11 December 2017 @ 04:00 pm
Russia's Geography Problem  
https://www.youtube.com/watch?v=v3C_5bsdQWg
 
 
11 December 2017 @ 01:49 pm
How Europe lost its tech companies  
https://www.youtube.com/watch?v=zSU5MFPn6Zk
 
 
11 December 2017 @ 10:55 am
Lars and the real girl  
Pizģec, kā mani tracina lietas, kas imitē to, ko tās aizstāj.

Ejiet taču jūs dirst. Pieauguši cilvēki, bet kā kaut kādi mazi bērni izliekas, ka dzeŗ tēju no tukšām tasītēm vai cepj smilšu kūkas.

Digitālie fotoaparāti, piemēram. Kāda sūda pēc, kāda dirsā sūda pēc pilnīgi visi puslīdz normālie digitālie fotoaparāti izskatās pēc filmu aparātiem? Nē, nopietni? Es saprotu, saulainajos deviņdesmitajos bija tikai filmu aparāti, tāpēc digitālos sāka taisīt tā, ka paņem filmas spoguļkameru un ieliek sensoru. Bet pēc tam pilnīgi visi sāka apzināti taisīt pilnībā digitālus aparātus, kas tomēr kopēja filmu aparātu izskatu. Nu kāda sūda pēc?!

Vai šitie idiņi, kas liek viltus filmas graudu vai viltus švīkas uz digitālā attēla. Nu pizģec, paaudzieties un pieņemieties prātā. Atklāšu jums meganoslēpumu: prosumer līmeņa digitālās kameras jau sen pārspēj (vismaz 35mm) filmu kvalitātē. Atvainojiet, bet tas ir fakts. Izšķirtspēja augstāka, troksnis/grauds mazāks, pat dinamiskais diapazons, kas ilgu laiku bija filmas lielākā priekšrocība, nu jau ir salīdzināms vai pat lielāks. Pat cena vairs nav nekāda īpašā priekšrocība.

Redziet, cilvēki, kas joprojām fotogrāfē ar filmu, dara to tādēļ, ka viņiem tas patīk. Viņiem patīk visa tā ņemšanās ar filmām, attīstīšanu un bilžu kopēšanu. Tas ir pasākuma selling point; bez tā paliek pāri tikai zemākas tehniskās kvalitātes fotogrāfija, par kuŗu jāmaksā vairāk.

Bet acīmredzot pietiekami daudziem pipeļgalvām šķiet, ka piemaksāt par sliktāku kvalitāti ir izcila doma. Kā citādi izskaidrot to, ka, lūk, šāds megaprojekts ir aizgājis uz urrā?! Tas ir sūdīgs digitālais ziepjutrauks – tiešām sūdīgs, – kuŗā liek iekšā "digitālo filmu". Kas, jūs teiksit, ir digitālā filma?! "Digitālā filma" ir kārtējā mērkaķinga uzvara pār veselo saprātu; kaut kādi instagrama filtri, kas acīmredzot uzrakstīti uz čipa un tas čips iemontēts kaut kur, kas aptuveni izskatās pēc APS filmas kasetes (smieklīgi, ka APS savukārt bija mēģinājums imitēt digitālo fotogrāfiju; deviņdesmitajos inovātīvi produkti skatījās nākotnē, mūsdienās inovātīvi produkti ir kārtējo reizi pārpakota nuostaļģija.) To "kaseti" iemet fotoaparātā, atveŗot aizmuguri tā, it kā ieliktu filmu, "pārtin" filmu un tad fotogrāfē. Ķipa, katrai kasetei ir savas īpatnības: "melnbaltā filma", "graudaina ISO 1600 filma", "parastā ISO 200 krāsu filma" (uzreiz nodod produkta digitālo izcelsmi; parastais ISO filmas izpratnē ir 100), un tad nu tavas bildītes vairāk vai mazāk sekmīgi imitēs filmu.

