26 April 2015 @ 01:53 am
 
hope is volatile
 
 
26 April 2015 @ 12:48 am
 
šodien izdarīju divas lielas lietas. pirmkārt, sāku skaidrot sergejam to, tieši cik lielas tiesiskas problēmas ir mūsu industrijā, jo viņš bija dzīvojis laimīgā neziņā par tiesas prāvu, privātkantoriem un 90to gadu patvaļu rezultātiem. 
savukārt otrā lielā lieta bija veselu divu filmu noskatīšanās. kā apzinīgs darbinieks aizpildu savus zināšanu robus latviešu kino mantojumā, pagājušajā nedēļā skatījos ebreju kursistes traģēdiju un mammu, es tevi mīlu, savukārt šodien noskatījos sapņu komandu 1935 un lāčplēsi, to, kas no 1930. gada. 
par jaunākajām filmām īpaši neko teikt negribu - nevis tāpēc, ka sliktas vai kā, es jau sen esmu pārstājusi filmas uztvert labi/slikti kategorijā, jo jebkas, kas top, tomēr ir laikmeta liecība un tamlīdzīgi, es te varētu pierakstīt pilnu lapu, bet to jau daudzi iepriekš ir darījuši, un vispār, mana problēma laikam ir tā, ka man nepatīk tas laikmets, kas tiek liecināts šajās filmās, bet ne par to stāsts. 
stāsts šoreiz ir par latviešu mēmo kino, kas vispār ir problemātisks. es saprotu, ka ne visi ir lasījuši Ingas Pērkones pētījumu par latviešu kino 1920.-1940. gados, bet viena no galvenajām lietām, kas jāpatur prātā, ir tas, ka ir ļoti maz kas saglabājies. daudz kas ir apzināti iznīcināts padomju gados, šis tas ir vienkārši pazudis, bet tas, kas mums ir pieejams, tomēr ir ļoti interesanti. sāksim ar ''Kur patiesība? Ebreju kursistes traģēdija'', filma, kas tapusi 1913. gadā, jūs saprotat, pirms vairāk kā simts gadiem, un tā ir vecākā filma, kas ir saglabājusies (ne vecākie materiāli, tiesa - visvisvisvecākais, kas mums ir pieejams, ir cara Nikolaja II vizīte rīgā 1910. gadā, kas arī ir dziļi fascinējoši, tā taču vēl ir Rīga Krievijas impērijas sastāvā, tur vēl ir sabiedriskais transports caur Vecrīgu (starp citu, kad tas tika aizliegts?), Rīga izskatās daudz mazāka un vispār, viss ir tik interesanti). Ja ar Nikolaja II vizīti vēl nav tik traki, tad ebreju kursiste mani dzina dziļā izmisumā, liekot mest rokas gaisā un pret debesīm paust savu bēdīgumu, ka es tiešām, ar visu savu grādusu, izglītību un pieredzi, nesaprotu mēmo kino. šī estētikas forma man ir pilnīgi sveša, es nespēju nolasīt tur paustos kodus un idejas, reizēm es pat nesaprotu, kas tur notiek, it sevišķi kursistē, kur nemaz nav starptitru, un man visas sievietes izskatās vienādi (gari, melni mati, izteiksmīgas acis, ļoti ekspresīva ķermeņa valoda, kas gan ir raksturīgs mēmajam kino). un vēl ir ļoti interesanti tas, ka tur kamera gandrīz nemaz nekustas, tas ir, ik pa brīdim ir minimālas kameras kustības uz abiem sāniem, bet tas arī ir viss, lielākoties ir stīvi, statiski kadri, kas savukārt reizēm noved pie tā, ka kāds aizsēžas garām kadra malām, un mēs no šī tēla redzam tikai rokas, jo operators neiedomājās, ka var pagriezt kameru uz to pusi. 
bet Lāčplēsis, ak, Lāčplēsis! es nebiju gaidījusi, ka man filma tā patiks, bet varbūt tas sastatījums ar kursisti lika man novērtēt daudz augstāk. filma ir ļoti sarežģīta, un tā kino evolūcija ir tik ļoti labi redzama: no grūti nolasāma stāsta ebreju kursistē mēs pēkšņi esam nokļuvuši filmā, kurā darbība notiek trīs līmeņos un divās dimensijās, tas ir, ir mitoloģiskais līmenis, ir īstais vēsturiskais līmenis, kas iemieso mitoloģiskā līmeņa notikumus, un ir personīgais, kur laimdota/mirdza iemīl lāčplēsi/jāni, un tas viss notiek mitoloģiskā laikā, kur lāčplēsim, protams, ir kupli mati un zobens, bet laimdotai - gara kleita un sargājama jaunavība, kā arī vēsturiskajā laikā ar 1905. gada revolūciju, karu un LR proklamēšanu. un galvenais, ka tie visi mošķi no mitoloģiskās pasaules ir tik interesanti, tie visi, kuri tur mēģina noburt Laimdotas saktu tā, lai viņa beidzot iemīlētu melno bruņinieku, un tad tur ir milzdeguņi, ir pats melnais bruņinieks ar tādu izstieptu galvaskausu, kas mierīgi iederētos kādā tematiskā ballītē, tur ir tik daudz fantastiski briesmīgu tēlu, ka tik nenopriecāties. 

