29 April 2017 @ 10:46 pm
aprīlis  
šon ar Skaistajām Līgām iznācām no skapja un nodziedājām savas 10 min folkloras kopu tarifikācijas skatē. gāja labi, bet lietuviešu sutartine varēja skanēt jaudīgāk un bija viens šķībumiņš piecbalsīgajā dziesmā.
Tags:
 
 
29 April 2017 @ 08:28 pm
like a boss  
gribēju ierakstīt, kā vakar redzēju savu pirmo taureni. es nezinu, kādā krāsā tas bija - balts vai dzeltens - jo viņš diezgan patālu no manis lidinājās gaisā virs aktīvas satiksmes krustojumā, šķietami pilnīgi mierīgi un pašpārliecināti, tā, it kā nekas viņu nespētu apdraudēt. man, lūdzu, tādu vasaru.
 
 
29 April 2017 @ 07:24 pm
 
Apniku
 
 
29 April 2017 @ 05:00 pm
par mūziku  
Zinu, ka cilvēkiem lielākoties patīk rādīt un dot, nekā uztvert un saņemt, jo krutāk taču ir tad, ja tu pats kaut kam esi netīšām uzskrējis virsū, nevis pie rociņas aizvests. Gribās rādīt un dalīt sajūsmu, kas ne vienmēr ir dalāma. Man arī ir tā. Citreiz gan es attopos totālā putekļusūcēja režīmā – t.i., es gribu ievilkt pilnīgi visu, ko citi ir redzējuši, dzirdējuši un domājuši, taču tas režīms nekad neilgst, jo agri vai vēlu rodas vēlme padalīties.

Man vienmēr šķita, ka es būšu pa īstam pieaugušais tad, kad mani vairs neprienīs mūzika. Nezinu, no kurienes aizspriedumi, bet manās asociācijās tā saucamie pieaugušie mūziku klausās tad, kad strādā vai mazgā traukus, varbūt pačeko līdzi Pitchforka un Radio 6 tendencēm, ja sociālās konstrukcijas pieprasa turēt roku uz pulsa, taču viņi reti aizvadīs bezjēdzīgus vakarus, klimstot pa interneta ārēm un ierakstu veikaliem un meklējot kaut ko, kas norezonēs tuvu pie sirsniņas. Viss būs tikai komforts vai social appearance, lai ierakstītos noteiktās kultūras kategorijās, no kurām vienmēr izrotēt ir mazliet sāpīgi. Tas viss ir muļķības. Arī pieaugušie aizraujas, pat ja šo aizraušanos vairs nedefinē saasināta vēlme dalīties un līdzpārdzīvot.

Agrāk taisīju miksteipus, taču man šķiet, ka ir viens brīdis, kurā vajag either step up or go home. I went home, jo man šobrīd vienkārši nav kapacitātes tam veltīt tik daudz laika un uzmanības, cik pati uzskatītu par nepieciešamu. Kad es taisīju miksteipus, es vienmēr domāju par to, kam es tos taisu un ko mēģinu pateikt, parādīt. Protams, rezultāts jau lielākoties bija vienkārši "tā sanāca", bet tāpat bija nepieciešama kaut kāda ideja par to, kas šo varētu klausīties.

Labi, šis viss garais ievads ir vienkārši attaisnošanās par to, cik nenormāli es tomēr joprojām vēlos dalīties. Diezgan ilgu laiku es nevarēju tā pa īstam piešauties spotifajam, un saprast turienes pleilistu jēgu. Tas ir, es saprotu, kāpēc es taisītu pleilistes sev, bet kādas un kāpēc lai es tās darītu pieejamas arī citiem? Vai mēs tur cenšamies atrādīt vai parādīt? Es daudz ko taisīju un daudz ko dzēsu, bet šobrīd, šķiet, beidzot esmu apmēram sapratusi, ko es no turienes vēlos. Es vienkārši vēlos būt furniture music, nejauši uzgriezta radiostacija, kas kādā mirklī nospēlēs jūsu jauno mīļāko dziesmu. Es esmu uztaisījusi astoņas publiskas pleilistes, kuras es ik pa laikam papildināšu, un es ceru, ka kaut vienam no jums tās noderēs, un mans laiks nebūs izšķiests pilnīgi veltīgi. Te tālāk būs linki un īss apraksts par katru.

