24 August 2016 @ 08:42 pm
 
dzīvoju haosa valstībā
 
 
24 August 2016 @ 07:44 pm
misery  
What was it that did in reality make me an opium-eater? The affection that finally drove me into the habitual use of opium, what was it? Pain was it? No, but misery. Casual overcasting of sunshine was it? No, but blank desolation. Gloom was it that might have departed? No, but settled and abiding darkness.

(c) Confessions of an English Opium-Eater
Tags:
 
 
music: Lambchop - The Hustle
 
 
24 August 2016 @ 07:47 pm
 
Uz balkona uzradies milzīgs zirneklis - sēž sava tīkla vidū viens pats nabags. Sagādāju viņam pāris mušas, lai jautrāk.
 
 
24 August 2016 @ 05:44 pm
Un deux trois  
Tomēr reāli forši zināt franču val. Tagad tikko izprasīju Ženēvas lidostā visu par to, no kurienes izbrauc mans buss uz Senžervē, un tā darbiniece pat nepārgāja uz angleni, kā dažreiz šeit notiek. Viii. :)
Nevaru sagaidīt, kad būšu kalnos, vēl biš!
 
 
24 August 2016 @ 03:19 pm
heliotropism  


lasu par to, ka saulespuķēs ir diennakts pulkstenis, kurš to augšanas hormoniem liek sekot saulei - sekošanu rada kustības kāta austrumu un rietumu pusēs, viena puse izstiepjas naktī, otra dienā. sekojot saulei puķes aug ātrāk, tad pamazām, kad augs sasniedz ziedēšanas stadiju, šī kustība apstājas - pieaugušās saulespuķes ir pavērsušās pret austrumiem, lai saņemtu vairāk siltuma no rītiem un pievilinātu vairāk apputeksnētāju.

When plants were moved into an indoor growth chamber with immobile overhead light, they continued to swing back and forth for a few days. That is the kind of behavior you would expect from a mechanism driven by an internal clock, Harmer said.

Finally, the indoor plants did start tracking “the sun” again when the apparent source of lighting was moved across the growth chamber by turning adjacent lights on and off during the day. The plants could reliably track the movement and return at night when the artificial day was close to a 24-hour cycle, but not when it was closer to 30 hours.

no šejienes

 
 
24 August 2016 @ 02:43 pm
 
Atnāk viena muša, atnāk otra muša. Nu, ko tās mušas darīs?
 
 
24 August 2016 @ 02:35 pm
 
Ja mušas ietu pa ceļiem, ko mēs esam sabūvējuši, mums vajadzētu stāties ar mušām kaut kādās līgumattiecībās.
 
 
24 August 2016 @ 03:38 pm
 
Vai tikai man liekas, ka ciba pēdējās nedēļas laikā ir cepusies vairāk nekā citreiz gada laikā?
 
 
24 August 2016 @ 02:15 pm
Joyeux anniversaire  
Pizģec, es vispār nesaprotu, kas ar tiem tālruņiem ir. Mans pašreizējais tālrunis vakar nosvinēja 3 gadu jubileju kopš nākšanas tautiņās. Un kā nosvinēja? Protams, noklājoties. Piebildīsim, arī iepriekšējais ļoti cītīgi sāka mirt tieši ap trim gadiem.

Ar zināmu piespiešanos izdevās palaist tik ļoti, lai varētu uztaisīt factory reset, un -- ļoti piesardzīgi skatoties -- šķiet, būs dzīvotājs. Bet laikam ir klāt Tas Brīdis, kad jāliek virsū Saianodženmods vai kas tāds, tādā veidā no viņa vēl kādu gadiņu vai divus sanāks izspiest.

Sakiet, kā aifoniem ir ar ilgmūžību? Peer pressure dēļ (jo man darbā visiem ir aifoni, un man ļoti patīk iekļauties kolektīvā) pat mazmazmazliet apsveŗu iespēju atteikties no brīvības un ļauties, lai mani ieslēdz iežogotajā ābeļdārzā. Bet vai viņš trīs gadus turēs? Un vai es gribēšu viņu pēc tam vēl lietot?

