26 July 2014 @ 01:05 am
 
you were tracing the lines
of a globe with your fingers:
cool rivers, white wastes
desert shores, and the forest green
and a limitless life
in the breath of each tide
and each bright mountain, rising
 
 
music: shearwater - home life
 
 
26 July 2014 @ 12:10 am
 
drīz beidzas atvaļinājums, jāiemācās iet agri gulēt. bet es krāpšos.

https://www.youtube.com/watch?v=qrx1vyvtRLY
+
2 nožēlojami cēsu ali tukšā dūšā
+
https://www.youtube.com/watch?v=r6S2zzAIBFA
=
eju gulēt

upd: Nea, alus + https://www.youtube.com/watch?v=np2sDf-nnGQ ir labākā miega dziesmiņa.
 
 
25 July 2014 @ 10:15 pm
 
Zem sūces noliku žurnālu ar Zatlera seju uz vāka.
Viņš tagad izskatās bēdīgi.
 
 
 
25 July 2014 @ 08:01 pm
Pabriesmīgi.  
Neslēpšu, man ir nedaudz bail no Krievijas agresijas, bet nedaudz tikai tālab, ka tieši tikpat baidos no citām visa veida stihiskām nelaimēm un negadījumiem. Tieši tikpat mani uztrauc arī intensīvā krievu demonizācija informatīvajā telpā un pašam savā apziņā. Atveru feisbūku un tur uzreizi cilvēki pārpublicējuši divus rakstus. Pirmais raksts ir par to, ka amerikāņu velotūristu Krievijā notriecis piedzēries autovadītājs, otrā - par to, ka kaut kāda muļķīte tīklos lielās ar skrostu tušu, kas savākta no nelaimīgā Boinga atliekām. Var jau būt, ka tas tikai tālab, ka šīs ziņas patrāpījās blakus, bet mani pārņēma ļoti nepatīkamas sajūtas, pirmkārt, jau tālab, ka pašam pirmā doma bija "nu, jā, ko tur var gribēt" un tikai otrā "paga, kas tad no šajās ziņās minētā nevarētu notikt arī pie mums?". Vēl pavisam nedaudz un otrās domas vairs nebūs, būs tikai "viena otra atomsēne Krievijai tikai ļoti piestāvētu".
 
 
25 July 2014 @ 06:26 pm
 
un vēl, runājot par to etiķeti, es tiešām nezinu, līdz cikiem ir pieņemams zvanīt tādiem cilvēkiem kā friziere, vaksācijas dāma un citiem cilvēkiem visnotaļ normālos darbos, kas nav pašvaldības vai valsts darbi ar stingriem grafikiem un laikiem.
 
 
25 July 2014 @ 03:40 pm
 
vaii ko laivu žurnālos uzgāju

Презентуемъ Вамъ, милостивые судари и сударыни, очередной романсъ извѣстнаго шансонье-самурая Витторіо Тсойскаго. Оная пестня написана Тсойскимъ уже въ эмиграціи, гдѣ онъ, подобно истому почвеннику, тяжело переживалъ отрывъ отъ корней и выразилъ въ оныхъ виршахъ пронзительную ностальгію.

Созерцаю эмпиреи сквозь чужой мезонинъ,
Тщетно силюсь хоть одно свѣтило признать,
Совершалъ я променады межъ березъ и калинъ -
Днесь приходится въ Парижахъ бобылемъ куковать.

Рефренъ:

Но, коль имѣется въ карманѣ табаку кисетъ,
Стало быть не столь прискорбна вся тщета бытія…
На почтовый экипажъ въ портмонѣ лежитъ билетъ,
Вотъ махнётъ кнутомъ ямщикъ, сгинетъ съ глазъ юдоль сiя…

Ни единъ не во хмелю не сознавался, что шпіонъ,
Ни одинъ достойный мужъ не утратилъ лица,
А безъ Моцарта публичная дуэль – моветонъ,
А безъ Шуберта печаленъ путь къ праотцамъ.

