26 November 2014 @ 08:51 pm
 
taapat kaa taisot meerci ir svariigi visu lieko novaariit nost un atstaat tikai bagaatiigu esenci, ja cilveekam kaut cik interesee dziivot, to pashu vajag dariit ar personiibu.

es nepiekriitu zen sausinjiem, ka vajag izniicinaat, pazaudeet vai aizmirst 'self' and 'ego', es domaaju, ka veseliigs ego ir pukje un kosmiskaas apzinjas esteetikas izpausme, un ka kosmoss tieshi tiecas sevi izpaust individuaalos ego, jo its jolly good fun.
 
 
24 November 2014 @ 12:20 pm
 
es noskatiijos beidzot lucy un man radaas iedvesma to drink my realizations about human life and universe. aaraa ir crispy saulaina diena un es aizgaaju nopirkt sastaavdaljas piparkuukaam, un tagad es maajaas klausiishos adyashanti, cepot piparkuukas.
 
 
21 November 2014 @ 05:18 pm
antimateerija  
mani ljoti nomaac, ja esmu uzvilkusi nesaskanoshus melnos tonjus, un tas ka taadus razho. piemeeram, seezhot metro, ja pamanu, ka man zekjubikses un zaabaki un svaarki visi ir dazhaados melnos tonjos, mani paarnjem ljoti emocionaals riebums un es juutos kaa apmaaniita zaudeetaaja, kameer kaut kaada beibe pretii seezh ar identiska tonja melnaam zekjubikseem un svaarkiem. melnu tonju atshkjiriibas arii ir daudz gruutaak pamaniit nekaa baltu tonju atshkjiriibas. baltajaam kraasaam ir tikai divi parametri - silts vai veess tonis, un visus siltos var savstarpeeji kombineet un taapat aukstos, kaut gan kursh jebkad vispaar gribeetu neesaat jebko veesi baltaa tonii. bet melnas kraasas audumiem ir tikai debiilas peleekas, zilas vai zaljas nokraasas, kas ir prastas un idiotiskas un ko nekad nevar iisti atshkjirt, nesaliidzinot ar kaut ko melnu, kas jau ir.

man shkjiet, ka mans dziives suutiijums ir uztvert, apzinaaties un izjust dziives un kosmosa kontrastus, un taa labaa neko nedariit, tikai tecinaat sirds asintinju starp tiem kaa dzirnakmenjiem.
 
 
19 November 2014 @ 07:28 pm
 
dazhreiz, kad es domaaju par unified fields un reality as a total being of consciousness, un kad es domaaju par to kaa cilveeku praati ir kaa taadi spikes kopeejaa apzinjas okeaanaa, par to kaa shis kopeejais apzinjas okeaans ir realitaates kjermenis, un visu cilveeku darbiibas veido sho ekscentrisko un shizofreenisko realitaates being, kursh dazhreiz kljuust self-conscious ar awakened and enlightened cilveeku starpnieciibu, mediju, bet citas reizes atkal realitaate ir ignoranta un lajuna un nasty hoe.

taados briizhos, man nepietiek ar domu, ko sludina visi zen skolotaaji, ka tieshi taapeec, ka visu cilveeku izpausmes pasaulee ir vienas conscious realitaates buutnes izpausmes caur tiem civleekiem, ka mees visi esam tikai realitaates mood swings, awakenings and dream states, ka taapeec, mums buutu viss jaapienjem un jaasaprot un jaanomierinaas, jo its fun and wondrous..

man taados briizhos tieshi shkjiet, ka taa realitaate, unified field, higher consciousness, kurai es kaa chiekurs piederu, ka vinja ir nasty hoe, un man vinjai nepatiik piedereet, jo es daudz labpraataak piedereetu higher consciousness, kas buutu nicer un maaceetu radiit more sustainable, polite, benevolent cosmos

es ceru, ka shiis manas domas rezultaataa, kaut kur kvantu putaas dzimst jauns kosmoss, kuraa es gribeetu dziivot. bet tajaa kosmosaa visticamaak liidziiga manis versija ir nogarlaikojusies from all the nice, un ar savaam domaam rada kvantu putu situaaciju, no kuras atkal paardzimst muusu nasty hoe kosmoss
 
 
17 November 2014 @ 08:37 pm
visas kvantu daljinjas kosmosaa viena uz otru reagjee  
dziivot kriiitot pie sevis kaa pie patiesiibas dziljaak akacii, aiz sevis atstaajot tik vien kaa mazu, nemanaamu chaulinju, kas laikam naakot paari pasaulei izputees nebuutiibaa nezinaama un tik pat kaa nekad nebijusi.

jo dziljaak tu pie sevis kriiti, jo arvien mazaak tu jebkad veel gribeetu raapties aaraa pretim neveiksmiigai pasaulei. es ceru ka patiesiiba ir kaa wormhole, un es ceru, ka patiesiiba nav tuksha.
 
 
11 November 2014 @ 03:30 pm
 
vai tas ko es domaaju, ko citi domaa par mani, ir tas, ko es pati domaaju par sevi, vai arii citi to tieshaam domaa par mani, jo es to domaaju pati par sevi?

a man pohuj, ko es domaaju par sevi un ko citi domaa par mani, jo es neveelos savai dziives traumeetajai dveeselei un praatam pastaaviigi beert virsuu tachkas ar trauksmes un nezinjas gruveshiem.

es jau saprotu, ka es esmu evoluucijas produkts, kuram, lai veiksmiigi iekljautos sociuma audeklaa, ir jaanalizee un jaaparedz nostaajas un viedoklji un scenaariji, bet tad es atceros, ka man shis sociums pirmkaart nav nemaz pievilciigs.
 