UPD: Būs, būs dzīvotājs. Factory reset ir brīnumlīdzeklis pret pilnīgi visām kaitēm. Aifona pirkšana uz kādu laiciņu tiek atlikta.
 
 
24 August 2016 @ 12:14 pm
 
vēl viena lieta, ar ko cilvēki LV sevi moka ir monogāmija, neflexibla izpratne par seksuālo orientāciju un ģimenes ideāls (kur mamma ar tēti paliek kopā līdz nāve viņus šķirs).
ir iespējams ticēt mīlestībai arī bez heteronormatīva wishful thinking.
In fact, tādējādi mīlestība kļūst mūžīga un neuzvarama, un nesarodas pilna pasaule cilvēku kas staigā apkārt runādami ka "ir vīlušies sievietēs/vīriešos", "vairs netic mīlestībai".
subjektīvo aizvainojumu paceldami pāri tam, kā dievs ir radījis pasauli, kur viņš ir salicis mīlestību.
 
 
24 August 2016 @ 11:09 am
 
kapitālisma pirmais pakāpiens ir tāda valsts kurā guru ir reklāmas aģentūras vadītājs un stilīguma etaloni ir reklāmas aģentūru darbinieki
kur cilvēki vēl neredz atšķirību starp naudu un vērtībām vai drīzāk starp pārliecināšanu un sarunu
 
 
24 August 2016 @ 11:35 am
 
mana istaba vienmēr ir haoss (kurā es labi orientējos), es nespēju turēt lietas, plauktiņos saliktas no matter where i go. rush through the room like a cloud.
 
 
24 August 2016 @ 11:22 am
 
Runājot par cilvēku pievilcību, tā ir ļoti mainīga.

Sacīsim, spēlējot kārtis, ja man uz rokām ir divi pāri, bet oponentam trīs divnieki, tad oponents strauji zaudē pievilcīguma punktus un kļūst neglīts kā miskastes aizmugure. No otras puses, tirgus pārdevēja, kura man no pieciem eiro mēģināja izdot 15 eiro atlikumā, jo bija izkūkojusi prātu, kļuva simpātiska, tīri platoniskā nozīmē, bet tomēr.
 
 
24 August 2016 @ 11:04 am
Interesanti.  
Ir cilvēki, kuri tiešām iegulda daudz darba, lai apkārtējie viņus uztvertu kā nepatīkamus. Tiešām ir tā vērts, kur fiška?
 
