Mani vienmeer kaitinaaja, ka psihologjijaa visu laiku vaarvuljo par inner child this and that and heal it and everything it. Bet tagad, kopsh man ir beerni, it sevishkji, ka initial baby poop and milk and sleep days are over, un ir saacies vairaak emocionaalo izaicinaajumu laiks, man saak atjaust, ka tas kaa mees reagjeejam uz dziivi / probleemaam/ izdeviibaam / cilveekiem patiesi patiesi es jums saku tiek iemaaciits beerniibaa - var buut pat tieshi shajos 2-3-4 gados? Nu un protams veelaakaa beerniibaa arii. Kad S bija mazinjsh, es protams veel pati biju praataa mazinja, un uz vinja tantrums reagjeeju diezgan debiili - aptuveni taa kaa mana mamma to buutu dariijusi. Kaa rezultaataa, tagad kad vinjam ir jau gandriiz 4, vinjsh ir samaaciijies teikt visaadas pieaugusho lietas un reakcijas ko teikt, kad vinjsh ir dusmiigs uz mani. Un tas ir tik heartbrekaing, ka to saka mazi plecinji un rauduliigas actinjas un sarkans gjiimiitis, kad clearly emociju ir tik daudz, kad vienkaarshi vajag milziigu apskaavienu un visu konstruktiivi atrisinaat 15 minuutees.
Tagad es saprotu, ka inner child is a thing, jo mees iemaacaamies, kaa reagjet uz stresainaam situaacijaam no saviem vecaakiem un tad taa arii visu dziivi reagjeejam pa labi pa kreisi, neapzinaati. Liidz kaut kaa iespaidaa, piesleedzas vairaak apzinjas un ieraugam sevi spogulii. Man shis spogulis arvien skaidraaks ir mani beerni.
Tas protams ir mazliet skaudri, jo es saaku atcereeties visaadas lietas par savu voblas beenriibu un pusaudzhu gadiem. Es visu dziivi esmu gribeejusi buut neredzama, jo pret mani vienmeer visi iztureejaas taa it kaa manis nebuutu vai es buutu trauceeklis.
Un tagad, kad mamma mani joprojaam gardi kritizee par ambiiciju truukumu vai ko tamliidziigu, tad es varu gardi atbildeet - ka tas ir vinjas audzinaashanas metozhu truukums, protams savaa praataa.
Es atceros, ka pusaudzhu gados piemeeram, man neviens ne reizi nav prasiijis, kaa man iet skolaa, vai kaadi man ir draugi (vai man ir draugi), vai kas mani interesee - ne reizi! Protams, jo visi vaardi tika taupiiti paarmetumiem un kritikai un tam cik es liels esmu trauceeklis. Un es genuinely nespeeju pat iedomaaties, ka tas man izveidoja attieksmi pret dziivi, pret to kaa es dziivoju savu 20 un 30 gados. Bet tagad tas shkjiet tik pashsaprotami.
*
Citaas zinjaas, es iespeejams esmu stulba idinja. S iet beenrudaarzaa, kursh man paarsvara apatiik deelj dazhaam skolotaajaam un milziigaa daarza, jo es esmu a nature junkie clearly. So tad kad vinjam piedaavaaja vietu beernudaarzaa vieteejaa skolaa, kas skaitaas ljoti laba, bet kuru nebiju redzeejusi, es saakumaa to pienjeemu, aizpildiiju visas simts formas, bet pa peedeejiem meeneshiem tomeer izleemu, ka neraustiishu S pa dazhaadiem daarzinjiem un atstaashu vinju tagadeejaa. Plus es domaaju, ka gan jau taa skola ir iedomiiga. Bet tagadeejaa iet ljoti daudz rough beernu un arii daudz mental beerni. Nu un shodien beidzot biju uz open day forshajaa skolaa, kas izraadiijaas pavisam forsha ar superiigu daarzinju un jaukaam skolotaajaam. So lai arii es peec formu aizpildiishanas vinjiem shonedeelj biju uzrakstiijusi ka tomeer nenjemsim vietu, tikko atkal uzrakstiiju ka tomeer gribam njemt vietu. Rezultaataa, vinju administraacija padomaas ka es esmu psiha un man visticamaka uzrakstiis ka vieta ir jau atdota. Tad es paluudzu Dievu lai notiek taa kaa buus vislabaak S, un viss ir vinja rokaas.