 
10 November 2014 @ 03:20 pm
 
kljuustot vecaakam man paraadaas tendence domaat, ka atzinjas ir banaalas un neveertiigas. bet taa nav, jo es zinu, ka taa nav, un taada domaashana ir infantiils aizsargmehaanisms pret dziives un vilshanaas saapeem. senaak es domaaju, ka atzinjas ir magjiska substance, kas radikaali speej mainiit esiibas vektorus. bet tagad izliekas, ka atzinjas ir koncentreets absurds, kas shkjiidina dveeseli. bet eventually, manupraat, uz atzinjaam var shkjietami attiecinaat vienu no dziives pamatzinjaam, proti - kas par daudz tas par skaadi. un man shkjiet, ka ar katru naakamo briidi man atzinjas aug eksponenciaali. bet tad es saprotu, ka atzinjas tikai 'shkjietami' var buut par daudz, kameer patiesiibaa atzinjas ir kaa briljanta shkjautnes.

ir ljoti svariigi dziivee ik pa laikam sevi apseedinaat un sev pateikt, kas tu esi un kaapeec un kur tu dodies. preteeji monotonai virziibai nekurienee, jo ir bailiigi un saapiigi sevi konfronteet, un pieshkjirt noziimi un godaat savas atzinjas, ja taadas ir. shiem jautaajumiem var veiksmiigi atbildeet tikai pieveershot uzmaniibu atzinjaam ar vaardiem. es nevaru iisti iedomaaties kaa dziivo cilveeki, kas nekad neko nedomaa par shiim lietaam ar vaardiem, nepieraksta vai nepasaka kaadam. vai shaadi cilveeki nav ljoti ievainojami?
 
 
06 November 2014 @ 03:17 pm
 
biju negribiigi domaajusi peec darba iet parkaa paskriet, jo gaiss taads frish, bet tikko izlasiiju Guardian, ka shodien neiesaka nodarboties ar fiziskaam aktivitaateem jo iipashi aaraa, jo peec vakardienas bonfire night kombinaacijaa ar bezveeja laiku gaisa piesaarnjojuma liimenis ir 10 no 10. tas visu atrisina.
 
 
05 November 2014 @ 07:57 pm
 
kameer es skatos the zero theorem paar pilseetu aiz loga spridzinaas saluuts. tikmeer attaalaa kosmosa nostuurii leeni veljaas puteklji un gaazes, tieshi tajaa vietaa, kur veel peec attaalas muuzhiibas veidosies planeeta, uz kuras es novembrii seedeeshu skatoties ugunjoshanu aiz loga.
 
 
04 November 2014 @ 08:04 pm
saapes ir iistas  
dziive buutu normaala, ja buutu jaavaakjii tikai savs anguish and loneliness, taapeec man tik pievilciigi ir shkjitis buut vientuljai tantei kaut kur daudzstaavu maajas augsheejaa staava, veerojot ielu caur mezhgjiinju aizkariem un dzerot sheriju skatoties uz pulkstenja absurdajaam kaajaam. es nebuutu kaa daarens un nekristu izmisumaa un uz zhiletes. jo taapat kaa vientuljsh koks kalna galaa es saprotu, ka nature is underwhelming and overwhelming un man vienkaarshi tas japaciesh dazhas dekaades. visgruutaakais dziivee ir redzeet, ka piesaistiitie cilveeki dara lietas, kas vinjiem naak par sliktu, redzeet ka cilveeki mocaas, un nespeet neko taa labaa dariit un nevareet paliidzeet. cik labi buutu buut vienai un muuzhiigi stiprai, bez cilveekiem kaa staigajoshiem skumju akachiem, kas iesuuc manu dveeseli liidz asintinjai. dziivee vajag vareet vairaak kaa tikai visu laiku meegjnaat aizmirsties. lai kur dziivee grieztos vienmeer uzrodas asinis, metaforiski un literaali.
 
 
04 November 2014 @ 07:33 pm
 
man ir rudens depresija, taapeec es atkal veershos pie viina. buut par kontroleetu alkoholikji ir forshi. pohuj par dziivi skaidraa, it's shit let's face it. man ir rudens depresija taapeec, ka es kopumaa pashlaik dizivee juutos labaak kaa jebkad, un tas tikai saasina to fonu, kuraa es redzu visaadas savu cilveeku un sveshu cilveeku nelaimes un skumjas, un arii pati savas naakotnes skumjas, jo es zinu kas notiks ar mums.

shodien mees ar geilu bijaam uz kaut kaadu londonas tv studio covent garden, kur mees skatiijaaamies kaa alan davies filmee savu raidiijumu, jo geila bija tikusi pie divaam biljeteem. no vienas puses tas bija jautri redzeet alan davies un taas paareejaas valsts meeroga slaveniibas ar kuraam vinjsh runaaja, plus man sanaaca sedeet pirmajaa rindaa tieshi blakus alan davies, so kad tas raidiijums iznaaks man buus manas 45 mins of camera fame. bet no otras puses, man tas shkjita tik 'is that all there is' type of absurdi. jo vinji pieci tur vienkaarshi seedeeja un runaaja par saviem dziives notikumiem, kas bija smiekliigi tikai taapeec, ka vinji lietas sauca iistajos vaardos plus pielika zemtekstus, un runaaja izteiksmiigaak nekaa parasti cilveeki.
 
 
03 November 2014 @ 08:14 pm
 
 
 
31 October 2014 @ 08:03 pm
 
man riebjas iet uz darbu, un man riebjas, ka dziive ir tik magjiska un dauzsolosha un reizee ar vilshanos piesuukusies huinja. viss ko es gribu ir dzert dzhinu un klausiities hole. manii ir mazs ruugts un ljauniigs kodolinjsh, kursh ir stipraaks par visaam pasakaam
 
 
30 October 2014 @ 06:38 pm
 
vienas no manaam baileem ir, ka es nomirshu, neizlasiijusi visas graamatas ko es izmisiigi veelos izlasiit. tas buutu nozheelojami, meemi, shausmiigi, es buutu tik danjkjiigs cilveeks, un nemuuzham nenokljuutu debesiis, un par sodu reinkarneetos susljikaa, kursh nemaak lasiit un nezina graamatu magjisko straavojumu un burviibu
 
 
30 October 2014 @ 04:42 pm
oh man  
nopirku dr. bronners piparmeetru ziepes, lai peles man naktii nebaaztos virsuu, un galiigi neparedzeeju how minty they'd feel on the bod. tagad katru reizi iznaakot no dushas, juutos kaa tikko meikautojusi ar edvardu kallenu hot yet cold
 
 
29 October 2014 @ 07:28 pm
into dust  
rudenii viss ir mazaak reaals. rudens ir kaa sliigshana miegaa un man tas patiik. rudens man muuzhiigi atgaadinaas, kaa es vecajaa birmingemas dziivoklii kaut kaados divdesmit divos gados dedzinaaju viiraku un sveces un klausiijos suicide un sebadoh or something un pustumsaa vaaljaajos pa gultu ne par ko nedomaajot.
 