 
24 August 2016 @ 09:36 am
shomei tomatsu - modernizējot japānu [1952]  

Tags: ,
 
 
mood: tūlīt jau beigsies darbadiena
music: somjit dasgupta - rāga gaud sarang
 
 
24 August 2016 @ 09:25 am
игорь лазарев - котельная  


www.igor-lazarev.ru
 
 
mood: pēdējās darba minūtes
music: somjit dasgupta - rāga kafi
 
 
24 August 2016 @ 08:15 am
[bai bai baiden]  
Šorīt varēja pamosties arī bez modinātāja, jo helikopters!!!€$##
Tags:
 
 
23 August 2016 @ 10:19 pm
Cibas šitstorms  
Man nav vērā ņemamas līdzjūtības pret personīgi nepazīstamiem bēgļiem tālās valstīs, un tai pašā laikā es atbalstu palīdzības sniegšanu. Iemesli ir tie paši vecie:
- Eiropeisko vērtību nezaudēšana ir svarīgāka par situāciju konkrētiku un utilitāru rēķināšanu. Atvērtība, starptautisko konvenciju ievērošana, cilvēktiesības nosaka minimumu pasaulei, kurā es gribu dzīvot. Es neesmu gatavs no tā atteikties oportūnistisku iemeslu dēļ. Eiropas nesadalīšanās ideoloģiski naidīgās savienībās ir starp priekšnosacījumiem.
- Nākošais solis ir eiropeisko vērtību izplatīšana. "The supreme art of war is to subdue the enemy without fighting", un tā tālāk - vislabākā aizsardzības politika ir tā, kas iznīcina ienaidniekus nevis fiziski, bet padarot tos par draugiem. Nodemonstrējot, ka spēle ir nevis zero-sum, bet var būt izdevīga abām pusēm.
- Ir daudz piemēru, kuros imigrācija dod lielus ilgtermiņā pozitīvus efektus mītnes valstīm, pat ja imigranti ir pēdējās padibenes ierodoties (ebreju un citu huddled masses imigrācija ASV, noziedznieku "imigrācija" Austrālijā). Ir maz piemēru, kuros imigrācijas sekas ir izteikti negatīvas, atskaitot okupācijas tipa migrācijas. Slēgtas sabiedrības parasti ir mazāk veiksmīgas salīdzinot ar atvērtām; eiropiešu vs. ķīniešu jūras ceļojum, eiropieši vs. arābu zinātne viduslaikos.
- Nemaz nerunājot par to, ka ir nesalīdzināmi efektīvāk - ja jau tādu kritēriju uzskatam par svarīgu - dot iespējas sākt normālu dzīvi daudziem svešiem, bet normāliem cilvēkiem, nevis palīdzēt tam vienam proverbiālajam bomzim. Viņa potenciāls uzlabot savu dzīvi ir daudz mazāks nekā tiem, kuriem reāli draud nāve vai viņiem subjektīvi neakceptējami apstākļi.

Tā ka Dostojevska piemērs - par inteliģentu, kurš jo vairāk mīl cilvēci, jo mazāk spēj paciest dzīvokļa biedra iesnas - nav nekāds arguments.

Ja sanāks, uzrakstīšu par Nauru. Saistībā ar pavisam citu tēmu, bet cita starpā pieminēšanas vērts ir arī tas, ka nesenie skandāli attiecībā uz Austrālijas off-shore nometnēm liek šaubīties par populāro uzskatu attiecībā uz Austrālijas it kā veiksmīgo imigrācijas politiku. Jau sen gribu par Nauru uzrakstīt, jo, šķiet, šī sala ir lielisks mikromodelis tam, kas ar pasaules trajektoriju notiek kopumā.
 
 
23 August 2016 @ 11:59 pm
founder  
bija gadi, kad rudens ieradās vēlāk
 
 
music: desire lines
 
 
23 August 2016 @ 11:18 pm
***  
Jēziņ, pirms laika bija diskusija par to, vai labāk trenēt personīgo izturību pret visa veida apvainojumiem, vai labāk trenēt sabiedrību, lai visa veida apvainojumus neizsaka. Man arvien šķiet, ka pirmais variants ir labāks, sāku trenēties pirms daudziem gadiem un, ziniet, mana subjektīvā pasaule kļūst ar katru gadu arvien labāka.
 
 
23 August 2016 @ 11:12 pm
 
Ceļā uz Eiropas "heart of darkness" - Balkāniem, vienlaikus lasot, kā Skrūtons medī komunistus intelektuāļu biezokņos.
 
 
23 August 2016 @ 10:29 pm
 
ar jz grizzly_bear noskatījāmies pirmās 2 lotr daļas, tagad inerces pēc gribas skatīties trešo
 
 
23 August 2016 @ 10:27 pm
 
unintentionally funny for the most part
 
 
23 August 2016 @ 08:37 pm
Laika vērotāja piezīmes.  
Labi, ka uznāca gabaliņš zilu debesu, varēju aiziet līdz veikalam.
 
 
23 August 2016 @ 07:31 pm
Deerhunter - Nothing Ever Happened  
Deerhunter - Nothing Ever Happened
 
 
23 August 2016 @ 06:31 pm
 
varētu aizbraukt uz jūru, bet visi, no kā gribējās aizbēgt, paši aizpirda pēc tapetēm, un vispār, jūrā 4G neiet. pat 3G lāga ne.
 
