https://youtu.be/2_FCqzlAZj8

https://substack.com/@scientism1

https://www.amazon.com/Invisible-Rainbow-History-Electricity-Life/dp/1645020096/ref=sr_1_1

#Dr.FerdinandSantos
#ArthurFirstenberg

pa dienu man nebija laika iesaistīties komentāros šurpu-turpu, bet tagad ir un man ir jautājums, citēju:

"Zākāt organizētās reliģijas ir domājoša un reizē bik niknāk noskaņota cilvēka pienākums, jo šāds cilvēks saskata būtiskus sistēmas trūkumus, nevis tikai akli pielūdz, neuzdodot jautājumus."

Zākāt var visu, that's fair, bet man [kā nekristietei, kurai ir pazīstami kristieši] ir jāpajautā vai šis 'niknais un domājošais cilvēks' tiešām uzskata, ka kristieši nekad nav studējuši materiālu, domājuši, lasījuši, meklējuši, šaubījušies, uzdevuši jautājumus?

Militantie velorasti/antimotoristi, satiksmes slēgšanas entuziasti - visi bez izņēmuma ir urbānie bezģimeņu, bezbērnu hipsteri, kuri dzīvo un strādā tajā pašā biomā un vienīgā ikdienas bagāža ir portfelītis ar mapītēm un varbūt laptops. Turpat zem dzīvoklīša ir rimčiks vai cita bode, tāpēc arī par pārtika apgādi nav jādomā. Aldzina vietējā valsts struktūrā vai open society NGO ir stabila un neatkarīga no krīzēm, tāpēc par pārspecializēšanos, kur vajadzētu regulāru auto braukšanu un nelielu kravu (piem, instrumentu) pārvadāšanu, nekad nav aizdomājušies. Un arī neprastu. Mēģinātu piesūkties pie citas līdzīgas siles. Priekš kam viņiem pašsaprotamas un konvencionālas darba un ģimenes cilvēku ērtības. Viņi tās nelieto. Svarīgāk, ka paši pēc sava virtuālā darbiņa vai aiziet uz vietējo liberālo intelektuāļu barčiku atsatiksmjotā ielā netālu no sava centra dzīvoklīša un sūkt maztirāžas hipsteraliņu, zākājot Kristiešus, baltos, krievus vai kuru nu tur bubuli. Lūk tas ir tas, ko pieprasa tauta.

ravējot, sijājot kompostu, rokot zemi, sējot un pārstādot esmu galvā uzrakstījusi jau vismaz piecus postus, tagad mēģinu saņemties vismaz vienam, bet reālam.

aprīļa beigas
* Lotes Vilmas izstādes atklāšana ar DJ Nieri Briānielā. forša izstāde. Nieris arī bija foršs. ejiet skatīties (izstādi, Nieris tur nebūs)
* apmeklēju Cēsu Izstāžu namā apskatāmo ekspozīciju “Vēstījumi no senatnes”. baigi neko nesapratu, bet bija jauki. patika kaut kādi tie kūdras cilvēciņi
* vēl pāris džima reizes ar kolēģi. pēc pirmās, kurā bija ļoti daudz landži man NENORMĀLI sāpēja dibens. man nekad nebija tā sāpējuši dibena muskuļi. pēc pārējām reizēm vairs nekas tā baigi nav sāpējis. acīmredzot es ikdienā kaut cik nodarbinu visvisādus muskuļus. izņemot dibena. bet forši džims, vajag iet uz džimu
* biju uz shirodharu. tā bija savāda pieredze. es nezināju, ka piere var tā kutēt
* auksti
* biju Saļika kūdras purvā
* aprīļa pēdējā dienā apmeklēju cibas pirmizrādi KVFR. man ļoti patika. tāds foršs, poētisks trips. visi elementi smuki saliekas kopā (Agnese gan varētu skaidrāk lasīt) un ļoti palīdz K mūzika, kura ir tāda uplifting nevis drūma. nejutu nekādu cibas zaimošanu vai ko tur. bija gan grūti pilnībā ļauties, jo es diezgan ļoti uztraucos par aktrisēm. ja es būtu aktrise un man būtu jāspēlē izrādē tādā formātā, es gribētu, lai man kāds nāk līdzi un pieskata. pēcāk pāris stundas uzkavējos finiera zālē un zocializējos.

