22 August 2018 @ 07:40 am
dzīve eiropas perifērijā  
innocence of time - tas ir kad neviens neskatās telefonā un nevienam nav “tūlīt jāskrien” (šeit tā ir)
 
 
22 August 2018 @ 07:36 am
 
triumfs ir tikpat nevajadzīgs kā vaina un kauns, tikai uz otru pusi
 
 
22 August 2018 @ 03:36 am
joensuu keeper  
no rīta Rasy man iedeva Eevas riteņa atslēgu, ap 15.00 Elina man iedeva cats people studijas durvju atslēgu, ap 19.00 Maija un Timo man iedeva manu turpmāko māju atslēgu un baltā riteņa atslēgu, bet, kad atnācu savā pagaidu mājā, Ville man iedeva arī viņa dzīvokļa atslēgu
 
 
21 August 2018 @ 09:20 pm
 
Sēžu arkādijā uz soliņa un gandrīz raudu. Spēka aiziet līdz mājām nav nemaz. Bet gan jau es saņemšos. Ir rudens, man nevajadzētu te palikt.
 
 
21 August 2018 @ 08:44 pm
 
Protams, nepaspēju, kur bija jāpaspēj, jo pēkšņi beidzās visi spēki. Aiziet mājās, saritināties vannā ar skuju smaržu un viss.
 
 
21 August 2018 @ 08:28 pm
 
Pastāsti dievam, ka Tev iet labi. Viņš noteikti mēğinās ko izlabot.
 
 
21 August 2018 @ 04:58 pm
 
Īstenībā, pārsteidzoši, bet es tiešām šobrīd jūtos ļoti labi. man ir tik daudz uzmanības, cik man vajag. es nevienam neskrienu pakaļ ar 59 neatbildētām īsziņām. un neviens neskrien pakaļ man. viss ir perfektā līdzsvarā un abpusēji.
 
 
21 August 2018 @ 11:52 am
 
Kad atveru acis no rīta, pirmais, ko refrešoju ir skats aiz loga..debesis, mākoņi un lielais, garmatainais bērzs.
Tagad ēdu brokastu putru, klausos K'AN. Pachamama beats. Un izskatās, ka tas bērzs vējā priecīgi dejo.:) labrīt.
 
 
21 August 2018 @ 03:59 am
 
Vai tiešām esmu tik viegli ietekmējama, ka bezmiegs uznāca no tām 2 karotēm 3-6-9 omega eļļas...
 
 
21 August 2018 @ 02:28 am
 
Uznāca kaut kāda iekšējā "redze" par drēbju šķirošanu. Šobrīd viss ir uz grīdas. Ir daudz par daudz un jāatbrīvojas. Kāds miegs.
 
 
21 August 2018 @ 12:27 am
 
Man patīk, ka instagrammā esmu savākusi visādus svešus radošos no puspasaules. Ņujorka, Parīze, kaut kur Kanāda... tāda sajūta, ka tepat jau visi esam un neviens nav svešs, tik jāpastiepj rociņa.
 
 
20 August 2018 @ 08:53 pm
 
Iztrakojos. Un tagad ir pavisam mierīgi.
 
 
20 August 2018 @ 08:10 pm
hipokratiskie raksti  
"Abdēru iedzīvotāji Hipokratu esot aicinājuši dziedināt filozofu Dēmokritu, kurš par visu tikai smējies un tāpēc ticis uzskatīts par vājprātīgu. Hipokrats esot devies uz Abdērām un atradis filozofu sēžam zem platānas. Visapkārt viņam mētājušās grāmatas un uzšķērsti dzīvnieku līķi. Sarunā ar Dēmokritu ārsts atklājis, ka viņa vājprāts patiesībā ir gudrība, jo filozofs, kurš tieši tajā laikā rakstījis grāmatu par trakumu, smējies par cilvēku muļķību. Pēc sarunas ārsts - "cilvēka ķermeņa dziednieks" un filozofs - "dvēseļu dziednieks" esot šķīrušies dziļā savstarpējā cieņā."

ja tas vēl nav izdarīts, tad kādam vajadzētu sarakstīt un iestudēt dialogu, kas starp viņiem norisinājās koka paēnā, grāmatu un uzšķērsto līķu ielokā; kā arī nodemonstrēt to, cik intensīvi, traucējoši vai lipīgi bija šie smiekli.
 