Aizgājis uz urrā, lai gan visiem pasaules fotogrāfijas entuziastiem uz šādu piedāvājumu vajadzēja skaļi atbildēt: "Iebāziet savu lohu aparātu atpakaļ sev dirsā, no kurienes viņu arī izvilkāt." Nē, pieauguši cilvēki izdomā, ka grib izlikties, ka "pārtin" neesošu filmu un maina filmas kasetēs sapakotus instagrama filtrus.

Kāda tev starpība, jūs teiksit? Starpības varbūt nekādas, un, protams, mūsdienās par kaut ko uztraukties ir lielākais iespējamais grēks, tad tu esi "trigerējies" un "uzrāvies uz troļļiem". Lai būtu, es labāk trigerējos, nevis dzīvoju visu mūžu nebeidzamā nihilismā. Un šis produkts lieliski iemieso mūsdienu sabiedrības narcisismu, infantilitāti, absolūto nevēlēšanos piespiesties un pēdējā stadijā nonākušo nuostaļģiju. Iedomājieties, vienkārši iedomājieties. Mēs dzīvojam vienā pasaulē ar cilvēkiem, kas tik tiešām būs spējīgi šitā ākstīties. Pieauguši cilvēki spēlēsies ar savu spēļu aparātiņu, pārtīs savu iedomu filmiņu, pirks savas Bārbijas filmiņu kasetes un priecāsies par savu iedomu filmas graudu.

Piekritīsit taču, tas diezgan daudz ko stāsta par to, kādā pasaulē mēs dzīvojam. Un tas stāsts nav necik priecīgs.
 
 
11 December 2017 @ 10:42 am
no ko? (Vecmīļgrāvja partitīvs)  
Ōmei šogad palika 110. Manā Nezinītis uz Mēness eksemplārā, ko vecīši man iedāvāja gadā, kad sāku iet skolā (vispār jau nesāku, jo pirmo klasi pavadīju Inčukalna astmātiķu dziedinātavā, iesildot vietu dogvilai), stāv ierakstīts:

Jānītim
Jaunajā 1975. g.
no O’mi un O’pi.

Ōmim maijā palika 110, bet es tikai vakar, rokoties pa igauņu draudzes grāmatām, uzzināju viņas otro vārdu — Auguste.

Tā kā mūs ar O'mes šķir 60 gadu ķīniešu sodajakas cikls, tad abas esam Ugunīgās Kazas.
Māšelei, starp citu, šitāds pats kāzuss ir O’pi – šie abi ir Ūdenīgie Truši.
Mamma ir Ūdiņu Zirgs, bet Papucis – Koka Suns. Labi, ka nav koka zirgs, tad viņš būtu Troj-Jānis.
 
 
11 December 2017 @ 11:04 am
Tā viš' i'  
Ģimenes fotouzņēmums "Kanons un dēli"
 
 
11 December 2017 @ 08:01 am
še tev balti ziemassvētki  
Vakar viss fb bija pilns ar sniegu no Anglijas ziemeļiem, Londonas, Oksfordas, utt. Šorīt arī mēs pamodāmies ar pāris sniegpārslām. Sniegavīram nepietiks, bet ziemas sajūtai laikam gan. Tas izskaidro, kapēc mājā ir silts tikai tikmēr, kamēr ieslēgta apkure pēdējās dienas, vai ja skraida pa trepēm augšā, lejā un dzer siltas tējas (nu vai arī PC istabā pie mātesplatēm un procesoriem).
 