maija sākums
* maijs atnāca brīnumaini - tu aizej gulēt kaut kādā miklā aprīļa aukstumā un pamosties īstā, siltā, maigā un glāsmainā pavasarī
* pirmā lakstīgala, pirmā dzeguze, pirmā tikšanās ar mūsu ezi, strazdi ievākušies jaunajos būrīšos, plikas (un ļoti netīras. praktiski nenoberžamas) pēdas
* 1. maija koncītis Ā ielā - tāda salidojuma sajūta. pilns ar vecajiem krabjiem + viens kaķis. baigi sirmi visi palikuši. ļoti silta sajūta. + mikroGalzoniāde (man bez alko, bet ar trim klučiem čedara no Īrijas)
* neskaitot koncīti esmu visas šīs dienas pavadījusi dārzā no rīta līdz vēlam vakaram. rekonstruēju un reorganizēju centrālo puķu dārziņu (flokši bija dirsā aizauguši jau kopš aizpērnā gada, tas bija ritīgi grūti). savedu viskur kompostzemi. iestādīju karpeļus un sarkanos sīpikus un cūku pupas un kannas un dālijas. izmetu pāris nomirušas lavandas. rozes ir apsalušas un mahonijs izskatās gandrīz ļoti miris. drausmīgi daudz vēl palika ko ravēt
* neskaitot koncīti un dārzu, divus ļoti vēlus vakarus tiku arī līdz stallim. vakar bija ļoti foršs apvidus kopā ar Martu un Valensi. zirdziņam ir daudz enerģijas. bet ir sākusi sirmot galva. zem gandrīz jau novilktā ziemas kažoka ir sirmas spalvas ap acīm un uz vaidziņiem.
* vienreiz biju arī džimā. es ienīstu burpees
* uzzināju, ka man patīk hill country blues

šon un vakar biju izņēmusi brīvdienas par darbā aizvadītām sezdienām. protams, drausmīgi negribas rīt strādāt.

uz teātri uzvilku humpalās par 8€ pirkto koši zilo sintētiska samta kleitu ar lāzergrieztām ažūrām puedurknēm un sudraba pogām un tā bija ļoti laba izvēle - uz pasākumiem ar bērnu baru vienmēr jāģērbjas kā flomasteram

izrāde man, protams, patika, baigais disko. bērniem arī cik dzirdēju
https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2025-2026/runcis-zabakos-1

ko tik savas mīļās meitiņas (un sev domāta mātes dienas apsveikuma dēļ) neizdarīsi. arī skriesi pa lietu pēc pūkainām stieplītēm ar jaku, kas par šauru un plastmasas ķemmi gumijniekā :D

vēl viena piebilde par hipijiem: kādreiz, savos grīnajos 20s, es aizrāvos ar visādām šīs kultūras izpausmēm un viens no spožākajiem piemēriem bija Timotejs Līrijs. Izlasīju visu, ko viņš bija sarakstījis un klausījos arī viņa lekcijas. Kāda daļa no tā, manuprāt, ir izturējusi laika pārbaudi un ir vērtīga arī šodien, taču ne viss. Viņš ar lielu aizrautību runāja par to kā tuliņ mums būs skābes ministri un būs mūsu pirmis skābes prezidents un kā tik tūliņ viss notiks. Var jau mēģināt to visu spinot kā sabotāžu - ka kādi ļaunie spēki speciāli sabotēja visas šīs idejas, bet man šķiet, ka skumjā patiesība ir tāda, ka sabiedrība tā vienkārši nevar funkcionēt. Hipiju komūnas nebūs vietas, kurās tiks realizēti zinātnes projekti un veiksmīgi audzinātas un skolotas nākamās paaudzes (domāju, ka atradīsies reti kāds, kuram līdz šim nav sanācis lasīt par daudziem hipiju bērnu likteņiem). Tagad man šķiet, ka tas viss ir tāda kā 'garīgā pusaudzība' - tas ir interesanti un var būt arī noderīgi izziņā, bet tas nav veids kādā veiksmīgi funkcionēt sabiedrībai un, manuprāt, lielākā daļa cilvēku to redz, kad paši kļūst par vecākiem.

