23 June 2017 @ 06:27 pm
 
Pagājušajā nedēļā mani aizkustināja filma The Room, viens no tiem "so bad its good" veida šedevriem, kas apgāž visus labas kinomākslas likumus un (neapzināti) parodē žanra konvencijas. The Room piesaista ar savu eagerness un pilnīgu pašironijas trūkumu, gluži kā Krišjānim sviesta cibā, kas komplektā ar tās pilnīgo nekompetenci rada absurda humora iespaidu. Pie tam filmas sižets ir tik vienkāršs un klasisks, ka līdzinās gluži vai grieķu traģēdijai vai Šekspīram, līdz ar to padara The Room viegli skatāmu un savā ziņā dziļu. Es vēl teiktu, ka The Room daudz labāk nekā citas, konvencionālās filmas attēlo dzīvi - dzīve ir pilna ar epizodēm, kuras nekur nenoved, dzīve ir pilna ar dialogiem, kas atkārtojas (kurš gan nav saskāries ar vecākiem, kuri vienmēr grib runāt vienu un to pašu un risināt bērnu problēmas, gluži kā Līzas māte), dzīve ir pilna ar neloģiskām rīcībām, ar ne līdz galam izdomātām scēnām un emocijām, teksta, kas tavā prātā izklausās traģisks, bet izrunāts kļūst smieklīgs, dzīve ir pilna ar sliktiem aktieriem un grūti saprotamiem akcentiem, dzīve ir pilna ar sekundāriem personāžiem, kuri sižeta attīstībai neko nedod. Varbūt tas viss ir Tomija pretreakcija uz kādā dramaturgu iesācēju seminārā saņemtajām pārlieku shematiskajām pamācībām, "fuck the rules!" tipa ņirgāšanās.

Vēl vairāk par filmu man patīk tās gluži neticamais aktieris / režisors / producents Tommy Wiseau, garmataina vampīra un barbaru karavīra salikums ar amizantu akcentu, kura pirmsākumi meklējami nezināmā austrumeiropas valstī. Tomijs ir iedvesmojošs tēls, varbūt tāpēc, ka viņa negatīvajās (?) īpašībās atpazīstu sevi. Varbūt tāpēc, ka apskaužu pārcilvēciskā optimisma dēļ - tāds optimisms ir raksturīgs noteikta veida startupu dibinātājiem / entrepreneuriem, rokzvaigznēm un citiem egomaniakiem.

Kindle nopirku grāmatu The Disaster Artist (autors ir Gregs, aktieris, kurš spēlē Marku). Tomijam un Gregam šobrīd klājas labi, pēc Disaster Artist tiek uzņemta lielbudžeta filma. Komplektā ar Wiseau optimismu tas kļūst par visnotaļ pozitīvu stāstu - tā teikt, lai cik arī nekompetents un visu izsmiets tu nebūtu, turpini vien tik savu lietu, beigās tevi gaida panākumi, pat ne gluži tādā veidā, kā sagaidīji.
 
 
23 June 2017 @ 08:12 pm
 
Peldsezona atklāta. Also, pirms 7 gadiem šai dienā iepazinu savu labāko draugu. Cheers and love to all.
 
 
23 June 2017 @ 06:22 pm
Midsummer madness  
Ir labi būt Rīgā. Ja nejauši neiemaldies krastmalā. Vēl labāk rīt no rīta.
 
 
23 June 2017 @ 05:15 pm
 
brīnišķīga diena. gandrīz nevienas mašīnas, tā dēļ vien ir vērts palikt pilsētā.
atbraucām pirmo reizi ar Simoniņu ar riteni uz Zolitūdi. viņš izrādās ņerkst, kad ir par lēnu vai jāstāv, ātrumā viņam nav iebildumu pret krēsliņa šaurību.
šašliks arī nevainojams. labākie Jāņi mūžā.
Tags:
 
 
23 June 2017 @ 05:07 pm
Līgo, līgo!  
Ja Līgo rītā stīvi kauli, būs karsta vasara.
 
 
skan: Summoning
 
 
23 June 2017 @ 03:36 pm
 
Talsu rimi redzēju dzeltenu arbūzu, kas tā par nešķīstību?
 
