30 July 2014 @ 02:19 am
 
Lel, manai Nokiai 603 ir tāda fīča, ka var ierubīt KAUT KĀ vibrēšanas režīmu, nepārtrauktu. Well hello, girls! I've been expecting your clitoris.
 
 
30 July 2014 @ 12:59 am
 
3 gadus nebiju piedzīvojusi zombiju apokalipsi, bet pagājušajā naktī es zināju, kas ir jādara. tu soļo zeķēs pa nepazīstamu Londonas izmēra pilsētu, līdz sasniedz pašu nomali, kur aziātu apdzīvotā namā korišs jau ir paglābis visu tavu iedzīvi; meklē kurpes un sviesta nazi, kamēr ārā notiek helikopteru - bumbvedēju uzlidojums. esmu dzīva, tātad viss ir kārtībā, Freids novīpsnā un paceļ glāzi Jack Daniel's no pudeles, kuru pēc kāzām noslēpu aiz ledusskapja. pazudušais dzīvesbiedrs arī ir izdzīvojis, lai arī UK zombiji vēl pavisam nesen sēdēja tiesaszālē uz soliņa un iztēlē pārcilāja virtuves inventāru, lai atrastu to Vienīgo Barbaru Zobenu.
 
 
mood: yes, we can
 
 
29 July 2014 @ 11:18 pm
 
jaunieši,

ja ir vēlme mani kaut kur aicināt vai saņemt uzaicinājumu no manis, lūdzu, nekautrējieties.
man ir tieši tik daudz gribasspēka, cik pašai sev.
+būvēju jumtu
<3

+atkārtojos: laipni gaidīti Koknesē aiznākamajā vīkendā
 
 
music: vilciens un naktstauriņa deja
 
 
29 July 2014 @ 11:00 pm
 
ar Līvu dzīvoju kopā jau kopš janvāra, un pirms tam vēl dzīvojām Ventspilī. šajā laikā esmu apguvusi visādas dzīves gudrības no Līvas, kuras reizi pa reizei ir nepieciešams pierakstīt:
1) dzīve ir pārāk īsa, lai skaistu drēbju un skaistu lietu nēsāšanu un vilkšanu atliktu uz kādu nenoteiktu ''īpašo brīdi'' (hence gliteri, puķainas kleitas, (mākslīgās) ādas žaketes un masīvi auskari)
2) ja vīrietis tev sūta sava ēdiena bildes, viņš noteikti ir labs cilvēks (mierinājuma vārdi pirms mana ceļojuma uz Somiju, kad mani pēkšņi pārņēma panika, ka soms ir maniaks)
3) ir jāizvairās no Starojuma, tāpēc ir jāvalkā folija cepurītes. šodien arī izdomājām, ka, tā kā es nedēļas nogalē sev uztaisīju folija cepurīti, kuru arī kādu laiku panēsāju, un vēl nogriezu matus, kas atbrīvo no saziņas ar citplanētiešiem, mans prāts šobrīd ir īpaši skaidrs. jeb, citiem vārdiem sakot, esam diezgan drošas, ka uz vecumdienām vai pat krietni ātrāk sāksim pavadīt savas dienas, staigājot pa pilsētu un kladzinot par to, kā ilumināti kontrolē pasauli. in other news, plānoju sazvērestības teoriju youtube video ballīti, kurā vienkārši pavadītu vakaru, skatoties dažādus lieliskus video par to, kā pasauli pārvalda ķirzakas un kā viss ir viena liela sazvērestība. 
 
 
 
29 July 2014 @ 04:32 pm
 

Izrādās, ka starp karstuma novājināto uztveri, pagaisušo pārsteiguma izjūtu un sarūgtinājuma viļņiem joprojām var atrast kaut ko elpu aizraujošu. Šī ir vēl pēdējā vieta, kur patverties, krasti, kurus neapskalo duļķains ūdens un telpa, kuru piepilda tikai zvaigžņu mirdzums. Jebkāda pretošanās kļūst lieka, kad tevi aiznes pa straumi - Stars of the Lid.

 
 
29 July 2014 @ 06:12 pm
 
paldies sponsorētajiem linkiem gūglē
es tagad zinu, ka ir tādi mormoņu transhumānisti
http://transfigurism.org/ (enter at your own risk)
 
 
29 July 2014 @ 05:24 pm
consumer erotics  
vai playboy, fhm u.tml plaša patēriņa vīr. dz. mērķaud. orientētos žurnālos publicēto kailo sieviešu attēlu funkcija ir vēlmes socializācija, atspoguļojot un veidojot hegomonisko seksualitātes modeli?