Man nešķiet, ka ir liels pamats slavēt hipiju kultūru - jā, sākumā varbūt likās cerīgi, ka nu tik visa cilvēce paplašinās apziņu, protesti pret karu etc, bet rezultātā, atskaitot retus izņēmumus, visi to laiku lielākie simboli beidza savu eksistenci priekšlaicīgi, nogremdējuši sevi atkarībās un sagandējot vēl neskaitāmas dzīves. Un ko, starp citu, necieta visu tik ļoti nīstais komunisms: kristietību. Te tūlīt būs iebildums, ka viena kontroles forma nevar ciest citu, bet - kristietība ir pārdzīvojusi gadu tūkstošus un, atšķirībā no hipiju kultūras, kura ļoti pievelk ar savu savu hedonismu, kristietība galvenokārt nodarbojas ar pretējo - velk cilvēkus no bedres laukā, nevis grūž tajā dziļāk.

P.S. ja kāds minēs asiņaino vēsturi, tad jā: humans are corrupt.

forši, ka lins modē un ir visādi modeļi gan lietišķi, gan nē un ka krāsiņas - jā, arī balts un melns un sēpija, bet arī koši zils, gaiši zils, sulīgi zaļš, rozā!!, kleitas, krekli, žaketes, bikses, bet man skapī nav vakanču, ir pilns ar foršām drēbēm, bet sirsniņa ietrīcas. karoče dāmas, kam ir vieta skapī un nauda makā - mohito, sidonas un pepco ir viss kaut kas foršs un kā jau lins, puslins un drusciņ lins ar kokvilnu vai viskozi - pērcieties par mani ar! droši vien citos veikalos arī ir

Ak tu vells, cik izrāde "Lai Dievs stāv tev klāt, tu, nabaga cietēj!" izrādījās lieliska!
Čurāju karstu, laužu krēslu sajūsmā.

vienlaikus dušoju/vannoju bērnu, fotogrāfēju mājasdarbam kā puika taisa gurķu salātus un konsultēju matemātikā pusizmisušu meitiņu. rīt ar skolotāju divatā iesim uz teātri. nu, ķipa divatā jo būs vēl +17.
šī esot izvijolējusies, vēl būs jāizdara matemātika. jāvāra vakariņu griķi, jāizmazgā vīra pletkrekls (es esmu tik priecīga par velasmašīnām!) a es gribu tikai pagulēt

brīvdienās bijām mazpilsētā, sestdien gulēju kā plauša, svētdien dīga miezagrauds, ar karstām tēju kompresēm un daudz miega laikam tiku galā. vakar dedzināju rožu zarus un veco puķu čužus un izraku mammai divas bedres, saraku kompostu. bija baigi labi sazemēties. gribu dārzu. sev

šodien kārtējais žāksts - vajag dzejoli uz otrdienu, glītrakstīšanai tātad ne pārāk garu, lai ielien uz lapas un skuķi uzskata, ka dzejolis bez autora neskaitās (piekrītu, bet tas sarežģī meklēšanu internetā) un Obligāti Vajag arī ar Nosaukumu. man ir jau krietna čupa grāmatu un tagad es sapratu ģeniālu lietu - Guntara Rača 365 ir ģeniāla dāvana vecākiem, kam bērni iet skolā. tur noteikti ir visiem gadījumiem atrodams. gandrīz vai jāpasūta sev Mātes dienā dāvaniņa - Rača gada dzejoļi, tur noteikti visām vajadzībām var atrast :D