 
22 June 2017 @ 08:19 pm
 
 
 
22 June 2017 @ 07:13 pm
 
 
 
22 June 2017 @ 06:36 pm
 
ļ. patīk, ka manta spēlē mazus un maģiskus koncertus ne tikai mūsu kāzās, bet arī kāzu jubilejās
 
 
22 June 2017 @ 05:51 pm
recipe for pain and sorrow  
1. In a saucepan, combine corn, cream, butter, cream cheese and seasonings. Bring to a simmer over medium-high heat.
2. In a separate container, whisk together the milk and flour thoroughly.
3. Slowly pour the milk/flour into the saucepan with the corn and stir as you pour.
4. Continue to simmer until the sauce thickens.
5. Stir in the romano cheese until it melts and blends into the sauce.

 
 
22 June 2017 @ 05:17 pm
#politika  
lol, man liekas, pirmā vai otrā reize, kad ciboju par politiku. bet man ir grūti saprast, kāpēc vējonis pēkšņi sāka runāt par prezidenta un ministru prez. pilnvaru paplašināšanu.

a) ja ministru prez. varētu likt savus ministrus, nebaidoties no saeimas akcepta, tad par ministriem varētu kļūt spējīgāki cilvēki (piem. tieslietu ministrijā, kas ir vienkārši akacis, šādā gadījumā varētu ielikt kādu, kas cita starpā nav ieinteresēts pist ārvalstu investīcijas)
b) saeima daudz vairāk baidītos no izpildvaras - nevis kā tagad, kad prezis atklāti pasaka par NA/ZZS lobiju maksātnespējā - un visiem vienalga.
c) krīzes gadījumā kļūtu daudz vieglāk nomainīt rīcībnespējīgu parlamentu.

jautājumi:
a) kā vēlētu? kā francijā divās kārtās vai "winner takes all"?
b) kā ierobežotu izpildvaru?
c) ko darīt ar prezidentu bondaru, prezidentu nilu?
d) kā milzīgas konstitucionālas izmaiņas, kas samazina saeimas varu, tiktu cauri saeimai?

no viņa teiktā šodien likās, ka viņš saeimu uzskata par neieinteresētiem sliņķiem, tāpēc tai nepienākas tāds kacens, kāds tai ir tagad. viņš laikam redz strupceļu centienos uzlabot saeimas darbu. izpildvara viņa skatījumā pašlaik ir pārāk vāja, kas laikam ir acīmredzami. vēl, ņemot vērā steigu, varbūt viņš domā, ka notiks kaut kas slikts.

man vairāk patiktu, ja vienkārši izbeigtos aizklātā balsojuma absurds.

par ulmaņa piesaukšanu LOOOL - kurš #ulmanis? tas, kurš nelikumīgi pārņēma varu 1934.gadā, vai tas, kuru ar visu aizklāto balsojumu ievietoja lembergs un šķēle?
 
 
22 June 2017 @ 03:23 pm
 
kas mani šodien dara līksmu un priecīgu:
austrā pusdienu piedāvājumā ir kimči
rīga to sen jau bija pelnījusi, sirds dzied
 
 
22 June 2017 @ 02:54 pm
kantrī festivāla saknes: 1951. gads  
P. Birkerts institūta sienas avīzei norāda, ka “Bauskas darbaļaudis kolektīvi radījuši arī jaunas dejas, kā, piemēram, oriģinālo “slaucēju deju”, “Jautro maiņu” un “Griezieniņu”.
 
 
22 June 2017 @ 02:06 pm
 
uzinstalēju Pašvald. policijas app. Un jau aizsūtīju Pols piegādes mašīnu, kas uz Brīvības ietves bija atstājusi precīzi tik daudz vietas, lai cilvēkiem jālien beržoties gar sienu, bet ratiņu stūmējiem jāiet 2 kvartāli atpakaļ līdz luksoforam.

šeit: http://pilsetacilvekiem.lv/lv/ka-cinities-ar-nekaunigiem-autovaditajiem/
 
 
22 June 2017 @ 02:02 pm
 
Matīsa tirgū visam tādas cenas... Vainags 10 cm diametra galvai 5 eu, tik pat liels siera ritulītis 2 cm biezs - 8 eu.
iznācām tukšām rokām, iegājām blakus grāmatnīcā un par šādu summu paņēmām 2 grāmatas un flomasterus.
Tags: ,
 
 
22 June 2017 @ 12:32 pm
 
interesanti zināt, tā taču nevar būt nekāda kaite, ja man piemēram zudusi jebkāda vēlme pēc saldumiem?
droši vien jau, ka ne, tas drīzāk ir pat labi.
bet nu jau ir tā, ka es tos vispār, vispār, vispār negribu, un pat īsti tā garša vairs nesniedz nekādu apmierinātības vai laimes sajūtu.
kas noved pie awkward sociālajām situācijām, kad netiek pieņemts saudzīgs atteikums "nogaršot kūciņu".
jūs man šitā piedāvājiet lasi - no tā es nekadiņ neatteikšos.
 