(mākslas darbi kā institucionalizēts diskurss stāv atsevišķi, pers. reprezentācijas soc. tīklos arī, citi masu mediju attēli ir kaut kam ilustrācijas. kā mulsinoša marginālija paliek tikai kaķīšu un kucēnu bildes....)
 
 
29 July 2014 @ 05:33 pm
 
nu kad bļin beigsies tas negaiss ???
 
 
29 July 2014 @ 05:09 pm
 
es tā pamazām šo bodīti atgriezīšu pie tekstuālajām saknēm, tas ir, sirsnīgu notikumu un to izsaukto reakciju pierakstīšanas, jo galu galā tviteris ir domāts tam, lai frīstailā repotu un ietu kosmosā, vai ne. klausos future islands koncertierakstus, viņš tur tā traki un enerģiski lēkā, es arī sāku kustināt rokas līdzi, un tikko ar kolēģi izgājām pagalmā, jau bijām ļoti salijušas, salijām vēl vairāk un tad savos slapjos tērpos klausījāmies mūziku telefonā un vienkārši dejojām kā trakas. 

bet future islands, draudziņ, tas tik ir spēks. pozitivusā pie viņiem ar sīko tik ļoti izlēkājāmies, tas bija ļoti lieliski. 

One step takes me home
Two steps back on my own
Three skips to each stone
Four steps back, and I'm gone
 
 
music: future islands - back in the tall grass
 
 
29 July 2014 @ 04:55 pm
 
ļoti daudz problēmu rada lietu nedefinēšana. ja cilvēks sev nav definējis to, ko sevī ietver jēdziens "laime", tad, iespējams, arī brīžos, kad viņš ir sasniedzis šo "laimi"", pats sev šķiet nelaimīgs, jo nav izvirzīts definējums
 
 
29 July 2014 @ 03:12 pm
"vasara" šveices kalnos  
nolīdu pieliekamajā pie gaļas un siera, un klausos Guns'n'Roses Novembra lietu, jo neko citu tādā sūda laikā klausīties nevelk. kopš šeit ierados, ir max bijusi kopā 1 nedēļa saules. lietus, sniegs, lietus, migla, krusa, lietus. labi, ka vismaz mums darbs iekšā nevis kā puišiem, citādi būtu obožemoi. viņi trīs visu laiku vazājas apkārt lietusmēteļos un biksēs, un dubļos, pilnīgi žēl paliek dažreiz skatīties

pēc šī patiešām vajadzēs kā minimums 2 mēnešus siltumā un pludmalē, lai atkoptos
plezīrs, šļopkas un silts ūdens. vasara man beidzot cerams būs rudenī
 
 
29 July 2014 @ 03:55 pm
liels un dzīvs un nebaidos  
beidzot.

tagad es atkal jūtos kā cilvēks.

skrēju pie lietus un gandrīz ar seju pa priekšu nozvēlos pa slapjajām pagalma kāpnēm savā sajūsmā, elpa aizrāvās, dzīvība atgriezās. ar katru brīdi arvien vairāk.

pagalmā smaržo citādāk, nekā apkārtējās ~pļavās, saldāk un tālāk, tie sastādītie augi nav tik spēcīgi savā izelpā, pavisam cits raksturs. pāri ielai nopļautā placītī, kur iebrienu, rūgti smaržo kaut kas, ko uzreiz neatpazīstu, un saplūst ar karstas zemes un ūdens pilienu satriekšanās smaržu, ko, savukārt, nevar neatpazīt vai sajaukt ar kaut ko citu. lietus lāses ir tik brīnišķīgi aukstas un neregulāri krītošas kā ķircinoši pieskārieni, dušu ar šo pilnīgi nevar salīdzināt, dušā nav dzīvības. īstais brīdis ir tad, kad sāk pūst stiprs vējš, lietus vēlreiz pieņemas spēkā un kļūst auksti, āda tausta vēju un smiltis, no slapjajiem matiem ūdens tek acīs un aizmiglo skatu, plaušas pilnas ar smaržām, ausis pilnas ar pērkona, vēja un pakšķu skaņām, nekam citam vairs nav vietas. tas ir tas brīdis, no kā pasmelties, caur kuru atgriezties. ne no kā nav bail un nekas nevar uztraukt, jo nekas lieks man nevar tikt klāt caur klātbūtnes visaptverošumu.
 