Chaos - links uz spotifaju - lielākoties instrumentāli idm gabali, kurus pati klausos tad, kad vēlos justies drusciņ cool.

Birdman - links uz spotifaju - džezs, kurā es neorientējos, taču no kura man šis tas pieķeras.

Keys - links uz spotifaju - taustiņi un cita minorīga mūzika, ar vokāliem un bez; klausos, kad jūtos vienalga.

Ninja - links uz spotifaju - pacilājoši gabali, pie kuriem var, ja ne obligāti dejot, tad vismaz dīdīties.

Spin Bender - links uz spotifaju - fantadroma skaņas, kaut kas starp bērnību un skābi, gaišums un cerība par laimīgām beigām; respektīvi, audiāla sci-fi utopija.

Shape Shifter - links uz spotifaju - arī elektronika, tikai vairāk jaudas un vairāk dusmas, mazāk konvencijas.

Snake Charmer - links uz spotifaju - koļīšanās maigās balstiņās; kaut kas along the lines, kad blakus guļoši ķermeņi drusciņ sadurās ar glāstiem.

Soul Sucker - links uz spotifaju - mūzika, kas glauda galvu tad, kad vairs nav spēka; brīžiem draud izklausīties pēc Stockmann Ziemassvētku reklāmas, taču nākamajā mirklī jau būs izzāģējusi sirdi no krūtīm un to sašuvusi atpakaļ vienotā veselumā.


Es ceru, ka kādam noderēs.
 
 
29 April 2017 @ 04:50 pm
 
360 bļa
 
 
29 April 2017 @ 04:39 pm
 
man kļūst vieglāk rakstīt, kad atceros, ka esmu traka
 
 
29 April 2017 @ 02:40 pm
Phoenix Morning!  
 
 
mood: amused
 
 
29 April 2017 @ 12:33 pm
 
pēdēju dienu laikā ir bijušas tik daudz pus-sarunu, kurās izkristalizējas, ka cilvēkiem ir grūti novilkt robežas starp 1) ideju un vērtībām, kurām piekrīti, un 2) cilvēcisko vājumu vai cita veida uzslāņojumus, kas tev kā indivīdam ne vienmēr ļauj ievērot savas vērtības praksē. es esmu visnotaļ pārliecināta feministe, taču, piemēram, nesen novērotā gadījumā, kad viesmīle pastāvīgos klientus sauca par puikām, man tas likās tik.. nepareizi, taču tad es padomāju, ka, ja situācija būtu pretēja, man nebūtu tādas reakcijas pret ''meitenēm'', un ka problēma šeit jau ir ne tik ļoti tas, ka meitenes/puikas, bet vairāk tas, ka mēs tā mazliet pazeminām pieaugušus cilvēkus. bet, then again, ja visi iesaistītie tam piekrīt, kāda vairs mana daļa. un tā tālāk, jo mums ir tik daudz uzslāņojumu, kas kaut ko neļauj redzēt skaidrām, tīrām, atbalstošām acīm, bet tas ir nemitīgs pašpilnveidošanās process, un ir baigi neforši, ja it kā sakarīgi cilvēki to nesaprot, bet gaida, kad tu kļūtu par nevainojamu savu vērtību un ideālu pārstāvi diennakts laikā, nokratot visus mūža laikā uzkrātos sabiedriskos un kulturālos uzslāņojumus no sevis bez jebkādām problēmām.
 