 
22 June 2017 @ 12:29 pm
 
Laid
 
 
22 June 2017 @ 10:01 am
 
pirms dažām dienām dzirdēju jauku sarunu:

Mary: So, Alfred, what is it that you do for a living?

Alfred: Oh, I’m an anthropologist. I study ancient peoples and cultures.

Mary: My goodness, so all the way back to the Flood.

[..]

Alfred: Well, on that note, there are many cultures that have an apocalyptic flood as part of their mythology.

Mary: I don’t have a mythology. I have the unerring Word of God. But that’s very interesting.

Alfred: Oh. I, I didn’t mean to disparage your faith. Actually, I admire it.

Mary: Really?

Alfred: Yes. Yes, I’m an agnostic myself, but I have prayed, many times, to God, to turn my wife into a pillar of salt.

Mary: Well, He came close. Turned her into a giant block of ice.

saruna, protams, fiktīva un tāds ha-ha, bet tā tomēr ir mazmazītiņš ieskats tajā, ka ir iespējams sarunāties cilvēkiem ar atšķirīgiem pasaules redzējumiem, nemēģinot vienam otru pārliecināt un pašam sevi aizstāvēt.

kā pretmets šim izdomātajam antropoloģijas profesoram ir dokinss. varbūt, ka ne vienmēr un ne visur, bet, piem, senajā fragmentā no diskusijas ar nosaukumu 'Dawkins Breaks a Man's Heart', kur kāds kristietis gandrīz noved sevi līdz asarām, mēģinot aizstāvēt savu ticību, kamēr dokinss to sauc par halucināciju. ja viņi abi būtu no kādiem cūkkārpas torņiem, es katram noņemtu vismaz 10 punktus. kristietim par to, ka viņam vajag, lai viņa ticību par katru cenu atzīst - jo ir par maz, ka tā ir legit viņam un daudziem citiem, vajag panākt, lai arī dokinss to pasaka. (un, ja nepasaka, tad justies pilnīgi sagrautam) dokinsam par to, ka...viņš gan dara tieši to, ko viņš dara, bet - vienīgais, ko viņam izdevās likt pretī šī cilvēka izmisumam bija tas, ka 'i don't doubt your sincerity' - bet - 'you're hallucinating'.

fiktīvais antropoloģijas profesors (es to domāju arī plašāk, nevis tikai viņu konkrēti, bet visu šo kā komunikācijas modeli) jūtas pietiekami komfortabli savās zināšanās (reizē apzinoties arī to, ka tas nav kkas absolūts) un viņam nav milzīgs ego un ambīcijas, tāpēc viņš ir spējīgs bez dusmām un augstprātības arī uzklausīt atšķirīgo, tam nepiekrītot. un arī tas pats no otras puses. un tās pat varbūt nav nemaz zināšanas vienā jomā vai dievišķā pārliecība otrā, kas šādu saziņu padara iespējamu, bet kkāds vienkāršs cilvēcīgums un sapratne. [that said - cilvēki, kas šādi nespēj vai nevēlas nav cilvēcīgi? ir, protams, un abas sarunas ir interesantas, lai gan viena vairāk pozitīvā un otra negatīvā ziņā]
 
 
22 June 2017 @ 09:28 am
Дом, который построил Жук  
Tags: ,
 
 
21 June 2017 @ 09:20 pm
 
kaut visas radio ziņas būtu vieglajā valodā. tas padarītu manu pasauli mierīgāku.
 
 
21 June 2017 @ 08:52 pm
 
Šķērsu dienu saule teka
 
 
21 June 2017 @ 06:59 pm
 
kindle paperwhite ir pieejamas lielāko valodu vārdnīcas, kas aktivizējas, ielādējot kādu grāmatu vajadzīgajā valodā

tā ir ļoti svarīga informācija.

vēl šis kindls (es to nezināju, lai gan man tāds pieder jau pusotru gadu) saglabā vārdnīcā meklētos vārdus, kurus vēlāk var apskatīt.
 