 
28 October 2014 @ 04:31 pm
 
pirms paaris dienaam es naktii guleeju, un man guultaa ar buukshkji ieskreeja zhurka. vieniigais, es neesmu paarliecinaata vai es to nenosapnjoju. biezhi dziivee negadaas situaacijas, kad tev jaakonfrontee galeeji reaalistisks sapnis, vai arii galeeji neiespeejama realitaate. taapeec man shjiet, ka, varbuut taa bija pele, un tas vinjas buukshkjis man izlikaas skaljsh, jo dream state induced. piecus gadus dziivojot anglijaa es esmu dziivojusi gan zoliidaas gan crappy vietaas, bet nevienaa no taam nebiju saskaarusies ne ar ko briesmiigaaku par uzstaajiigu peleejumu. es atceros, kaa manaa peedeejajaa birmingham bedroom man katru nedeelju no sienas ar lupatinju bija jaaberzh nost peleejms, kursh auga ljoti strauji un oda peec seeneem, bija puukains ar kondensaacijas laasiiteem. but i can handle inanimate home intruders. paarvaacoties uz londonu, man shkjita, ka beidzot esmu tikusi pie totes zoliidas dziivesvietas, kur viss ir plashs, dziivoklis pa diviem staaviem, so fresh and so clean clean, totes made it baby, bet izraadaas, ka pat vistiiraako un jaukaako dziivokli, ja tas ir freaking londonaa var apdraudeet bubulis. pirms kaadas pusotras nedeeljas mums izvaacaas apaksheeje kaiminji un landlords uzsaaka buuvnieciibas darbus, kaa rezultaataa, pie mums ir ieradushaas peles vai zhurkas.

taapeec vakar es psihopaatiski izshrubeeju visu maaju, aizliimeeju ar liimlenti visas shkjirbas un griidu izmazgaaju ar piparmeetru ellju, sainsburyjaa nopirku chetrus living mint plants, un visus produktus saliku burkaas. tagad es seezhu ar saldu crispy baltviinu nerviem un peppermint incense un juutos mazliet kaa rick grimes, jo kad vinja grupa atrada to cietumu vinji arii domaaja, ka muuzham tur varees dziivot un defyot walkers, bet sooner or later EVERY place gets overrun.

shodien londonaa man shkjiet ir peedeejaa siltaa (+20) un saulainaa diena. man peec darba uznaaca sentiments un tajaa vietaa, lai ietu uz metro un brauktu maajaas, es recklessly devos vienkaarshi pastaigaaties pa londonas centru. smiekliigi, es te dziivoju jau pusgadu, bet centraa esmu bijusi tikai kaadas 10, tops, reizes. pagaajos pa birdcage walk gar pili, kur bija daudz rudens koku lapu saules un maigs veejshs. nejaushi iznaacu uz trafalgar square, kur bija daudz civleeku, so izdomaaju iziet cauri mayfair liidz haidparkam. pa celjam uzduuros milziigam watersones un izdomaaju, ka sod all, ja es atradiishu nopirkshu the book of disquiet un ieshu lasiit uz haidparku. taa ir mana miiljaakaa graamata, bet es vinju vienmeer pa druscinjai lasu telefonaa caur scribd kas ir neerti and no justice. atradu to graamatu un samaksaaju kasee taadam yolo paardeveejam viirietim ap 60 gadiem kuram bija milziigi tunelji ausiis, un daudz tetoveejumu un zoliidas lasaambrilles. iznaakot no veikala es sajutos nogurusi un aimless, un izleemu, ka vienkaarshi izieshu cauri mayfair un ieshu uz green park tube, lai brauktu maajaas. mayfair rajons vispaariibaa smarzho peec svaigaam businessmeny viiriehsu smarzhaam, un predominantly sastaav no viirieshu zhakeshu un kurpju veikaliem.

tas ir diivaini kaa sapnjos vienmeer raadaas vietas, kuraam tu esi emocionaali piekjeeries, beerniibaa un jauniibaa. londona man ne reizi nav raadiijusies veel sapnjos, arii birmingema nee, arii riiga nee, iznjemot imantu kaut kad peedejo reizi pirms gada. lisabona man biezhi raadaas sapnjos un lauki limbazhos.

tagad es eedu savus strawberry coconut truffles un dzeru baltviinu, un kosmoss neskaties uz mani.
 
 
music: keaton henson - beekeeper
 
 
27 October 2014 @ 07:16 pm
 
manupraat, depresija ir taapat kaa, kad maajaas ir peles. tu vari sakaartot maaju un dziedaat liidzi shakirai, bet agraak vai veelaak atgrieziisies peles, un tu atkal buusi nobijies un bezspeeciigs.
 
 
25 October 2014 @ 04:49 pm
 
es sev vienmeer izklausos shaadi: 'tas ir taa un arii shitaa, taa vinjsh ir, ugh'

es pieslienos visaam puseem un visiem viedokljiem, jo es no vienas puses ticu, ka anything goes, un no jebkuras situaacijas un izveles var izaugt pieklaajiigs koks. nav taa, ka deelj kaut kaada leemma, perspektiivas, ticiibas tu aizej nebuutiibaa un izshkjiisti kaa neveiksmiigs kvants. jebkursh celjsh kaut kur aizved, un no augshas skatoties ir veerojams un apcerams.
 
 
23 October 2014 @ 04:40 pm
skumja diendusa  
tu atnaac maajaas un izdzer kruuziiti karsta kakao. aiz bieziem, veesiem maakonjiem, tumiigaa rudenja miglaa grimst saule. ir gandriiz pieci, tu pagriezies diivaanaa ar seju pret atzveltni, un maigam miega siltumam iedegoties kaulos, tu grimsti skumjaa diendusaa. peec paaris stundaam pamostoties ir tikai tumsa un trauksme par to cik pasaulee viss ir skaudri par veelu
 
 
22 October 2014 @ 08:46 pm
 
no riita pamodos ar saaposhiem kaulinjiem un nepatiikamu, aukstu, saaposhu sajuutu plaushaas un klepu, istabaa bija +15, un man bija uznaacis very serious doom. sakaartoju maaju, iededzinaaju sveciiti, uzliku skalju regeju un pagatavoju vegan quinoa chili. man shkjiet es peedeejaa laikaa skatos paaraak daudz postapokaliptiskas un distopiskas filmas. interesanti vai ebola var saakties no domaam un baileem par to. visiem cilveekiem vajadzeetu buut vegaaniem un klausiities regeju, tad nekad nebuutu apokalipse.
 