bet nu iespējams, ka man filma tik ļoti patika mana muzikālā piedzīvojuma dēļ. tā kopija, kas ir saglabājusies, ir bez mūzikas, filmai, protams, kādreiz bija mūzika, bet vairs nav, tāpēc ir kopija bez skaņas, un kas tā par skatīšanos bez skaņas, vai ne. tāpēc es piegāju lietai radoši un dīdžejoju pati savu muzikālo pavadījumu. vispirms mēģināju klausīties kaut kādas dziesmas fonā, sapratu, ka tas riktīgi neiet, tad pārgāju pie šopēna izlases, arī negāja kopā, eksperimentēju ar debisī mūziku fonā, kas bija mazliet labāk, bet vienalga nepārāk, un tad atklāju, ka čaikovskis iet ļoti labi kopā ar lāčplēsi. man ļoti patīk tā doma par jaunas mūzikas pielāgošanu mēmajām filmām, un es visu laiku kaut kur prātā arī risinu to, ko man ginters pirms kāda laika teica, ka aņa delovejevna, lūdzu domājiet par to, kā kino varētu izrādīt laikmetīgā garā, un varbūt šis ir viens no variantiem. bet tad laikam ir jāiet pavisam lielā trakumā, piemēram, eksperimentējot ar hiphopu un lāčplēsi. 

redz kā, sestdienas nakts, es neeju gulēt, jo man ir jāpieraksta, kādi pārdzīvojumi manī raisījās pēc tam, kad noskatījos lāčplēsi. bet bez jokiem un ironijas, tā ir pirmā latviešu filma, par kuru runājot es personīgi izmantotu vārdu episki. 
Tags: ,
 
 
26 April 2015 @ 12:21 am
 
no jrt arhīviem

Gunārs Priede − „Pārventas hetēra”
Pirmizrāde 1993. g. 7. novembrī

Kāda garīgi atpalikušu cilvēku pansionātā Kurzemē ieradies jauns, enerģisks direktors Daunis Tomsons. No hetēras darba Ventspilī atpakaļ uz pansionātu atbēg jaunā, skaistā Žubīte un iemīlas direktorā, jo pirmo reizi Dauņa personā ir sastapusi viņas liktenī patiesi ieinteresētu vīrieti. Ir arī Ingus. Veidojas mīlas stūris. Tas nav stāsts par mīlestību, bet par katru no mums.

Režisore Māra Ķimele
 
 
25 April 2015 @ 10:54 pm
 
es nesaprotu, kas ir ar mani un tehnolõģijām.

mans jaunais tālrunis ir essentially pārvērties par metāla un plastmasas kluci, kas nereaģē ne uz ko, un izņemt bateriju viņam nav iespējams. es nesaprotu, kas ir noticis, jo vēl pirms pāris stundām nekas neliecināja par to, ka viņam varētu būt kāda problēma, mierīgi runāju ar mammu skype caur tālruni, un viss bija ok.

tagad man var zvanīt (tb telefõns it kā nav izslēdzies), bet telefõns nekādi neizrāda, ka tāds process notiktu. WTF.
nereaģē arī uz pogu kombināciju, kam vajadzētu veikt hard reset. WTF.
ja piesprauž pie datõra, datõrs reaģē kā uz pieslēgtu cd drive. WTF.

varbūt jums ir kādas idejas, ko vēl varētu pamēģināt darīt?
 
