18 October 2017 @ 09:33 pm
The Year of Living Danishly (2015)  

Ik pa laikam ieklīstam labdarības veikalos, un es esmu pievilkusi grāmatplauktu pilnu ar grāmatām, "ko kādreiz noteikti lasīšu/izmantošu". It īpaši pēc kindles iegādes, kurā arī tiek vilkts uz nebēdu viss, ko ieraugu, papīra grāmatu lasīšana parasti sākas un beidzas vannā pēc 10min.
Tā vienreiz nesen domāju, ko lai vannā palasa tādu izklaidējošu, paņēmu šo, uzkāros biš, šodien pabeidzu lasīt.

Man ļoti patika, varbūt tāpēc, ka nemeklēju tajā veidus, kā uzlabot savu dzīvi, vai pavairot dienas kārtībā hygge momentus, paldies, man ir 3 sveces, ko dedzinu tieši nekad, un divi dīvāna spilveni, un sega, ar ko apsegties tur lasot. Un daudz kafijas/tējas. Enough of hygge for the rest of my life.
Bet bija interesanti lasīt vairāk kā tādu ceļojuma aprakstu, par dzīvi citā valstī, par kultūras/mentalitātes atšķirībām.

Ļoti iesakāma literatūra tumšiem un aukstiem vakariem, kad gribas ielīst stūrī zem segas, un pārcelties domās kkur citur. Mājīgi.

Vienīgais, ko varbūt grāmatas iespaidā esmu sākusi darīt, dažreiz mēģinu apstāties, un padomāt, kas man šobrīd liktu sajusties labak, piemēram, iegaju vannā šodien, vai brīdī, kad bija slinkums, tomēr sataisīju karstu tēju, par ko pēctam bija prieks.

Nu jā, mani arī laikam piesaistīja, ka *spoiler alert*, autore grāmatas vidū palika stāvoklī, tālāk sekoja kkādu lietu apraksti dažreiz, ar ko varēju saasociēties.



P.S. varētu uzrakstīt arī par #MeToo, bet es šoreiz paklusēšu, jo mani gadījumi ir bijuši tādi, no kuriem ir varēts par laimi tikt ārā, un vispār visu cieņu tām, kuras skaļi par to runā, un ir tikušas pāri tam, kas noticies, pat ja tas ir bijis smagā formā.
Tags:
 
 
18 October 2017 @ 11:18 pm
oktobris  
pirms ~2 gadiem, no sāmu šamaņiem uzzināju par čagu un piedalījos čagas ceremonijā. pēc tam visu laiku domāju, ka gribētos pašai viņu ievākt, bet vienmēr redzēju tikai ļoti augstu kokos vai tuvu pie autoceļiem. nesen, kad ar mammu bijām Smiltenē, atradām veselas divas cilvēka augumā. ievācām, izkaltējām. uzvārīju šovakar tēju, kopā ar ingveru, kanēli, kardamonu. tagad dzeru ar mazliet viršu medus un tā tēja liekas tāda, hmmm, ļoti grūti paskaidrot, bet tuvākais apzīmējums varētu būt - laipna un gādīga. diezgan medžik sajūta.
Tags:
 
 
18 October 2017 @ 11:23 pm
Nu, es nezinu  
pwrfekta kamuflāža ir tikai saskaņots viļņa garums
 
 
gara stāvoklis: cold
 
 
18 October 2017 @ 11:14 pm
 
kameer biju atvalinaajumaa aizsuutiiju radinieci uz dziivokli aplaistiit pukjes un tagad vinja ir izstaastiijusi manai maatei, kaa es dziivoju. radiniece esot saakusi raudaat, jo sapratusi, ka no manis dziivee nekas neiznaaks un es uz muuzhiem palikshu viens. tagad vinjas grib taisiit cleaning intervention, par kuru gan buutu jaamaksaa man nevis vinjaam kas grib mani glaabt.

taisniibu sakot, mans dziivoklis ir piesmeekjeets un objektiivi netiirs. visur ir pelni un es domaaju, ka daudzus cilveekus "shokeetu", kaa es dziivoju.

cik svariiga jums ir tiiriiba telpaa, kuraa juus ienaakat? ko juus iesakat, lai sevi motiveetu tiiriit, vai arii lai mazaak uztrauktos par sho lietu un veiksmiigaak ignoreetu savu maati un radinieci?
 