Рефренъ:

Но, коль имѣется въ карманѣ табаку кисетъ,
Стало быть не столь прискорбна вся тщета бытія…
Въ вензеляхъ и апплике вотъ на цеппелинъ билетъ,
Пару капитанъ поддастъ, и прости-прощай земля.
 
 
25 July 2014 @ 03:01 pm
 
epopeja ir noslēgusies, kaut ko tādu nebiju pieredzējusi, 7 diennaktis un 18 stundas starp nolaišanos un pēdējās bagāžas vienības ierašanos mājās
fun fact, caur oslo gardermoen esmu lidojusi divas reizes, un abas reizes bagāža netika man līdzi
 
 
25 July 2014 @ 02:36 pm
 
nu, kurš jau mēģina publisko josemīta betu? kiceks, kurš vēl?
 
 
25 July 2014 @ 12:59 pm
 
"The famous secret societies should probably be called the open-secret societies, since true secrecy would defeat their purpose. There’s no point in excluding people unless they know they’ve been excluded."
 
 
25 July 2014 @ 11:58 am
 
 
 
music: vitalic - la rock 01
 
 
25 July 2014 @ 11:36 am
vārdi un to nozīme. izpratne  
kādas jums ir asociācijas ar "intuīciju" un/vai "veselo saprātu"?

ja es teiktu, ka "šo problēmu es atrisināju balstoties uz manu intuīciju" kā Jūs to saprastu/tulkotu/atstāstītu citam?

vai atsaukšanās uz veselo saprātu liktu domāt, ka runātājs kaunina klausītājus par tā neesamību?
Tags:
 
 
25 July 2014 @ 11:56 am
 
nu labi, tūlīt beigšu cepties, bet rekur delfi gādīgi paskaidro, kāpēc mums, 21. gadsimta sievietēm, mēdz būt sarežģītas attiecības ar vīriešiem - ļoti iespējams, mēs vienkārši neesam pietiekami sievišķīgas, tas ir, bezpersoniskas. es te pieliktu kādu sarkastisku piezīmi, ja vien tas nebūtu tik ļoti, ļoti bēdīgi. 


Mani mīļākie punkti laikam ir šie:

Neatkarība

Sievieti vīrišķīgāku padara patstāvība, spēks, pārāk liela kontrole un uzstājība savu mērķu sasniegšanā un attieksmē pret citiem.

un

Pārmērīgas sociālās aktivitātes

Pārlieku liela sievietes cenšanās socializēties nozīmē to, ka viņa cenšas aizpildīt mīlestības trūkumu, ko jūt savā dvēselē. Sievietei laiks citiem būtu jāvelta tikai tad, kad viņa pati to patiesi vēlas un ir brīva no ģimenes pienākumiem.

un uz šīs nots es turpināšu tresīt pie Beyonce un uzstājīgi strādāt pie savu mērķu sasniegšanas. tas viss man atgādina lielisku joku, kas būtu ļoti smieklīgs, ja nebūtu tik bēdīgs, tātad baby are you a time traveler because you're such a misogynist I feel like I'm in 1930 

 
 
25 July 2014 @ 11:13 am
 
es esmu viena darbā, šeit ir diezgan forši būt vienam, visam stāvam atslēgts vadu internets (Arnyyyy, šis tev, ja, nenāc vēl pāris stundas), ir kafija, vispār ir daudz kafijas, popmūzika un interesanti plāni, šodien jānodarbojas ar izpētes darbu, jo jādabū filma no 1998. gada, bet tajos pre-interneta laikos, liekas, īsti neviens neatrunāja tiesības, tāpēc tagad jādzen rokā un jāsaprot, kam varētu prasīt atļauju. vakar man viens prasīja, kā mēs atrodam tās filmas, es stāstīju, kādi tur ir ziņu un komunikāciju tīkliņi, atļaujas un saskaņošanas ir kaitinoši sarežģītas šajos laikos, un galvenais, ka nav jau par ko, un vienīgais, ko tas viss panāk, ir tas, ka neviens tās filmas neredz. vienvārdsakot, interesanta diena priekšā ar neskaitāmu linku pārbaudīšanu, nosaukumu salīdzināšanu un meklēšanu.

