26 March 2015 @ 06:48 pm
 
Ir pagājis pusotrs mēnesis kopš šeit esmu pilnīgi viena pati. Tikai es, mans dzīvoklis un bezdarbs, kas man velkas nopakaļ jau no janvāra beigām.
 
 
26 March 2015 @ 03:52 pm
 
Right you are, good Sir:

The problem with learning dirty truths is that for former "true beleivers", the truths can take a huge toll mentally. Even for a rational and logical person, the cognitive dissonance and compartmentalization that can be generated can be a large burden to work through.
 
 
26 August 2015 @ 03:51 pm
 
Un nekas neliidz. Pat baterijas iznjemshana ne. Nesaprotu ko lai dara.
 
 
26 March 2015 @ 03:09 pm
 
http://www.arterritory.com/lv/teksti/intervijas/838-viss_nav_vienots/1/

Divus gadus veca intervija ar Greiemu Hārmanu (Graham Harman), nopublicēta neatbilstošā medijā, tulkojums ar kļūdām (citātā divas izlaboju), bet daudzas smieklīgas vietas:

"Vairums cilvēku izvairās no reālisma filozofijā, jo to parasti uzskata par garlaicīgu. Var teikt, spekulatīvais reālisms vienkārši nozīmē, ka mēs nonākam pie dīvainiem secinājumiem. Mēs ticam reālai pasaulei ārpus cilvēku prātiem, bet tā nav objektīvu fizisku "piku" pasaule. Manā filozofijā ir neredzami priekšmeti, kas ir slēpti viens no otra, tiem nav kontakta vienam ar otru, tikai netieši. Spekulatīvajā reālismā ir arī izskanējis tas brīnišķīgi neprātīgais apgalvojums, ka Dievs neeksistē, bet varētu eksistēt nākotnē. Pilnīgi iespējams, ka Dievs parādīsies nejauši bez jelkāda iemesla un pamodinās mirušos un atbrīvos viņus no ciešanām. Un tam ir diezgan interesants arguments. Kāds tas ir? Tas apstrīd iespējamības likumus. Iemesls, kādēļ mēs noraidām minēto iespējamību ir fakts, ka tas izklausās pilnīgi neiespējami, ka Dievs parādīsies un pamodinās mirušos. Bet arguments ir, ka iespējamības likumi darbojas tikai noteiktā pasaulē/apstākļos. Jūs nevarat likt iespējamības likumiem definēt pasauli kā tādu. Iespēja, ka Dievs parādīsies no nekurienes ir tikpat lielā mērā pieļaujama kā fakts, ka matērija parādījās no nekā, ka dzīvība dzima no matērijas un domāšana dzima no dzīvības."
 
 
26 March 2015 @ 02:41 pm
#daily news  
paziņoti latvijas literatūras gada balvas nominanti. es, kā parasti, dzīvoju rietumu civilizācijas tankā un neko neesu lasījis. bet varbūt vajadzētu. vismaz bankovski. man kādreiz patika bankovskis.
 
 
mood: многа букофф
 
 
26 March 2015 @ 01:40 pm
tāds sīkums kā pase  
kaut kā man ienāca prātā paskatīties bērnu pasēm derīguma termiņu...
protams, ka Makša pasei tas izbeidzās februārī.
$%&^8
zvans uz pasu daļu - bērniem pases mēdzot pagarināt. vajagot tikai aktuālu bildi, pašu bērnu un abus vecākus.
ipick! S būs tikai piektdien vēlu vakarā un sestdien mazā gaismiņā bija plānots jau izbraukt.
nu nekas - pārplānojam visu. sestdien 9 sēdēsim rindā uz pases pagarināšanu.
 
 
26 March 2015 @ 02:14 pm
...  
Un, tā kā Latvijas ziņu portāli joprojām guļ, ziņošu es: Francijas amatpersonas paziņojušas, ka tā versija par controlled flight into terrain tik tiešām ir visticamākā, tas ir, otrais pilots lidmašīnu apzināti iestūrējis zemē. Tā, lūk.