 
29 April 2017 @ 11:42 am
 
come what May
i still adoore ya

cold? no, just cool
 
 
29 April 2017 @ 09:45 am
Kur gulēt Lomžā  
Hotel Gromada. 1992. gadā saņēma Zelta atslēgu!
 
 
29 April 2017 @ 07:42 am
 
jaunais un daudzsološais peižāžists Vinsents W. Magogs

 
 
29 April 2017 @ 12:30 am
 
bērni mani nepalaida uz banketu
 
 
28 April 2017 @ 11:56 pm
 
Mans kategoriskais imperatīvs varētu būt nevērtēt citus, bet tikai sevi, savas reakcijas uz citiem. Tas ir, pastāvīgi uzdot sev jautājumu: vai man patīk, kā es uzvedos, rīkojos, reaģēju? Vārdu sakot: vai es sev patīku?

Jā. Man liekas, tā varētu būt laba mēraukla. Es gribu sev patikt.
 
 
28 April 2017 @ 11:24 pm
 
Mani šausmīgi kaitina, ja man māca, kā man vajadzētu justies vai ko ēst.
 
 
28 April 2017 @ 08:29 pm
deutchland, baby, ūber alles  
braucam ar ātrvilcienu uz Ķelni. Pāri ailei jaunkundze lasa Kafku.
 
 
28 April 2017 @ 09:24 pm
 
Tur kur es iedereetos es esmu devinjus gadus par veelu
 
 
28 April 2017 @ 07:19 pm
 
tā'n'tā, pa ceļam uz kuldīgu uzlikām beidzot noklausīties raidījumu šķērsām caur kuldīgu
un!
tur taču vispār necik nav grupas vilnis! pizģec, skuzējiet mans francisks

gribēju teikt, ka raidījuma garums ir tieši no meteora parciņa līdz tukuma krustam, un tad pacēlu acis, ieraudzīju, kas ir noticis ar tukuma krustu un stipri ohujēju
tukuma krusts tagad ir aplis! principā visa ventspils šosejas ģeogrāfija dirsā, skuzējiet mans francisks vēlreiz
kā mēs tagad atšķirsim tukuma apli no tukuma krusta?
 
 
28 April 2017 @ 05:45 pm
 
meditation is self-programming at its finest
 
 
28 April 2017 @ 05:29 pm
 
runājot par patriarhālo struktūru apbižotajām nabadzītēm (c) chimera
es jau kādu laiku gribu jums iedot izlasīt šo nelielo stāstiņu:
https://twitter.com/i/moments/839950218099576832
principā tuvākā vienkāršotā simulācija tam, kas totāli properlīgā irl eksperimentā būtu salīdzināt attieksmi pret vienu un to pašu cilvēku, kad viņš ir sieviete un kad viņš ir tranzitējis par vīrieti (ir tādas aptaujas, ja kas)

bij reiz tāds gadījums, sēžam es&kic ar vik&dū mūsu bangkokas štābiņā, dū kādā stūrītī lasa internetus, un piepeši, izlasījis cibā kaut ko par feminismu, no stūrīša izsprāgst ārā ar jautājumu "a ko, es varbūt dzīvoju kopā ar feministi?", kur no pēdējā vārda jūtami pil riebums
(ja jums ir gadījies saskarties ar drusku vai stipri satrakojušos dūriņu, kuram šķiet, ka viņa brīvību kāds ir sataisījies ierobežot, tad jūs zināt, par ko es)
ar to sākās diskusija visa vakara garumā, kurā mēs ar viku mūsu zēniem mēģinājām paskaidrot, kā pat mūsu visnotaļ privileģētās dzīves, ja skatāmies globālā mērogā, skar dzimumu nelīdztiesība, kaut vai kā tas ir, ka tavu teikto uzklausa tikai tad, kad to pasaka džeks
(protams, ne velti mēs savās dzīvēs esam ilgi gājušas uz to, lai tādas huiņas ar mums notiktu iespējami mazāk, domājams tāpat kā augšcitētā chimera, kurai patīk ieņirgt par apbižotajām nabadzītēm)
un vai zināt – viss kā pret sienu
aroniski, ka kic&dū vispār dzīvē ir diezgan ok feministi, bet reizē arī visai kaismīgi uzskata, ka mūsdienās jau nu sievietēm problēmu nav vispār nekādu, īpaši jau nu latvijā
kaut kas tajā ir, ka tādai cita pieredzei nav iespējams noticēt (for me, this was shocking, for her, she was used to it)
bet tas ir tāds interesants brīdis, kad ciešā un tuvā tusiņā ir tik neiespējami saprasties par to, kas vienai pusei ir pašsaprotams, bet otrai pusei pilnīgi svešs un neticams
izstrīdējušies līdz bezspēkam un izdzēruši pēdējos aliņus, mēs gājām gulēt
ja man pa rokai toreiz būtu bijis augšminētais stāstiņš, varbūt būtu gājuši gulēt mazliet citādāki