 
20 August 2018 @ 03:14 pm
 
Uzliku feisbukā visām nāvīgi interesantajām lapām snūzz uz 30 dienām. Palika tikai cilvēki. Un sajūta, ka māja izmēzta, kņada norimusi un var mierīgi pablenzt tukšā sienā. Esot jāatrod laiks nedarīt neko.
 
 
20 August 2018 @ 02:47 pm
 
Tā kā man it kā būs brīvdienas, būs apzinātāk jāpieķeras dažu paradumu maiņai.Jāpaskatās, kā varu ēst mazāk, bet labāk.Jāpapēta, kā pēc iespējas nogriezt nost lielveikalus. Drogām jau ir pateikts čau par 99%.Ja lielu daļu varu nopirkt darbā un āğīša tirgū...esmu jau diezgan tuvu.
 
 
20 August 2018 @ 02:38 pm
 
kādas problēmas es gribētu risināt: to, ka es nekādi nevaru atrast tādu melnu mežģīņu kleitu, kādu vienreiz nenopirku, bet kas man joprojām rādās sapņos


kādas problēmas man ir jārisina: pilnīgi viss cits, sākot ar to, ka logi ir pusremonta stāvoklī, dzīvoklī nav durvju (tikai ārdurvis), kas attiecīgi jāatved atpakaļ, tas, ka pēc divām nedēļām jānodod pusgatavā programma + festivāla dedlaini sāk degt maigi zilganās liesmās, nemaz nerunājot par ko tādu kā politika.
 
 
20 August 2018 @ 12:18 pm
 
- Es mēģināju šodien atrast brīdi, kurā pateikt, ka tu arī esi skaists, bet neizdevās.
- Toties tev izdevās atrast brīdi, kurā pateikt, ka es esmu pilnīgs idiots.
 
 
20 August 2018 @ 12:52 am
 
Vienmēr esmu teicis, ka svētdienas darbs nenes labus augļus. Un vēl jādragā līdz rītam, grr. Noguris un niknis.
 
 
20 August 2018 @ 12:54 am
 
No brīža, kad sākas mūsu izzušana līdz brīdim, kad mūsu vairs nav, mēs pavadām laiku koncertzālē bez griestiem.
 
 
19 August 2018 @ 11:33 pm
 
Domāju,ir laiks atkal noskatīties kādu filmu ar Metu Deimonu un dzīvot tālāk.
 
 
19 August 2018 @ 10:47 pm
 
ja visa energija aiziet nekā nesaprašanai, nevar pārāk produktīvi strādāt
 
 
19 August 2018 @ 10:26 pm
 
Varbūt brīvajā nedēļā jāatsāk iet uz randiņiem. Draudzenei teicu, ka, ja vēl kādreiz to darīšu, tad pieiešu tai lietai metodiski. Meklēšu "partneri" kā darba vietu meklējot.Uzrakstīšu savu vēlmju sarakstu. Ieviesīšu biezu kladi, neaizraušos un nepieķeršos par ātru, pierakstīšu savas domas un sajūtas.Un beigās droši vien attapšos čokurā sarāvusues kaut kur pie Ziedoņdārza vardītēm kā mazs sparğelītis. Vai Brīvības ielas vītņu kāpnēs apreibusi. Jo Tevis nekur nav.
 
 
19 August 2018 @ 07:30 pm
 
Gaismotājs sēž jūrā zem ūdens, vińam kož gliemežvāki
Kugis domā, ka vińam kāds pieskāries
Iemiegot mēs pamazām satiekamies
 
 
19 August 2018 @ 07:24 pm
 
es rakstu diezgan daudz, bet neko neredigēju un tikpat kà nepārlasu
 
 
19 August 2018 @ 05:12 pm
 
RL intervija ar tibetiešu mūku - piedzimt par cilvēku ir īpaši, jo cilvēkam ir iespēja veikt labus darbus, citās piedzimšanās šādas iespējas nav. Cēlonis piedzimšanai par cilvēku bijuši viņa labie darbi iepriekšējā dzīvē. Bet tad man nav skaidrs, kā šādā sistēmā kāds jebkad var piedzimt par cilvēku, ja nav bijis cilvēks, jo tad viņš neko karmisku veikt nekad nespēj - jo nekādi labie darbi nav iespējami. Un, līdzīgi arī atpakaļgaitā: ja kā cilvēks esi veicis sliktus darbus, tad nākamreiz piedzimstot par dzīvnieku vai augu tu esi mūžīgi nolādēts, iesaldēts dzīvēs, kurās, atšķirībā no cilvēka dzīves, tu [viņa vārdiem] 'nespēj ne zināt, ne apgūt, ne izvēlēties to, kādas darbības veikt.'
 