 
18 October 2017 @ 11:16 pm
 
Esmu cilvēks ar trūkumiem.
 
 
18 October 2017 @ 10:02 pm
 
nezinu, par ko jūs runājat. man rokās ir nevis astotnieks, bet full fucking house
 
 
18 October 2017 @ 10:37 pm
 
Barry Magid is a psychoanalyst and Zen teacher whose life and work has been dedicated to the integration of Western psychoanalytic psychology with Zen Buddhist practice.
In this interview, Barry shares his concerns when mindfulness is reduced to a self-improvement technique within a Western consumerist culture.
http://www.mindfulcranks.com/episode-7-barry-magid-whats-wrong-with-mindfulness/
 
 
18 October 2017 @ 10:34 pm
 
Laikam kļūstu par savas jomas speciālistu. Spriežu pēc tā, ka mana komunikācija ar klientiem paliek arvien brīvāka un patīkamāka. Pozitīvi.
 
 
18 October 2017 @ 08:08 pm
Ndhhh  
Par nenotikušo

Ziniet, jūs ļoti smiesieties (not), bet man ir bijušas vismaz divas reizes (ja labi padomātu, varētu atrast vairāk droši vien) sižetiski nosacīti līdzīgos gadījumos manos 18-20 gados, kad arī nekas nenotika un pēc tam attiecīgās (dažādās) jaunās sievietes bija apvainojušās, ka es nesaprotu mājienus -- no sērijas, otrā rītā, vai tad tu stulbs esi, ka nesaproti, ko es gribēju.

... tālāk ... )
 
 
18 October 2017 @ 08:08 pm
 
reiz, kad strādāju meganoliktavā UK, man prasīja, kas ar manu kāju, ko tā tinte nozīmē, un es šiem atbildēju: "I listen to space black metal."
 
 
18 October 2017 @ 07:24 pm
Hanged Man  
pag, es kalibrēju lēcu!
 
 
gara stāvoklis: Wotan
 
 
18 October 2017 @ 06:50 pm
A Moment of Clarity  
To be a part of the masterplan is the only way to spiritual hell
drink to that and never forget where you came from
cause there's no such thing as a one way ticket to hell
what a fucking relief that is
Descend and fly away to another day, another night
sleep forever or serve to justify
 
 
gara stāvoklis: artistic
skan: Satyricon - A Moment of Clarity
 
 
18 October 2017 @ 05:29 pm
 
man ir krampis kreisajā plaukstas locītavā, that's a new one.

iepriekš esmu saskārusies ar to, ka, piemēram, ir noberzti elkoņi (no rakstīšanas), tirpst pirksti (no intensīvas rakstīšanas), un tamlīdzīgi, bet jāsaka, ka plaukstas sāpes ir pirmo reizi.
 
 
18 October 2017 @ 05:01 pm
 
nacionālā aviokompānija man skaitīs maksimālo kompensāciju par visiem pasažieriem!
tikai pusotra mēneša neatlaidīgas epastošanas!!!
 
 
18 October 2017 @ 04:07 pm
 
Mana gaišmatainā Rita... Jā! Viena pati zemē krita.
Kur tās lidmašīnas dodas? Vai tikai nebūs atkal tie krievi ar bumbvedējiem?
 
 
gara stāvoklis: anxious
 
 
18 October 2017 @ 03:45 pm
 
jau kādu laiku mani nomoka jautājums - kāpēc mūsdienās vairs nesanāk uztaisīt pankūku mīklu ar kunkuļiem? citi milti, cita roku veiklība? (mikserim nē)
jo, lai kādu pankūku procesu es atcerētos no bērnības, tas vienmēr saistījās ar šausmām, kaut nu nebūtu kunkuļu, un, kad bija, tad kāsa caur sietu un ko tik vēl ne. vesela ņemšanās. es, protams, nesūdzos, ka man sanāk laba mīkla, bet nu interesanti interesanti.
 
 
18 October 2017 @ 03:14 pm
 
biju radio "ģimenes studijā" kā mamma un kritiķe.
Tags:
 
 
18 October 2017 @ 01:17 pm
: ēdiet riekstus, bērni  
visa cita starpā, es te nopirku mandeles, un kaut kur atmiņā man iesēdies, ka dienā vajagot apēst 8 mandeles, kas, principā, ir apmēram tikpat viegli, kā apēst 1/3 avokado. avokado pati māte daba paredzējusi dalīt uz pusēm! tāpēc es apēdu 20, un, parēķinājusi kalorijas, afigela.
 