 
11 December 2017 @ 09:38 am
: divtūkstoš septiņpadsmitais  
janvārī nespēju aptvert, ka ir pagājuši, kā tur pareizi skaitās, pilni sešpadsmit gadi kopš 2000.
februārī es laikam esmu drusciņ slims cilvēks [..] - man ļoti patīk lasīt par dažādiem mana meņjū benefitiem.
martā man uzkrita raksts ar frāzi par deviņdesmito nostaļģiju, un neizpratnē sāku apspriesties pati ar sevi, jo neesmu sākusi ilgoties pēc tiem.
aprīlī atliek tikai uzvilkt kļošas un būšu kā īsts, dzīvs kadrs no septiņdesmitajiem (not cool).
maijā izrādās, kāds tomēr sauc savu bērnu arī par aladinu.
jūnijā pēc ilgiem laikiem ir uznācis grāmatu lasīšanas fanātisms.
jūlijā skaidrs kā diena [ir fakts], ka adulting ir vajadzīga.
augustā jāraksta pirmais rīkojums par atbrīvošanu no darba, kur uzteikuma pamats ir darbinieka nāve.
septembra sākums, kurā neeju uz skolu, nav tāds īsti normāls.
oktobrī par the godfather un the godfather 2 varu teikt tikai labus vārdus.
novembrī pirmo reizi mūžā sataisījos, i morāli, i fiziski, doties uz zāli.
5. decembris - nu vot, što za deņ to, a?
 
 
11 December 2017 @ 03:48 am
 
Performativity is a process that implies being acted on in ways we do not always fully understand, and of acting, in politically consequential ways. Performativity has everything to do with “who” can become produced as a recognizable subject, a subject who is living, whose life is worth sheltering and whose life, when lost, would be worthy of mourning. Precarious life characterizes such lives who do not qualify as recognizable, readable, or grievable. And in this way, precariety is rubric that brings together women, queers, transgender people, the poor, and the stateless. It is worth remembering that one of the main questions that queer theory posed in light of the AIDS crisis was this: how does one live with the notion that one’s love is not considered love, and one’s loss is not considered loss? How does one live an unrecognizable life? If what and how you love is already a kind of nothing or nonexistence, how can you possibly explain the loss of this non-thing, and how would it ever become publicly grievable? Something similar happens when the loss or disappearance of whole populations becomes unmentionable or when the law itself prohibits an investigation of those who committed such atrocities. For the queer movement, this was emphatically the case with AIDS, and remains the situation on the African continent and for all those populations throughout the globe who have no access to new drugs or no way to pay for them. These are but a few of the ways in which the differential distribution of grievability takes place, and when it does not actually lead to the annihilation of those who are already socially lost or socially dead, it ties them in knots without hope of ever becoming undone.

(Judith Butler "Performativity, Precariety and Sexual Politics")
Tags:
 
 
11 December 2017 @ 02:45 am
decembris  
ceturtdienas vakarā, droši vien pēcatlūguma eiforijā, kūkoju līdz trijiem naktī, neuztraucos par to, kā nākamajā dienā uz darbu, jutos kā es un tas bija patīkami. piektdien pirmo reizi savā biroja karjerā aizgulējos. par veselām 20 minūtēm (man darbā jābūt 9os un es ceļos 8os, tā kā tas ir diezgan nozīmīgs laika sprīdis). turklāt nevis vienkārši aizgulējos, bet aizgulējos ar pretīgu, sen nebijušu miega paralīzi, kas bija sajaukusies ar sapni, kurā man bija jāpaspēj ielekt aizejošā vilcienā, bet es nespēju pakustēties, pat muti atvērt nespēju. kad ar drausmīgām mokām pamodos un izlecu no gultas, kādu brīdu streipuļoju un reiba galva un turpināja būt grūti kontrolēt savu ķermeni. jāpiebilst, ka darbu es nenokavēju.

nu ko, ir svētdienas vakars, rīt jāiet uz darbu, ir gandrīz trīs naktī...
 
 
skan: Difūzija
 
 
11 December 2017 @ 02:41 am
alumīnija garša (svina garšas sīkvels)  
Citreiz šķiet, ka viss rotē ap fake it till you make it, un es zinu, ka mans radikālais ideālisms ir vistiešākais iemesls visām manām huiņām un stragliem, bet pat tagad, kad jūtos diezgan pamatīgi nospiesta uz ceļiem, es gribu celt gaisā middle fingers un sacīt ejiet taču dirst, nebūs te nekāds fake till you make it - te būs grind till i own it (vai arī sakāve). Atvainojos, bet nu es nekad nebūšu viena no tām jūsu dzīvespriecīgajām mauķelēm (gender neutral) - man vienkārši eventually būs cheery pohujs. Nu, tāds kā Balzakam or smth. Also, es apsveru iekļaut savā CV skillsetā punktu par 2D printing. Also, es apsveru sevi nevis nopelt par visu šo rūgtumiņu un meklēt zen dalailamas apgaismību, jo tā taču būtu tik fucking pareizi un mature, bet gan izmantot to par benzīnu, prap fucking prap.
 