UPD: Atvainojiet, Delfi bija par divām minūtēm ātrāki.
 
 
26 March 2015 @ 02:13 pm
L'amour plus fort que la haine  
Aleluja, brāļi un māsas, beidzot tas ir noticis! Nācionālā apvienība un Saskaņa beidzot spējusi atzīties savās jūtās vienam pret otru. Nu viņi spēj sniegt roku viens otram, lai kopā spriņģotu pretī gaišākai, labākai un tikumiskākai rītdienai!

Protams, Nācionālā apvienība dievojas, ka viņi ir antiputinisti. Es viņiem pilnībā ticu, kāpēc ne! Jēdzienu "antiputinists" taču var saprast dažādi — tas var būt kāds, kas iebilst pret Putina polītiku, bet tas var arī būt kāds, kas gribētu būt Putina vietā. Arī tie vēsturiskie antipāvesti taču nemudināja katoļticības vietā ieviest sātanismu, bet uzstāja, ka viņi ir īstāki pāvesti par pašu pāvestu. Nācionālā apvienība mierīgi var būtu tādi antiputinisti, kas grib būt lielāks Putins par pašu Putinu. Ir gan tiesa, viņiem arī līdz Putina līmenim vēl jāizaug. Bet slikts tas ierindnieks, kas negrib kļūt par ģenerālisimusu.

Un vēl es te domāju, ka laikam man jākļūst sociāli atbildīgākam. Es te pirms kāda brītiņa bļaustījos, ka abortu skaits katru gadu samazinās. Acīmredzot tikumības aizstāvji ar šo statistiku iepazinās un diezgan skaidri apjauta: ja šitā turpināsies, pēc kāda laika nebūs, par ko brēkt. Tādēļ nestāstīsim skolniekiem par kontracepciju, atlaidīsimies ērtāk krēslā un gaidīsim, kad abortu skaits atkal pieaug!

Ziniet, es arī gribu būt Nācionālās apvienības deputāts. Noteikti ir ļoti spridzīgi pašam radīt problēmas, kuŗas pēc tam tu piesolies risināt.
 
 
26 March 2015 @ 11:18 am
 
1) briesmīga nakts. Anna pamodās ap vieniem un nevarēja vairs aizmigt. pēdējoreizi plkst ieskatījos 4, bet iespējams tas nebija vēl īsti otrs iemigšanas laiks. nezinu kas viņai uznācis. t nebija. visi zobi iznākuši. kāds lietuvēns mocīja...

2) rezervēju numuriņu tajā pašā viesnīcā, kur palikām ar str gandrīz pirms 2 gadiem.
īstenībā biju plānojusi braukt talāk. vēl kādus 100km piekabināt klāt, jo otrā dienā viss ir piegriezies un gribas ātrāk būt galā, bet nevarēju atrast viesnīcu, kur man gribētos palikt. tad nu vienkārši jācer, ka otrā diena nebūs tik traka kā man vīzijojas.
Līna priecāsies. viņai tur patika. un man jau vispār arī. visvairāk tā krāsainā strūklaka pilsētas centrālajā laukumā naktī.
Tags:
 
 
26 March 2015 @ 10:19 am
 
viena no patīkamākajām sajūtām ir, kad atnāk īsziņa, un tu redzi, ka tā ir no 8777, un maksātājs ir ieilgušais parādnieks.
 
 
26 March 2015 @ 02:40 am
 
In his book "Crazy wisdom", the Tibetan tülku Chögyam Trungpa describes the phenomenon as a process of spiritual discovery:

Instead we explore further and further and further without looking for an answer. [...] We don't make a big point or an answer out of any one thing. For example, we might think that because we have discovered one particular thing that is wrong with us, that must be it, that must be the problem, that must be the answer. No. We don't fixate on that, we go further. "Why is that the case?" We look further and further. We ask: "Why is this so?" Why is there spirituality? Why is there awakening? Why is there this moment of relief? Why is there such a thing as discovering the pleasure of spirituality? Why, why, why?" We go on deeper and deeper and deeper and deeper, until we reach the point where there is no answer. [...] At that point we tend to give up hope of an answer, or of anything whatsoever, for that matter. [...] This hopelessness is the essence of crazy wisdom. It is hopeless, utterly hopeless.
 
 
music: Oorchach
 
 
26 March 2015 @ 12:23 am
 

 
 
26 March 2015 @ 02:15 am
 
šobrīd katrs mirklis ilgst mūžību, un introspekcija pieprasa milzīgu piepūli.
 
