18 August 2017 @ 10:55 am
 
Paradox of Tolerance: a tolerant society must protect its own existence if tolerance is to exist in the world. If tolerating intolerance results in the destruction and disappearance of tolerant society, then that tolerant society has a right to self-protection – in the form of refusing to tolerate intolerance.
 
 
18 August 2017 @ 10:42 am
pares inter alia, per astra ad marginalia  
Jaan Rääts
 
 
18 August 2017 @ 10:10 am
 
Vakar M pieteicās atvest izstādes darbus, sākās lietus, iemānījās iekšā uz "tēju" un negāja prom DEVIŅDESMIT DIVAS MINŪTES!!!!!!
 
 
18 August 2017 @ 09:28 am
Starpkultūru sakari  
Darbam krieviskā kolektīvā ir viena izteikta, lai gan pašsaprotama īpatnība: daudz sanāk uzzināt par tām cilvēku grupām, kam parasti uz ielas paej gaŗām.

Tā es, piemēram, esmu uzzinājis, ka Latvijas krievu valodā лаби lieto apmēram tāpat un apmēram tikpat bieži, cik latviešu valodā davai.
 
 
18 August 2017 @ 08:07 am
 
2 3 )
 
 
17 August 2017 @ 09:19 pm
slimnīcas atmiņas  
biju. izdarīja. ir labi.

šorīt, ka aizūtīja mani pie lora hīīī teikt, tad iedeva manus aktus līdzi. es protams nosēdos maliņā un izstudēju. diemžēl neatradu neko par asinspārliešanu, bija vai nebija, bet to cik ilga bija operācija. 12:40 līdz 15:00 Liekas ļoti ilgi, jo pirmkārt teica, ka parasti operācija ilgst 90 minūtes, turklāt man liekas ka pustrijos es jau biju pamošanās telpā. varbūt tas bija arī pusčetros. lai vai kā sešos es biju jau sen intensīvajā palātā, žiperīga un man likās ka ir pagājusi vesela mūžība kopš atmodos un kad tā nakts vienreiz nāks un varēs gulēt. ne jau tas ka nevarētu pagulēt, bet gan ko tad darīs naktī, ja vislaik gulēs pa dienu?

tikko stāstīju dēlam, ka man laikam kaķīša ķermenis - viss ātri dzīst. ja tā galva vien visu laiku neizdomātu kaut ko no kā jābaidās, kas jādomā, jāanalizē. vasaras sākumā mēs ar māsu smējāmies līdz histērijas asarām. par to ka gudrās sievietes ir nelaimīģas, jo visu laiku kaut ko analizē un urbj.

bet man liekas, ka arī to es izārstēšu. mana lielā meita visu laiku mocās ar 1000 domām, kas varētu noiet greizi. sākumā es nesapartu, ko viņā var ņemties. kad beidzu dusmoties, tad piefiksēju, ka ļoti pazīstams. tagad neliela panika - es negribu, ka viņā mocās tā kā es mocos. vienīgais veids kā pārcirst apburto apli ir beigt pašai mocīties un ar personīgo piemēru palīdzēt meitai.

manas jaunās dzīves moto ir: būt gudrai un laimīgai


kad mani iestūma operāciju zālē, es vēl biju pie apziņas. viss personāls bija jauni vīrieši, kuri viens otru atbalstīja. pēdējais, ko dzirdēju pirms atslēdzos. puisis1 uzslavēja puisi2 par to, ka viņš man rokā ar pirmo piegājienu taurenīti ielika. teica, ka viņi mani tik labi apkopšot, ka es gribēšot atgriezties pie viņiem. laikam pat sazāļota es spēju skaidri paust savu nostāju, jo viņi sāka stostīties, atvainoties līdz beidzot smieties. ir labi, ka cilvēki smejas savu darbu darot. cik var saprast, rēta laikam tiešām būs tīri glīta. ja tā vispār var par rētu teikt.

un anesteziologs... likās ka viņš ir visiejūtīgākais cilvēks pasaulē. viņš apjautājās ar ko es nodarbojos. es zinu, ka tas ir tikai tāpēc, lai novērtētu manas runāšanas un saprašanas spējas un tas parasti mani kaitina, bet es tomēr atbildēju. uz mirkli iestājās klusums. beigās atbildēja, ka pie viņiem man būtu daudz, ko darīt.

