22 September 2014 @ 12:41 am
Kas Artusam Kaimiņam bēniņos?  
Mēs - AK un SM - nevaram saprast, ko jūtam pret Arturu “Artusu” Kaimiņu. Mēs par viņu nekā daudz nezinām, bet cik tad daudz vispār mēs viens par otru zinām? Maz, pavisam maz. Tāpēc pieliksim pūles un mūli, lai uzzinātu vairāk! Lai Inga Spriņģe un Inese Voika pārāk nesatrauktos, neturēsim delnas zem pūra un uzreiz liksim vaļā, ka nedz Aldis Gobzems, nedz arī kāds cits mums de faktus vākt nepalīdzēja.

Viss sākās ar to, ka Artuss bija samērā skandalozs jaunais aktierītis, kuram pārāk daudz lomus teātrī nedeva, tāpēc viņš, lai “Teātra bārā” varētu iegādāties rumkolu ar ledu un laimu un savam sunītim Borhesam leknāku kauliņu, paralēli tirgoja ārstniecības līdzekļus ārīgai lietošanai. Raksturlomi (un šajā ziņā nekas nav mainījies), ko Artusam no cien. režisoriem izdevās nozvejot, vienmēr kā gadījās, kā ne, bija huligāni un psihopāti. Taču tāpat kā krusa ir krusa, laiks ir laiks, un tas ritēja uz priekšu. Pēc treknajiem gadiem nāca krīze, oligarhi sadega kapusvētku elles ugunīs, bet Fredis pameta Ikšķiles pašvaldības deputātu Ufo pie sasistas BB brokastu siles. Ufo gan tāpēc nepameta plinti krūmos, un nodibināja nodibinājumu Boom FM 2014, kur par rīta raidījuma vadītāju uzaicināja mums visiem jau labi zināmo huligānu un psihopātu. Tas arī brīdis, kad Laimes pulkstenis - tadamm - nosita Artusa slavas stundu.

Izrādās, Latvijas aktīvā sabiedrības daļa bija ieslīgusi tādā vispārējas pelēcības un garlaicības žvingulī, ka džeks youtubē, kurš spēj sabiedrībā pazīstamus cilvēkus uzrunāt uz “tu” un pateikt “bļeģ”, bija kā svaigs Labieša alus malks karstā vasaras dienā, kā atsvaidzinoša pelde paģiru rītā, kā tikko iešņaukts amfiks… Vārdu sakot, sevišķi pacilājošu sajūtu tas radīja tādos tomātos ar kameru kā šis džeks: https://www.youtube.com/watch?v=6ggPuyUiBkI&feature=youtu.be Tātad tipāžos, kas sajūsmināti naktī no piektdienas uz sestdienu pārnes mājās kādu norautu ceļazīmi vai bārā lepni dejo apenēs.

Neilgi pēc “Suņu būdas” ažiotāžas ieskrējiena Artuss ar advokātu, dendiju, taisnības imperatīvu un texxxtu radagabalu Aldi Gobzemu nodibināja biedrību “Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs!”, kas diezgan ātri savu pastāvēšanu beidza, vainojot tajā Latvijas liekulīgo un inerto sabiedrību. Tomēr Artuss no sava domubiedra Ufo bija iemācījies pilnti krūmos nemest, tāpēc pievienojās viņa pārstāvētās partijas kandidātu sarakstam, lai startētu Saeimas vēlēšanās. Raidījumā “1:1” Artuss neslēpa, ka viņa galvenais mērķis Saeimā ir iemūžināt visus pārējos kolēģus netiklu un sabiedrības labsajūtai kaitīgu situāciju kinolentēs. Iespējams, padzirdējis par iespēju nofilmēties kādā jaunā letiņu kino grāvējā, sarakstam pievienojās arī Rūdolfs Plēpis.

Pāris reižu karstgalvim Artusam ir izdevies arī izrauties ārpus youtūbes skapja - vienreiz viņu uz dueli izsauca pētnieciskās apvienības Re:Public soliste Inga Dagile-Spriņģe, bet otrreiz ar viņu un 3. vidusskolas direktoru Andri Priekuli-Sekseri kopīgi dzimšanas dienu TV24 ēterā svinēja bijusī diktore Velta Puriņa. Kā viņiem tur gāja? Ne mazākā čillā kā oligarhiem kapusvētkos - Artuss kā vienmēr neievēroja nekādus pieklājīgas komunikācijas principus un bļaustījās, vienu pēc otra izmetot Alda Gobzema rūpīgi vāktos faktus un rādot Mārtiņa Bondara līmētās kolāžas.

Kā jau minets iepriekš, mēs Artusu Nekā Personīgi nepazīstam. Šī iemesla dēļ nekas cits mums neatliek, kā vien domāt par viņu kā tādu televīzijā novērojamu dabas parādību. Internets melš, ka Artuss pēc horoskopa - gluži tāpat kā viena no mums, rakstniecītēm - ir Skorpions. Diemžēl tautā runā, ka astroloģija ir huiņas sinonīms, tāpēc vairāk kā šos divus teikumus mēs Zodiakālai analīzei neatvēlēsim. Kas mums atliek? Biogrāfiskas vadlīnijas jau ieskicētas, būtiskākie fakti apjausti, bet ambivalentā attieksme pret Artusu kā nemainās, tā nemainās. Fakti pārāk viegli ļaujas interpretācijai, tie nekam neder! Prātīgāk būtu paļauties uz jūtām, jo tās nekad nemelo, tāpēc tagad pievērsīsimies tirpām, kas mūs pārņem, vērojot Artusu.

Pirmkārt, Artuss par pirmo iespaidu mums atstāj haotisku bravūru, kas drīzāk krīt uz nerviem, nekā nekrīt, tomēr, brīdi klausoties viņa sakāmajā, var just to, ka par spīti C līmenim latviešu valodā un ētikā, sekmība veselajā saprātā viņam arī piemīt, t.i. viņš nav pilnīgi stulbs. Protams, nav izslēgts, ka viņš, kā jau aktieris, izpilda lomu, kuru pats, iespējams, neapzinās, tomēr šīs spekulācijas uzreiz atmetīsim aiz cieņas pret ideju, ka katrs cilvēks var pats izlemt, kas viņš dzīvē grib būt - kaut vai stulbenis. Otrkārt, lai arī sociālā huligāna lomu viņš izpilda nevainojami, diez ko ticams nav viņa morāles godasardzes tēlojums. Viņš ir gatavs apriet jebkuru, tomēr šī vēlme apriet šķietami nāk no neadekvāta ego, nevis cēlsirdības. To visu gan mēs būtu gatavas viņam piedot, jo neviens nevar būt balts un tas nav iespējams, un galu galā - kāda starpība, kas ir cēlonis? Tomēr viss nav tik vienkārši, un ir lietas, ko piedot ir aizliegts - piemēram, neļaušana atbildēt uz paša uzdotiem jautājumiem. Nafig tad tu vispār ko prasi?

Varbūt Artuss savā privātajā dzīvē ir ļauns manipulators, varbūt viņš savā privātajā dzīvē ir vienkārši trešais tēva dēls - ar labu sirdi un sliktu cēloņsakarību uztveri. Savā publiskajā dzīvē viņš katrā ziņā harmonisku iespaidu neatstāj. Tas viss būtu patiesībā relatīvi pofig, bet tā besīgā sajūta, ka tu nevari saprast - tā mums neliek mieru. Vārdusakot, Artus, ja tu mūs lasi - lūdzu, neaicini ciemos uz Suņu Būdu, jo tāpat nenāksim, bet vakariņās gan var. Jāizmaksā nebūs, nemīz. Mēs vienkārši gribētu tevi saprast.
 
 
21 September 2014 @ 11:20 pm
 
Man ir sugar low, nevis sugar high. Tas ir tad, kad tu tā negribīgi centies apnīcināt tos ābolu kilogramus, jo tak maitājas, zaptesēdāji te neviens nav, sulu spiest mājas apstākļos - vispār neiedomājos, kā iespējams, nu tad atliek ābolkūkas, un tad tu viņas arī cep... Šodien otrā šīsnedēļas kūka. Tā Tolstoja meitas buttload-of-apples-and-some-petty-whatnot kūka. Salda kā es nezinu kas, jūtos iekšēji aizlipusi. Labi, ka mājāži ar paknibina.
Tīrajā ēst ar jau apriebies. Karoč fakdisšit, gribu prom.
 
 
21 September 2014 @ 10:22 pm
 
noskatījos Maleficent. patika.
 
 
21 September 2014 @ 09:27 pm
 
no pusnakts līdz rītausmai sēdēju ķipja buduārā-bibliotēkā totāli pozitīvās vibrācijās un visu laiku mainīgās muzikālās dekorācijās
vispirms šubr autorvakars, tad raita kaveru programma, un tad kaut kā tas viss nomainījās uz samērā intimu vakarēšanu ar no pirts iznākušiem igauņiem hc šaļļu gurnautos un skārda bunduli ar stīgām jeb rezonatorģitāru

vakarpusē darīju to, ko pienākas darīt paklausīgam pilsonim brīvdienā - pavadīju laiku iepirkšanās citadelē
tur es novēroju divas ievērojamas lietas
ir kritis pēdējais latviešu virtuves bastions - lido salātu galdā ir parādījusies mocarella ar saulē kaltētiem tomātiem un visāda tamlīdzīga vidusjūra
tā ka dārgie kotlešu un baltās mērces kā vienīgās īstenās patiesības sludinātāji, kā arī rukolas pesto un visa šitā apšķaudītāji - pat ķirsons jūs ir pametis
vēl novēroju, ka desiguāļa veikalā par pilnu rubli galdā tiek likta aizaiziepriekšējā kolekcija
srsly, tur kā aktuālu 2014/15 rudens/ziemas sezonas preci par pilnu trīsciparu cenu var dabūt tieši to, ko esmu iegādājusies akurāt pirms diviem gadiem barselonā - kicekam tās bikses jau ir izdilušas puscaurspīdīgas, un mani svārki arī sāk uzrādīt pirmos nolietotas trikotāžas caurumtiņus
šī ir mūsu lielā iespēja apgādāties ar jauniem tādiem pašiem apģērbiem, kas it kā ir forši, bet nepamet sajūta, ka latvijas pircējus uzskata par pamuļķiem, tāpēc nē paldies
 
 
21 September 2014 @ 04:31 pm
 


šodienas saullēkts |phonefoto
Tags: ,
 
 
21 September 2014 @ 04:28 pm
 


3 rīti mārcienā |phonefoto
Tags: ,
 
 
21 September 2014 @ 03:40 pm
snl  
- Life is like a box of...
- Dead people!
 
 
21 September 2014 @ 02:59 pm
Bezmaksas reklāma.  
Ir ērti, ja kāds uzņemas lomu apkārtējiem apskaidrot, ko nozīmē viens vai otrs vārds. Tiešām patīkami, ja sanāk ar līdzbiedriem vienoties par kādu artikulētu vai ne tik ļoti skaņu jēgu. Tas gan ne vienmēr izteikti palīdz, jo īpaši starpdzimumu attiecībās, taču nedaudz likteni atvieglo gan. Atgriežoties pie tēmas, pats parasti šim nolūkam izmantoju http://www.tezaurs.lv/sv , viens no argumentiem ir tāds, ka šie tomēr visādi aktualizējas un mēģina iespēju robežās turēties laikam līdz. Ienāca prātā šo apšaubāmo tēzi pārbaudīt, jā, nudien tā ir:

hipsters sar.
1. Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam.
 
 
21 September 2014 @ 03:02 pm
 
Ņemot vērā to, cik bieži es pati izdomāju problēmas un iekuļos monodrāmās, par kurām drāmu subjekti netiek pat informēti, iespējams, pamatskolas matemātikas stundās bieži atkārtoto pantiņu "Ko vien vari, galvā dari!" esmu tomēr uztvērusi pārāk burtiski.
 
 
music: daudz laimes!
 
 
21 September 2014 @ 01:54 pm
 
pēdējā laikā kautkādu iemeslu dēļ pastiprināti pievēršu uzmanību tam vai kāda konkrēta cilvēka prāts ir eksakts vai humanitārs. ja runā par abu veidu prātiem mūzikas uztveres kontekstā, tad pagaidām secinājums ir tāds, ka eksakti prāti retāk pievēš uzmanību niansēm un nesaredz visādus smalkumus, tajā pat laikā izteikti humanitāri prāti pievērš uzmanību gandrīz tikai niansēm.
 
 
21 September 2014 @ 12:34 pm
Vieta paldiesam.  
Liels paldies visiem vakardienas pasākuma dalībniekiem. Nevienu nesaucu vārdā un sīkāk par pasākumu neko neteikšu, jo, ja tā apdomā, līdz galam legāls šis nebija tomēr, taču tik tiešām ļoti labi atpūtos. Žēl, protams, ka tas viss pāragri beidzās, ap diviem naktī, kad tikai sāku iešūpoties, taču, no citas puses skatoties, ej nu sazin, kā tas viss būtu beidzies, ja iežšūpojies būtu pa riktīgam.
 
 
21 September 2014 @ 12:35 pm
 
Poll #20163 galvassāpes
Open to: All, results viewable to: All

vai tev sāp galva, kad no rīta pamosties? (paģiras ir izņēmuma gadījums, jautājums ir par ne-paģirainiem rītiem)

View Answers

nekad
4 (25.0%)

reti
7 (43.8%)

dažreiz
3 (18.8%)

bieži
1 (6.2%)

gandrīz vienmēr
1 (6.2%)

 
 
21 September 2014 @ 12:12 am
par skaistumkopšanu  
viena derīga lieta, ko ar šo nejēdzīgi organizēto dzīves ritmu esmu atklājusi - matus mazgāt reizi nedēļā ir pilnīgi pietiekami.
(nedēļas vidū vienīgi izmazgāju atsevišķi čolku, jo tā tomēr sašņurkst, bet tas arī viss)

goda vārds, neizskatās pēc bomža
 
 
20 September 2014 @ 09:49 pm
OMG Things Being Revealed  
šodien biju pirtī pie Pērses upes, un kaimiņi pārmaiņas pēc ierubīja Niku Keivu un Kailiju Minogu tik skaļi, ka rībēja pa visu ieleju. un tad visā tajā pirts dūmakā un bērzu lapu smaržā es beidzot sapratu, ko esmu pārstājusi darīt. esmu par slinku, lai speciāli kairinātu vairākas maņas vienlaicīgi. nē, nevis par slinku, bet par nogurušu, un no sevis, visdrīzāk, un no visām tām sociālajām spēlēm.
šogad nesarks kļavlapas, jo koki ir saslimuši. arī jāņogas ir saslimušas, kas zina, varbūt es arī.
 
 
music: dungoju
 
 
20 September 2014 @ 09:28 pm
 
smieklīgie cilvēki
 
 
20 September 2014 @ 07:37 pm
Nu čau  
Es varētu it kā te kaut ko stāstīt par to, cik ļoti grūti man ir saņemties rakstīt sev, jo pierakstīt sev - man tas nozīmētu nepierakstīt vispār. Es varētu spriest, ka tas liecina par zināmu seklumu, vai varbūt vienkārši par to, ka domu vārdiskošana ir bezjēdzīga, ja nav neviena, ar ko tajā dalīties. Es varētu aizbildināties ar vientulību, kas laiku pa laikam ierodas ciemos bez iemesla un bez klauvēšanas. Vēl es varētu atmest visu to prozaisko liekulību un sacīt, ka man pietrūkst šīs vietas un komunikācijas ar cilvēkiem tajā.
 
 
20 September 2014 @ 03:15 pm
 
 Profesionāls politiķis - runā par kaunu.

Tikt aktīvajā politikā par jebkādu cenu, caur jebkādām durvīm, nav nekāds interesantums pats par sevi. Bet ir interesanti, kā šie indivīdi un mutējošās organizācijas (partijas) un savienības, ko tie veido, cenšas domāt un rīkoties noteiktos veidos, lai sasniegtu mērķi. Varbūt tikai ikdienišķi naivi ir pārdomāt plašāku tēmu "Jānis Jurkāns un tikumu ētika" un jautāt, vai viņiem ir pārliecība, ka viņi ir nepieciešami? Vai viņu politiskie sasniegumi un reputācija liecina par to, ka viņiem ir, ko piedāvāt? Acīmredzot, ir jātic savam kaut kādam stāstam, kas apliecina, cik daudz esmu sasniedzis un izdarījis labu, lai atgrieztos, lai būtu ta cienīgs, lai bez manis nevarētu iztikt. Godmanis atbildēja Kaimiņam, kad tas jautāja par motivāciju kandidēt, ka viņu motivējot vēlme "sastādīt biškīt problēmas jaunajiem, kas grib, lai viņus ievēl tāpat". Ar "jaunajiem" viņš domāja tos, kuri "tagad ir pie šprices".

Bet visu uzmanību veltīt indivīdiem būtu ierobežojoši. Tās ir [ideoloģiski] mutējošas organizācijas, jeb institūcijas, kas veido vidi, kurā tiek darīts politiskais darbs. Hipotētiski varētu teikt, ka šīs institūcijas kā kopa kļūst amorfas un to atšķirības ir virspusējs strukturāls politiskā darba blakusprodukts. T.i. partiju ideoloģiskās/politiskās atšķīrības nav galvenais motivējošais faktors politiķiem - indivīdiem un grupām. Šīs atšķirības atražojas paralēli citām, merkantilām interesēm, politiķiem par tām nav daudz jāuztraucas. Šāda situācija, kurā politiskais darbs ir iespējams bez primāriem ideoloģiskiem apsvērumiem individuālā un grupu līmenī, rada situāciju, kurā par mērauklu tiek ņemta 'rīcībspēja', bet aizvien vairāk izlēgta 'atbildība'.
Tags: ,
 
 
20 September 2014 @ 06:19 pm
 
man ir biļete uz šodienas vesthemas liverpūles spēli
viņa stāv uz mana somu kolēģa galda robotu rūpnīcā
un ar viņu uz spēli ies mans portugāļu kolēģis
es izlikšos, ka man pilnīgi nemaz neskauž
un iešu uz krogu skatīties spēli ar joņevu
un varbūt pat joņevs neatnāks
Tags:
 
 
20 September 2014 @ 06:15 pm
 
Vairāk citu/citus un citur, mazāk sevis.
 
 
music: cocorosie - tearz for animals
 
 
20 September 2014 @ 04:27 pm
could you wake up as a different person?  
moments, kad pamosties un domā: "fuuck darba diena", bet tad atskārt, ka tomēr brīvdiena
 man bija solis tālāk

tas notika šādi
- augh
jāmostas
- waait ir taču sestdiena
- yay
- nē, tomēr nav
- hurumph
 
 
music: syro
 
 
20 September 2014 @ 02:07 pm
 
otrais brīvdienu rīts divu nedēļu laikā, kad tā vietā, lai aizietu uz stilīgu un laisku branču pilsētā es pasūtu picu, un jau otro reizi durvis atveru naktsdrēbēs. ja šis pats atkārtojas arī nākamnedēļ, sākšu satraukties.

bet vispār es esmu saaukstējusies un ļoti dusmīga uz cilvēkiem, kuri iet ārā no mājas pusslimi un slimi. pāris reizes pabraucu sabtransā, pāris cilvēku apkārt ir slimi, un šitā. dažāda veida dusmas.
 
 
20 September 2014 @ 01:40 pm
pus6 no rīta vecrīgas hesburgerā  
pie blakus galdiņa piesēžas saburzītā ādas jakā tērpies vīrietis ar melnu platmali galvā un akustisko ģitāru rokās un visai monotōni izpilda opus pro dziesmu rōzā lietus. pēc tam pie viņa pienāk no tālāka galdiņa cits trīsdesmitgadnieks, džinsu īsbiksēs, un lūdz izpildīt kaut ko no prāta vētras. ģitārists pagarā monologā izskaidro, ka šāda lūguma izpilda darītu apšaubāmu viņa heteroseksuālo orientāciju (pasūtītājs kļūst aizdomīgs), bet tad to visu pabeidz ar risinājumu, ka viņš šo dziesmu veltīs zanei - pagarlaikota izskata gaišamatei no sākotnējās kompānijas. skan dziesma, tajā tiek vairākkārt iepīts zanes vārds, savukārt zanes galdabiedrs to visu turpina uzcītīgi filmēt ar viedtālruni. kamēr ārā atslēdzam velo, iznāk otrs zanes galdabiedrs un pauž savu sarūgtinājumu, sašutumu par to, ka o-kartes akadēmijā vīrietis ar ģitāru neesot pieņemts, jo tur ņem nevis talantīgus mūziķus, bet tikai tos, kam ir daudz naudas, augsti radi un visādas pazīšanās.
 
 
mood: vakar iepazinos ar saidkāru
 
 
20 September 2014 @ 01:17 pm
 
ai jel manu vieglu pohu, johaidī.
 
 
20 September 2014 @ 01:55 am
Paldies!  
Kā ir - ja psihos saprot citi psihie ar citādākiem novirzes simptomiem, vai šie psihie vispār ir psihi? varbūt viņiem vnk, hehe, attiecīgajam laika un telpas setingam neatbilstošas intereses?

noskatījos, satrieca
 
 
music: klausos raidījumu
 
 
20 September 2014 @ 01:59 am
 
jāsametas un jāuzfilmē žē mūvijs par gladiatoriem zombijiem, who's in?
 
 
19 September 2014 @ 11:26 pm
oolong  
skumu, skumu, pie brāļa sēdēdama un angļu gramatikas likumu skaidrojumus krieviski priekš visatpalikušākajiem no saviem skolēniem meklēdama, aizgāju uz virtuvi pagatavot tēju, un tad brālis, kuram aplēju oolong, man parādīja šo video, es sāku smieties un viss kļuva labāk
oolong johnson
 
 
 
 
19 September 2014 @ 10:07 pm
 
gribu skatīties filmas par supervaroņiem, piemēram the avengers, bet filips liek skatīties filmu mistery train, kas visa ir japāniski un vispār neko nevar saprast.
 
 
19 September 2014 @ 07:38 pm
pēēēēēēdēēēēēēēējorēēēēēiz  
pēdējā darba diena normālajā režīmā nu gandrīz beigusies
rīt desalpe, un tad tikai novākšanas/tīrīšanas darbi bez tūristu uzņemšanas/ēdināšanas līdz vīnogām

sajūta, ka šī ir bijusi viena liela vasaras nometne, kam nu pienākušas beigas
ļoti divējādi, no vienas puses baigais prieks par to, ka viss beidzies, un beidzot man būs brīvais laiks un laiks sev, un vispār laiks
bet no otras puses - nereāli, nereāli pietrūks šīs vietas un cilvēku
 
 
music: lol, lol, lol, Apvedceļš - Zemenes
 
 
19 September 2014 @ 06:17 pm
 
rubrikā "kā mani pārsteidza ar labu servisu"
par nac. av. komp. mēs parasti aronizējam un/vai esam nikni, mārtingauss, es tevis mīlēt dašā un stāvus
bet, gods kam gods, pēdējā lidojumā mani patīkami pārsteidza divās epizodēs
a) nekādi nevarējām pacelties laicīgi, jo ārpus kārtas bija jāpārvadā neliels policijas konvojs (to neviens skaļi neteica, bet varēja noklausīties, ja zināja, kur), un aiz tam pasažieru skaits salonā nesakrita ar papīriem - to nu kapteinis ļ. zolīdi izstāstīja, kamēr gaidījām pacelšanos, un vispār visu laiku stāstīja, kas notiek, kas gaidāms, reisa laikā vairākas reizes precizēja, cik tad īsti minūtes kavēsies ielidošana (man nekad neviena aviolīnija šitik smalkas detaļas nav stāstījusi) un visā visumā ļ. atklāti un zimpātiski iznesa situāciju
b) pirms nolaišanās biju ērti iekārtojies izgulēt paģiras pa diviem beņķiem, un ap to laiku, kad visus dzen līdzināties un mierā un visu pacelt nolaist un muguru taisnu for landing, aiznākamā beņķa tēvocītis satraukti jautāja stjuartam, vai tad meiteni nevajagot modināt
stjuarts bija nesatricināms un tik vien kā attrauca "ja tik ir piesprādzējusies, lai jau guļ"
(es ar vienu ausi jau biju pamodusies, bet stjuartam vienalga paldies)
 
 
19 September 2014 @ 05:24 pm
 
izvācu vienu skapi
dosies uz otraelpa kkad
jo izmest pa' grūšu
 
 
19 September 2014 @ 03:47 pm
\[T]/  
Fake Zara.
 
 
19 September 2014 @ 04:16 pm
 
sievišķība
krampis
vēlme
spēks
 
 
19 September 2014 @ 04:14 pm
 
es nedaudz sapratu dzīvi
 
 
19 September 2014 @ 04:02 pm
#u is for unfair  
ja man iedotu latu katrreiz, kad kāds sašķobās un sāk klāstīt: "džeina ostina/džeina eira/sex and the city/jebkāds chicklit whatever, fui, pē, cik prasti, kurš lasa šitādas stulbības", es jau būtu varējusi jau nopirkt žiguli.
tas nekas, ka sex an the city grāmata tikpat spoži uzrakstīta, un daudz ciniskāka, nekā breta īstona elisa slavenākais darbs. tas nekas, ka kendesas bušnelas tēvs bija nasas inženieris un pati viņa ir baisi inteliģenta. nē, sekss un lielpilsēta nav asprātīgu un precīzu novērojumu par sabiedrību kopums. tas noteikti ir tukšs un bezjēdzīgs cosmo šits, jo tur ir par kurpēm, un attiecībām, un autors ir sieviete, un, akvaimanudies, tur atklāti tiek propagandēta agresīva tiekšanās pēc atzinības, naudas, slavas un neatkarības.
 
 
19 September 2014 @ 03:37 pm
industriālās naktis  
13,4 km, vidēji 6,2 min/km
kaķsēkļdambī, ja neskrien pa smuko industriālo trasīti caur ištras vārtiem, var vieglā sēra smakā izmest līkumu starp ostas sētu un privāto apbūvi, kas galvenokārt sastāv no aplam šķībām dažāda vecuma mājām ar jaunāko arhitektūru gāzbetona bloku piebūvēs, kuras tā arī palikušas puspabeigtas no 90tiem, kamēr to bijušo saimnieki droši vien ar vardarbīgas nāves pazīmēm atdusas kaut kur ostas dzelmē vai, vēl drīzāk, krūmu un nezāļu džungļos ap dzeloņdrāšu apjozto, lēnam zemē grimstošo norūsējušu padomju garāžu kooperatīvu dziļāk iekšienē.

sezonas atklājums - mežonīga trase starp purvainiem krūmājiem, dzelzceļa pievedceļiem un betona sētām, pa kuru iespējams, pretēji jebkurām cerībām un kartēm, izskriet no bukultu uz skanstes ielu. tepat bija satiksmes un gaismas, bet tad tu jau skrien pa zemes ceļu nekurienē, zvaigznes virs galvas spožākas, dzestra, purvaina gaisa ieplakas mijas ar silta gaisa kabatām, kur smaržo pēc saules un svaigas maizes. otrā vieta rīgā, kur izdzīvošanas instinkts lika izslēgt mūziku.
 
 
19 September 2014 @ 03:55 pm
 
meitenes, ja kas, šodien qooqoo štābiņā iet vaļā rasprodāža, ir visādi aizvēsturiski brīnumi par čiriku, vēl par čiriku ir bērnu legingi daudz visādi, un vēl ir pa šim tam no visām pēdējā laika kolekcijām par lētu naudu, es piemēram pa lēto iedzīvojos pūtvējiņu legingos ar lietišķās mākslas muzeja vitrāžām (pūtvējiņu teksts arī ir virsū, trū stōrī) (vēl varētu kaut kur iepirkt smukākas kājas, bet tas tā)
tātad šodien līdz 11 vakarā
 
 
19 September 2014 @ 02:12 pm
 
pēdējās dienās pieņemu lielus lēmumus reizi stundā. nav brīnums, ka reizēm uzkaros un aiziet ciet.

no otras puses, nav ko ilgi domāt par lietām, vai ne.
 
 
19 September 2014 @ 01:07 pm
 
 
 
19 September 2014 @ 01:16 pm
 
Vajag kaut kur nolaist to agresiju, to vēlmi visu izčakarēt un nosvilināt. Ir piekāpis bezmiegs un neiet prom. Tas ir pats debilākais un debilitating stāvoklis visā Visumā - kad esi pārguris, nojājies, visu nīstošs, un pat aizmigt nevari... līdz kādiem četriem rītā. Tā pusmiega stadija, kad pat nevari rast mierinājumu kādā jaukā Game of Thrones sērijā, jo liekas, ka izšķaidīsi nabaga kompīti pret sienu.

Ļoti gribas visus tos sūdus izšķaidīt. Vienkārši šķaidīt lietas. Liekas, ka it's gonna feel so good, but it never ever does. Stikli neplīst tā, kā man gribētos, ar tādu mega efektu, pat tad, ja viņus ar visu spēku šķaida pret betona sienu (stiklu par maz??)
Gribas vienkārši bļaut uz visiem, un pacelt balsi, bet nedrīkst. Nav suņuks vainīgs, ka sezona šogad beidzās ātrāk un ka man prispičilo viņu paņemt tādu neaudzinātu un diezgan nepāraudzināmu, un ka hosts viņam tāds pohujistisks. Nav beibijs vainīgs, ka viņam gribas visu klapēt un arī pagaidām īsti neiet ar atradināšanu. Nav visi kolēģi vainīgi pie tā, ka man ir sūdīgs garastāvoklis. Nav neviens vainīgs pie tā, ka reizēm recovery just doesn't happen.

Gribētos spīta pēc iespert sienai tik stipri, lai salauztu kāju, bļeģ, abas kājas kaut vai, un pēc tam tizlās roķeles, bet tas visu padarītu tikai ļaunāku. I'm just a self-harming kind of person, that's who I am.
 
 
19 September 2014 @ 12:37 pm
 
interesanti zināt, cik ilgi būtu jātaisa pietupieni, lai varētu uzvilkt "yes i do squats" krekliņu? (atradu lapu ar 30 day fitness challenges)
 
 
19 September 2014 @ 08:45 am
 
Bet vispār man nepiedien apcerēt garām palidojušas un netālu tramvajā apsēdušās nimfas.
Nu jau pusgadu draudzējos ar meiteni I.
Galvenā doma, ko līdz šim esmu šajās attiecībās ieguvis ir, ka iepazīt sevi var tikai mijiedarbojoties un nereti arī nonākot konfrontācijā ar citiem. Inerti sēžot vienatnē sevi iepazīt nav iespējams.
Un vēl es esmu no jauna atklājis ignorances-pieķeršanās likumu. Lai cik nekrietns tas arī būtu. Jo vairāk tu cilvēkam izrādi savu pieķeršanos, jo vairāk tas tevi ignorē. Līdz brīdim, kad tu sāc ignorēt un tad saņem pieķeršanos. Lielos vilcienos, protams.
Un mazos tramvajos...
 
 
19 September 2014 @ 08:32 am
 
Otro reizi rīta tramvajā redzēju skaistu, mīlīgu, šķietami tramīgu un neaizsargātu blondu būtni.
Prātoju, kā diez viņu sauc un ko viņa dara?
Šo dziesmu es veltu viņai.
https://www.youtube.com/watch?v=LA4yOcuQAF0
 
 
19 September 2014 @ 07:42 am
Declare independence  
Phew. Izskatās, ka būsim tikuši cauri sveikā. Ak, Skotija, dod buču, let us love you! Vairāk gan šitā nedaries. Mēs uztraucāmies, Deivids uztraucās, kam šitādi uztraukumi vajadzīgi.
 
 
19 September 2014 @ 03:29 am
Labi, labi, jox jox  
man ir tāds netikums aizmirst, ko esmu nosapņojusi un ko nē, un attiecīgi arī rīkoties vai gaidīt kādu likumsakarīgu turpinājumu iepriekšējiem notikumiem, bet tad es atceros: sviests, ikdienā taču es neesmu visu laiku pilnīgi kaila.
 
 
music: Sun of the Sleepless - Tausend Kalte Winter
 
 
19 September 2014 @ 12:03 am
 
esmu ļoti nobažījies, jo atkal nonāku tur, kur negribu nonākt. no vienas puses, tur viss ir pazīstams. pazīstami mošķi, kas iznāk katrreiz, kad tur viesojos. no otras puses, liekas, ka varētu citādāk, ka es varētu kaukt smukāk.

cita starpā grieķi ir tik gaišredzīgi, tik labi visu zina. viņiem ir savdabīga, bet visumā saprotama un precīza attieksme pret Liktenīgo. tas ir tā, parids izraisa karu, ahillejs to izbeidz, un parids izbeidz ahilleju. likteņa aronijas nokrāso palagus.
 
 
18 September 2014 @ 11:29 pm
 
visdepresīvākais gadalaiks ir rudens, un visnomācošākais realitātes elements ir valūta. mani skumīgu dara jau doma par to, ka jāapmeklē darba intervija, kur kāds paštaisns indivīds novērtē naudā manu "es". (žurnālistikas projekts notiek ļoti lēni, un man noteikti vajadzēs otru darbu, ja es tur strādāšu.)
un, ja reiz par gadalaikiem, tad pagājušā gada sezonas piedāvājumā bija galvas dauzīšana pret sienu. šogad pirmoreiz kaltēju sēnes un raudzēju vīnu, piemēram, tātad dodos pareizā virzienā, taču par zivju kūpinātāju Atlantijas ielā gan laikam nestrādāšu.



tā pārlej vīnu, kad laiks filtrēt un pievienot cukuru.
 
 
mood: Tausend Kalte Winter
 
 
18 September 2014 @ 10:59 pm
 
šodien visu dienu galvā skan flower of scotland.
 
 
18 September 2014 @ 10:22 pm
Latvian lore and mental retardation  
Ādamam bija septiņi dēli, septiņi dēli,
ne tie ēda, ne tie dzēra, ne tie zin', kas jādara,
ne tie ēda, ne tie dzēra, ne tie zin', kas jādara,
visi dara tā!

Ādamam bija septiņi dēli, septiņi dēli,
ne tie ēda, ne tie dzēra, ne tie zin', kas jādara, jo tie bija tik ļoti garīgi atpalikuši, ka nacistu eigēnikas vienība, kuru rokās nonāca viņi, izrādīja neticamu, iepriekš neredzētu žēlsirdību attiecībā uz šiem dzīves pabērniem, veicot coup de grâce manierē "pistoles lode sejā" [viņiem pat nelika rakt pašiem savus kapjus, jo viņi bija tik debili, ka neko daudz nesaprata, ākstījās, un bija pat gadījums, kad viens no vecākajiem brāļiem iesita ar lāpstas metāla daļu pa galvu jaunākajam]
un tad viņi tiešām neēda, nedzēra un nezināja, ko darīt, savukārt visi darīja tā [kā teica TV].