 
25 March 2015 @ 09:49 pm
 
ļoti gaidīju, ka šodien futbola laukumā varētu beidzot satikties divi mani mīļākie futbolisti
diemžēl ne viena, ne otra nav pat uz beņķīša
varat uzminēt, par kuru spēli ir runa, un kuri tie ir?
Tags:
 
 
25 March 2015 @ 08:12 pm
viss iet uz galu :D  
Es nemaz nezināju, ka norisinās jauns hajs ap "vērtībām". Mans kursabiedrs mūsu fb domubiedru grupā mudina tos, kam šis rūp, uzrakstīt tiem deputātiem e-pastus, es ierosināju, ka tad jau drīzāk, ja mēs visi varam vienoties, varētu mēģināt sacerēt publisku vēstuli, jo nu, kuram tad rūp pāris studentu e=pasti, plus, tie neparādītos kā viedoklis publiskajā telpā.

Es saprotu, ka ir jārespektē arī konservatīvas nostājas un jādomā par sabiedrības kopējo labumu, ne tikai par indivīda brīvību, bet, neko daudz nepaskaidrojot un neizvēršoties, ja šīs tiek pasniegtas kā vērtības, uz kurām ir orientēta mūsu sabiedrība (un es pat vairāk runāju par pasniegšanas veidu, nevis pašām vērtībām pēc būtības (jo tās tiek izkropļotas), tad es laikam negribu piederēt šai sabiedrībai, un tās nav manas "vērtības". Un kā potenciāls vecāks nākotnē es neatbalstu, ka mūsu jau tāpat līdz pēdējam sačakarētā izglītības sistēma uzņem šādu virzienu.

Sekss neeksistē, un Bībele ir aizliegtā literatūra, reāli padomju laiki, absurds kaut kāds.

Un īpaši absurdi man šķiet tas, ka paši vērtību aizstāvji pauž tādus viedokļus kā "mums jau ir tās vērtības, mēs tikai tās īsti nevaram realizēt, citādi jau viss ir kārtībā". Vai tiešām viņi paši nedzird pēc kāda farsa tas viss izklausās?
 
 
25 March 2015 @ 06:16 pm
 
cepot smilšu zvērus ik pa laikam sanāk kāds veidojums, kurš šķiet tik perfekts, ka negribas to vairs jaukt ārā. tā nu man izdevās lielisks gliemežvāks, tik skaists, ka bail, tomēr pēc brīža nolēmu - nē, tā nevar, jājauc laukā, paņēmu to plaukstā un - otru virsū - BAH! - un tad..kas notika..vai tas smilšu plācenis joprojām ir gliemežvāks? nē, tās joprojām ir smiltis. viss kārtībā.

tad nu, tagad atrodos vienā lielā, mīlīgā plaukstā, man ir silts ķermenis un mierīgs pulss, bet, kad otra plauksta gāzīsies virsū, vienalga vai tā būtu ciešanu un izmisuma parāde vai arī miermīlīgs noslēgums pāris cēlienos, beigu beigās struktūra noārdīsies un, ak, kas to būtu domājis, all comes out even at the end of the day, and all comes out still more even when all the days are over. (Voltaire)
 
 
 
25 March 2015 @ 06:30 pm
 
kas mani kaitina futbola žurnālistikā – kad saved penalties sauc par missed penalties
Tags:
 
 
25 March 2015 @ 05:19 pm
 
Atgriežoties pie rītdienas prezentācijas, kurai man joprojām nekas nav izdomāts, tikko domājot par filmu un to, ka viena no manām idejām, bija intervēt kādu no lit. pasaules, bet es tā arī nesapratu, kā to antro kontekstā vislabāk varētu darīt, es sapratu, ka tad, kad es būšu liela un gudra, es varētu mēģināt pētīt to, kā realitātes pārradīšana mākslā var palīdzēt izdzīvot.
 