 
23 August 2016 @ 04:10 pm
nebūt ir neiespējami, bet būt ir neaptverami  
Būt - šķietami tukšākais un vispārīgākais, vismazāk saturīgais vārds mūsu leksikā 

"Vai uz eksistenci - pašu par sevi un atsevišķi no visa cita - tu kādreiz esi gara acīm palūkojies tikai kā uz eksistēšanas aktu? Vai kādreiz, domās iegrimis, esi sev teicis "Tas ir!", nemaz neievērodams, vai tobrīd tavā priekšā ir cilvēks, puķe vai smilšu graudiņš, - vārdu sakot, nezīmēdamies ne uz kādu noteiktu eksistences modu vai paveidu? Ja tu tiešām esi līdz tam ticis, tu būsi izjutis kāda noslēpuma klātbūtni, kas tavam garam droši vien būs licis bijībā un izbrīnā sastingt. Savukārt vārdi "Nekā nav!" vai "Reiz nekā nebija!" runā paši sev pretī. Kaut kas mūsos tādu spriedumu noraida ar tik pilnīgu un acumirklīgu dedzību, it kā tajā būtu liecības pret paša tiesībām uz mūžīgumu. 

Tātad nebūt ir neiespējami, bet būt ir neaptverami. Ja šo absolūtās eksistences intuīciju esi apguvis, tu būsi arī ielāgojis, ka agrākajos laikos pašos dižākajos prātos - labākajos no cilvēkiem - šī intuīcija un nevis kas cits viesa gandrīz vai svētas šausmas. Tieši tā viņiem pirmo reizi lika sevī izjust kaut ko neizsakāmi lielāku nekā viņu pašu atsevišķā daba." (Kolridžs)
 
 
23 August 2016 @ 04:01 pm
 
Eu, man vajag epitāfiju.

Pagaidām varianti:

"Nu, vai tev jau arī tā kā nebūtu laiks?"
"Es jūs no zemes apakšas dabūšu rokā!"

Būs jāpastaigā pa kapiņiem, jāpasmeļas iedvesma.
 
 
23 August 2016 @ 03:45 pm
 
Reiz pieķeksējos kaut kādā taro saitē, un tagad šie pāris reizes nedēļā sūta vēstis, ka manā dzīvē tuvojas Lūzuma Punkts, viss tāds ar lieliem burtiem un zvārguļiem. Nevis tāds parastais, bet kaut kas epohāls, kvantu lēciens ar trīskāršo salto, pa nopietno, tātad. Bet nu uz to ir riktīgi jāsataisās, savādāk no pārslodzes var aizbraukt jumts vai, vēl trakāk, lielā iespēja paliks neizmantota un vilciens aizbrauks, sliedes novāks un klauni pametīs pilsētu. Neatceros, laikam atlaižu sezonā par 39.99 dolāriem varēja pakonsultēties un sagatavoties zelta siekiem, kuri birs man virsū pa vidu starp romantiku un panākumiem.

Forši, ka tik bieži notiek tādas fantastiskas iespējas. Tas vieš manī optimismu un dzīvesprieku.
 
 
23 August 2016 @ 01:47 pm
 
redzu tos cepienus, un man gribas tikai atkārtot to, ko ne pārāk sen jau rakstīju pie [info]french_mime - man liekas, pats svarīgākais šajā ir apzināties, ka pasaulē ir tik daudz problēmu un netaisnību, pret kurām cīnīties, ka nevienam cilvēkam, pat tad, ja viņš tam ziedo visu savu mūžu, nav iespējams aptvert tās visas, un vienmēr ir kaut kas jāizvēlas. mēs katrs izvēlamies, kuras cīņas uzņemties, un kuras - nē. tāpēc varbūt labāk tā vietā, lai tērētu savu enerģiju, mēģinot pārliecināt citus, ka viņu cīņa ir bezjēdzīga un stulba vai ka mana cīņa ir labāka, vai ka vislabāk ir necīnīties par neko, varētu biežāk vienkārši pieņemt savas un citu izvēles un darīt labāko, kas paša spēkos, lai strādātu sava izvēlētā mērķa labad. vajadzības gadījumā citiem īsi paskaidrojot, kāpēc esi izvēlējies tieši šo problēmu (bet bez nepieciešamības šo skaidrojumu nostādīt universālas patiesības, kas der un jāpieņem visiem, lomā), apzinoties, ka par spīti visiem pamatojumiem, izšķirošais faktors tomēr ir personiskā izvēle.