 
21 June 2017 @ 05:40 pm
 
"ēd dārzā savas eko krizdoles un brauc piesmirdināt rīgu"
 
 
21 June 2017 @ 05:26 pm
 
white trash beautiful
 
 
21 June 2017 @ 05:09 pm
 
akordionējot uz tēmu
jūs te visi par plikajiem rukšiem rakstījāt "nu tā kā ciba nodrukāta grāmatā"
bet kāpēc neviens neteica, ka tā tiešām arī ir ciba nodrukāta grāmatā?
ok, stāstu par prtg šķiet nebiju lasījusi
 
 
21 June 2017 @ 04:34 pm
jūnijs  
saulgrieži. izjāde pa mežu, zemenes ar rīsu pienu, spainis ar milzīgu pojeņu klēpi. gribēju pagājšnakt kaut ko sadomāt, kaut kur izbraukt, bet teātris nelaiž vaļā. pēc izrādes neko vairs negribējās. tā vietā aizgāju uz Aleponiju paklausīties Ņikto. Ņikto ir ļoti, ļoti forša grupa. Aleponijā skanēja pavisam citādi - tā maigāk, nekā Aptiekā, lai gan spēlēja to pašu. man viņi asociējas ar rudeni, ar septembri un oktobra sākumu, kad viss paliek rūsgans, bet vēl spīd saule.
šī ir bijusi ļoti gara gada pirmā puse, kas, lai gan paskrējusi ļoti ātri, ir paspējusi daudz no manis paņemt un es jūtos nogurusi. gribas kaut kur bēgt.
 
 
gara staavoklis: jāiet uz darbu atkal
 
 
21 June 2017 @ 02:53 pm
 
Kad nomainīšu dzimumu, mans vārds būs Domicella, jā.
 
 
21 June 2017 @ 02:49 pm
 
kāzu jubilejās cilvēki iet uz smalkiem restorāniem, vai ne?
mēs arī, mēs arī
teiksim šogad kāzu jubileju atzīmējām ar brokastīm 36. līnijā
tikai tāds neliels aspekts, ka brokastis 36. līnijā tika servētas pēc trim stundām jogas jeb 108 saules sveicieniem
tas ir tā, ka sešas pasniedzējas diriģē kopā deviņas tūres, katrā pa divpadsmit vienas zortes sveicieniem, no tādiem itin vienkāršiem un īsiem līdz /tālāk ir svešvalodā/ tādai aštangai, ka vienā sveicienā vien ir četras čaturangas, četras, karl!
visnotaļ zolīds veids, kā sagaidīt to brīdi, kad septiņos divdesmit četrās saule pagriežas uz tumsu (bet vispār es domāju, ka maniakāli sveicināties ar sauli vajag ziemas saulgriežos, jo tad saule griežas uz gaismu, tagad sanāk tādas kā atvadas no saules)
ir pamatotas aizdomas, ka rīt rokas un kājas būs kvalitatīvi izštepselētas no vietām
Tags:
 
 
21 June 2017 @ 09:47 am
: 20  
par apaļām jubilejām runājot, braucot uz brālēna salidojumu vecajā lauku skolā, mamma uzgāja 20 gadu vecu foto, kur mēs pozējam pie neliela krūma. tā nu šogad uzņēmām foto no sērijas "1997 & 2017".
izrādās, 1997. es pirmo reizi nokrāsoju matus, un nokrāsoju tos rudus, turklāt staigāju ar milzīgu, citādi to nenosauksi, čolku.
ja vien būtu mazliet ātrāk fotografējušās, arī 2017. gada bildē mati būtu rudi
internetos gan neko nelikšu, jo ne tas bija labs leņķis deviņdesmit septītajā, ne arī šogad.
 
 
21 June 2017 @ 01:20 am
 
Šobrīd garīgais ir mazliet sašļucis jo neiet solitērā
 
 
20 June 2017 @ 07:10 pm
Heatwavvvv 666  
Kkas besī. Nevar noteikt, kas tieši, tāpēc besī viss.

Varētu vainot karstumu, bet nē.

Moš wanderlust turned sour, jo pagājšgad ap šo laiku biju sabijusi jau Francijā, Spānijā un Norvēģijā. Šogad ar hoverkrāftu pārbraucu pāri ūdenim uz Isle of Wight uz 5h.

Moš neziņa par darbu rudenī, vai tas, ka man nav plāna pat lielos vilcienos, vai ka nepiesakos miljons darbiem, jo nezinu, ko gribu.

Moš tas, ka brīvajās nedēļās neizvelkos ārā kaut vai ar riteni, vai ka nesadaru tik daudz, cik darba nedēļā izsapņoju.

Nu jā, kkādas dusmas uz sevi. Nevar pat viņas fiziski izskriet vai izbraukt ar riteni, jo jāsēž vilcienā uz Londonu.

Gribētos atrasties tagad 2km uz dienvidiem, pludmalē ūdenī forever

Nū, besī arī debīli cilvēki, kas vilcienos sakāpj bariņos iekš Quiet Coach un tad vārās visu ceļu, pat ja viņiem pie galvas ir zīmes ar lūgumu ievērot klusumu. Tā notiek 75% no braucieniem :/
 
 
skan: Nick Cave & The Bad Seeds
 
 
20 June 2017 @ 09:06 pm
rīgas laikm. māksl. biennāle  
ja būs tikpat laba kā atklāšana un tajā solītais, varētu būst starp labākajām lietām, kas ar šo pilsētu notikušas.
 
 
20 June 2017 @ 06:46 pm
 
Ingmārs prot dzīvot tā, ka gandrīz nekad nav bēdīgs.
 
 
20 June 2017 @ 05:02 pm
smirdīgās kastes  
uz mūsu piemājas gājēju pārejas tikko notrieca cilvēku. man tā jau ir mīziens tur iet pāri. cik reizes ir bijis, ka esmu jau pusē aizstūmusies ar sīkajiem, un mašīnas turpina braukt.
nerunājot par tikšanu pāri ar riteni.
 
 
20 June 2017 @ 04:23 pm
 
fun fact:

es savā darbavietā neesmu vienīgā, kas pa biroju skraida ar basām kājām
 
 
20 June 2017 @ 04:17 pm
 
Tags: ,
 
 
20 June 2017 @ 03:38 pm
hei, kā tev iet pa dzīvi?  
Piemēram, 37. gadus vecā apkalpotāja Siguldas Partijas komitejas namā. Nav ne vienu dienu gājusi skolā, un dzīvojusi patstāvīgi jau no 10 gadu vecuma, kad audžuvecāki – kulaki – izsūtīti. Apprecējusi virsnieku 15 gadu vecumā. Labs cilvēks bijis. Bijusi gan Kaukāzā, gan Sibīrijā (biogrāfija seko 2179). Karā piedalījusies “No pirmās dienas līdz uzvarai.” Kādā no atminu epizodēm “Mūs aizsūtīja ievilkt sakarus. Toreiz vācieši mūs ielenca aizmigušus. Tieši ķēdē apņēma māju. Tad tik bija mukšana!
Uzrāvu otru sakarnieci no miega.
“Ak, tu, trakā, kas ir” –
“Nav nekas traks, tikai vācieši ielenkuši māju.”
Ar telefona trubiņu izsitu logu, bet nevarējām pa logu izmukt. Skrienu uz durvīm. Grūžu, nevaru. Velns, kas tas – viens tur! Pastumju, redzu – roka. Tā nav mūsējo roka, nav krieva pirksti. Manu vācieti ar lielām ūsām. Ko nu? Tirpas noskrien, bet dūšu turu. Ar spēku pierauju durvis un aizkrampēju no iekšas. Redzu otras durvis. Metos uz tām un uz ielas izkļūstu.
Uzgrūžos vienam zaldātiņam. To nošauj, es pāri. Uguns jūk visapkārt. Dzied lodes.
Turpat pie kājām man vācietis ar automātu nošauj vienu bērnu. Pārlecu tam pāri. Man jātiek aiz dārza, jūtu, tā kā muša iekož kājā. Paraugu, tāds melnums. Norauju ar roku un metos grāvī, kas līdz malai ar ūdeni. Peldu.
Kas tas – zaļi rimbuļi gar acīm, netieku uz priekšu. Paraugu kāju – asinis. Zābakā putra – asinis, ūdens. No grāvja izkūņojos. Vēl dabūju ko pateikt komisāram.
Atmodos sanitārā punktā ārpus pilsētas. Tā šodien to pilsētiņu neesmu redzējusi. (1860: 2174-5) 1950. gada jūnijs, Sigulda.
 
 
20 June 2017 @ 03:08 pm
 
Bet jūtu, ka drīz mans ezotērikas trips un guru shopping būs galā.
 