 
25 March 2015 @ 03:33 pm
 
Vēl runājot par Ekskursanti, es, protams, pilnīgi nemaz nepretendēju uz adekvāta kino vērtētāja viedokli, jo, pirmkārt, neuztveru daudzas vizuālas detaļas, pieļauju, ka gan jau arī šajā filmā tādas bija, gan arī manu favorītfilmu sarakstā nekad neierindotos filmas, kurās tiek daudz un detalizēti rādītas fiziskas vardarbības ainas, bet tas, ka kino tādas ir, jau nebūt to automātiski nepadara par sliktu kino, vienkārši es zinu, ka vēsturisko tēmu kontekstā man šī filma tik ļoti patika tieši ar to, ka, kaut arī šausmu klātbūtne bija konstanti jūtama un laiku pa laikam parādījās arī kāda līķu kaudze, principā netika likts uzsvars uz slepkavošanas, spīdzināšanas un izvarošanas ainu tuvplāniem, bet, kā jau teicu, es runāju tikai par emocionālo filmas piedzīvošanu,. nevis kādiem tehniskiem vērtēšanas kritērijiem. Un tas man arī liekas vareni, ka man šāda filma sniedz emocionālu līdzpoārdzīvojuma iespēju kā mākslas darbs, nevis "nez, vai man nerādīsies murgi" baiļu veoidojoš objekts.

Man ļoti patika tas, ka šī filma nerunā tikai par lietuviešu izsūtīšanu un Staļina režīma šausmām, bet stāsta universālu stāstu par cilvēcīguma neticmao spēju izdzīvot visos apstākļos. Un, manuprāt, arī par nejaušības vai (augstāka spēka iejaukšanās) nozīmi. Un arī par to rotaļīgumu, kas palīdz izdzīvot ekstrēmos apstākļos, proti, deportācija sākotnēji valodisku pārpratumu dēļ tiek nodēvēta par ekskursiju, kas man kaut kādā ziņā atgādina "dzīve ir skaista"(ja nemaldos, tā to sauca), kurā nacistu koncentrācijas nometne bērna uztverē tiek pārvērsta par spēli, "kurā viss nav pa īstam", līdz ar to kļūst iespējams izdzīvot, jo spēlē tev nav jāmirst gāzes kamerā. Un, man šķiet, ka tieši tas, ka šī filma stāsta daudzus stāstus, un vēsturiski konkrētais stāsts varbūt nemaz nav pats svarīgākais, padara to par mākslu.

Un vēl jo lieliskāk, man šķiet, ka filma ir tik daudznozīmīga tāpēc, ka balstīta uz patiesiem notikumiem, jo principā tā meitene var tikt uztverta arī kā simbolisks tēls.

Es gan pilnīgi varu iztēloties, kā mans opis šo skatās un visu laiku komentē "nē, tā nebija, tur viss ir parādīts nepareizi", jo apmēram tādā garā viņš komentēja līdzīgas tematikas filmas manā bērnībā. (man ir zināmas aizdomas, ka visu to filmu un komentāru dēļ es arī šobrīd īsti vairs neesmu spējīga paskatīties vēsturisku kino). Bērnus varētu sākt iepazīstināt ar vēstures notikumiem, tieši caur šādām filmām, jo te it kā nekas netiek noklusēts, bet nav arī superbriesmīgi un asiņaini, un kaut arī filmai piemīt jaudīgas mākslinieciskas kvalitātes, viss ir gana saprotams un vienkāršs. (kārtējā ģeniālā ideja :D - man liekas tieši šādas filmas vajadzētu skatīties vēstures stundās, nevis visādus dokumentālus šausmu gabalus, bet labi, es neaizraušos ar savām idejām par izglītības pārveidošanas procesu nepieciešamību)). Bet jā, man arī nešķiet, ka no bērniem kaut kas būtu baigi jāslēpj, un arī ne, ka viņi nevar saprast mākslu, jo es bērnībā skatījos daudz mākslas, jo nevienam īpaši nerūpēja, ko es skatos. Problēma bija tajā, ka neviens no pieaugušajiem ar mani par "visu to mākslu", ko es lielos daudzumos patērēju, nerunāja, ņemot vērā faktu, ka es esmu bērns, un man lietas varbūt vaajg paskaidrot - es ļoti agri tiku pie vēstures notikumu necenzētas versijas, un tai ir sekas, un baigi nepalīdz, tas, ka es it kā apzinos, kā viss šis ir veidojies. Bet, ja Ekskursante man nelikās pārāk biedējoša šobrīd, tad to var droši rādīt bērniem.
 
 
25 March 2015 @ 04:10 pm
ģimenes neredzamā puse  
Šodien 1. reizi mūžā redzu savu tēva tēvu (jaunībā, pusmūžā un relatīvās vecumdienās - viņš nomira no gremošanas sistēmas vēža, neatceros precīzi, kāda tipa). Un viņa māti jaunībā. Skaisti cilvēki.



citas bildes )
 
 
25 March 2015 @ 03:57 pm
 
šonakt sapnī šņaucu griķus
 
 
25 March 2015 @ 03:55 pm
 
tā saucamajā veselības mēnesī esmu paspējusi satraumēt sevi dažādos veidos, cik ironiski
 
 
25 March 2015 @ 03:44 pm
#daily news  
mīnvail, zvaigžņu karos
 
 
music: impērijas maršs
 
 
25 March 2015 @ 03:11 pm
 
O, būs iemesls nopietni sakārtot mājas, jo Ir rakstam viņi grib bildi vietā, kur es jūtos maksimāli komfortabli, un es piedāvāju pie sevis mājās - galvenokārt, tāpēc, ka tad man nebūtu jāraizējas par kaut kādu vietu meklēšanu un to, ka apkārt būs sveši cilvēki. Bet tagad tiešām ir jāpadomā, cik ļoti sakārtot, ir pietiekami ļoti, nu, vai, ja palodzes nokrāmētas ar auskariem, lādētājiem un vispār visu iespējamo ir ok. Es drīzāk tagad esmu motivēta izslaucīt grīdu, bet to jau bildē enīvej nevarēs redzēt. :)
 
 
25 March 2015 @ 01:10 pm
 
mežs un izcirtumi, nebeidzas un nebeidzas
 
 
25 March 2015 @ 11:58 am
 
i'm just gonna leave it here

https://angel.co/rob-6
http://chaotsecurity.com/snowden.html
 
 
25 March 2015 @ 12:27 pm
 


pusdienlaiks - labu apetīti! |phonefoto
Tags: ,
 
 
25 March 2015 @ 12:11 pm
Daily news  
Un vēl, runājot par ziņām, gribu pastāstīt, ka nesen (tiesa, ne nesenās aviokatastrofas sakarā) iemācījos ļoti derīgu terminu: controlled flight into terrain. Tas nozīmē tieši to, pēc kā tas izklausās, un, kā liecina aplēses, ir galvenais aviokatastrofu cēlonis. Es, protams, neņemšos apgalvot, ka tieši tas še ir noticis, bet stipri iespējams, ka tuvākajā laikā šis termins tiks lietots vismaz kā viena no versijām.
 
 
25 March 2015 @ 10:59 am
Laipni lūgti 21. gadsimtā  
Man ļoti patīk bezcerīgas cīņas, un man ir patiesa cieņa pret ļaudīm, kas šīs bezcerīgās cīņas tomēr cīna. Piemēram, tās parakstu vākšanas portālā Mana Balss, lai Latviju beidzot piespiestu uzvesties kā 21. gadsimta Eiropas valsti, nu tur marihuānas dekriminalizācija, kopdzīves likuma pieņemšana, tādas lietas. Protams, pat ezim skaidrs, ka ne viens, ne otrs vismaz tuvāko desmit gadu laikā nav gaidāms (un ir kādu 70% varbūtība, ka arī pēc 20 nebūs). Mūsu valstij patīk dzīvot kā tajā jokā par apsviedīgo ebreju: visapkārt 21. gadsimts, bet mums — deviņpadsmitais! Bet cenšanās ir apsveicama, pats parakstījos un mudinu to darīt arī jums. Lai tieslietu ministram atkal būtu iespēja juridiski nereģistrētās ģimenes saukt par "šiem", kā vakar Panorāmā izteicās.