 
18 October 2017 @ 01:17 pm
 
Reinis salaboja beļģu studentei gultu
 
 
18 October 2017 @ 12:13 pm
 
Kaut kāda cīgu pārdevēja mani nobloķējusi feisgļukā. Nez par ko - gan jau, pārāk tumša bilde viņas gaišajām, nesavtīgajām acīm un pieklājīgajai pozai sabiedriskajā transportā.
 
 
gara stāvoklis: accomplished
 
 
18 October 2017 @ 09:39 am
 
varbūt sievietes, kuras raksta, ka ar viņām jau nu gan nav bijis nekāds #metoo, par seksuālo harasēšanu uzskata tikai vienu.
 
 
18 October 2017 @ 03:41 am
 
Gribēju rakstīt par #metoo, ka ar mani nekas baigi briesmīgs nav noticis, bet nē, ir. Protams, citām ir izgājis plānāk. Bet interesanti, kāpēc es to nespēju atcerēties labu laiku. Vai tiešām tas drīkstētu būt tik neievērojami.

Bet jā, kopš pēdējās reizes esmu atmetusi hobiju vienītī doties uz mežu. Tā pat tīri neapzināti.
 
 
18 October 2017 @ 02:10 am
 
iknedēļas daidžests, kurā nebūs par metoo (jo man nav spēka, tam diemžēl vajag spēku, bet metoo, protams, da pat mūsu cibas anti-metoo ir tehniski metoo)
tātad biju pārskrējienā londona – seda – skaņumežs
londonā bens frosts iztīrīja, principā ja jūs vēlaties normālu tādu dvēseles ķīmisko tīrīšanu, vienkārši ejiet uz bena frosta koncertiem
no londonas (ar četriem kilo vjetnamiešu robustas somā, ja) praktiski pa taisno uz purvakazām sedā
kazas ta kazas, bet visu pērkonu nozaga viesiem sarūpētā izklaide garajā starpbrīdī – šaušana mērķī
nekad nebūtu iedomājusies, ka tas mani tā pavilks un patiks un pat sanāks (acumērs vienmēr bijis švaks un attieksme arī tāda kā novusā, no precision, aizmiedz acs un pis)
kāds pie kazu galda komentēja "ā, varējāt izšaudīties, izgāzt visu, kas sakrājies"
a vot nē, gluži pretēji, šaušana mērķi ir faktiski joga – paškontrole, (atvainojiet) apzinātība, precizitāte visā ķermenī, nu un vēl derētu arī tupa neelpot un sirdij nesisties, bet nu tam ir šādi tādi vorkaraundi
un tad, hops, skaņumežs, kur es ātri un eleganti piektdienas vakarā pazaudēju balsi
starp citu, pēdējā saruna pirms balss zuduma man bija ar gadus divdesmit nesatikto štangista brāli (štangistam likšot piemineklīti 1. novembrī, ja kādam ir interese)
turpmākajā festivāla gaitā vairums cilvēku, ar kuriem komunicēju, pat nenojauta, ka man nav balss
(un vai zināt, par skaņumeža saturu man šogad praktiski nav ko teikt, ja nu vienīgi tik daudz, ka uz merzbowa bundzinieku jau nu bočkas kaķīt nevajag)
visā pārējā laikā i've been fun at parties – dizainīgi sēdēt stūrī un viltīgi smaidīt un ļaut sevi saukt par sfinksu, ok – un arī fun at meetings, jo arī dzīve kantorī bez balss ir jautra un interesanta, apsveru iespēju neatzīties, ka balss atgriežas
bet vispār rodas spēcīga vēlme pamācīties zīmju valodu (un vēl es nesen un ļoti gribu ķīniešu, tas tā)
jo ārpus mājām var visādīgi, bet mājās tomēr kaut kā ir jāsazinās – starp citu, visas četras dienas nosacītās vipassanas godīgi izturēju bez sakāmā rakstīšanas uz lapiņām vai telefonā jebkādos kontekstos – un pirmās grūtības ir ar netveramajiem konceptiem "rīt", "vakar" utml, un pilnīgi neiespējami ir uzdot jautājumu
pirmajās mēmuma dienās piezogas domas "a ja nu tagad tā arī paliks", kas nav sevišķi omulīgi, jo dzīve tomēr zolīdi mainās, kad tava gaļa (flapping your meat) nespēj iekustināt gaisu, tas viss ir tik trausls
 
 
17 October 2017 @ 10:57 pm
 
Un vēl es esmu iedomīgs.
 