 
21 October 2014 @ 05:16 pm
meema dziives apzinja  
man nav tik svariigi dariit lietas dziivee, jo lielaako dalju manas apzinjas un energjijas aiznjem meems dziives apzinjas afekts.
cilveeki domaa, ka tas ir pashsaprotami un normaali buut dziivam un domaat, un cilveeki domaa, ka tas ir vienlaga domaat par vienalga ko par ko pagadaas jo vinji dziivo momentaa taa kaa vinjiem maaca dizivot labinjie.

bet vieniigais iistais dziives izaicinaajums ir nedziivot momentos un detaljaas, bet meegjinaat savaa neticamajaa un briinumainajaa apzinjaa kaa siltaas maaju rokaas ieskaut visus pasaules laikus un sirdszinjas un shaadaa pleesoshaa plashumaa izdziivot.
 
 
20 October 2014 @ 02:33 pm
 
man ir miiljaako cilveeku tops. taadu cilveeku, kuri ir pilniigi ekskluziivi un interesanti peec manieres un likumsakariigi peec satura. es vinjus kaa pukjes gribu sanjemt kopaa bukjetee, un dzerot viinu veerot sho manu bukjeti un priecaaties. bet tajaa vietaa, katra shaaada pukje aug ljoti taalu viena no otras dazhaadaas zemees un kontinentos, jo cilveeki nav pukjes, ko var ieviit bukjetees savai izklaidei.
 
 
17 October 2014 @ 02:03 pm
 
jo mazaak zinaashanu, jo vieglaak ticeet
 
 
16 October 2014 @ 06:44 pm
 
 
 
16 October 2014 @ 04:44 pm
death by cake  
es blendereeju topping vegan vanilla chocolate chunk cheesecake with peanut butter + coconut un mans glupais blenderis saaka kuupeet! es shausmiigi nobijos, attaisiiju visus logus un zakjeena aciim staaveeju virtuves stuurii pie sirds piespiedusi trauku dvieliiti un gaidiiju, lai vai nu blenderis tuulit uz vietas uzspraagst vai iedarbojas duumu detektors pie griestiem. tagad es vairs NEMUUZHAM neko nevaru blendereet, jo ja nu tas atkaartojas!? es nezinu vai es esmu tik stipra, lai to veelreiz piedziivotu.

un es nesaprotu, kaapeec, ja peec receptes ir jaablenderee rieksti, kaapeec receptes autors nebriidina, ka riekstus driikst blendereet tikai ar kvalitatiiviem blenderiem, kas maksaa vismaz £100 un paari. kaapeec tik skaudra vieglpraatiiba no autora un neapdomiiba no manas puses? vieniigais mans mierinaajums ir, ka viss gandriiz ideaali sablendereejaas, un labi vien ir ka taa kuuka sanaaks chunkier, the chunkier the better.

veel man aiznaakamnedeelj ir jaaiet uz aleksa kaazaam, bet ja godiigi, es neticu ne dievam ne miilestiibai, un es pat tur nevareeshu dzert, jo man naakamajaa dienaa ir darbs.
 
 
16 October 2014 @ 02:40 pm
 
es juutos kaa dziives nemainiigais lielums. no vienas puses tomeer man ir zoliids priecinjsh, ka visi naak un iet un mainaas, bet es esmu veel un droshivien ka buushu veel. un es nejuutos iestigusi vai paarnjemta ar konkreetu eksistences veidu, es vienkaarshi varbuut, lai paradoksaali, bet juutos apmierinaata un zoliidi prieciiga par to kaa mana buutne ir izveertusies. man patiik ka es taa arvien biezhaak varu nodomaat, without any bad faiths. tikai taapeec, ka kaut kaads brainy, uppity dzejnieks izdomaaja, ka pastaavees kas paarveertiisies un tamliidziigi, es nenoniecinaashu zoliidus un paarbaudiitus eksistences veidus. no vienas puses man arii shkjiet, ka jebkuraa vektoraa investeejot, vinjsh kljuus brangs un uzticams, un pa shaadu sturdy vektoru var iet paleekdamies pretii saulei un beigaam without any fucks given.
 
 
14 October 2014 @ 04:03 pm
es gribu buut kaa rick grimes  
es domaaju, ka buutu ljoti deriigi uztaisiit zombie apocalypse type of survival kit mugursomu. lai arii man konspiratiivaas teorijas apnika back in early twenties, njemot veera, ka varbuut buus ebolas pandeemija, un varbuut karsh, jo rietumi nesaprot, ka putins ir taads pats kaa the governor no walking dead who does NOT want to negotiate, tad buutu tiiri praktiski, kaut kur skapii tureet mugursomu, ar visaadiem siikuminjiem, kas nodereetu, ja peekshnji naaktos iet dziivot un sleepties mezhaa, vai doties garaa pargaajienaa prom no civilizaacijas destrukcijas

no perspektiivas, kur dalja manas buutnes tomeer tic, ka dziivoshana nav tik vien kaa garlaiciigs un bezjeedziigs biokjiimisks process, es uzskatu, ka jebkuram sevi un pasauli cienosham cilveekam ir nepiecieshams maaceet par sevi paruupeeties un sevi aizstaaveet. taadam eksistenciaali veiksmiigam un izgliitotam cilveekam ir jaabuut atleetiskam, veseliigam un jaabut crafty taa, lai vinjsh speetu izdziivot, kad visas burzhuiskaas civilizaacijas privileegjijas vinjam tiek atnjemtas.

diemzheel pagaidaam, iznjemot beerniibu laukos pirms divdesmit gadiem, man veel nav sanaacis treneeties pashai par sevi paruupeeties civilizaaciju atnjemot. bet es domaaju, ja es uztaisiitu taadu mugursomu tas buutu vismaz saakums.
 
