Pēdējā laikā vairāki raksti par trans mužikiem, kurus izbano no sieviešu sporta. This makes me so relieved, jo rodas apziņa, ka UK varbūt tomēr izturēs un saglabās savu common sense, konservatīvi veselīgo skatījumu uz lietām.. but also so embarassed about human species. Vai tiešām tiešām tiešām, lai cik garīgi neveseli, cilvēki var būt apjukuši par to, vai vīrieša ķermenis var maģiski kļūt par sievietes ķermeni? It's not like they have polyjuice potion for heaven's sakes. It sevišķi nevis paši garīgi apjukušie trans, bet pārējie, it kā garīgi veselīgie cilvēki!? Man ir tik ļoti žēl to nabaga meiteņu, kurām jāsacenšas ar mužikiem, just to indulge their warped fancy. Protams, ka vīriešiem nekad nebūs iespēja piedzīvot ekvivalentu šādam wrongdoing. Atkal visa huiņa sievietēm, papiņ.

And I simply cannot believe people / institutions that are going along with this. I know it is too stupid to be funny, bet tik pat labi es varu paziņot ka esmu trans chard and have instant advantage in biggest chard competition, and who will dare to belittle my authentic winner freshly chardine feelings.

Anyway, pēdējā laika ziņas makes me sort of happy and proud to live in you kay against all odds finally, jo part of the remaining old English way is just so delightfully no nonsense and logosy, that it is exhilirating.

Man šķiet es beidzot varbūt esmu piešāvusies būt par passable mājsaimnieci. Pirmo reizi jau dažas nedēļas māja regulāri izskatās vairāk kārtīga nekā nekārtīga, izlietnē nekrājas trauki, drēbes ir salocītas, un laundry baskets empty(ish), pusdienas un vakariņas ir galdā bez fuss or frown. Man ir izveidojusies iemanīga rutīna, un nereti es sevi pieķeru apmulstam, jo nezinu ko vēl sakārtot, kamēr ir laiks, jo viss jau ir sakārtots!? Man ir laiks un enerģija uzlabot lietas, ne tikai tās drebelīgi vākt. I feel more relaxed and happy, and thus I have this vibe to carry and share and it is a magic to use to make everything and everyone better.

Protams, tā ir tikai likumsakarīga dzīves patiesība, but I wish someone had told me that you can get better at things the more you do them, and things - when done - get easier and more doable.

Basically, I just really feel like Tony Robbins would be proud with me. Un pats afektīgākais fakts ir tas, ka I don't feel overwhelmed and weighted down by whirlwind of tasks and tasky mom brain lists, bet gan I feel like a more efficient concise task ant, as if it is my nature to be able to proccess a grand volume of jobs in a short period of time, and it is satisfyingly borignly normal for me.

I even feel so a little bit smug and exhilirated, ka es manīgi skatos uz kosmosu un gaidu, kad kaut kas atkal nogāzīsies.. bet oh well, for a few fleeting moments - it is very fine and I am quietly glad.

Lol, I think I've been a victim of cancel culture! :D

You know your getting old when you and your partner are excited about the Amazon packages you just received, which contain blood pressure machine for him and Vileda mop for her. Dziiviite!

World allows infinite combinations of awesomeness.

virtual chard

Only value opinion of people who set a good example of life, following the footsteps of Christ.

Mūsu mājai pretim ir vecs sieviešu cietums, kuru nošķir koki un džungļi, kuros dzīvo lapsas, vāveres un baloži. Jau kopš rudens viņu lēnām jauc nost un demolē, milzīgas mašīnas. Tam vajadzētu traucēt un kaitināt, but I love it so much. Demolishing something so depressing is almost archetypical. Katru dienu gāž sienas, plēš metālu un dzeļamdrātis - daile.

Vienīgā skāde ir par lapsām. Vakar mašīnas pieķērās cietuma augstās ķieģeļu sienas jaukšanai, kam šaipusē ir lapsu Avatars, un nabaga lapsas ai kā raudāja. Divas bija nostājušās viena otrai pretī, kaut ko runāja un tad raudāja.. trešā stāvēja nostatāk un raudāja. Viņas tur drošivien paaudzēm ir dzīvojušas dekādēm, jo mūsu rajonā ir daudz lapsu pa naktīm un tie ir vienīgie tuvējie džungļi.