un tad man tikko bija saruna ar mammu pa telefonu, mamma iedeva parunāties ar brāļameitu Anastasiju, kurai septembrī būs divi gadi, kura ir mazs, lielisks ķipars, ļoti uzņēmīga maza dāma, kura šobrīd reaģē uz teikto trīs valodās, tas ir, franču, krievu un latviešu, un, ja nemaldos, viņai ir arī itāliešu auklīte, tā ka laikam vispār putra galvā, bet mūsu sarunas parasti ir tādas, ka viņa saka zilbes no mana vārda un visu laiku atkārto tante, tante. bet vispār Anastasijas sakarā mani visvairāk fascinē viņas attiecības ar internetiem un tehnoloģijām, tas ir, tā kā mēs visi dzīvojam dažādās vietās, lielākoties sazināmies pa skaipu, un tā tas ir bijis jau no viņas pirmajām nedēļām, un viņai nav nekādu problēmu salikt kopā mūsu internetu attēlus un tēlus ar mūsu fizisko klātbūtni. katrā ziņā ļoti fascinējoši, interesē, kā ar viņu būs pēc vairākiem gadiem, jo, cik saprotu, bērni no tāda jucekļa var arī vienkārši uzkārties. mana mīļā Arja, piemēram, uzauga vidē, kurā sazinājās ar vecākiem angliski, bet visiem pārējiem - nīderlandiski, un vispār viņas pirmā valoda bija nīderlandiešu valoda, bet pēc tam, kad 10 gadu vecumā pārcēlās uz Itāliju, pilnīgi visu aizmirsa un joprojām neatceras.

un vispār, nu, kur var būt tik karsts.
 
 
25 July 2014 @ 09:16 am
žēlas  
Nacionālais mākslas muzejs remontā, viesnīca 'Rīga' remontā, Nacionālās Operas durvju priekšā plastmasas tirgotava, Melngalvju Namam arī stalažas un pland kankari vējā. Rīga, Eiropas kultūras galvaspilsēta. Jāaiziet uz Biržu, tur Latvijas glezniecība 19.-20.gs.
Tags:
 
 
25 July 2014 @ 10:00 am
: you're freaky and i like it  
vakar mājas apstākļos ņēmu nost gelišu no no nagiem nost. atskaitot to, ka labajai rokai nokasīt visu nost bija ārkārtīgi neērti, sanāca tomēr gluži labi. un nagi zem tās lakas pavisam stipri atauguši, cerams, tā arī paliks. bet vispār, es tā padomāju, ko tik es mājas apstākļos neesmu darījusi - skropstas ņēmusi nost un likusi klāt, griezusi, krāsojusi un pat balinājusi matus, tagad vēl arī geliš ņēmusi nost. labi, nesanāk nemaz tik daudz, un nekas no tā nav tāds īsteni traks, bet, kamēr nesaliek visu vienā rindiņā, liekas, ka esi baigais jokainis.
 
 
25 July 2014 @ 04:13 am
 
dzīv nau tik slikt, ka rajõnā vis' nakt' skan pinkfloid, jā

(es jau, protams, izstalkoju, no kurienes skan - blakusmājas, nav tik sarežģīti, varētu aiziet pat ciemos. Bet, ņemot vērā to, ka ir visai skaļi, laikam labāk nevajag - ja jau neviens no tās mājas nav pogainos izsaucis, tad jau laikam tur mīt kāds vēl psihāks par mani. Tur jau jāuzmanās.)
 
 
25 July 2014 @ 02:37 am
 
trolejbusā iekāpa kundze uz gadiem piecdesmit, un man likās, viņa meklē pazudušos gadus
ar viņa taču reiz bija jauna
vēl vakardien
 