 
17 October 2017 @ 10:43 pm
 
I guess rakstiishanas saistiiba ar miilestiibu taada, ka tu kaut ko redzi un tevi pievelk, kas tas vareetu buut
 
 
17 October 2017 @ 10:11 pm
 
viss jau ir pateikts, ko vēl jūs gribat, kaut kādas detaļas???
 
 
17 October 2017 @ 10:02 pm
oktobris  
šovakar tik sirreāli silts. biju pēc darba stallī, likās, ka ir ļoti tumša un vējaina vasara. būtu kur un būtu dvielis - būtu nopeldējusies.
Tags:
 
 
17 October 2017 @ 08:39 pm
I don't understand it  
 
 
17 October 2017 @ 08:27 pm
par drošību  
Es gribu pierakstīt dažas lietas #MeToo sakarā. Nevis tāpēc, ka man šķistu, ka mans viedoklis ir tik vērā ņemams, un arī ne tāpēc, ka man būtu daudz cerību uz diskusiju, kas nebūtu circle jerk (riņķa dancis?) vai arī runāšana garām vienam otram, lai tikai aizstāvētu savu pareizo viedokli un skaldītu tos, kas tam nepiekrīt, bet gan jo vēlos šo to pierakstīt, tādejādi cerot vispār noformēt kaut kādu viedokli - galvenokārt, priekš sevis. Tāpēc, lūdzu, tālāk rakstītajā nemeklējiet labi nopulētus argumentus un tyranny of reason (spriestspējas tirāniju?), jo atradīsiet tur tikai vilšanos un manas pretrunīgās domiņas.

Vispirms man nav līdz galam skaidrs, ko šī birka apzīmē. Vai mēs cenšamies aptvert apjomu ar cilvēkiem, kas sevi identificē kā cietušos darba vietā, vai arī plašākā kontekstā ar varas hierarhiju. Ja plašākā kontekstā, tad vai mēs cenšamies aptvert apjomu ar cilvēkiem, kas ir fiziski un emocionāli cietuši, atrodoties zemākās varas pozīcijās nekā agresors, vai arī zem šīs birkas iekļaujam visas tās reizes, kad esam jutuši diskomfortu aiz citu savtības un necieņas pret mūsu autonomiju. Tā kā lielākoties visinteresantākās lietas notiek pelēkājā zonā, es pieņemšu, ka šī birka apzīmē jebko, ko var attiecināt uz nepatīkamu interpersonālu pieredzi, kas mazinājusi drošības sajūtu.

Pirmkārt, mani vienmēr mulsinājusi pozīcija, ka pasaule ir droša vieta. Tā, manuprāt, nav. Un es to nesaku ar jebkādu vērtību spriedumu, bet gan vienkārši konstatēju, ka tā tāda nav. Tā varētu būt, bet tā nav. Vai mums ir kolektīviem spēkiem jācenšas to mainīt? Jā, būtu labi. Vai mums vajag vairāk par to runāt, lai kaut vai vienkārši apzinātu problēmu, raisītu izmaiņas sabiedrības attieksmē? Jā. Vai ir jebkas efektīvāks par sāpīgām konsekvencēm un drūmu perspektīvu tiem, kas nespēlēs pēc noteikumiem? Es nezinu, droši vien jau, ka nav. Kur noziegums, tur sods, makes sense (ir jēdzīgi?). Ja kāds kādam dara pāri, tad pēc šiem spēles noteikumiem, ir tikai loģiski, ka viņš ir pelnījis sodu. Darīt pāri var daudzos veidos. Piemēram, var darīt pāri apzināti. Tad tu esi lohs, un tu zini, ka sods būs pelnīts. Ja tu dari pāri un to neapzinies, viss kļūst mazliet sarežģītāk. Ja upuris norāda uz to, ka šāda izturēšanās ir nepatīkama, taču ignorē viņa iebildumus, tad tu esi lohs. Šeit varētu iebilst, ka varbūt tu nepiekrīti, ka tā ir pāri darīšana, taču, manuprāt, tas nav up to you to decide, tā kā visviens esi lohs. Vēl sarežģītāk kļūst, ja upuris nevēlas sociālu diskomfortu, vai varbūt viņam vienkārši ir bail un kauns, varbūt viņš ir mazliet apsities un īsti neatrodas pozīcijā, kur var pieļaut prātīgus lēmumus, un tava emocionālā inteliģence ir pietiekami zema, lai nenolasītu situāciju precīzi. Šajā gadījumā, we're fucked. Ir skaidrs, ka būtu nepieciešams kāds visaptverošs normatīvs par to, kas ir un kas nav ok, jo lai arī case by case analīze varētu būt kvalitatīvāka, tā diemžēl der tikai retrospektīvā, kad pāridarījums jau ir noticis, nevis preventīviem nolūkiem.