 
25 April 2015 @ 09:23 pm
dalīšanās ar mūziku - Harmonia "Deluxe" (synth-krautroks, 70'tie)  
Izveidošo to kā tādu veselīgu paradumu (pretstats, neveselīgs paradums, smēķēšāna) - sūtot kādam "izcilo mūziku" (mūziku, kas ir vai nu timeless, vai nu ģeniāla vai tieši time-full, tā teikt, mūzika, kas izsaka noteiktas ēras [iespējams, noteiktā sub-žanra] tonālo estētiku), es ar šo mūziku padalīšos arī ar jums, mani dārgie drogi. Kačāt šeit. Pirmais albums šajā "paraduma izveidē" - par krautrok grupu uzskatītās Harmonia (stulbs nosaukums, zinu) albums "Deluxe" (vēl stulbāks nosaukums, bet es nosaukumu ziņā no fričiem neko daudz nekad neekspektēju). Grupa pastāvēja tikai 3 gadus - no '73.-76'. - un izdeva 3 albumus (un diemžēl, sātana dzīti, apvienojās 41 gadu vēlāk un jopr.ir kopā - nemaz neesmu un nemēģināšu viņus klausīties "tagad").  

Konkrētais viņu albums "Deluxe", kas orģināli tiek sūtīts manai vienai no labākajām draudzenēm pasaulē, Ilzei (kamēr viņa mani reāli gaida, sakot "nāc šurp", un tagad, uzzinājusi, ka rakstu, saka "nu beidz" un "eu nu"... izbesījusies; nu, kamēr rakstu šo huiņu; piedod, Ilzīt... pēdējais quote: "lai tas paliek ārpus cibas afērām... nopietni"), ir izteikti orientēts uz skaņu ģenerēšanu, izmantojot analogos sintezatorus. Gluži kā cita krautroka mūzika, arī Deluxe skaņdarbi apbur ar absolūti antiklišejisku pieeju materiāla apstrādei un izveidei. Ja vien krautroku kā tādu nevarētu dēvēt par zināma veida/formas klišeju pašu par sevi. 

Tātad, lūdzu, šeit var novilkt Harmonia - Deluxe.

Izcili piemēriņi: 1, 2
 
 
25 April 2015 @ 08:40 pm
#public detvice announcement II (update)  
kaņepē, mīļie, vakar bija oblava, un tagad tur var dzert tikai limonādi. mūsu plēģuru klubiņš ar to nebija mierā, tāpēc dzeram šovakar krogā aptieka. aicinājums piebiedroties joprojām paliek spēkā. sākums ap desmitiem.
 
 
25 April 2015 @ 07:33 pm
 
pedāļu foto, kuru internetos meitenes laiko vairāk nekā zēni
also, ļ. priecīks rasbainieks )
Tags: ,
 
 
25 April 2015 @ 04:23 pm
 


šitāds feelstrip. bet vispār es tikai gribēju iemācīties uztaisīt gifu no jūtūbes. izrādās, atliek pievienot "gif" pirms "youtube" linkā (sanāk www.gifyoutube.com/watch?dfobveobgoibvoeiboeibvowbigowribgowi) un saspaidīt, kā vajag. fun.
 
 
25 April 2015 @ 02:48 pm
the new low  
ja tev šķiet, ka kaļķu vārti vai sapņi un kokteiļi ir eksotisks zoodārzs, laik apmeklēt karaoke klubu "friends" viesnīcas latvija klaustrofobiskajos pagraba labirintos. jau uzreiz, nokāpjot lejā, tu nokļūsi uz prāmja baltijas jūrā - atbilstošā interjerā un atbilstošai publikai notiek bezvārda estrādes mūziķu uzstāšanās ar priekšnesumiem un dejotājām. publikā daudz krievvalodīgo un melnādaino, bet skaidrā nav neviena!
kad pārvarēts apjukums, vari atrast stikla durvis uz vip lounge, kur karaoki izbaudīt intīmākā atmosfērā par lielo zāli, kura ir kaut kur tālāk. vipos par 10 eur var pasūtīt dziesmu bez rindas, bet ar supervip pieeju - par 30 eur - aizsteigties priekšā tiem, kuri domā, ka dara to bez rindas. mums ienākot, vīrietis bez matiem izpilda kaut ko no ieslodzījuma vietu klasikas un tā pēc tam izrādās muzikāli kvalitatīvākā uzstāšanās. turpat aļona svin savu 25. dzimšanas dienu, un divas stipri iereibušas vienaudzes viņai izpilda atbilstoša nosaukuma dimas bilana hītu. nenākas viegli, tādēļ dīdžejs vietām viņām palīdz, kaut kā vismaz glābjot pārējos apmeklētājos. noskan vēl pāris gabali no kirkorova un kaut kā tipa angliski, lai pie mikrofoniem ķertos 4 jauni slāvu vīrieši ne mazākā reibumā. apķēruši viens otru ap pleciem, viņi līgojas uz ekrāna pusi un katrs pretējā virzienā mēģina aizvilkt nothing else matters melodiju, pa vidam atskanot savādiem ie-gaudojieniem. dj ir atmetis ar roku, tev pārskrien tirpas no tā, cik tas ir neticami briesmīgi un reizē neērti un smieklīgi, un šķiet, ka tevi tūdaļ atmaskos kā svešo šeit. es jūtos, kaa man vairs nav pamata kautrēties dziedāt ever.
ballīte turpinās uz ielas - aptuveni vienlaikus tur atrodas 2 savstarpēji nesaistītas jaunas sievietes bez apaviem - viena tos kaut kā uzvelk, otrai tos nes draudzene, jo īpašniece tiek stiepta pati, rupji lamājoties. pa labi kāds jauneklis pie sienas taisās pūst, bet turpat vairāki no kluba izmesti vīrieši mēģina kauties gādīgā apsargu uzraudzībā. diemžēl viņi tam ir pārāk piedzērušies un neveikli
kad tu mājās pēc tam uzkāp augšā un pīpē pie loga, gribas vēl pēdējo izrādi. un, lūk, tieši nāk divi iereibuši jaunekļi, viens ielas gaišakajāa vietā zem laternas noliek kluci uz brauktuves, pēc tam, šķiet, mēģinot noslaucīties gar dekoratīvā dzīvžoga krūmiņiem. ir tikai pus četri.
 