un раз уж пошла такая пьянка, lai iet huiņa ar linkiem (c) martcore
dāma no šī paša stāsta raksta par to pašu, un man gribas jums īpaši izcelt vienu citātu:
I would also like the record to show that I developed a trucker’s mouth and bawdy sense of humor precisely because I’ve always had to act “like a man” to be found funny and be accepted in male spaces.

nu un tad vēl viens stipri tuvu tēmai:
In the last year or so, we saw this study, from America, and it broke our hearts a bit, because it explains so much: in a mixed-gender group, when women talk 25 per cent of the time or less, it's seen as being "equally balanced". And if women talk 25–50 per cent of the time, they're seen as "dominating the conversation". And we remembered all the times on social media, or in conversations, an angry man has said, "Women are WINNING now. Women are EVERYWHERE. It is MEN who are being silenced", and it all made sense.
tas atkal no šī, kas ir vecs un labs un ļ. izklaidējošs, bet varbūt jūs kāds neesat lasījuši un jums akurāt nav nekā tāda svarīga vai steidzama darāma piektdienas vakarā
 
 
28 April 2017 @ 04:36 pm
 
kas būs vakariņās? burtiņu makaroni un iekosti nageti no visādām virsmām

Tags:
 
 
28 April 2017 @ 04:21 pm
 
man pie mājas pienesa recenzējamo grāmatu, Simons pamāja Zajančkauskai ar iekostu nagetu.
 
 
28 April 2017 @ 04:00 pm
 
nevaru rimties, tas vakarnakts degošais taksometrs man neliek mieru. bet masu mediji baigi klusē, ceru, ka kāds man tomēr kādreiz varēs kliedēt manu ziņkārību, jo grūti noticēt, piemēram, ka tas bija nejaušs ugunsgrēks.

un vēl: nekad nebiju redzējusi degošu mašīnu, īpatnējs process. kobrā, protams, rāda, ka mašīnas uzsprāgst, bet sprāgst jau tikai stikli, mašīnas tīri deg ar tādiem tumšiem, bieziem dūmiem.
Tags:
 
 
28 April 2017 @ 03:57 pm
izsludinām vakanci  
Labklājības Feministrs
 
 
28 April 2017 @ 03:56 pm
Because times, they are changing  
Šodien tiku pie savas pirmās kredītkartes.
 
 
28 April 2017 @ 02:32 pm
 
uz kapiem aiznesu, uz solina ar pupu pabaroju, tagad uz rimi pec e taliba etalona, shodien jau treshaa. s kliedz un spirinaas jau kopsh izgaju no majas
 
 
28 April 2017 @ 12:26 pm
privāts dienas prieks no epasta  
Dear kants
A book that you have contributed to has just been published by Cambridge Scholars Publishing. We are delighted that you are part of the Cambridge Scholars Publishing community of authors, and look forward to promoting your work.
 