 
13 October 2014 @ 08:43 pm
 
 
 
13 October 2014 @ 10:57 am
 
vienmeer ir taa, ka atliek kaadam mani aizvainot, lai manii ar uzviju atmostos it kaa izsenis zinaata manis paarlieciiba, ka nekas nav nekaa veerts un vairs negribas dziivot. it kaa es uz kaut kaa sapleesta dumji lipinaatu stulbas koshljenju uzliimiites ar vienradzhiem un mikimausiem, un tad atnaak peekshnjais aizvainotaajs un nezinot paraada ar pirkstu, ka tur apakshaa viss ir sapliisis, un ka taadas uzliimes ir prastas un absurdas.

un taa dziive vijaas starp neveseliigu ciininju par balansa notreeshanu, un muuzhsenu, totaalu apaatiju. ik pa laikam ciininjsh un apaatija ieguust jaunu, modiigu zinaashanu nokraasas, bet vinji abi ir bezgaliigi veci un konstanti. ciininjsh nav pasaules skaistuma dievishkiigaa atklaasme un apaatija nav logjiskais eksistences pamatstaavoklis, vinji abi ir sakaarnji un neiejutiigi vecaaki, kas sava beerna labad negrib salabt mieru
 
 
10 October 2014 @ 02:37 pm
 
filmaas visaadas messed up sievietes izglaabj peekshnji uzradushies random smuki viirieshi, kameer iistajaa dziivee vinjaam pashaam jaakljuust viirishkjiigaakaam, lai sevi izglaabtu
 
 
09 October 2014 @ 05:15 pm
 
ir 17:15 un ceturtdiena un es seezhu uz diivaana ietinusies segaa, klausos lcd soundsystem un dzeru diezgan prastu shirazu. es nekad vairs nevaru vientuliigi dzert, jo kopsh mani paaugstinaaja, man darbaa jaabuut 7-2 seshas dienas nedeeljaa, un ja es ieprieksheejaa vakaraa dzeru, es nekad nevaru pamosties. bet liidz shim dziivee, es neesmu atradsi neko citu, that would make my brain come and not feel constantly like blue balls. so peedeejaa laikaa es juutos, ka man galvaa kraameetu lietas kaut kaadi neiejutiigi kraaveeji and i'm just so full of neural activity that it feels all hateful.

mani peedeejaa laikaa atkaartojas taads apzinjas shablons, kur es kaadus momentus inerti vaaljaajos murky dveeseles sajuutaas, kas atsaucas kjermenii, kaa smaga sirds, vai karsta galva, vai plashums kruushu kurvii, vai vieglums gaitaa. un tad pieshaujas praats, un jebkuru manu slikto/labo sajuutu interpretee un saredz anatomiskaas un antropo-sociaalaas likumsakariibaas, un pazuud jebkaads meaning and magic, un es atkal juutos biokjiimisko procesu un kosmosa izmantota.

manupraat, cilveeks var skatiities uz kosmosa pastaaviigo izmantoshanu, kaa daavanu vai laastu. es nezinu, vai es domaaju, ka cilveeks jebko dara pats, jo es nedomaaju, ka cilveeks jebkad zina pat mazuminju, kas ir totaali nepiecieshams, lai vispaar uzsaaktu kaut kaut ko dariit autentiski un no sirds. taapeec dazhas dienas man ir prieks, ka kosmoss mani dara, dazhas dienas man ir ljoti nopietna pazemojuma un seeru sajuuta, taa kaa shodien.

ar katru gadu galvaa ir aizvien vairaak procesu un centru, kaa neapturams, neiejuutiigs, uzstaajiigs, kausliigs fraktaalis, kam daasnaa sirds kaa silta vecmaaminja vienmeer piedod un veel pienes chiibas un uzvaara liepziedu teeju ar cukuru
 
 
07 October 2014 @ 07:17 pm
 
es ljoti slikti maaku gatavot eest, un tas protams, manupraat, paraada, ka es ljoti slikti maaku dziivot. bet es sevi mierinu ar ideju, kas kosmoss ir prieciigs par jebko, ko es daru, varbuut vinjam pat ir iipshs prieks, ka es nesarezhgjiiju lietas ar piesieshanos siikumiem un detaljaam.

mana parastaa eest gatavoshana aprobezhojas vai nu ar dazhaadu lietu sagriezhanu un ielikshanu bljodaa taa, lai izveidojas salaati. vai arii dazhaadu lietu sagriezhanu un iemeshanu katlinjaa, puspudeliites garshvielu piebeershanu, mazliet uudens, mazliet sojas meerces un izvaariishanu/sauteeshanu. un visuztraucoshaakais ir tas, ka es vispaar nemaaku kombineet produktus. un kad es uztaisu savus kaarteejos salaatus vai sauteejumu, ar kaudzi diivainu garshvielu, maasa uz mani skataas kaa uz plaanpraatinju un viebjas. es nezinu, kaapeec tas taa ir. man vienmeer ir licies, ka galvenais, ka sastaavdaljas ir veseliibu rosinoshas, un tas kaa tas eediens garsho ir sekundaars. ja jau man atsevishkjaas sastaavdaljas garsho pa vienai, kaapeec gan lai man viss negarshotu kopaa, vismaz teoreetiski. es nesaprotu garshu bukjetes!
 