 
10 December 2017 @ 10:33 pm
 
napatāk čučēti
 
 
10 December 2017 @ 07:41 pm
 
no virtuves pienāk čats: mama es tevi ļoti gaidu
Tags: ,
 
 
10 December 2017 @ 06:31 pm
janvāris  
mans plāns nākamajam gadam: "True self-care is not salt baths and chocolate cake, it is making the choice to build a life you don’t need to regularly escape from". man gan liekas, ka vispirms būtu jāsāk ar to, lai man nekad negribētos bēgt pašai no sevis un tad jāpleš tas konteksts plašāk.
Tags:
 
 
10 December 2017 @ 05:42 pm
2017  
Tēvocis Hō rīta vingrošanā ar saviem miesassargiem. Labdien, kurš te atbild par bazāru? Reizēm es jūtos un daros akurāt kā Aleksis, ieskaitot to kskjūzmī, krišen femilī ōdijens end jū, zorrōastrijan skam stīmpankz. Atbildot uz frivōlu ēpastu, parakstījos kā džā un dū kopsavilcējs – džū. Gandrīz vai žēl, ka latvju rakstos nav iegājušās intonātīvās diakritikas, jo tad bloģeri, liderādōri un citi Andrievi Krupīši varētu diferencēt starp plànprātiņiem un plānprātiņiem. Piecēlos ap 4iem, lasīju Hitlera galda runas (1941-44). Iepazinos vakar ar Ūdenstorņa virpotāju, izbijušu jūrnieku un vienu no patreizējiem sargiem. Pagāšnedēļ esmu iztērējis divsimts zaļos par sēklām, bet par zaļo - ne graša, fārtinga vai penija. Pēc brīsniņa ejam apskatīt potenziāli jaunās telpas. Mani pat Prāta V∑tra šoodien nebesī. Meitās gājēju tipi atgriežas uz mājām. Paklau, nu atradu takš to savu bitkoinu.
 
 
10 December 2017 @ 05:13 pm
La vie est belle  
Cilvēks te ir tālab, ka Visums ir radījis kaut ko tādu, ko definēt būtu tikpat grūti kā runāt par laiku un ko mēs saucam par dzīvību. Par to runāt ir tik grūti, ka slavens formulējums, kas nav humorista gara auglis, par dzīvību nosauc to spēku kopumu, kuri pretojas nāvei. Dzīvība un nāve tiešām nav nekas cits kā vienas un tās pašas īstenības divas sejas. Nav runas par miršanu, ja nav dzīvots, un nav jēgas pieņemt dzīvi, nepieņemot iespēju nomirt. Viss, kas nomirst, ir dzīvojis. Viss, kas dzīvo, nomirs.

Šonedēļ Francijā trejkāršas sēras. Vispirms 93. dzīvības gadā norima iepriekšējās rindkopas autōrs Žans d'Ormesōns, tad vecais roķeris Džonijs Holidējs, kurš arī pēc nāves viegli sapulcē miljōnus, un vispēdēdīgi izdzisa māšeles kačenīte Čiepa.

Tā kā š.g. trīspadsmitā mēneša trīspadsmitajā dienā nebūšu šais platuma grādos, lai pieņemtu apsveikumus, māšele man dāvaniņu savlaicīgi uzrādīja ekrānā. Indoķīnai, izrādās, jauns cēdē iznācis. Trīspadsmitais viņiem. Ar attiecīgu nosaukumu.