 
28 April 2017 @ 12:02 pm
 
vakar nācām mājās, te pēkšņi - uz ielas tas degošais taksometrs. what the fuck, Rīga, kas būs tālāk, man jau pietiek ar to, ka manā rajonā romantiskas dvēseles mēdz laist salūtu nakts vidū un nesen izdzīvoja čomski no vietas.
 
 
28 April 2017 @ 11:55 am
 
šodien man jātiek uz Meža kapiem, un man ir dūša papēžos domājot par to, kā es viņu nesīšu caur E dārziņu un tad vēl līdz tiem kapiem un tad vēl līdz īstajai kopiņai.
Tags:
 
 
28 April 2017 @ 12:03 am
biobag  
womb
 
 
music: Eheu eh-o eh-o [Bastille - Pompeii]
 
 
27 April 2017 @ 11:45 pm
 
Pirmkaart par to ka man reaali nepatiik sunji bet es zinu ka kaadu dienu panjemsju visticamaak tad kad sadziive kljuus par milimetru vieglaaka un mans organisms prasiis papildu gruutiibas un veel tas ka man gribeesies veel beerninjus bet es buusju pietiekami apziniiga to nedariit un veel tas ka esosjie beerninji jau tagad prasa un es saluuziisju jo gribeesju vinjus iepriecinaat tas otrkaart tas ka pa iistam sodien sapratu ka varu baroties no laimes ko dod tikai beerninji un pasjapliecinaasjanos caur seksu aizstaat kaut kaa veseliigaak un ja zinaatu kam luugt tad es luugtu laiku lai man buutu kad pabuut ar sevi un ar beerniem un noskatiities visas taas filmas un izlasiit visas taas graamatas ko es gribu
 
 
27 April 2017 @ 11:10 pm
 
Ļoti gaidu rītdienas Glāsa koncertu. Ļoti ceru tur atkal neuzskriet virsū kādam no bijušajiem mīļākajiem.
 
 
27 April 2017 @ 08:23 pm
rule britannia  
Beidzot dabūju jauno 1 mārciņas monētu. Būs kkāds sentiments par vecajām dzeltenajām, bet arī šai nav ne vainas.

Šon darbā visādiem cilvēkiem blakus sēdēs 6 indieši, no uzņēmuma, kam mūsu cien. god. īpašnieks sers Sorels grib outsourcēt mūsu darbu. Viņi atbraukuši no subkontinenta, lai noskatītos, ko un kā mēs darām.
Fun
 
 
mood: misery never goes out of style
music: Creeper - Misery
 
 
27 April 2017 @ 06:53 pm
 
šodien ar visu bērnu varzu un ritenīti iekāpām 1 pieturu nobraukt trolejbusā, jo Eiženam bija issues, un mums noštrafēja 20 eu. tas motivēja pāriet uz riteni, pat ja līst.

Tags:
 
 
27 April 2017 @ 05:41 pm
Latvijas Nokia: meldonium  
“This drug takes a little bit of oxygen and makes a lot of energy, compared to when you didn’t have the drug—for that same amount of oxygen, you’d have less energy,” he says. “More energy is all you need to have better performance.”

Increased oxygen and energy help not only your heart and other muscles but also your brain, Jalloh says. Meldonium has also shown promise in alleviating depression, improving learning and memory, and treating neurodegenerative diseases such as Alzheimer’s disease.

The drug was developed in Latvia and is currently made by the drug company Grindeks. It's used primarily in Baltic countries like Latvia, as well as Ukraine, and Poland. (Almost all the clinical evidence on the drug is published in Polish and Russian clinical journals.) But in the 1980s, the AP reports, it was widely used among Russian troops to enhance their stamina while fighting in Afghanistan.

