivojot = atbalstot taadu sisteemu. like es neshaubos, ka pat manaa maajaa kaut kur ir pasleepies kaads objekts vai pat acu priekshaa, kas ir taisiits pazemojot, diiraajot, spiidzinot kaadu dziivnieku. kameer es gulshnjaaju uz diivaana, kaut kur izvaro nobijushos govi un tiranizee delfiinus, graindo viirieshu kaartas caaliishus un griezh astes nost siveentinjiem - vai man nevajadzeetu steigshus skriet pie vinjiem un vinjus glaabt vienu peec otra liidz es esmu veca un vairs nevaru un nomirstu?

kameer es dziivoju savaa galvaa ir tikai svaigi medaini padebeshi peec lietus, bet izejot uz ielas iekaapju darvaa un izliekos ka viss ir dandy, varbuut man nebuutu dveeselee tukshums ja es nebuutu hipokraats
 
 
24 August 2015 @ 03:52 pm
atstaajies  
'sevis' sajuuta kaa uzstaajiigs nikjis pie kura atgriezhos. man 'es' ir tik ljoti zajebaliijis. es pirmo reizi asi un skaidri un dzilji un droshsirdiigi un ar revolucionaara sirdiigumu apzinos, ka pilniigi jebkad visu dziivi, kad esmu kaut ko praatojusi kaa buutu labaak 'man', kaa man 'sevi' pataisiit autentiskaaku un staaveet pretii pasaulei kaa labaakam 'sevis' cilveeka eksemplaaram ko var apskatiit, esmu jutusies kaa putekljains vaska lohs kaut kaadaa whimsical and sad human species izstaadee.

lai arii es aizvien vairaak noveerteeju un briinos par to briivo labo dzintara un saules sajuutu, kas rodas darot lietas ar domu ka kindness and compassion pret citiem ir prioritaaraaki nekaa autentiska 'es' projiceeshana, kas neruup nevienam iznjemot pashu,

mana 'es' sajuuta kaa absurds naktstaurs pret mani sitas kaa pret lampinju un mani shaadi muljkjiigi traucee, un neatstaajas

vai arii driizaak, man laikam tomeer ir bail uz visiem laikiem atsaciities no mana nabaga daudz izcietushaa 'es', kas tik ilgu muuzhu ir centies buut kaut kas substanciaalaaks, iistaaks, autentiskaaks. es nesu liidzi smagu laadi pilnu ar miiljiem niekiem, kas es biju iedomaajusies vareetu mani concisely reizi par visaam reizeem nodefineet, kas man ir smagi un traucee un tikai liek izpluust melanholiskaas paardomaas par manas eksistences potencialitaateem

tas ir kaa sapnjot nomodaa and you cannot stop because its sad and fun and sentimental and you're a childish greedy fool
 
 
20 August 2015 @ 06:50 pm
resurrection  
kaut kad juunijaa, kad es starp virtuves skapiishiem redzeeju mazu peli, kaa antidote nopirku piparmeetras augu podinjaa un noliku zem mazaa virtuves galdinja stuurii uz kjebliisha. lai arii nu jau ir vairaak kaa divi meeneshi aizgaajushi, lai arii es pa starpam kameer biju latvijaa vinju atstaaju nedeelju bez uudens, vinja ir izdziivojusi un kuplo spilgti zalja. es vinju saukshu par skaarletu o'haaru. mani spilgtaakie iespaidi no dziives man buus par to kaa es audzinaaju pa £2 Sainsbury nopirktas garshvielas un devu vinjaam vaardus.

tas naktstaurs, ko es domaaju, ka fataali ievainoju tvarstiidma ar savu topinju nakts viduu leekaajot pa gultu, izraadiijas dziivs. nakamajaa dienaa atnaakot no darba redzeeju vinju seezham uz mana graamatu plaukta. shoreiz saudziigaak un aizkaitinaati atvainodamaas panjeemu cik saudziigi vareeju caur irracionaalu bailiigu riebumu un izmetu pa virtuves logu. atkal jutos kaa riplija, pabeigusi aliens otro dalju. treshajaa dienaa noliekusi galvu uz leju zhaaveeju matus un skatiens aizkjeeraas pie diivainas detaljas uz mana pie kreesla staavoshaa zaabaka - naktstaurs! padevusies un atmetusi jebakaadu ceriibu, ka man katru atlikusho dziives dienu nevajadzees konfronteet sikspaarnjus no elles panjeemu atkal siiko loxu random topinjaa un izmetu pa virtuves logu. es nezinu, kas mani sagaida shonakt..
 
 
music: woody guthrie - hobo's lullaby
 
 
19 August 2015 @ 04:42 pm
tuukstosh dziivju nogurums  
briizhos kad es dziivee intensiivi domaaju, lasu, klausos par eksistenci es nogurstu. mani paarnjem necaursitams noguruma vilnis, kas kaa valis paarklaajas man paari un neljauj. tad man gribas vienkaarshi seedeet, vai nogulties gultaa dienviduu un aiztaisiit aizkarus, atveert logu, aiz loga celtnieki zaagjee un kliedz un urbj, lai pelniitu naudu, lai buutu ko eest, es gribeetu buut celtnieks, man patiik paliidzeet lauku darbos, ja es buutu stipraaka varbuut, es esmu ljoti stipra prieksh meitenes

es peedeejaas dienas esmu guleejusi tik ilgi, ka man saap saani un galva, bet esmu noslogota zem pasaules

it kaa dziivee nekas nekad nenotiek, bet viss tik ljoti mainaas. pazuud entuziasms, katrai domai un idejai un pavedinaajumam piekjerties, zinot, ka nekas nemainaas un viss mainaas. aaraa ir filma, ko jaaiet teelot, es juutos kaa govs ko biida, un pat ja mani nokautu man beigaas buutu vienalga, jo neviens nav paskaidrojis neko citu

 
 
music: julee cruise - falling
 
 
18 August 2015 @ 12:23 am
 
man istabaa kaut kur ir fucking moth, es jau divos uzbrukumos the bitch ievainoju, bet tagad vinja kaut kur ir ieliidusi atguut speekus manis terorizeeshanai, un es juutos taapat kaa riplija, zinot ka the only possible future is to wait and kill, sleep is not an option
 
 
15 August 2015 @ 04:29 pm
 
stulbaa 'iet uz balliiti vai nee' dilemma. like, katrreiz ejot uz balliiti, vai vismaz 85% reizhu balliites taapat ir debiilas, and why would i need more excruciating small talk drag. tas ir tikai logjiski, ka iet uz balliiteem ir debiili, jo visas balliites ir stulbas. tas kas ir forshi ir random, spontaneous cilveeku sakrishana laikaa un telpaa, kur ir alkohols un dejas. bet konkreetas, plaanotas, ilgi gaidiitas balliites vienmeer ir kaut kaads drausmiigs garlaiciibas bankets kur tu ej tikai un vieniigi lai neaizvainotu organizatora daargaas triicekliigaas dveeseles juutas, kas visticamaak vispaar ir tikai tavaa galvaa, un organizatoram ir ph

bet kaapeec tad allaahs man liek justies tik nieciigai un vainiigai un pasarg dievs, ka es neizpildu savu karmisko suutiijumu uz Zemes socializeeties ar ljaudiim un atrsinaat savas emocionaalaas barjeras un varbuut atrast kaadu cute zeenu ar ko meikautot, jo neesmu taa kaa Leo no The Beach vai Dzhims Kerijs no Yes Man

this one will remain in bad faith, es atsakos izlemt iet uz balliiti vai nee, tajaa vietaa es ieshu pirkt dreebes Tanzhirai, un vakaraa ar maasu iesim piedzerties kaut kaadaa baaraa. ja nu es pa starpam savaadi nokljuushu tajaa balliitee so be it

besides tas ir bbq, so basically corpse burning cannibalistic orgy, un ja es atnaakshu ar daarzenjiem tad visi teiks, ka es esmu ekstreema, weird and arrogant
 