 
25 July 2014 @ 02:08 am
 
kļūstu aizvien pārliecinātāka, ka kādu dienu šajā dzīvē vienkārši nojūgšos (nu tā - līdz galam, vēl vairāk nekā šobrīd)
nav ne jausmas kā iznīcināt savu raksturu, kā atbrīvoties no vājās personības, melanholijas, kautrības un domāšanas, kā beidzot spēt dzīvot kā visi - kontaktējoties ar cilvēkiem, interesējoties par dzīvi, pastāvēt par jēgu, darīt
tāpēc tikai vien šādi varu iedomāties savu eksistenci - vientuļu, vienmuļu, vienaldzīgu, garlaicīgu, bezjēdzīgu, zudušu, darbā no astoņiem līdz pieciem
kādreiz biju gudra un interesanta un man bija sapņi, bet nu visu to labāko no sevis esmu atdevusi sava gara vājumam, kā arī cilvēkiem - ņēmējiem
pati vainīga
 
 
24 July 2014 @ 11:33 pm
Dzīve ar zobiem  
šodien, skrienot pie zobārsta, uzvilku sen utenī pirktu t-kreklu ar uzrakstiem "Nine_Inch_Nails" un "Live_With_Teeth". pēc sesijas dakteris pavisam nopietnu seju teica: "jums uz muguras labs uzraksts - "dzīve ar zobiem"." gandrīz nokritu no krēsla, bet vispār dzīvei ar zobiem nebūtu ne vainas, jo dzīve anglijā man ir liegusi iespēju patērēt visādas nozīmīgas pārtikas grupas, I mean, pārāk cieta maize vai ogu sēklas jau labu laiku izraisa manāmas frustrācijas (nemaz nerunājot par to, ka, kopš gudrības zoba izurbšanas, esmu izdzērusi tik daudz alus, cik varētu patērēt pusgada laikā). anyway, šis ir zobārsts, kurš man tiešām patīk, jo pie sievietēm nereti nākas klausīties jaunākās baumas kaimiņienes dzīvokļa dekorāciju preferencēs un citu sviestu, bet cienījamais dakteris vispār gandrīz nerunā, bet, ja runā, tad ar ļoti patīkamu dikciju. es gan laikam viņam esmu tikai beidzot pie prāta nācis panks ar nopīpētiem zobiem un superaugstu sāpju slieksni, bet, ah, vismaz tolerē.
 
 
24 July 2014 @ 09:30 pm
 
Tādas pavisam dziļas domas un sajūtas, kuras nevar uzrakstīt. Būs jāpatur sevī. Vēl jāpalolo. Tieši tāda vasaras pievakare.
 
 
24 July 2014 @ 08:27 pm
Dr. Weston A Price  
http://www.youtube.com/watch?v=x8xEILdqFKM
 
 
24 July 2014 @ 08:22 pm
rakstīt liecības  
izsaka citu viedokli un arī ieklausās savā viedoklī
 
 
24 July 2014 @ 06:23 pm
 
labdien, šeit rubrika mana dzīve ar Līvu.
savā nodabā katra strādājam savās istabās, tad vienā brīdī izdomājam, ka vajag pauzi, tāpēc uzliku Safety Dance un pēc tam never gonna give you up, paārdījāmies pa istabu, tagad turpināt strādāt.

vidusskolā mēdzām sapņot par dzejas vakaru ar nosaukumu Rudens veltes, kur visi apmeklētāji un mēs pašas būtu saģērbušies kā zīļuki, tagad laikam taisīsim drīzāk deju vakarus, kur visiem būs jāapber sevi ar gliteriem un jāvelk kājās platformenes.
 
 
 
24 July 2014 @ 03:47 pm
 
"This leads us to the generally accepted objectives of most government officials, get paid, get lots of benefits, leave early on Fridays. It all probably involves lots of meetings too."
 
 
24 July 2014 @ 04:39 pm
 
pamostoties tumšās un svelmainās naktīs, vairs nezinu, kas vēl bez manis ir dzīvoklī, taču no rītiem pusmiegā dzirdu nepazīstama bērna balsi, pēkšņi durvju slēdzis noskan un atkal ir klusums. uz galda vairs nestāv mūžīgās puķes, uz tāfeles ieraksti netiek ne dzēsti, ne papildināti.
 