 
06 October 2014 @ 06:49 pm
liiines  
peec atnaakshanaas maajaas nobukoju karsto jogu uz septinjiem un aizgaaju chetros uz stundinju, divaam paguleet. aizvilku aizkarus, uzliku to acu aizsegu guleeshanai lidmashiinaas (vai tam ir vienvaardiigs nosaukums?), un uzvilku paari segu. pamodos minuuti pirms modinaataaja un tagad man ir viss salti vienalga, jo aaraa ir slapjas lapas un duumi, un horizontaalais lietus. no vienas puses tas ir pievilciigi, bet tikai pastaigas kontekstaa, klausoties ghostpoet. un ja godiigi, es te jau ieprieksh gribeeju ierakstiit, bet gribeeju aiztaupiit un neatziit sho speciaalo vilshanaas sajuutu, kaada mani vajaa kopsh pirmaas nodarbiibas jaunajaa studijaa. mana ieprieksheejaa studija birmingemaa bija patiesa jogas oaaze, un jebkura laba zen un jogas stereotipa piepildiijums. tajaa studijaa es vienmeer jutos pasargaata, tur vienmeer smarzhoja ljoti liegi peec smarzhkocinjiem un toletees bija organiskas piparmeetru ziepes un viss bija no koka, beeshiigs un tumshi bruuns. bet jaunajaa studijaa viss par ko es varu domaat ir tas, ka vinjiem karstajaa jogas studijaa ir paklaajs! pirmo reizi tajaa ieejot, man gribeejaas kaa naaviigi nokaitinaatam itaalju mafijas bosam skatiities apkaart ar pieshkjiebtu galvu un sarauktaam uzaciim, arniknu apakshzhokli prasiit if they are taking a piss, are they messing with me, is this a bloody joke, who is responsible for this? protams, ka tajaa studijaa seeriigi oda peec zekjeem. veel man traapiijaas taads resns un garshs jogas pasniedzeejs, kursh pat ne reizi neataadinaaja cilveekiem elpot un lietot tieshi ujjayi breath, kas ir ljoti svariiga taisot jogu. un visa bikram sekvence bija ljoti mehaaniska, kur paarsvaraa bija jaatkaarto katra poza divas reizes, ne reizi nenosaucot, varbuut tikai vienu vai divas, ko katra poza noziimee un dod, neprofesionaali, so noneducational. un visdiivainaakais, ka jogas telpaa bija kamera, ko skataas puisis recepcijaa. man tas it kaa nerada nekaadas paarspiileeetas pertenzijas, jo es saprotu, ka tas ir varbuut, lai aatraak reagjeetu uz nodarbiibas laikaa nogjiibushiem/nomirushiem cilveekiem. bet tas man lika sajusties energjeetiski nepasargaatai, es sajutos kaa sartrs, kuru veero the eye of the other, and suddenly i'm being objectified and no more can i be a thing in-itself, zenfuly oblivious and tranquil. tikai londonaa.
 
 
06 October 2014 @ 02:45 pm
me+broccoli=(weird(existentialism))*∞  
efekti, kas man ir radushies peec kljuushanas par vegaani shajaa vasaraa, ir tas, ka es juutos kosmiski caurspiidiigaaka (i can't diskraib), es varbuut juutos beidzot skaidra kaa kristaala olinja. un man vairs nekad nav iesnu vai noguruma, ja neskaita stipraakas pohas, kad dzeru, ko es izskaidroju ar toksiinu truukumu organismaa ikdienaa. es ljoti cereeju, ka liidz ar vegaanismu man pazudiis eksistenciaalisms, like me+broccoli=existentialism:1000000000, bet driizaak vinjsh iegaaja taadaa vairaak hipijiskaa gultnee, varbuut esteetiskuma, vai pat prieka gultnee. man ir muljkjiigs naivs prieks par savu eksistenciaalismu, vinjsh ir kaa negliits maajdziivnieks, kur es esmu iemiileejusi, jo vinjsh ir mans. dazhreiz es vienkaarshi juutos kaa brokolis, un tad es nodomaaju, ka ja jau es domaaju par eksistenciaalismu, tad man jaabuut eksistenciaalam brokolim, un tad es to (kaarteejo eksistenciaalo atzinju) vairs nevaru uztver nekaa dramatiski, bet kaa smiekliigu, weird dziives patiesiibu.

veel, kas, manupraat, ir great knowledge about human brain and habits success, paarliecinaajos, ka pie staavoklja, kas ieprieksh ir shkjitis aarkaarteejs un neiespeejams var pierast kaa kundzinjsh. bet pierast taa, kaa pierod pie kaut kaa likumsakariiga nevis kaa pie trauceeklja vai truukuma. tas ir ljoti diivaini, jo tu juuties pabijis divaas preteejaas, nedraudziigu perspektiivu pusees. es esmu paarliecinaajusies, ka jau meeneshus eedot tikai daarzenjus, augljus, grains and seeds, nuts, herbs, jebkuras citas izcelsmes produkti veikalos manaas smadzenees ir zaudeejushi atsauces centrus un nepieregjistreejas, kaa kaut kas ko es veelos vai uzskatu par sustenance.

un visprieciigaakaa apzinja ir, ka ljoti liela dalja auglju un garshvielu ir a natural high. piemeeram, mango, nogatavojushos banaanu, kaneelja un coconut milk smuutijs ir mans soft, fuzzy hyperhappiness nectar. vai arii niloofar dateles garsho peec gooey, neizturami saldiem karamelju droplets, ko dievs ir tev nosuutiijis no debesiim, lai tevi apzaaljotu un radiitu ideju par fake happiness.

veel arii tas, ka civleeki pret mani izturas dazhreiz kaa pret jehovas liecinieci, vai domaa, ka es eedu tikai pukjes, vai ka es tuuliit izshkjiidiishu no vispaareeja dziiviibas elementu truukuma. veel arii es juutos neerti eedot kopaa ar nevegaaniem, jo man shkjiet, ka vinjiem shkjiet, ka es vinjus nicinu un noniecinu, bet taa nav.
 
 
05 October 2014 @ 02:46 pm
vou  
so, es shodien galvenokaart meegjinu izteeloties kaadas emocijas un domas iemaajojushas brashaa artusa kaiminja praataa un dveeselee peec vinja glorious victory. galvenokaart es domaaju, ir labi, ka vinjsh nav prone to existentialism. bet ja vijsh ir, tad he's even more glorious. es doaamaaju, ka vinjsh ir savaa zinjaa pazaudeejis jebkaadu iespeeju turpmaako chetru gadu laikaa vienkaarshi chilot un nospljauties par stulbo sabiedriibu, kas metaforiski tikai nogalina kakjeenus and all that is soulful and sweet. bet tajaa pashaa laikaa vinjsh ir zaudeejis iespeeju buut ignorantam hipijam, kas savu autentisko dziives dzinju ir apseejis un smacee celofaana maisinjaa. tagad vinjam nekas citas neatliek kaa buut forcefully glorious. laikam sanaak, ka vinjam prieksh tiem 15 000 cilveeku, kas vinjam ievilka plusinju, vajadzees buut visu patriotisko balaazhu iemiesojumam, laachpleesim, zvejnieka deelam un kaarlja ulmanja reinkarnaacijai vienaa. nevermore vinjsh varees no riitiem saulainaa virtuvee eest pankuukas ar laacenju ievaariijumu, dzert kapiju un pavirshi lasiit aviizhu virsrakstus, praata aimuguree domaajot par visaadiem maziem nesvariigiem dziives siikuminjiem. tagad vinjam buus jaataisa visus atlikushos chetrus gadus kolaazhas, es taa iedomaajos. well i hope he'll have fun timez doing that. es domaaju vinjam ar steigu vajadzeetu aizbraukt uz laukiem un aiziet pie dizhkokiem peec energjijas.
 