par nodarbošanos - vakar ēdiena iznēsātāja un tējas vārītāja jautāja vai es neesmu skolotāja. teicu, ka nē, bet strādāju ar programmām. momentā bija pauze. viņa lēnām novilka, ka laikam es esmu ļoti gudra. es jautri atbildēju, ka neesmu viss! viņa aizvainoti paskatījās manī un es sarāvos. kurš tai sievietei ir iestāstījis, ka viņa nav gudra? kāpēc viņa uzskata, ka darbi, ko viņa ikdienā dara(viņa salaboja kaimiņienes gultu, kas negribēja braukt lejā), nav nekā vērti? un kāpēc mana nodarbošanās atgrūž cilvēkus? kāpēc mēs vienkārši nevaram pavadīt laiku kopā(3 dienas slimnīcā), nedalot cilvēkus kastās?

slimnīcā es izlasīju divas grāmatas. viena no tām mani ļoti ietekmē. visu laiku tas bija joks par to jauno dzīvi, bet palēnām man liekas, ka vajag jokus mest pie malas un tiešām būvēt jaunu rāmi. gribas skaidras definīcijas ap sevi.
 
 
17 August 2017 @ 10:06 pm
 
Šovakar vientuļā parciņā sastapu smuku kaķīti, kurš tur bija atnācis pamedīt. Kad es piegāju viņam tuvāk un pietupos, viņš ņaudēdams nāca man klāt. Es viņu paglaudīju, viņš sāka trīties ap mani, es paglaudīju vēl, viņš turpināja trīties, es pakasīju aiz auss, bet viņš apvēlās uz muguras, ķepām gaisā. Es pabužināju viņam vēderiņu, pēc tam kādu brītiņu ar viņu rotaļājos un glaudīju, un tas viss man sagādāja lielu prieku, taču beigu beigās tomēr nespēju nepateikt: "Es tikai ceru, ka tev nav blusu." Pēc tam es cēlos un gāju tālāk, un katram gadījumam apskatīju savas rokas.
 
 
17 August 2017 @ 08:59 pm
J'accuse...!  
Nē, es to tomēr pateikšu.

Zināt, kas mani pārliecinoši visvairāk tracina mūsdienu "klikšķi = nauda" internetā? Ne tas, ka klikšķus, unikālos skatījumus un social network engagement piesaista visādi pēc iespējas aizskarošāki vai šokējošāki uzsaukumi, nē. Tāda ir soctīklu daba, ko tu padarīsi. Mani pat netracina tas, ka atsevišķi galvā sisti cilvēki tā paliek populāri; skaļo bļauŗu populāritāte ir fainomens, kas pastāvējis jau sen, sen pirms soctīkliem.

Tracina kas cits. Tracina tas, ka pārāk bieži šādus uzsaukumus izplata (un varbūt pat sacer) pavisam jauki un patīkami cilvēki, kam tā nebūt nav pārliecība. Viņi nekad mūžā nevienai sievietei acīs nespēs pateikt, ha, resnā govs, pis atpakaļ uz ķēķi. Tracina tas, cik bieži viņi ir tiešām patīkami cilvēki, varbūt mīloši vīri un gādīgi tēvi, varbūt brīnišķīgi un asprātīgi sarunu biedri. Nekā personīga, tas vienkārši ir bizness. Šādi raksti ir vienkārši izcils klikšķu magnēts, tos apspriež, tos komentē un tātad tiem var pielikt reklāmas.

Un nevajag te stāstīt kaut ko par runas brīvību. Runas brīvība nozīmē to, ka tu vari teikt, ko tu gribi, un tev par to nekas nebūs; šādu runas brīvību es atbalstu arī attiecībā uz acīmredzami aizskarošu runu. Runas brīvība nenozīmē to, ka obligāti jādod platforma ikvienam viedoklim. Jūs varat iedomāties, ka New York Times vai Wall Street Journal jebkad atļautos nopublicēt šādus "viedokļrakstus"? Nekad mūžā, atvainojiet, viņi pārāk augstu vērtē savu zīmolu (es, starp citu, abonēju abus un tieši tajā minūtē, kad kādā no tiem izlasīšu šādu viedokļrakstu, pārtraukšu attiecīgo abonementu).

Tāpat tā nav "apmaiņa ar idejām". Tā nav ideja, neglaimojiet sev; tā nav ne tuvu tik strukturēta un skaidri izklāstīta, lai kvalificētos kā ideja. Tas ir vienkāršs uzbrauciens ar mērķi dabūt klikšķus.

Nopietni, nekad nedomāju, kad to teikšu, bet man ir lielāka cieņa pret tādiem portāliem kā Breitbart; viņi vismaz ir pēdīgie sūdabrāļi un publicē to, kam paši tiešām piekrīt. Bet visiem foršajiem, jaukajiem un progresīvajiem, kas publicē viedokļrakstus, es aicinu skaidri, ar savu vārdu atkārtot to, ko paši publicējat. Nopublicējiet portālā paziņojumu "Mēs, portāla žurnālisti, parasti paliekam aiz kadra, bet šoreiz mēs tomēr nespējam klusēt, jo visai Latvijai ir jāzina, ka feministes ir resnas govis, kam nav seksa." Ak neērti? Tad nepublicējiet, tieši tik vienkārši.