 
24 July 2014 @ 04:22 pm
what will we do with a drunken whaler? (erly in the morning)  
jūs varat nākt pie manis, kaut kad pēc pusnakts miit pagalmā mums teica iereibusi un skumja 19gadīgā diāna. viņai esot daudzistabu dzīvoklis un tur skumji vienai. studijas baltu filoloģija pati jau pēc gada bija pametusi - jo hujovi kursabiedri un jāraksta kursa darbs. ļoti labs kurss bijis, kur jālasa visāda klasika, viņa gan tikai faustu izlasījusi.
miit aizslēdza, bet es ar tartu draudziņu, veci un ļauni doktori, uz kkc. vēl jz. nistagms pievienojos un sarunas pamazām aizvirzījās no nevainīgas postsov analīzes jēdzienu apspriešanas līdz postmodernisma institucionālajām noteiksmēm, simulakru metafizikai un tamlīdzīgām mežonībām, kad pievinojās jz. evy un tvarj. pietrūkst man tādu nakšu.
 
 
music: dishonoured ost
 
 
24 July 2014 @ 03:49 pm
 
un tad ir tā, ka, interesējoties par iespējamo braucienu uz libānu, izgūglēju krustu šķērsu internetus, izlasīju, ka ĀM stingri iesaka uz turieni nedoties un ka vispār ir jocīgi, un tad es skatos filmas, kuras man iedeva kā labākos un eksperimentālākos darbus no pašreizējās Libānas kino industrijas, un es skatos, un tur tā realitāte, tā pasaule ir tik ļoti citādāka un atšķirīga no ĀM versijas. piemēram, ļoti intīms stāsts par sievieti, kura ar vīra ziņu iesaistījās dažādos ārlaulības sakaros, lai sāktu kaut ko just, un tā filma tāda riktīga skaista un personīga. un tās citas filmas arī tādas ļoti dziļas, personīgas un skaistas. it kā nekas īpašs, tās dzīves tur liekas tik saprotamas un tuvas, un var jau būt, ka tā saistība starp politisko situāciju un mākslas kvalitāti ir diezgan liela. 
jeb, kā teica Orsons Velss filmā the third man, Don't be so gloomy. After all it's not that awful. You know what the fellow said - in Italy, for thirty years under the Borgias, they had warfare, terror, murder and bloodshed, but they produced Michelangelo, Leonardo da Vinci and the Renaissance. In Switzerland, they had brotherly love, they had five hundred years of democracy and peace - and what did that produce? The cuckoo clock. So long Holly.

in other news un meanwhile in Latvia, man ir jau atkal ienākušies pie 30 epastiem, uz kuriem nevīžoju atbildēt, jo katra atbilde ir aptuveni 10 min. 
 
 
24 July 2014 @ 02:14 pm
 
drusku parunāties pa tel par darbu un pielabot CV izvērtās par veselas dienas pasākumu :/
 
 
24 July 2014 @ 12:58 pm
 
"What we are seeing now is just a power grab from governments and organizations to have "novel" forms of communication classed as less protected so they can reap the benefits of being able to intercept it. This is exactly how a legally protected and democratic society breaks down."
 
 
24 July 2014 @ 09:29 am
 
Vakar braucām no baseina mājās (slēgtā, ne brīvdabas) un Maksis saka - re ku, Tavs auto, mammu!
ieskatos un jā - pa priekšu brauc auto ar nr J-KS 79.
Prasu Maksim, kā viņš zināja, ka es 79tajā dzimusi. viņš atbild, kādā 79tajā? tas taču ir Ford Focus limuzīns ar 4 durvīm, tādu kādu Tu gribi.
ieskatos vēlreiz - jā!
nu tikai krāsa bija nepareiza - surdaba lāsmaina ne sarkana.

un tad man tā likās - ja jau mans auto apkārt braukā, tad varbūt man tiešām nevajag savu...

un tagad Jūs drīkstat ierakstīt, cik ļoti es esmu forša un cik man foršs vārds :)
 
 
24 July 2014 @ 10:24 am
 
šorīt vīlos pasaulē, par kuras esamību mācījos no videoklipiem un masu kino.

braucu ar riteni visa tāda baltā kleitē, mulsu skatienu, plikiem ciskiem - un man izbirst maisiņš ar ķiršiem.
aina kā pēc gostiem, bet vai pie manis skrēja bariem skaistu, elegantu, bagātu un muzikālu vīriešu palīgā? nekā.
neviena!
 