Un baloži.. baloži tur taču ir ierīkojuši sev komunaļņiku cietuma augstākās ēkas augšējā stāvā, kur vienas durvis bija izņemtas. Viņi tur augām dienām lidinās cauri, tup, peldās, ūjinās.

Kids preferences are very eclectic and sophisticated in a way.

S patīk ēdienu, kuru pasniedzu, saplucināt mazos gabaliņos, un tos ielikt pa vienam ūdens krūzītē, tad to visu samaisīt, līdz izveidojas vai nu putriņa, vai sautējums vai zupiņa, kā kuru reizi. Tad viņš pa vienam gabaliņam, vai dažreiz pa saujiņai ņem ārā un apēd, un tad izdzer atlikušo duļķaino ūdentiņu. I guess my standard cooking is not as refined and imaginative as kundziņš fancies.

When you feel overwhelmed and burdened by duties and tasks and general chaos and too muchness, think - will it all be more or less OK soon / in the end? If you do think so, then why worry and make yourself feel worse. Just remain calm, carry on, and look forward to soon order, resolution and pleasantness.

Anyway, es tā izdomāju, ka man nevajag besīties un satraukties par netīru māju / garlaicību / vientulību / neziņu. Agri vai vēlu māja tiek sakārtota, notiek kaut kas interesants, pārņem prieks un miers, un nezināmais top familiārs un mīļš. Tad kāpēc urdīties kā tādai dulnai voblai? Nevajag, dzīve vienmēr iet uz labo un mierīgo, ja paņem tās roku uzticībā.

Lai arī man sāp plecs un pēdējās dienas ir piemeklējis genneral ennui and tedium, I simply cannot begin to express how marvelous it feels pamosties pavasara rītiņā.

Pasaule ir tik maiga un nevainīga, ka tev šķiet, ka tu arī tāds vari atkal būt. Vai gan tu nevari būt tik pat daiļš un smaržīgs, kā pavedinošais lillā ceriņkrūms, ar tūkstoš perfektām ziedlapiņām mazajiem prieciņiem? Jā, tu vari! Un tik lekns un spīdīgs kā jaunā zālīte? Arī! un tik dzīvelīgs un ņiprs, kā visas pasaules pavasara koku lapiņas? Nu jā! Tu vari vēl tāds būt un būsi vēl, jo arī esi pavasara bērns, lavandu lauk.

Eh, vienīgais, ko es varu darīt, ir turpināt iet ārā uz to visu skatīties, līdz daili un dziesmu nomainīs, ikvasaras karstuma vilnis un sausums.

Pagaajshnedeelj migreena, shonedeelj saap plecs. I guess I don't run on coffee, rather it runs me.. out. Ehity.

Es tikai gribēju pierakstīt, ka zied ceriņi. Life still has tings I guess.

I run on coffee and peanut butter.

Es gribētu iegūt tādu mieru kā lauku govis apdullinoši laiskā vidus vasaras pēcpusdienā saulē zem kaut kādas mērenas apses, pie dīķa kaut vai arī.

Jo lai arī man patīk censties un rušināties un stumt, bieži es kaut kā garīgi paklūpu, un attopos, ka esmu tik sirdīgi stūmusi un rušinājusies, ka neesmu vairs vasaras govs, bet īstens nervu kamols, tāds kuram pieskaroties, viņš salēcas un apraudās gandrīz.

Jo laikam, es pārāk daudz stumju un pārāk maz atslābinos. Cilvēkiem arī ik pa laikam vajag hobitu ballīti Šairā, ne tikai godprātīgi strādāt un būt labiņam un bāleliņam.

I wish I could go out drinking with friends, I wish I could talk to friends, I wish I had friends, I wish I could even dance, I wish I could relish in balmy evenings.

Karoče - I love my life, bet es neesmu vēl sapratusi, vai justies vainīgai par gribēšanu mazliet svinēt dzīvi ir vietā, jo man nevajadzētu gribēt svinēt dzīvi, bet gan tikai rukāt, vai arī nav vietā, jo ir cilvēcīgi ik pa laikam gribēt atpūtu un prieku.

"One fascinating dollop of history Doucleff shared came from the book Dream Babies, written by British writer Christina Hardyment. Hardyment researched the origins of modern parenting advice. She found that most came from the 1700s and 1800s, when predominantly male doctors who worked predominantly at foundling hospitals began prescribing practices to their nurses, who generally cared for dozens or hundreds of babies at once.