 
19 August 2018 @ 04:12 pm
 
šorīt aizdomājos līdz tādam absurdam, ka kristietība man ir nozagusi dievu, to nodalot no visa pārējā; sabiedrības pārvaldes nolūkos radot vietas un darbības, kurā dieva it kā nebūtu klāt

esmu pilnīgi par to, ka ir jānoškir “radītais” no “radītāja”, bet mułkīgi būtu domāt, ka var būt jebkas radīts, aiz kura nebūtu radītāja
vai kāda lieta kas nebūtu bezgalīgās apzińas izpausme
 
 
19 August 2018 @ 03:25 pm
 
es esmu nenormāli politiska,

beidzot saprast, kà tavas jūtas, problēmas, fetiši un fobijas ierakstàs plašàkā ideologiskā kontekstā ir kā izlauzt cełu uz jūru
 
 
19 August 2018 @ 02:26 pm
 
..joprojām neesmu īsti pamodusies un atgriezusies no vakardienas mağiskajām realitātēm.dzeru zaļo kafiju un piekožu melnu šokolādi ar kafijas garšu.
 
 
19 August 2018 @ 11:14 am
 
Mode klaigā
Tags:
 
 
19 August 2018 @ 08:55 am
 
Ko lai uzliek paklausīties kundzītei, kas visu ceļu autobusā vārās pa telefonu? Jo viņai totāli nepielec, ka viņa piesārņo telpu? Pati uzlikusi austiņas un runā mirofonā un tur telefonu cēli pie mutes kā tāda kinozvaigzne.
 
 
19 August 2018 @ 08:51 am
 
Kaut kāda pēc svētku smeldze.
 
 
19 August 2018 @ 08:20 am
 
Nemāku es cibà uzvesties, kaut kā viss spīd cauri.
 
 
19 August 2018 @ 12:18 am
 
3dien nerunīgs vīrs benzīntankā slēpj atslēgu, savu gaišo kreklu viņš aizņēmās no negaisa apsvīdušajiem acu baltumiem. 7dien vējš zīmē ornamentus uz jūras virsmas, reiz jūrā esot iekritis mēness un peldējis uz muguras un peldējis kraulā. 6dienās priedes maina ādu - noloba ārējo slāni - no brūngani pelēkā laukā šķeļas burkānu oranžs, sauleszaķus kaisa steroīdus sasūcies bērzs, katrs zars kā jauns sākums, katrs dzinums solās sevi pārprogrammēt no jauna. 5dien izbraucu cauri garozai, mala bija sakaltusi un grubuļaina. 5dienas rīts bija saulē sakarsis un strauji nogatavojies - balta raķete izšāvās un izšķīda palagos. 4dienā ar receptoriem noklāts audums klausījās vējā, katrā kvadrātcentimetrā goda sardzē stāvēja desmitiem antenu, desmitiem strēlnieku asināja bultas. 2dien saulrieta sarkani akmeņi, asinīm apslacīti tumsas graudi, akmeņainas šuves uz jūras sejas, saule met ūdenī mirguļojošas virvju kāpnes, kas gaismu savieno ar katru acu pāri. 7dien noaugušu akmeņu zāļās bārdas reizē šūpojas zemūdens straumēs, pūkainas biezokņu bārkstis sinhroni elpo. 5dien divi cilvēki ieslēgti atslēgu caurumos skaita lūgsnas no stiklota rāmja iekšpuses. 1dien vējš dzelzsbetonā izgrauzis seklas spoguļpeļkes un aizklājis tās ar baltām putnu spalvām. šonakt abi sienas pulksteņi kļuvuši mēmi - svārsti un rādītāji sastinguši mirklī; viens saka: bez piecām pusnakts, otrs - bez 15 3.
 
 
18 August 2018 @ 11:30 pm
 
Bet citādi..kā mēdza teikt viens no cibas sentēviem,- velti izšķiests meikaps.
 
 
18 August 2018 @ 11:09 pm
 
Rīga, vecā, nošmulētā draudzene, ir bijis visādi, bet tomēr es tevi vēl mīlu... salut!
 