 
24 July 2014 @ 09:45 am
 
parasti autobusā kāpju pa vidējām durvīm un stāvu kājās lielajā laukumiņā vai piesēžu turpat plus/mīnus, bet šodien iemaldījos sev nepazīstamajā aizmugures zonā un tak uzsēdos ikurāt uz motora, šit!
Tags: , ,
 
 
24 July 2014 @ 09:43 am
 
Kad šorīt skatījos uz rokām, tās bija caurspīdīgas. Bet tas nepalīdzēja pamosties.
 
 
24 July 2014 @ 07:53 am
rīts  
esmu ļoti uzmanigga
 
 
24 July 2014 @ 12:11 am
Perfekta vasara, lai mirtu  
pagājušā gada oktobrī klausījos Kino, uz galda bija kūka un rasols, ribās bija šampis, ārā bija liels, auksts mēness un salna, pretī nāca jauneklis no autobusa, un nākamajā rītā bija jāsāk kravāties, lai atgrieztos burlaku pilsētā UK. mērķis bija apzināts, bet pienāca viena ziņa pēc otras ar saturu apmēram "NĒ". šodien man negribas sūtīt pastkartes, bet kārtis saka: "laiks dziedināties!" ok, dod man nokaitētu dunci, lai varu piespiest pie deniņiem un iekāpt pajūgā ar galamērķi, kur nekas vairs netirda, tikai balti kapakmeņi atgādina par to, kā no iznīcības dzimst mūžība. Sacīts!
 
 
music: Mierīga nakts
 
 
24 July 2014 @ 12:36 am
get by with a little help from my friends  
ir tik labi, kad ir tāda Laura, kas stingri pasaka, ka šovakar ir jāiet gulēt un nebūs nekādas stundu plānu skatīšanas, refleksijas lapiņu un sekotāja rakstīšanas. tad es varu izlikties, ka man nav izvēles un sevi par nepabeigto darbu kaudzi šaustīt mazāk.
 
 
23 July 2014 @ 11:11 pm
 
oh every angel's terrible
said freud and rilke all the same
rimbaud never paid them no mind
but jimmi morrison had his elevators
his elevators
he had his elevator angels
 
 
23 July 2014 @ 11:00 pm
logs uz dzīvi  
šausmīgi smieklīgi kniebties, tad kad grīziņkalnā notiek ghetto games, sanāk ka ik pa brīdim bars ar cilvēkiem uzgavilē
Tags: ,
 
 
23 July 2014 @ 10:56 pm
 
vispār pagājšnakt sapnī gaidīju Mantas, MSK, kā arī Gata Ziemas grupiņas Nelaiķa Pavadonis(?) koncertu, bet bija jāklausās Gapoljeri.
 
 
23 July 2014 @ 09:44 pm
:)  
Indija oktobrī, it is
 
 
23 July 2014 @ 10:23 pm
 
cocorosie pirmais albums la maison de mon rêve ir vienkārši neatvairāms! es nezinu vai var attiecināt ko tādu uz mūzikas albumu, bet es citādāk nespēju paust savu sajūsmu. laiku pa laikam, vēlos vakaros es uzroku tādus mūzikas albumus, kuri kutina manus neironus gluži kā saule vasaras karstajās dienās. viss albums man asociējas ar skumju meiteni, kura gluži kā šarlote antikristā puķainā kleitiņā iegūlusies zālē. tikai šoreiz tā iegrimst ziedos, pazūd smaržās, bet joprojām paliek mazliet skumja. bet tas tā, tikai patīkami
 