Vispār tie latvju polītiķu centienus būvēt Latvijā totālitārismu ar cilvēcīgu seju ir tiešām atzīstami. Lūk, mums visiem jādomā un jādzīvo šādi. Ja tu tā nedzīvo, nu, gluži pie sienas tevi neliksim un uz lēģeŗiem nesūtīsim (te parādās tā cilvēcīgā seja), bet ar visādiem ierobežojumiem tev gan, kā saka Eminence Stankēvičs, jārēķinās. Vienīgi žēl, ka Latvija robežojas ar Krieviju — šeit tikai visradikālākie ļaudis ņemas slavināt Putinu par viņa tradīcionālo vērtību cienīšanu. Savukārt tajās valstīs, kas ar Krieviju nerobežojas, visu nokrāsu totālitāristi var cerēt uz Putina gādīgo atbalstu viņu cīņā pret ļauno liberastu sazvērestību. Tā nu Latvijai jācīnās vienai pašai, un neizbēgami sanāk šur tur piekāpties.

Tas viss ir ļoti lieliski, bet tomēr tiem mūsu polītiķiem, kas ļoti alkst pamācīt, kā "šiem" ir jādzīvo, vajag ielāgot vienu vienkāršu lietu (es jau to esmu teicis, bet varu pateikt vēlreiz). Un tas atkal ir saistīts ar šito te 21. gadsimtu. Proti: 21. gadsimtam ir tāda īpatnība, ka ļaudis ir saklausījušies visādas liberastu pasakas par cilvēka brīvību un tādām lietām. Un, kad viņi tādas pasakas saklausās, viņiem arvien mazāk un mazāk gribas dzīvot tādās valstīs, kas viņus uzskata par savu īpašumu, ar kuŗu var izdarīties, kā vien ienāk prātā. Tādēļ valstīm sanāk savā starpā konkurēt par to, kas viņās dzīvos — tas vien, ka tu kādā valstī esi piedzimis, vēl nebūt nenozīmē, ka tu tajā valstī arī dzīvosi un strādāsi (kā to ļoti labi zina ikviens, kas piedzimis Padomju Savienībā).

Nu lūk, un Latvijai būtu ļoti, ļoti lietderīgi apskatīties, kā tieši viņa izskatās šajā konkurences cīņā. Protams, var kaunināt cilvēkus par to, ka viņi aizbrauc — bet kaunināšana strādā tikai zināmā mērā. Ja ailītē "kā piesaistīt cilvēkus Latvijai" ir tikai "kauninot", tad (atkal lietojot Ekselences Stankēviča izteicienu) jārēķinās, ka vienā brīdī cilvēki pateiks — meh, paši uz sevi paskatieties, lielie kauninātāji.
 
 
25 March 2015 @ 10:30 am
 
vakar izgāju izskriet. bez pistoles gan.
 
 
25 March 2015 @ 10:21 am
 
laiks pazūd kaut kādā melnajā caurumā
 
 
25 March 2015 @ 09:57 am
 

pa ceļam uz darbu palasīju grāmatu un sabojāju sev pašsajūtu
un ne jau grāmatā, bet lasītājā un lasāmvietā bija vaina
rezultātā esmu jau paspējusi sapsihoties uz 2 kolēģiem :)

|phonefoto

Tags: , , , , ,
 
 
25 March 2015 @ 09:17 am
#daily trendy link  
es pats skrienu ja nu vienīgi tikai līdz statjikam pēc cigaretēm, bet ir manīts, ka šeitan džogošanas mānija ir izplatīta sārtvaidzības ietvaros. tad nu lūk info - šorīt kolēģe man ilgi un sajūsmināti stāstīja par aplikāciju, kura padara skriešanu vairāk izklaidējošu. un, protams, sagatavo jūs dažām mazticamām, bet iespējamām situācijām. idejiski saturiski ļoti patīk. ekstremālākiem adrenalīna cienītājiem ieteiktu latvijas variantu lēto/alternatīvo/latvijas varas iestāžu pārstāvju vidū iecienīto - iepakot automātisko pistoli un skriet mežā, iedomājoties, ka uzbrūk zombijsuņi. lai gan tas jau būtu drīzāk biatlons, nevis džogings.
 
 
mood: survival skills zero II
music: life is just like a video game
 
 
25 March 2015 @ 01:29 am
 
Bija grūti saņemties, jo es filmas par karu, padomju okupāciju, cita veida fizisku vardarbību utt. jau kādu pailgu laiku vairs neskatos, jo vienkārši ir bail un slikti, bet tomēr noskatījos Ekskursanti, un nenožēloju - tā bija ļoti citāda filma. Skaista un sāpīga, tāda, kas dod ticību tam, ka cilvēks, vai varbūt vēl daudz, daudz svarīgāk, cilvēcība var izturēt visu.
 
 
25 March 2015 @ 12:16 am
 
saņemies, lupata
 
 
25 March 2015 @ 12:11 am
parīze  
vai ir kāds ieteikums smaga dabstepa vai noise-industrial diskotēkai?
 
 
24 March 2015 @ 11:31 pm
 
es, protams, atvainojos, ja te tagad uzvedos kā acīmredzamā kapteinis, bet vēlos pierakstīt kādu novērojumu/secinājumu. kopš augusta reizi pa reizei ar draugiem rīkojam sazvērestību teoriju ballītes, kad pastiprināti iepazīstamies ar dažādiem lieliskiem un pamatotiem tekstiem, kas izskaidro, Kā Lietas Ir Patiesībā. joks pa jokam, smiekls pa smieklam, es ik pa brīdim tomēr nonāku pie domas, cik tas ir biedējoši un cik mūsu lielā, plašā kaimiņvalsts ir gudra, ārkārtīgi gudra.
jo redzi, sīrupiņ, man ir grūti noliegt saistību starp ekstrasensu cīņām, ''dokumentāliem'' raidījumiem par citplanētiešu klātesamību uz zemes un to, ka 9/11 bija pašu amerikāņu darbs, un to gatavību karam, jo augstākie spēki to nosaka. jo sabiedrība, kas tic tam, ka akmeņiem ir enerģija, ka ar domu spēku var atvairīt vēzi un ka pazudušus cilvēkus var atrast ar ekstrasensu palīdzību, manuprāt, ir daudz vairāk spējīga noticēt tam, ka ļaunie rietumi ēd krievu bērnus.

un tāpēc man arvien vairāk liekas, ka mūsu mīļais ren tv kanāls tomēr nodara vairāk ļaunuma nekā maskavas ziņu kanāli, jo sazvērestību teorijas, ja tās uzņem nefiltrētā veidā (tas ir, bez folija cepurītes, kuras mēs vienmēr nēsājam savās ballītēs), ļoti tieši mēģina izmainīt to, kā cilvēks uztver realitāti kā tādu.
 
 
24 March 2015 @ 10:51 pm
 
Tā arī neatradu kompāniju pasākumam, bet biju tik ļoti visu novilcinājusi ar neizlēmību un čammāšanos, ka vairs nelikās īsti piemēroti pavaicāt kursabiedriem, vai es nevarētu iet ar viņiem.

Toties mazliet sakārtoju māju, izcepu picu, aizgāju uz veikalu un sāku lasīt jaunu grāmatu.
 
 
24 March 2015 @ 10:42 pm
 
Dīvaini, ka es vēl līdz šim nebiju paprovējis uzvilkt un tad spēlēt klavieres. Diezgan zašibis!
 