Un, jā, jūs drīkstat iebilst, ka tā nav atbilde, bet man tik tiešām vispareizāk uz to visu šķiet reaģēt ar pilnīgu ignorēšanu. Jā, es nespēju atturēties, bet es vismaz nevienu nesaucu vārdā un nelieku linkus. Ne tāpēc, ka es raustītos, bet tāpēc, ka negribu būt vēl viens ķeksītis ceturkšņa atskaitē. Un es pilnīgi noteikti negribu būt kārtējais klikšķis un reklāmu skatītājs, kas uzmundrina šitos jaukos cilvēkus rīkoties kā sūdabrāļiem. Jo mēs jau labprāt rakstītu vajadzīgus un vērtīgus rakstus, mēs pat dažus uzrakstām, skat, skat, re, kur mums vesela vajadzīgo rakstu sērija. Bet, nu, tu taču neesi stulbs, pats saproti -- tieši dirsienraksti savāc klikšķus, bet vajadzīgos rakstus var tad, ja kāds iedod naudu.

Take a stand, goddamit.
 
 
17 August 2017 @ 07:04 pm
 
Otrdien vienojāmies, ka vienīgā divdesmitajos paveiktā lieta, ar ko lepojamies, ir Lielā Kaktu mākslinieku izstāde un Zemzemes mākslas institūts.
 
 
17 August 2017 @ 05:41 pm
 
bet, ja drusku, drusku izvērstāk, gribēju teikt, ka man cehs.lv riebjas tāpēc, ka viņi ir drausmīgi prasti un viens no tiem gadījumiem, kad džekiem liekas, ka viņi ''saka lietas, kā ir'', proti - vienāda apkārtmēra sievietes un vīrieši ir vērtējami dažādi, feministes - loses, velosipēdisti - loši, visi loši, izņemot pašus skaistuļus.

es ticu satīrai. es ticu kvalitatīvai satīrai, kas liek paskatīties uz lietām no citas puses, kas izaicina tavu domāšanu un liek justies savādi. es ticu tādai satīrai, kas tiešām rada iespēju paskatīties no cita aspekta, kas nav tas ērtākais leņķis. bet cehs nav nekas no šī visa, cehs ir tas skolas bully, kurš atņem mazākiem konfektes, un cehs ir tas džeks, kurš sēž uz soliņa un dzer no bamšļa un ieņirdz par cilvēkiem, tostarp arī apaļīgiem cilvēkiem, kuri skrien pa parku. cehs ir tas politiskais nihilists, kuram viss vienmēr ir slikti, bet pats nevar pacelt savu pakaļu un, nezinu, iesaistīties politiskā partijā. nē, darīšana lai paliek citiem, viņiem pietiek ar ieņirgšanu par lietām.

man laikam likās, ka cehs ir diezgan nekaitīgs un mazsvarīgs veidojums līdz tam brīdim, kad viņu risinājums Rīdzenes sarunām bija aicinājums nepiedalīties vēlēšanās. cool, brīnišķīgi, lietu nedarīšana, lai tā vietā sēdētu stūrī un urbinātu degunu, un sauktu feministes par resnām, ir lieliska pieeja lietām.
 
 
17 August 2017 @ 05:00 pm
Jo mums ir jāsteidz jauniem būt  
Vēl šodien pavisam nejauši atklāju, ka nākamnedēļ būs pieejama grāmata, ko pre-orderoju jau aprīlī un, protams, par to pilnīgi aizmirsu. Adrese pa šo laiku mainījusies divreiz. Sapratu, ka turpmāk vairs neizmantošu pre-order. Tas lai paliek pusmūža pāriem. Man jābūt mūžam kustībā.
 
 
17 August 2017 @ 04:56 pm
Kids these days  
Pētot Holivudas pelnošāko aktrišu top 5, divas no piecinieka bija jāiegūglē. Neesmu drošs, priecāties vai atkal gausties par atpalicību un vecumu (savu, nevis aktrišu).
 
 
17 August 2017 @ 02:13 pm
 
Jauks rakstiņš SSC par efektīvo altruismu: http://slatestarcodex.com/2017/08/16/fear-and-loathing-at-effective-altruism-global-2017/?comments=false
Ir šis tas pozitīvs pasaulē, sevišķi, ja pārstāj seko līdzi ziņu portāliem.

"People have a certain baseline amount of happiness. Fix their problems, and they’ll be happy for a while, then go back to baseline. The only solution is to hack consciousness directly..."

"In principle the whole economy may eventually be entirely based on exploring the state-space of consciousness and trading information about the most valuable contents discovered doing so."
 
 
17 August 2017 @ 04:10 pm
: dzīves neatbildēto jautājumu klubs  
kāpēc nevar man vienkārši piekrist un izdarīt tā, kā es gribu?
like, srsly, wtf.
 
 
17 August 2017 @ 03:53 pm
 
nezināju, ka tas ir iespējams, bet man reāli ar katru ceturtdienu arvien vairāk pieaug nicinājums pret cehs.lv
 
 
17 August 2017 @ 03:40 pm
 
Simoniņš neguļ, viņš rezumē "cepu cepu kukulīti": lieeelu ņam ņam ņam
 
 
17 August 2017 @ 01:58 pm
 
tā kā Eiženam šodien paliek jau 6 gadi, aizvedu viņu uz mediju seansu par bēgļiem un karu "Diena, kad mans tēvs pārvērtās par krūmu"

Tags: ,
 
 
17 August 2017 @ 01:56 pm
 
tārkie trauki, laiks vienai viktorīnai, ne?
Locals forage for juicy, pungent mushrooms and have a knack for differentiating between the delectable, the hallucinogenic and the fatal. Tourists are advised not to play fungus roulette.
par kuru zemi tas ir?
 
 
17 August 2017 @ 11:10 am
 
Jaapieraksta tos sapnjus bet saak dzist no atminjas taapeec kameer veel atceros peedeejaa es biju guljoshaa koncertaa kur visi guleeja daudzaas rindaas vienguljamaas taadaas koju gultaas ar slimniicas apziimogotaam gultas veljaam kas taa jociigi peec vecas veljmasiinas un krievu pulvera smarzjo un es skatiijos uz skatuvi un peeksnji man dziedaataajs kursj iisteniibaa nav dziedaataajs bija apguulies man aiz muguras ar visu mikrofonu un it kaa klus cuksteeja bet iisteniibaa skalji mikrofonaa teica - kaa tu domaa to iztureet
 
 
17 August 2017 @ 11:06 am
Rīta ziņu apskats  
Kad sporta ziņās stāsta par pludmales volejbolu, sajūtas ir tādas pašas kā pēc kāda pārtraukuma aizejot uz kādu latvju radošo intelektuāļu tusiņu (Kaņepē, teiksim) – paiet kāds laiks, kamēr saproti, kas ar ko tagad pārī.

Pilnīgi nesaistītās ziņās: jūs zinājāt, kā jaunībā izskatījās Ričards Niksons? Dēēēēēēm. Ja trīsdesmitajos būtu bijušas puišu grupas, pasaule varbūt būtu zaudējusi vienu crooked Amerikas prezidentu, bet ieguvusi vēl vienu puišu grupas vokālu. Zaudējums nebūtu liels, vai ne, lai gan ieguvums arī droši vien ne.

Un, ja turpinām par crooked Amerikas prezidentiem: Donaldam ir izdevies tas, kas viņa priekštečiem tiešām nebija. Proti, es priecājos par to, ka nedzīvoju Amerikā. Bija gan zināmas lomkas pēc izbrauciena uz Ameriku, sak, kādas tik nebūtu bijušas iespējas, ja es te būtu piedzimis. Bet tagad, ja tā paskatās -- phe, viņiem kārtējo reizi ziņas ir tas, kas mums sen ir pierasta parādība. Ak tad bambusa piknika lāpu gājieni jūs izmisumā dzen? Yeah, tell us all about it.
 
 
17 August 2017 @ 09:00 am
 
 
 
16 August 2017 @ 09:55 pm
 
kā jūs varbūt zināt, mans darbs mani ieved visvisādos interesantos internetu nostūros
kur es šodien attapos:
gay.lv satriecoši mīlīgā gandrīz desmit gadu vecā diskusijā par to, kā latviski saukt dažādas dzimumtieksmes cilvēkus, lai tas nebūtu aizguvums no citām valodām
pie izjustā "tik joprojām mūsu rindās, šķiet, nav neviens talantīgs rakstnieks, dzejnieks" pilnīgi vai sagribējās asaru notraust
 
 
16 August 2017 @ 09:33 pm
 
Jūties pārāk priecīgs un apmierināts ar dzīvi? - paskaties dzīvokļu sludinājumus!
 
 
16 August 2017 @ 07:28 pm
A bit of chlorine is good for your guts  
Lol, un daily failu sauc arī par daily heil :DD
 
 
16 August 2017 @ 06:25 pm
 
"The near-death and out-of-body phenomena are actually [..] brain that tries desperately to figure out what is happening amid oxygen deprivation. Even when the brain is dying, it refuses to stop generating a narrative. Narrative is so important to survival that it is literally the last thing you give up before becoming a sack of meat."

Diez kas ir tā evolucionārā motivācija, kas liek tērēt pēdējos organisma resursus, lai turpinātu vērpt naratīvu par sevi? Kāpēc organismam neiet berserk modē un/vai vienkārši sākt uztvert pasauli kā krāsu, skaņu un citu sensoro datu sablīvējumu - tā, kā to droši vien uztver zīdaiņi, kuriem trūkst valodas, lai stāstītu sev iekšējo monologu? Vai arī tas ir tikai evolucionāra nejaušība, blakusefekts, nevis kādas evolucionāras optimizācijas tiešs rezultāts?

Atgādināja par dzejoli The Latest Freed Man: To be without a description of to be.
 
 
16 August 2017 @ 07:54 pm
Kein Sex mit Nazis  
gribu, lai mājām ir opcija defragmentēt ordnungu
 
 
gara stāvoklis: working
 
 
16 August 2017 @ 05:41 pm
Oh that migrant money  
Šodien tieši iedomājos, ka varētu neizmantot to firmu pakalpojumus, kas reklamējas daily failā. Sāku meklēt sarakstu at kompānijām, kas viņā reklamējas. Uzgāju fb https://stopfundinghate.org.uk, kas aicina nereklamēties daily failā, expresī un the sun. Man šķiet, ka biju dzirdējusi par to pa ausu galam, bet nebiju pievērsusi uzmanību.
Ļoti laba iniciatīva, manuprāt..

Tagad kādu laiku nesperšu kāju Sainsburijā un Coopā tādēļ...(viņiem to arī paziņojot) :)
 
 
16 August 2017 @ 06:56 pm
 
spocīgi )
 
 
16 August 2017 @ 05:28 pm
 
liepām dzeltē lapas <3
 
 
16 August 2017 @ 04:02 pm
 
"Freedom in America is always about government NOT doing something, while in Europe government is defined as a protector of these freedoms. This shows up clearly with respect to stating an opinion at a US company. There is no protection of free speech on private property in the US. I first encountered this when our company got bought by an American one and they insisted that religion and politics should not be discussed at work. It surprised them that such a demand was illegal in Norway. Private property does not trump everything else as it often seems to do in the US."
 
 
16 August 2017 @ 03:34 pm
vīri kā Ozoli, par sievām pēc tam  
šodienā pirms sčēņsetšfaščonņšč gadiem šūplis Rietrumdūnavas krastos kārts izcilajam baltiešu bārdam un ārdam Aldim, savulaik kļūmīgi pazīstamam kā errōram. es vnk. neredzēju delfos šorīt apsveikumu. dienskrāsmatā jāatdzīmē.
laid, aizlūgsim!
pārējiem novēlam noturēties virs rudens zemūdenes. ir vēls trešdienas rīts, un mēs vēl aizvien esam še. lai arī nīgrs pēc konstitūcijas pakāpes, es par to diendienā nespēju nebeigt. bišku besī, bet nejēgā tresī.
Rūdim arī paldies paliels. vienīgi aizsēdējos. nirs ka tai dzīves upē, sērfeisos pie Salaspils vokāli memoriālā ansambļa.

https://youtu.be/AQwg2B8c6mk
 
 
 
16 August 2017 @ 01:58 pm
 
Kādā vasaras pievakarē, grasoties šķērsot nomaļu Pārdaugavas ieliņu, mirklī, kad labā kāja vienu nejauši izvēlētu sekundes simtdaļu simboliski sastinga virs ielas braucamās daļas, lai tūlīt pret to atdurtos, pēkšņi neizturami spēcīgi sagribējās atsākt kolekcionēt pastmarkas.
 
 
16 August 2017 @ 12:33 pm
 
Kamēr sabiedrībā plaši pazīstama J namdara un koku pavēlnieka slava, mūsu pagalmā vienīgās sēdvietu instalācijas joprojām ir: Z dāvātā koka kaste, no šķūņa dziļumiem izvilktas sovjet laika ragaviņas, abās kantēs apgriezts priedes baļķa kusaks un no savulaik kūtiņas izķeksēta gan jau ka cūku sile apgāzta vēkšpēdus. Vēl jau, protams, var tupēt pa taisno ar dibenu zālē. Pavasarī J pats balansēja uz no jaunās malkas kravas atvestajām pagalēm, kas, savukārt uznestas augšā virtuvē jau tiek sauktas par traukiem un nedrīkst dedzināt, jo pats ar tām maisa kartupeļus, kad cepas vai pupiņas.
 
 
16 August 2017 @ 10:50 am
PSA: Par ļaunumiem  
Nē, nācionālisms nav lielākais ļaunums. Tas vispār pats par sevi nav nekāds ļaunums, ja vien mēs nenoticam apgalvojumiem, ka tāds un tāds nācionālisms ir vienīgais pareizais un citāda nācionālisma vispār nav. Reliģija arī nav. Un arī korupcija, homoseksuālisti, krievi, komūnisti vai nacisti nav.

Visām kustībām, kas pārliecinoši varētu pretendēt uz lielākā ļaunuma apšaubāmo godu, ir viena kopīga iezīme, un tieši tā būtu vistuvāk tam lielākajam ļaunumam. Proti: nešaubīga pārliecība par to, ka tev vienam ir absolūta, pilnīga un nevainojama patiesība, savukārt visi pārējie vai nu vienkārši kaut kāda iemesla pēc atsakās viņu redzēt, vai melo.

Pasaule ir sasodīti liela vieta, kas atrodas sasodīti lielā visumā un sastāv no sasodīti daudziem mikrokosmiem. Savukārt patiesība ir tas, kas atbilst reālitātei; kaut kāds reālitātei atbilstošs priekšstats mūsu prātā. Ja mums kāds saka "patiesībā ir tā", tad mēs sagaidām, ka tā reālitātē tik tiešām ir, ka mēs varam attiecīgo lietu paši pārbaudīt un pārliecināties.

Ir problēma. Absolūtai un pilnīgai patiesībai vajadzētu būt absolūtam un pilnīgam pasaules atveidojumam kāda cilvēka prātā. Bet cilvēka prāts neizbēgami ir mazāks par visu pasauli; grozi, kā gribi, visu pasauli galvā vienkārši nevar iebāzt. Neizdosies.

Tas nenozīmē, ka patiesība kaut kādā ziņā ir relatīva vai ka "katram ir sava patiesība". Tomēr tas nozīmē, ka cilvēki, kas domā citādi, iespējams, ir saskatījuši citas reālitātes puses un, savus uzskatus būvējot, lielāku uzmanību ir pievērsuši tieši tām. Iespējams arī, ka viņi maldās un pieturas pie reālitātei neatbilstošiem uzskatiem. Iemesli tam var būt dažādi, bet bieži vien šie reālitātei neatblstošie uzskati sniedz patīkamu, lai arī aplamu skaidrību. Tāds jauks īsākais ceļš cauri visai pasaules daudzveidībai, jauka izredzētības sajūta, jauka pārākuma apziņa – e, man ir zināms kaut kas tāds, kas citiem nav.

Un tieši no šīs augstprātīgās pārliecības ir tikai viens solis līdz tiešām draņķīgai uzvedībai. Ar šādu pārliecību nav grūti aizdomāties līdz tam, ka absolūti patiesais es ir daudz pārāks par tiem, kas šo patiesību atsakās saprast un, vēl vairāk, tie nesapratēji īsti pat nav pilnvērtīgi cilvēki. Paskatieties tuvāk uz dažādiem slepkavnieciskiem režīmiem, ātri vien pamanīsit kopīgo iezīmi: pārliecību, ka mums ir absolūta patiesība, un tās vārdā mēs drīkstam slaktēt nepatiesos.

Šī pārliecība ir daudz spēcīgāks pretendents uz lielāko ļaunumu. Ar šādu pārliecību gandrīz visu var pataisīt par ļaunumu. Piemēram, veselīgs dzīvesveids pats par sevi ir apsveicama parādība. Bet, ja es sadomāšos, ka veselīgs dzīvesveids ir vienīgais pieņemais dzīvesveids pilnīgi visiem cilvēkiem, man nav grūti nonākt līdz ļaunai attieksmei pret tiem, kas tādu nepiekopj.

Atkārtošos, tas nenozīmē, ka patiesība ir relatīva. Tas nenozīmē, ka patiesības nav. Ir pavisam vienkārši: ja kaut kas atbilst reālitātei, tad tā ir patiesība. Jā, mums ir pieejama tikai daļa patiesības; tieši tāpēc ir vērts ieklausīties cilvēkos ar citādiem uzskatiem. Varbūt viņi ir pamanījuši kādu citu daļu? Un ir arī iespējams, ka viņi apgalvo nepatiesas lietas, turklāt ar absolūtu pārliecību.

Palieciet pazemīgāki un pārbaudiet, vai jūsu uzskati par patiesību tiešām atbilst īstenībai. Ja atbilst, tad turieties pie tiem, tai pat laikā nebaidoties uzzināt arvien vairāk un vairāk par apkārtējo pasauli. Patiesība nav kaut kāds viens noteikts punkts, ko samērā ātri var sasniegt; patiesība ir nebeidzams izziņas process. Ir svarīgi iet pa pareizo ceļu, bet ir svarīgi arī turpināt iet un neapstāties.

Viss, paldies par uzmanību.
 
 
16 August 2017 @ 09:51 am
dobby is free!  
šodien savācu no skolas savas mantas un parakstīju papīru par darba attiecību pārtraukšanu

tātad tagad vismaz kādu laiku mana dzīves kvalitāte darba kontekstā saglabāsies tādā līmenī, kā šobrīd - līdz ar septembri nesāksies sprunguļi riteņos, mēģinot savienot divus darbus, ansambli, romantiskās attiecības, sociālo dzīvi, fiziskās aktivitātes un kaut kādu laiku arī atpūtai
 
 
16 August 2017 @ 09:27 am
 
ja es būtu IKEA, es to privātmājiņu ieprojektētu veikalā kā ekspozīcijas daļu.
 
 
15 August 2017 @ 10:32 pm
 
on 18 May 1980, having spent the night watching the Werner Herzog film Stroszek, Curtis hanged himself in his kitchen.
 
 
15 August 2017 @ 09:56 pm
izslēdz prieka divīziju  
mans draugs atnākot mājās pateica: cik var klausīties joy division, izslēdz laukā
....
....
es ar viņu nekad vairs nerunāšu
 
 
skan: joy division - she's lost control
 
 
15 August 2017 @ 08:46 pm
augusts  
sen nav rakstīts par ēšanu. ir klāt laiks, kurā, lai kā arī gribētos un vajadzētu - notievēt nav iespējams. vienlaicīgi ir gatavs, svaigs un pieejams viskaut kas, kas ļoti garšo, turklāt ātri jāapēd, lai nesabojājas. vakar atvedu no Salapils milzu kumšķi ar spinātiem uz pāraugšanas robežas.

vegan spinātu kišs ar saldā kartupeļa pamatni )
Tags:
 
 
skan: Raime
 
 
15 August 2017 @ 08:24 pm
jo ilze teica, lai kaut ko ierakstu  
svētdien 11:00 izbraukšana no rīgas uz ezera skaņām. 6 dienas darbošos super8 filmu mākslas nometnē un taisīšu analogo kino, pēc tam 10 dienas dzīvošu kaut kur igaunijas mežā, dziļi nekurienē,tālu no civilizācijas un interneta.
līdz tam laikam jāpaspēj uztaisīt interviju, atlasīt un apstrādāt bildes, aiziet uz sekondiem un sapirkt dīvainas drēbes ar gliteriem, planētiņām un kosmosu igaunijas mežu fotosesijai, nopirkt kādus 20 atstarotājus un krāsainas lampiņas, dažādas ķermeņa krāsas, kaudzi nomazgājumus tetovējumus ar spandžbobu un viņa draugiem, kaudzi folija, sataisīt melnbaltus kreklus ar rombiem un punktiņiem, uztaisīt analogās laboratorijas atklāšanas pasākuma plakātu un programmas maketu, izveidot un aizsūtīt bilžu arhīvu Stīvam no Itālijas, pieteikties dizaina maģistram, sapirkties kodak portra filmiņas
 
 
skan: joy division - disorder
 
 
15 August 2017 @ 07:45 pm
 
tādas dienas, kad tos, kam nākas braukt ar savu mašīnu vai sab. transportu, neapskaužu - man vienkārši pēkšņi tik ļoti kļuvusi vajadzīga tā sev un savām pārdomām, emociju sagremošanai veltāmā pus stunda, ko pavadu, esot ceļā uz mājām, ka nezinu, kā agrāk esmu bez tās varējusi iztikt.

atzīstos - es patiesībā ļoti gaidu rudeni. ziemu pat vēl vairāk, bet rudens liekas sasniedzamāks, iespējamāks. man tas vienmēr licies savādi, ka cilvēki staigā tik gariem ģīmjiem tieši ziemā, krīt depresijās un kādās pašu izraktās bedrēs tik vēl ne. varbūt baidās paskatīties acīs patiesībai? bet ko gan es zinu. vienkārši šķiet, ka tā taču ir tik vienmērīga skumšana, tik līdzena un plaša, kad ziema. nekas tev nekaisa sāli brūcēs, kad snieg. vari aizmigt uzreiz, tiklīdz noliec galvu uz spilvena, kad snieg.

zini, par ko es sapņoju šobrīd? par to, ka drīkstu aizmigt Tavā tuvumā, kamēr Tu lasi, nomaini ritenim riepu vai ko nu tu dari, kad paliec pats ar sevi. man šķiet, es tikai Tavā tuvumā tā spētu gulēt. mūžīgi. šeit, kur esmu tagad, es mūžīgi neizguļos. vienmēr pietrūkst tieši mazliet. un tie "mazliet" dažkārt sakrājas kaudzītē.

citādi - ceru, ka kāds kaut kur ir iedomājies uzsliet skaistu pieminekli tam, kurš izfunktierēja visu to kafijas padarīšanu. vienmēr tās rūgtums fonā pilnīgi visam - gan esošajam, gan iztēles uzburtajam.
 