Alas, the prescribed practices were counter to thousands or tens of thousands of years of maternal history of caring for babies. For instance, the advice that you ought not to rock babies to sleep, that you ought to sleep train your baby and physically separate babies from others at night, and that babies should be fed on a schedule, not on demand."

Funny, gan par šo, gan par transnation, gan jau par citām lietām, izskatās, ka daudzu moderno ideoloģiju un trendu sākumi ir kaut kādi sad and angry loxi psihopāti, kas ir sātana atšķēlušies no visa dabiskā, dievišķā un labā, un savu dusmu un nihilisma vadīti fantazē sadistiskus sapņus, un pārdod tos garīgiem ubadziņiem. Labākajā gadījumā inept sausiņi, kas vienkārši nav ierubījušies in nature, universe and everything, bet ir pietiekami ražīgi psihopāti, lai gaumīgi un glancēti savus melus pasniegtu.

Ir tik skumji, ka cilvēki ir tik apjukuši un akli, un šo sātanisko ideoloģiju spoku apsēsti visās frontēs.

JBP trans podkaasts ir tik rough and revolting dismal corner of hell, ka I almost puked on the underground.

It is devastating ka cilveeki upuree savas dziives kaut kaadiem maniakaaliem psihopaatiem. It is incomprehensible.

It's the worst when people die while they are still alive.

Life is all about improving things, as long as you are improving things you're fine. Even if things are not great and lots of things need improvement, it is fine and good as long as you work to improve all the things that need improving. Take a break, decompress and then keep working and improving like a careless little worker ant. Things ar good and working out for the better, always.

The more you improve, the easier it gets to improve too, and one day you will become the golden sight of hand god of good things.

Ir aizraujoši būt taisnam un darīt pareizi! Vienmēr ir bijis mazliet trippy būt recklessly lēnprātīgam. Es jums visiem novēlu būt Idiotu prinčiem!

S visiem maniem luupu balzaamiem ir aukstasiniigi izurbinaajis cauruminjus. What sort of girl I am now according to my lipstick shape?

Londona varbūt ir garīgi toksiska, bet pavasaris atkal ir kaķēns!

I had a weird thing.

Parasti, kad domas atkal vēršas uz visu nestabilo un bēdīgo dzīvē, tad arī tur viņas atduras un bezdibenis atkal blenž. Bet pēdējā laikā, tā vietā, man sanāk raudiens un tad pateicības uzplūdi Dieviņam par to visu, kas ir dots un labs un cerīgs.

Kāpēc cilvēkiem ir tik cieti un truli paurīši? Ne jau par velti Dievs dod lietas, bet gan tāpēc, lai mēs uz tām skatītos un no tām mācītos un ar tām darbotos, tāpēc ka tās ir labas. Kāpēc cilvēki bāž savus cietos paurīšus kaut kādos trulo plūstošo fantāziju akaču smiltīs? Tīrā nepateicība, tīrais kārdinātājs. Šeit un tagad, šeit un tagad, papiņ. Arvien ceļš ir pārbagāts ar dimantiem un rubīniem, debesmannu un enģeļiem.

Dzīve ir laba.

Lasot Hunt, Gather, Parent, aizdomājas, ka paši rietumu vecāki ir kā bērni, tāpēc arī vieņiem tik grūti iet. Emocionāli intfantīli, nespējīgi sevi regulēt. Pati kliedzošākā (total pun yalls) atšķirība, kas uzreiz ataust prātā, lasot par foršajiem un pareizajiem Yukatanas, Inuitu un Tanzānijas vecākiem, ir tas cik viņi visi ir mierīgi, wise, mature un transcendentāli. Es nespēju noticēt, ka rietumu cilvēki ir tik emocionāli neinteliģenti! Tas ir šokējoši un dīvaini, un noteikti kaut kā sasaistās ar Nīčes pareģojumiem.

Manuprāt, postmodernie rietumu cilvēki ir tik neirotiski, jo vairs netic Dievam, un baidās, ka viņus nekas nepasargās, no viņu neirozēm un tūkstoš bailēm dienā. Šo baiļu nodzīti viņi vai nu a) kļūst depresīvi un nihilistiski un ciniski, vai b) kļūst agresīvi gan intelektuāli ar substandard new age all sorts of fucked ideoloģijām, gan praktiski ar to uzspiešanu citiem. Viņi visu grib kontrolēt, jo domā, ka ja ne viņi, tad viss aizies entropijā, ka nav nekāda labdabīga spēka, kas lietas tāpat sakārtos. Nekam nevar uzticēties, tikai mantām un idejām, what they say that goes, opress or you shall be opressed.

