27 August 2014 @ 06:33 pm
 
meklēju mastikas lentu, atradu šitādu
 
 
27 August 2014 @ 04:08 pm
 
"the fluid mass of individuals"
 
 
27 August 2014 @ 03:49 pm
 
kura ir jūsu mīļākā rādiogalvas dziesma(s)?
 
 
27 August 2014 @ 04:31 pm
 
Hmmm :) http://www.businessweek.com/news/2014-07-10/dijsselbloem-says-ebrd-has-put-option-on-citadele-reverta-stake

EBRD has a put agreement with the Latvian Privatization Agency on the combined stake in Citadele and Reverta.

The put option is not included in the national accounts of Latvia
 
 
27 August 2014 @ 04:20 pm
 
ehh.. nu kāpēc velns mani vienmēr rausta uz visādām durībām, kas mēdz būt nopietnas.
ehhhh.
 
 
27 August 2014 @ 11:42 am
 
Vakar Krimi, uzķēries uz "pērc 2 iepakojumus vai vairāk un maksā sūdu", gandrīz nopirku pelēt sākušas lielogu krūmu mellenes. Ko Veidenbaums pirms daudzdaudz gadiem zīmēja saistībā ar to otru lielveiklu?
 
 
27 August 2014 @ 01:49 pm
 
viens no festivāliem, uz kuriem nesen biju, Go Short, reizi nedēļā padara publisku kādu īsfilmu no sava festivāla repertuāra, kas parasti nav publiski pieejamas. šonedēļ viņi ir publicējuši I Love You So Hard, kas ir ļoti, ļoti traka īsfilma par traku mīlestību. 4 min 20 sek, enjoy
Tags: ,
 
 
music: arcade fire - you already know
 
 
27 August 2014 @ 01:28 pm
exploring hegemonic masculinity  
nopirku makšķeri!
Tags:
 
 
27 August 2014 @ 09:32 am
 
Reizēm podā it kā nolaists prezervuārs atkal uzpeld nākamajā podūdens nolaišanā. Un, neesmu drošs, bet šāda utilizācija var nebūt dabai draudzīga.
 
 
27 August 2014 @ 10:59 am
 
laikam būs jāpārtrauc dzert katru vakaru, bet nu tas tiešām noņem saspringumu , skaidrā vairs neko nesaprotu un esmu fakina hologramma ,kas brauc cauri pilsētai //
varbūt tas tāpēc, ka visi ģimenē mani sākuši saukt par Lieni, savstarpēji nevienojoties par to un pat nezinot, ka visi to dara, un mani nesauc Liene.
varbūt arī tāpēc, ka man nav nekādas cilvēcīgas vērtības, pašcieņas vai sevis mīlestības un es labprātāk noroku sevi un ļauju to darīt citiem, nekā saņemos, lai kaut kas mainītos.
 
 
27 August 2014 @ 09:05 am
 
Vispār traka ikdiena.
Anna joprojām nav īsti vesela. Omai grūti. Vakar vārīju pusdienas, katliem, šķīvjiem nesu, ēdām. Visu laiku sūdzējās, ka neredz, ko ēd. Dūra ar dakšu kaut kur uz dullo. Kad mēģinājām pie galda piesēdināt, kliedza no sāpēm. Ģimenes ārsts atteicās nākt mājas vizītē, lai zvana ātrajiem. Ātro doka uzzinājusi, ka nav neatliekams gadījums, gribējusi iet prom. Nu tas tā informācijai, ka marazmi nenotiek tikai LV. Arī rietumos var pateikt - tā nav mana atbildība, es to nedarīšu. Un piederīgajiem aug niknums par bezspēcību. Cilvēks nevar pārvietoties, cieš sāpes, bet medpersonāls spēlē pingpongu.
 
 
27 August 2014 @ 09:57 am
: mēs visi mirsim kādu dienu, zinu, zinu  
un tad es šodien paskatījos spogulī,
un man šķiet, es pamanīju jaunu līniju sejā.
t.i., es točna zinu, ka tur kaut kas ir mainījies.
veru vaļā internetus
un meklēju jauno superkrēmu.
 