es daudz domāju par to, cik izplatīta ir vēlēšanās problēmas kaut kā salikt hierarhijā, pierādīt, ka ir kaut kāda viennozīmīga, objektīva secība, kādā tās vajadzētu prioretizēt. nezinu, kāda ir atbilde uz šo, bet man šķiet, ka tādu algoritmu ir grūti nodrošināt, jo neviena no šīm problēmām neeksistē vakuumā, bet gan mainīgā sociopolitiskajā un vēsturiskajā kontekstā.

tomēr reizēm ir vieglāk identificēt problēmu, kas kādā brīdī kļūst aktuālāka - kaut vai vienkārši tāpēc, ka noticis kaut kas kontekstā, kas to smagi pasliktina vai padara redzamāku, vai arī ir izdevies veiksmīgi samazināt kādu citu problēmu ietekmi uz cilvēku dzīvi. protams, arī šī aktualitāte var būt ļoti relatīva, piemēram, gadījumos, kad konteksts ierobežo cilvēka redzesloku, rīcībspēju un citus apsvērumus. teiksim - jā, bēgļu krīze visdrīzāk nav aktuālākā problēma dienvidamerikas kalnu iedzīvotāju kopienu vidū. bet mūsu priviliģētajā pozīcijā - atrodoties ES, dzīvojot samērā brīvā un plašā informācijas telpā, lielā mērā drošos apstākļos - lielākoties, izmatojot tādus dažādus kritērijus kā skarto cilvēku skaits, viņu pašu rīcībspēja vai tās ierobežojumi problēmas risināšanai, sistēmiska palīdzības potenciāla esamība vai tā trūkums, problēmas ilgtspējība (t.i. - vai tā ir problēma, kura ar laiku var saasināties tiktāl, ka risināšana būs nesamērīgi sarežģītāka, nekā iejaucoties tūlītēji; šeit man uzreiz prātā nāk salīdzinājumi ar slimībām, kuru ārstēšana kļūst neiespējama, kad tās progresējušas līdz konkrētam stāvoklim, kuru būtu bijis iespējams novērst, laicīgi sākot ārstēšanu) un citi aspekti, kuri uzreiz tagad neienāk prātā, var nonākt pie ne objektīvas ranžēšanas sistēmas, bet visai pamatota un vērā ņemama "problēmas aktualitātes pastiprinātāja" efekta. kas, protams, automātiski nenozīmē, ka obligāti visiem jāizvēlās uzreiz cīnīties šīs problēmas novēršanas labā, jo katram ir savi apsvērumi un situācija, kas var nepieļaut aktīvu iesaistīšanos, bet domāju, ka varētu būt izmantojams kā skaidrojums biežākai cilvēku izvēlei konkrētajai problēmai pievērsties un varbūt arī pietiekams pamatojums vismaz netraucēt tiem, kas izvēlējušies tā darīt.

protams, viens nav cīnītājs un katram gribas piepulcēt sev sekotājus atbalstam, bet man ir aizdomas, ka vislabāk to izdarīt caur personisko piemēru, jo, kā rāda liela daļa diskusiju, tās bieži vien tik un tā nav pārāk produktīvas sapratnes veidošanā.

māja
 
 
23 August 2016 @ 03:34 pm
 
59,2
 
 
23 August 2016 @ 12:57 pm
 
"[W]here the problem of suffering is concerned with threats to our ability to put our "undisciplined squads of emotion " into some sort of soldierly order, the problem of evil is concerned with threats to our ability to make sound moral judgments. What is involved in the problem of evil is not the adequacy of our symbolic resources to govern our affective life, but the adequacy of those resources to provide a workable set of ethical criteria, normative guides to govern our action. The vexation here is the gap between things as they are and as they ought to be if our conceptions of right and wrong make sense, the gap between what we deem various individuals deserve and what we see that they get - a phenomenon summed up in that profound quatrain:

The rain falls on the just
And on the unjust fella;
But mainly upon the just,
Because the unjust has the just's umbrella."

- Geertz, Religion As a Cultural System
 
 
23 August 2016 @ 12:38 pm
Karma  
Kad es lv strādāju bagāto mājsaimnieču kursos par naudas ievācēju, es dažreiz klusībā smīkņāju par to, kā viņas tērē naudu, lai mācītos gleznot vai šūt, vai veidot rotaslietas.

Lūk, vakarnakt pati pieteicos tepat, kamēr vēl neesmu pārcēlusies prom no Londonas, Franču Institūtā par nenopirkto cigarešu naudu fr kursos reizi nedēļā līdz decembrim. Jo ar savu "pati mājās sēdēšu un mācīšos" nekur neesmu tikusi, runāju tikai tad, kad aizbraucu uz Šveici vai Franciju ciemos.

Būtībā jau smieklīgi - maksāt kādam par to, lai tevi disciplinētu. Forgot my safe word. Varētu jau vainot skolu un visus citus uzspiestās ārējās motivācijas gadu izveidotos paradumus. Bet patiesībā jau vnk tā ērtāk. Jo iekšējā motivācija mācīties fr jau man ir. Ļoti liela. Tikai viņa mūžam paliek sapņošanas līmenī, un nekad nenonāk līdz realizācijai. Tāpēc iešu pie Bargās Kundzes struktūras meklēti. Galu galā šajā pusē 30 gadiem vismaz šķiet labāk godīgi atzīt savu vājumu un to izmantot nevis visu atstāt ilūzijām un kkādai nenoteiktai nākotnei.

Ēnīvej, rīt uz Franciju pie K. un kalniem :) vidējo pirkstu iesnām
 
 
mood: There goes the summer
music: Avatar - Fiddler's Farewell
 
 
23 August 2016 @ 02:32 pm
 
Uzmini, draudziņ, ko es daru pabeigusi šito trako futūristisko neoartic tērpu izgatavošanu? Šuju trakokreklu a la 18 gs beigas. #lovemyjob
 
 
23 August 2016 @ 02:31 pm
Redz, kā.  
Malacis Kristaps, šitā ir jācīnās par publicitāti! Astrologs iesaka 1.septembrī bērnus uz skolu nevest.
 
 
23 August 2016 @ 12:55 pm
The largest fraud in Latvian history  
http://www.lawlesslatvia.com/2016/08/ansis-ataols-berzins/
 
 
23 August 2016 @ 12:20 pm
 
"As for Japan, I actually happen to live there and I notice a great many things here that have frightening parallels to the Universe 25 experiment. For one, there has been a dramatic increase in recent years in the number of what are referred to here as NEETs, which stands for Not Employed, Educated, or Trained. They are basically grown people who have no job nor desire to get one and live with their parents well into middle age basically getting a free ride and spend their days in frivolous pursuits, often not really leaving their homes at all. They are also called “parasite singles,” which I think is a very apt designation as they are basically a leech attached to their parents’ home.

In addition to these, there is another growing trend among especially young Japanese called “freeters,” which means an aimless individual who drifts from part-time job to part-time job without any real goals or desire to have a real career. Many of them don’t go to a university or even drop out of high school.
Yet another growing segment of the male population seems to be what can only really be described as “metrosexuals,” or asexual men who have no interest in dating, marriage, or sexual relations of any kind, and spend most of their time dressing up in the latest fashions and getting their hair done."
 
 
23 August 2016 @ 12:09 pm
‡  
uzzinu pēdējais. mirusi upes sandra amerika, kolēģe no m-dailes laikiem un nabas. viņa ilgus gadus vadīja improvizāciju - labāko raidījumu par avantdžezu vietējā ēterā, bija true un fundamentāli.
 
 
music: jon hassel
 
 
23 August 2016 @ 12:05 pm
 
nopirku visu, kas ir, jeb 81 Bikibuku
 
 
23 August 2016 @ 11:55 am
 
ja ir lietas, ko man šai pasaulē patīk darīt, un to nav nemaz tik daudz, viena no tām ir mazgāt skaistumam domātās otas un sukas. un vispār grima otas ir briesmīgi skaistas. ne visas, protams, bet 65% manas kolekcijas pavisam noteikti (35% ir funkcionāli lieliskas, bet man besī kāta dizains). interesanti, vai profesionāli mākslinieki vai pat amatiergleznotāji jūtas līdzīgi? es sevi pat par amatieri nesauktu, par hobijistu. un tikai uz sejas, jo uz papīra es pat kaķīti uzzīmēt nemāku.
 