 
29 July 2014 @ 01:31 pm
 
 
 
29 July 2014 @ 03:18 pm
 
nolīs un būs dubaks ārā, 22 grādi - teica kolēģis, pa logu vērdamies
 
 
29 July 2014 @ 01:30 pm
 
Šī ir viena no tām dienām,kad cigaretes ir par īsu un grāmatas nelasās. Telefonam ļauju izlādēties,lai neviens nevarētu sazināties ar mani,jo gribas atcelt visus plānus.
 
 
29 July 2014 @ 01:15 pm
: i know what i want for christmas  
es zinu, ka ir slikti ticēt reklāmām, un, principā, jebkurš slavinājums ir sava veida reklāma, bet, i mean, come on, kā gan lai tu savaldies pēc izlasīšanas par philosophy's purity made simple mask efektiem?
 
 
29 July 2014 @ 01:04 pm
 
Kas nelas kopienu vajag tad lai ziniet ka mekleeju H. Lāksonenas "Kad gos smei" http://www.apgadsmansards.lv/lv/kad-gos-smei-2/ - man bija ekemplaars un vajag veel nu ljoti vajag
 
 
29 July 2014 @ 12:29 pm
 
Pēdējā laika labākais literārais piedzīvojums: Želves "Meitene".
Žēl, ka tik īsa grāmata.
 
 
29 July 2014 @ 12:10 pm
 
pēdējās dienas saule kutina neironus vairāk kā parasti, kas ir diezgan neizturami. nekad neesmu sapratusi visus tos cilvēkus, kuri šādā laikā (un laikam arī vispār) skrien uz pludmalēm, lai iesauļotos. kā gan cilvēks šādos apstākļos var justies komfortabli un priecāties par to, ka ir kļuvis super-brūns? siltums, kuru cilvēks saņem brīžos, kad tas aukstā ziemas vakarā ieritinas zem segas un sasildās, nav maināms pret to, ko saule sniedz vasarā. varbūt man vienkārši besī vasara. un šogad vairāk kā parasti. īstas ziemas taču nebija
 
 
music: modest mouse - baby blue sedan
 
 
29 July 2014 @ 12:04 pm
 
acīmredzot dienās, kad es neesmu birojā, kāds cits aktīvi izmanto manu datoru un tur mūždien savelk kaut kādas programmas, kaut kādus krāmus un kaut ko tamlīdzīgu, atstājot tādas pēdas aiz sevis. un tad pirmās stundas atpakaļ birojā parasti tiek pavadītas, dzēšot ārā kaut kādus krāmus un kārtojot galdu.

biroja dzīve.
Tags:
 
 
29 July 2014 @ 09:39 am
 
 
 
music: dam mantel - we
 
 
29 July 2014 @ 10:32 am
 
vakardien pēc peldes, slapjiem matiem, mazā kleitē, pagalma šēzlongā uz īsu brīdi bija pat vēsi.
 
 
29 July 2014 @ 07:17 am
 
Redzēju mašīnu, kuras numurs sākās ar burtiem LSA.

Tagad matemātikas uzdevums:

LSA + 3 = ?
 
 
29 July 2014 @ 09:42 am
 
autobusā stāvēju un svīdu - no bezgaisa, no savām domām, no blakustāvošo elpām un ķermeņiem, no izlaistiem matiem
darbā pagaidām vēl sēžam pie atrautiem logiem, bet mums ir kodiškas opcija pavisam kritiskiem grādiem - tas pagaidām tikai mierina

plkst. 14:20 ievainojamā kolēģe izgāja pusdienās, es tikmēr ierubīju kondiškas - n e v a r u
 
 
29 July 2014 @ 09:16 am
 
tāpat mūsdienās sērkociņu kvalitāte ir briesmīga.
 
 
29 July 2014 @ 08:22 am
 
Vispār tā ir pavisam jauna līmeņa pieredze pa īstam, dzīvē redzēt, kā Photoshop'ā cilvēku padara tievāku, mazāk krunkainu un tā tālāk. Patiešām neticiet nekam, ko redzat glancētos žurnālos vai uz reklāmu stendiem. Tam nav nekā kopīga ar realitāti.
 
 
29 July 2014 @ 02:55 am
 
Kaut neliela atgriešanās pie dabas ir kā svaiga elpas šalts šajā šahtā.
 