 
15 August 2017 @ 08:06 pm
 
lai nebūtu uzzinu_pēdējais, ziņoju:
ērboldriks šodien palaida tirdzniecībā tiešos reisus uz lisabonu
diemžēl openings netrāpa gluži manā dzimšanas dienā, a varēja
bonuss – uz borta jūs sagaidīs mana patīkamā balss (ar atvāztiem visiem zobiem)
nezinu kā jūs, bet mēs par to iedzersim kādu žinžinju
 
 
15 August 2017 @ 08:03 pm
augusts  
kasjauns.lv: Sestdien pēc karstākās gada dienas Latvijā plosījās negaiss, krusa un lietus, taču kāda augstpapēžu kurpēs, krūšturī, kepkā un biksītēs tērpusies sieviete Rīgā nolēma izmantot spēcīgos nokrišņus, lai rūpīgi nomazgātu visas sava ķermeņa krociņas.
Tags:
 
 
gara stāvoklis: cepas spinātu kišs
skan: Raime - Dialling In, Falling Out
 
 
15 August 2017 @ 05:21 pm
Sūda NHS  
Lai kā Briti lepotos ar savu NHS, salīdzinot ar Latvijas veselības sistēmu viņš normāli sūkā.

Nu tas, piemēram, ka, ja izsauc ātros, bet nav kkas totāli nāvējošs, piemēram sašķaidītas smadzenes utt., var nākties gaidīt 3-4 stundas.

Pirmoreiz pie ārsta, ka esmu stāvoklī, gāju piereģistrēties 4/5nedēļās, mani piereģistrēja vizītei uz 9o nedēļu pie ārsta, kurš pajautāja, kā es jūtos un ierakstīja sistēmā. Un tagad tikko saņēmu zvanu, ka 11ajā nedēļā, kas nākamnedēļ, es beidzot tikšu vizītē pie vecmātes, kas veiks asins testus un ņemsies ar papīriem. Un man nav ne jausmas, kad būs ultraskaņa.
Un tajās 4ās nedēļās reģistrācijā man neviens nepateica, ka daudz ātrāk esot pieteikties pie vecmātes pašai, ko es, protams uzzināju vēlāk no fb no UK mammām kam jau ir bērni.

Vai, piemēram, tikko vienam ungāru džekam, NHS pateica, ka viss ir ok, kad viņam sāka sāpēt ausis, bet viņam noveicās, ka bija lidojums uz Ungāriju ieplānots un tur viņam noteica diezgan smagu diagnozi, no kā viņš ārstējas tagad...
 
 
15 August 2017 @ 03:14 pm
 
Kad es beigshu sarkt? Laikam nekad
 
 
15 August 2017 @ 02:09 pm
 


"Crown shyness is a naturally occurring phenomenon in some tree species where the upper most branches in a forest canopy avoid touching one another. The visual effect is striking as it creates clearly defined borders akin to cracks or rivers in the sky when viewed from below."
 
 
15 August 2017 @ 01:28 pm
you're all a bunch of naked weirdos  
it is my opinion i am not a doctor

my delusional opinion is - what inspires you about them is that they're weird. i guarantee: nobody has ever inspired other people by excelling at normalcy. varēja vienīgi mazliet mazāk nopietni.

bet, jā, šis tas man ļoti patika un šo: "part of the purpose of my life is to amuse myself" varētu iet kliegt no māju jumtiem.
 
 
15 August 2017 @ 09:59 am
 
man jāraksta par visiem festivāliem, bet auklīte būs atpakaļ tikai tad, kad festivāli beigsies
 
 
15 August 2017 @ 09:33 am
 
Simoniņš speciāli sita galvu pret sienu vēl tad, kad tikko rāpoja. tagad viņš sit galvu pret zemi par katru sīkumu, kas viņam nepatīk, vai vienkārši tāpat vakaros pirms miega. nostājas četrrāpus, atvēzējas un sit pats savu galvu, un skatās acīs manu reakciju.
aizvakar viņš apvēmās no raudāšanas par to, ka es iegāju wc.