13
 
 
10 December 2017 @ 04:24 pm
 
kā jums liekas, ja izstāžu zāles, muzeji un tādas vietas strādātu, teiksim, līdz 21 vai 22, nevis kā parasti, cilvēki biežāk ietu uz ko tādu pavadīt laiku kopā, nevis bāriem?
 
 
10 December 2017 @ 02:42 pm
Mājas Viesis Nr. 23 (1872. gada 3. jūnijs)  
Vēl no Rīgas. 1mā Juni dienā tika tas dzelzu-ceļš no Rīgas uz Mīlgrāvi atvērts un braukšanai nodots. Braukšanas laiki nolikti tā: No Rīgas uz Mīlgrāvi izbrauks: 1) pulkst. 5,30 min. no rīta, 2) pulkst. 11,30 min. priekš pusdienas, un 3) pulkst. 4,30 min. pēc pusdienas. No Mīlgrāvja uz Rīgu izbrauks: 1) pulkst. 8,10 min. no rīta, 2) pulkst. 2,30 min. pusdienā, un 3) pulkst. 8,30 min. vakarā. Katru reiz šo ceļu nobrauks pa 25 minutēm. Katrā reizā var reiznieki līdz braukt un tiem jāmaksā 2tras klases vagonā 24 kap., un 3šas klases vagonā 13 kap. Tad nu mūsu Rīga ar vienu dzelzu-ceļu atkal bagātāka un ceram, ka rudenī arī tas ceļš uz Bolderāju tiks atvērts, kad nāks gatavs tas dzelzu-tilts pār Daugavu, pie kā tagad ar visu spēku strādā.

— Uz valsts iekšīgu būšanu ministerijas pavēlešanu Vidz. gubernijas vald. izziņojuse, ka tā nodošana par suņiem pa šo 1872 gadu pie pilssētas valdīšanas jāiemaksā bez kavēšanās un proti: visiem tiem pilssētas policejas apriņķī dzīvodamiem, kas suņus turr'. Beidzamais termins līdz 1. August. Jāmaksā par katru ķēžu- voi vaktnieku suni 50 kap. un par katru citu suni 2 rubļi. Kas laikā nebūs aizmaksājis, no tā ņems dubultu maksu. Par suni, ko pēc 1mā August iegāda, irr pa 14 dienām tā muita jāiemaksā. Visi suņi, ko pēc 1mā August bez zīmes satiks, tiks saņemti un pēc 3 dienām — ja pa to laiku neizpirks, — nolietāti.
 
 
10 December 2017 @ 02:40 pm
 
instalācijas rituāli
Tags:
 
 
10 December 2017 @ 02:27 pm
 
kad visus tos ziemas apgērbus visi novelk, sanāk metru augsta kaudze
Tags: ,
 
 
10 December 2017 @ 01:08 pm
 
ļoti vajadzētu cepuri un cimdus
 
 
10 December 2017 @ 12:53 pm
 
kur esplanādes tirdziņa rīkotāji atrod vēl kko tik neglītu kā tie 90to zaķu kostīmi. liekas taču ikdienā tik neglītu lietu vairs nav, viss ir it kā tomēr drusku gaumīgāks un tādi tērpi ir īpaši jāpiemeklē.
 
 
10 December 2017 @ 11:10 am
 
Nez no kurienes sajutu gulaša smaržu un atcerējos, ka neesmu tādu ēdis jau vairākus gadus. Mana mamma gatavo garšīgu gulašu, bet ar viņu es faktiski nesarunājos jau vairāk nekā 5 gadus, tā ka viņai es neko neprasīšu. Labāk aiziešu uz ēdnīcu.
 