 
27 August 2014 @ 09:48 am
 
man no rīta pieturā piemetās tādas slāpes, ka debesis apraudājās
Tags: , ,
 
 
27 August 2014 @ 08:48 am
 
Lietuvieši atbrauca īsi pirms pusnakts un nu jau kādu laiku ir prom. Kuri nākošie izmantos mūsu dīvānu un kad?
Tags:
 
 
27 August 2014 @ 09:31 am
 
tik grūti izvēlēties telefonu, kad tu gribi vienu, bet zini, ka to nevajag (blackberry), kad varētu ņemt citu, bet nevarētu (iphone), kad varētu ņemt trešo, bet izrādās, ka tieši tāda vairs nekur nav un nebūs (htc), kad varētu ņemt ceturto, bet tu nevari izlemt, varbūt labāk tomēr piekto? tik ļoti vēlos atbrīvoties no tā sony xperia, ka vakar, aiz bēdām, ka netikšu pie jauna, nopirku twix. un apēdu.
 
 
27 August 2014 @ 06:26 am
 
Man tik ļoti patīk agri piecelties. Pirms viss apkārt iesāk savu kustību. Man patīk uzvārīt ūdeni un sajaukt ar medu un citronu. Skatīties cauri logam uz debesīm un saganīt savas domas. Tāda rīta meditācija. Būt sev tuvumā, klusumā, kad viss vēl guļ.
 
 
27 August 2014 @ 12:43 am
 
man ir tāda sajūta ka es esmu visu dienu sēdējusi maķītī un spiedusi sevi ēst čīzburgerus, un, kā mēs norunājām, čīzburgeru ēdot esi laimīgs, bet pēc tam paliek slikti. iespējams vienkārši nevajag dzert 4 dienas pēc kārtas, bet trīs dienu paģiras liekas nereāli. kā arī visu laiku nāk miegs, bet aizmigt, protams, nevar.
Tags:
 
 
26 August 2014 @ 11:30 pm
 
Psihodēliskie halucinogēni izraisa visspēcīgāko eiforiju un ir veselībai mazāk bīstami nekā citu halucinogēnu veidi, tāpēc šo halucinogēnu lietojums pasaulē tiek visstingrāk kontrolēts.

http://lv.wikipedia.org/wiki/Halucinog%C4%93ni
 
 
26 August 2014 @ 07:55 pm
 
Pamodos ar tik lielisku enerģiju un sevis mīlestību. Gāju uz darbu un elpoju rudens pielijušo gaisu. Dzēru zāļu tēju. Mierīgi dzīvojos. Un tieši pēc pusdienu pārtraukuma sāka viss ķermenis sāpēt atkārtoti. Tā līdz asarām. Tā, ka paelpot mierīgi nespēju. Trīcošām rokām ņēmu un zvanīju ārstam un pierakstījos uz piektdiens pēcpusdienu. Will see body. Will see. Ko tu man vēlies pateikt? Es nevaru neēst. Ēst tikai salātus? Tikai svaigi? Sāpes tādas, kas no vēdera vidus aiziet līdz sāniem, tad līdz nierēm un tad pa muguru. Trīs stundu rūdījums. Braucu mājās, turot asaras un meditējot uz citām lietām. Ieritinājos midziņā un vairs ne pakustēt ne ko.
Tagad gan esmu atkopusies. Bet tā sāpju pēcgarša pa smadzenēm vēl dzīvo.

Citās sfērās -
Nedēļas nogalē kārtējo reizi sapirkos literatūras kalnus un grāmatnīcā pavadīju teju stundu. Visu apcilājot un palasot. Grāmatas lēnām kaudzītē krājas un lēnām lasās uz priekšu. Šis ir perfekts laiks lasīšanai. Un manai numeroloģijas grāmatai jābūt drīz klāt un varēšu es pievērsties citai smalkajai pasaulei.


Esmu mazliet nomocījusies. Ar visu. Piereģistrējos universitātes otrajam gadam. Izpētīju jaunos kursus. Vēl tikai jāuzzin būs jaunais grafiks un jāsaplāno sava dzīve ap to.