 
15 August 2015 @ 02:57 pm
radi un draugi  
man shkjiet, ka cilveeki teju sevii neesaa dormant naidu, nepatiku, apaatiju, un vinjiem pietiek ar mazu siikumu, lai vinjsh pamostos kaa puukjis devinjaam galvaam un apriitu visu labo. shkjiet, ka visam kas jebkad ir bijis labs vienaa mirklii nav noziimes. cilveeki grib striideeties, cilveeki grib attaalinaaties, cilveeki grib norobezhoties, cilveeki grib aukleet savu ego, cilveekiem riebjas empaatija, cilveekus kaitina liidzcietiiba, cilveekus garlaiko saticiiba, cilveeki viens otram ir ienaidnieki.

bet man pohuj, es tikuntaa vienmeer bez nosaciijumiem gremdeeshos bezgaliigaa empaatijaa, liidzcietiibaa, saticiibaa un labaa redzeeshanaa, es buushu taa kaa tie zilie cilveeki no avatara vai jeezus fuk u h8 i love you too
 
 
14 August 2015 @ 05:54 pm
free falling  
"i was so overwhelmed that everything was myself, i looked at these beautiful mountains and they were not outside me, so the whole shift in perspective was very overwhelming. because suddenly consciousness became your reference point, not you, but consciousness itself - to give it some words.. that became the reference point so you were everywhere but nowhere in particular"

man vaards vaardaa kaa shim kungam notika divas atsevishkjas reizes aptuveni pirms paaris meeneshiem atrodoties metro. vienreiz seezhot victoria line uz centru, otrreiz staavot victoria station gaidot victoria line uz maajaam. taa bija vislieliskaakaa sajuuta pasaulee, jo es jutos taa it kaa manas smadzenes atrastos briivajaa kritienaa liidz nejaushi iekristu random wormhole un izzustu, un tad palika vienkaarshi bezpersoniska vismieriigaakaa, klusaakaa buushana kas ietver visu, es klusi vienakarshi biju viss ko redzu apkaart, taa it kaa es shaadi 'viss' buutu bijusi neaprakstaami sen un netaisiitos beigt buut 'viss' veel ljoti ilgu laiku. taapeec ne par ko nav jaauztraucas un taapeec ir nulle emociju! taa it kaa viss ir atbildeets ar buushanu 'visam'. bet peec dazhiem mirkljiem, manas smadzenes atkal iekrita man galvaskausaa kaa smaga, emocijaam pesuukusies, karsta kljocka
 
 
13 August 2015 @ 06:14 am
 
jau meenesi man ir sapliisushas austinjas un es nevaru klausiities muuziku esot out and about. rezultaataa, kad es eju pa ielu, braucu vilcienaa un izchekojoties sainsbos man nav nekaa kas ietvertu un komplementeetu manu unikaali sarezhgjiito emocionaalo pasauli. katru reizi kad man gribas akcenteet dramatisku domu ar pj harveju vai romantisku ideju ar dzhefu bakliju vai eksistenciaalas saldseeras ar lenardu koenu vai gariigu pacilaatiibu ar jebkuru shopeenu, respektiivi manas audiaalaas iespeejas apraujas ar vilcienu klabeeshanu, various sireenaam un random proletariaata bezdveeseliskajaam sarunaam. no vienas puses tas ir labi bet no otras puses tas ir slikti un kas ir dziive
 
 
11 August 2015 @ 04:06 pm
work me lord  
man vienmeer ir shkjitis diezgan vulgaari izteikt viedokljus par dazhaadaam aktuaalaam pasaules lietaam. katru reizi, kad man pagadaas buut diskusijas situaacijaa un man ir jaapasaka kaut kas konkreets un viedokliigs, es sajuutos kaa lohs, es sevi uzreiz redzu no malas un dzirdu ka es izklausos peec kaut kaadas naivas un pompozas pasaules mutes.

es nekad iisti neesmu gribeejusi paliidzeet pasaulei, jo es nezinu ko vinjai vajag. ja mans viedoklis ir veertiigs, kaa lai es to zinu? vai lieki muldeet pausaulee, ja mans viedoklis ir neveertiigs. apzinoties, ka jebkura viedoklja veertiigums un neveertiigums ir atkariigs no kolektiivaas apzinjas evoluucijas pakaapes, jebshu kopeejo viedoklju attieciibaam, nevis no jebkaa fundamentaali objektiiva.

man pashai nav vajadziibas peec it nekaa, es juutos kaa utter void. es pagaidaam ticu, ka jebkas, ko es saku vai daru pasaulee ir, jo vinjai vajag lai es taa saku un daru. man varbuut shkjiet, ka mans praats ir taads pats koks, kas ir uzaudzis konkreetaa vietaa, lai kaadam mestu eenu un kaadam razhotu skaabekli un kaadam kur iekaart shuupoles, taadam kur iespert zibenim, vai taadam no kaa vaakt liepziedus teejai, vai taadam kam noluuzt zars un uzkriit kaadam uz galvas. bez viedokljiem. work me lord? es nezinu, katraa dotajaa briidii ir tik daudz izkaisiitu ceelonju un seku un likumsakariibu, shkjiet absurdi piekjerties kam vienam un par to izteikt savu glorious, pasaulsvariigo, unikaalo kundzinja viedokli
 
 
08 August 2015 @ 10:15 pm
sheltering sky  
izskataas, ka septembrii lidoshu uz tanzhiru. es gribu tur staigaat koshi zilaa kleitaa un dzert stipru, saldu kafiju un eest dateles un veerot vieteejos cilveekus kaa unapologising briinumu un ilgi seedeet uz promenaades skatoties okeaanaa un praataa izteelojoties leonarda koena dziesmas. un vakaros es izlikshos, ka esmu taa beibe no only lovers left alive un dzershu vino kliistot gar muuriem. veel es ceru, ka man sanaaks aizbraukt uz netaalo Chaouen, kur visas maajas ir zilaa, zilzaljaa, tirkiizzilaa, violeti zilaa kraasaa. veel mazliet es izteeloshos, ka esmu paul bowles un dzheks keruaks. es gribeeshu kliist apkaart un iedomaaties, ka esmu disembodied kosmiska apzinja, kas izpeeta radiibas briinumus
 