 
23 July 2014 @ 09:55 pm
 
telefōnmelodija esošā man ir Lorde. konkrēti, parasti paceļu pie
"Don't you think that it's boring how people talk
Making smart with their words again, well I'm bored"

bet reizēm aiziet līdz
"Because I'm doing this for the thrill of it, killin' it
Never not chasing a million things I want
And I am only as young as the minute is full of it
Getting pumped up on the little bright things I bought
But I know they'll never own me
(Yeah)"

galvenais - atcerēties, ka Jaunības Maksimālisms bieži vien noved pie darba Maximā. Kas nav tik slikti, jo tas automātiski nenozīmē zemi apmaksāto darbu - uzņēmums taču liels, ir arī ofisa cilvēki.
bet ofiss atrodas kaut kur mazpisānos. kādreiz viņiem bija kojas

šodien iebridu mahimā skatīties, vai nav Cienījami Arbūzi. nebija ;_;
 
 
23 July 2014 @ 08:07 pm
 
stulbais pajautā. man tagad gribas paraudāt iedzert vīnu, bet tas nebūtu gudri, ņemot vērā veco draugu tendovaginītu. tam, starp citu, nav sakara ar vagīnu, kas visiem parasti ienāk prātā, bet gan cīpslas maksti.

A. jau telefonsarunā jautāja "ā, peles roka, ja". viss ar mani ir skaidrs. :)
 
 
23 July 2014 @ 04:52 pm
 
Es neesmu no tiem, kas, izbraucot no Rīgas uz jebkuru attālāku vietu, sagaida visus tos pašus labumus, visas lates, makdonaldus un ko tik vēl ne. Bet, sasodīts, te vienkārši nevar nopirkt normālu gaļu. Maltā gaļa ir pliki tauki, kur, cepot kotletes, eļļa vispār nav vajadzīga, un vienīgais jēdzīgais ir tās pašas Ķekavas hormonu vistas. Kur tad ne-rīdzinieki dabū gaļu, ja paši neaudzē un vietējā topā/elvī arī nekā nav?
Pircējs ir ļoti vīlies un neapmierināts.
 
 
23 July 2014 @ 04:07 pm
 
pēkšņi attapos tādā vāveres ritenī, kad katru vienu darbu pieveikt ir iespējams tikai un vienīgi, prokrastinējot pārējos darbus
sanāk reizē kapāt around the clock un būt baigajam rebelim prokrastinatoram
 
 
23 July 2014 @ 03:17 pm
 
mīļo sīrupiņ, es laikam tā tagad sākšu visus savus ierakstus, jo vajag kādu adresātu, citādāk ir tāpat kā parasti darbā, kad apstājos biroja vidū un runāju tādu šekspīrisku monologu par to, kas tajā brīdī visaktuālākais, lai nu kā, mīļo sīrupiņ, es neatceros pēdējo reizi, kad biju kinoteātrī, bet, ļoti iespējams, ka tas bija Somijā un tie bija X-Men. un vēl, mīļo sīrupiņ, es neuzticos cilvēkiem, kuri kā savu galveno kontaktepastu norāda epastu inbox.lv, vai tas ir snobisms?
 
 
23 July 2014 @ 01:32 pm
 
S jau vairākus mēnešus cenšas atgūt monopoltiesības uz manām krūtīm. Anna savukārt pat nepieļauj domu, ka viņai kaut kas varētu tikt atņemts.
protams bērns ir tik liels, ka varētu iztikt bez piena, bet tā kā man tas piens ir un joprojām diezgan daudz, Annis kaifo ēdot to, tad neredzu jēgu idejas vārdā šo pasākumu izbeigt. un naktī S tāpat ir monopoltiesības. tā kā - par ko satraukums?

šorīt S izdomāja rīkoties uz savu roku: mazā gaismiņā cēlās, pats veica Annai tehnisko apkopi un nosēdināja pie brokastu galda. pēc tam diezgan līgani pārgāja uz ģērbšanos un b/d braukšanu. viss lieliski, izņēmot faktu, ka es atkal līdzinos Pamelai Andersonei un tas ļoti sāp.

bija doma braukt pēcpusdienā uz baseinu, bet tik sāpīga es nekur negribu braukt. turklāt šaubos vai līdzcilvēki būs priecīgi par piena vannām publiskā baseinā. no otras puses Annis varētu saost pienu un piezīsties atkal kā dēle. bet atkal publiskais faktors ir tas, kas mani traucē. ehh..
Tags: