25 October 2014 @ 10:17 pm
 
es varbūt jau arī esmu pārvērtusies par superegoistisku un nejūtīgu ledus gabalu (kā noteikti arī ir, taču plašākā kontekstā), bet ir atšķirība, vai, kaķim aizejot, mājās paliek viens kaķis vai nulle kaķu
kad nobrauca ēriku, kuru mēs aukstākajā ziemas dienā plēsām nost no ceļmalas ledus, kur garā spalva bija iesalusi, un man tas fiziski sāpēja, un vārījām padsmit tējkannas ūdens, lai atkausētu zemi, kur viņu aprakt, es raudāju nedēļu, iekšā bija šausmīgs tukšums, un uz kaķpārtikas stūri paskatīties vispār nebija iespējams
kad nobrauca pētersonu, karstā vasaras dienā, es ilgi rādīju pokerseju, jo māja bija pilna ar cilvēkiem, un nevarēja tā staigāt raudādams, iekšā bija šausmīgs tukšums, raudāju es vēlāk
kad iemidzināja pusparalizēto rūdi, iekšā bija šausmīgs tukšums, bet es biju londonā, man neko no aiziešanas šausmām nenācās pieredzēt nepastarpināti, līdz mājāsbraukšanai biju tādā suspended state, raudāju laikam nepiedodami maz, un mājās ir rita, tāpēc uz kaķpārtikas stūri paskatīties ir iespējams un pat obligāti, un mēs pat varam par šo to pajokot
ka es jums saku, ņemiet divus kaķīšus uzreiz, nu vai arī neņemiet nevienu, jo viņi mirst, un tas ir šausmīgi
Tags: ,
 
 
25 October 2014 @ 10:06 pm
Fotogrāfijas  
Beidzot attīstīju un digitalizēju filmiņu. Es zinu, ka tas ir dārgi, neērti un neefektīvi, bet tomēr tik kruta tā sajūta, ka tu vienreiz attīsti to filmiņu, bet tur - visa vasara trīsdesmit sešos kadros. Vietām miglaina, vietām izdevusies; vārdusakot, viss kā īstenībā.

Hrothgar, Aug 2014 Oxford UK
 
 
25 October 2014 @ 08:26 pm
 
esmu mājās jau trešo vakaru, joprojām gaidu, kad no kāda stūra izlīdīs rūdītis un teiks, ka tas viss bija ļauns joks
Tags:
 
 
25 October 2014 @ 07:50 pm
hei, mazā!  
uzkrāso lūpas un paskaties spogulī, cik jauki saspēlejas oranžās iešuves tavās haitek drēbītēs - no jakas uz biksēm, atduroties krustiskās līnijās asics botu sānos, jo tuvāko stundu tavā acu priekšā būs tikai septiņi miljoni pasteļa notoņu uhd izšķirtspējā, zūdošai vakara gaismai ar laternu dzelteno un automašīnu zūdīgo zīmējot pasauli starp tumsas pleķiem. pēc kilometra tu jutīsi muskuļus, pēc trijiem - sevi. pēc pieciem dzestrums sajaucas ar malkas apkures dūmiem un trūdošu lapu smaržu, piepilda plaušas un nes tevi tālāk: dzelzceļa sliežu monotonijā, pārdaugavas škērsielu līkumos. pēc septiņiem balsis tavā galvā beidzot apklust.
astoņi. ķermenim vairs nav svara.
ātrums. asaras acīs no aukstā pretvēja.
mājas
 
 
music: cash: hurt
 
 
25 October 2014 @ 07:13 pm
19 un 13  
Mirklis.
Nespēju to notvert vairs, tas ir izdzisis, atstājot tik vien kā atmiņas un sirdspukstus. Un tās atmiņas par to ir tik neskaidras, ka es vairs nezinu un nespēju uzzināt, vai tas bija dvēseles mirklis, vai arī..varbūt es izdomāju, ka man bija atmiņas par to mirkli, bet sirds, ko tu?
Es pieslēdzu prātam mikrofonu
šis top, jo es gribu te tikai ierakstīt kaut ko,pilnīgi vienalga, ko
šis nav jāveido par cilvēces atklāsmju akmeni, šis ir emociju virpuļa pārpalikums, sauss, netīrs un bezcerīgs.
es gribu izjust to mirkli, kas bija un man vairs nav un nebūs.
man vairs pār to nav varas.
well
ko gan te vēl
 
 
25 October 2014 @ 05:02 pm
 
"For some countries, geopolitics is a marginal issue. Win or lose, life goes on. But for Poland, geopolitics is an existential issue; losing begets national catastrophe. Therefore, Poland’s national strategy inevitably is designed with an underlying sense of fear and desperation."
 
 
25 October 2014 @ 04:49 pm
 
Nedaudz borked engrish, bet interesanti

http://liberteworld.com/2011/03/08/the-giedroyc-era-ended-in-foreign-policy/
 
 
 
25 October 2014 @ 03:52 pm
Kriminaalprocess Nr 11816009312  
http://www.rferl.org/media/video/ukraine-elections-oligarchs-palaces/26653597.html

"The criminal investigation, which is taking place in Latvia, deals with the purchase of an offshore drilling rig, which has now made history under the nickname of “Boyko tower.” The reason for Latvia to investigate the case is because this is the nation where false owners of the fictitious firm Highway Investments Processing LLP live and work (but actually, they are homeless bums, according to various investigations).

This is the very company which sold the rig to Chornomornaftogaz, making an impressive $150 million on the deal. And the money received in this unorthodox manner was allegedly laundered through the Latvian Trasta Komercbanka."

"Latvia was central in this scandal, thus the nation’s law enforcers have the most work to do."

http://www.kyivpost.com/opinion/op-ed/how-to-return-80-million-to-ukraine-for-the-boyko-towers-2-318198.html?flavour=mobile

http://antac.org.ua/en/2012/07/echo-of-scandal-of-the-year-money-for-boiko-oil-rig-were-paid-into-personal-bank/
 
 
25 October 2014 @ 03:53 pm
Gājieni nāk.  
Viena jauka cibiņa nopopularizēja gājienu tradicionālās ģimenes atbalstam, kas notiks šosvētdien. Manuprāt, jauks pasākums, jo īpaši, ja ņem vērā, ka būšot pieejams hēlijs.

Vienīgais, kas mani interesē, kā notiek šobrīd tā seksuālo attiecību popularizēšana un reklāma bērnu izglītības un aprūpes iestādēs? Vai tiešām skolotāja audzināšanas stundās tādā viegli piesmakušā balsī mēdz teikt skolēniem - "bērni, no sirds iesaku pamēģināt seksu, tā tik ir štellīte"?
 
 
25 October 2014 @ 02:50 pm
Nedaudz par publisko retoriku un ārlietu ministriem.  
Ar interesi izlasīju ziņu par to, ka Rinkēvičs melnajā sarakstā iekļāvis Krievijas aktieri Ohlobistinu par domugraudiem "nāvi ukraiņiem" un "gejus jādedzina krāsnīs".

Izlasīju un riktīgi nosmīkņāju. Ko tad Rimkēviča kungs gribētu, kādi ir viņa ieteikumi? "Nemirstību ukraiņiem"? Ko, reāli? Par ko tad tieši ukraiņiem? Kādā tad veidā? Kur mūsu ārlietu ministrs gribētu dedzināt gejus? Bedrēs? Visus citus, edz, krāsnīs, bet gejus kaut kur citur? Par ko?

Godīgi sakot, domāju, ka ļoti populāra aktiera iekļaušana kādos melnajos sarakstos gan ir naida kurināšana un pilnīgi nevajadzīgas spriedzes izraisīšana tieši starptautu, nevis starpvalstu attiecībās. Tas taču ir tikai aktieris, mākslinieks, tā sakot. Pilna galva figņas. Ja Rimkēvičs ir ukraiņu gejs un viņu personīgi ir tik ļoti aizskāruši šie izteikumi, viņš pilnīgi mierīgi var vērsties tiesā. Ja viņš, savukārt, grib taisīt kādus sarakstus, lai ir korekts un saliek tur pēc iespējas vairāk tādu ekstrēmu teicienu cienītāju ne tikai no kaimiņvalstīm, bet arī no savējās. Vietējiem gan būs grūti aizliegt pie mums iebraukt, taču varētu liegt šiem no mums aizbraukt. Nav, ko apgrūtināt pārējo pasauli, viņiem savu grūtgalvju pietiek. Pirmkārt, jau Alvim Hermanim ar viņa "lumpeņiem", koalīcijas partneriem, kuri vēlēšanu naktī tiešajā televīzijas ēterā no visa spara dziedāja "mēs sitīsim tos utainos, pēc tam tos zili pelēkos", par Dimiteru pāri pat nerunājot.