 
18 August 2018 @ 07:37 pm
 
P.s.viņi mani saraudināja, cik skaisti tas bija. Kā jau pie laikmetīgā cirkā: humors, pārsteigums un akrobātika iespaidīga. Un sirsnīgi. Tiešām biju sajūsmā. Plus apsolīju sev un A. ka nākamo "mācību gadu" cītīgi trennēšos. Un tad varbūt arī piedalīšos priekšnesumā nākamvasar.
 
 
18 August 2018 @ 07:32 pm
 
Aizejiet rīt uz Re:riga laikmetīgā cirka izrādi 16.00 pie mākslas muzeja. Soon company puiši...viņi ir brīnišķīgi. Un lai nelīst!
 
 
18 August 2018 @ 03:37 pm
 
Izgāju cauri rīgas svētkiem.tā siltā sajūta,- kur paveros, tur savējie..draudziņi. afropulss un mani āfrikāņi, Nils Īle ar baru, re rīga laikmetīgais cirks un sīra rata dancinātājs..:)
būt daļai no kā liela un forša. un piederības sajūta.kaut nu lietus neizbojātu cirka izrādes.
 
 
17 August 2018 @ 08:58 pm
 
Kas tas bija par joku?
Iziet ārā un sastapt uz ielas cilvēku ar tekstiem uz krekla boldā, no priekšas I'm proud to be a problem, no otras - Your face is going to hell (oriģināla capslockus šeit neizmantoju)
Tas nav mesidžs nevienam, uztvēru to vien kā gaumīgu sūtījumu adresētu sev. Un varbūt brīdinājumu, kasviņzin.

High: Pārlasu, izklausās depresīvi vai ciniski. Nē, tas bija tiešām smieklīgi.

Low: Tas bija sūdīgs krekliņš, ko redzēt.
 
 
17 August 2018 @ 03:28 pm
 
Jau trīs reizes nejauši esmu pagājis garām cibas draugam, bet tā arī neesmu saņēmies pasveicināt.
 
 
17 August 2018 @ 01:54 am
 
Paldies, ka man sāp. Mūzika daudz izteiksmīgāka.

Ak jā, Johny Cash un Trents Reznors arī tāpat domāja "I focus on the pain, the only thing that's real". Neēdu, raudu, ir skaisti.

Tik daudzi mūziķi dziesmās pasaka precīzi, kā jūtos arī es. Man ar to pietiek, ka neesmu savās sajūtās viens. Tas pats Keša "Hurt", ir vārds vārdā, vienīgi bez adatas, mans cv.
 
 
skan: Joy Division - New Dawn Fades
 
 
16 August 2018 @ 11:44 pm
 
Nē. Viss. Sabriedu izdarīt visu neiespējamo. Man pietrūkst Kr.
Tiešām jūku prātā.:/
 
 
16 August 2018 @ 10:18 pm
 
Ledusskaips tiek papildināts ik reizē izejot no mājas, ar to, ko varētu sevi iekārdināt.
Vecā dziesma, tikai ar apgreidotu skaitli. 9, laikam, dienas un 1 pelmeņu paciņa. Varu tikai minēt, kas man šodien deva prātu izdarīt darbu un vakarā spēku nenožauties uz ielas. Antidepresanti arī.
 
 
16 August 2018 @ 07:15 pm
 
You might call them soft, because they’re very reluctant to kill, and they might agree with you, but they’re soft the way the ocean is soft, and, well; ask any sea captain how harmless and puny the ocean can be.

Es gribu uzrakstīt kaut ko par grāmatu, ko beidzu klausīties - Use of Weapons, Iain M Banks. Iepriekšējās Kultūras sērijas grāmatās mani piesaistīja tieši worldbuilding - nevis idejas, tēli, vai psiholoģiskais "dziļums". Šis darbs gan liekas esam pavisam citā līmenī. Virspusēji tas ir tāds pats piedzīvojumu stāsts ar mačo tipa galveno varoni (Cheradenine Zakalwe), bet... Man liekas, šīs grāmatas galveno domu varētu noformulēt tā - vislabākie militāristi ir tie cilvēki, kuri pilnībā zaudējuši savus cilvēcību. Zakalve ir ģeniāls militārais pavēlnieks / taktiskais komando vienā personā, bet viņam tas nav līdz galam izdevies. Viņš ir gatavs galēji fokusēties uz savu mērķu sasniegšanu, tādā mērā, ka tas viņam pagātnē licis rīkoties kā psihopātam. Bet šī viņa rīcība, šī viņa miltārās utilītfunkcijas maksimizēšana ir arī viņu pašu galīgi psiholoģiski sagrāvusi.