 
07 August 2015 @ 09:35 am
true detective spoileris/ dunno who is casper  
no jaunaas true detective sezonas, i dunno vai 7. seerija ir peedeejaa?, man vieniigie interesantie iespaidi shkjita taa epizode kur kolins farels piedzeeraas un dejoja pie rokenrola, un kur reichela mcadamsa piekaava stulbos muzhikus orgjiju ballee, un peec tam ar kolinu farelu ilgi apskaavaas pie loga. es veelaizvien nezinu par ko tieshi ir sizhets, kas ir kaspers un vai vinjsh kaadu nogalinaaja, vai vinju nogalinaaja, jo visi tur runaa sasodiiti klusi un neartikuleeti. veel es nesaprotu kaapeec vince vaughn ir meangirling all the time, kaapeec vinjsh visiem sit pa seju un semantiski, jo vinjsh reaali neizskataas prieciigs to darot, vinju nodod acis, visi redz ka dveeseles dziljumos vinjsh ir mazs labdabiigs nobijies puiseens. es nesaprotu, kaapeec tas geju dzheks vienkaarshi visiem nevar pateikt i like mean deal with it, jo ir 21. gadsimts and it's not a mortal sin anymore. he's hot un vinjsh vareetu atrast forshu boifrendu taadu kaa no brokeback mountain un dziivot happily ever after. tajaa vietaa vinjsh chakaree smuku meiteni. veel es nesaprotu kaa taa meitene var nesaprast, ka vinjsh ir gejs, he probably is lousy making love to her

kopumaa es secinu, ka vai nu my mental faculty has declined or finally given in altogether, jo es nespeeju izsekot liidzi sizhetam, vai arii shii sezona objektiivi nav kruta. pirmaa sezona man patika jo it was sick and philosophical. as in noziegumi un galvenais killer-dzheks bija truly deranged, degrading, satanic un katraa epizodee bija a steady flow of blissful existential stream of consciosness. bet shajaa sezonaa vieniigie interesantie briizhi ir relationship and emotional drama, bet arii tie taadi klishejiski un jau nolietoti. nepietiek tikai ar hot aktieriem
 
 
05 August 2015 @ 03:41 pm
beeglji  
manupraat, beegljus saukt par beegljiem ir debiili, jo pasaule pieder visiem cilveekiem un 'beeglji' driikst iet kur vinjiem gribas, so vinjiem nekur nav jaabeeg, cilveeki var naakt uz citu vietu pasaulee, kas pieder visiem vienliidziigi

stulbie earthlings ir izdomaajushi, ka pasauli driikst sadaliit kvadraatinjos un katrs kvadraatinjsh ir vienliidziigaaks un izredzeetaaks, un visi citi kvadraatinji ir netiiri un psihi.

pasauli nevar aptureet, vinja sajauksies un vai nu kljuus lieliska vai beigsies
 
 
04 August 2015 @ 05:16 pm
 
es gribu saprast tos cilveekus, kas pret citiem izturas ljauni. es taapat kaa luule viilma domaaju, ka dusmas un naids ir sekundaaras emocijas, kas rodas no sakoncentreetaam skumjaam vai vainas sajuutas vai vilshanaas. vismaz man taa ir. es reti, kad esmu dusmiiga, jo dusmas prieksh mana dveeseles setapa ir paaraak smaga, un asa emocija, ko es vienmeer neapzinaati paarveershu skumjaas. lol, es visas intensiivas emocijas paarveershu skumjaas.

bet dazhreiz, kad es tuvojos aizkaitinaajumam vai dusmaam, tas vienmeer saakas ar intensiivu vainas izjuutu vai vilshanos. tu juuties tik nozheelojams un viilies vai vainiigs, ka tev par taadu netaisniibu rodas aizkatinaajums un dusmas. ja veel tev shkjiet, ka pie tavaam negatiivajaam emocijaam kaadu vai kaut ko var vainot, tad tu uz sho apstaakli vai cilveeku projicee savas dusmas, kas saveljas pamatiigaa naidaa.

par sevi domaajot, es kaut kad pusaudzhu gadu beigaas un arii pirms tam tikai remdeni esmu speejusi kaut ko konkreetu vainot pie savaam skumjaam. un tad arii tikai taapeec, ka taa dariija visi pieaugushie un apkaarteejie cilveeki. jau diezgan ilgu laiku, ja mani kaut kas izbesii tad vaininieks ir tikai viens vieniigais - moi. vai nu man ir bijushas iluuzijas, vai ekspektaacijas, kas nav savienojamas ar human condition, ar realitaati. tajaa briidii, kad es to, nu jau vienmeer momentaani, atceros, jebkaads dusmu potenciaals izshkjiist, bet skumju atvars kljuust mazliet dziljaaks. dusmas nogrimst.

bet ir cilveeki, kas no visas sirds tic, ka vinju neapmerinaatiibaa kaads ir vainojams. dazhi tic ka kaads speciaali dara lietas, lai palielinaatu vinju neapmierinaatiibu. es domaaju, ka taa rodas dusmas un naids. tas ir aarkaarteejs, absurds sapnis

man shkjiet dziivee visskumjaakais ir tas, ka shkjietami miilji un racionaali cilveeki, sevii nes milziigu slogu irracionaalu attieksmju pret pasauli, kas veicina naidu un saapes. un tad es nevaru saprast, vai vinji to dara, jo labaak nezina, vai vinji to dara, jo vinjiem tas sagaadaa irracionaalu prieku. un es priecaajos, ka tas nav noticis ar mani, un es beedajos, ka jebkas tomeer ir dalja manis
 
 
music: worriedaboutsatan - i'm not much, but i'm all i have
 
 
03 August 2015 @ 04:00 pm
 
'laimiiga ir taa dziive,
kuraa ir
sava dalja labaa,
kas netiek tikai par labo uzskatiits,
un
sava dalja sliktaa,
ko tikai par slikto neuzskata.'
 
 
01 August 2015 @ 03:41 pm
 
tad kad es esmu gatava un gribu mijiedarboties ar pasauli, vinja tup kaa slinka kljocka. kad es gribu pasiivi reflekteet savaa nodabaa, vinja gaazhas virsuu visos iespeejamos magjiskajos veidolos. taa dziive arvien vijaas starp vilshanos un vainas izjuutu.
 
 
31 July 2015 @ 02:21 pm
 
dazhreiz man negribas iet aaraa, ja es jutos down, jo kameer mana downer aura ir contained dazhaas istabaas i can deal, bet izejot aaraa, shkjiet mana downer aura kaa sporas izplataas visur ar veeju un viss ko es apkaart redzu ir bad bad, uz visiem saules aplietajiem kokiem un skaistu viirieshu sejaas, uz balozhu mugurinjaam, noseedushaas uz augljiem un daarzenjiem tirdzinjos uz ielaam visur ir mana bad downer indiigaas sporas.

ja ir kaadreiz kaads vai kas deelj kaa izlikties, tad preteeji visiem fizikas likumiem bad downer izzuud kaa uz burvja maajienu kaa neveiksmiiga cilpa kosmiskajaa kvantu audumaa.

dziivee viss rodas un izzuud shkjietami bez sekaam, sekas vienmeer shkjiet ka manifesteejas, bet iisteniibaa tikai tad kljuust apjaushamas kad ir veelaak. varbuut ir iespeejams izprast tagadni caur pagaatnes aci, bet vai ir iespeejams saprast tagadnes noziimi taas naakotnes notikumu katalizaacijas kontekstaa?

slikti un labi garstaavoklji rodas un izzuud taapat, bet ja kaads no tiem ir iipashi intensiivs, tas uzkaveejas kaa patiesiibas ideja. be visaciimredzamaakaa patiesiiba ir tikai kaada cilveeka stipraaka ideja, vai evoluucijas sagadiishanaas
 
 
music: gayngs
 
 
30 July 2015 @ 05:03 pm
 
es juutos kaa skumjsh transvestiits, kursh vakaraa seeriigi salvetee slauka nost meikapu un maaksliigaas skropstas un nonjem paruuku un dusmiigi un vienaldziigi skataas spogulii sliikstot atzinjaas par to kaa vinjsh nekad nebuus skaista sieviete.