Lai saraksti būtu pilnāki, publiski novēlu Rimkēviča kungam nāvi bez liekām mocībām, kā arī to, lai, ja pēc tās viņu dedzinās, labāk lai dedzina krāsnī, nevis bērnudārzā vai uz šķūņa jumta.
 
 
25 October 2014 @ 12:10 pm
sūda ķermeņa atmiņa  
vispār būtu labi spēt no savām šūnām izdzēst pagātni

tā tu priecīgi mājās ieslēdz mūziku no rīta, lai izdejotos, visa tāda produktīvi konstruktīvā vērstībā uz nākotni, smaidu un Piedzīvojumu
un kkad pēc pāris minčām pēkšņi kkādas vienas kustības dēļ tev pārgāžas pāri sentimentālo atmiņu gūzma
kā jūs dejojāt ar D. desalpos un the Doors kavergrupas koncertā
un vienkārši divatā klusumā uz ielas Martigny bez mūzikas, vienkārši sev, kamēr apkārt plūst cilvēku masas, bet jūs tur vnk dejojat un smejaties
un tad ir kkā atkal jāmēģina savākties, nu tā, ka atlaist pagātnes foršās atmiņas vaļā un koncentrēties uz šo mirkli

pagātne neeksistē, tā ir fotofilmiņa kurpju kastē kkur bēniņu pažobelē; ir lietas, ko ceļojot un dzīvojot, kā izvēlies, ir jāatstāj noputekļoties
 
 
25 October 2014 @ 10:31 am
Delhi Belly (2011)  
Diwali beigu noskaņās jāuzraksta, ka, izrādās, ka indiešiem ir arī tāda mūzika (es līdz šim biju saskārusies tik ar tradicionālo, klasisko, un to, kas skan bolivudas filmās, un, principā, cik mums augšā kalnā Dāvids un visi gidi, un ceļotāji, ar ko par Indiju runājām, stāstīja, arī uz ielām, ielu muzikanti (kas esot Visur, Visur) vairāk maucot tradicionālos instrumentus)
bhaag dk bose
http://www.imdb.com/title/tt1934231/?ref_=nv_sr_1

tas no filmas Delhi Belly, kas ir aptuveni Lock, Stock and Two Smoking Barrels versija iz Bolivudas, kurā epizodes, kuras varēja labāk arī nebūt, mijas arī ar ļoti foršām epizodēm. bet galu galā tas, kāpēc vispār pieminu, ir skaņuceliņš un šī dziesma, kas kkā baigi aizķērās un ir šī rīta dancājamā melodija

p.s. btw, šodien Zinātņu Akadēmijā, tai koncertzālē Rīga, kkāds indiešu lietu tirdziņš, arī ar laikam dzīvo mūzik'
Tags:
 
 
25 October 2014 @ 01:41 am
uztaisīja manu vakaru  
komēdijas gadās labas retāk nekā citas filmas, tāpēc dubultā patīkams pārsteigums: let's be cops (2014). skaļš stereo ar basiem ieteicams.


Tags: ,
 
 
mood: sangiovese
 
 
25 October 2014 @ 12:57 am
 
Tikko ierakstīju semināra forumā, ka es par sevi domāju kā par vairākiem cilvēkiem vienlaikus un ka es domāju dažādas pretrunīgas lietas reizē. Un tagad es tā padomāju, tas taču izklausās kaut kā nenormāli. Vēl jo ļaunāk, varbūt tas tiešām ir nenormāli. LĪdz nonākšanai šajā kursā, man ar savu ideju par visa vienlaicīgumu un līdzāspastāvēšanu nebija nekādu problēmu, bet tagad sāk likties, ka varbūt ir svarīgi izvēlēties "vienu" pārliecību, personību un nostāju. Bet tas taču ir briesmīgi. Es tā neesmu ar mieru.

Moš, man vajadzētu vairāk padomāt, ko es tur rakstu, nav jau ciba, kur var spļaut laukā visus absurdus, kas ienāk prātā. No otras puses, mierinu sevi ar domu, ka normalitātes un abnormalitātes jēdzieni ir plūstoši.
 
 
25 October 2014 @ 12:43 am
 
a šitādu esat lasījuši no, kā izrādās, lj klasikām?
краткое пособие для нежелающих выйти замуж, проверенное в действии лично и доказавшее свою абсолютную эффективность
bez iekšām var palikt, un tas vēl maigi izsakoties
man liekas šito zaķi vajadzētu apprecināt ar martcori
 
 
24 October 2014 @ 11:55 pm
 
nekad negribu vairs iemīlēties.
 
 
24 October 2014 @ 10:03 pm
 
Ļoti jauks vecāku vakars M&L kanu biedrībā. Īsa uzruna un viss. Bērni pazūd spēlējot ķeriņas, mammas šeptējas, tēvi noraizējušies izprašņā trenerus. Es sēdēju pie ugunskura upes krastā un vienkārši kaifoju.

Ordenis Stefanam, kurš izdomāja, ka man jāiet vienai ar lielajiem. Citi vaktēja mazos bērnus no upes un uguns, bet ne es. Jo es taču vienkārši kaifoju.
 
 
24 October 2014 @ 10:10 pm
Miers kokos un plašums starp stumbriem  
Tie stāv gandrīz jau kaili un šūpo zaros mieru. Vai esat pamanījuši, cik kaili koki bezvējā izskatās rāmi un klusi? Kad ir pilnīgs bezvējš to zari liekas miera iemiesojums, jo parasti tie kustas nemierīgā, kaut pavisam vieglā ņirboņā.
Es nostājos starp kailajiem kokiem un pasaule ir mierīga un plaša. Kā vakuums.
Parasti cilvēki ar mieru asociē kaut ko noslēgtu, omulīgu, bet man miers mājo nekustīgos kokos, nekustīgā zālē, un visvairāk ļoti klajā ainavā, kur nav vēja. Plašumos parasti ir vējš, līdzenumā vējam ir, kur ieskrieties, bet, kad viņa vienreiz tur nav, tas ir miers.
Rudens visu padara pārskatāmu, iedveš vairāk miera. Viss ir redzams, zaļais aizkars kritis, nu sāksies jauna kailuma izrāde.
 
 
24 October 2014 @ 08:40 pm
lai neaiz-mirstos  
Sia - Soon We'll Be Found
 
 
24 October 2014 @ 07:36 pm
 
Atmiņa plus iztēle ir briesmīgi. Nācu no veikala ar diviem maisiem, aizķēros aiz apmales, un kaut arī man izdevās noturēt līdzsvaru, tajā īsajā grīļošanās mirklī es jau paguvu ļoti skaidri iztēloties, cik tieši sāpīgi būs šitādā aukstumā nokrist uz asfalta. Man sāka dauzīties sirds un cauri izskrēja šausmu sajūta. Tā kā man rokās bija tie maisi, man likās, ka es varētu nepagūt palikt rokas zem sevis un nokrist tā, ka mana seja saskarsies ar asfaltu. Jocīgi, jo tas taču bija tik īss mirklis. Bet vispār, nav ko piesaukt nelaimi, protams, bet es ļoti sen nekur neesmu nokritusi, agrāk diezgan regulāri es kaut kur aizķēros, un šad tad arī tiešām (jāteic, gan vienmēr ļoti veiksmīgi) esmu kritusi uz ielas, jo es taču vispār neskatos, kur es eju, bet nu tagad es laikam esmu kļuvusi īpaši piesardzīga, jo tiešām kā pēdējo tādu kritienu es atceros pagājušās ziemas nākšanu ārā no kaņepes, kad man aizķērās kāja aiz pakāpiena, un es pat biju skaidrā.
 
 
24 October 2014 @ 06:46 pm
prasta patiesība  
literaro darbu ekranizācijai ir iespējamas divas stratēģijas: ilustrēšana (piem, LOTR) un pārtulkošana kino valodā (piem., meh. apelsīns)
Tags:
 
 
24 October 2014 @ 04:44 pm
 
Šodien pa pastu saņēmu savu provisional driving licence. Lāgā nezinu vai vispār tiešām šobrīd vajag kaut ko ar to iesākt ..
 
 
24 October 2014 @ 05:13 pm
 
http://graham-stack.com/
 
 
24 October 2014 @ 04:49 pm
Latvijai jauns varonis - kultūrists Rihards Sekste  
 
 
24 October 2014 @ 03:48 pm
 
Argumentācijas paraugstunda - pasniedz Stankevičs.
 
 
24 October 2014 @ 03:43 pm
melody oh baby hey  
Money takes my breath away.
 
 
24 October 2014 @ 03:16 pm
viendzimuma attiecības  
Es mudinu visus, kas to kaut nedaudz vēlas, izmēģināt viendzimuma attiecības.
 
 
24 October 2014 @ 03:02 pm
 
 
 
24 October 2014 @ 04:02 pm
 
more than half the skill of writing lies in tricking the book out of your own head
http://klab.lv/community/es_shobrid_lasu/463039.html
(it kā uz manu pērkamo profesiju neattiecas, bet uzrunāja ļoti)
Tags: ,
 
 
24 October 2014 @ 03:05 pm
 
man liekas, domās vienmēr drīkst atgriezties gulēšanā uz draugu saplēstas ādas jakas Emigrāciju pasākumos mākslas darbinieku namā.
 
 
 
 
24 October 2014 @ 10:52 am
 
kkur starp viskiju, alu un primitivo (vēl pirms es aizplūdu vispār kkādā kosmosā) mēs vakar nedaudz bērnišķīgi aprakstījām sienas tukšā dzīvoklī
 
 
24 October 2014 @ 09:18 am
 
Aizvedu Annu uz b/d. Nekādu drāmu, viņa ar prieku palika pie Klaudijas un ziņkārīgi ķīķerēja, ko Vikija ar citiem bērniem dziedāja. Kopš pāris nedēļām viņai ir liela interese par visādām pirkstiņspēlēm. Es zinu gan tikai putriņas vārīšanu, badīgo kazu un zeķu adīšanu vilkam. Pēdējais Annao vēl par grūtu. Ja viņa nevar izdarīt līdz, tad negrib arī skatīties.
Lidmašīnā sastapām vecu vācu kundzi, kas Annas uzmanību pievērsa ar ļoti vienkāršu dziesmiņu.

Nu jā, vispār par to es negribēju rakstīt! Bet gan par to, ka man tagad ir brīvs!!! Kādas 5h tikai man! No iespēju bagātības nezinu ko pasākt. Jau biju pie itāļa, kur padzēru kafiju piekožot mandeļu-marcipāna smalkmaizīti. Tagad gribēju vest orhidejas pārstādīt, bet pamanīju, ka divām jau ir jaunie dzinumi! Kārtot S saliktās kaudzes negribu. Laikam sakārtošu bildes, pasūtīšu no gaisa bildētās skolas bildes zinātnes naktij un gludināšu vārda uzlīmes mazajam bērnam. Suņa darbs, bet viss, kas nav aprakstīts mēdz pazust :(
 
 
24 October 2014 @ 09:54 am
To prieku!  
Cik skaists laiks šodien un vakar patrāpījies! Ej no rīta uz darbu, vakarā no viņa, un dvēsele gavilē.

Man riebjas lielpilsētas, un, lai kā jūs ar sprauslātu, phe, kas ta nu tā par lielpilsētu — Rīga tomēr ir lielpilsēta. Es Rīgā dzīvoju tikai un vienīgi naudas dēļ, ja man te nebūtu jāstrādā, es te nedzīvotu (un kad man te nebija jāstrādā, es te nedzīvoju). Esat redzējuši Koyaanisqatsi? Ja neesat, noskatieties, tur ir lieliski pastāstīts, kāpēc man nepatīk lielpilsētas. Vispār tāpat noskatieties, brīnišķīga filma. Dzīve lielpilsētā ir dzīve ārpus līdzsvara, dzīve, kas pieprasa citu dzīves veidu. Viņā ir šausmīgi maz tādu lietu, kas atgādina, ka mēs vispār esam dabas sastāvdaļa — un tā mēs varam aizdomāties līdz tādām muļķībām, ka mēs spējam pakļaut dabu vai (kas īpaši uzjautrina) ka mums jāglābj Māte Zeme. Mums Māte Zeme nav jāglābj, zemei viss būs bumbās, mums jārūpējas, lai mēs uz viņas varētu dzīvot. Ja mēs esam pieraduši, ka visām dabas īpatnībām vienīgā atbilde ir — nolīdzināt, normālizēt, kondicionēt, pielāgot savam standartam, — tad mums var rasties tāds muļķīgs priekšstats, ka mēs tā varēsim mūžam. Ne vella, dārgie draugi, tas (kā mēs, finansisti, sakām, ha) svārstību koridors, kuŗā mēs varam lietas pabīdīt, ir gauži niecīgs. Protams, tajā koridorā mēs varam darboties un to arī vajag, bet nevajag sadomāties, ka viņš ir bezgala plašs.

Lūk, un tieši tādēļ šis laiks ir tik burvīgs! Šāds negaidīts aukstums atgādina, ka arī Rīga ir uz zemes, nevis kaut kādā mākslīgā mikrokosmā. Ja tu izej no mājas, aiztusnies līdz mašīnai, pusstundu nosēdi korķī (jo visi pārējie arī šādā laikā brauc ar mašīnām) un pēc tam aizvelies no mašīnas līdz darbam, tev tiešām šķiet, ka ir bezgala auksts. Bet tad, ja tu ej ar kājām, jau pēc kāda pusotra kilometra paliek pat ļoti silts, tu vari priecāties par saulaino laiku, sajust patīkami nekondicionētu gaisu uz savas sejas un, ja tā ir piektdiena, berzēt rokas priecīgā priekšnojautā, ka jau rīt tevi atkal sveiks meži, purvi, Gaujmala un piecdesmit zaļā nokrāsas.
 
 
24 October 2014 @ 08:25 am
 


labrīt |phonefoto
Tags: , ,
 
 
24 October 2014 @ 03:06 am
6,66 %  
Jau vēstīts, ka 12.Saeimas vēlēšanās, kas notika 4.oktobrī, «Saskaņa» ieguvusi 23% balsu, «Vienotība» - 21,87%, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 19,53%, Nacionālā apvienība (NA) - 16,61% balsu, «No sirds Latvijai» - 6,85% bet Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - 6,66% balsu.
 
 
mood: (h) (h) (h)
music: Zombie Ritual
 
 
24 October 2014 @ 12:40 am
 
Lai arī prāts čukst, ka tas ir sviesc, šī grabaža ārkārtīgi labi jūtas tantrai veltītos semināros.

Pāru meditācijas vispār gāž nost, dzirksteles lido, galvas reibst un asinis mutuļo.

Velk uz psihodēliju pat mazliet.
 
 
23 October 2014 @ 08:15 pm
 
Nupat risināju iedomu dialogu ar kādu sev netīkamu personu un pateicu viņam teikumu, kas man pašai jāatceras:
Nav liela māksla nopelnīt tūkstoti, ja starta kapitāls ir divi tūkstoši. Ir jāmāk vinnēt ar tām kārtīm, kas iedalītas!

Jā, fatāliste manī atkal pamodusies un visur saskatu cēloņus un sekas un jēgu.
 
 
23 October 2014 @ 08:03 pm
 
Šorīt atskanēja 2 bļāvieni:
M: Mammū-ū! Man nav mazo biksīšu!
L: man nav nevienas zeķes!!!

Kā uz burvju mājienu izcēlu no vakar mazgātās vešas trūkstošos atribūtus un pie sevis nodomāju, cik interesanti, ka tikai tagad ir kaut kas aptrūcies...

Anni atstāju vēl šodien mājās. Visu rītu viņa nogulēja, tad devāmies šopingā - meklējām rudens zābaciņus, kas nav gumijnieki.

Vakars ar izdevās jauks. Es smējos par S nesmieklīgajiem jokiem, bet Maksis spēlēja ar Annu paslēpes. Ļoti radoši! Toties Līna aizgāja uz veikalu pēc piena un kolas. Pirms gulēt iešanas vēl visi mielojāmies ar šokopudiņu un vaniļas mērci.
 
 
23 October 2014 @ 07:51 pm
Nemiers  
Pelnu pilī ienācis nemiers.
Ciemos bija Vēsums no Lietus pils, bet tad negaidīti piezvanīja Lietus no Egļu pils.
Ārā smaržo pēc spelgoņa solījuma, un Lietus ļoti mīl pastaigāties ar mani, kad ārā Vēss.
Tomēr pie manis bija Vēsums un arī manā pilī bija gana vēss.
Biju apjukusi ne pa jokam, apstājās mūžīgā pagātne, kurā viss notiek, notiek, bez sajūtas, ka kaut ko daru, viss apstājās.
Sēdēju ar telefonu rokā un jutu, kā domas domājas, taču nespēj izlemt.
Pie manis ir Vēsums, kurš šeit ir viens, un tas ir ļoti reti, pie tam viņš bija noskaņots uz sarunām, uz tām īpašajām sarunām, kas notiek līdz rīta gaismai un atklāj par cilvēku vairāk, kā gads citos apstākļos.
No otras puses pie manis grib braukt Lietus, kurš šeit ir ļoti reti, un ārā ir tieši tā ar Lietu staigājamā sajūta.
Viņus abus likt kopā nav iespējams, jo Vēsums reiz ir aizvainojis Lietu, negribēdams, ar savu vēsumu, un tad pats aizvainojies par to, ka Lietus to sāpīgi uztvēra.
Es taču neko, tas ir īpašs teiciens.
Vienam neko, citam visu.
Lielākā barā viņus var likt kopā, tad viņi var satikt, atšķaidīti.
Iedomājos, kā viņi izskatītos, ja skūpstītos.
Vēss Lietus.
Jo vairāk skatījos, jo vairāk sapratu, ka manī valda mājīgums, siltums un garas sarunas nevis auksts mežs.
Nabaga Lietus, viņš grib mani redzēt, bet kas iesāks, to gribas turpināt, tāda ir mana iedaba, esmu determinēts pats saviem lēmumiem, pat tad, ja tie liekas maināmi, ja saprāts liek tos mainīt.
Varbūt satikšu Lietu rīt, aiziešu no rīta uz Egļu pili.
Vakars ar Vēsumu bija salds.
Viskijs.
Viņš nejuta, kā nejauši uzliku roku uz atzveltnes viņam aiz muguras, viņš vērās vaļā, un vēršanās aizņem visas domas.
 
 
23 October 2014 @ 07:06 pm
 
Vārdsakot, katru dienu parādās kāds cilvēks no nekurienes un saka, ka jā, esmu šeit, bet tu man neatbildēji uz daudziem epastiem, kad prasīju, kā braukt. Pārlasīju garāmpalaistos e-pastus, visi ienākuši 9. oktobrī, kad bija vecmammas bēres. Un savukārt otro reizi šodienas džeks atrakstīja pirms divām dienām, kad sēdēju stūrī un trīcēju no vas.

Kā šodien teicu, you plan your best, and then life happens. And then you just deal with it.
 
 
23 October 2014 @ 04:49 pm
((((o)))))))))))))  
A. G. Cook is 23 years old.
 
 
23 October 2014 @ 05:48 pm
 
datu bāzēs datus bāzu
 
 
23 October 2014 @ 03:42 pm
svarīga informācija visiem Franča majonēzes cienītājiem  


Vienam no Latvijas vecākajiem un mīlētākajiem zīmoliem – Pavāram Francim, kas nu jau 19 gadus attēlots uz iepakojuma no dabiskajām izejvielām, bez ģenētiski modificētām piedevām un konservantiem Latvijā ražotās Provansas majonēzes, – nesen radies atdarinātājs. Tas ir Igaunijas uzņēmums “Polven Foods”, kas jau vairākas nedēļas “Rimi” un “Supernetto” veikalos Franča klasiskajai Provansas majonēzei ļoti līdzīgā iepakojumā pārdod produktu ar atšķirīgām sastāvdaļām, atšķirīgām īpašībām un atšķirīgu garšu.
 
 
23 October 2014 @ 04:28 pm
tuc-tuc-tuc  
tuc
 
 
23 October 2014 @ 04:17 pm
 
āboli golden
bumbieri conference
these are few of my favorite things
Tags:
 
 
23 October 2014 @ 03:50 pm
Terminoloģijas jautājums III  
Nopietni, dīzeļdegviela ir solāreļļa?! Kāpēc, kā-sasodīts-pēc mēs to saucam par dīzeļdegvielu, ja ir pieejams tik neticami skaists nosaukums kā solāreļļa?!

Dīzelis, nu, kā tas izklausās. Brauc ar dīzeli, un tev šķiet, ka blakus piesēdies kaut kāds bavāriešu motoru skrūvētājs ādas biksēs un ar eļļu nošķiestā rūtainā kreklā, sēž tur, gremo savus veisvurstus un piedzeŗ duļķainu alu. Bet solāreļļa! Brauc ar solāreļļu, un saulīte virs tava ceļa nenoriet. Solāreļļa, tas ir skaisti, zaļi un labskanīgi.

Kur skatās degvielas tirgotāju mērkaķinga departamenti?!
 
 
23 October 2014 @ 03:15 pm
Note to self  
Izrādās, Cibai olbaltums šķiet daudz apspriežamāks tēmats par geju pastmarkām. Nēnu taisnība jau ir, Cibā ir pilns ar cepšanas entuziastēm, savukārt varavīksnes karogu nes retais.