 
23 August 2016 @ 09:08 am
 
Ja es varētu iemācīties būt viena. Un izdarīt visu, kas jāizdara un nevienu netraucēt. Es lielākoties, šķiet, tikai citus traucēju un radu nevajadzīgus viļņus, jo man gribas ienirt līdz pašam dziļumam vienmēr, neatkarīgi no tā, vai kaut kas ir labi / slikti, pareizi / nepareizi, morāli / amorāli. Nesen redzēju foršāko video par INFJ konfliktu starp viņa primāro funkciju Ni - introverted intuition, kas vēlas ienirt dziļumā un ir gatavs disregārdot politkorektumu, un Fe - extraverted feeling, kas vēlas harmoniju un tāpēc turas virspusēji un nogludina vilnīšus.
 
 
23 August 2016 @ 10:55 am
 
uz jaunāko cibas krustakaru fona ierezonēja internetos priekšā izskrējis nīčes (!) citāts
(divās valodās, neviena no kurām nav vācu, piedošanu)
the growth of wisdom may be gauged exactly by the diminution of ill temper
рост мудрости можно точно измерять степенью уменьшения злобы
 
 
23 August 2016 @ 10:50 am
 
Gauži slavenajam Godvina likumam (jo garāka ir diskusija tīklā, jo lielāka iespēja, ka tiks piesaukts Hitlers un nacisms) vajadzētu lokālo variāciju, piemērotu Latvijas unikālajam kultūrvēsturiskajam mantojumam un dzīvesziņai. Kas mums tāds Hitlers, sīka ute.

Putins un Krievija liekas piemēroti kandidāti - jo ilgāk runājam, jo lielāka iespēja, ka oponentam taps piedēvēta VVP dibena laizīšana un kalpošana Krievijas interesēm.
 
 
23 August 2016 @ 09:56 am
 
šorīt vecrīgā divi krievu tautības vīrieši tā ap gadiem sešdesmit aizrautīgi runāja par Rahmaņinova kapa vietu.
 
 
23 August 2016 @ 07:55 am
no cikla "šo es kaut kā esmu zinājusi vienmēr"  
Organizations have always been places that encourage people to show up with a narrow “professional” self and to check other parts of the self at the door. They often require us to show a masculine resolve, to display determination and strength, and to hide doubts and vulnerability. Rationality rules as king, while the emotional, intuitive, and spiritual parts of ourselves often feel unwelcome, out of place.

http://www.reinventingorganizationswiki.com/Teal_Organizations
 
 
23 August 2016 @ 01:54 am
 
13 stundas darbā.
 
 
23 August 2016 @ 12:41 am
 
Esmu saacis speeleet regbiju. Shodien izdevaas dabuut arii savu pirmo 'try'.

Ko lai saka -- fascineejosha speele

https://www.youtube.com/watch?v=gPokUkVC7A0
 
 
23 August 2016 @ 01:30 am
 
Esmu nokļuvusi instagrama izmēra caurumā, jā, gadus piecus pēc "tas ir stilīgi", un ir patīkami atcerēties, ko negribi.
 
 
23 August 2016 @ 12:21 am
Kas ir gaume un kaads migrantiem ar to sakars?  
Jautaajums, protams, ir arii par to, kaa tu to valkaa.

1) Principaa nav iebildumu



2) OK, ja nevelc to katru dienu, jo taada ir tava parazha



3) Jociigaa kaartaa, man gan nav iebildumu pret, piemeeram, hasiidiem. Kaapeec taa?

Jo vinji nav threatening, taadaa izpratnee, ka vinju religjija neparedz 'proselytizing'.

 
 
22 August 2016 @ 11:48 pm
Kveepi  
http://klab.lv/users/romija/837279.html

shajaa diskusijaa ir daudz 'burn' -- ir labi nosvilis. paldies visiem