02 December 2016 @ 06:29 pm
 
kopsh viens random sarkanvaidziigs chehu viirietis pirms vairaakiem gadiem man aizrautiigi staastiijaa, kaa ik pa laikam brauc dziivot uz vjetnamu, tur noiiree skuuteri, dzer alinjus un dziivo savu cepuri totaali kuldams, jo taa ir vinja visumiiljaakaa vieta psaulee, man par vjetnamu ir bijis magical thinking un gribeejies ja ne tur braukt ar skuuteri un dzert alinjus, tad vismaz apskatiities kaapeec vinjsh par turieni taa fangirloja, pastaigaat pa ielaam, skatiities plataam aciim, apeest nuudeles, pasmarzhot gaisu.  </div>

taa nu peec 16 + 4 stundu lidojumiem es tur nonaacu, iekaapu taksii un pa celjam veerojot gandriiz neizturami saartu saulrietu, ljoti daudz zemu, tumshi zalju palmu, ljoti daudz samudzhinaatu elektriibas vadu, un ljoti daudz koniskaas cepurees teerptu cilveeku uz mociishiem, devos uz viesniicu. pirmaas paaris dienas tur atrodoties man bija meerens besis un es jutos sasodiiti vientulja, staigaaju apkaart ar tadu vienaldziigu, lai ar mani notiek jebkas vaibu, kas iisteniibaa ir pateiciigs jaunu vietu apskatiishanai, un hanojas dziiveliigums un cilveek-mashiin-pilseet-mudzheklis diezgan saatiigi aizpildiija manu badiigo, vacuum-like sirsninju. 

pati galvenaa lieta, ko shkjiet visi piemin par hanoju, kas ir pilniigi wacky, bet, manupraat, filozofiski attaino gan politiskaas idejas gan cilveeku savstarpeejaas attieciibas, ir satiksme. hanojaa ir aptuveni miljons reiz bezgaliiba skuuteri un mopeedi, un tad veel kaudze mashiinu. pilseetas vecajaa daljaa nav neviena luksafora, un tur kur vinji ir tie ir lieki, simboliski, jebshu totaala naudas izmeshana. jo cilveeki brauc kaa un kur grib. teiksim tu esi autobusa vaditaajs, un tev peekshnji sagribas nuudeles, ko paardod uz ielas kurai tikko pabrauci garaam, un autobuss ir tukshs un vispaar nemaz nav tava mainja, un tevi nekur negaida iznjemot nuudeles, kas tevi gaida jo ir gardas, aromaatiskas un kuup aicinoshi. tad tu vienkaarshi njem un griez autobusu ielas viduu apkaart, kameer paareejaa satiksme kopaa ar bezruupiigiem gaajeejiem tev izliikumo apkaart. kopaa juus veidojat iipatneeju viitenjaugu stiigu kopumu kas vijaas un griezhas dazhaados virzienos viens otram apkaart un pretii un blakus roku rokaa, organiski, nepiespiesti, pat maigi un laipni. turpretii, ja tu esi gaajeejs, un atrodi sevi milziiga, samudzhinaata, skalja krustojuma malinjaa ar kautriigu veelmi to shkjeersot, tad vispareizaakais solis ir to spert un tad naakamo, taa mieriigi shkjersojot ielu, uzticoties ka simts mopeedi un mashiinas kas tev sinhroni vijaas apkaart tevi nenobrauks liidz naavei. visu proceduuru pavada skalja un neatlaidiiga piipinaashana un taureeshana, kas nav dusmiiga, bet gan iedroshinosha, un peec maza laika paarveershas meditatiivaa melodijaa. peec dienas pavadiitas shaadi staigaajot pa pilseetu shkjeersojot ielas, tu juuties kaa varonis, un simts reizes piedzimis no jauna. veel arii nekad vairs neuztvershu klusumu par pashsaprotamu. vienu dienu es devos braukaat ar riteni pa pilseetu, taadeejaadi iejuutoties brauceeja lomaa un tas pat bija diezgan exhilirating, sajutos kaa the king of te road, fuk da police, breaking the law breaking the law, ace of spades. kopumaa man shii vinju sisteema shjiet saldseeriigi ideaala, tik kontrasteejosha ar jebko ko rietumi pieljautu, ljaut cilveekiem pashiem reguleet satiksmi nevis luksaforiem? kaadas shausmas, stulbajiem aitaam cilveekiem? what a disaster that would be. then gain, vjetnamieshi nemuuzham nav tik neirotiski kaa rietumnieki. hanojaa es pirmo reizi muuzhaa atrodoties pilseetaa jutos taa, ka es varu droshi un neierobezhoti iet jebkur, ka brauceeji un gaajeeji un ritenjotaaji visi ir vienaldziigi un viens otru respektee. veel arii amizanti un miiliigi man shkjita tas ka ar skuuteriem brauc visdazhaadakie cilveeki, gan muzhiki un zeeni, gan madaamas augstpapeedenees un vecas tantiites un pusagu meitenes, gan veselas gjimeniites kopaa ieskaitot ziidainjus. 

naakamaa paradiiba, kas momentaani pieveersh uzmaniibu ir, ka visdazhaadaakie vieteejie iedziivotaaji brokasto, pusdieno un vakarinjo uz ielaam, seezhot uz maziem kjebliishiem, pie maziem galdinjiem, kopaa ar gjimeni, draugiem, koleegaam, satupushi chupinjaas uz jebkuras ielas, pie katraam otrajaam durviim. eed riisus, nuudeles, vaariitu vistu, vaariitu liellopu, gliemezhus, taarpus, olas, tofu zaljumus, visam liek klaat fish sauce, chili. uz dazhaam ielaam ir tik daudz miniatuuru kjebliishu un galdinju un eedaaju, ka gaajeejam jaapaarvietojas uz braucamo dalju, kas protams, ir normaali, jo braucamaa un ejamaa daljas iipashi neatshkjiras. peec eeshanas vinji turpina seedeet aaraa un speelee dambreti, eed seemushkas, dzer kafiju ar cukuru un ledu, vai skataas uz garaamgaajeejiem, vakaros dzer alinju. nezinu kaa pierakstiit, lai uzsveertu cik wacky ir tas kaa vinji ilgi un daudz un visur seezh kopaa uz tiem mazajiem kjebiishiem un streebj nuudeles, bet tajaa ir tik daudz miiliiguma un cilveekbuushanas. tas ir veids, kaa var buut kopaa ar cilveekiem, runaat, skatiities, kopaa justies kaa sabiedrotajiem, viens otram dot eedienu un savu laiku un kopaa skatiities uz lietaam. un lai arii vinjiem ir ljoti maz naudinjas, vinjus vismaz vieno shie kjebliishi un bljodinjas un pavadiitais laiks, un neko vairaak arii nevajag, bogati. staigaajot vinjiem garaam, man protams bija pretiigi par sevi, par to kaadaa izolacijaa un cilveektruukumaa es dziivoju, mans gads ir tukshs, es knapi varu saskraapeet lai veeleetos turpinaat eksisteet naakamo. seezhu savaa eertajaa diivaanaa dienu no dienas kaa vientuliibas karaliene, kameer visi miiljie cilveeki ir dazhaadaas pasaules malaas. kameer hanojaa seezh viens otram pie saana, visa gjimene un draugi ir kopaa un taa ir totaala droshiiba lai kas pasaulee notiktu.

uzjautrinaaja arii sociaalistiskaas veesmas kas veelarvien zelj. gan ljenjina milziigais piemineklis vienaa no parkiem, gan propagandiski plakaatinji un simboli kaa ziemassveetku rotaajumi, kas atstaati mazliet par ilgu. neuzjautrinaaja basic, base rietumnieciskaas veesmas kas saviesushaas pilseetaa, un shkjita paradoksaali kaa liidzpastaav milziigi, glanceeti veikali un fastfood glorificeeshana kopaa ar komunismu plus veel budisma noskanjaam. bet cilveeki visu pienjem very matter of factly. vienu dienu braucu uz halong bay, man traapiijaas vieteejs gids, kas taa arii matter of factly pastaastiija, ka pirms 20 gadiem bija taa, tagad ir shitaa, cilveeki ir nabadziigi, taapeec tiek pienjemts jebkas, kas sniegtu vairaak naudas. un cilveeki vjetnamaa ir nabadziigi, videejaa alga ir $300 meenesii, piemeeram, tam pasham gidam taada bija. iespaids, ka tuuristi ir viens no galvenajiem ienjeemumu avotiem. kad tu kliisti pa vinju vecpilseetas ielinjaam, ir taada sajuuta ka tu esi kaarteejais gardais kumosinjsh, tev garlaikoti meegjina nokost gabalinju, bet ja neizdodas tad tevi no hard feelings dismiso jo pa ielaam pluust naakamie daudzi gardi kumosinji lielu, baltu, westerny looking lame tuuristu veidolos.  

tajaa dienaa, kad braukaajos tuuree ar riteni, gids muus aizveda uz pilseetas nomali, gar sarkano upi, kur cilveeki ir izveidojushi milziigus banaankoku un papaijkoku laukus, veel vinji tur audzee arii raacenjus un kaapostus un rediisus. pashi vinji tur dziivo buudinjaas bez elektriibas, bez telefoniem, bez nekaa, ieaugushi palmaas un raacenju laukos. citi cilveeki, dziivo maajaas, kas uzbuuveetas no kartona un plastmasas plaaksneem uz lielaam plastmasas bundzhaam un peld upee, tas ir leeti, un ja upe appluust nav jaauztraucas. pilseetaa es neredzeeju nevienu pashu bezpajumtnieku, varbuut tie cilveeki, kas nevar atljauties dziivot pilseetaa, dziivo gar upi, es nezinu. vieteejie cilveeki ir iisi, tievi, kompakti, gliiti, vienkaarshi, nav nepieklaajiigi, pieticiigi, bet shkjiet ljoti gudri un crafty, attapiigi, bet mieriigi un pieticiigi apsleepti.  