The compound – a very simple structure – appears to work as an inhibitor in the carnitine biosynthesis pathway, and may have several other activities. Landing in that pathway might well be enough all by itself; metabolically, there’s a lot going on at that intersection.

http://www.runnersworld.com/performance-enhancing-drugs/what-runners-need-to-know-about-meldonium
 
 
27 April 2017 @ 06:30 pm
Aprīlis  
Šodienas skaistākais skats (pa mazās zāles meiteņu grimētavas logu) - gāž lietus un uz darbu ierodas A. Keišs - skaļi svilpodams, uz velosipēda, milzu melnu lietussargu virs galvas turēdams.
Tags:
 
 
27 April 2017 @ 04:55 pm
(rupi kaur)  
 
 
27 April 2017 @ 01:01 pm
Ko es šodien uzzināju  
Jūs tak esat dzirdējuši par to, kā tādā un tādā valodā ir burvīgi vārdi, lai aprakstītu "nostaļģiju pēc nepiedzīvotām sajūtām" vai "pazemību, kas rodas, uzlūkojot saullēktu un saprotot, ka tev ir dota vēl viena dzīves diena." Parasti no tā mēdz atvasināt pieņēmumu, ka šo valodu runātāji kaut kādā ziņā ir poētiskāki; tā ir drusciņ huiņa, bet tik tiešām kaut ko liecina par to, kādas tēmas šīs valodas runātājiem šķiet aktuālas (nav nejaušība, ka latviešu valodā netrūkst apzīmējumu lauku darbiem un dabas parādībām).

Lūk, un šodien es uzzināju, ka krievu valodā ir īpašs vārds, ar ko apraksta kādas personas krišanu monarha nelabvēlībā. To sauc par опала, un tas ir tas, ko patlaban piedzīvo Dmitrijs Medveģevs.
 
 
27 April 2017 @ 12:55 pm
 
lohomotīve
 
 
27 April 2017 @ 12:12 pm
 
kamēr māsas lidmašīna kavējas, varu atkārtoti noskatīties mācību video.

drone-porn
 
 
27 April 2017 @ 11:17 am
noklausītie sarunu fragmenti vol.n  
- he looks like the kind of a guy you would design to.. rape kids.
*cheerful laughter*
 