 
25 April 2015 @ 01:33 pm
 
Cik ļoti skaitās ielauzties cita cilvēka dzīvē,ja viņš man pats piedāvājis izlasīt viņa dienasgrāmatu no sākuma līdz beigām,kas maina visus uzskatus par šo personu?
 
 
25 April 2015 @ 11:31 am
 
they don't listen
 
 
24 April 2015 @ 09:42 pm
Noisefest  
mani šodien nomāc ārprātīgas dusmas pret visām manas eksistences šķautnēm, un es nesaprotu, ko efektīvāk - nomaukt sev ādu, ar pieri izdauzīt sienā caurumu vai vienkārši pārvērsties par vilkati pavisam. tagad atnāks negaidīti viesi.

vispār mani mierina doma, ka visa pieredze ir pārejoša. tomēr mūžībai pārkāpt nevar, vai ne, un galu galā es atradīšu galējo metodi un svēto katanu, un uzspridzināšu Meku savā galvā. es taču varētu gāzt kalnus, ja nedzirdētu tik daudzas balsis vienlaicīgi (jo visas realitātes ir absolūtas).
 
 
mood: fatal
music: Linea Aspera
 
 
24 April 2015 @ 10:42 pm
 
Aizgaaju pie friziera un nogriezu visas savas pinkas nost. Taads diivains vieglums tagad. Un man tagad ir iisaakie mati kaadi jebkad man ir bijushi.
Mazliet to lapsas rudo tomeer arii nomainiiju. Ir atpakalj taads gaish sarkankoks. Taadas noveelotas pavasara paarmainjas notiek.

Un cereeto darbu nedabuuju. Toties ir paveerushaas citas iespeejas un perspektiivas. Taa jau laikam ir, nav ko piekjerties tai vienai idejai un domai.
Jaalaizh viss valjaa un vienkaarshi jaadziivo.
Tags:
 
 
24 April 2015 @ 10:32 pm
Jāpieraksta, ir atcerēšanās vērts  
"Viņš saņems diplomu, uzvarētājaministrijas krūzi un desmit hematogena batoniņus".
 
 
24 April 2015 @ 08:29 pm
patvaļīgi izraudzīti pantiņi  
Klosteros, mošejās, sinagogās

Paglābjas vājie, ko biedina elle.

Cilvēks, kas dieva lielumu

pazīst,

Nesēj sev sirdī slikto baiļu un

zemības sēklu.

+ )
 
 
24 April 2015 @ 09:33 pm
 
es vēlētos piekārt visus trokšņus pie sienas un likt tiem aizvērties
 
 
24 April 2015 @ 07:55 pm
 
 
 
24 April 2015 @ 07:08 pm
 
well can you forgive me, darling, i drink too heavily and let it all spill out
i've lost control but i'm more than this; or i could be someday
the winter's gone with all it's promises; my heart is pure
need you when it's bad for it's never worse than today
forgive me, i'm so much more than all the glass
i am, somewhere
 
 
24 April 2015 @ 06:09 pm
 
pilns ar padomdevējiem, bet neviena palīdzētāja
 
 
24 April 2015 @ 05:19 pm
 
Nebūtu Viņas iespējams nelietotu tādas tehnoloģijas, kādas šobrīd lietojam. Nebūtu Viņš , nebūtu fender jagstang ģitāra. Tāpas nevar saskaitīt, kādu pienesumu cilvēcei, kultūrai ir devuši viņi. Nezinu kā lai tādus cilvēkus nosauc.
 
 
24 April 2015 @ 03:35 pm
Nedaudz izbrīnīta vēstures un propogandas vērotāja piezīmes.  
Par godu latviešu strēlnieku vienību izveides simtgadei ir uzbliezta piemiņas medaļa.



http://baltnews.lv/riga_news/20150418/1013742576.html

Kas ir šo medaļu kalēju virsvadībā:

Центральный штаб:
Путин, Владимир Владимирович — председатель ОНФ
Говорухин, Станислав Сергеевич — сопредседатель ЦШ ОНФ
Бречалов, Александр Владимирович — сопредседатель ЦШ ОНФ
Тимофеева, Ольга Викторовна — сопредседатель ЦШ ОНФ

Iz šejienes.
 
 
24 April 2015 @ 02:46 pm
pavasaris  
jam
 
 
music: Frank Ocean - Sweet Life (funkabit remix)
 
 
24 April 2015 @ 02:17 pm
 
viss caur negribu
ko gribu - nezinu
viss caur nezinu
ko zinu - negribu
 
 
24 April 2015 @ 01:19 pm
dekrēts  
ar šo ierakstu no vakardienas datuma ieceļu jz. mazaa_mija par metropolītu un pasludinu sparģeļu & vīna sezonu par atklātu. nedaudz piemērojot šo recepti, izdevās ne tikai garšīgākie sparģeļi, ko mūžā esmu ēdis, bet vispār paplašinājās garšās horizonts.
 
 
mood: pacelts
 
 
24 April 2015 @ 10:14 am
 
Vakar S:
- mums ir divi jauki bērni un tagad mums ir Anna, kas nodrošinās mūsu vecumdienas.

Ar domu, ka viņai ir tādas caursišanas spējas, ka viņa gāzīs podus.

Vēl viņš mēdz teikt, ka viņai ir mana pieeja.

Nezinu... Man jau liekas ka viņa ir normāls divgadnieks. Visvairāk man patīk Aņņa humora izjūta.
 
 
24 April 2015 @ 10:06 am
 
Starp citu šodien ir skaista diena! Iespējams tāpēc ka vakar vakarā uznāca lielais raudājiens un lai izbeigtu ņaudēt, Stefans uzjauca man kokču. Citus alko uzbudina, bet mani nomierina. Protams arī vakar nomierināja.
Divi secinājumi gan ir:
# Ballantines nav mans dzēriens
# gribu atrast bārmeni, kas jauc tādu asiņaino mēriju kā man patīk.
Attiecībā uz otro - S varētu beigt lauzties un kļūt par manu bārmeni :)
 
 
24 April 2015 @ 09:53 am
 
ja tevi pārņem stress, pērc *****stress
 
 
24 April 2015 @ 09:43 am
 
no rītiem, kamēr taisos, klausos lr1 un tur ir tāds rīta prieks - laika prognozes ievaddziesmiņa, vnk naivuma tīrradnis, like. varētu sūtīt uz eirovīziju!
Tags: ,
 
 
24 April 2015 @ 09:32 am
#public service announcement  
šosestdien, tas ir - rītdien, sākot no deviņiem vakarā, kaņepē tiks svinēta dzīve, pavasaris, un žuka glaka kārtējā sešpadsmitā dzimšanas diena. visi cibas zvēri, nejauši velogarāmbraucēji un citi brīnumi laipni aicināti piebiedroties!

 
 
mood: party woo
music: happy birthday to me
 
 
24 April 2015 @ 07:53 am
 
Otrdien bija dievišķīgs laiks! +25 grādi! Visu dienu pa āru dzīvojāmies. Trešdien savukārt bija auksti un nomācies. Ļoti sāpēja galva un vilka pie zemes. Par spīti visam grozījos 2h pa skolas pagalmu un fotogrāfēju kā spēļu akmeni ved un stāda. Vakar no rīta atkal bija auksts. Es pat piefiksēja cik īsti auksti +3!!! Vēlāk gan uzsila līdz kādiem +17, bet vienalga nospiedoši. Turklāt līdz ar ārsta apmeklējumu diena burtiski pazuda! Tikko bija rīts un nākošreiz kad ieskatos plkstenī ir jau divi pēcpusdienā! Tomēr galīgi pa tukšo, tāpēc fiksi aizbraucu uz dārzniecību un iepirkos izdomātajam balkona zemeņu tornim nepieciešamo. Pašai gan jāatzīst ka lai cik smuks nebūtu, izskatās ka atrodas nevietā.
 
 
24 April 2015 @ 06:50 am
 
Man ļoti patīk, kad idejas (vai notikumi, vai cilvēki, vai jebkas) atnāk pie manis paši no sevis, bez mazākās piepūles. Tas vienmēr liekas kaut kā svinīgāk un svarīgāk par visu to, ko esmu noskatījusies no citiem, kaut kur salasījusies vai vienkārši uzstājīgi pievilkusi sev klāt. Pirms vairāk kā mēneša es sēdēju seminārā, un kaut kas uz mirkli tā kā nozibsnīja prātā - vārds izrauts no konteksta, nesaistīts ar tikko dzirdēto. Pāris dienas pēcāk jau biju paspējusi izprašņāt pasniedzējus un sagrābties materiālus no bibliotēkas. Tā es sāku interesēties par intuīciju un to, kāpēc tai vispār ir vieta konceptuālā analīzē. Ar intuīcīju es nedomāju ne nevalodiskā uztverē pamatotas sajūtas, ne arī salīdzinoši pamatotas nojautas par to, kas varētu notikt. Mani interesē racionālā intuīcija – tā, kas reprezentē nepieciešamību, nevis iespējamību. Būtībā tā, uz kuras šaubīgajiem pamatiem lielā mērā balstās loģika.

Protams, es neaptvēru uzreiz, ka attapšos filozofijas, kognitīvo zinātņu, psiholoģijas un antropoloģijas krustcelēs, nevis tikai, es pat nezinu, kaut kādos Vitgenšteina pirmsnāves skricelējumos, kā es varbūt sākotnēji biju to iztēlojusies. Devos uz konsultāciju pie viena no saviem mīļākajiem pasniedzējiem, kas rezultējās pusotru stundu garā sarunā par to, ko es vispār gribu no dzīves. Saprotu, ka tas ir bērnišķīgi, tomēr apzināšanās bailes neremdina – man ir ļoti grūti sev atzīt, ka es nevarēšu darīt visu. Līdz šim es veiksmīgi esmu uzturējusi ilūziju, ka varu gan mācīties svešvalodas, gan piedzīvot kvantu mehānikas uzdevumu izraisītas histērijas, gan arī valodas filozofijas semināros justies kā haizivs ūdenī. Būtībā es nespēju pārdzīvot, ka videne ir beigusies, un man ir jāfokusē skatiens uz ko konkrētu, nevis jāsnorkelē apkārt pa zinību okeānu. Un nav pat runa par kaut kādām starpdisciplināriem kompromisiem – man grūtības sagādā pat vajadzība fokusēt skatienu filozofijā vien. Šobrīd domāju, ka disertāciju veltīšu semantiskai intuīcijai, bet man riebjas doma, ka tāpēc man nāksies ziedot citas intereses. Zinu, ka citi tā dara, es pat nojaušu, ka tas droši vien liecina par kaut kādu pieaugšanu vai ko tādu, bet es vienkārši nevaru, man lūst sirds.

Nu labi, es arī saprotu, ka tā nav nekāda profound problēma, un vilcinoties es tikai riskēju iztērēt vēl vairāk laika, nekā jau esmu pamanījusies to izdarīt. Es vienkārši gribu kārtīgi visu izpētīt pirms izlemt, kam būtu vērts ziedot savu limitēto uzmanību. Un es ticu, ka tad, kad tas notiks, man vairs neriebsies mana persona, ko es šobrīd cenšos apmātā alkatībā kompensēt ar ilūzijām par plašu redzesloku.
 
 
24 April 2015 @ 02:54 am
 
vieni vienīgi horoskopi
 
 
24 April 2015 @ 12:30 am
 
Plāns maijam - hokejs, Skyforger, aiziešana no darba, Skotija, Velsa un Latvija. Un tad prom uz Šveici.
 
 
23 April 2015 @ 11:48 pm
me for me  
 
 
23 April 2015 @ 10:36 pm
 
 
 
23 April 2015 @ 10:59 pm
 
labākais šajās dienās pieņemtais lēmums: kamēr pūš šitais uragāns, nahuj nebraukt pa vanšu tiltu
akmens tilts ir ne tikai miļōnsreižu īsāks, bet arī bez staba, aiz kura tevi gaida brāzma ar mērķi ja ne nopūst uz sāniem, tad vismaz iepūst sejā šalli, mēteli un kleitu
 
 
23 April 2015 @ 05:19 pm
 
mans draudziņš meind. Oksfordā sāka strādāt par baristu, because why not, un viņa pirmais klients bija Toms Jorks.

kā viņš saka, I feel it can only get worse from here.
 