Man patīk dzīvot. Man patīk sajūtas. Bet dzīve var būt tik ļoti nogurdinoša. Ja ķermenis, kurš ir vajadzīgs neuzvedas un prāts kaut kur klaiņo pa kosmiskiem laukiem. Būs jāatsāk varbūt iet uz jogu un saunu. Tāda mentāla terapija divreiz nedēļā man noderētu.
 
 
26 August 2014 @ 07:36 pm
 
PVO, diemžēl, lai arī nepārsteidzoši, paniko. Daži eksperti ir skaidri norādījuši uz nepilnībām un pārsteidzīgiem secinājumiem, ko PVO izdara attiecībā uz e-cigaretēm. Aplūkojot dokumentu, par nožēlu jāsaka, ka kārtējo reizi pārliecinošu pierādījumu trūkums tiek izmantots par ieganstu sliktāko iespējamo scenāriju attīstīšanai. Šāda taktika, protams, paredz ignorēt pierādījumus iespējamo labvēlīgo efektu pastāvēšanai, izceļot tikai iespējamos negatīvos efektus. Ironiskā kārtā, ilgtermiņā PVO kā organizācija, kuras misija ir 'glābt dzīvības un mazināt saslimšanas', var iešaut sev kājā, pārcenšoties ar riska modelēšanu un tādējādi kavējot labdabīgu scenāriju attīstību.
 
 
26 August 2014 @ 09:27 pm
the big life  
esmu gar zemi.

parīt jādodas uz Olaines novada ikgadējo pedagōgu konferenci, un tur kā viens no runātājiem ir neviens cits kā pats ARSTARULSMIRUS! izjūtu lielu kārdinājumu piedalīties viņa vadītajā darba grupā, nevis tajā, kuras tēma (kā mazināt trauksmi un stresu) man varētu patiešām noderēt.
 
 
26 August 2014 @ 09:27 pm
ja tevi nepieņem zinātniskajā darbā šveicē  
ir labi pirmoreiz mūžā aiziet uz šautuvi. čezeta (beretta 92) nu tā, bet glock 17 man pašā laikā.
 
 
26 August 2014 @ 08:44 pm
 
Silti iesaku noskatiities signes baumanes akmenji manaas kabataas makes sense
 
 
26 August 2014 @ 06:12 pm
Nedaudz par etimoloģiski - semantisko.  
Arī par sudzismu pie reizes, sudzisms - tas ir aktuāli. Mums un ne tikai mums ir vēsturiski raksturīgi cilvēkus vai to grupas raksturot, apsaucot tos vai tās dažādu dzīvnieku nosaukumos. Visiem ir diezgan skaidrs, kas ir domāts, ja kādu nosauc par cūku, zosi vai ēzeli. Lūk, ja par visu citu kaut kādas versijas ir, par "ēzeli" ir zināmas neskaidrības. Pilnīgi noteikti klātesošajiem ir zināmas teorijas vai versijas, no kurienes un kādā veidā šis apzīmējums latviešu valodā ienācies. Pastāstiet, lūdzu.
 
 
26 August 2014 @ 04:27 pm
Laika vērotāja un citas piezīmes.  
Augusts. Jau teju vai nedēļu jūtos omulīgi tad, ja esmu telpās un džemperī. Cilvēki līksmo, baravikodami, šitik daudz baraviku neesot bijis pat labākajos pēcčernobiļas gados.

Iz citām ziņām - pēdējā laikā cītīgi skatos "Criminal Minds" un mēģinu izprast, esmu sociopāts vai tomēr prasts psihopāts, visai labi iekļaujos lielajā vairumā to viņu šēmu, tikai tās amerikāniskās ievainojamības un trausluma tā pamazāk, taču tas viss štrunts. Vairāk aizdomājos par to, cik mūsdienu kino un citās radošajās industrijās viegli īstenot slaveno deus ex machina principu. Pie tam, ja visa veida eiripīdi šo izmantoja kā negaidītu risinājumu, tad pēdējos gadu desmitos mākslas filmās un seriālos scenāriju herakli ap šo būvē visu sižeta līniju, jo, patiesi, nav nekā vienkāršāka, kā piesēdināt pie datora kādu briļļainu vai mazāk briļļainu būtni, kas, intensīvi klabinot kaut kādu sviestu komandrindā, veic brīnumu pēc brīnuma. No vienas puses jauki, ja cilvēks pie datora tiek pielīdzināts Harijam Poteram ar viņa brīnumzizli un vaimandieniņ burvju vārdiem, no citas - manuprāt, tas ir tikai viens solis līdz tam, lai iedzīvotāji sāktu uz sārtiem dedzināt datoradministratorus vai pielūgt veļasmašīnas.
 
 
26 August 2014 @ 01:42 pm
 
Viņi ar šocenēm izdarīs to pašu, ko Poēzija izdarīja ar foršajām "Stropa" vafelēm. Kaut gan pēdējos gados Laime jau tāpat bija sūdīga palikusi, vismaz skatoties no lētā gala tāfelēm. Tādas eļļainas.
 
 
26 August 2014 @ 03:43 pm
darba spars  
minos no olaines mājās, atkal tik skaisti - redzēju pļavā ganāmies trīs stirnas, divas "lielas", vienu maziņu. piestāju uz brīdi viņas pavērot, pēc kāda laika šīs kļuva tramīgas un graciozi aizlēkāja tuvāk mežam. redzēju jau no tāluma, ka rīgā līst, kā tumšs, violeti pelēks aizkars pāri koku galotnēm. tā arī bija, pie mājām dabūju lietu, tas bija forši.

es nezinu, arī šoreiz, braucot no turienes projām, es jutos patiešām ļoti, ļoti labi, priecīgi un tā droši par to, ka viss taču būs normāli. nevaru saprast, vai varētu būt, ka tur pie vainas kaut kādi riteņošanas endorfīni, vai arī tāda kā "urā, izbēgu! atpakaļ uz drošo māju vidi!" organisma reakcija, vai arī tiešām vienkārši tā ir man laba un piemērota vieta un viss BŪS labi.
 
 
26 August 2014 @ 03:33 pm
pure gold / virgin suicides  
Tags: ,
 
 
26 August 2014 @ 03:09 pm
 
dienas izglītojošā lasāmviela: par to, kāpēc kino mehāniķi ir kruti cilvēki
Tags: ,
 
 
26 August 2014 @ 02:39 pm
 
tam urbējam pagrabā es tūlīt kaut ko nelabu izdarīšu.
 
 
26 August 2014 @ 01:03 pm
 
man ir viens kolēģis, ko man vienkārši brutāli gribas atpizģīt katrreiz, kad viņš pienāk pie mana galda, jo viņš vienkārši reāli ir kaltjāklis un nedara neko saprātīgu, izņemot - traucē citiem strādāt ar savu retardēto hovering, un vispār. kaitinošākais paradums - beigt darbu 18.00 un traucēt tiem, kas strādā līdz 19.00. sēžot un proklamējot, ka, redz, lol, neko vairs nedarīšu, darbalaiks beidzās.

ja tev beidzās, s kakova perepuga tu te vēl sēdi un man vakaru bojā? tualete no tevis visai netālu, ibio.

viņam kkas riktīgi nav kārtībā (in the medical sense), which is well, it happens, but srsly, he's just the most fucking annoying person in the world, un vispār, negribu vairs nekādu stulbo universitāti, gribu strādāt (ne šeit hahaahahahaha) un ejiet visi pupās. es vienkārši reāli negribu rādīt savu neglīto purnu universitātē (lai arī hahaha, ja kāds būtu uztaisījis bildi dienā sesijas laikā, ar to varētu biedēt mazus bērnus vēl kādu gadsimtu, ko ta nu vairs..), un vispār, gribu uz jūkejiem, jo esgribumanvajagvisilohivācietiesnost.

I've seriously stepped into the darkside again. ņīk ņīk

nu un vispār, būsim godīgi, pat tad, ja man no gaisa nokristu pačotna iekavētā mācību maksa ar bonusprocentiem, es pavisam vairs neesmu pārliecināta, ka es to bāztu universitātē. varbūt iemesls ir tāds, ka šajā semestrī galvenokārt pasniedz tie pīpli, no kuriem man bišķiņ čuriņa raustās. varbūt tas ir kā reiz labi - tajā ziņā, ka varbūt nebūs šeit jāspamo "akdies kāda pasniedzēja X ir dura", bet ņemot vērā manu, ēēēē, emocionalitāti, probably not.