 
03 October 2014 @ 05:44 pm
 
man patiik slinki veerot kaa viss notiek, shushinot pat vismazaako subjektiivo dominju, kas sagribeejusi iedegties un reagjeet.
eksistenciaalists ir tragjisks. vinjam nekad nepietiek dukas jebkam pa iistam uzticeeties, lai par to pasteeveetu, jo visas paarlieciibas vinjsh maak dekonstrueet siikaakaas un siikaakaas daljinjaas liidz atklaajas vakuums. un tajaas reizees, kad vinjsh netic pat nekaadam vakuumam, uz briidi vinjsh aizmirstas, un meistariigi no patiesa sirds vieduma un kristaaltiiriem logjikas kluciishiem sameistaro iistu aizraujoshu ideju, kas vinju priecee un ljauj dziivot liidz briidim, kad vinjsh atkal atceras, ka taa ideja ir no taam pashaam daljinjaam, kas ir vakuums.
es iedomaajos, ka mana apzinja varbuut ir miglaa tiita nomale rudenii, kur seeriigi gruzd vakardienas idejas, liidz ierodas jauna ideja kaa balts gendalfs and then it's magical sparkles party again, varbuut viss literally vijaas starp nomodu un sapni
 
 
29 September 2014 @ 02:58 pm
 
es izdomaaju, ka saakot ar oktoberi, peec pusgada paartraukuma atkal ieshu uz karsto jogu. pagaajshruden, kad gaaju 4-5 reizes nedeeljaa pa 90 minuuteem, taam nodarbiibaam bija tik momentaans un substanciaals efekts manas esiibas sajuutas uzlaboshanaa un liidzsvaroshanaa, un vispaareeja zen kultiveeshanaa, kaa visaam filozofijas graamataam kopaa njemot. es varu tikai secinaat, ka dziivee dazhi no visgalvenaakajiem ir dzilji elpot, staipiities un sviist.
 
 
28 September 2014 @ 08:25 pm
pashaizliedziiba  
vakars. un meenestinjsh aiz virtuves loga tik smalcinjsh un saarts, kaa spozha vara stiipinja. un es vaaru dzeervenes, ko mamma salasiija latgales mezhos un iedeva liidzi no latvijas. un sveetdienas rudens vakara sajuuta un sirds leeni un pashaizliedziigi elpo, bet ne daudz, lai nezhnjaugtos, lai neplaisaatu.
nopirkusi tomaatus, es naacu peecpusdienaa maajaas pa siltu ielu. un lai arii tu biji ieniris tik dzilji, kur vairs nevar ticeet, ka veel kur augshaa ir gaiss ko elpot, iznirstot aaraa uz siltas ielas sveetdienas peecpusdienaa tik maigi saldseriiga un pateiciigaa apbriinaa veersta dveeselas sajuuta.

dzeja ir elpa
 
 
27 September 2014 @ 10:38 pm
 
eksistenciaali cilveeki ir egoistiski, un tik egoistiski, ka vinjiem tas saap
 
 
26 September 2014 @ 10:45 pm
 
dazhreiz man par sevi ir tik skaudri skaidrs priekshstats, ka man shkjiet, ka es esmu kaada neruupiigi veidots projekts, kuru zheel pamest, bet negribas turpinaat. lai kaa man gribeetos seedeet blakus sartram un ceriigi maat ar galvu par to kaa, cilveeks ir eternal surge of non-beings, that which it is not. man dazhreiz shkjiet, ka es esmu diivains interesants projekts, ko visumam varbuut negribas, nav laika pabeigt, un kursh man pashai ir jaapabeidz. man tad arii reizee shkjiet, ka taa kaa man nav nekaada pienaakuma pret visumu, es turpinaashu sevi kaut kaa attiistiit un veidot uz iekshu un buut galeeji nelietderiiga pasaulei un civilizaacijai.
 
 
26 September 2014 @ 12:20 pm
ljoti ezoteerisks ieraksts  
dazhreiz paraadaas taadi sapnji, kurus caurstraavo taada general exciting perfection, skaistuma un droshiibas sajuuta, kas shkjiet kaa viena iista lieta visaa visumaa. es domaaju, ka varbuut no taas sajuutas ir veidota taa kosmiskaa energjijas straava, kas cilveekus projicee uz zemes un vada, no kuras lielaakaa dalja cilveeku aiziet projaam, vai nemeklee, lai ar to atkal savienotos. vaardi vaardi, daudz vaardu, vieglaak buutu uzziimeet.

veel man ir prieks, ka tagad es rudeniigajaas dienaas, kad man ir briivs no darba, vareeshu dzert kafiju un skaitities Gotham & Forever
 
 
25 September 2014 @ 10:52 pm
 
dziive = (apzinjas prieks > mantu prieks) + (apzinjas prieks < mantu prieks) = vienmuljsh paradokss

man peedeejaa laikaa sanaak tik greatsuccessfully skatiities uz dziivi no lidojoshaa inkognito zvirbulja perspektiivas, tajaa pashaa laikaa ieregjistreejoties, ka es neesmu vienaldziigs dolbix, un tas man rada saldseeriigu uzziedeejushas apzinjas prieku, kas reizee ir skumjas, kas kopaa ir tik bagaatiigs abundant paradokss, ka man par to gribas iedzert viinu, bet tajaa vietaa es nopeerku sastaavdaljas salaatiem, un uzlieku shopeenu, un man ir tik saldseeriigi un lustiigi un mieriigi reizee un punkts un miers.
 