 
10 December 2017 @ 08:55 am
 
Kopš pavasara līdz oktobra beigām normālas (ne-stresainas, ja ne katastrofālas) dienas varu saskaitīt uz vienas rokas pirxtiem. Kad Zyrnys nolika karoti, R ar dūri izdauzīja vannasistabas durvīs caurumu, kamēr tur slēpos ar savu paniku, un es iepisu sev rokā (pirmo un vienīgo reizi) ar salauztu žileti. Tagad man seriously nepatīk dredainas meitenes, heroīnu aprijušies balamutes, speed culture club un viss tas pārējais cirks, ar ko šie jaunie cilvēki ir tik ļoti aizrāvušies. Paldies par alerģiju Saules mūža garumā! Uz šturmu iešu pēc pasaules gala, kad visas mauklītes un padomju slaucējas būs iztīrītas no kolektīvās neapziņas. Maigi izsakoties, akmens laikmeta kājminamais auto.
 
 
10 December 2017 @ 01:27 am
decembris  
OTRĀ DIENĀ

Un tā nu kopā esam mēs
Šais ļoti jaukās atsvētēs.
No skaistām glāzēm dzeram šņabi,
Un mums ir labi.
Guļ ielās vakar snidzis sniegs,
Bet bēg no mūsu acīm miegs.
Mums visiem traki patīkami,
Lai sabrūk apkārt visi nami, —
Tie visi atkal kopā liksies,
Kad mīļi draugi visi tiksies.

/A. Čaks/
Tags:
 
 
 
10 December 2017 @ 12:27 am
decembris  
vakars sākās ar vīnu degustāciju darbā, lai izvēlētos, kuru dāvināt klientiem. pēc tam es aizgāju uz izstādes "Tev ir pienākušas 1243 ziņas" atklāšanu, kur (par laimi) vīna nebija un dabūju privātu ekskursiju pa izstādi (kurai pateicoties man izstāde patika ievērojami labāk, nekā būtu patikusi bez ekskursijas). pēc tam man drausmīgi gribējās ēst, tāpēc es gāju stāvēt Ausmeņas garajā rindā pēc falafela. kad biju iestiprinājusies, nonācu uz diviem aliem KKC un pēc tam un pēc tam un pēc tam sākās galzoniāde rokkafejnīcā (es ceru šajā iestādījumā vairs nekad nenokļūt). rezultātā man bija brīnišķīgs vakars un šodien - briesmīga, es-vairs-nekad-nedzeršu stilistikā ieturēta diena.
 
 
gara stāvoklis: pohas
skan: Efrim Menuck - Pissing Stars
 
 
09 December 2017 @ 09:07 pm
Making Space (Channel 4, 2004)  
Decembris'17: pārlasu no lv atvestos Sūnu ciema zēnus, un skatos Making Space, Channel 4 TV šovu par to, kā raidījuma vadītāja palīdz atbrīvoties dalībniekiem no nekārtības un uzkrātajām grabažām viņu mājās, un efektīvāk izmantot dzīvojamo platību viņu vajadzībām. Nav diez ko kvalitatīvs, bet iedvesmojoši gan (kā cilvēkam, kam ļoti patīk tā Sūnu ciema nodaļa, kur viņi visu saved kārtībā :D ).

"In the absence of adequate storage, the mess will always rise to the surface."
Tags:
 
 
09 December 2017 @ 10:56 pm
 
kas notika ar Feisbuku? tas vairs nerāda manus draugus, bet veikalus, kas viņiem patīk.
Tags:
 
 
09 December 2017 @ 08:57 pm
149  
pārskrēju pāri saviem gada ierakstiem, kā to citi cibiņi te dara. bet no tiem ierakstu pirmajiem teikumiem sanāca tikai par stresu/nogurumu, tekstiem un alkoholu. pašam kaut kāda stulba sajūta uz tām divpadsmit rindiņām raugoties. gribas sevi sev kaut kā foršāk.
šodien no rimčika čāpojot atpakaļ uz kalnciema kvartāla tirgošanos ķiķināju par vārdu "bezgaļība". nomērīju grāmatas atklāšanā precīzi īsto vīna daudzumu, lai viesu intervijā nesatrauktos par savu angļu valodu un to, ka man nav sagatavoti jautājumi. beigās sarunu principā novadīju vienītī. uztaisīju foršu ķirbju zupu, pārēdos, bet omulīgi jauki. negribu, negribu referātus. gribu labāk parunāt. a. sauc pie sevis mācīties, ha.
 