Vecmodīgie, rietumu vēsmu nesabojātie cilvēki, kas uztur tradīcijas, un tic augstākam spēkam, patiesībai un labajam, tic ka vinjus vienmēr sargā un, ka viss notiek vienmēr uz labu as per Dieva daba un Griba. Tāpēc viņi ir pārsvarā mierīgi, labdabīgi, lēnprātīgi un purposeful.

*

Meksikas brauciens once and for all man lika pārliecināties, un personīgi izjust, cik neirotiski mēs rietumu cilvēki esam. Varbūt tā nav mūsu vaina, bet vēstures vaina, bet tā ir mūsu vaina, ja mēs to apzināmies un turpinām tādi būt. Agnosticisms ir grēks.

*

Whereas tīri vizuāli Meksikā cilvēku kopums šķiet savādi labi wholesome, iebraucot Londonā, uzreiz visur ir tik daudz dīvaiņu, kuru sejās un apģērbā un manierismos ir simts neirožu nokrāsas. And the endless, dreary glorification of all the fuckedness.

Dažreiz man šķiet, ka šī garīgi slimā vide izdala kaut kādas toksiskas mind fumes, kas indē, paralizē un aptumšo; un ir iespējams atkopties un justies veselam tikai tiekot projām no Londonas, no šī kolektīvā neirožu epicentra.

Vismaz chatgpt nezina kas ir sviesta ciba.

Pirms nedeeljas es no riitinja leisurely gaaju pa siltumu, putniem chivinot un kaiminjiem sveicinot, uz vieteejo stuura bodi pirkt tortillas un galletas, bet shoriit.. atkal, atkal braucu augshaa pa chiikstoshu Victoria station eskalatoru, skumji skatoties aciis paareejajiem steidziigajiem cietumniekiem, gaisaa arvien virmo pasty smaards.

Tresho nakti peec kaartas S pamostas ap 1-2 un negrib vairs iet guleet liidz kaadiem 8am.

S bumbulee, eed banaanu, siera gabalinju un bokjee Arpo, es dzeru kafiju un domaaju par dziivi.

Jetlag is much more fun at the beginning of holiday, after it is just spooky and uncanny.

Great, tagad arii Dalai Lama ir pedofiils, so gross. Then again, ko gan citu sagaidiit no pirmaa baushlja paarkaapeejiem.

Lai cik vientulja es nejustos, vismaz es neesmu tik vientulja cik Jeezus.

Saaku lasiit Hunt, Gather, Parent un sabeedaajos par depresiivo isolation prison Londonu. Gribas sagrabinaat peedeejos santiimus, nopirkt maaju Culiacan un nodziivot tur atlikusho muuzhinju ar maniem chiliigajiem meksikaanjiem.

Lai cik briinishkjiigi te viss nebuutu, miiljais Jeezus, izglaab meksikaanjus no sugarocalypse! Kad Kankuunaa netiishaam nopirku siera un shkjinjkja maiziiti, ar cukura glazuuru, neko paaraak nenodomaaju, domaaju tik ka netiishaam sajauca un paarkaisiija cukuru.. Bet tagad skatos, ka katram pilsonim rokaa pa kolai, kas ir nacionaalais dzeeriens, nu taa kaa Latvijaa alus vai beerzu sulas, atkariibaa no baalelinja pakaapes, vai Anglijaa teeja. Tad veel visam pievieno cukuru, plain jogurtam.. konserveetiem zaljajiem zirniishiem, you name it. Kas veel neatklaasies turpmaakajaas dienaas!

Meksika ir skalja, karsta un almost unbearably chill.

Katru riitu man galvaa skan cita Cocomelon dziesma.. Shoriit taa ir 'you naughty kittens, you lost your mittens, now you shall have no pie.. Miau miau miau miau, then we shall have no piiie'

Shoriit gaaju pa ielu un pagaaju garaam atveertai graamatai, kas bija salijusi aukstajaa Marta lietuu.. droshvien tur visu nakti staaveejusi, uz seetas apmales, tumsaa.. un tad visblaavaakajaa, nekaismiigaakajaa saulleektaa, kaut kur aiz statiskiem kreeslas maakonjiem, atklaajusi savu nesaglaabjami izmirkusho dveeseli. Un uzreiz saakaas kaut kaadas Tarkovska eergjeles nu.

Katru reizi, kad es redzu kaut kaadu plumbing issue vai uncanny mix of objects and natural phenomenons man saakas Tarkovska eergjeles.

Ieskreeju ar pieri stenderee, Jedrzejczyk vibe.

Manupraat, lielaaku dalju cilveeku kristietiiba saista tikai esteetiskaa un/vai intelektuaalaa liimenii, mazu dalju cilveeku taa saista praktiskaa liimenii.

Labaak tad ir vispaar neskarties kristietiibai klaat, citaadaak taa sanaak tikai kaa taads kaarteejais skumjais eksponaats tavaa postmodernajaa laboratorijaa.

Cilveeki, kas nepraktizee kristietiibu, to dabiski ka nesaprot. Jo to saprast noziimee to praktizeet, jo Dievs dabiski cilveeku ir radiijis ar instinktu pieslieties patiesiibai, kas ir tikai viena.

Kam jaanotiek, lai cilveeki saprastu kristietiibu?

Kristietiiba jau nav nekas aareejs un aarishkjiigs. Liela dalja cilveeku, kas neasociee sevi ar sho smago terminu, kristietiibu taapat praktizee ikdienaa; bet vinjiem taa ir vienkaarshi dziivoshana pienaaciigu dziivi. Savaa zinjaa taadi cilveeki ir dabiskaaki un tiiraaki, nekaa skumjsh, apmaldiijies intelektuaalis, kursh atklaajis tagadinjaas kristietiibu, un nu tik vinju praktizees. Taadam vajadzeetu vienkaarshi pakluseet, un imiteet vienkaarshus, labus cilveekus, nevis par vinjiem kaut kaa lemt.

Imiteet Jeezu ir viss, kas nepiecieshams, lai buutu kristietis, bez jebkaada dizha intelektuaala sloga un izgliitiibas, kas tieshaam ir aarishkjiibas, bet laikam taada daasna privileegjija.

Taa dalja cilveekaa, kas alkst peec arvien grandiozaaka intelektuaala piesaatinaajuma, es neesmu paarliecinaata vai nav no taa pasha saatana, kas ir zinaams savaa lielummaanijaa.

Jo intelektuaalisms var izraadiities maldugunis. Viss, kas cilveekam jaazina, vinjaa ir ielikts no Dieva un briivi pieejams klusumaa un sirdsbalsii un sirdsapzinjaa. Ja cilveeks to ignoree, un tajaa vietaa izveelas otra cilveeka vaardu un to idealizee, tad taa nevar buut laba paziime un ir baushlja paarkaapums jebkuraa gadiijumaa.

Jaunākais raksts Telos par mākslīgo apaugļošanu ir just totally heartbrekaing and devastating..

"Ja neauglības ārstēšanas uzņēmējdarbības pārkāpumi pret bērniem tiktu publiski demonstrēti, būtu grūti izvēlēties, kurš no tiem ir pats briesmīgākais. Nevēlami embriji regulāri tiek iznīcināti, pirms vispār nonākuši sievietes dzemdē, bet tie, kuriem izdodas tur nonākt, saskaras ar selektīvās retināšanas risku. Selektīvā retināšana ir zinātnisks apzīmējums mākslīgajam abortam laikā starp divpadsmito un divdesmito grūtniecības nedēļu. Pārpalikušos embrijus, kas iesaldēti, lai apturētu attīstību, galu galā atkausē un izmet, ziedo pētniecībai vai nodod embriju adopcijai. Šķiet, ka šeit ir dziļa pretruna: nozare, kas kalpo jaunu dzīvību radīšanai, procesā daudzas dzīvības iznīcina."

"Gribēt bērnu un mīlēt bērnu ir divas dažādas darbības. Pirmā ir dabiska vēlme turpināt pasauli pēc sava prāta. Otrā ir savas dzīves dāvāšana, lai kāds cits varētu attīstīties. Embriju radīšana, sasaldēšana un atteikšanās tos audzināt pašiem nav savas dzīves veltīšana viņu labumam – tā ir viņu upurēšana jūsu labumam."