 
24 March 2015 @ 10:37 pm
 
ja man kāds teiktu, ka manas dzimšanas dienas svinību galds būs vienvienīgi dīgsti, es neticētu
jūs atkal neticēsiet, ka tas nebija speciāli
turpmāk sauciet mani par lēdiju salātlapu
 
 
24 March 2015 @ 10:28 pm
 
http://euromaidanpress.com/2015/03/22/gotland-the-danzig-of-our-time/

Ir kādas optimistiskākas versijas?
 
 
24 March 2015 @ 08:32 pm
 


es rainis |phonefoto
 
 
24 March 2015 @ 04:41 pm
 
mums darba apkopēja laikam atvaļinājumā - es šodien tīriju/piekārtoju virtuvi, tualeti un garderobi, pa celam uz pusdienām, pacēlu un aiznesu uz miskasti arī stāvvietā zemē nomestu kafijkrūzi. jocīgā.
Tags:
 
 
24 March 2015 @ 03:54 pm
#daily repost  
this
 
 
24 March 2015 @ 01:17 pm
 
tā!
Rati izmazgāti smaržīgi (šodien nopirku un esmu stāvā sajūsmā par Perwoll sporta drēbju mazgājamo līdzekli - gan ratus, gan S piesvīdušās sporta drēbes izmazgāja ideāli un protams 30 grādos)
un mans Lieldienu ceļojums pieņem stingrākas formas - airbnb rezervācija Rīgā 7-10.4. apstiprināta. Jipī!

Es jūtos šodien kārtīgi pastrādājusi :)

Tagad vēl varētu to lašforeli ar cukīni sev pusdienās uzmargot, un saldajā apēst riekstu saldējumu - tad būs laime pilnībā un varēs spēka pilna uzsākt vakara cēlienu.
 
 
24 March 2015 @ 01:34 pm
: rīgas modes?  
paskatījos riga fashion week apmeklētāju bildes.
tad pa radio sāka skanēt kyga - firestone, un es jutu, kā mani saspringušie sejas vaibsti atslābinās.
nedrīkst skatīties tādas lietas.
nē, bet jūs paskatieties.
es nezinu, vai tas ir apgaismojums, vai tas ir fotogrāfs, vai arī tiešām ir iespējams, ka visi, visi apmeklētāji, kas pamanījušies nofotografēties, par stilistu ir nolīguši kaimiņa suni.
 
 
24 March 2015 @ 12:11 pm
 
Var ticēt kristietībai un citām reliģijām, bet pensiju sistēmai, tik laicīgai lietai nevar ticēt, tā nevar būt uzticama. Pensisjas arī neuzklausa lūgšanas.
 
 
24 March 2015 @ 11:13 am
 
Atrasts pie qgmr101


Piebilde: Annai ļoti patīk uzslavas par kaut ko labi padarītu. Viņa izteikti to gaida un ļoti izteikti priecājas. Un nu jau man tas iegājies par refleksu - uzslavēt.
Visa noskaņa mainās priecīgi izsaucoties "ta-dāā!"
 
 
24 March 2015 @ 11:07 am
 
ziniet, ko Lieldienās darīs Anita(draudzene, kas jūsmo par manu jaunavīgo izskatu)?
Viņa nedēļu staigās pa kalniem. Tepat mūsējiem. Uzsvars uz staigāšanu, tādu kā pārgājienu.
Man ir aizdomas, ka gulēs viņa teltī.

Pagājušo gad viņi visa ģimene (divi puikas, tik pat veci kā mani lielie) ar riteņiem aizbrauca uz Dāniju. Atpakaļ arī ar riteņiem.

Viņas stāsti man liek kaunēties pašai par sevi. Es taču varu vairāk!

Man vienmēr ir paticis ceļot vienai. Es tagad sīkos līdzi velku, jo gribu viņiem parādīt to, kas man patīk. Un gribu iemācīt rīkoties neierastās situācijās.
Bet varbūt ir pienācis laiks atkal vienai pazust kaut kur svešā vietā.
Un varbūt arī doties meža nevis pilsētas virzienā.