 
27 April 2017 @ 09:09 am
sovi ņežnije  
biju vakar tātad stāties ciešā kontaktā ar Valsti, kas pašpasludinātiem anarhomōpātiem allaž ir biš tāds slīdens sakars. pat ne ar Māti.lv, bet pilsētu mūsu, konstitucionāli neuzceļamo, vai precīzāk – tās likumīgo Ziemeļu patvaldību.
te der nelielu finesīti pieminēt. krietnu rīta daļu biju līdz elkoņiem noņēmies pa Austrīša trako čillīšu ūdeņiem, mēģinot jaunu partiju piešķilt. iepriekšējā, no memmes pipariem, atļāvās neuzdīgt. man ir aizdomas, ka radītāja kādā izmisuma brīdī būs ražu ielikusi cepeškrāsnī pažāvēties. atkal bij jāskaita pantiņš „tu tikai acis neaiztiec”, ar ko es labu brīdi tiku galā itin labi. tomēr, dvēseles spieģeļus sargājot, acīmredzami atstāju novārtā citas korpusa detaļas… vai nu biju izskrējis pa mazam, vai, raugoties potenciālajā dzīvībā, skaidrām beznosacījuma kustībām biju rūpīgi aptaustījis pats savu sākotni, bet no manas primārās dzimumpazīmes uz augšu sāka skriet daudzfrekvenču viļņu kaskādes. pulss, šķiet, nevienā brīdī nesacēlās virs simta, bet asensspiediens gan lēkāja kā mīlas aktā. es beidzot sapratu, kas ir Čī, kur tas mīt un kā to izsaukt. dīvainā kārtā, es pat nesvīdu. sajūta gan bija, ka esmu sviedriem pārplūdis, bet ķermenis laikam tak bij gana saprātīgs un nelaida slūžas vaļā, pretīgā gadījumā es būtu no atūdeņošanās beikts. toties no manis plūstin plūda visādi ho-ho-hormōni unvai flu-flu-fluīdi. auras es joprojām neredzēju, bet tāds dīvains mākonīts man bija riņķī gan.
tā kā neko racionālu padarīt nespēju, izlēmu doties padoties un parakstīt līgumu par zemes nomu, klusībā cerot, ka mana mirkļa fluiditāte neliks šķēršļus dzimumdzīvei ar tautas kalponēm, drīzāk to veicinās. es kopzummā Direkcijā esmu bijis 5 reizes. jautājums sarežģīts, piekrītu. tālab nekurnu, ka nāksies iet vēl sesto reizi, lai gan aizvien redzu realitāti, kurā to visu varēja nokārtot 15 minūtēs pirmās valsts vizītes laikā. bet vismaz iepazināmies. quid pro quo vadis, kā teiktu Pulkvedis.
pirmajās reizēs es droši vien atstāju garīgi un galīgi nelīdzsvarota cilvēka iespaidu, bet laiks dziedē visas brūtes, un nu jau, jāpiesit pie koka vai akmens, es viņiem drusku simpatizēju. pat sargs diezgan speciāli sagaidīja mani koridōras galā, lai tik sirsnīgi atvadītos, ka gandrīz apsvēru tur uzkavēties, uzaicināt vīru uz viņa paša apsargāto kafejnīcu apskalot līkopu, bet noturējos. viņam tomēr pienākumi.
čillustrācijai maza ainiņa no mūsu otrās tikšanās reizes.
– es savas domas neesmu mainījis, ņemšu visus trīs. katrs savā ziņā foršs un pa savam problemātisks. būs interesanti.
– nē, nebūs. nav vairs visu trīs.
– (neticīgi, izmisīgi) kā nav?! kas nav? a kas ir? un cik ir?
– nu, pasakiet, kuru jūs visvairāk gribējāt.
– ēē, es tā nebiju domājis… (domā) nu, ja tikai viens palicis, tad manas prioritātes kārtotos šādi: 99, xxx, yyy (ййй). bet, ja var izvēlēties divus, tad man atkal jādomā (domā atkal, ne sūda neizdomā)
– ziniet, nu tieši 99tais arī ir palicis. interesē?
tamviet, lai retortiski atbildētu uz retōrisku jautājumu, sarūgtinājuma un prieka mikslī sāku saraustīti sniegt sekojoša satura papildinformāciju:
– ziniet Taizemē, piemēram… tur baigie Nodokļi jāmaksā, ja kāds grib firmas nosaukumā devītnieku ielikt!
kundze paceļ acis no papīriem. perifēri manu, kā paceļas vēl divas jautājošas galvas. es patinu atpakaļ savu tekstu, šausmās ieraugu feiko ņūzu un steidzu to labot:
– nē, nē, ne jau Nodokļi! KUKUĻI! Baigie kukuļi, es iekarsis auroju, pamodinot vēl divas darbinieces savā arjergardā. kad vispēdīgi gāju prom, viena no viņām uzmeta man jauku mirkli un tad turpināja klusu zviegt mutautiņā. vo, tā mums tur iet. bet vēl jau viss nav galā. man vēl būs jājāj pēc Priekšnieka parakstītā egzemplāra. sasodīts, tur pieci it kā tak pieauguši cilvēki sēž. bet nu laikam bez tām paraksta tiesībām. man elektrōniski paziņos, kad var nākt pakaļ. es te mazliet pie rīta herbālās kafijas vizualizēju visus tos nabaga elektrōnus, kas bez īpašas jēgas un vajadzības tiek dzenāti manu sīko iegribu apmierināšanai. stulbums, bet patīkami.

mājupceļā, kurš pirmo reizi 10 gados veda caur LB nolūkā paņemt nulli trīs, ar prieku samājos ar [info]rediiss. labka viņa nezin, ka es no mājas izeju vienreiz divās nedēļās, citādi varētu rasties iespaids, ka es viņu stalkoju. vienalga patīkami savējos atpazīt jau kvartāla attālumā.

tā. pazaudēju pa-pa-pavedienu. šit 'appenēs.

pateicoties [info]kochkas saullēkta diskotēkai, man ir jauna himna.