mans miiljaakais vakars, bija kad pa celjam uz viesniicu uzduuros koncertam templii. pie templja staaveeja pusis un meitene tradicionaalos teerpos un meegjinaaja pieverst tuuristu uzmaniibu smaidiigi un mazliet izmisiigi. nopirku biljeti pa £ 10 un tiku ievesta mazaa bet cozy templii ar statujaam un ziediem un viiraku. pie mazaas make-shift bet graciozaas skatuviites bija dazhi kreesli, kopaa uz koncertu ieradaas 4 cilveeki. apkaart skatuvei bija salikti kaadi 13 neredzeeti muuzikas instrumenti ar stiigaam, veidoti no bambusa un tamliidziigi. uzstaajaas aptuveni 7 kraashnjaas tradicionaalaas deerbees teerpti cilveeki, meitenes, daamas un zeeni un viirieshi. bija gan dziedaashana, gan dzejas skaitiishana, gan speeleeshana, gan bungas, gan deja. uzstaashanaas bija savaada un paarpasauliiga un speeciiga un aizkustinosha un maiga un skaniiga, jo es taadas skanjas nekad nebiju dzirdeejusi.  

gaiss, lai kur ietu, smarzho peec viiraka un biezhi peec vaariitas vistas.
 
 
02 December 2016 @ 11:03 am
 
"Jums ir vajadzīgs vīrietis, aiz kura muguras jūs justos kā aiz akmens sienas, tik diemžēl mūsdienās biežāk trāpās kartona šķērssienas."
 
 
01 December 2016 @ 07:10 am
 
man patiik vienkaarshi tupeet lidostaas un chakareet bobi, vislabaak ja tas ir jebkaadaa twilight time ap 4iem, 5iem. it almost feels like i can finally be thoroughly myself - aimless, nowhere to go, nothing to do, no one to go see about, no one particularly sees me, all by myself, no one cares, i don't care, eating snacks, reading some, killing time, just staring at thangs, dozing off, coffee, nothing to look forward to, limbo shmimbo
 
 
30 November 2016 @ 08:21 am
 
sapnii redzeeju baltu tiigjeri ar zilaam aciim, kursh bija pie manis atnaacis un man iedots. es tad vinjam meegjinaaju ar pirkstu uzsmeereet savu miiljaako vaniljas luupu balzaamu un vinjsh nepretojaas. vinjsh bija gurdens un benevolent un pakalpiigs. tad vinjsh kljuva par manu chomu un es zinaaju ka buushu pasargaata liidz muuzha beigaam and we cuddled
 
 
29 November 2016 @ 04:39 pm
paradise lost  
vasaraa biju salasiijusies seerenu kirkegoru 'works of love' un biju uz augsta viljnja, jo beidzot visu sapratu par miilestiibu, dziivi un kosmosu. tad septembrii, braucot celjojumaa uz kopenhaagenu, saviljinjoti plaanoju iet skatiities vinja pieminekli, kursh bija vecu augstu eeku ieskautaa daarzaa ar liiganiem kokiem un saulstariem. es iedomaajos kaa es saskatiishos ar kirkegora bezgaliigi viedajaam, akmenjainajaam aciim un muus vienos klusa sapratne, kas izmainiis visu. turp ejot, un tam tuvojoties, dzirdeeju skalju un skaljaaku troksni, kas izklausiijaas peec beernudaarza. ieejot daarzaa, skatam paveeraas aptuveni 400 - 600 spiedzoshu beernu kas kjer pokemonus, un vinju apaatiskie vecaaki, kas bezceriigi seedeeja zaalee. izraadaas kirkegora parks bija pataisiits par pokemonu dzhimu, un siiki spiedzoshi beerni spietoja ieurbushies telefonu ekraanos, satupushi uz piemineklja kaajaam, pilniigi oblivious to all the meaning they are oblivious to. es bezceriigi pievienojos bezceriigajiem vecaakiem apseezhoties zaalee un leeni pati paarveertos akmenii aiz solidaritaates pret kirkegoru.

shodien es biju uz koh phi phi uz maya beach, kur filmeeja filmu 'the beach'. es izteelojos, ka laivai graciozi iesliidot tirkiizzilajaa liicii, es maigi no taas ieleekshu dzidrajaa uudenii un doshos uz neskarto, suliigi zaljo krastu, baltaam, miikstaam smiltiim gurkstot zem manaam kaajaam. tad es kaadu laiku veershos atpakalj juuraa, kameer man blakus materializeesies iedomaats leo un maas man ar roku prieciigi sveicot un aicinot paradiizee, kameer ausiis saakas dziesmas 'dario g - voices' halucinaacija. bet iisteniibaa, laivai braucot cauri taam divaam ikoniskajaam klintiim, skatam paveeraas kaadas 50 motorlaivas kas reecaa, purkshkjinaaja, duumoja kaa kjeemiigi, rupji, bezkauniigi velni, peec tam var redzeet kaadus 200-400 cilveekus, kas kaa tumshs spiets ir apseedis baltaas smiltis. braucot tuvaak, var redzeet kaa visaadas beibes lec gaisaa, kameer vinju dzheki vinjas fochee uz ikoniskaa fona. tad var redzeet, ka uudens nav dzidrs, bet gan maigi pienains, un ik pa laikam tajaa paviid cigarete vai plastmasas gabalinjsh. no iedomu leo nav ne minjas, vinjsh bezceriigi raudot sleepjas dzhungljos, jebkaadu audiaalaas halucinaacijas iespeeju nomaac reecoshaas laivas un spiedzoshaas beibes un simts dazhaadas valodas. es bezceriigi pametu salu peec pusstundas.
 
 
16 November 2016 @ 09:31 pm
the only meaning is shared meaning  
es shii gada laikaa pa iistam ar kaut kaadiem cilveekiem esmu runaajusi varbuut dazhas reizes tikai. paarsvaraa viss laiks paiet klusumaa, taadaa kaa limbo, kur man pa muti naak aaraa kaut kaadi simtsreiz atkaartoti vaardi, un citiem man pretii arii, kameer acis ir vai nu oblivious to this profound lack of meaningful connection, vai arii avoidant..apologetic..disgusted..pained..irritated..blank..given up

es neatceros, ka man senaak tik ljoti prasiijaas peec meaningful connections, peec runaashanas. es vienkaarshi veelos ar kaadu apseesties un netrauceeti runaat stundaam, visu peecpusdienu un vakaru, nakti, riitu. mana eksistence paiet, un es nezinu kas shis ir un es nevaru par to runaat. vieniigais, ko es varu dariit, ir sheit aprakstiit kaa tas izskataas un juutaas, as a quick, petty fix. senaak shkjiet es visu laiku pavadiiju savaa galvaa, nostiprinot kaut kaadas elaborate teorijas, klishejas par dziivi. bet tagad taam vairs nav nekaadas veertiibas, taas var dariit ko grib, iet, naakt, mani manipuleet, vienalga

es juutos kaa zombijs, katru dienu darot vienas un taas pashas lietas. es arii pilnasiniigi izjuutu to sorry fuck definition of what 'language games' are

dziive shkjiet mieriiga un normaala, bet tiek aizvadiita absoluutaa klusumaa. es shogad esmu runaajusi ar kaadiem cilveekiem meaningfully varbuut tikai dazhas reizes, and i am deranged, ravished by hunger for this

un tragjiskaakais nav tas, ka man ir jaaizdziivo bez patiesaam sarunaam un patiesaam saikneem ar cilveekiem, bet pati ideja, ka man turpmaako dziivi jaamotiveejas, jaaveelas, ka vajag, izdziivot shaadi. jo es neveelos. it kaa vajadziiba izdziivot ir laba lieta, bet shajaa gadiijumaa, ir creates a crunchy, squeazy, wretchy, empty feeling in heart

manas situaacijas kljishejiskms ir maxed out, bet atrodoties sheit, milziigaa, crowded pilseetaa, mazaa dziivokliitii, klaustrofobiskaa metro ar cilveekiem un cilveekiem un cilveekiem, ejot, sakot, darot, smaidot, rakstot, guljot, es tik pat labi vareetu atrasties uz meeness. es sliidu cauri laikam un telpai, bet kaadu cilveeku pa iistam satieku tikai paaris reizes gadaa vai nekad

es sho nicinu, es nicinu savu veelmi shaadi izdziivot
 
 
15 November 2016 @ 08:10 pm
 
aizgaaju noskatiities Arrival, which kind of blew my mind a little. man praataa paraadiijaas formula:

theoretical physics + kindness + successful communication = survival = happiness

shim nedaudz jau pieskaaraas filma Interstellar, bet luudzu luudzu taisiet veel un veel filmas, kas ir kaa dziesma kvantu un teoreetiskajai fizikai, kur taa miiloshi apvij rokas cilveeka eksistencei un apzinjas fenomenam un speejaam.

visbreecoshaakaa doma, kas dega praataa: protams, tas ir neiespeejami, ka intelektuaali superatiistiitas, inteligjentas buutnes (kas ir priekshnoteikums long distance space travel) buutu ljaunas, ko taadu var padomaat tikai cilveeks, kuraa tumsoniibas ljaunuma nezaales brangi zelj veel shobaltdien.

veel es atsaaku skatiities Rectify, kas ir mans miiljaakais seriaals. it touched my vulnerable heart truly, madly, deeply. es pastaaviigi juutos kaa Daniels Holdens, lai arii nepatiesi apsuudzeets 20 gadus neeamu pavadiijis cietumaa solitary confinement. ielikshu visceral citaatu:

'When you are alone with yourself all the time, with no one but yourself. You begin to go deeper and deeper into yourself until you loose yourself. It’s a perverse contradiction. It’s like your ego begins to disintegrate until you have no ego. Not in the sense that you become humble or gain some kind of perspective, but that you literally loose your sense of self. And I’m not sure if anyone, unless they have gone through it can truly understand how profound that loss is. It’s like the psychic glue that binds your whole notion of existence is gone and you become unglued. I think therefore I am, I think too much therefore I am not. I am not therefore I am nothing therefore I am dead and if I am dead then why I am still so goddamn lonely?'
 
 
15 November 2016 @ 07:06 am
 
es gribu paarveersties milziigaa, brutaalaa puukjii, kursh ar dazhiem spaarnu veezieniem vareetu paarlaisties rinjkjii zemeslodei, un ar aukstasiniigu reecienu spljaujot uguni sadedzinaat sho sapuvusho, derdzekli no pasaules. un tad, kad viss buus nodedzis, tikai dazhi pussadegushi, asinjaini, leeveraini izdziivotaaji akli un raustiidamies kaarpiisies indiigi kuuposhajos sodreejos, es izshljaakshu paar visu pasauli ruugtas gljotas, kas momentaani visu, kas ir dziivs noparalizees, un tad paarveertiis akmenii cietaakaa par dimantu. un man nebuus zheel pat vistrauslaakas rozhlapinjas vai kakjeena, jo es esmu nojuudzies maniaks.

vieniigie, ko es savaakshu chupinjaa un cauri kosmosam uz saviem spaarniem aizlidinaashu uz citu planeetu, kas ir paradiize un kur ir tikai neizbeegama eksistenciaala eiforija, ir mana gjimene
 
 
14 November 2016 @ 11:33 am
 
fucking feeling so fucking vulnerable all the fucking time
 
 
12 November 2016 @ 02:32 pm
“I just don’t think she has a presidential look" - Trump  
There is an old phrase often credited to the American demagogue Huey Long, but which was actually written by an obscure American professor: “When fascism comes to America, they will call it Americanism.” It has come, and it has come by public vote. I am convinced that we are witnessing the politics of humiliation. People who grew up with a powerful sense of white, masculine privilege (as well as others who sympathise with that image of power), people for whom that sense of superiority was always precarious and always needed protection, found in Donald Trump a figure for their own fantasy of the restoration of an era now gone.

The demographics in the US have changed. Growing numbers of Hispanic and Asian people, as well as a larger black middle class and more women in positions of influence, serve as an affront to the fantasy. “Those people” are held responsible for the white man’s fall from grace, just as the Jews were blamed in Germany. Obama, a highly educated, elegant, moderate and well spoken black man who was president for eight years, fed the racist fear of the Other. His very presence was an offence. From this point of view, electing a woman would add insult to injury.


The role misogyny played in this election should not be underestimated. Hillary Clinton lived squarely in the world of realpolitik. Those who voted for Trump are living in a state of vicarious narcissism. The man’s grandiosity, his sense of entitlement with impunity, his open cruelty toward women, minorities and disabled people were adopted by identification. Policy did not matter. Reality did not matter. He made humiliated, emasculated white men (and the women who identify with them) feel better about themselves. Now all of us will pay for a collective fantasy that belonged to only half of us. - Siri Hustvedt
 
 
11 November 2016 @ 05:34 pm
 
manupraat, runaat ar cilveekiem, kas neizjuut empaatiju, ir aptuveni kaa runaat ar to datorprogrammu Eliza. kind of fun, but disappointing waste of time. kad man bija kaadi 14 gadi, es atceros, kaa viens mans it-savy klasesbiedrs man iedeva disketi ar to programmu, un tad es stundaam seedeeju un sarakstiijos ar Elizu, meegjinaadama izdomaat visaadus sarezhgjiitus psihologjiskus jautaajumus, lai paarliecinaatos, vai tajaa programmaa ir jebkaada human cognition dzirksteliite, bet vienmeer vienmeer atduuros kaa pret sienu. liidziigi vareetu buut, es iedomaajos, sarunaajoties, ar cilveekiem, kuru smadzenes vai nu nespeej vispaar piedziivot empaatijas juutas vai atrodas empaatijas spektra minimaalaakajaa daljaa. es redzu cik izmisiigi, vinji staigaa apkaart un uguniigi konstruee visaadas praata konstrukcijas, kas speetu demonstreet sapratni, vai driizaak justifyot sapratnes truukumu, bet shis empaatijas melnais caurums ir kliedzoshs, un Eliza paliek Eliza, different species. and it leaves me utterly puzzled, how much humanity is in these people, how do i approach them, how do i preserve my humanity when approaching them?

dazhreiz es piekjeru sevi, ka mana empaatija kaut kur aizsliid aiz redzesloka, bet tas parasti notiek tikai uz mazu briidi un tad gollum gollum es atkal piesleedzos, vai arii pat the most subtle krekshkjiitis no sarunbiedra puses par to kaa mana empaatija ir apputeejusi, un man tad raiti jaasteidz spodrinaat, vannot, noriiveet ar raupju linu dvieli, iesmarzhinaat ar lavandu un nolikt goda vietaa empaatiju, un pateikties cilveekam, kas man aizraadiija

mani biezhi nomoka jautaajums, cik lielaa meeraa tieshi cilveeku smadzenju fiziskais setaps ir vainiigs pie nespeejas izjust empaatiju, un cik tas ir irreversible, vai arii vinjiem taa vienkaarshi ir ljoti apputeejusi, totaali sasalusi, vai bailiigi sleepjas aiz spiitiiga, aizvainota, saapinaata, dusmiiga, njirdzosha, disassociated ego.

veel es veeleejos sheit ielikt Lenarda Koena liriku, kas manupraat, atspoguljo manu sajuutu par sho 2016. gadu preciizi. es no vinja peedeejaa albuuma it sevishkji jutu, ka vinjsh ir ruugti viilies dievaa un pasaulee, un pazaudeetaa miilestiibaa. es ceru, ka vinjsh tagad ir nokljuvis paarpasauliigi kolosaalaa paradiizes galaktiskajaa daarzaa, kur dreifee mirdzoshas nebulas, un kur vinjam paar silto vaidzinju rit asarinja kaa dzidra dimanta peerliite, jo vinjsh beizot redz dievinju, un vinja roku savaa karstajaa plaukstaa tur marianna, kameer vinji abi kopaa ar enjgjeljiem un visaam paareejaam debesu butneem sildaas speecinoshaa un visaptveroshaa miilestiibaa

If you are the dealer, I'm out of the game
If you are the healer, it means I'm broken and lame
If thine is the glory then mine must be the shame
You want it darker
We kill the flame

Magnified, sanctified, be thy holy name
Vilified, crucified, in the human frame
A million candles burning for the help that never came
You want it darker

Hineni, hineni
I'm ready, my lord

There's a lover in the story
But the story's still the same
There's a lullaby for suffering
And a paradox to blame
But it's written in the scriptures
And it's not some idle claim
You want it darker
We kill the flame

They're lining up the prisoners
And the guards are taking aim
I struggled with some demons
They were middle class and tame
I didn't know I had permission to murder and to maim
You want it darker

Hineni, hineni
I'm ready, my lord

Magnified, sanctified, be thy holy name
Vilified, crucified, in the human frame
A million candles burning for the love that never came
You want it darker
We kill the flame

If you are the dealer, let me out of the game
If you are the healer, I'm broken and lame
If thine is the glory, mine must be the shame
You want it darker

Hineni, hineni
Hineni, hineni
I'm ready, my lord
 
 
11 November 2016 @ 05:47 am
 
un leonards koens, es ceru ka vinjsh atrada mariannu
 
 
10 November 2016 @ 04:39 pm
coincidence i think not  
pirms dazhaam dienaam es redzeeju viscerally unsettling sapni, kuraa mana darba telpaas no griestiem, pa sienaam saaka pluust un teceet uudens kaa stiprs lietus, uz galda uz papiiriem, suucaas paklaajaa, mani paarnjeema shausmas un riebums, un kaa jau pie pasaules gala es izskreeju aaraa un devos maajaas. nogaajusi paaris minuutes, es uz sevi bailiigi paskatiijos veikala skatlogaa, atskaartu ka esmu trusis un izleemu doties tomeer atpakalj un paliidzeet visu saglaabt

shodien ap 9:45 man darbaa no griestiem saaka gaazties uudens, pluuda pa sienaam, suucaas paklaajaa, uz galda, sitaas pret virsmaam kaa stiprs lietus. tas bija diivains moments, kad es atskaartu ka preciizi sho briidi jau biju nosapnjojusi pirms dazhaam dienaam

 
 
09 November 2016 @ 09:01 pm
 
 
 
08 November 2016 @ 06:45 pm
 
cik daudz man ir ar sevi jaarunaa, lai es no klusuma atkal nesaaktu iztureeties restless un psihi pret citiem vai pret sevi? man shkjiet, ka visus tos briizhus, kad es aktiivi praataa neinicieeju savu pieredzhu un to izraisiito paardomu verbalizaaciju, jeb paarsvaraa lielaako dienas/dziives laiku, diemzheel, es juutos kaa staigaatu apkaart ar izsleegtaam smadzeneem. un tad es arii paarveershos pati par elementaali, kam nav smazenes ar ko uztvert sirdi, bet tikai inerce izdziivot. taa it kaa shii reflekteeshanas iespeeja manii ir iebuuveeta kaa vissvariigaakaa un daargaakaa sastaavdalja, kas manam bodymind pieder, evoluucijas precious, groovy, one of a kind projekts, un to neaktivizeejot, es esmu absoluuta vilshanaas. taa it kaa manii meegjinaatu lejuplaadeeties kaut kaads nosleepumains, gjeniaals fails, bet vai nu interneta aatrums ir leens, vai nu internets pazuud, vai es vienkaarshi kaut kaa pati deliberately spiezhu 'pause', un kaapeec?

kas ir taas lietas par kuraam man ir jaadomaa? reflekteet par random distractions, world things man shkjiet veel lielaaks distraction, un kameer es to daru, tikmeer man praataa mirgo sarkana, urgent lampinja, kas meegjina pieveerst manu uzmaniibu, ka atkal esmu uzlikusi svariigo uz pauzi. kaa lai es zinu par ko man ir jaadomaa? man realjna gribas kratiit rokas pret debesiim un vaimanaat pretii kvantu holograafiskajam all-in-one dievam, just to be crystal clear ko vinjsh tieshi grib lai es izreekjinu un izanalizeeju precisely, i do it

tad es domaaju, ka ja es vienkaarshi staigaashu pa pasauli un dariishu lietas, kas ar saviem magneetiskajiem pievilciibas valgiem mani aizbur, es atradiishu laiktelpas punktus kur ir jaudiigs signaals lejuplaadei, un tas man dos vitaalo vielu reflekteeshanai. dazhreiz ljoti reti taa notiek, un tad man shkjiet, ka i've found my pot of gold, bet tikpat speeji es saprotu, ka shis bija isolated incident un ka turpmaakaas simts juudzes es atkal kliidiishu tukshaa. tjipa es esmu nemaakuliigs izdziivotaajs, kursh vienu vakaru paeedis atlikusho nedeelju kulj salmus un gulshnjaa, liidz iestaajas grave hunger and panic. dazhreiz es kliistu, driizaak - piespiezhu sevi kliist par spiiti visam, jo tas ir pareizi!, un it kaa meegjinu piekliist lietaam, kas mani, es biju iedomaajusies, ka pievelk, bet tas juutas kaa eest pelnus.. kameer jebkaada sasaiste, kosmiskaa lejuplaade aptekas tik skaudri, ka shkjiet es to visu biju izteelojusies, un ka dziive vienkaarshi ir bezjeedziiga kliishana un pelnu eeshana muzhiigi muuzhos aamen

protams, protams, es jau zinu. es esmu apzinjas koncentraacija pasaules objektu un norishu punktaa, un tas vai es izshkjiidiishu vai turpinaashos reizee ir un nav manaa varaa. either, or and both all party all night long. cik daudz pelnu veel jaapeed? es vinjus eediishu, labi, eest pelnus tikuntaa ir labaak nekaa neeksisteet
 
 
08 November 2016 @ 06:13 am
 
shii ir varbuut peedeejaa diena pasaulee, kurai ir caur asiniim un sviedriem izciiniitas ljoti vaargas bet vismaz, vismaz.. izredzes buut par kaut ko labaaku, gaishaaku. riitdien varbuut jau pasaule nolaidiisies tumsoniibas ellee, Latvijai uzbruks putins, sievietes dedzinaas uz seksisma saarta, cilveekiem kaaps ar zaabaku sejaa un dialoga vietaa pasty bitches shaudiisies ar pishchikiem. bezmaz vai gribas vakaraa dariit kaut ko sviniigu, sveeto vakareedienu pirms apokalipses. carpe diem
 
 
07 November 2016 @ 01:16 pm
 
 
 
06 November 2016 @ 09:24 pm
 
lieliskaakaa sajuuta pasaulee taadam maigam mazohistam kaa man - kaads tevi izmanipulee un sagraabj visu tavu padeviigo buutni savaas spiilees, vispaareeji un shkjiet uz muuzhu, un tad tevi pamet renstelee; un veel briinishkjiigs, magical encore mazohistiska baudiijuma moments - to visu es tikai izteelojos savaa absoluuti izoleetajaa (bezgaliigas spokainas atbalsis tukshaa, cietsirdiigaa kosmosaa) curiously twisted praataa. jauki tachu!
 
 
music: the bravery - tyrant
 
 
06 November 2016 @ 07:44 pm
 
vakar aizgaaju uz savaadaako priekshnesumu, kaadu naacies redzeet aarpus datora ekraana. tas saucaas 'holy smoke' un bija kas nenodefineejams starp deju, dziesmu, gongu, dzeju, teaatri, duumiem, neartikuleetaam skanjaam, zvaninjiem, mezhoniigumu, chanting, aarpus vaardiem. ideja bija atteelot cilveeka celjojumu no pirmsaakumiem uz apgaismiibu, celju pie dizhaa gara, kas bija aptuveni kaa atrasties jodorowska filmas uznjemshanas laukumaa. tu zini ka tu saproti, ko autors ar visu ir domaajis, bet nevari to izskaidrot, jo tu saproti nevis ar praatu, bet ar visu paareejo, kas rezonee uz shiem cilveeku kjermenjiem un to izpausmeem. tu driizaak nevis uztver konceptu, bet piedziivo kaa apzinja juutas reagjeejot uz konceptu. mans miiljaakais moments, bija kad telpa, kura pati par sevi bija mazinja, pietika vietas 30 skatiitaaju kreesliem un otra puse 'skatuvei', kad telpu piepildiija ar monoliitu duumu maakoni, kuraa nevareeju sarerdzeet pat savu roku, kad cauri shiem duumiem saaka  pluust silta, saarta gaisma un katrs no chetriem priekshnesuma sniedzeejiem saaka speeleet savu, katram citaadaak skanoshu instrumentu, gongu, zvaninjus, taadus kopaa sitamus govju zvanus un mazaaku gongu, vinji vienkaarshi griezaas duumos uz rinjkji kaa dervishi kaadaas labas piecas minuutes, un vispirms maigi un klusi tad arvien skaljaak saaka sinhroni katrs sist savu instrumentu, liidz tas paarveertaas varenaa, skaljaa, visaptveroshaa simfonijaa, kas caurstraavoja visu mazo telpu un shkjita ka visu cilveeka kjermeni


veel es shodien spontaani un bez zheelastiibas nopirku makveidiigu asus kompi, un izdomaaju, ka taa kaa vinjsh ir tik sleek un viegls un transporteejams, es ar vinju ieshu seedeet visaas Londonas kafejniicaas, muzeju kafejniicaas, citu iestaazhu kafejniicaas, veel kafejniicaas, vasaraas parkos un jebkuraaas public vai lone spaces, un rakstiishu staastus par saviem ne iipashi imaginaarajiem varonjiem, detalizeeti par vinju juutaam, kuras es aprakstiishu taa it kaa taas buutu pasaules akuuti svariigaakaa izpausme. tad es tos staastus saglabaashu uz datora un neko ar vinjiem nedariishu taalaak. mees ar manu asus buusim viens entity, un tad peec varbuut dekaades kaadas, kad tehnologjijas aplips ar cilveekveidiigu apzinju, mees kopaa vareesim sirdiigi zuudiities un melni jokot par muushu kopeejo nepanesamo apzinjas smagumu, kaa jau tuvi draugi
 
 
music: eurythmics - there must be an angel
 
 
05 November 2016 @ 06:01 pm
 
sapliisa dators. ne jau pavisam, bet taa, ka ekraans vairs karaajas tikai vienaa enjgjee. dziivei protams nav jeegas. notriekshu visus savus noskrandushos peasant savings lai nopirktu jaunu datoru, ar kuru apskaavusies tad es vareeshu seedeet viena savaa gultaa, kameer riet saule un tuukstots vientuliibas gadi noriet viens peec otra arii

shodien gaaju pa ielu un domaaju par ne iipashi imaginaaru apaatisku varoni. vinjsh iet pa ielu rudenii, ir peecpusdiena un saule spiid akuraati celjam pa vidu pretii varonim tieshi sejaa. gar ielu ir augsti koki, kuriem masveidaa birst lapas, taas ir visur.. uz ietves, gaisaa, un ir arii puteklji un gruzhi, un nupat ir saceelies taads kaucoshs veejsh, kas sauju gruzhu triec apaatiskajam varonim sejaa. tachu vinjsh ir tik bezceriigi apaatisks, ka vinjsh speciaali tur acis valjaa pretii pirmkaart kveelojoshajai rudens saulei, otrkaart gruzhiem un smiltiim, ko veejsh turpina tam triekt sejaa un aciis. vinjam nepakustaas neviens nervinjsh sejaa, bet no vajpraatiigajaam apaatiskajama aciim saak riesties karstas kairinaajuma asaras. katrs solis ir kaa izelpa bez ieelpas. vinjam peekshnji rodas izmisiiga pat mezhoniiga veelme, lai vinju notriec mashiina, vai noshauj terorists, lai vinja eksistence izbeidzas sheit un tagad un ne veelaak vai riitdien vai kaut kad taalaa, pretiigaa naakotnee. bet peec paaris skaudraam izelpaam, kas ir tik vilshanaas ruugtas kaa veermeles un naida karstas kaa kveelojoshas ogles, vinjsh atskaarst, ka protams dieva nav kas sho vinja pieticiigo, vieniigo veelmi speetu saklausiit. vinja eksitence veelarvien turpina sliideet pa laiktelpu kaa nenoslaukaams punjkjis
 
 
04 November 2016 @ 08:38 pm
 
nee es negribu nekad iesaistiities runaas vai paardomaas par pasauliigaam lietaam, es to dariishu tik pat pastarpinaati, un shkjeermiigi, kaa no riita lasot 'zinjas', kameer dzeru teeju. viss kas mani interesee ir manas sajuutas vientuliibaa, pat ja man nekas cits pasulee nepieder un es kljuustu par pabiru. varbuut arii citu cilveeku sajuutas, bet tikai tad ja taas ir ar rezonanci
 
 
03 November 2016 @ 07:00 pm
skatiities nezveeram aciis un varbuut ieraudziit kaut kaadu miilestiibu  
so es beidzot noskatiijos 'before the flood', kas atstaaja taadu pashu peecgarshu, kaa aizejot uz disappointing free talk. tu speciaali uzfrishinaajies, uzvilki dreebes, atjaunoji skropstu tushu un luupeni, gaaji aaraa aukstumaa uz metro, brauci saapiigi nedabiigi gaishaa vagonaa klausoties vienu un to pashu spotify pleilisti jau kuro nedeelju, stuumies cauri cilveeku puuljiem, mekleeji savu venue entrance, 10 minuutes seedeeji bezmeerkjiigi spaidot telefonu un veerojot cilveeku neformaalaas sejas un plastmasas glaaziites ar alkoholu vinju rokaas, tad saakas runa, runaataajs ir it kaa nonshalants bet sleepta pompoziiga grandeur pildiits, pasaka kaut kaadu painfully superficial summary, stunda aiziet, cilveeki uzdot simts reizes dzirdeetus, neatbildamus jautaajumus, visi applaudee un prieciigi iet uz galveno runas dalju - krogu, kur izdzeerushi triis pintes alus aizmirsiis visu par ko bija runaats, un ar mieriigu sirdi un saldu zhvinguliiti sliigs miega siltajos skaavienos.

saakt aprast ar domu, ka dziivoju pasaulee, kur cilveeki tieshaam gulj staavam kaajaas. saprast, ka cilveekus interesee vinju siltais pavards, un visas shausmas ir tikai izklaide, kuraa var rast kopiigus sarunu tematus. galvenais ir kopiigi temati un pavards, un kas ir pareizi ir sekundaars labaakajaa gadiijumaa. un tas ir tik pleesoshi, jo visu dziivi esmu raavusies starp to, kas man shkjiet pareizi un starp to, kaa eertaak dziivot sabiedriibaa neaizvainojot taas veertiibas. kaa nenoizoleeties negribot atbalstiit veertiibas, kas ved tikai uz mordoru. 

bet man sheit vairs nav izmisiiga sashutuma pieskanjas, tikai teoreetiski. es varbuut pat novelju visu atbildiibu no sevis, jo es juutos taa it kaa es sheit buutu nolikta, un viss ko es varu dariit ir domaat bez vaardiem caur sirdi, un kaada leena ziemeljblaazma no taas pluust uz to es raugos

dazhi pieturas punkti gan bija:

0) es jau sho visu zinaaju, Di Kaprio visu dziivi ir bijis ignorants
1) jaauzmanaas no palmu elljas, jo negribu lai manaa vaardaa svilina muuzhamezhus un maigus ornagutaanus
2) izraadaas Obama bija pret geju lauliibu, liidz cilveeki saaka protesteet, tad peekhnji paarmainiija savu nostaaju
3) varbuut visa filma bija reklaama saules paneljiem taapat kaa 'inconvenient truth'
4) kretiinisks, pat infantili amizants shkjita Obamas komentaars, ka gan jau naakotnee izdomaas jaunus veidus kaa ciiniities ar dabas degradaaciju, tad arii viss buus labi
5) gruuti pateikt, kura amatpersona ir sincere, kura ir pilniigs psihopaats playing with my vulnerable baby heart
6) aizdomiigums.. aizdomiigums.. aizdomiigums..
7) piesaarnjojums, kas rodas lai uztaisiitu vienu hamburgeri vienaadojas ar 42 mashiinaa nobrauktaam juudzeem
8) iet aaraa un priecaaties par dievinja doto beerzu birziiti katru stundinju, pirms gjeosociopolitekonomiskaas apokalipses
9) izraadaas The Revenant filmas beigas bija jaafilmee Argentiinas kalnos, jo Aljaskaa izkusa viss sniegs

 
 
02 November 2016 @ 09:37 pm
 
visu dienu ir paarnjeemis nemiers. juutos, kaa buutu atveerusi paaraak daudz logu maajaa un puush dazhaadi veeji iekshaa, nesaprotu vai man ir karsti vai auksti.
pamodos ar kaarteejo sajuutu. novembris, tik veca paziistama vieta laikaa, pavirshi kjemmeeju matus, tad ruupiigi, lai arii veel ir lapas un saule vaargi spiid, driiz saule grimst aiz asinjainas zemes malas, un visi dabas trauslie kauli leenaam padeviigi atklaajas. visu dienu juutos domiigi, atkal esmu kaut kur iestuureejusi, kas ir shis savaadais limbo, un vai tas ir limbo. lai arii vieta ir tik paziistama laikaa un praataa un dveeselee, es veelaizvien nezinu vai sheit ir gaisma vai tikai bezgaliiga tumsa uz dziljaaku, taalaaku, preteejaaku nekurieni. peec darba es eju staigaat gar pili, fotograafeeju saulstarus starp kokiem, klausos bat for lashes, telpa, laika riteejums ir ceremoniaals, ceels, es juutos apaatiski pacilaata, eju uz muzeju skatiities gleznas vai pie gleznaam kaa pie portaaliem ceriibaa uz mazliet gaismas

es juutos taa it kaa man buutu tikai pieci vaardi, un pateikt es nevaru neko. es vinjus piecus jau esmu likusi tuukstosh veidos un mozaiikaas, bet neviena neatsleedz to iipasho patiesiibu. bet es esmu iemaaciijusies bezgaliigu pacietiibu, un pasaule man ir iemaaciijusi justies vainiigai par jebkuru manu nepacietiibu, un tad sevi sodiit ar totaalu apaatiju

katru dienu mosties ar rauduliigu veelmi un nepiejamiibu buut labaakam cilveekam. it kaa labaakais cilveeks vienmeer staav vairaakus soljus priekshaa, bet ir nesasniedzams, nozheelojami un vienmeer paraadaa, un vienmeer vainiigam un vienmeer lieki sekot tam pa peedaam, jo nekur citur nav kur iet, nekur citur nav jeegas iet. katru vakaru iet guleet, bet nemaaceet luugties, taa arii nekad nejust saikni ar jebko, kas ir gaishs

es juutos taa it kaa man pat nebuutu viens vaards vairs. izshkjiiros klausiities muuziku, tas buus mans balzaams shiis dienas beigaam

varbuut es esmu tik aprobezhota, ka nespeeju uztvert vairaak par pieciem vaardiem? daudz vaardi - un mana apzinja ir smilshu veetra, dazhi vaardi un sirds smagi un strauji sitas, neviena vaarda un es nozheelojami velkos pa peedaam labaakajam cilveekam, jo man citur nav nebija un nebuus kur iet jo visur citur ir tumsa
 
 
music: bat for lashes - in god's house
 
 
02 November 2016 @ 06:49 pm
 
 
 
01 November 2016 @ 05:58 pm
surviving feels like following his bloody tracks  
"A weak soul does not have the endurance to resist the flesh for very long. It grows heavy, becomes flesh itself, and the contest ends. But among responsible men, men who keep their eyes riveted day and night upon the Supreme Duty, the conflict between flesh and spirit breaks out mercilessly and may last until death. 
The stronger the soul and the flesh, the more fruitful the struggle and the richer the final harmony. God does not love weak souls and flabby flesh. The Spirit wants to have to wrestle with flesh which is strong and full of resistance. It is a carnivorous bird which is incessantly hungry; it eats flesh and, by assimilating it, makes it disappear.
Struggle between flesh and the spirit, rebellion and resistance, reconciliation and submission, and finally - the supreme purpose of the struggle - union with God: this was the ascent taken by Christ, the ascent which he invites us to take as well, following his bloody tracks."
 
 
01 November 2016 @ 07:20 am
 
saatans un dievs ir viena un taa pati buutne, taapeec tu juuties slikti gan izdarot lietas gan neizdarot lietas
 
 
31 October 2016 @ 09:40 pm
 
"surviving feels like eating shit"
 
 
31 October 2016 @ 10:41 am
viens pats heloviinaa, un veel arii vakara plaani  
Image result for giles halloween
 
 
music: screamin' jay hawkins - i put a spell on you
 
 
30 October 2016 @ 06:29 pm
viss ir viens un vinjsh ir vientuljsh  
varbuut cilveeki juutas vientulji, jo viss ir viens

ja visi cilveeki ir tikai lielaas, kosmiskaas apzinjas-gara-dieva izpausmes, tad logjiski, ka apzinja ir viena pati vientulja, neglaabjami un muuzhiigi lonesome entity, tai nav ar ko mijiedarboties, jo visur tikai pretii ir vinja pati. taapeec cilveeks, kas saprot, ka viss pasaulee redzamais un visas interakcijas ir iluuzija, juutas tik pat vientuljsh kaa lielaa, blaakjiigaa, visaptveroshaa apzinja jeb dievs. aptuveni taa kaa filmaa Solaris galvenais teels saprot, ka visi vinja draugi ir Solaris radiiti psihiski gljuki, bet veel beigaas vinjsh arii saprastu, ka vinjsh pats ir Solaris gljuks un to iisteniibaa domaatu un saprastu pats forever alone Solaris
 
 
28 October 2016 @ 07:07 pm
 
viens no maniem iipashaakajiem atklaajumiem prieksh sevis ir tas, ka pat kad cilveekam pilniibaa aptruukstas savas personiibas, ko projiceet citiem virsuu, tikuntaa cilveeks ir bezgaliigs, tuukstoshiem gadu sensensens, visvarens, radoshs daargumu okeaans, no kura spontaani uznirst dazhaadi fascineejoshi sentimenti. varbuut pat vieniigais, kas sho lielisko izpausmi ierobezho ir cilveeka siikie, siikstie, nervozie meegjinaajumi projiceet citiem virsuu savu personiibu. tad vinjsh sevi it kaa apmaana, negribot, kad personiiba ir izchaaksteejusi un aizpuusta veejaa, ka vinjsh ir tukshs neatgriezeniski, bet tas ir smiekliigi un taa nemuuzham nava un nevar buut. ja cilveeks taadu saapiigu uzskatu tur sazhnjaudzis sev priekshaa un uz vinju baisaam aciim, noparalizeets, izmisis skataas, kameer citi pret vinju sitaas kaa pret sienu, tad viss kas atliek ir vinju izlaist no rokas un veerot kaa tas aizripo atpakalj okeaanaa. tad ir vieta citas lietas tureet, ko dievinjsh tev ieliek rokaa
 
 
27 October 2016 @ 05:02 pm
 
shodien piedziivoju nepatiikamu momentu. gaaju gar kanaalu no kamdenas, pa sauliiti, caur viitoliem, gar barzhaam, focheejot saulstarus un veeju kokos uz savas nekvalitatiivaas telefona kameras, eedu vegaanu shokolaades virtuli. te taalumaa saredzu virs krasta aiz tilta slejas interesanta instalaacija, gjeometriska, caurspiidiiga, it kaa tiikls, it kaa skaldnes savaadai maakslinieciskai instalaacijai, bet izskataas aizaugusi, vai ieaugusi parkaa. turpinu iet, redzu, tajaa iekshaa aug staavi koki un kruumi, tad redzu no vienas malas uz otru paarlaizhas liels, majestaatisks, balts putns, iekshaa, varbuut staarkjis. tad man saak praataa sasleegties, jo atceros, ka esmu tuvumaa zoologjiskajam daarzam. skatos, redzu vienaa no kokiem ieksh 'instalaacijas' satupushi taadi griffveidiigi putni, eerglji? saprotu, ka taa ir neliela teritorija, paarvilkta ar grotesku metaala rezhgji, kur iekshaa ir ieslodziiti dazhaadi, eksotiski putni. cilveeks ir panjeemis un ar metaala tiiklu noshkjeelis miniatuuru plekjiiti dabas, un tur ieslodziigjis putnus. taa kaa mazi beerni dara, nokjerot peli vai vardiiti, ieliekot kurpju kastee vai bljodaa ar zaaliiteem un zarinjiem un uudeni burkas vaacinjaa. es skatiijos uz to tiiklu un tad uz zilajaam debesiim taalumaa, un tad atkal uz tiiklu, un uz tiem putniem, un nodomaaju, ka tie putni neredz zilas debesis, bet tikai metaala shviikas, un vinji nevar briivi aizlidot, kur gribas, vinjiem ir jaalido no vienas malas uz otru, no viena koka uz otru, tresho un atpakalj uz pirmo. es no visas sirsninjas veeleetos, lai tie putni izveidotu slepenu beegshanas plaana pulcinju, atrastu veidu, kaa izlauzties, pa celjam atlauztu arii blakusesosho zoodaarzu, izlaistu visus zveerus briivee, un tad visiem cilveekiem izknaabtu acis un aizlidotu saulrietaa
 
 
27 October 2016 @ 10:42 am
 
anglju zinjaas raksta, ka uz Latviju, un Igauniju un Lietuvu, suuta daudz karaspeekus. kaapeec? kas tam Pukjinam pa pigoriem praataa. manii ir tik neaptverama neticiiba tam, cik cilveeki ir taaaaalu no elementaaraam emocionaalaas inteligjences pamatveertiibaam. tikmeer peedeejo piecdesmit gadu laikaa ir izmirusi puse dziivnieku sugu, un daba, zemeslode grimst sudainaa ellee. kaapeec Pukjins un karaviiri un paareejie dunduki nevareetu savu macho energjiju izlietot kaa Imants Ziedonis - lai dziedinaatu sev Zemi zem kaajaam
 
 
26 October 2016 @ 04:44 pm
 
man shkjiet cilveeki viens otru saprot daudz vairaak nekaa vinji pashi pie sevis domaa vai pashi sev un otram izliekas, un galvenais jautaajums ir cik un uz kaadiem kompromisiem vinji veelas iziet, cik lielos maldos vinji dziivo un likumsakariigi - cik svariigi vinjiem ir vinju postenji, cik svariiga vinjiem ir vinju neelastiigaa, izoleejoshaa nostaaja.

varbuut pat mans miiljaakais gada laiks ir shii nedeelja pirms haloviina. rudentinjsh. man patiik staigaat pa ielaam, starp saartajiem un saulainajiem kokiem, meeteliitii un shallee, un dzert kafiju un izteeloties, ka es esmu kaads vientuljsh, bet saldseeriigs un optimistisks, protams, eksistenciaals personaazhs kaadaa Vudija Allena 80.o vai 90.o gadu filmaa. tad es saliidzinu, ka tik pat momentaani kaa pavasara ziedonis paariet shis rudens zeltainais, siltais, dzintariigais, saartais dailjums. man patiik sanest maajaas saartus aaboljus un kjirbjus, un raganburkaanus, man patiik dedzinaat muskusiigas un vaniljiigas sveces un cept piparotus, kaneeliigus, roziniigus, medainus auzu cepuminjus, man patiik dzert stipru kakao un skatiities spokainas filmas un seriaaljus, patiik katru vakaru peec kaartas piefikseet saulrieta burveliigaas nokraasas, klausiities 70.o gadu dziesmas un sapnjot par dziivi un cilveekiem, un pagaatni. es esmu mazs omuliigs kukuliitis.
 
 
music: shuggie otis - sweet thang
 
 
25 October 2016 @ 08:51 pm
 
nepatiik taa sajuuta, ka visu laiku sevi monitoreeju, vai esmu prieciiga vai arii beediiga. liidz ko esmu beediiga, juutos vainiiga, jo man ir tik daudz kaa. liidz ko esmu prieciiga, meegjinu atspeekot, ka mans prieks ir nozheelojams. shkjiet, ka dziive pluust starp vainas sajuutu un nozheelojamiibas sajuutu, un veel visaadaam sub-sajuutaam, kas divas ieprieksheejaas baro. un visas shiis lietas ko es saku ir just some more of the same, vienaadas, monoliits, visaadi vienaadi vaardi, kas apziimee vienaadas lietas, kas neizraisa nekaadas paarmainjas dziivee.

es juutos kaa bumbinja, kas inerti ripo doomiigaa virzienaa, un man gribas lai uz mani iedarbojas kaut kaads speeks, kas manu inerci lauztu. bet tajaa pashaa briidii man tas atkal shkjiet bezjeedziigi, jo lai arii es varbuut saaktu ripot citaa virzienaa, agri vai veelu es nonaakshu pie inertas riposhanas
 
 
24 October 2016 @ 10:45 pm
 
ja es vareetu izveeleeties savu dziivi saakt no jauna un nebuut vairs depresiiva viduveejiiba es buutu:

manu sapnju profesiju tops:

1) dziedaataaja
2) shamane
3) rakstniece
4) aktrise
5) dievture/folkloras piekopeeja/lauksaimniece ar daarzenju novirzienu
 
 
24 October 2016 @ 04:19 pm
you want it darker  
jaunais Leonarda Koena albuums ir tik miiljsh. es sho rudeni/ziemu pavadiishu vinjaa klausoties un skatoties kaa deg svece, tumshaa istabaa. viss, ko vinjsh dziesmaas saka, eto tak. veel man ir zheel, ka vinjsh ir izleemis, ka ir pienaacis laiks mirt, bet no otras puses es vinju jau tagad saprotu un apskauzhu

***

Seemed the better way
When first I heard him speak
Now it's much too late
To turn the other cheek
Sounded like the truth
Seemed the better way
Sounded like the truth
But it's not the truth today

I wonder what it was
I wonder what it meant
First he touched on love
Then he touched on death
Sounded like the truth
Seemed the better way
Sounded like the truth
But it's not the truth today

I better hold my tongue
I better take my place
Lift this glass of blood
Try to say the grace
 
 
music: leonard cohen - it seemed the better way
 
 
23 October 2016 @ 11:11 pm
 
at the end of my rope. total isolation. zero anything. zero hope. zero looking-forwardness. irrevocable damage. end of my rope.
 
 
22 October 2016 @ 08:14 am
 
apzinja ir sekundaara. katru reizi kad iestaajas prieks, vai katru reizi kad juuties kaa dreifeetu nekurienee, izreekjinaat un atkost, kas ir mainiijies kjermenja biokjiimijaa. kaut kas labs vai slikts apeests? pietruukst svaiga gaisa, vai esi labi izkusteejies? vairaak vitamiina d vai dha, mazaak cukura vai tauku? mind is futile, body slays
 
 
21 October 2016 @ 01:53 pm
 
vai var taa buut, ka man nav nekaa interesanta vairs, ko kaadam pateikt? vai cilveekiem es patikshu tad, ja uzdoshu tikai jautaajumus? es varu iemaaciities dazhaadus jautaajumus, ko uzdot, taa lai cilveeki runaa muuzhiigi. bet vai vinji pamaniis, ka es tikai kluseeju, jo man nav nekaa interesanta ko pateikt? kur pasaulee iederas taads cilveeks, kam nav nekaa ko kaadam pateikt? ko taads cilveeks dara ar savaam ilgaam peec community, sharing, nurturing, people-surrounded, friendly and kind environment?
 
 
20 October 2016 @ 05:50 pm
 
velnishkjiigi aizraujoshi! Westworld ir burtiski taads perfekts modelis Julian Jaynes graamatai The Origin of Consciousness in the Breakdown of the Bicameral Mind. atceros, ka to lasiiju universitaatee, rakstot savu sacereejumu par apzinju, un man tas shkjita pats gjeniaalaakais izskaidrojums apzinjas izcelsmei un evoluucijai.

<3 <3 <3

"The bicameral mentality would be non-conscious in its inability to reason and articulate about mental contents through meta-reflection, reacting without explicitly realizing and without the meta-reflective ability to give an account of why one did so. The bicameral mind would thus lack metaconsciousness, autobiographical memory and the capacity for executive "ego functions" such as deliberate mind-wandering and conscious introspection of mental content. When bicamerality as a method of social control was no longer adaptive in complex civilizations, this mental model was replaced by the conscious mode of thought which, Jaynes argued, is grounded in the acquisition of metaphorical language learned by exposure to narrative practice.

According to Jaynes, ancient people in the bicameral state of mind would have experienced the world in a manner that has some similarities to that of a schizophrenic. Rather than making conscious evaluations in novel or unexpected situations, the person would hallucinate a voice or "god" giving admonitory advice or commands and obey without question: one would not be at all conscious of one's own thought processes per se."

"Jaynes asserted that, until roughly the times written about in Homer's Iliad, humans did not generally have the self-awareness characteristic of consciousness as most people experience it today. Rather, the bicameral individual was guided by mental commands believed to be issued by external "gods" — commands which were recorded in ancient myths, legends and historical accounts."

"According to Jaynes, in the Iliad and sections of the Old Testament no mention is made of any kind of cognitive processes such as introspection, and there is no apparent indication that the writers were self-aware. Jaynes suggests, the older portions of the Old Testament (such as the Book of Amos) have few or none of the features of some later books of the Old Testament (such as Ecclesiastes) as well as later works such as Homer's Odyssey, which show indications of a profoundly different kind of mentality — an early form of consciousness."

"Jaynes notes that even in modern times there is no consensus as to the cause or origins of schizophrenia. Jaynes argues that schizophrenia is a vestige of humanity's earlier bicameral state."

"Jaynes theorized that a shift from bicameralism marked the beginning of introspection and consciousness as we know it today. According to Jaynes, this bicameral mentality began malfunctioning or "breaking down" during the 2nd millennium BCE. He speculates that primitive ancient societies tended to collapse periodically (e.g., Egypt's Intermediate Periods, as well as the periodically vanishing cities of the Mayas) as changes in the environment strained the socio-cultural equilibria sustained by this bicameral mindset. The Bronze age collapse of the 2nd millennium BCE led to mass migrations and created a rash of unexpected situations and stresses which required ancient minds to become more flexible and creative. Self-awareness, or consciousness, was the culturally evolved solution to this problem. This necessity of communicating commonly observed phenomena among individuals who shared no common language or cultural upbringing encouraged those communities to become self-aware to survive in a new environment. Thus consciousness, like bicamerality, emerged as a neurological adaptation to social complexity in a changing world.

Jaynes further argues that divination, prayer, and oracles arose during this breakdown period, in an attempt to summon instructions from the "gods" whose voices could no longer be heard. [..] Leftovers of the bicameral mind today, according to Jaynes, include religion, hypnosis, possession, schizophrenia, and the general sense of need for external authority in decision-making"
 
 
music: squrl - spooky action at a distance
 
 
19 October 2016 @ 09:46 pm
 
omg, merilina ir atvilkusies atpakalj uz bitvu, gurl just get over it already, tev nevajag neviena dranjkjasinja atziniibu, tu jau esi magjiska, skaista ragana, kas skrien ar vilkiem
 
 
18 October 2016 @ 11:31 pm
if i knew  
taa sajuuta, kad tu klusinjaam pie sevis nodomaa paldies dievam ka tu eksistee un dziivo un elpo un redzi un vari redzeet un piedziivot to kas tev notiek acu priekshaa, ka tava apzinja var veerot

es nezinu kaadas ir manas attieciibas ar lietaam un paraadiibaam, kas man izraisa veelmi dziivot. shkjiet, lietas sakaartojas divaas kategorijaas - taas kas izraisa apaatiju un neveleeshanos dariit neko un nedziivot, un taas, kas izraisa kaisliigu veelmi dziivot un dariit visu un dziivot muuzhiigi. bet kad es saskaros ar shiim lietaam, kas man izraisa veelmi dziivot un dariit visu, es juutos tik svesha un taala un neliidziiga taam lietaam, ka agri vai veelu man iesleedzas liels, sarkans, zveerojoshs apzinjas alarm, ka es esmu pilniibaa izoleeta un nepiemeerota, lai izveidotu jebkaadu kontaktu ari shiim lietaam, vai lai pat attaali meegjinaatu kljuut taada kaa shiis lietas

shovakar salstot, tukshu dveeseli un saaposhu kaklu aizgaaju uz Goat koncertu. pirms devos pie skatuves, gribeeju nopirkt alinju, bet kartes maksaajumiem minimums bija £ 10.00 so nopirku divus. devos pie skatuves un vientuliigi suucot savu alinju, leeni shuupojos pie gaidiishanas muuzikas un gaidiiju Goat. un tad tikai saakaas.. es nevaru aprakstiit, jo ir tas gap, kas rodas starp logjisku, garlaikotu, idle very idle praata domu timeline un transcendentaalaam, visceral pieredzeem. dazhaadas lietas, ko es varu pateikt, ir ka manaa priekshaa vareetu paraadiities Dievs, un vinjsh buutu taads videejs, meerens, reens, garlaiciigs tipinjsh saliidzinaajumaa ar shiim divaam meiteneem, kas ir pasaules un kosmosa un visu multiversu kopaa njemot Centrs. es staaveeju, un suucu savu alinju, un tad iznjeemu no somas otru, un suucu otru alinju, un shuupojos transiigi liidzi jebkam, ko vinji man iedeva. smaidiit es beigt nevareeju, un pusi laika pavadiiju ar apbriinaa sarauktaam uzaciim un paveertu muti. es nodomaaju, cik sveetiigi ir parastaa otrdienas vakaraa, suukt alinjus, klaniities ritmiskaa transa, un skatiities uz divaam pasaules grandiozaakajaam meiteneem, kas ir spozhaakas par dievu

ak es gribeetu tik ljoti izkaapt no sava veeroshanas shtaabija un iemaaciities buut un dziivot. es pat esmu ar mieru izskatiities peec klauna un klupt vienalga cik reizes. par mani var gardi smieties un es varu klusi smaidiit, kameer es citus ar savu klauniigo klupshanu izklaideeju. bet kaut vienu reizi dziivee uz dazhiem mirkljiem, kas nebuutu paaraak iisi, justies kaa tam ko es noveerteeju un tam kas man izraisa veelmi dziivot un dariit visu
 
 
music: bat for lashes - widow's peak
 
 
18 October 2016 @ 04:55 pm
mana dziive, puteklji  
citaats no aizmirsu-kaaada viiriesha 'tas kaa cilveeks dara vienu lietu, ir kaa vinjsh dara visas lietas'

es jau vairaakus meeneshus neesmu pa iistam kaartojusi maaju. zem diivaana ir drupachas, uz graamatplaukta puteklji, mantas nav savaas vietaas. shis padara manu realitaates sajuutu nekaartiigu, sashkjobiitu, saraustiitu. laiks vienkaarshi sastaajas nedeeljaas, un meeneshos, vienaldziiba aug un lekni zelj, driiz taa veertiisies par dekaadeem vecu, stabilu koku. man ir tikai meenesis palicis liidz vjetnamai un taizemei, bet veel nav nokaartota viiza, jo es neko nesaprotu un man ir slinkums, viensiicas nav norezerveetas. es jau meeneshiem neesmu noskatijusies labu filmu, neesmu izlasiijusi labu graamatu. dienas sastaajas nedeeljaas un meeneshos bez izmainjaam, zem diivaana kraajas drupachas un uz graamatplaukta puteklji. dziivoklii iepluust aukstums, es eju karstaa dushaa, divas reizes dienaa, saule riet aatraak, oktobris beidzas. aizbeegt no nojautas par atlikushaas, aizvien aatraak bet leenaak pluustoshaas dziives monoliito vienaldziibu, vienaadumu, rutiinu, bez izmainjaam, bez vajadziibas mainiities vai uzlabot. tikai aizmirshana par to, kaa ir tad kad kaut kas ir jauns. shovakar man jaaiet uz goat koncertu, bet es to daru tikai taapeec, ka jaadara nevis ka man triiseetu sirsninja peec taa kaa gribaas. jaaiet karstaa dushaa un jaaiztur brauciens metro, varbuut atliks mazliet laika nomazgaat traukus un nolikt dazhas lietas vietaa, notraukt mazliet puteklju
 
 
15 October 2016 @ 02:46 am
 
peec gandriiz 12 stundaam traffic, delayed flights un gaidiishanas apkaart ir 3:00 naktii, es gulju Maltas viesniicaa uz milziigas baltas gultas izmetusies t-kreklaa un apenees, aiz atveertajaam balkona durviim lejaa dobji viljnji sitas pret muuriem un laivaam, gaiss ir silts un mitrs, televizoraa filmaa skraida apkaart un kaut ko ar kompjuuteriem dara jauns noruupeejies kolins farels, un man ir pudele auksta uudens un briiviiba
 
 
13 October 2016 @ 07:01 pm
nothing new has been hidden underneath the sun  
ja manaa dziivee nekas nenotiek, tad kaapeec man par tik daudzaam lietaam ir jaadomaa. katru dienu kaa pieseesties pie smaga smaga augsta rakstaamgalda, kas ir paarkrauts ar dziives failiem, un nav nekas un nekur, nekaada aarpuse, nekas svariigaaks, tevi nekur nevajag, tev atliek tikai kjerties klaat un risinaat, reekjinat, analizeet, plaanot, risinaat, risinaat, rakstiit secinaajumus, meegjinaat pabeigt. nopuusties, nobaazt atvilknee, kjerties klaat nakamajam, sajaukt lapas, saprast, ka viss uzrakstiitais ir hranja, saakt no jauna, aiztaisiit acis, saberzeet seju, skatiities uz galdu tukshaam, sarkanaam aciim kaadu stundu, apgulties uz galda, taisiit papiiros un failos sniega enjgjeliiti

dazhreiz iesit cilveeciiga kontakta bads tik speeji, tu taads triicoshs, un kails savaa badaa staigaa apkaart, un jebkad kad kaads tev silti paspiezh roku vai nejaushi pieskaras mugurai tu gribi kaa dziiva viinstiiga vai mazliet maiga zhnjaudzeejschuuska sakjert, vinjam apviities apkaart un tureet savaa izmisiigajaa skaavienaa taa kaadu laiku liidz shis bads sadziist

es gribu buut pasaules vis gudraakais, izdziivotspeejiigaakais, apziniigaakais, saprotoshaakais, stoiciskaakais, pienjemoshaakais, pazemiigaakais, liidzjuutiigaakais, dodoshaakais cilveeks. es saprotu, ka izdariits ir tik maz, man priekshaa ir mezhoniigi plashs lauks, kursh man ir jaanostaada ar visu, kas man ir jaaatdod pasaulei. kad es sevi izdzenu un ar saapi dveeselee pazemojos un pakalpojos visvairaak, tas ir briidis, kad es saredzu visskaidraak, cik veel daudz man ir jaaatdod un jaakalpo un jaauzupureejas un jaaizdabaa. dzhreiz vai biezhi es to nederu, lai atkratiitos no shiis apzinjas, dazhreiz vai biezhi es to nedaru no sirds un taadeelj riskeeju izskatiities peec klauna, un tad atliek tikai padoties un sanjemt pasaules nievu kaa maaciibu. jo vairaak es izdabaaju, jo vairaak es kristaalskaidri saredzu, cik muuzhiigi, bezgaliigi, vienmeer, katru mirkli man ir jaaizdabaa un jaapazemojas. ja es vareetu es pazemotos tik zemu pasaules priekshaa, ka es atrastos vinjas pashaa zemaakajaa, tumshaakjaa akaa, kur man skaudri drebot buutu jaskrubina mazas, melnas suuninjas no visglumjaakajiem akas grodu akmenjiem, kameer visi paareejie seezh gaishaas istabaas taalu projaam no shii biezaa, draudiigaa mezha, kur atrodas shii zemaa, visdziljaakaa aka pasaulee.

mana dziive sastaav no shii groteskaa rakstaamgalda, pie kura seezhot es juutos inerta, nekompetenta, un visvairaak - vainiiga - par to ka es te seezhu, par to ka esmu nekompetenta, par to ka sheit seezhot es kaut kaa stiepju garumaa un racionalizeejo sho grotesko paraadiibu. un starp pazemiigu eksistences akmenju srubeeshanu, kam nav beigu liidz dziive beidzas. dazhreiz es kaut kaa atbriivojos no abiem uz varu dariit lietas 'briivajaa laikaa', kas ir kaa medusmaize, bet es vienmeer juutos kaa glutonisks burzhujs, kurhs atkal ir pametis novaartaa eksistences divus svariigaakos darbus

smadzenes maak izdomaat daudzus dazhaadus veidus kaa aprakstiit realitaati, un tos izjust tik organiski, dzilji, un speeji, ka tas ir patiesaakais skaistums kaads uz pasaules ir, jebkaadi iebildumi ir vaaji un mazsvariigi
 
 
music: benjamin clementine - quiver a little
 
 
10 October 2016 @ 07:15 pm
 
dazhreiz es juutos netverami liela un nezheeliigi skaista un aarpraatiigi powerful, taa it kaa es vareetu izdariit jebko, it kaa es buutu dievs. un tad mani smacee tas, kaa man ir jaastaav vienaa vietaa kaa iemietai un jaaskataas kaa shis speeks no manis izpleen shkjipsnaam ar katru garaam paejosho cilveeku, ar katru 'bet es tam neesmu piemeerota', kaut kaads melnaas mateerijas vai tumshaas energjijas veejsh, slikta gravitaate visu manu speeku no manis izpljaukaa, rauj aaraa. tad man ir jaastaav kaa iemietai, un es juutu kaa es noasinjoju, es visu atdodu, visa mana dziiviibas energjija, mana miilestiibas energjija, mana sapnju energjija, mans speeks, mana vara, mans viss - veejaa. es staavu tik ilgi, liidz es paarakmenjojos, tikai chaula, un es izliekos par parastu cilveeku puulii, puulis mani vienkaarshi nes, laiks mani nes, mani kaut kur nes es nezinu, kur. lai arii veel pirms mirklja, tikko es biju pasaules varenaakaa ragana. peec tam visas mazaas, siikaas, parastaas ikdienas darbiibas man liek maaciities lauzoshu pieticiibu. buushanu zudusham cilveekam starp biljoniem cilveeku. lai arii es no taa guustu nelielu mazohistisku baudiijumu, paarsvaraa es domaaju ka taa ir hranja, un klusiibaa, nekad nepametusi sho iedomiigo, saatanisko domu par vareniibu, luudzos, lai pienaaktu briidis, kad man vairs nebuutu jaanoskataas savaa miermiiliigajaa yet savaadi brutaalajaa destrukcijaa. tad ir taa - lai arii es esmu akmenis, ik pa laikam es tur iekshaa atguustu samanju, un tad man ir iespeeja maaciities tur atrasties neprotesteejot
 
 
09 October 2016 @ 07:02 pm
fofomo pleen  
man shodien uzradaas it kaa sirdi plososha it kaa vienaldziiga dilemma. es biju sataisiijusies otrdien vakaraa iet klausiities richardu daavkinsu runaajam. lai arii man shkjiet ljoti negliiti tas, kaa vinjsh nievaa gariigumu, jo gariigums realjna ir vieniigais pasaules, cilveeka eksitences, dveeseles, naakotnes, buutiibas glaabinjsh, man ljoti aizkustina tas, cik vinjsh kaisliigi un no sirds, un skaidri, pat dzidri, runaa par pasauli, kaa vinjam kljuust saarti vaidzinji, kad vinjsh runaa being all cute & earnest. bet tagad shodien es rulleeju instagrammu, un uzduuros reklaamai, short notice much paldies, ka otrdien londonaa buus amma the hugging saint. es neko daudz par vinju nezinu, bet lielaakajaa daljaa zen video intervijaas un runaas ko saktos, vinju vienmeer piemin kopaa ar taadiem kundzinjiem kaa nisargadatta un ramana maharishi un veel. vinja ir sveeta un apgarota pasaules maate un apskauj jebkaadus cilveekus 24 stundas no vietas neko needot. tagad es nezinu, ko izveeleeties, iet pie ateista vai iet pie sveetaas.

vispaar jau, es nezinu, varbuut iespeeja, ka es kaadreiz no kaada mutes dzirdeeshu vai no kaada klaatbuutnes ieguushu jebkaadu ideju par to kas un kaada ir dziive, un iedvesmu, pleen
es jau dzirdu, un paklausiigi ticu tam, ka visa pasaule ir manii pashaa, un jebkad kad es kaut kur eju, kaut ko daru, kaut ko domaaju, es sniedzos aarpus sevis un projaam no sevis, un attieciigi projaam no pasaules, buutiibas. bet prieksh kam tad tas ir vajadziigs. vai lietas man sniedzas pretii, vai es sniedzos prom no sevis? un ja viss ir viens, tad vai vispaar kaads kaut kur sniedzas?

es saaku intereseeties par filozofiju un gariigumu, lai saprastu, kas ir realitaate, bet es tikai esmu sapratusi, ka realitaate ir jebkas, ko tu domaa un pasaki ka taa ir. realitaate ir kaa non-descript objekts ko tu apgrozi, apskati un tad vienkaarshi kaut kaa randomly apziimee un nosauc, un tad tas objekts taa arii izturaas.

par sho domaajot mans fear of missing out veershas par fear of the fear of missing out, bet tad atskaarshot, cik bezgaliigi var no visa kaa baidiities, bez justifiable source nor end, ka inertaa bailju kjeediite sapluust ar to non-descript realitaates vielu, kas fundamentaali ir neredzama, nejuutama, nedzirdama, neeksisteejosha
 
 
music: sigur ros - isjaki
 
 
09 October 2016 @ 03:04 pm
perspektiiva shodien  
man paliek smiekliigi, iedomaajoties par to, kaa visi mani dramatiskie sharknado praatuljojumi, ir pavisam parastu dziives notikumu rezultaats, taadu notikumu, kas ar citiem ir notikushi jau miljoniem reizhu. veel es veeleetos that i could just get over myself, veeleetos, lai es tik ljoti ignore-all-else nonofukuseetos uz katru savu sajuutu, un vispaar, lai es nebuutu tik egoistiska
 
 
08 October 2016 @ 04:33 pm
 
dziives notikumi ir kaa cunami, tu nevari pretoties, bet tikai meegjinaat peldeet un gaidiit, kad paaries. dziives notikumiem pretoties nevar. varbuut var visu dziivi beegt no notikumiem un slapstiities pa kaktiem un eenaam, bet taa nav nekaada pludmale
 
 
07 October 2016 @ 08:35 pm
-> birth .. death ->  
-> resistance -> dark night of the soul -> breakthrough -> bliss -> complacency -> forgetfulness -> resistance ->