es taapat juutos attieciibaa uz prieku. es domaaju, ka prieku, manas dziives kontekstaa prieku var tikai teelot. es vairs nedomaaju, ka es jebkad paarlekshu paari tai liinijai, kas dziives prieciiguma kausam liktu buut pilnaakam nekaa dziives beediiguma kausam. es vienmeer esmu domaajusi, ka ja vien dziives prieciiguma kauss buutu mazliet smagaaks, paarvareetu kaut 50-51% robezhu, tad es vareetu sevi saukt par prieciigu cilveeku, un viss beediigais buutu tikai pms vai one of those days

bet es izteelojos, ka kaut kas galeeji fundamentaali ir iekabinaajis manu dziivees beediiguma izjuutas kausu konstantaa 51%, ka es varu izveeleeties tikai vinju sasveert veel vairaak, kas dzhreiz ir fun, vai arii uz to kausu neskatiities, un izlikties, ka eksistee tikai prieciiguma kauss, lai nu cik tukshinjsh un vieglinjsh.

dzhreiz noteelot prieciigumu ir tik viegli. dazhreiz pat kameer tu teelo, ka esi prieciigs, tikai deelj citiem, lai citi justos labaak, lai tu vinjus neapgruutinaatu, tu tik briinishkjiigi iejuuties prieciiga cilveeka lomaa, ka patiesi, beediiguma kauss kaa optiskajaa iluuzijaa izzuud no tava redzes loka, tikai uz sekundi, uz mirkli, lai arii nakamajaa briidii tu zini, ka vinjsh turpat ir vienmeer aizkjeeries un nosveeries smags kopsh dzimshanas

es domaaju, ka beerniibaa, es vienkaarshi nezinaaju par shiem kausiem, taapeec man nebija tik daudz beediiguma. es nezinaaju, ka cilveekam ir iespeeja un atbildiiba izveeleeties pasham savu prieku un beedas, un ar abiem neidentificeeties
 
 
29 July 2015 @ 03:23 pm
nirshana  
intersanti, cik zemu emocionaali var krist. shkjiet, ka es varu emocionaali krist bezgaliigi, nekad nenokriitot tik dzilji, ka nevareetu krist dziljaak. veel arii neviens dziljums nekad nenobiedee manu buutni tik skaudri, lai es ar cilveekam raksturiigu dramatismu speetu sev teikt, ka dziljaak nav kur, ka mans meers ir pilns

varbuut es visu dziivi kriitu te leeni te shausmiigi aatri dziljaa dziljaa vistumshaaki zilaa emociju tumsaa. bez sekaam
 
 
music: leonard cohen - did i ever love you
 
 
28 July 2015 @ 03:35 pm
patiesaas domas/ muljkjiigs instinkts  
es esmu atsaciijusies no lielaakaas daljas savu patieso domu. liidz ko man praataa uzpeld kaada patiesaa doma

*patiesaas domas ir taadas, kas paredz un izklaasta to kaa mana buushana pasaulee ir neveikls un ruugts, varbuut lieks gadiijums*

es to ar steigu un brutaali aizstaaju un praataa pa teikumam ieloku, ka viss ir labi un man patiik gan visi cilveeki, gan laikapstaaklji gan viss paareejais, kas ir pasaulee, jo es esmu dziiva and it must count for something un man ir lietas un veseliiba un citiem iet labi un viss paarejais

es veel neesmu dziivee atradusi nevienu ideju, kas shkjiet iespeejama

es negribu izlikties, ka mani interesee manas remdenaas idejas

es negribu sev iestaastiit, ka man kaut kam ir piesaiste, un es negribu staigaat pa izbijushaam izbijusho laiku vietaam reflekteejot par neesoshu piesaisti

es negribu izlikties, ka es kaut ko maaku dariit, jo es tikai maaku reflekteet par dariishanu

patiesaas domas vienmeer spiezhas iekshaa kaa nesmalkjuutiigs resnums

jebkas, kas saistaas ar entuziasmu un prieku man shkjiet kaa nepieklaajiigs apskurbinaajums ko es veelos bet nemaaku un nezinu vai gribu

es tvarstos peec iespeejas dziivot, bet taas nav manas patiesaas domas bet iespeejams muljkjiigs instinkts
 
 
13 July 2015 @ 04:18 pm
 
man dazhreiz shkjiet, ka man ir vienalga, kas notiek tagadnee un naakotnee un pagaatnee arii varbuut - 'it is the same fucking day' anyways, un vieniigajam cilveekam, kam man ir jaaizdabaa - man - viss ir vienalga.

dziivee virkneejas neveelami iznaakumi, un man aizvien skaidraakas shkjiet aizdomas, ka kaut ko gribeet, ekspekteet, veeleeties peec butiibas dabiski ir neveelamu iznaakumu saakums un nolemtiiba.

aizvien biezhaak es atklaaju neuzbaaziigu, klusu domu, ka prieks man dziivee ir bijis tikai starp un kameer un tikmeer un apkaart, fonaa visam tam, par ko es biju domaajusi kam bija jaabuut iistajam prieka avotam. protams, shaads pastarpinaatais, fona, nejaushais prieks nekaadaa gadiijumaa nav pilnasiniigs, jo es vinju nekad neapzinos pilniigi, kad tas notiek, tikai vienmeer veelaak peec tam. taads prieks ir tik pat nesasniedzams, kaa mani iedomu 'iistaa' prieka iluzorie objekti/avoti.

shaada nejausha prieka gan ir krietni vairaak, tas ir visur, nozheelojami kluss un pieticiigs un daasns.

es dazhreiz siltos vakaros naakot cauri parkam maajaas no skreejiena juutos kaa paradiizee, jo visas planeetiskaas dabas sastaavdaljas dazhreiz ir perfekti sabalanseetas.
 
 
10 July 2015 @ 08:44 pm
 
mamma pazvaniija, lai nopietnaa un noruupeejushamies balsii paprasiitu kaa vinjai sataisiit shodien salasiitaas mezha zemenes prieksh naakamnedeeljas kad atbraukshu, cik latviski un miilji, izshkjiiraamies par saberzhanu ar cukuru, jo taa visvairaak saglabaajas aroms
 
 
08 July 2015 @ 09:08 pm
 
es peec nedeeljas buushu latvijaa. tu ierodoties es vienmeer juutos, kaa ierodoties pie slepena, klusa drauga, kuru neviens no manas dziives nezina. es varu jebkur pastaigaaties kaa sveetiigaa transaa, jo es staigaaju ar diivaino, neredzamo, kluso klaatbuutni kaada vienmeer ir latvijaa. pat ja es tur neko nedaru, bet tieshaam tikai pastaigaajos pa teiku vai vecriigu, vai laukos pa jebkuru vienkaarshu pljavu vai smilshainu celju vai starp kokiem, it visur ir mieriigs, sveetiigs gars kaa visdziljaakaa izelpa, nozhuust asarinja un atmaigst sirds. deelj taa es tur vienmeer kad varu braucu, lai arii nekaa daudz cita tur man nav palicis

 
 
07 July 2015 @ 04:36 pm
 
man shkjiet debiilas lietas manaa dziivee notiek tiaki taapeec lai manas smadzenes vareetu do some twisted bad stuff binge. debiilas lietas, kaa izejviela 50 shades of melancholic angsty brain feels crap. i don't want, i reject such synapse fails

mani neizsakaami nomierina skatiishanaas uz viistoshaam pukjeem, kriitoshaam lapaam un sazhuvushu zaali. mani liidz sirds dziljumiem nomierina doma, ka dabas decay atkaartosies bezgaliigi. man pa celjam uz metro pieturu pie vienas no rindu maajaam aug liels, kupls varbuut rododendrs. vinjsh tur katru gadu aug un uzplaukst, un sazied ar tik perfektiem, kupliem gaishi ziliem ziedu puduriishem, lai jau peec dazhaam nedeeljaam tie shkjietami perfektie, debeshkjiigie ziedu puduriishi saaktu dzelteet, kljuut peleeciigi, dzelteni, bruungani un nobirtu, katru gadu, viens un tas pats, nomierinoshi.