Fuck The Government, I Love You

vēl man esot jauna iesauka, Šveices brālītis izstāstīja. džei tū. gou figer.
es palūdzu, lai jaunieši apsver to piekoriģēt uz džei dū. tas arī ir divi, tikai lietuviski.
ok, ies dzīvē, palūrēs, cik devītniekus tā šodienai sagatavojusi.
tu dū ōr not tu dū, ic not īven a kveščin.
 
 
27 April 2017 @ 08:43 am
 
dažkārt, kad uz darbu vēl atnāk vēstule ar marku virsū, atceros, kā bērnībā aktīvi sarakstījos te ar vienu, te ar otru, un vienmēr gaidīju vēstules no rīta, it īpaši ziemā, lai no aukstajām markām vēl varētu paspēt nodzēst zīmogu un to marku izmantot vēlreiz.
aiz veca pieraduma arī tagad tāpat skatos.
 
 
27 April 2017 @ 01:37 am
 
man patīk dzīvot centrā. vakardienu nodzīvoju migrēnā. ar tumsu tā atkāpās, joprojām kaifoju. šobrīd dzīvē viss apmierina.
Tags:
 
 
27 April 2017 @ 12:43 am
 
Kurš zina, ka ir neatkārtojams un neaizstājams, tam nav vajadzības izlikties un slēpties.

Ja tas ir tiesa, tad es ceru, ka tas darbojas abos virzienos. Tas pavērtu iespējas.
 
 
26 April 2017 @ 11:16 pm
 
bļad ka gribas atspert to turniketu
 
 
26 April 2017 @ 11:13 pm
 
šeit ir fragments no M. Pujāta dzejoļa blakus vienam no Junga slavenākajiem sapņiem

es ar to neko negribu teikt. man tas vnk liekas interesanti.

E: Un kāds bija jūsu aizmirstais sapnis?
S: (Smejas)
E: Vai gadījumā jūs neredzējāt vācu robežsardzes lūsi?
S: Ko jūs!
E: Viņš pieskrēja jums klāt, pārliecinājās...
S: Pārtrauciet!
E: ...pārliecinājās, ka robežsardze, kas arī bijāt jūs, neskatās..
S: Šī intervija ir galā! Mans einuhs jūs izvadīs ārā.
E: ...un tad sniedza jums ķepu. Paldies par sarunu.


 
 
26 April 2017 @ 10:35 pm
 
dāmas, vai jums kādai noderētu saimniecībā clarins cottonseed sejas mazgājamais?
tā'n'tā, mums ar viņu bija laimīga kopdzīve gadus piecus (diskleimēju – ne ar šo konkrēto iepakojumu), tad es kādu laiku gāju visādus maldu ceļus "let's try seeing other people", jūs mani vēl brangi konsultējāt, tieši kādus other people man vajadzētu, nu un nesen gribēju atgriezties pie pārbaudītām vērtībām, un figu! tagad mana seja atsakās viņu pieņemt (par šo mums vēl būs nopietnas pārrunas, principā tā ir nodevība, es to tā neatstāšu)
nu un rezultātā man ir nupat atvērts, knapi iesākts iepakojums, kuru gribu atdot labās rokās
nooormālai un kombinē ādai, kolosāli maigi puto, tīra čīkstīgi tīri, smaržo glīti (bet ja ir izveidojies pieradums pie tā, ka nesmaržo ne pēc kā, liksies baigi stipri)
glābiet, a?
 
 
26 April 2017 @ 08:12 pm
want to try  
The hypothesis is that reduced sensory identification with the body - in this case, a virtual body - reinforces the idea that consciousness is separate from the physical form.

 
 
26 April 2017 @ 07:42 pm
walk in progress  
ceturtā, roķīgā, aprautā
 
 
26 April 2017 @ 06:42 pm
 
so much content no one's content