Šķiet, ka viss atkal reducējas uz to, kas ir un kas nav consent (piekrišana)? Kāda piekrišana ir leģitīma, kāda piekrišana skaitās kā izmanipulēta un cauriem diegiem šūta. Ja runājam konkrēti par intimitāti, kāds ir piekrišanas derīguma termiņš? To var anulēt jebkurā mirklī? Vai piekrišana vienmēr ir vokalizēta vai arī to var signalizēt bez vārdiem? Es varbūt tagad izklausos kā pārcentīgs pirmziemnieks analītiskās filozofijas katedrā, taču šo jautājumi ir svarīgi, pat ja neatbildami. Kā var izmērīt pāridarījumu? Kā var izmērīt impaktu, ko tu atstāj uz citiem - apzināti un neapzināti? Kā tu vari zināt, ka kāds ļaujas tavām provokācijām tikai tāpēc, ka viņam vienkārši ir bail? Vai viņš ir atbildīgs par savām bailēm vai arī tu esi atbildīgs par to, ka varbūt pat neapzināti esi viņu nostādījis pozīcijā, kurā viņam ir bail?

Es apzināti izvēlos tagad necelt ārā gadījumus no savas personiskās pieredzes, taču ne tāpēc, ka man par to būtu kauns vai es justos neērti. Es nezinu, vai es esmu psiholoģiski spēcīgs cilvēks, salīdzinot ar kaut kādu vidējo aritmētisko cilvēku. Es nezinu, vai man ir laimējies vai nelaimējies, salīdzinot ar vidējo aritmētisko cilvēku. Tas ir, es nezinu, vai to dzīvi, ko esmu dzīvojusi es, kāds cits manā vietā uztvertu tāpat mūsu ģenētisko un shematizēto atšķirību dēļ. Fuck, es pat nezinu, vai es esmu iedomīga vai varbūt tieši mazs jēriņš, internalizējis agresīvo džeku seksismu like you wouldn't believe, taču, lai kas arī būtu jebkad noticis ar mani, man roka neceļas lietot to haštagu aiz bijības pret tiem, kas ir cietuši vismelnākajās zonās - bez nekādas izvēles iespējas un palaimēšanās, pat bez varbūtības, ka arī viszvērinātākie upura vainotāji atļautos kaut iepīkstēties. Jo tādi gadījumi arī ir. Jo pasaule ir briesmīga vieta. Tikai nepārprotiet - ar šo es nevēlos izrādīt necieņu pret tiem, kas grib lietot to #MeToo, lai arī kāds būtu viņu stāsts. Ar šo es gribu uzsvērt to, ka man ļoti svarīga ir pašnoteikšanās iespēja tieši upura būšanas kontekstā (pretstatā tam, ka, manuprāt, ir bezjēdzīgi apgalvot, ka neesmu lohs un agresors - kā jau minēju, it's not my call, to jūs nolemsiet manā vietā). Un es izvēlos teikt, ka nē, #notme. Es esmu izdarījusi savas izvēles, es esmu apzinājusies riskus, es esmu darījusi huiņu, un citi ir darījuši huiņu, un es neesmu vainīga pie citu huiņām, tāpat kā citi nav vainīgi pie manējām, fair play.