parks pie maajas katru pavasari ir spilgti zaljsh un pavedinoshi smarzhiigs, liidz ap vasaras vidu kljuust blaavi peleekzaljsh, ziedi nobirst, viss paarklaajas ar sausumu un putekljiem un saak dzelteet, nomierinoshi.

es katru nedeelju peerku pukjes, ko likt vaazee pie naktsgaldinja, dazhas izvelk ilgaak kaa citas, bet visas agri vai veelu saak viist, kaati puut, nomierinoshi.

es deelj dabas vairs iipashi neuztraucos par autentiskumu kaa pastaaviibu
 
 
06 July 2015 @ 05:50 pm
 
no skreejiena maajup pa ietvi ejot blakus maajaam aiz vienas seetas auga lauzto sirzhu kruums. taas bija ne tikai salauztas bet arii deelj karstaa laika noviitushas un sazhuvushas.

kaada jeega notikt sliktaam lietaam, ja es taapat no vinajam nemaacos? isn't that how life fucking works

kaapeec dziives un sirds svariigaakaas lietas notiek tik aatri

kaapeec es esmu tik eksistenciaali impotenta un inerta

dazhreiz dziivee visa apkaartne izelpo un kjust peleeka un tev neiteresanta, bet tik saapiigi neinteresanta, tik uzbruukoshi un asi un vulgaari neinteresanta, jo tajaa neeksistee tas, kas tev vieniigais shkjiet interesants. tad vieniigais, kas atliek ir saapiigi un pacietiigi gaidiit, kaa atkal paraadaas kraasas un kaa atminja par vieniigo iisto dziives lietu atmirst un izsiikst un izgaist un pazuud

katru reizi, kad man shkjiet, ka es deelj dziives tedium leenaam pazaudeeju savu esenci un dveeseli, jaatceraas, ka nekad tik rupji un vardarbiigi, kaa ljaujoties aizmirst vieniigaas iistaas dziives lietas, kuras tu vienkaarshi nespeeji panjemt pie sevis.
 
 
music: jeff buckley - i know it's over
 
 
06 July 2015 @ 08:44 am
trusiitis  
es esmu sapratusi, ka es nezinu ko dariit prieciigaas un magjiskaas situaacijaas. es nezinu kaa vinjas izmantot, un konkreeti kaadas darbiibas veikt, lai vinjas optimizeetu. tajaa vietaa es esmu apdulnis trusiitis, kas tramiigi gaida, kad varees beegt projaam, gaida vai no magjiskaa skaistuma neizleks sunpurnis vai neuzkritiis vanskars. man shkjiet man ir irracionaalas un paniskas bailes no jebkaa, kas vareetu buut grandiozs.

kad cilveeks tiek konfronteets ar prieciigu/magjisku situaaciju tedium kljuust tumshaaks taapat kaa negaisa maakonji, ja uz vinjiem ir uzspiideejusi saule.

atgriezties pie sava tedium kaa peleejuma maajaas kaa pie peleem maajaas kaa sapeleejushaa, aukstaa pagrabaa ar peleem

aiztaupiit tedium akcenteeshanu

neskatiities virsuu prieciigaam/magjiskaam lietaam un neiesaistiities prieciigaas/magjiskaas situaacijaas
 
 
03 July 2015 @ 01:44 pm
 
"413

Let us live by dreams and for dreams, distractedly dismantling and recomposing the universe according to the whim of each dreaming moment. Let us do this while being consciously conscious of the uselessness and of doing it. Let us ignore life with every pore of or body, stray from reality with all of our senses, and abdicate from love with our whole heart. Let us fill the pitchers we take to the well with useless sand and empty them out, so as to refill and re-empty them, in utter futility.

Let us fashion garlands so that, once finished, they can be thoroughly and meticulously taken apart.

Let us mix paints on a palette without having a canvas on which to paint. Let us order stone for chiseling without having a chisel and without being sculptors. Let us make everything an absurdity and turn all our sterile hours into pure futilities. Let us play hide-and-seek with our consciousness of living.

Let us hear God tell us we exist with a delighted and incredulous smile on our lips. Let us watch Time paint the world and find the painting not only false but also empty.

Let us think with sentences that contradict one another, speaking out in sounds that aren't sounds and colours that aren't colours. Let us affirm - and grasp, which would be impossible - that we are conscious of not being conscious, and that we are not what we are. Let us explain all this by way of a hidden, paradoxical meaning that things have in their divine, reverse-side dimension, and let us not believe too much in the explanation so that we won't have to give it up..
Let us sculpt in hopeless silence all our dreams of speaking. Let us make all our thoughts of action languish in torpor.

And over all of this the horror of living will hover remotely like a blue and unbroken sky.

414

But the landscapes we dream are just shades of the landscapes we've seen, ant the tedium of dreaming them is almost as great as the tedium of looking at the world."

-Fernando
 
 
02 July 2015 @ 08:17 pm
 
lietas par kuraam man ir izteikta bad faith, es esmu hipokraats un divkosis vainas izjuuta:

atkritumu neshkjiroshana
plastamasas lietoshana
kraasotu dreebju pirkshana
aadas neesaashana
nepaliidzeeshana un neziedoshanaas visiem pasaules cilveekiem un dziivniekiem
pastaaviigas kaartiibas, konstruktivitaates un produktivitaates neieveeroshana
jebkaads selektiivisms
 
 
29 June 2015 @ 12:30 pm
sheit un tagad: atkaartoshanaas + izlikshanaas  
es juutos taa it kaa manas smadzenes buutu nogurushas un vairs nespeetu gjenereet jeegu un noziimi lietaam un darbiibaam, pasaulei. viss ir apstaajies. shkjiet, ka viss ko es daru ir kaut kas no vakardienas, taa it ka es nedariitu lietas no jauna, bet atkaartotu visas ieprieksheejaas dienas un notikumus, kaa viduveejs aktieris jo tas ir vinja darbs un izdziivoshanas veids

man shkjiet es esmu beidzot nokuljvusi tagadnee. kur viss ir stulbi un garlaiciigi. i really feel like this is it, tas briidis uz ko visi cilveeki tiecaas, kad beidzot vinji sajutiisies, ka pa iistam dziivo un ir tagadne un lietas notiek in themselves, ka vinji vairs nedara lietas prieksh naakotnes meerkja un negaida briinishkjiigo naakotnes kulminaaciju.

es domaaju, es pashlaik atrodos savas dziives kulminaacijaa and it stank
 
 
26 June 2015 @ 06:43 pm
profound heart sink, abort christ  
what is life, saddest of all, proof that everything is over, i don't mind
 
 
26 June 2015 @ 03:28 pm
backward and downward  
man shkjiet, ka varbuut cilveeki no skumjaam leenaam apklust. jo vinji vienreiz un peec tam citas reizes ir konstateejushi, ka skumjas ir visu caurstraavojoshas un fundamentaalas, un to konstateejot un atkaartojot veel un veel.. tas shkjiet bezjeedziigi. taa it kaa to pasakot pirmo reizi, taa it kaa tam buutu bijusi jeega vai potenciaals.

taapat ar jebkuru citu pasaules un dziives faktu konstateeshanu. noteiktu daudzumu reizhu faktu konstateeshanai ir potenciaals. liidz briidim, kad tu sajuuties kaa muljkjis vai papagailis atkaartojot to pashu. kameer daba var atljauties buut muljkjis un papagailis un atkaartoties liidz shkjeermai bezgaliibai ar saviem zilajiem rododendriem un karstajiem vasaras vakariem un neizteiksmiigu ziemas lietu un pompoziem negaisa maakonjiem un blaavaam varaviiksneem un viistoshaam pukjeem, tas ir skaisti un skaistaak ar katru reizi. kameer jebkas, kas ir apveltiits ar apzinju, ir atbildiigs par neatkaartoshanos, jo apzinjas uzdevums ir buut vienmeer edgy, expanding, anew, forward and upward

mani paarnjem drausmiiga sajuuta nezinot, vai es izpildu savu ar apzinju apveltiitas buutnes pienaakumu, un veel drausmiigaaka sajuuta domaajot par to vai man kaa ar apzinju apveltiitai buutnei ir pret sevi pienaakums. shaados briizhos izlikshanaas, ka i'm totally going with my life ir vieniigais normaaluma un prieka avots.

bet kopsummaa tu juuties izraidiits jebkuraa gadiijumaa, izraidiits vai nu no sava autentiskuma un izraidiits deelj savas feikoshanas. izraidiits no iekshpuses un no aarpuses. i wonder where i am
 
 
23 June 2015 @ 11:40 pm
aaraa  
'we should show life neither as it is, nor as it should be, but as we see it in our dreams.'

shovakar uz dazhaam stundaam mans esiibas tedium tika izkliedeets vai iemidzinaats, kameer Regent's park open air theatre skatiijos Chehova izraadi 'The Seagull'. tas teaatris ir ljoti lekna, kraashnjaam rozeem aizaugusha parka viduu. skatuve atrodas augstu koku un zemaaku ziedoshu kruumu ielokaa ar diikji, kuraa nosliicinaajaas Kostantiins. kameer aiz skatuves kokiem rieteeja saule, pa kreisi leenaam auga meeness un debesis kuljuva tumshaakas, pa labi smarzhoja kupls jasmiinu kruums, apkaart lidinaajaas strazdi, bezdeliigas, balozhi un kaijas, naktstaurinji, knisliishi, kamenes, ziedu puukas no kruumiem un pukjeem, pa zemi skraidiija reta peliite. no cilveeku rindaam smarzhoja peec kafijas un viina, viirieshu odekoloniem, ik pa laikam ieshalcaas veejsh kokos un seedaas vakara mitrais gaiss.

bija lieliski skatiities tieshi sho izraadi, kameer debesiis mirdz puse meeness ar kraateriem. man tas shkjita vienreizeeji un ljoti nebanaali
 
 
22 June 2015 @ 06:52 pm
 
katru reizi, kad man briivdienaas sanaak pabuut vienai nost no cilveekiem, man shkjiet es kaa 'es' izshkjiistu un paliek tikai taads daudzshuunis, kas paarvietojas maajaa un pasaulee un eed saldeetus kjirshus un klausaas skanjaas un veero notiekosho, bet manii leenaam mazinaas un nepaliek neviens, kas gribeetu ko konkreetu domaat, vai komenteet, vai veerteet, vai kas justos par jebko strongly in any way.

man nepatiik, ka darot lietas, un kontakteejoties ar pasaules burviigajiem cilveekiem shis daudzshuunis fiksi pagraabj kaut kaadu ego kostiiminju, kursh pasham nemaz nepatiik un speelee klaunu.

man nepatiik, ka visi cilveeki izskataas, kaa piedzimushi ar der-kaa-uzliets kostiiminjiem, kameer es neeerti mokos
 
 
19 June 2015 @ 04:19 pm
i don't care about the world, i just care about my feelings  
everything actually gets worse.

dziivojot tu ik pa laikam saproti lietas par dziivi, kaut ko pieredzot vai dzirdot no pieredzeejushiem cilveekiem. tev shkjiet, ka tu kaut ko saproti un tu saproti visu, vai arii, ka tas kraajuminsh saprashanas krikumu ir pietiekami, lai dziivotu. bet jo vairaak tu saproti, jo skaidraak ieziimeejas absoluuti neizprotams eksistences kodols, kas nosaka tavu dziivi, un tu tikai izliecies, ka jebkad jebkas ir pietiekami.

tu esi tikai siiks gliemis, piesuucies pie neizprotamaa eksistences kodola, un tu izliecies, ka tev ir eerti.

siiku, random saprashanu krikumi tev triecas saanos un sit pa pieri, bet tu veelaizvien esi piesuucies neizdibinaamajam eksistencas kodolam un veelaizvien izliecies ka tev ir supereerti.

vasaraa man visvairaak patiik/nepatiik tas, ka gandriiz nemaz nav nakts, ir tikai konstanta agoniska/eiforiska diena.

tu esi ieslodziits starp divaam neiespeejamiibaam un viss karaajas nepabeigts, dziive ir atminjas, sapnji un aizmirstiiba, viss, kas ir iists dziivee ir tik mirkliigs tik banaals un absurds un skaudrs deelj taa
 
 
17 June 2015 @ 06:05 pm
 
jo pienjemoshaaka es buushu pret pasauli, jo prieciigaaka es buushu, citaadaak es esmu tikai sveshkjermenis. es meegjinu iedomaaties, ka visa pasaule ir manas metaforiskaas sinapses. es meegjinu saprast, kaapeec kaut kaadas labas vai crappy lietas notiek, un meegjinu ar vinjaam neidentificeeties un tajaa pashaa laikaa vinjas ietvert kaa deriigas informaacijas kopu. un ja es vinjas nesaprotu, tad es meegjinu pret savu neizpratni iztureeties iejuutiigi un buut konstruktiiva ar tiem lielumiem, kas man ir doti.
 
 
music: bill withers - lovely day
 
 
15 June 2015 @ 05:52 pm
lielaakais pasaules fans  
jau vairaakus riitus ierodoties vannasistabaa un iemetot aci vannaa, redzu ka tur seezh kaarns zirneklis. katru riitu es siiko lohu izcelju aaraa un tad eju dushaa vai mazgaaju matus. savukaart shoriit vinjam pamaniijaas uzshljakstiities padaudz uudens, un iznesot vinju krastaa vinjsh saljima uz fliizhu griidas un nekusteejaas. tur es vinju taa atstaaju, un tagad vinjsh ir pazudis, es nezinu vai vinjsh veel ir dziivs.

obviously pasaule ir pilna ar crappy cilveekiem, kas nezina, ko vinji dara, un to dara agresiivi un pompozi. man shkjiet, man ir tik gruuti dziivot un buut starp cilveekiem un ar civleekiem, jo es fiziski nespeeju konflikteet pat ne ar visnegantaakajiem velliem, kur nu veel taam nabaga dveeseliiteem, kas tur vinjus godaa vai vieenkaarshi papagailjo vinju demagogjiju un paatarus. man shkjiet, ka varbuut pasaule grib, lai cilveeki striidas, lai dzimst jaunas paarlieciibas vai idejas, lai nostaajas un domas brangi sazied. bet es nedomaaju, ka es to speeju pasaulei dot, es nemaaku un negribu un nevaru striideeties. visas reizes, kad es esmu meegjinaajusi striideeties taa kaa iisti cilveeki, mani paarnjem fiziska sajuuta, ka es striidos ar sevi, un pljaukaaju sevi, taa it kaa es mindlessly rietu sev virsuu.

es nevaru izdziivot savas paarlieciibas taam nepiemeerotaa pasaulee, un es nevaru pasauli mainiit jo es neesmu nekas, kas pasaulei vareetu jebko paarmest vai pateikt tai, ka taa ir nepareiza. pasaule seciigi darbojas peec noteiktas laika liinijas un tas, ka es iedomaajos, kaa buutu forshi, nenoziimee, ka pasaule var tik taalu aizlekt.

vispiemeerotaak man shkjiet vienkaarhsi klusi aiziet projaam, bet stulbums ir tas, ka pasaulee nav iisti neviens vietas kur var aiziet projaam, jo pasaule ir visur.

es taapeec juutos kaa pasaules trauceeklis. vai pasaulei vajag cilveekus, kas tai nespeej dot konfliktus, kas nespeej nostaaties nevienaa pusee? kur lai es staavu?

es labpraat skatiitos no maza stuuriisha uz to kur pasaule aizrit, jo tas ir esteetiski un saldseeriigi, es esmu lielaakais pasaules fans. ja vien vinja man atljautu un ja es tai netrauceetu, bet man sirdiigi shkjiet, ka pasaule vienmeer man pieveersh savu milzha aci un taa ir gailjojosha un aizkaitinaata un bezgaliigi vienaldziiga un skumja
 
 
music: arcade fire - intervention
 
 
13 June 2015 @ 03:58 pm
 
katru reizi, kad man gribas dzhadzhot cilveekus, es pie sevis nosaku 'es saprotu', un tad man involuntarily ir sev jaaizskaidro kaapeec es saprotu, kaapeec kaads kaut ko dara vai kaut kaa uzvedaas, un parasti jebkurai cilveeku riiciibai vai attieksmei ir logjisks izskaidrojums, kas nav atkariigs no cilveeka, bet gan vinja circumstances in a particular spacetime and its effects. es piekriitu, ka cilveeks vienkaarhsi ir apstaaklju kopuma manifestaacija. esot sashutushai vai dusmiigai uz kaadu cilveeku, es iiseniibaa dusmojos uz evoluuciju vai kosmosu, es negribu buut tik ridiculous
 
 
12 June 2015 @ 02:27 pm
 
sapnjoju, ka biju beerniibas laukos un aiz loga debesis bija tumshi sarkanas, jo tuvojaas lielaakaa pasaules veetra. es izlecu pa logu un gaaju aiz maajas skatiities un fotograafeet, lai ieliktu instagramaa. tad es klainjoju cauri daarzam un tur ziedeeja milziigi rozaa rozhu kruumi un taalumaa debesiis bija visaadi tumshi un saarti negaisa maakonji. tad kaut kur taalaak pie ozola un tiiruma es sastapu savu mirusho lauku tanti un vecmaaminju un vinjas tur abas arii pastaigaajaas taa kaa lauku cilveeki pastaigaajas, kad visi darbi ir uz vakarpusi padariiti un var vienkaarshi padomaat par dabu un dziivi. es vinjaam piebiedrojos un tad arii maasa. tad lauku tante pateica, ka nav ko daudz fokuseeties uz to, ka negaiss naak, ka vinja zinot tepat aiz stuura labu pankuuku kafejniicu. tad mees tur aizgaajaam chetrataa, taa bija vienkaarsha lauku eestuviite ar bieziem aizkariem un parastiem koka galdinjiem un tad sapnis beidzaas

vai tieshaam ir taa, ka katrs naakamais paaudzes cilveeks ir vinja vecaaku un ieprieksheejo radu apzinjas turpinaajums? es vienmeer juutos kaa mammas un teeta un vecmaaminjas sajaukums, kas sevii ieksheeji konfliktee taapat kaa vinji izdziivo konfliktus savaa starpaa
 
 
10 June 2015 @ 11:27 am
attempting human life  
 
 
08 June 2015 @ 03:45 pm
4ever 4ever 4ever  
liidz ko es izeju aaraa man pasaulee kaut kas iepatiikas un es juutos shausmiigi
liidz ko es izeju aaraa man pasaulee kaut kas nepatiik un es juutos shausmiigi
vienmeer kad es palieku iekshaa pasaule pazuud un es juutos shausmiigi
vienmeer kad es palieku iekshaa pasaule atklaajas un es juutos shausmiigi

varbuut es esmu shausmiiga
varbuut mani vienkaarshi nepamet shausmiiga doma
kaapeec eksistee shausmiigums
i'll feel like this 4ever i know
 
 
music: ocean breathes salty
 
 
02 June 2015 @ 11:41 pm
2015-ais juunijs  
dazhreiz, kad es braucu metro, un skatos uz cilveeku kaajaam un tukshumu aiz loga un reklaamaam paneljos, mani paarnjem ljoti neomuliiga sajuuta, it kaa mans praats leenaam ar visu sho sapluustu, un es juutos kaa to cilveeku kaajas un uzraksti uz paneljiem un viss. taa it kaa es izshkjiistu un mani puteklji noseestos uz visa un interaktiivi integreetos. un tad es juutos maza un plasha reizee, un manis vairs nav bet tikai visa eksisteeshana kopaa un reizee.

citas reizes es atkal juutos ljoti noshkjirta un vientulja. kaa cilveeki nesajuuk praataa un nekriit uz celjiem raudot par to, cik nosleegti un nepieejami un noshkjirti un muuzhiigi iesleegti un nosleepti ir vinju praati. un tad vinji sevi lauzh un samazina un gabalus no sevis atstaaj, lai tikai kaut ar mazaako vieniibu, mazu daljinju vareetu apmainiit ar citiem.

kad es darbaa njemu biivdienas, es nebraucu taa kaa citi cilveeki briivdienaas uz eksotiskaam valstiim dzert uz promenaadeem viinu, es braucu uz latviju sleepties lauku maajaas, guleet uz laipaam, kreslaa vazaaties gar egleem.
 
 
01 June 2015 @ 05:15 pm
 
veelreiz par autentiskumu.

es izdomaaju, ka ja es buutu autentiska, tad es nebuutu nekaada un nekas. jo es zinu, ka mana vistiiraakaa buutiiba ir buut baltai lapai kaa domas kapam. tiehsi taa kaa sartrs teica, cilveeka patiesaakaa buushana ir sapratnee, ka vinjsh ir tas, kas vinjsh nav.

vai arii, ja es gribeetu buut autentiska, tad es buutu kaut kas, kas notiek, kad tu veel muljkjiigi domaa, ka autentiskums ir kaut kaads mode of being, nodefineejams. un tas kas notiek, kad tu to nespeej panaakt, nodefineet - tu kljuusti nozheelojams, ar ruugtenu, grimstoshu dveeseli kruushukurvii.

es varbuut domaaju, ka man nebija taisniiba, kad es domaaju, ka mana vieniigaa iespeejamaa autentiskuma iespeeja ir buut ar ruugtenu, grimstoshu dveeseli, ka tas ir vieniigais, ko es varu piedavaat pasaulei kaa sava autentiskuma esenci. jo tas ir preteeji autentiskumam, autentiskums ir kaarteejais kosmosa jokainais tukshums. un paradokss.

veel arii, varbuut, autentiskums ir jebkas, kam dotajaa briidii cilveeks tic ka vinjsh ir tas. varbuut viss ir autentisks, kaa gan viss var nebuut autentisks. varbuut nekas nav autnetisks vai arii viss ir autentisks. es stipri apshaubu, ka ir dalja cilveeka kas ir autentiska un dalja cilveeka kas nav autnetiska. manupraat, taa ir idealizeeshanas probleema. ja es idealizeeju kaadu savu izpausmi vai potencialitaati un tikai to atziistu par autentiskumu, un to, kas esmu in actuality in the meantime - neatziistu, it's just dodgy as fuck.
 
 
music: rihanna - bitch better have my money
 
 
31 May 2015 @ 04:14 pm
 
dazhreiz, kad man dziivee ir kaut kaadas krustceles, es prasu dievam, lai man paraada ziimi, kas man ir jaadara. un dazhreiz, kaut kas uzrodas, kas vareetu kvalificeeties kaa ziime, bet tad arii uzrodas ziimi apshaubosha doma, un tad es nevaru izlemt, kura no taam bija dieva ziime - iespeejamaa ziime, vai apshauboshaa doma, like who knows what's more real. un tad droshiibas labad es izliekos, ka krustceles neeksistee un vienkaarshi sliidu, kur straume mani nes, kaa skumjsh, apmulsis kartupelis
 
 
30 May 2015 @ 07:58 pm
 
kopsh 'being and nothingness' izlasiishanas pirms vairaakiem gadiem skolaa vieniigais ko es dziivee esmu veeleejusies ir nebuut in bad faith, bet es visu laiku esmu. shkjiet, ka visas domas un darbiibas ir fifty shades of fucked up bad faith. manupraat, sartrs savu teoriju nav pietiekami paardomaajis, bet varbuut taa esmu tikai es
 
 
28 May 2015 @ 03:18 pm
 
vienmeer, kad es dziivoju, lai kaadi notikumi un paveersieni un prieki un beedas naaktu un ietu, visam apakshaa vienmeer ir vienmeeriigi sapeleejis un glumjsh slaanis, kas iisti nav depresija un nav iists angst, taa nav arii vienaldziiba, tas vienkaarshi ir taads sorry kailgliemezis, kas tev paarrsliid paari sejai, un tu juuties viilies, nokauneejies, aizkaitinaats, un padevies reizee, un tu juuties arii kaa tas kailgliemezis, jo reaali tas esi tu pats, kas sev paarraapo paari sejai, vai dveeselei.

buutu forshi, ja tam slaanim buutu apakshaa krutaaks un svariigaas slaanis, kas ir absoluuta un viegla droshiibas un prieciiga optimisma sajuuta par spiiti visam. vinja izskatiitos peec rick grimes, kas depresijas zombijiem shkjaida sejas un izrauj zhokljus un ljaunajiem dusmu/aizkaitinaajuma bullies kostu kaklaa un shautu pieree un zheelabu un bailju miikstmieshiem ljautu izveeleeties kljuut stipraakiem vai opt out
 
 
26 May 2015 @ 06:03 pm
 
cik bezjeedziigi ir justies labi vai slikti, jo tie ir tikai viljnji uz muuzhsenas neitralitaates fona. viss ir neitraals, un jaa dazhreiz viss kljuust labs un sveetiigs un dazhreiz slikts un skaudrs. es nezinu no kaadas perspektiivas es veeljoprojaam veros, bet neitralitaate shkjiet slikta. es domaaju, ka neitralitaate ir daudz riebiigaaka peec prieka nekaa gaidiita peec skumjaam. neitralitaate ir tas pats, kas 'bezgaliigajaa staastaa' sagraava fantaaziju pasauli. neitralitaate skataas no malas un gaida, kad tevi nokjers, un kad tu esi nokjerts, tad prieks un skumjas izgaist. visa neiistums ir tas kas nomaac. neitralitaates iistums nomaac. es nezinu, bet man neshkjiet, ka jebkas, kas ir patiess tikai uz briidi ir iists. es domaaju, ka tikai neitralitaate ir iista, viss paareejais ir dazhaadi fenomeni, kas caurshauj praatu un dveeseli un suuc asinis. ja vien tu kaa cilveeks esi nepraatiigs un priecaajies par visu, kas tev ielauzhas praataa un sirdii, paposta, izsuuc asinis, un aizlido un izdziest kaa nebijis. varbuut, kameer citi kvantu lauki mutuljo un svaarstaas un briivi zuud un rodas jebkur un jebkaa, es esmu atstaajusi pamatiigu energjeetisku nospiedumu sevis laiktelpaa un manaa esiibaa liidzpastaav spoks, kas radiits no idejaam par pasauli, kurai var uzticeeties un kas ir iista, eetiska, prieciiga un noturiiga.
 
 
25 May 2015 @ 09:09 am
yiss  
wayward pines!
 
 
24 May 2015 @ 08:58 pm
 
es sapnjoju vienu no tiem ziimiigajiem sapnjiem, kurus vienmeer shkjiet, ka esi vai nu jau kaut kad redzeejis, vai arii, ka tiem ir analogs pasaulee - graamata vai atminja. bet nav, un taa ir tik uncomfortable cognitive dissonance:

skreejaam ar maasu pa kalnainu mezhu un pretii uzrodas viirietis ar shaujamo, mees skrienam no vinja prom, bet viss ir paleeninaajumaa, un naakamajaa briidii es kriitu kraujaa ar muguru pret shaaveeju un man ir taada mieriiga, reizee tragjiska sajuuta, kaadu iespeejams var just mirkli pirms naaves, kad tu zini, ka tas notiks un nav palicis nekas par ko uztraukties, paradoksaali. kaadu briidi taa es kriitu un gaidu un domaaju, vai man ir ieshauts..

naakamajaa briidii es atrodos totaali mieriigaa un skaistaa pludmalee, kaapaas un okeaans un debesis ir vienaa maigi rozaa, zeltainaa un zilaa kraasa, un smiltis ir baltas, un visur ir neizmeerojams klusums, viss ir tik kluss it kaa taa buutu klusaakaa, sveetiigaakaa pasaules vieta. es esmu uz laipas, kas stiepjas okeaanaa, un domaaju peldeet, bet viss mainaas, un naak virsuu kaut kaadas briesmas un ljaunums un man ir jaabeeg prom no skaistaas pludmales un es esmu pagarsh, gaishmatains, aarisks viirietis un es juutos aizdziits no paradiizes jo kaut kaads nemiers man dzenaas pakalj.

tad es atmostos no skaistaas pludmales un esmu pasaulee un eekaa, kur viss ir gruveshi. es esmu eekaa, kas ir pa pusei sagruvusi un apkaart es redzu kaudzees samestas meebeles un drupas, un ir skanja kaa kaads no gruveshiem raktos aaraa. tad man praataa rodas naratiivs, kas staasta, ka esmu atmodusies iisteniibaa un ka pasaule zem visa izskataas shaadi, ka cilveeki ir sevi un pasauli izniicinaajushi. es kaadu briidi skatos apkaart un meegjinu saprast, kas notiek, un tad dramatiski ieraugu paaris cilveekus, kas no gruveshiem rok un velk aara citus. bet visi shie cilveeki ir ljoti izkropljoti ar lieliem izaugumiem un bruuceem, mutanti un vinji paarvietojas pa pausei raapus. tad mans skatiens pieveershas nostuurim, kur tiek atrakts gaishmatainais viirietis, kas esmu es, lai arii vinjsh nav mutants un vinjam nav izaugumu, vinjsh izskataas miris un ir ljoti peleeks un putekljains, beigas.