TLDR: esmu reālā disharmonijā ar sevi, jo mēdzu iestāstīt sev jocīgas gribu/vajag/tasmanbūslabi proporcijas. patiesā atbilde uz šo jautājumu ir nevis 42, bet neviens nezina. man ir nopietnas problēmas atcerēties, kas mani padara laimīgu, bet būtībā nekas labāks par svēto apgreidoto trīsvienību "drink, smoke, linux" man pagaidām nerādās. ieberzos ar sejiņu sūdā atkal, nu.
 
 
26 August 2014 @ 11:29 am
 
izņemot sievietes un suni, vakar gāja apmēram šādi:
https://www.youtube.com/watch?v=8m5Hzzt8Wws
 
 
26 August 2014 @ 08:20 am
 
Diendienā sastopoties ar neelegantu kodu, iespējams papriecāties vismaz par tā vizuālo formu. Diezgan gadījuma rakstura zīmējums, nepievēršot uzmanību simbolu virkņu nozīmei.
 
 
26 August 2014 @ 10:21 am
ķermeņa atmiņa  
šodien apziņā uzpeldēja kkādas betona trotuāra plāksnītes no reizes, kad Varšavā biju uz Metalikas konci, kkur pa vidu starp rietumu autobusu staciju un centru, blakus vilciena sliedēm, tādas apdauzītas, ar melnām līnijam starpā

es vienmēr izbrīnos, kad kkādi tādi fragmenti parādās atmiņā, kkādi pilnīgi nesvarīgi sīkumi no kkādiem ceļojumiem vai dzīves vietām pagātnē
 
 
26 August 2014 @ 09:47 am
 
"Frederick Hutson is a man who sees business opportunities in everything. He spent over four years in prison after getting busted for an opportunity he saw in drug trafficking, a huge market, and one that was as he saw it, ripe for disruption."

Hutson thinks prisons are a natural pool of entrepreneurs. “So you just really got the business model wrong, you got the product wrong, the goal was wrong but if you can apply that same drive and bottom line principles to something positive then now you have a viable business.”

“In some facilities that the classes they have aren’t taught by people outside, they’re taught by other inmates,” he says. “So you’ll have a guy who has a white collar crime who might have embezzled 40 million dollars and he knows something about business because he ran some listed company and now he has a 36 month federal sentence for tax evasion – he’ll teach a class on how to form an LLP or start a balance sheet.”
 
 
26 August 2014 @ 10:36 am
 
draugi, vienam jaunam projektam, par ko kaut kad jau ieminējos, man vajag interesantus, labus un kvalitatīvus fan made music videos. varat ieteikt?

meklēju kaut ko šādu:
 
 
26 August 2014 @ 06:46 am
 
Auksti, pelēki un salijuši rīti. Kad izkpājot no gultas, var mierīgi uzvilkt adītās zeķes un ietīties adītajā jakā. Modinu sevi ar siltu ūdeni+citronu+medu. Lēnām sevi modinu un rūpējos. Citu ritmu vajag. Citas skaņas.
Man patīk rudens rīti. Man vienmēr ir paticis rudens. Tās lielās šalles, izpūrušie mati, ķiršu tabaciņa un tāāāā sajūta. Sajūta, kas nevienam gadalaikam nepiemīt tik labi kā rudenim. Tāds pilnīgs saldskābs mirklis.
Vēl man ir nepieciešams sevi organizēt. Vajag lielu kalendāru un saplānot sevi. Savādāk esmu izlaidusies kā tāds mājas kaķis saulītē.
Uz rudeni es atmostos. Un iedvemosjos.
 
 
26 August 2014 @ 08:28 am
: kanādas smo[u]kings  
izrādās, jeans-on-jeans stils ir ieguvis nosaukumu canadian tux.
 
 
25 August 2014 @ 11:17 pm
 
ai, nespēju, nespēju
 
 
25 August 2014 @ 09:49 pm
 
kāpēc es nesekoju savam dzīves sapnim?????
man taču bija, bet es neticu sev, nu palicis tikai tukšs nekas, tāpēc sēžu ofisā un skaitu dienas līdz kam?
 
 
25 August 2014 @ 09:40 pm
 
ko māk laiks, bet nemāk sāpes?
aiziet
nu tāds joks
 
 
25 August 2014 @ 09:00 pm
if I stay here, trouble will find me / but trouble finds me wherever I go anyway  
pēc izkratīšanās, maz miega, vājprātīga haosa un liela karstuma es beidzot esmu rīgā, šeit ir auksts, man ir visnotaļ slikti, un šis viss ir mēģinājums iegrozīt smadzeni tā, lai es vismaz varētu kaut ko šodien parakstīt. 

 
 
music: the national - demons
 
 
25 August 2014 @ 08:09 pm
Zaļie  

Šodien mana sirdsapziņa tika aptraipīta. Situācija sekojoša - atgriežos mājās no kārtējās darba intervijas, nosalis un slapjām kājām tuvojos tramvaja pieturai "Stacijas laukums", lai gaidītu 11. tramvaju. Neesmu vēl pat sasniedzis pieturu un nāk viņš - zaļais tramvajs. Pie sevis klusi domāju "kaut nu būtu sestais, kaut nu sestais". Fig, tramvajs pagriežas un ieraugu skaitli "11". Vai nodot savus ideālus un kāpt Lemberga rokaspuišu izdaiļotajā jaunajā tramvajā, lai maksimāli ātri un ērti nokļūtu mājas komfortā? Vai palikt nesalaužamam un riskējot saķert iesnas gaidīt nākamo tramvaju, kas iespējams būs vecā tipa modelis bez amortizācijas, bet ar caurvēju? Izvēle nenāca viegli, pārdomām laika bija maz.
Pārfrāzējot Sandras Kalnietes grāmatas nosaukumu: "Es lauzu, Tu lauzi, Mēs lauzām. Es salūzu."

 
 
music: Interpol - All of the ways
 
 
25 August 2014 @ 08:45 pm
lūk, lūzeris  
sačakarētais plecs beidzot pielika punktu boksa karjerai līdz izārstējos un izaudzēju kumbru kā godzillai
 
 
25 August 2014 @ 05:36 pm
 
 
 
25 August 2014 @ 07:30 pm
 
tautas ticējums - ja pirms ieiešanas darbnīcā pamani svenskterroru, tad nekādu remontu Tu tur nesarunāsi
Tags: ,
 
 
25 August 2014 @ 04:48 pm
 
Pēdējo nedēļu laikā kaut kas ir pilnīgi sabojājies un nogājis greizi manā ķermenī. Kaut kas tik ļoti ķermenim nepatīk un kaut kādā veidā esmu nodarījusi pāri. Vēdera sāpes un neizturama dedzināšana teju katru otro dienu. Mamma atsūtīja profilakses zāles un viena mēneša kursu, lai mazliet vairāk balansētu visu. Tad nu vismaz pēdējās dienas vairs nav tik traki un gluži pat dzīvojami. Tomēr tās iekšējās, nepatīkamās sāpes vēl sajūtu līmenī dzīvo. Nekas neko neuzrāda, esmu izlasīju dažādu slimību aprakstus, bet neviens no tiem nav tas, kas manī notiek. Dzeru zāļu tējas un detoksēju sevi ārā. Seja arī noklāta sāpīgiem un nepatīkamiem izaugumiem. Pilns ar baktērijām manī ir uzradies. Un vienīgā saprātīgā ideja ir, bojāta iekšējā zarnu un kunģa kārta. Kas pats par sevi jau izklausās briesmīgi. Bet es turos. Cenšos izprast cēloņus un saprast, kas ir nogājis greizi. Vislabākais risinājums šobrīd šķiet uzturā lietot vismaz 80 procentus alkine produktus un tikai 20 procentus acid produktus. Esmu izpētījusi tik daudz literatūrs un šis šķiet vissaprātīgākais. Reducēt skābes līmeni sevī. Ķermenis kaut ko pieprasa un kaut kas trūkst.
Lēnām sāku atteikties no visām sadzīviskajām lietām, kurās ir iekšā ķīmija. Ķermeņkopšanas plaukts jau ir viss izrevidēts. Princips - less is more - from now on. Laigan kosmētiku pats par sevi ikdienā daudz nelietoju. Aprobežojos tik vien kā ar bb krēmu, skropstu tušu un lūpu balzāmu, bet viss pārējais jau tomēr paliek. Losjoni, dušas želejas un šampūni utt. Kad es tā patiešām sāku iedziļināties, kas ir to visu produktu sastāvā, es gandrīz paģību. Nav brīnums, ka mans ķermenis jūtās tik ļoti nelaimīgs. Esmu sarakstījusi lietas no kurām noteikti ir jāizvairās un mēģināšu atrast aizstājējus ar tikai dažām sastāvdaļām. Un aizstāt daudz ko ar tradiconālajām metodēm - home made stuff. Bet tas man vēl ir jāpapēta.
Gribu vairāk organisko un zaļo. Gribu atpakaļ pie dabas. Atpakaļ pie sevis. Tā ir mana vislabākā vieta. Laimīgs ķermenis. Apmierināts prāts. Mierīga es.
 
 
25 August 2014 @ 06:08 pm
 
Nezinu kāpēc,bet pēdējo 6 mēnešu laikā esmu sev atradusi vairākus vīrus. Tas viss tikai teorētiski. Bet katrā jokā ir sava patiesība.
Un neierasti ir tas,ka puiši ir tie kas ierosina šī termina ieviešanu mūsu attiecībās ( par attiecībām, šajā gadījumā, es nesaucu romantisko šī termina pusi).
Draudzene teica,ka tas tāpēc,ka es izskatoties un uzvedoties tā ,ka viņi iespējams manī saskata potenciālu,lai kļūtu par labu bērnu māti kaut kad nākotnē. Pretojos šai teorijai ļoti,ļoti.
 
 
25 August 2014 @ 03:57 pm
 
Kaut kas manī beidzot iekustējās. Kaut kas uz rudeni manī ir atdzimis. Pēdējās dienas esmu ļoti iegrimusi numeroloģijā un sevis šifrēšanā. Skatos, lasu un pētu. Es atceros, pirms kādiem 12 gadiem, kad biju pavisam jauna un neko no lielā "veseluma" vēl nesapratu, es pētīju grāmatas mammas grāmatu plauktā un atradu kaudzīti par numeroloģiju. Toreiz pierakstīju pilnas klades, bet tas īsti neko nenozīmēja sevī pašā. Atceros, kad viss tā ļoti sakrita ar toreizējo laiku. Visi dzīves cikli un tulkojot iekšējo matricu tik māju ar galvu. Bet līdz galam jau "zaļā" galva neko nesaprata.
Un tagad, pēc vairāk kā dekādes, es sēžu savā darbistabā un jūtos kā atgriezusies laikā. Un tieši tāpat kā toreiz, viss tik ļoti atbilst man. Tik precīzi definēts tieši šis moments un dzīves cikls. Cenšos izprast savu iekšējo un ārējo matricu. Vislielākais pārsteigums man bija par karmisko skaitli. Tik precīzi nodefinēt es nebiju spējīga gadiem. Tāds sevī pazudis bērns. Gribās palasīt vairāk. Saprast vairāk. Salikt pa plauktiņiem. Nav jau tā, ka pilnībā jāpārņem tas viss un jāpieņem, bet ar "open-mind" un gaišumu, tas viss liekās tik saprotams. It kā šis visas zināšanas un sapratne manī būtu bijusi gadiem ilgi un tikai tagad atmodušās. Ir tik dīvaini, kad tik daudz sakritību un identificēšanās. Tāda maza brīnumdaļa, tumšiem un lietainiem rudens vakariem.
 
 
25 August 2014 @ 05:58 pm
viscilvēciskākais šūteris  
metro: last light izrādījās patīkams pārsteigums: īsa (pāris dienas) un vienkārša, bet ar saturīgu naratīvu un viscaur labu balansu. visādā labā ziņā atgādina S.T.A.L.K.E.R. ar savu atmosfērisku piesitienu no F.E.A.R. (gluži brīnums, ka nesaucas m.e.t.r.o.).
Tags: ,
 
 
music: This Immortal Coil - Outro LSD