 
24 September 2014 @ 07:54 pm
 
aaw, peedeejaa sunju buudaa artuss bija sataisiijis tik daudz kolaazhu! man shkjiet latvieshu cilveeki neapzinaati vai apzinaati izjuut paaraak intensiivu eksistenciaalo apaatiju, lai speetu adekvaati reagjeet, kad redz ka taalumaa paar kalnu kaa melni lietuveeni pret beerzu birzi kangari veljas. tas ir aptuveni taa, kad es nevaru darbaa paprasiit vairaak naudas, kas man objektiivi pienaakas, jo viss, ko es redzu ir imminent death, kurai sejaa veroties man ir vienalga par to kaadas jaunas vai skaistas man ir mantas, vai uz kura kontinenta zem palmas es vinjai skatos sejaa.
taa nu es meereni slinki, meereni ciniski, meereni postmoderna viilushos smadzenju dolbja miglinjaa tiita seezhu uz diivaana eedot vaariitus burkaanus un man blakus seezh naaves seja, un es skatos uz artusa kolaazhaam un vienaldziigi atljauju sevii uz mirkli reinkarneeties niichem un pierakstiit savaa filozofiskajaa blocinjaa, cik gauzhaam esteetiska true human being izpausme
 
 
23 September 2014 @ 10:52 pm
 
mitros vakaros uz mana rajona ielaam iznaak milziigi kailgliemezhi un pa naktiim tur leeni lien

es savaa londonas dziivoklii dziivoju jau piecus meeneshus, un man leeni kraajas lietas. es no saulkrastiem panjeemu liidzi siikus akmeniishus un melnu izspuurushu spalvu, un no juurmalas paaris chiekuru un herbaariju. veel man ir kruuzes ar skumju, eksistenciaalu vistu un dusmiigu, peleeku kakjeenu. shis dziivoklis ir mieriigs un skaists un smaceejoshs. doma, ka es te pavadiitu ilgaak kaa gadu mani smacee, un man par to ir pohuj, jo ikviena doma sadeg pie taas robezhas kur saakas patiesa un vienaldziiga eksistence.
 
 
23 September 2014 @ 02:42 pm
 
 
 
22 September 2014 @ 07:18 pm
 
maajaas atnaakot, sleedzu durvis un tikmeer man pa meeteli raapoja trekns, liels zirneklis
 
 
21 September 2014 @ 11:42 pm
sezonaali  
es atkal apseezhos pie baltaas lapas, taas kas ir baltaas domas kaps, vai vienkaarshi domas kaps.
visu laiku man mirst domas. vai arii ja domas ir pukjes, es eju pa tacinju un tur kur vinjas klusi zied tacinjas malaa, es uz vinjaam skatos un redzu ka kraashnjas, un jau naakamajaa briidii ar cietu nezveera sirdi izrauju un nometu turpat celja malaa kaa patiess necilveeks un aizeju uz nekurieni

un vai es kaadreiz sapratiishu, vai domas ir radiitas, lai mirtu, jo jebkuras domas naave ir likumsakariiga, jo nekas nav muuzhiigs aamen
vai arii paaragra domu naave ir neveseliigs slinkums, seklums un es esmu vienmeer un visur visaa tikai pa pusei, puscilveeks, kuram ir ne tikai slinkums apbriinot domu pukjiiti uz mirkli ilgaak, bet kursh it sevishkji visskaistaako no vinjaam izrauj kaa rupjsh nihilists

un tad, kad es esmu izraavusi, nomeerdeejusi visas domas, es aizveru klusi durvis un augstpraatiigi un shausmiigi saapiigi seezhu tukshaa buudaa pie aizputeejushas loga ruuts, kuraa zirneklju tiiklos karaajas dazhaadu kraasu mirushi taurenji, kas mazliet spociigi plivinaas caurveejaa

un tad, kad es saku, ka mani nekas neaizkustina, man ir zheel, ka aizkustinaajuma nepietiek ticeeshanai, un ka man ir atkal jaaiet atpakalj uz spoku buudu

un peec neilga laika shaads notikums par mirushajaam domaam ieguust sentimentaalu pagaatnes notikuma kvalitaati, un es atkal eju aaraa pie pukjeem pastaigaaties, un man ir gaishs smeldziigs prieks
 
 
18 September 2014 @ 03:43 pm
negribeet  
kaa jau briivdienaa, kad aaraa ir neizturami miiliigs un vasariigs rudens septembra beigaas, seezhot maajaas pie galda un diivaanaa, vannasistabaa, staavot virtuvee, skatoties uz sienu, nereti un arii shoreiz rodas apzinjas mijkreeslis. un tu saac domaat par apzinjas mijkreesli, it sevishkji par to, kaa to piespiest pie sienas un nodefineet un kaada vareetu buut mijkreeshlja jeega vai funkcija dziivee. uz briidi tu domaa, ka vareetu shim apzinjas mijkreeslim ljaut vienkaarshi sevii lieties, vai ljauties tam kaa iemidzinoshiem duumiem, kaa miega paraliizei, jo tas nav galiigi bezjeedziigi, vismaz tas ir varbuut zen un, no malas skatoties, tu seezhot vannasistabaa smokot apzinjas mijkreeshlja 'zen' izskaties postmoderniski, tu varbuut pat esi taads par kuru raksta Riigas Laikaa, vai par ko Niiche pateiku 'nu ljoti labi'. apzinjas mijkreeslii dziljaa pamostas bezgaliiba prieks ir mans liecinieks.

bet 'zen' ir taadi pashi pa pusei iedomiigi un pashtaisni, pa pusei naivi un izmisiigi meli kaa absoluti viss ar ko cilveeks saskaras dziivee, apsverot sociaalo konstrukciju potenciaalu sava mezhoniigaa eksistenciaalisma nomierinaashanai vai pieradinaashanai

es esmu diezgan maksimaalistiskaa tonii paarliecinaata, ka manas smadzenes nekad nevar buut zen, ka apzinjas mijkreeslis ir unsustainable, unstable state of being. mani kaa buutni taisiitu no atomiem un visaam paareejaam kvantu huinjaam kopaa satur vieniigi dajebkaada jeega. dajebkaada jeega ir shkjietami no zila gaisa radusies, bet iistaniibaa probability induced atzinja, kas no mana viljnju funkcijaam veerptaa apzinjas mijkreeshlja izcelj kaarteejo buushanas manieri, kas attaisnotu un uztureetu manu atrashanos visumaa.
 
 
17 September 2014 @ 04:37 pm