 
09 December 2017 @ 08:39 pm
 
ilustrētais gads )
Tags:
 
 
09 December 2017 @ 06:22 pm
 
A mind freed of conceptual knowing is wisdom itself. It is the realization of Truth. What can we honestly say about Truth? Nothing. It is beyond words and thoughts. It is beyond concepts. And yet that doesn't stop us from talking about it anyway. And that's fine, as long as we're not attached to what we say, and as long as we inform our listeners that these are just words, not Truth. If we're skillful and the listener is open, these words can point to Truth. They can lead to this direct experience. But the words themselves are never Truth.
 
 
09 December 2017 @ 04:25 pm
 
fuck.

manam kaķītim ir absolūti drausmīgas analīzes, būtībā, viņai esot kind of atteikušās nieres, un viņa ir tagad un tūliņ jāliek pie sistēmas, un man ir tagad jābrauc uzstāties koncertā IM ballē, sasodīts. M. aiznesa kaķīti uz klīniku, es paliku mājās slaucīt asaras un skriet uz autobusu uz Imantu. nu nafig, nu. viss ir huiņa.
 
 
09 December 2017 @ 03:25 pm
 
smelly Christmas to all and gross night! - Šreks
 
 
09 December 2017 @ 02:21 pm
 
2017 pirmajos teikumos )
 
 
09 December 2017 @ 02:31 pm
 
kā gribas asu zupu, sāp kakls jau 2 dienas

toties Simonins jau vairākas dienas iemieg ratos, un man sanāk īsta pastaiga, kuras laikā nosalstu.

stumjoties pār vef tiltu cietu no tā, ka labā kurpe ēd zeķi. varbūt vainīgas ir manas kājas, nevis kurpes, jo man vienmēr tā ir.
 
 
09 December 2017 @ 10:26 am
: sestdiena  
stranger things un brančs (dārtam arī)!
 
 
09 December 2017 @ 08:11 am
[uzrausos gultā stāvus ar apjausmu]  
hei, šogad neviens melnās apenes (katra mēneša pirmā ieraksta pirmo teikumu) nenopublicēja? great success!!!
 
 
09 December 2017 @ 07:50 am
:)  


Собака — пехл. sag; авест. span-, n. Собака почиталась в древнем и средневековом Иране как священное животное. Она «превосходит человека в трех отношениях: у нее своя обувь, своя одежда, она бодрствующая, деятельная и бдительная» (Бд, 52); собакам уготовано место в раю на Стоянке звезд, причем от Большой Медведицы, то есть от севера, дэвовской стороны, за то, что они охраняют скот, они удалены дальше, чем люди (Бд, 52). К «десяти видам собак» причисляются «овчарка, сторожевая, то есть охраняющая дом, ищейка, молодая собака», а также бобр, лиса, ласка, ёж, выдра и виверра (Бд, 50). Собака вместе с петухом создана для противодействия дэвам и колдунам, она убивает такого демона, живущего в людях и животных, как демон жадности (Бд, 8); она создана для защиты овец и противодействия волкам (Бд, 7). Своим лаем собака «уничтожает всякую порчу и убивает боль». Собаку нельзя бить и обижать (ХвР, 96), и того, кто отказывал в еде «пастушьим и сторожевым собакам», кто бил или убил их, в аду ждет суровое наказание (АВн, 34), как и того, кто «бил и убивал» бобров, относящихся, согласно зороастрийским представлениям, к виду собак (АВн, 53).

-(Пехлевийский словарь зороастрийских терминов,
мифических персонажей и мифологических символов)
 
 
08 December 2017 @ 11:53 pm
 
cinema 4d ir vnk amazing programma. tik daudz iespēju, tāda brīvība iztēlei.
kā es varēju dzīvot bez 3D un animācijas.
 