 
23 April 2015 @ 04:35 pm
#daily video  
un atkal par aktuālo tēmu.
 
 
mood: april madness
music: 毎日が楽しい
 
 
23 April 2015 @ 04:25 pm
 
Mazs Nasima Taleba rakstiņš (Talebs - "Melnā gulbja" un "Antifragile" autors, manā izpratnē viens no gudrākajiem cilvēkiem, kādi šobrīd publicējas) ar ļoti labu bibliogrāfiju:
http://econjwatch.org/articles/religion-heuristics-and-intergenerational-risk-management
par visu šo: "es šito nesaprotu, tāpēc tas ir iracionāls un bezjēdzīgs"

It is not just that religion is a helpful source of sound heuristics for resisting gambler’s ruin and similar hazards. More strongly, we should say that we humans actually don’t know whether human beings can live sustainably without something like religion. Modernity is in this sense a dangerous uncontrolled experiment. The amount of historical time that any significant number of humans have lived without religion is infinitesimal compared to the sweep of history. Given that, the amount of time that we have sought as societies, as a species, to live without religion is almost nil. It is a symptom of chronic short-termism and over-optimism that people now assume that living in such a way is sustainable.
Just as nature is ‘wiser’ than us (in a statistical, risk-management sense) with regard to a vast swathe of threats, illnesses, etc., just as our knowledge only surpasses nature’s in unusual and rare circumstances, so religious man is wiser than irreligious and non-religious man with regard to a vast swathe of threats, moral and spiritual illnesses and problems, etc. The knowledge of irreligious and non-religious man surpasses that of religious man only in rare and unusual circumstances. Until we have had a lot longer to develop non-religious heuristics that work, we should not throw the precautionary, religion-as-risk-management baby out with the superstitious, theological-claptrap bathwater.
 
 
23 April 2015 @ 04:02 pm
 
Tomēr uzskatu, ka izglītība arī ir Labs rīks, kā sašķelt sabiedrību.
 
 
23 April 2015 @ 03:31 pm
informatīvā telpa  
saskaroties ar t.s. sabiedrības aktualitātēm un citu apkārtējo stulbumu, dažās dienas ir grūti necelt sev apkārt akmens sētas, dzelžu sienas. bet, tikai ļaujot tam visam brīvi plūst cauri apziņai, bez iespējas aizķerties, ir iespēja pašam nenosmērēties ar sūdiem, neielaist kādu naida infekciju, kas pēc tam kā strutains augonis kaut kur iekšā perinās un saindē iespēju būt klātesošam.
 
 
mood: unbalanced
music: behavior: czumel flight theme PS2
 
 
23 April 2015 @ 03:18 pm
 
Man bija neērti to pateikt, jo kopumā tika runāts par krīzes situāciju, piem, smagu slimību utt. dīlošanu/pārvarēšanu, bet man pirms laika te bija lūgums/ierosinājums maniem kristiešu draugiem, ka viņi varētu aizlūgt par to, lai es varētu pārvarēt drausmīgo saldumu rīšanas māniju - kas, protams, nebija domāts gluži nopietni, tomēr man likās, ka tas būtu labs veids, kā ar empīrisku pētījumu palīdzību pārbaudīt, vai lūgšanas darbojas, un šodien reliģijas psiholoģijā es uzzinu, ka tādi pētījumi tiešām ir veikti, nu, proti, ka cilvēki aizlūdz par citiem cilvēkiem, un tā, un tad skatās, kas notiek.
 
 
23 April 2015 @ 02:38 pm
#daily news  
slaveni un veiksmīgi ir tikai tie rīdzinieki/latvieši, kuri no rīgas/šejienes ir laicīgi notinušies. tas - oftopiks. meanwhile, ņujorktaimsos.
 
 
music: citizen of the world
 
 
23 April 2015 @ 01:39 pm
 
overheard in vecrīga: kaut kas pa vidu starp ūdrīti un dimiteru
 
 
23 April 2015 @ 01:22 pm
Any sufficiently advanced troll is indistinguishable from a genuine kook  
Tad šodien to par tikumību skatīs vai atkal nekā?

Nujā, skatoties, cik daudzi mani līdzpilsoņi un līdznepilsoņi metas māžoties pakaļ Putinam, brīžam uznāk nelāgas pārdomas par, ēēē, cilvēka (latviskās) identitātes krīzi 21. gadsimta sākumā. Bet man šeit patīk (tas gan nenozīmē, ka citur nepatiktu), un vēl vismaz tuvākajā nākotnē (teiksim, tuvāko sešu mēnešu laikā) es nekur prom braukt negribu.