Man sižets atgādināja par Planescape Torment "laimīgajām" beigām, proti, tām, kur nemirstīgais varonis ņem rokās ieročus un dodas ellē, lai mūžīgi cīnītos dēmonu karā, tādējādi izpērkot savas pagātnes ļaundarības. Vienā brīdī es sapratu, ka Use of Weapons ir stāsts par to, "kas notiek pēc tam" - proti, pēc Planescape Torment beigām. Likumsakarīgi, ka Zakalve ir nemirstīgs un tāpēc nolemts mūžīgai cīņai mūžam jaunos karos un konfliktos, kā Kultūras īpašais aģents. Viņš ir nemirstīgs pēc paša izvēles (lai arī brīžiem ar apveltīts ar death wish). Vēl bēdīgāku visu to situāciju padara tas, ka Use of Weapons atainotajās epizodēs Zakalve kaut kādā veidā vienmēr nofeilu - viņš nekas negūst panākumus, lai ko arī darītu.

Ir viens aspekts, kas mani personīgi paķēra. Man liekas, ka Zakalve spēj attaisnot savas eksistences turpināšanos pašam sev tikai caur savu darbību, caur to, ka viņa darba devēji viņam dod iespēju to do the right thing, proti, kalpot labo spēku uzvarai. Tajā pašā laikā viņš ir diezgan cinisks pret Kultūru, un skeptisks attiecībā uz to, vai tā spēj vienmēr būt pareizajā pusē. Tas ir viens no viņa iekšējiem konfliktiem. Varu iedomāties, ka viņam tāpēc Kultūras sarūpētais feils ir vēl jo sāpīgāks.

Grāmatai dotu vērtējumu 8/10 - flawed masterpiece.

https://www.deviantart.com/iain-m-banks-culture/journal/Culture-Artwork-by-Luke-John-Frost-345634396
 
 
16 August 2018 @ 08:51 pm
 
Cilvēka tel.nav pieejams, internetā nerādās jau ilgi...vai tiešām būs jāuzpērk kaķuvīrs, lai uzzinātu, kas notiek?
 
 
16 August 2018 @ 03:27 pm
 
Koridorā kāds bija izmetis dracēnu. Kad es to adoptēju, kaķis jau pirmajā vakarā apfrizēja visus spicās lapiņas. Tas bija pavasaris, šobrīd par zāli viņa interesi ir zaudējusi. Un pēc šī miglā tītā laika tikai šorīt pamanīju, ka jaunkundze ir izdzinusi jaunas spicas lapiņas un laiks to pārstādīt lielākā puķupodā. Kļuva priecīgāk, sāku apstāties un pamanīt jaukas lietas.
 
 
16 August 2018 @ 02:41 pm
 
vai jūs to iedomàjaties, vai arī tas patiešàm notiek - dominējošais naratīvs ir, ka starp šiem abiem ir pretruna un hierarhija. pie ‘iedomājaties” nereti mêdz pielikt “tikai”. sarunas, kurās tiek uzsvērtas varas attiecības starp šīm abàm lietām, ir vienas no visgarlaicīgàkajām.

tāpēc mani ir interesējusi psihoterapija un tagad interesē ekofeminisms un šamanisms, ka tur šo lietu attiecības ir pavisam citas.

lūk es noformulēju vārdos sajūtu, kas mani mazliet izolējusi jau kopš bērnības
 
 
16 August 2018 @ 01:43 pm
Why Pulp Ficion is the management guide every indie filmmaker needs  
 
 
16 August 2018 @ 12:32 pm
Dievs daba darbs, un vakardiena  
Kāds lepnīgums, lai pateicības vietā rakstītu maziskus, aizvainotus textus.
 
 
16 August 2018 @ 11:04 am
 
Bet no otras puses, -neizmetu laukā lielu apdriskātu kartona loksni, tādu, kas no vienas puses glancēta, slidena. Uztaisīju kaķim rotaļu tuneli. Palika absolūti laimīga ārdīties pa savu karaļvalsti.:) Lieki teikt, ka slidenā puse jāliek iekšpusē. Lietas jāmīl un jālieto. Un, jo mazāk to, jo vairāk tās tiek pārcilātas un apmīļotas.