 
29 July 2014 @ 01:06 am
it's time to face my banana  
"a fantastic fear of everything", ko ar brāli tikko noskatījāmies, laikam ir viena no pēdējā laika mīlīgākajām filmu pieredzēm. tematiski tā tieši laikā, kad man atkal persōniskā līmenī aktualizējusies baiļu tēma, forši pasmieties par paranoīdumu un tad padomāt vēlreiz par to, no kā tad īsti patiesībā ir bail tad, kad rausties no visādām it kā konkrētām lietām (e.g. banāniem vai veļas mazgātuvēm, vai no tā, ka kāds tevi noslepkavos, vai no tā, ka cilvēki slepeni grib, lai vācies projām).

mani vispār (starp visādām citām lietām) ļoti fascinē bailes. droši vien tāpēc, ka es pati ar tādām visādām mokos (bet nu - kurš tad nemokās). ja es kādreiz izdomāšu atgriezties akadēmiskajā vidē uz phd, tad labprāt pievērstos baiļu tēmai.

tagad jau īstenībā, liekas, kaut kādā mērā baiļu palielināta aktualitāte ir tāda visaptveroša, visās malās cilvēki domā par to, vai būtu jābaidās ukrainas kontekstā; ja tā padomā, uz šī fōna, protams, visas manas 'profesionālās' un sociālās bailes tādas pupu mizas. bet šis nestrādā, tieši tāpat kā nestrādā "neesi bēdīgs, jo kādam citam taču iet sliktāk!" vai, uzskatāmāk absurdi, "nepriecājies, jo kādam citam taču iet labāk!"

es gan tā arī pagaidām neesmu līdz galam atkodusi, kā varētu izvairīties no tā brīža, kad es sāku baidīties no cilvēkiem, ar ko esmu jau sapazinusies, palieku sevišķi tramīga un neveikla un pati sev visai aktīvi derdzos. tad, kad cilvēki jau ir paspējuši kļūt svarīgi, bet nav nekādas drošības sajūtas, ka tas kontakts ir ilgtspējīgs. un, protams, pirmais mehānisms, pie kura intuitīvi gribas vērsties, ir - tikt vaļā no tā svarīguma, atkāpties, noslēpties, izlikties, ka tā jau nemaz nav, es nemaz neko negribu, sist sev pa pirkstiem ikreiz, kad gribas pastiept roku, lai pabužinātu, nepiesēsties blakus fav bariņam, novērsties tā vietā, lai smaidītu, un visādas citādas disfunkcionālas pašmokošas izvēles. un tad arī, protams, visu laiku šitā sevi cenzējot un šaustot, komplektā ar darbiem, kas jādara, paliek maz kognitīvo kapacitāšu produktīvam kontaktam, un arī parunāt es vairs nespēju, un viss kļūst tikai sliktāk, jo ir skaidrs, ka nu taču ir arī objektīvs iemesls, lai neviens negribētu nekādu ilgtspējīgu kontaktu ar mani. un tad tik uz leju riņķiem vien, riņķiem vien. labi, ka es vismaz šito atpazīstu, gan jau var atrast arī kādu labu stratēģiju, lai ar šito cīnītos.
 
 
28 July 2014 @ 11:48 pm
 
 
 
28 July 2014 @ 11:35 pm
 
Šonakt kļūstu par Alcove fanu. Šajā ierakstā uzreiz atpazinu abas balsis, īpaši tas izmisušais "you got to know me" ieēdās smadzenēs jau uzreiz, kad vēroju to skumji slimo epizodi. Bet šis atveras un ievelk pamazām, neko daudz tā arī neizpaužot, nojaušamie noslēpumi tikai liek novibrēt ūdens virsmai, bet laukā tā arī neiznirst.
 
 
29 July 2014 @ 12:57 am
 
madara nokrita no riteņa pie policijas busiņa, atbrauca ātrā palīdzība, pēc tam mazliet iedzērām.
 
 
29 July 2014 @ 12:42 am
 
kā sabojāt vakaru: saņemt dusmīgu epastu no puskolēģes, ka neesmu pabeigusi savu darbu. kas viss, protams, ir taisnība, bet reizēm ir lietas, kuras citi var arī izdarīt, bet acīmredzot gaidīt uz citu darbiem ir bezjēdzīgi. kaitina arī tas, ka it kā varētu atrunāties, bet tas arī ir bezjēdzīgi, jo kuru gan tas interesē un lielos vilcienos un mazos tramvajos tas viss ir diezgan vienalga. šodien vēl ļoti lepna stāstīju savai kolēģei par savām lieliskajām (teju neesošajām, ja) laika plānošanas spējām un teicu, ka if you don't have time, you make time, un tas viss atgādina to, ko kādreiz teica mans fizikas skolotājs pamatskolā, tas ir, ka par centību atzīmi neliek. šņuk šņuk, es laikam tagad ierakšos darbos.

vai arī ir jāiemācās sadzīvot ar to, ka vienmēr būs kāds neapmierināts un nelaimīgs par to, ko un kā es daru, un to jābeidz ņemt pie sirds.
 
 
29 July 2014 @ 12:42 am
 
vidzemes - latgales priekšpilsētas mikrorajonos ir tik skaisti
ļauj man tur braukt vēl rīt
tik neapstājies, jo nav jau kur, ļauj visam garām-plūst
dzīvo
es nemāku noparkoties
ne ielā
ne dzīvē
 
 
29 July 2014 @ 12:33 am
 
aizgājušo sapņu šobrīdējā neesamība ļauj man sevi skatīt tuvāk
bez cēliem mērķiem mēs visi esam vienā vietā lauzti
 
 
29 July 2014 @ 12:33 am
 
I only love the idea of you
 
 
28 July 2014 @ 11:01 pm
 
Kaut kādā ziņā esmu ļoti laimīga. Karstums mani izsūc kā caur salmiņu, visu enerģiju, visas domas. Paliek kaut kāda gaisīga nenoteiksme, kurā es peldu, klausoties uz austiņām vienas un tās pašas dziesmas. Atvaļinājums ir beidzies, esmu atkal pārpūlējusies. Es atļauju sev domās izgaršot savu dzīvi kādā savādā rakursā, tādā, kurā ne viss ir izdevies un brīnišķīgi, bet vairs nav tā trūkuma skaudruma, uz ko esmu tik daudz koncentrējusies. Kursi arī ir beigušies. Esmu kļuvusi mazliet tehniski izglītotāka un man ir papīrītis ar manu vārdu un zīmodziņu. Varbūt pielikt pie sienas? Citi tā mēdz darīt ar saviem izglītības sasniegumiem. Man tādu dzīvē ir gaužām maz. Lai nu kā, ir kaut kas jauns mūžam reducēšanai nepakļāvīgajā izteiksmē, kāda savāda sajūta, kad tu pēkšņi apjēdz, ka tava loma nav gluži bez svara, ir labi justies gribētai, neatkarīgi no apstākļiem.

 
 
28 July 2014 @ 10:08 pm
 
1) tātad pabraucām ar to laivu, kas bija ļoti kruta

2) šovasar ļoti daudz laika esmu pavadījis laukā, ārā. gan no rīgas-salaspils, gan no telpām, kas man liek justies ļoti ļoti labi.

3) šī vasara vispār man ļoti ļoti patīk

4) RZ-85 ir debešķīgs tehnikas brīnums
 
 
28 July 2014 @ 09:59 pm
 
ja informācija būtu dzīvnieki, tad pārsvarā tie būtu ārkārtīgi skaļi, agresīvi radījumi ar gariem taustekļiem, kas mēģina noķert un nožņaugt jebko, kas pagadās tuvumā
 
 
28 July 2014 @ 09:12 pm
 
karstums, kā īstenai vasarai pienākas. ziluma dēļ šodien paliku mājās, bračka par mani ierēc, mamma saka, ka varēju ar saulenēm darbā sēdēt, boifrends pārdzīvo, ka visi tagad domās, ka viņš mani mājās klapē, bet man varētu būt kompromāts, ja vien es tik čakli nebūtu jau izstāstījusi, kas ir kas. galnais, ka man nav kārtīga tonālā, bet rītdien noteikti jāiet uz darbu. iztēlē jau redzu, kā man visiem būs jāskaidro, no kurienes man fingāls.
 
 
28 July 2014 @ 05:57 pm
 
Līnai 37.9 un pārgurums. Laikam pārkarsusi. Noliku Annu gulēt un mēģinu lielo vēsināt. Maksis dragā pa lauku.
 
 
28 July 2014 @ 06:22 pm
 
atšķirībā no visādiem pilsētniekiem, karstums man īpaši netraucē. traucē tikai kompim, kurš brīžiem nemaz nedabū atdzist. traucēja arī šajos divos gadījumos:
*kad bija jāpiedalās kāzās sexīgā balles prikidā un stundu jāstāv saulē
*kad pēc visas tās dekadences mēģināju izgulēties un dabūju sirdsklauves

bet citādi:
*beidzot vairs neesmu gotiski bāla
*lielizmēra ūdenstilpnes ir kļuvušas ļoti pievilcīgas
*gandrīz nav jānēsā drēbes
*attaisnojums katru dienu dzert aukstu alu
*var totāli identificēties ar Luiziānas trūbladiņiem
*lai pēc sportiskām nodarbībām strauji atdzistu, ir jāpacenšas

vnk LAI DZĪVO TROPISKĀ VASARA
TU ESI KARSTA
ES ARĪ
 
 
28 July 2014 @ 04:51 pm
ch vs fr  
kopumā man šveicieši patīk labāk kā cilvēki nekā franči (ar atsevišķiem izņēmumiem). it kā arī dzīvoju reģionā, kur ir fr valoda/kultūra noteicošā, bet kkā šķiet, ka viņi ir daudz citādāki nekā franči. varbūt to dod multi-hmm-kultūriskā-hmm-? vide vai kā, bet viņi šķiet daudz brīvāki un atvērtāki nekā fr

laiks gan skrien nereāli, šodien nošokējos, ka tūlīt jau augusts klāt, vnk pisec. kkāda turbo laika mašīna, man šķiet, ka es šurp atbraucu pirms pusotras nedēļas
tā laikam ir, ja nav brīva laika gandrīz nemaz :) (hah, vakar 15h laikā no 6:30-21:30 bija tieši 19 atpūtas minūtes- 5 pīppauzes, šitā reāli vēl nav strādāts. šodien biš mierīgāk, bet nu jā - tas nedaudz raksturo to tempu un ritmu, kādā šobrīd sanāk dzīvot un domāt)
 
 
28 July 2014 @ 04:15 pm
kā mums gāja pļaviņā:  
odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi odi
dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri
brokastis pie ledusskapja )
ledusskapis, tas ir tas baltijas ledusskapis )
nu jo temperatūra jūrā ir tāda, ka tur var paspēt ielekt un uzreiz lekt ārā, jo pēc 20 sekundēm kauli sāk vienkārši sairt
dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri
greznas vakariņas )
dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri atpisieties vai mirstiet! dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri
lapsenes lapsenes lapsenes lapsenes lapsenes lapsenes lapsenes mirstiet maitas! lapsenes lapsenes lapsenes lapsenes lapsenes lapsenes lapsenes lapsenes lapsenes lapsenes lapsenes
romantika )
un saulriets kāpu piegādātā rāmītī )
dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri mirstiet taču, mirstiet! dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri dunduri
un bonustracks - tā jau divas vasaras izskatās upītes ieteka jūrā )
Tags:
 
 
28 July 2014 @ 03:42 pm
 
buržuja dzīve: pēc friziera apmeklējuma aizgāju strādāt uz kafejnīcu ar lieliem galdiem, vēsu gaisu un lielisku kafiju. pēc brīža pievienosies kolēģe, tā mēs te pa aukstām kafejnīcām patērējam naudu un intelektuālos spēciņus.

summer in the city.
 
 
28 July 2014 @ 03:42 pm
 
windows (that which os) and heat (that which ousside) seriously makes me rip out throats with my sweaty bare bear hands.
 
 
28 July 2014 @ 02:05 pm
 
man bija termiņš pilsētā un tad aizkavējos vēl uz pusdienām Nordsee un ieskrēju H&M, C&A.
1) baltus kreklus meklēju, ko Maksim apzīmēt - NAV
2) sev krekliņu ar pliku muguru - NAV

C&A pārdevēja laipni paskaidroja, ka visi vasaras apģērbi ir tikai uz tām tur 2 stangām un ka šobrīd tiek izkarināta rudens kolekcija. ta-dā!
H&M teica, ka vnk nav, kurš gan vasarā +32 valkā kaut ko ar pliku muguru...

tā nu sēdēju ārā uz soliņa un ēdu kūpinātā laša rullīti. tādu gabaliņu tālāk no manis sēdēja sieviete ar puiku un arī ēda Nordsee. kad viņi piecēlās un gāja prom, es ieraudzīju, ka viņai uz muguras pogas un sasmējos. kad es Maksim pag. ned. sūdzējos, ka nekur nav krekliņi ar pliku muguru, viņš man ieteica jaku uzvilkt otrādi. :)
 
 
28 July 2014 @ 01:16 pm
imho  
Kā pareizi lietot vai nelietot narkotikas )
 
 
28 July 2014 @ 12:28 pm
 
un nezināju, ka lielvārdē aiz koka pils ir tāda skaista peldvieta izveidota. tiešām jauki