Tāpēc es apsveŗu iespēju uztaisīties par lielāku trolli nekā viss šitas Putina fanklubs kopā ņemts un pareizināts ar trīs. Mani iedvesmo Igaunijas Rojālistu partija. Pašos neatkarības pirmsākumos Igaunijā bija Rojālistu partija, kas nodarbojās ar visādām lietderīgām muļķībām un, ļoti iespējams, tādā veidā deva būtisku ieguldījumu liberālās dēmokrātijas principu nostiprināšanā. Lūk, piemēram, reiz kāda deputātu grupa ierosināja Rīgikogu sanāksmes sākt ar lūgšanu. Rojālistu partija par šādu priekšlikumu bij stāvā sajūsmā un uzrīkoja šamaņu rituālu ar tamburīnu un dejām, lai rādītu piemēru. Priekšlikums netika pieņemts.

Iesākumam es ieteiktu aizliegt higiēniskās paketes. Ja pieredzējāt 90. gadu sākumu, noteikti atceraties, ka vienbrīd pa televizoru gandrīz neko citu nereklamēja. Jūs varbūt sakāt, dāāā, jauna produktu kategorija, jāiepazīstina ar to patērētāji. Ne sūda, es atbildu, tas ir liberastu pirksts!

Teikšu, kā ir: mums ir pārlieku ierobežota izpratne par tradīcionālo tikumību. Mēs savu kristīgo pārliecību pārāk esam iemaitājuši ar visādu pasaulīgu piekāpšanos. Kur pazudis mūžsenais princips, kas vērojams visdažādākajās kultūrās — sieviete mēnešreižu laikā ir nešķīsta? Kāpēc mēs ne tikai nenošķiŗam šādas sievietes no sabiedrības, bet pat palīdzam viņām dzīvot sabiedriski aktīvu dzīvi?! Bībelē taču ir skaidri ierakstīts — šitā nevar.

Un tas nav tāpat vien sagudrots ierobežojums, ak nē! Mēnešreizes ir dabas un dieva nolikts atgādinājums, ka sieviete kārtējo reizi nav palikusi stāvoklī. Tradicionālās sabiedrībās sievietes mūža laikā dzemdēja desmit bērnus, un viņām nebija laika mēnešreizēm. Nav nejaušība, it nebūt nav nejaušība, ka šāda attieksme noved pie dēmogrāfiskās krīzes, tautas izmiršanas un tādām lietām.

Un pēc šī likumprojekta pieņemšanas es rosināšu izmaiņas bērnu aizsardzības likumā, kas beidzot atjaunos vecāku tradīcionālās tiesības nomētāt ar akmeņiem savus nepaklausīgos bērnus.

Vienīgais, kas mani attur, ir nepatīkamas aizdomas, ka šiem priekšlikumiem uzradīsies pietiekami daudz dedzīgu atbalstītāju. Ja šo pārspriedumu pārpublicēs Infoaģentūra — tā būs zīme.
 
 
23 April 2015 @ 12:25 pm
 
Antigones pirmizrāde.
Vakar savējo apmeklētajā ģenerālmēģī gāja izcili. Šodien jau lielāks pārbaudījums – Ķimele nāk. Un Freibergs.

Bet vispār man ir mierīga sirds, jo tas ir jaudīgs darbs. Doveika, ai Doveika! Plosās.
 
 
23 April 2015 @ 12:02 pm
 
klau, tikumība vai netikumība, es neticu, ka
gadījumā, ja pieņems grozījumus, tad neviens vairs skolā par seksu nerunās un cenzūra būs uzvarējusi
vai
gadījumā, ja nepieņems grozījumus, visi bērni pēkšņi tiks lieliski izglītoti seksa jautājumos.

bulšits.
kaut gan nav lielāka prieka kā piektajā klasē pa logu mest ar ūdeni pilnus seksa stundā izdalītos prezervatīvus uz garāmgājēju galvām.
 
 
23 April 2015 @ 11:59 am
pārsteigums  
burti diezgan mazi, bet pati grāmata arī nav bieza. galnais, ļoti labs valodas lietojums. domāju pirms miega izlasīt nodaļu, attapos pus5 no rīta pie pēdējā vāka. sākums gan bija nu tā..

 

 
 
music: portishead: rip
 
 
23 April 2015 @ 11:46 am
 
zinkas mani uztrauc?
a) parakstītāju skaits šeit un šeit (vakar vēl bij pavisam cita aina)
b) tas, ka varbūt tiešām vairākums šajā zemē grib tā dzīvot, un tādiem kā es godīgi būtu vienkārši iet dzīvot citur, kur "vērtības sakrīt", ja reiz šeit nesakrīt
 
 
23 April 2015 @ 11:07 am
 
šodien es ēdīšu kūkas.