Cilvēki nezina, ko viņi dara, viņi ir savtīgi un neapdomīgi, un tiecas vienīgi pēc sava labuma un izklaides, viņi neredz bērnus kā suverēnus cilvēkus pašus par sevi, un ir grēcīgi privātīpašnieciski pret viņiem, vēl sliktāk - viņi tos redz kā savu vēlmu apmierināšanai paredzētus, manipulējamus objektus. Tāpat kā visas aptrakušās feministes, kas bauro par rokām nost no mana ķermeņa; pasaule nav tik skaudri banāla, un otrs cilvēks tev nepieder, un tu pats sev esi tikai tik lielā mērā kā Dieva dāsnums. Cilvēki neredz bērnos citus cilvēkus, un izturas pret viņiem tik skaudri un tik grēcīgi un tik garīgi iznīcinoši.

Ai, kā visi pratīsies un drebēs, ieraugot savus dziļos, tumšos, baisos grēkus.

Bet varbūt nepratīsies.. jo Dievs jau atkal būs tik mīlīgs pret grēciniekiem, ka nevienam neliks prasties, tikai nopaijās vaidziņu un čukstēs 'there, there..'

Man vakar tikai pieleca, ka I will never catch up and never return to pre-baby me.

Not as if a bad thing, jo ja neskaita labaakas dreebes, meikapu, smarzhas un kaartiigaakus matus + daudz viina, there's not much difference. Es vairaak bumbuleeju, bet ikdiena bija tik pat antisociaala un tedious, tikai tagad I have a fun companion kursh veersh tedium par sveetku dienu.

Yet, es visu laiku gaidu, kad vareeshu atvilkt elpu un sakopot speecinjus, lai uzfrishinaatos un atkal paarveerstos sevii, lai vismaz R, ja ne kaut kaadiem citiem cilveekiem, es buutu decent kompaanija.

Ja man nebuutu jaauztraucas par citiem cilveekiem (kaa vienmeer) tad man buutu totaali pie kaajas un es bumbuleetu ar bubiku muusu slobby crumbs and boogies paradiizee indefinitely. Bet kaa jau people pleasing snow white, es visu laiku juutos, ka man sevi jaaspiezh un jaadzen uzvilkt pieaugushas, zoliidas meitenes kostiims un jaataisa socializaacija un interakcija as human adults do.

Yet this act is not very motivated at all, jo es nezinu uz cik ilgu laiku, bet crumbs and boogies have hijacked my consciousness as far as I can tell irrevocably. So man tikai pa pusei ruup buut arii cilveekam, which is my fear. Man vienmeer ir bijis bail nebuut cilveekam, and now it is actually a real challenge.

Working in hospitality is sort of a spiritual practice, as you constantly need to make it so that when there is a problem you need to make it seem as if there is no problem and that everything will be fine, then fix the problem, make everything fine, not take it personally and quickly forget about it, and be happy and humbly keep doing your work.

Galvenais dzīvē, nepieļaut sev kļūt pārāk nestoiciskam, tai skaitā centienos sev to nepieļaut.

*Frustrated little laugh-sigh..* Honestly, why do people even bother to argue with Christians? We are clearly much more open-minded and metaphysical, and happy to be shoredinger's kittens. So unless agnostics admit that reality is undefined, it is like an argument between entity from 1-dimensional world and an entity from 3-dimansional world, both are right within their set of rules, yet 1-dimensional one will never ever comprehend, thus unlikely to believe that 3-dimansional exists, and the only way to jump into the 3-dimensional is let go of your 1-dimansional set of rules.

Lol, DINKS. I guess that is better than being a SINK. And we ar technically a DIK, but a small DIK.

Like what the actual fucking Jesus Christ on a stick.. Kaapeec drag queen children story reading thing is even a thing!? Go read stories to teenagers if you must, but why children?

Is wearing women's clothes not sexual pleasure enough for you? You need the added kick of children watching you wear women's clothes, while pretending to read them a story, so you would have an excuse to make them watch you?

Fuck oooff nasty bech with your insatiable pervert penis.

Buutu debiili, bet ticami.. ja beigaas izraadiitos, ka visas problemaatiskaas not-sure-if-god-is-nice pasaules probleemas, ir saatana apseesto cilveeku darbs, un netieshas vai tieshas sekas. Ka dabaa viss ir perfekts un maigs, bet visas katastrofas un slimiibas un viss drausmiigais, ir kaut kaadu cilveeku chakaru sekas.

Es visaadas Dieva izdariibas saprotu, man shkjiet.. Tur kad cilveeki atkal pashi sevi un viens otru chakaree, un tad Dievam atkal viss jaasaglaabj un jaaveersh uz labu. Bet es nekaadi nespeeju aptvert, apologjeet dabas katastrofas. Kaa Dievs var pieljaut Turcijas zemestriici? Vai tad daba nav vinja field of expertise? Kaapeec vinjsh nevar triicinaat zemi kaut kaadaa savaa tuksnesii? Vai pat stulbaa, ljaunaa vietaa, kur dziivo debiili cilveeki, kuriem sods jau ilgi gaida? Buutu lieliski, ja Dievs sho paskaidrotu, lai ticiiba vienmeer nenokristu no klints, un nepaliktu nozheelojami wishful.

Job centre nemaz nav tik trax. Zolīds konsirjēžs mūs tur sagaidīja, un patīkama sieviete izpalīdzīgi sakārtoja dokumentus. Es biju iztēlojusies, ka mani tur harasos gīzeri trenniņbiksēs un agresīvi sejā košļas žļiveni Kellija no Misfits. Bet nē, zolīdāk pat vēl nekā vidējajā poliklīnikā. <3

Tagad tikai gaidīsim, cik mums izsniegs pabalstu - yay, varbūt pat es varēšu nopirkt jaunas zeķubikses un kādu parfīmu! Citādāk es vēl aizvien resaikloju maternity tights, kuru skaits biedējošā ātrumā sarūk caurumu vajāts, un smarožojos ar vecām essential oils lol.

Vēl es gribu mēģināt sagrabināt brīsniņus, lai kaut ko pārdotu Vinted. Jo let's face it, man manas daiļās kleitas jau gadiem raud uz pakaramajiem, bet es nevaru iedomāties scenāriju, kurā es viņas vilktu. Perhaps, es vienkārši neesmu meitenīga un leggingi un džemperis is my authentic true self. Plus es gribu atrast vēl visādus sūdiņus ko gadiem vācu no dzīvokļa uz dzīvokli, jo roka neceļas lai izmestu, bet domāju ka celsies lai pārdotu. So that would cover my lunch and travel expences for example, perhaps.

Dažreiz man patīk mazliet izšķērdēties, mazliet uzdzīvot un pēc darba, pa ceļam uz mājām Sainsbury's nopirkt lētāko sviestmaizi, piemēram baltmaizes un šķiņķa, vai ja es jūtos bišķiņ financially reckless tad šķiņķa un siera vai tunča un kukurūzas, un apēst viņu pa ceļam uz metro, jo es zinu, ka tas ir vienīgais brītiņš, kad izdarīt kaut ko pirekš self care.

Just when you think nothing in life can surprise you anymore.. Es senaak dievinaaju sarkanviinu un neieredzeeju baltviinu, bet as of lately red wine is just waaay too strong and oppressive, kameer baltviins ir dievu nektaars.

Tāpat kā Džordanam Pītersonam gribas raudāt par apdalītiem jauniem vīriešiem, tik emocionāli es jūtos par to, cik satriecoši un nepelnīti brīnumains ir Cif tīrīšanas līdzeklis.. viņš maksā tikpat cik kaut kādi randomi neefektuāli pūšamie un prasts Fairy, bet Cif ir maģiskais tīrīšanas līdzekļu valdnieks, kā Aragorns viņš nepamanīts kūpina pīpi pašā tīrīšanas pudeļu skapja aizmugurē, līdz pienāk viņa iznāciens un viņš satriec visus nešķīstos pilienus un random svītras, praktiski no jebkuras virsmas.

Lai cik grūtas šķiet lietas, pēc tam, kad tu viņas esi izdarījis vairākas reizes, viņas pārtop normālās vai pat vieglās lietās, kuras tu esi ietrennējies darīt un tagad viņas ir parastas, un tava ikdiena tagad ir izpletusies, jo tu esi izpleties un kļuvis lielāks ar vairāk rokām un acīm. Ja tās lietas bija par grūtu mazam cilvēkam, tad tagad tu esi lielāks cilvēks un tās vairs nav tik grūtas, jo tu esi jau lielāks par viņām.