 
08 December 2017 @ 09:51 pm
 
ziiliites paplashinaajaas lai ielaistu vairaak gaismas
 
 
08 December 2017 @ 09:46 pm
 
Tags: ,
 
 
08 December 2017 @ 09:35 pm
 
eh? godiigi? es meedzu likt sev justies slikti, lai radiitu spriedzi, kas mani motiveetu vispaar kaut ko dariit
 
 
08 December 2017 @ 08:25 pm
Smashing Pumpkins Like It's 1979  
are you a gamer or a lamer?
 
 
gara stāvoklis: working
 
 
08 December 2017 @ 08:14 pm
ŠĻem  
ceļinieks tika izdzīvojis galēju sarūgtinājumu, bet minotaurs nezin kāpēc bija iedomājies, ka, ja izskatīsies gana nožēlas pilns, tomēr nebūs jāiet gulēt bez vakariņām
 
 
gara stāvoklis: giddy
 
 
08 December 2017 @ 07:59 pm
 
līmes pistole = laime

 
 
08 December 2017 @ 03:12 pm
 
Mūsu piektdiena kalendārā! Svētīts lai top tavs vārds un tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Nāc un atpestī mūs no visa ļaunā, un ieved drusku kārdināšanā, pavisam mazliet, daudz nevajag. Mūsu dienišķo alu dod mums šodien, un atliec savus darbus uz pirmdienu, kā arī mēs atliekam savējos. Jo tev pieder šis vakars, sestdiena un svētdiena, āmen.
 
 
 
08 December 2017 @ 12:35 pm
 
lol shodien vajadzeja fiksi izchekoties un man prieksha pretigs (objektivi pretigs) dzheks chekojoties ara flirteja ar viesn administratori, aizgaju uz tualeti un vinjsh tur vel bija un es neiztureju un pateicu, kamer jus te flirtejat, man jaatrodas citur, uz ko sanjeemu "es juus nepaziistu", bet neko pec shada gajiena visu +- paspeju un vel ieradiju kadam vietu, reti kas ir pretiigaaks kaa necienja pret service employees q_q
 
 
08 December 2017 @ 12:35 pm
 
taisu savu personīgo gada topu, atcerējos vienu no šī gada lieliskākajiem atklātajiem fun facts par latviešu kino

tātad, 1979. gadā Ansis Epners uzņem filmu "Četri meklē miljonu", kas ir par četriem absolventiem, kurus nosūta uz pagrimušu kolhozu celt tā produktivitāti. viens no šiem četriem ir Jānis Dūklavs, tas pats, kurš šobrīd ir ministrs.

un, spriežot pēc tā, kas šogad vēl par viņu nāca klajā, proti, viņa 'ļimončiku' nedienas liek domāt, ka toreiz to miljonu arī atrada.
 
 
08 December 2017 @ 04:51 am
 
Piektdienas un gada nogales Nogurums parastais, kas padarījis neiespējamu visu citu.

Ļoti patīk gaismiņas - pilsētas svētku rotājumi, īpaši tie, kas saposuši svinīgāku Brīvības ielu. "I have stretched ropes from steeple to steeple; garlands from window to window; golden chains from star to star... and I dance," vienmēr iedomājos par šiem vardiem, kad tos redzu. Omītei vecumdienās, kad vairs nebija spēka staigāt, patika braukāt pa pilsētu, pārsēžoties no viena transporta citā, un vienkārši skatīties pa logu. Es kaut ko tādu no sirds sapratu.

Ziema vienmēr rokrokā ar bezmiegu. Stāvi pie loga, gaismu neieslēdzis, skaties un domā, kapēc tur, aiz tā gaišā loga, kāds neguļ? Un kāpēc tur? Dienas nomoda pusē vienmēr var kaut ko izdomāt, vienmēr vieglāk paslēpties aiz visa, kas vien ienāk prātā - aiz darbiem, kalendāra lapiņu ritmiskās pāršķiršanās, aiz zili zaļajām gaismiņām, kas paliek pielīmētas pie tavas sejas, kad ieskaties telefonā, vai nav pienākusi kāda jauna ziņa, vai neesi palaidis garām kādu zvanu.