Protams, var jau spekulēt par to, kur beidzas honest assessment un kur sākas viktimizācija, un vai par pēdējo vispār drīkstētu runāt tikai pirmajā personā. Es nezinu. Būtu forši, ja varētu dzīvot tā, ka nevienam nav bail darīt zināmu citiem to, ko viņš jūt. Būtu forši, ja es varētu justies ievainojama un trausla, un pasaule necenstos mani par to pāraudzināt. Būtu forši, ja man nekad nebūtu bail no konfrontācijas. Ja man nekad nebūtu bail konfrontēt. Bet būtu arī forši, ja arī es varētu turpināt klingot pati pie savas atbildības, un ja man nepārmestu to, ka esmu skeptiska pret pasauli tādu, kāda tā šobrīd ir. Un, ja man nepārmestu arī to, ka es - tāpat kā jau visi - cenšos izdzīvot šajā sabiedrībā, lai cik sapista tā arī nebūtu, pieņemot dažreiz arī hujovas izvēles. Vai tas nozīmē, ka es pasīvi validēju agresiju, respektīvi, cīnos ar sekām, nevis ar cēloni? Iespējams, bet es īsti neredzu alternatīvu. Ja kāds aiztiks manu dibenu, un tas nebūs gluži Maikls Fassbenders, tad es pati izdomāšu, ko es gribēšu šai sakarā darīt.

Saprotu, ka tas ir naivi, bet es labprāt gribētu dzirdēt, vai kāds sevi identificē arī kā agresoru, īpaši hetero džeki. Vai jūs kādreiz esat darījuši kaut ko, ko kāds potenciāli varētu (ja nav to jau izdarījis) uztvert aizskaroši - gan fiziski, gan emocionāli. Think real hard, please.
 
 
17 October 2017 @ 07:30 pm
134  
brīžiem man šķiet, ka es nesaprotu, kas ir labi teksti. brīžiem man šķiet, ka man vienkārši nekas nepatīk. un brīžiem man šķiet, ka ļaudis apkārt ļoti viegli pavelkas uz to, kas tiek prezentēts kā labs, vai uz ko ir pavilcies kāds (ha) viedokļu līderis. bet vispār šis ne tikai par tekstiem, bet par lietām dzīvē kā tādām. laikam jau es vienkārši nesaprotu - nevis tikai brīžiem.
 
 
17 October 2017 @ 04:55 pm
 
trešais Inta šomēness! NU taču!
 
 
17 October 2017 @ 02:42 pm
 
Aizvakar nosvinējām 15. Avīzes raksta, ka tās esot dzintara un/vai/jeb stikla kāzas.
Vēl pēc pieciem mums draud zvaigznes un porcelāns.
Kas tālāk? Polietilēns un ceļofāns.

Papam vakar nodzērām 83. Šodien abi melli kā velli, tīrām skursteni un cukājam sukas, arī otrādi.
 
 
17 October 2017 @ 04:55 pm
i have the right to a safe home  
mani nedaudz kaitina seksuālas vardarbības salīdzināšana ar, teiksim, zādzībām, pat tad, ja tas ir labi domāts un samērā veiksmīgi īstenots kā, piemēram, šeit vai šeit, vai šeit, lai gan pēdējais man šķiet diezgan precīzs. jo zādzība, lai vai cik nepatīkama un personiska, tomēr ir pilnīgi cita nodarījuma kategorija, nekā cilvēka ķermeniskās autonomijas un robežu pārkāpšana, kas notiek seksuālās vardarbības laikā. turklāt (izmantojot to pašu zagšanas analoģiju) pieslēdzot savu velosipēdu ar labu ķēdi iekštelpās drošā rajonā es īpaši neietekmēju savu brīvību dzīvot savu dzīvi un izpausties, kamēr norādījumi, kā mazināt riskus, pareizi ģērbjoties, uzvedoties, un apmeklējot tikai pareizās vietas pareizajos laikos ar pareizajiem cilvēkiem, ir reāli ierobežojumi, kas, jo sevišķi novesti līdz ekstrēmam, gana bieži var nepamatoti sašaurināt man pieejamo dzīves lauku. kuri nebūtu vajadzīgi, ja savu neadekvāto uzvedību mainītu cilvēki, kuri nodarbojas ar seksuālo vardarbību.

vai es esmu pret drošības pasākumiem? protams, ka nē. pašaizsardzības kursi un apdomīga, saprātīga rīcība nevienam par ļaunu nenāk. bet nav pieļaujams risku faktoru mazināšanu minēt un uzsvērt kā tādu failsafe risinājumu, jo atkal un atkal ir pierādījies, ka cilvēku apmācīšana, kā nekļūt par upuriem, galu galā arī negarantē baigo efektivitāti. turklāt tie nekādā veidā nepalīdz cilvēkiem, kas jau cietuši no seksuālas varmācības, un ir vienkārši cietsirdīgi viņiem to bāzt sejā, un ir nejēdzīgi veidot izglītojošas kampaņas, kuras runā tikai par riska faktoru mazināšanu, bet neaicina mainīt sabiedrībā kopumā valdošo kroplīgo seksualitātes kultūru. jo es to atkārtošu atkal un atkal, un atkal, un atkal - ir jārunā ne tikai par to, kā nekļūt par upuri, bet arī kā nenonākt varmākas lomā; ir jāmāca cilvēkiem atpazīt savas vajadzības, tostarp seksuālās, nekaunēties par tām un atrast veidus, kā tās apmierināt, nenodarot citiem pāri; ir jāmaina priekšstats, ka cilvēkiem varas pozīcijās sekss "pienākas" vai arī viņi drīkst to ņemt ar varu; ir jāveido plaša, dziļa un ilga saruna sabiedrības līmenī par to, kas ir un kas nav pieņemami, ir jāatsakās no tendences saskatīt blurred lines seksuālās situācijās. jo, diemžēl, nav tā, ka cilvēki, kas veic seksuālu vardarbību, vienmēr ir kaut kādi briesmoņi, psihopāti un mērķtiecīgi ļaundari, kas staigā apkārt ar plānu kādu izvarot. protams, ka ir arī tādi, bet lielākoties par seksuālām varmākām kļūst cilvēki, kuri būtu varējuši tādi nekļūt, ja laicīgi iemācītos apzināties savas un citu robežas, ja nebūtu uzauguši vidē, kura tiešā un netiešā veidā veicina vardarbīgu attieksmi.
 
 
17 October 2017 @ 01:39 pm
 
ok, spilvas zirņu zupa ar žāvētu gaļu arī ir diezgan garšīga.
Tags:
 
 
17 October 2017 @ 12:20 pm
 
Ģimenes/valsts/baznīcas galva ir tā, kurai viskrutākās muguras smadzenes.
 
 
skan: Almost like Spine by Tiamat
 
 
17 October 2017 @ 12:16 pm
 
Drīz notiks pasaules mēroga revolūcija, un japāņu animatori beidzot uzzīmēs Muhamedu - izrādās, Jēzus.
 
 
gara stāvoklis: awake
 
 
17 October 2017 @ 12:09 pm
Pasaules vēsmas arī pie mums  
Skatos laika ziņas un neticu savām acīm. To, ka tropiskā vētra Ofēlija aizvilkusi līdz Īrijai – nē, es atkārtošu, Tropiskā. Vētra. Īrijā., – to es puslīdz esmu pieņēmis. Neesmu meteorologs, tāpēc nezinu, vai tas tā normāli, ka Īrijā plosās tropiskās vētras, bet lai nu būtu.

Bet tagad man stāsta, ka dienas otrajā pusē tropiskās vētras paliekas drusciņ aizķers arī mūs. Es vēlreiz atkārtošu. Tropiskā. Vētra. Pie mums. Kaut vai paliekas, bet tomēr. Tropiskā. Vētra. Es te tā padomāju – lūk, iziešu es laukā no darba vakarā, būs vējš, taču nevis vienkārši vējš, bet vāras atblāzmas no tā, ko līdz šim esmu pieradis redzēt tikai pa TV. Nezinu, kā jums, bet man šis fakts drusciņ norauj jumtu (no pun intended).

Zināmu savu dzīves daļu esmu pavadījis aiz dzelzs priekškara, tāpēc joprojām šad tad uznāk sajūsma par tēmu "pie mums ir tāpat kā pie viņiem". Beidzamā laikā gan ir otrādi; arvien biežāk sanāk noskatīties uz to, kā pie viņiem ir uz mata tāpat kā pie mums, bet summa jau nemainās no saskaitāmo kārtības. Tāpat esmu puslīdz apradis ar domu, ka tās versijas, kas pie mums, ir vārgākas, mazākas un ar palmu taukiem. Bet tomēr. Tropiskā vētra. Padomājiet par to.
 