 
20 June 2017 @ 03:05 pm
 
Izpētīju arī "Human design" un secināju, ka tā ir tā pati astroloģija, tikai nezin kāpēc to pasniedz kā kaut ko tik nenormāli īpašu un tik nenormāli dārgi :O
 
 
20 June 2017 @ 02:34 pm
 
negaisa mākonis mūs panāca 50 m pirms latio. biju birojā ar 3 slapjiem bērniem.
nākamā pietura opera.
 
 
20 June 2017 @ 01:27 pm
jūnijs  
mīļais Āgenskalns. atkal mēģināts nozagt kāpnēs pieslēgtos riteņus. iepriekšreiz ieskādētais sūda saslēdzējs, ko es izmantoju, lai pieslēgtu priekšējo ratu ir gone. bet ķēde izskatās apknaibīta un sapists slēdzenes gumijas pārvalks.
 
 
20 June 2017 @ 01:02 pm
 
refrešoju kontu, cepu rakveres cīsiņus, saldajā uz pusēm viens Danone. un mēginu saprast, kā man ar viņiem tikt uz Lno, lnb un latio.
 
 
20 June 2017 @ 11:57 am
 
Iepazinos beidzot ar Katie Byron. Visvairāk patika jautājums "vvhat vvould you be vvithout this thought".
 
 
20 June 2017 @ 10:20 am
 
Mani vajā paraksti par Brīvības ielas pārzīmēšanu. Es gan kaut kā neticu skaistajam dzīvē, attiecīgi neparakstīšu ne velna. Atstāt ielu tikai lisapēdiem un sabiedriskajam ir burvīga ideja, ja būtu kādas padsmit citas ielas, ka kurām braukt, jo mašīnu ta mazāk nepaliks.

Saukļi, kuri atbalsta šo lielisko ideju pirmkārt, lieto uzbāzīgi falšu statistiku, kas automātiski izraisa vēlmi sūtīt dirst, otrkārt, piesauc kaut kādus pētījumus, par kuriem neatzīstas, kas tie tādi, kur tie tādi un kāpēc tie tādi. Jā, varu pats iet un meklēt, bet skat. punktu viens - jūsu salkanās stulbības man noriebās jau pirmajās sekundēs, tāpēc nejūtu nekādu vēlmi pūlēties, lai jums tiktu mans parakstelis.
 
 
20 June 2017 @ 08:34 am
: penny dreadful - vanessa & ethan  

kad jau šķita, ka nebūs, pie kā pasapņot, atcerējos par penny dreadful,
kurš neliek vilties, pat ja dažkārt nemaz ar negribas saprast, "kāpēc, nu kāpēc jūs tā darāt".

also, josh hartnett - long time no see.
kas to būtu domājis, ka vīriešiem pagari mati var gluži labi izskatīties.
tikai izņēmuma gadījumos.
 
 
20 June 2017 @ 08:41 am
 
Klausos destinys child jumpin jumpin
 
 
20 June 2017 @ 01:34 am
 
diena.lv: Slepkavu bariņā – glutēns, raugs, laktoze
Tags:
 
 
20 June 2017 @ 01:04 am
jūnijs  
*vakar nosvinēju savas 11. teātra sezonas beigas. savādi, jo sezonas noslēguma ballīte bija, bet vēl līdz Jāņiem iet izrādes. akording tu administrācijas statistika, šosezon es esmu ģērbēja nr1 ar nostrādātām 150 izrādēm;
*šorīt pirmo reizi apmeklēju Rokkafejnīcu. es, protams, nebiju gaidījusi neko īpaši foršu, bet tādu trašu arī nē. un, kur cilvēki ņem naudu, lai dzertu alu pa 3.80 tādā trešā?
*salūza viens lielais zobs, uz pusēm, bet turas iekšā. pieraksts pie manas zobārstes ir pilns līdz septembrim, bet no citām man ļoti bail;
*šodien bez desmit desmitos jozu uz piemājas veikalu pēc aliņa gaidāmajiem ārzemju viesiem, kas pie mums šonakt nakšņo. bez maka, ar sīknaudu saujā. un man prasīja dokumentus! uz savas paģirainās sejas fona, uztveru to kā ārkārtīgu komplimentu (dokumentu man nebija, bet alu tomēr dabūju).
 
 
19 June 2017 @ 09:45 pm
 
ar čipšiem jau tās nometnes atskaņas nebeidzās - izskatās, ka ar peldsezonas atklāšanu ir arī apaukstēšanās norauta :(
 
 
19 June 2017 @ 08:42 pm
 
What's the time, Alexa?

Amazin' Jones