 
17 October 2017 @ 10:45 am
Magic America  
Kā zināms, ASV ir īsināts no vārdiem daudzskaitlī, bet nez kāpēc šķiet, ka attiecīgo īsinājumu daudzskaitlī lieto tikai kaut kādi gramatikas nacisti. Tādēļ kļuva interesanti: un kā jūs sakāt?

Poll #21087 Amerika/Amerikas
Open to: All, results viewable to: All

Kas ir tā valsts viņpus okeānam?

View Answers

Tā ASV
34 (66.7%)

Tās ASV
17 (33.3%)

 
 
16 October 2017 @ 10:51 pm
 
es dzīvoju tik draņķīga ielā, ka tiek rīkots arhitektūras skolu plenērs, lai rastu idejas šīs ielas "humanizācijai" un to atgrieztu "pilnvertīgā pilsētas apritē", ar to pirmām kārtām saprotot "transporta plūsmas savaldīšanu".
nav tā ka man tikai liekas, ka zem logiem ir bezpriģels ar gājēju nelaišanu pa zebru u.c.
Tags: ,
 
 
16 October 2017 @ 10:12 pm
 
Simo saka "viss" un "beidzās" ("slīdkān" -beidzās slidklaniņš)
Dzied "tūdaliņ tāgadiņ". un lasa "bukibukibukus". skumst par bēdīgo zaķīti.
joprojām headbango.
 
 
16 October 2017 @ 08:45 pm
 
es ļoti gribu atkal spēt mīlēt, bet man ir pizģets bail intimitātes. tā vietā, kad cenšos būt atklāts, man sanāk it kā runāt atklāti, bet es jūtos, it kā tiem faktiem ar mani nebūtu nekāda sakara. vai jums tā gadās? vai esmu vienīgais?
 
 
16 October 2017 @ 07:16 pm
Keeping Up With Appearances  
mans brālis ir tik bagāts, ka viņam ir atsevišķa istaba zivij -
kā seriālā "Smalkais stils"
 
 
gara stāvoklis: cheerful
skan: Cabaret Nocturne - Blind Trust
 
 
16 October 2017 @ 07:10 pm
 
pārdomāju - R.T. patiesais vārds ir Forests Gamps.
 
 
gara stāvoklis: accomplished
 
 
16 October 2017 @ 06:39 pm
 
 
 
16 October 2017 @ 06:05 pm
 
bļatj tik ļoti šaubos par visu
 
 
16 October 2017 @ 11:30 am
learning English  
Aizvakar R. atkal izmeta šo, ko viņš teica par vairākiem saviem kolēģiem, ka viņi esot old-fashioned and set in their ways, it's hard for them to adapt to new stuff.
a fuddy-duddy = a person who is very old-fashioned (and pompous... tas no vārdnīcas)

Tags:
 
 
16 October 2017 @ 12:17 pm
 
Mans kaķis ir tik liberāls, ka ienīst analfabētismu Ronaldu Trampu.
 
 
16 October 2017 @ 10:35 am
 
Savads klusums iestajas, kad iesledzu velasmasinu. Pazud visas citas skanas, tadas ka krana nebeidzama pilesana vai sunja klusaa, vienmeriga shnjakuloshana.

Nezinu, ka tas ir Tev, bet mana pasaule dzive vienmer saruk lidz saprotamiem, ar rokam aptveramiem izmeriem, kad pienacis rudens.

Sodien no rita iedomajos - vajadzetu ieviest kaut kadu kartibu saja haosa. Visi tie padomi, kas sola, ka varesi neuztrauktues, ja rikosies ta vai sita... Beigu beigas tikai paraustu plecus, jo kapec gan? Es tachu te orientejos gana labi. Labak neka tad, ja te viss pa vietam.

Ka Tev klajas, es domaju ar ik soli, ko lieku nezinamajaa. Mana pastkastite ir tads pamests putnuburitis, kura sopavasar neatgriezas dziviba. Taja shalko vejsh. Taja neviens nevitero, mani modinat gribot.
 
 
16 October 2017 @ 10:27 am
 
March 30, 1881
PUCK magazine

 
 
16 October 2017 @ 09:23 am
oktobris  
runājot par lietoto auto tirgu - paziņa vairākus gadus mocījās ar mašīnu, kas visu laiku mistiski un nemistiski bojājās un lūza. beidzot pārdeva. kaut kādu nedēļu vēlāk mašīna ir ss-ā, nobraukumam notītas 70 štukas un cena palielināta par 1300 eur.
Tags: